Uz draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumu Ilze atbrauca, būdama pilnīgi izmisusi un bēdu salauzta. 
Viņai bija vairogdziedzera vēzis ceturtajā stadijā ar metastāzēm arī citos orgānos. Sieviete lika lielas cerības, ka Dievs uzklausīs viņas lūgšanas un dziedinās no neārstējamās slimības. Tieši šajā dievkalpojumā Ilze jūtamā veidā piedzīvoja Dieva pieskārienu, pieņēma Jēzu kā savu Glābēju un tika dziedināta no ļaundabīgā audzēja.
Sīkāk par piedzīvoto stāsta Ilze: „Vairogdziedzera audzēju man atklāja pavisam negaidītā veidā. Desmit gadus biju centusies tikt pie bērniņa, taču nesekmīgi un tāpēc devos pie ārstiem, lai noskaidrotu neauglības cēloņus. Pēdējos divus trīs gadus jutos slikti, – periodiski mocījos ar nespēku, nogurumu, sliktu dūšu, stiprām galvas un muskuļu sāpēm. Ārsti nozīmēja dažādus izmeklējumus, tostarp ultrasonogrāfiju vairogdziedzerim. Pārbaudes laikā atklājās biedējoši jaunumi. Vairogdziedzera šūnas bija pārveidojušās audzējā, un man tika veiktas divas operācijas un pēc tam arī staru terapija. Taču, neskatoties uz visām veiktajām procedūrām, pašsajūta neuzlabojās. Turpmākajos izmeklējumos noskaidrojās, ka man ir metastāzes abās plaušas un citos orgānos. To uzzinot, es biju šokā, un jutos pilnīgi bezspēcīga šīs slimības priekšā. Sapratu, ka plāni par bērniņu var nepiepildīties un man stāv priekšā cīņa ar nāvi. Šo domu nevarēju pieņemt, un tā mani biedēja tik ļoti, ka veselības stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās. Parādījās nieru darbības traucējumi un stipra tūska, gan arī problēmas ar gremošanas sistēmu un vienīgais, ko spēju apēst bija viens gurķis pa dienu. Sāpēja viss ķermenis un parādījās nopietnas grūtības elpot.”
Pirms dziedināšanas dievkalpojuma Ilze vairākas naktis nebija normāli gulējusi, jo plaušās viss burbuļoja. Uz Rīgu viņa atbraucu ar domu, ka tāpat neko nezaudēs, jo šī pusgada laikā par zālēm un atkopšanos bija iztērējusi vairāk nekā pusotru tūkstoti. Kāpēc gan neatnākt uz dievkalpojumu?
Esot dievkalpojumā, Ilze ļoti piedzīvoja Dieva klātbūtni un visas piecas dievkalpojumā pavadītās stundas viņa raudāja. Kad izskanēja aicinājums pieņemt Jēzu Kristu, kā savu dzīves Kungu, viņa nekavējās un tūlīt atsaucās.
Sieviete atceras tā brīža emocijas: „Kad mācītājs lūdza par dziedināšanu, es sajutu karstumu plūstam no pēdām uz augšu līdz pat pakausim. Manas kājas ļima un šķita, ka tūlīt noģībšu. Jau pēc mirkļa jutu milzīgas izmaiņas savā ķermenī. No manām krūtīm novēlās tāds kā smagums, līdz ar visām sāpēm, un elpot kļuva ļoti viegli. Dievkalpojuma beigās, iekšējas vēlmes mudināta, izgāju priekšā, lai draudzei apliecinātu, ka spēju brīvi elpot un ka sāpes plaušās ir pazudušas. Tūlīt pēc tam visi cilvēki zālē vēlreiz aizlūdza par manu dziedināšanu.”
„Šajā dievkalpojumā es piedzīvoju brīnumu un atguvu savu veselību! Bailes par dzīvību ir projām un līdz ar tām ir beigušās visas problēmas, kas saistītas ar nierēm un gremošanas sistēmu. Stiprā tūska ir pārgājusi, un es atkal varu normāli ēst. Pazudušas grūtības elpot un naktīs mierīgi guļu. Man vairs nav sliktas dūšas, patstāvīga nespēka un noguruma. Nemokos arī ar stiprajām galvas un muskuļu sāpēm. Gan fiziski, gan emocionāli jūtos ļoti labi. Tagad skaidri zinu, ka nemiršu, bet dzīvošu vēl ilgi un laimīgi. Šodien es varu parādīt analīžu rezultātus un atkārtot dakteres teikto, ka manas analīzes ir lieliskas. Savu patieso prieku par notikušo es pat nespēju aprakstīt.”
Pavērojot Ilzi no malas, izmaiņas ir acīmredzamas. Viņa tiešām ir pārvērtusies, un no slimības un bēdu sagrautās sievietes vairs nav ne vēsts. Pēc dziedināšanas dievkalpojumā piedzīvotā Ilze ir nolēmusi veltīt savu dzīvi Dievam. Viņa katru dienu atrod laiku lūgšanai un Bībeles lasīšanai, turklāt cenšas regulāri apmeklēt dievkalpojumus un mājas grupiņu, kas Ilzes gadījumā nebūt nav viegli, jo viņa dzīvo ārpus Rīgas.
Ilze turpina: „Dievs ir uzticams, un Viņš vienmēr atbild uz lūgšanām un vajadzībām! Desmit gadu laikā es nebiju varējusi ieņemt bērniņu, bet Dievs mani ir dziedinājis arī no neauglības. Jau divus mēnešus es esmu stāvoklī, un tas viss neilga laika periodā, kopš apmeklēju šo draudzi.”
Dievam nav neiespējamu lietu, un Viņš uzklausa un atbild ikvienam, kas no sirds pieņem un meklē Viņa prātu. Ilze ir pateicīga par visu, ko Dievs ir darījis viņas labā, un iedrošina arī citus, kuriem ir vajadzīga palīdzība, nākt un pieņemt Jēzu kā savu Kungu, jo Viņš gādā par ikvienu, kurš nodod savu dzīvi Jēzus rokās.
Ilzes Drātnieces liecību pierakstīja Līga Paņina
