Bērnībā Zanes ģimenē strīdi bija diezgan bieža parādība, 
tādēļ meitene sāka baidīties no nervoziem, iedzērušiem un agresīviem cilvēkiem. Viņai pieaugot, piedzīvotās bailes nepazuda, bet radīja grūtības saskarsmē ar citām autoritātēm. Zane ir visādos veidos centusies tik vaļā no savas nedrošības, taču neveiksmīgi, – līdz brīdim, kad personīgi iepazina Dievu.
Zane stāsta: “Mani jau no agras bērnības ir mākušas bailes un trauksmes sajūta, kas parādījās situācijās, kad mamma un tētis savā starpā strīdējās. Tādās reizēs vienmēr izjutu stipru fizisku sasprindzinājumu, kas izpaudās kā sirdsklauves, kuņģa sāpes, vispārējs sastingums un valodas raustīšanās. Turpmākajos gados šīs sajūtas pastiprinājās, jo ģimene izjuka un jaunajam audžutēvam bija problēmas ar alkoholu. Iedzerot viņš mēdza kļūt dusmīgs un agresīvs pret mammu, tādēļ par katru cenu centos ar viņu nesastapties. Jau ieraugot patēvu, manī parādījās izteiktas bailes un trauksmes sajūta. Lai izvairītos no viņa, abi ar brāli uzturējāmies bērnu istabā, kurā patēvs gandrīz nekad neienāca. Vēlāk jau šīs bailes parādījās, ieraugot kādas augstāk stāvošas personas, piemēram, skolotājus, darba devējus vai vienkārši cilvēkus uz ielas, kuri izturējās nervozi un agresīvi. Bija gadījumi, kad mana nedrošība varēja pāraugt paniskās bailēs, kad es pat nespēju parunāt.”
Šīs problēmas dēļ Zane sāka interesēties un meklēt dažādus veidus, kā cīnīties ar šīm bailēm.
“Es mācījos mūzikas skolā un kādu laiku, lai pārvarētu trauksmi un nomierinātos, spēlēju mājās Baha mūziku, kas uz brīdi palīdzēja. Vēlāk dzīves laikā izmēģināju arī austrumu piegājienu miera atgūšanai – jogu, bet gaidītā rezultāta nebija. Savukārt kāda radiniece man stāstīja par Jēzu Kristu un, pateicoties tam, iemācījos no galvas Tēvreizi un katru vakaru mēdzu to skaitīt, ar cerību, ka tas mani pasargās. Centos arī apmeklēt baznīcu, bet tajā laikā nebiju personīgi iepazinusi Dievu, līdz ar to nekādas lielas izmaiņas neredzēju.
Viss krasi mainījās brīdī, kad sāku pati regulāri lūgt, lasīt Bībeli, pārdomāt Dieva vārdu un praktiski to pielietot dzīvē. Apmeklējot draudzes “Kristus Pasaulei” grupiņu un dievkalpojumus, esmu sastapusies ar reālu un dzīvu Dievu. Viņa mīlestība piepilda un maina mani. Esmu kļuvusi droša un iekšējais miers nepazūd arī tad, kad neesmu dievkalpojumā. Man vairs nav bail no autoritātēm vai piedzērušiem cilvēkiem uz ielas. Jau sen neesmu jutusi vēdera sāpes, sirds dauzīšanos vai stāvējusi kā pamirusi un bez valodas kāda cilvēku priekšā. Es varu aizstāvēt un pastāvēt par sevi, gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Neviens neko man nespēj nodarīt, jo esmu kopā ar Dievu, un Viņš ir mans patiesais Aizstāvis. No visas sirds vēlos būt tuvāk Dievam, tāpēc katru dienu, pavadu laiku lūgšanās, apmeklēju grupiņu un dievkalpojumus. Es esmu ļoti priecīga par to, ka trauksme un bailes ir pazudušas. Tagad dzīvoju Dieva svētītu dzīvi, esmu patiesi laimīga un slavēju par to Jēzu Kristu!
Zanes Eglītes liecību pierakstīja Līga Paņina
