Šodienas svētrunas tēma ir „Evaņģēlijs”.
Evaņģēlijs ir pats Bībeles centrs. Tas ir tas, ap ko griežas mūsu zemeslode, Saules sistēma un kosmoss – viss ir ap to. Viss griežas ap Jēzus Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Ir debesis un elle, un starp tiem ir Kristus krusts – Jēzus nāve un augšāmcelšanās. Un ikviens, kas tic Kristum, ka Viņš ir miris par taviem grēkiem un augšāmcēlies, tiek nogriezts no elles un pārvietots debesīs. Absolūti viss, kas ir pasaulē, ir ap Jēzu Kristu. Evaņģēlijs. Es šodien tev vēlreiz gribu atklāt pašu svarīgāko, kas ir Bībelē. Mēs to esam mācījušies skolā, mēs to esam dzirdējuši, kā minimums simts reizes – īsāk un garāk. Es gribu vēlreiz to pastāstīt. Un ja vajadzēs, tad es to pēc dievkalpojuma pajautāšu kādam no jums, un, ja tu nevarēsi pateikt evaņģēliju, tad es nākamo svētdien atkal sludināšu šo pašu tēmu. Pēc tam es pajautāšu to vēl kādam un ja viņš nespēs pateikt pašu būtiskāko, tad es to sludināšu vēlreiz, kamēr mēs sapratīsim. Draugi, Bībelē ir četri evaņģēliji – Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa. Tās ir pašas svarīgākās grāmatas, kuras mums ir jālasa. Tur ir Jēzus vārdi, pats svarīgākais, ko Jēzus izdarīja. Dievs sūtīja Savu Dēlu pasaulē, kurš nomira pie krusta par mūsu grēkiem un augšāmcēlās. Tas ir pats svarīgākais. Un viss, ko mēs vēl lasām bez evaņģēlijiem – vai tie ir Psalmi, vai pravieši, vai vēstules, vai Mozus grāmatas, ir jāpakārto evaņģēlijiem. Jēzus vārdiem ir priekšroka. Tas ir pats būtiskākais. Kad es atgriezos pie Kristus, pirmais, ko es lasīju, bija evaņģēliji. Es ņēmu visu pēc kārtas – Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijus, un atkal no sākuma. Es vienkārši viņus ēdu, lasīju visus pēc kārtas. Veco Derību pirmajā pusgadā pēc atgriešanās pie Dieva, es vispār nelasīju. Man Dievs dzirdamā balsī pateica, lai lasu Jauno Derību, bet Veco Derību lai vēl nelasu. Man tajā brīdī nebija neviena skolotāja, kas to pateiktu. Pēc pusgada man Dievs atklāja, ka jālasa arī Vecā Derība.
Mums ir jāizprot evaņģēlija būtība – kas ir Kristus upuris un kāpēc Viņš to izdarīja, ko tas dod man, kas notiek, ja es to nepieņemu un kas notiek, ja pieņemu? Tikai Kristus upuris maina mūsu dzīves. Šodien šeit varēja dzirdēt inkauntera liecības. Ne mēs izmainām cilvēku dzīves, bet evaņģēlijs. Dieva Gars, kurš darbojās caur evaņģēliju. Tikai Jēzus nāve un augšāmcelšanās. Ikviens, kas tic Viņam ir dzīvs Viņā. Visas dziedināšanas un brīnumi ir pateicoties Kristus upurim un augšāmcelšanās faktam. Tas, ka es esmu šeit, ir pateicoties Jēzum Kristum, nevis kādam citam dievam. Ir tikai viens Dievs – viens ceļš, viena patiesība, viena dzīvība, un Viņa vārds ir Jēzus.
Dievs grib, ka es sludinu evaņģēliju. Viņš saka: „Pārāk maz Es dzirdu evaņģēliju.” Jā, mums vis kaut kas ir jāmācās un jāzina – par finansēm un par laulību, bet pats svarīgākais ir evaņģēlijs. Tieši tas maina mūsu dzīves, nevis mācība par finansēm, vārds par ziedojumu vai mācība par elli. Draugi – tie ir tikai Dieva principi, kuri bez Kristus upura nedarbojas. Tiem nav jēgas bez Kristus upura, jo tikai Viņš spēj mūs izraut no mūžīgas pazušanas peklē un dod mums jaunu sirdi, jaunu dzīvi – ne tikai ārēji. Tikko kāda sieviete liecināja, ka ārēji viņa bija uzposusies – uztaisīja masku, uzlika smaidiņu un ar viņu viss bija kārtībā, bet neviens nezināja, kas notiek viņas iekšienē.
Es kādreiz gāju pa slimnīcu un sludināju. Gāju pa palātām un stāstīju, kā Jēzus izglāba mani, un vienreiz viena sieviete teica: „Ko tu man te stāsti par savām narkotikām! Es nedzeru un narkotikas nelietoju, bet jūtos sliktāk nekā tu.” Godīgs cilvēks, kas nav atkarīgs, bet jūtas sliktāk bez Dieva. Nav svarīgs ārējais izskats, bet tas, kas ir iekšienē. Tikai Jēzus spēj izmainīt mūs no iekšpuses. Un tas, kas ir tev iekšpusē, tas parādīsies arī ārā.
Šī sprediķa beigās es aicināšu tevi pie Kristus. Ja tu šodien nepazīsti Jēzu, kā savu Glābēju, tad šodien tev Viņš ir jāiepazīst. Jo Dieva vārds saka, ka Viņš visur aicina visus grēciniekus atgriezties pie Tā Kunga. Es gribu, lai šodien šajā vietā nepaliek neviens, kurš nav glābts. Un es negribu saukt cilvēkus par neglābtajiem, bet par glābtajiem. Ikviens, kurš vēl nav izglābts, es ticu, ka viņš ir glābts. Ja tu šodien neesi izglābts, tad gatavojies, jo pēc sprediķa es aicināšu tevi šeit priekšā un mēs kopā lūgsim grēku nožēlas lūgšanu, jo tu esi grēcinieks.
Pirmkārt, tev ir jāzina, ka Dievs ir. Viņš ir sākums un Viņš ir gals, un nekas, kas radies, nav radies bez Dieva. Dievs ir visa sākums. Viņam nav ne mātes, ne tēva, bet Viņš ir. Kad Mozum atklājās Dievs, un viņš jautāja, „kā Tevi sauc”, tad Dievs atbildēja: „Es esmu.” To apzīmē ar diviem burtiem – JW (Jahwe), kas nozīmē „Es esmu.” Jehova – Tas Kungs. Viņš vienmēr ir bijis un Viņš ir pats par sevi. Vai tu apzinies to, ka Dievs ir? Neskatoties uz to, vai tu Viņam tici vai netici, Viņš tik un tā ir. Un nav svarīgi, ka tu domā – „kas ir Dievs?”, Viņš ir tas, kas viņš ir. Nav svarīgi, kādu vārdu tu Viņam esi piešķīris vai kādu tu Viņu esi iedomājies, jo Viņš ir tāds, kāds Viņš ir un tāds Viņš arī būs.
„(..) bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam.” (Ebrejiem 7:3)
„Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.” (Atklāsmes 22:13)
Viņu neviens nav radījis, un ļoti, ļoti maldās tie cilvēki, kuri uzskata, ka Dievam ir māte. Dievs ir tava māte. Dievs radīja arī Mariju. Kad Jēzus nāca cilvēka miesā, Viņš piedzima no sievietes. Viņš bija vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Viņš izvēlējās nākt virs zemes cilvēka miesā un piedzimt no Svētā Gara caur jaunavu Mariju. Taču jaunava Marija ir Dieva radība. Pasargi, Dievs, ka kāds no mums iedomāsies, ka Marija ir Dieva māte. Dievs ir pirms Marijas. Viņš nekad nav sācies, un tavam ierobežotajam prātam tas nav saprotams. Mums ir aprobežots prāts, ka mēs nespējam izprast, kāds ir Dievs, kā tas var būt, ka Viņam nav sākuma. Mums galvā viss ir aprobežots, jo mēs domājam, ka visam ir sākums un gals, bet Dievam tā nav. Viņš ir citāds. Es arī nespēju to visu saprast – kā var nekas nesākties un nebeigties. Cik mums to prātu Dievs ir devis, tik viņš mums ir. Un paldies, Dievam par to pašu, ko vēl nav atņēmis.
Darvina kungs bija ticīgs cilvēks, bet, kad nomira viņa meita, viņš nespēja piedot Dievam, ka viņa mira priekšlaicīgi. Viens ir skaidrs – ne Dievs ir paredzējis to, ka cilvēki priekšlaicīgi mirst. Otrkārt, viņš nespēja piedot Dievam un izveidoja evolūcijas teoriju. Kādi cilvēki, ateisti, kuriem tas bija īpaši izdevīgi, pavairoja, paplašināja šo ideju, un šodien tā tiek mācīta skolās. Skolās mums māca, ka mūsu tēvs un māte ir mērkaķi. Iedomājies, ka tavi senči bija netīri radījumi, kuri ēd banānus un lēkā pa kokiem. Kādam murgam mums spiež ticēt. Tas tiek mācīts bērnudārzos un skolās. Taču šai teorijai nav absolūti nekāda zinātniska pamatojuma un nav nekādu pierādījumu, nav starpposma starp mērkaķi un cilvēku. Visi arheologi, kuri rok kaulus un liek kopā, grib atrast starpposmu. Ja jau cilvēks ir cēlies no mērkaķa, tad jau vajag būt kādam starpposmam, vajag atrast, piemēram, kādu galvaskausu. Bet tāds nav atrasts, jo tāda nav. Un cik tādu nav bijuši, ir izrādījušies, ka tie ir viltojumi. Tu neesi nekāds mērkaķis un neesi cēlies no tādiem. Tavs tēvs ir Dievs – ideāls, perfekts. Ir filma ar nosaukumu „Mērkaķu planēta”. Tas ir ļoti precīzs nosaukums mūsu pasaulei. Pasaule, kurai velns ir iestāstījis un kura tic, ka mēs esam attīstījušies mērkaķi. Mums ir izveidojušās spējas. Sākumā bija amēba, pēc tam zivs ar vienu aci un tad zivij pieauga kājas un tā izkāpa no jūras. Vēlāk attīstījās mērkaķi un no tiem cilvēki.
Dievs ir visa sākums un tas nav tas, kā tev būtu jāpasludina evaņģēlijs. Tev ir jāpasaka tikai viens punkts – visa sākums ir Dievs. Bet ko Darvins? Darvins apvainojās un uztaisīja teoriju. Un nav nekādu pierādījumu šai teorijai.
Tālāk ir tas, ka Dievs radīja debesis un zemi. Viņš radīja arī faunu un floru, jeb vienkāršākiem vārdiem dzīvnieku un augu valsti. Viņš radīja arī cilvēku – vīrieti un sievieti. Paralēli tam, ka Dievs radīja cilvēku, Viņš radīja arī eņģeļus. Bībele saka, ka katram, kas to Kungu bīstas, ir piestiprināts eņģelis – sargeņģelis. Un tam, kas nebīstas Dievu, arī ir piestiprināts eņģelis, bet tikai ne Dieva, bet sātana eņģelis – dēmons, kurš mājo viņā, vai pie viņa un izsauc slimības, depresiju un nepareizu rīcību. Dievs radīja eņģeļu pasauli – garīgo pasauli, kā arī fizisko pasauli – reālus cilvēkus. Viens eņģelis, ko pasaulē sauc par Luciferu – par gaismas eņģeli, bija pilnības paraugs.
„Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par Tiras ķēniņu un saki tam: tā saka Dievs Tas Kungs: tu, pilnības paraugs, pilns gudrības un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu, tu biji Ēdenē, Dieva dārzā, visādi dārgakmeņi rotāja tavu tērpu: sardions, topāzs, jaspiss, hrizolīts, berils, onikss, safīrs, rubīns un smaragds, no zelta bija tava tērpa apmales un izgreznojumi, kas bija darināti tai dienā, kad tevi iecēla. Tu biji svaidīts ķerubs, kas sargā, Es biju tevi iecēlis, svētajā Dieva kalnā tu staigāji degošu akmeņu vidū. Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, kad tevi iecēla par ķēniņu, līdz kamēr atrada tevī noziegumu. Tavas plašās tirdzniecības dēļ tava sirds pildījās ar netaisnību. Un, kad tu apgrēkojies, Es padzinu tevi no Dieva kalna, un izraidīju tevi, ķerubu, kas sargā, no degošo akmeņu vidus. Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību pazaudēji aiz ārējā spožuma. Tādēļ Es nogāzu tevi pie zemes ķēniņu acu priekšā, lai tie priecājas par to, kā tev klājies.”(Ecehiēla 28:12-17)
Dievs radīja tādu eņģeli, kas bija pilnīgs, perfekts un apveltīts ar vispilnīgāko skaistumu.
Dievs radīja arī daudzus citus eņģeļus un garīgas būtnes, kas visas slavēja To Kungu. Tā bija neredzamā, garīgā pasaule. Un lūk, šis vispilnīgākais eņģelis Lucifers iedomājās, ka viņš gribētu ieņemt Dieva vietu. Un zini, kāpēc viņam „sakāpa galvā´? Tāpēc, ka viņa sirds bija palikusi lepna viņa skaistuma dēļ. Inakunterā bija kāda meitene, kur liecināja, ka viņas dzīvē iet labāk, viņa nopelna kādu kapeiciņu un veselībā arī ir uzlabojumi. Viņa liecināja, ka cīnījās ar lepnības garu. Velns tur uzreiz ir klāt un saka: „Es pats to esmu sasniedzis un tālāk varu pats.” Tikai labi, ka šī meitene atceras, ka tas biju personīgi es, kas spieda viņu skriet. Es burtiski spiedu viņu, ka jāskrien ir katru dienu un jānomet svars. Es stāstīju, ka viņai ir jātaisa bizness. Bet tagad velns runā: „Es pats to visu esmu izdarījis! Cik skaisti! Mani pirmie panākumi!” Šie pirmie panākumi ātri var kļūt par zaudējumu, ja sākam domāt līdzīgi kā šis pilnīgais eņģelis. Viņš tika nogāzts sava skaistuma dēļ. Viņš bija iedomājies ieņemt Dieva vietu. Viņš – radība, gribēja ieņemt Dieva vietu. Debesīs notika karš jeb sacelšanās, jo eņģeļi bija dažādi.
Es tagad nerunāju tā, kā tev būtu jāstāsta evaņģēlijs, bet es to daru daudz dzīvāk un gribu atklāt arī vēl citas lietas, kas mūsu draudzē šobrīd ir vajadzīgas.
Dažādas Dieva radības eņģeļu pasaulē – bija tādi, kuriem bija pašiem sava griba, piemēram, Luciferam – viņam bija sava griba un viņš varēja izvēlēties. Taču bija arī tādi, kuri bija zemāki radījumi un paši savus lēmumus nepieņēma. Līdzīgi kā augu un dzīvnieku pasaulē, kur ir dažādi radījumi. Bija eņģeļi, kuri pakļāvās Luciferam, un kopā ar viņu sacēlās pret Dievu. Daži apzināti, daži vienkārši paklausot. Bībelē ir teikts, ka trešā daļa no debesu iemītniekiem sacēlās un Dievs nogāza viņus virs zemes.
Atceries, ka ir trīs debesis. Trešās debesis ir tās, kur mājo Dievs. Nevajadzētu mērīt to un iedomāties, kā tas ir, jo debesis ir arī manā sirdī. Tas mūsu prātiem atkal ir neizskaidrojami. Otrās debesis ir kosmoss jeb bezgaisa telpa, un ir pirmās debesis jeb gaisa telpa šeit virs zemes. Šajā gaisa telpā ir nogāzts sātans. Luciferu ar trešo daļu eņģeļu nogāza šeit virs zemes, bet pirms tam viņš mājoja debesīs. Viņam bija pieeja pie Dieva, un viņš bija vispilnīgākais eņģelis, un tieši viņš sava skaistuma dēļ sacēlās. Dievs radīja savas radības ar brīvu gribu, arī cilvēkus, jo nav iespējams piespiest sevi mīlēt. Tā nav mīlestība, ja Dievs piespiež Sevi mīlēt. Arī cilvēks varēja izvēlēties – mīlēt Dievu vai nē. Rezultātā Lucifers kļuva par sātanu. Sātans jeb velns tulkojumā nozīmē Dieva pretinieks, un viņa uzdevums ir pretoties visam, kas ir no Dieva. Viņš ir uzurpators. Sātans ir sacēlies. Lūk, te ir tūkstošiem un miljoniem ļaunu garu mūsu pasaules telpā. Pie katra cilvēka ir piestiprinātas velna armijas, un velnam priekš katra cilvēka virs zemes ir plāns, kā viņu nozagt, nokaut, nomaitāt, ievilkt ellē jeb peklē.
Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un Savas līdzības. Viņš rada cilvēku ideālu. Viņš iekārtoja viņam ideālus apstākļus virs zemes, un velnam nav pieeja pie pirmajiem cilvēkiem. Tāpēc, ka cilvēkos mājoja Dievs, Dieva Gars. Svarīgi saprast, ka pirmie cilvēki, ko Dievs radīja bija perfekti, ideāli, nemirstīgi. Virs zemes bija ideāla temperatūra, cilvēki staigāja kaili, jo grēks pats par sevi nepastāvēja. Priekš šiem cilvēkiem grēks nepastāvēja, jo tieši grēks izraisa emocionālas problēmas – depresiju, kaunu, bailes un visu pārējo, ar ko mēs cīnāmies. Pirmie cilvēki nebija grēkojuši, viņi dzīvoja paklausībā uz Dievu un viņiem nebija emocionālu problēmu. Viņi dzīvoja ne tikai kā garīgas būtnes, bet arī viņu miesa bija nemirstīga. Bībelē ir teikts, ka viņi dzīvoja Ēdenes dārzā, mēs to saucam arī par debesīm. Taču tā bija reāla zeme, reāla vietas ar reāliem augiem, reāliem dzīvniekiem, ar reālu temperatūru un reāliem cilvēkiem, kas nepazina grēku. Kas šie cilvēkiem nebija, kas viņiem trūka? Viņiem nebija depresijas – viņi tādu lietu nepazina, viņiem nebija slimību un viņi nezināja, kas ir nabadzība un trūkums. Viņi nezināja to, kas ir šķiršanās un kas ir kroplīgi bērni. Viņi nezināja, kas ir atkarības, bailes, ko nozīmē skumt un bēdāties. Ja viņi spēja raudāt, tad tikai no Dieva slavas un godības. Es nezinu par raudāšanu, kā viņiem tur bija, bet ja domāju, ka viņi tur raudāja, tad tikai no Dieva slavas un godības. Aleluja!
Dievs iedibināja noteikumus, un šie noteikumi acīmredzot bija jau pirms cilvēks sagrēkoja, jo Lucifers pirmais sacēlās un pirmais izbaudīja grēka sekas. Viņš tika izdzīts no debesīm un kļuva par pretīgu, riebīgu radījumu – Dieva pretinieku, kas pretojas visam, kas labs, kas no Dieva. Cilvēks tika informēts par to, kas ir grēks. Grēks tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „netrāpīt mērķī”. Un precīzāk, lai paskaidrotu, tas nozīmē – izdarīt to, kas ir pretēji Dieva gribai. Tu zini, kas ir Dieva griba, bet tu aizšauj garām. Viņi bija informēti par grēku. Bībelē ir teikts, ka Dievs viņus ielika Ēdenes dārzā, kur bija dažādi koki un augļi, bet no viena koka – ļauna un laba atzīšanas koka, Dievs aizliedza viņiem ēst. Es personīgi to saprotu pārnestā nozīmē. Bija attiecīga Dieva griba jeb noteikumi, kurus nevarēja pārkāpt, lai Dievs arī turpmāk varētu mājot viņos, un viņi varētu dzīvot mūžīgi un baudīt svētības. Un Dievs teica: „Ja jūs pārkāpsiet manus noteikumus, es vairs nevarēšu būt ar jums, un ienāks nāve, mirstība, un līdz ar to dažādas kroplības un mutācijas, ko sauc par slimībām un lāstiem, depresiju, nabadzību, karu, ļaunumu, naidu utt. Velns čūskas izskatā Ēdenes dārzā kārdināja Ievu.
Filmā „Kristus ciešanas” ir attēlots, kā velns cenšas izšaubīt Jēzu, kad Viņš Ģetzemanē lūdza Dievu, sakot: „Kas tu esi? Neviens nekad nevarēs nest visas pasaules grēku smagumu. Neviens un nekad to nespēs.” Velns nepārtraukti runāja uz Jēzu. Bet Jēzus teica: „Dievs, ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek,” un Viņš aizgāja un to izdarīja. Jēzus nomira pie krusta par maniem un taviem grēkiem.
Arī Ievai velns teica : „Vai tiešām Dievs aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” Ieva sāka domāt un atbildēja, ka „tikai no viena koka mums nav ļauts ēst. Man viss ir! Es esmu radīta pēc Dieva tēla un līdzības. Es esmu kā Dievs! Dievs gan teica, ka mēs mirsim, ja ēdīsim no tā koka, bet es nezinu, ko nozīmē vārds „mirt”. Velns saka: „Jūs nemirsiet viss! Jūs būsiet kā Dievs un paši varēsiet noteikt, kas labs un kas ļauns. Nevis, ka Dievs noteiks, kas pareizs un kas nepareizs, bet jūs paši to noteiksiet.” Un Ieva skatījās uz to augli, pārdomāja velna vārdus. Velns blefoja un Ieva bija muļķe. Viņa bija radīta pēc Dieva tēla un līdzības. Ādams bija vēl lielāks muļķis, jo paklausīja savai sievai. Velns iestāstīja muļķīšiem, ka viņi būs kā Dievs viņš piedāvāja to, kas cilvēkiem jau bija. Iedomājies, ka velns tev piedāvā to, kas tev jau ir. Tev viss ir, bet viņš tev piedāvā, ka tu būsi kā Dievs un varēsi ieņemt Viņa vietu, pasēdēt Viņa tronī. Ieva skatījās un kādu laiku domāja par velna sacīto.
Viss sākas ar domām, draugi. Kad tu pieņem domas no Dieva. Šodien kāda meitene liecināja par to, ka viņa iztīrīja māja no visa, kas viņai radīja atkarību – narkotikas, cigaretes un alkoholu. Bet atceries, ka velns nāks un mēģinās iesēt domas, ka vienreiz jau var. Bet es saku, ka nevar vienu reizi. Velns tevi mānīs un teiks: „Bet vienu reizi jau var. Nekas ļauns jau nenotiks. Tu pats vari noteikt, kas labs un kas ļauns.” Bet kad tu vienreiz pamēģināsi, tad būs beigas, jo tu pēc tam vari arī neizdzīvot. Mēs nezinām to brīdi, kad mēs mirsim. Velns nāk un māna tevi. Tiklīdz tu sāc domāt vai pārdomāt, kā būtu atkal iedzert vienu glāzīti. Velns nāk un saka: „Padomā par to, kā tas būtu. Tu kādu mēnesi neesi dzēris, bet domās jau tu vari to apdomāt. Tu iedzersi vienu glāzīti un tev viscaur būs karsts.” Tu sāc par to domāt un tajā pašā brīdī tu jau esi sagrēkojis. Tieši tajā brīdī velns ņem virsroku.
Ieva pakļāvās šīm domām un ņēma no aizliegtā. Viņa pārkāpa Dieva noteikumus. Tāpat arī viņa deva Ādamam, savam vīram, šo augli un arī viņš ēda. Viņi abi pārkāpa Dieva gribu, Dieva derību. Un tajā brīdī notika dažas svarīgas lietas.
1. Dieva Gars, kas mājoja ar cilvēku, atstāja viņu. Cilvēks bija pilnīgs, bet nu kļuva nepilnīgs.
2. Cilvēks bija mūžīgs, bet tiklīdz jūs dzīvosiet pēc sava prāta, ne pēc mana, jūs mirdami mirsiet. Cilvēki pazaudēja mūžīgo dzīvību. Tas nozīmē, ka brīdī, kad viņi mirst, viņi nonāk ellē. Elli Dievs sagatavoja sātanam un viņa eņģeļiem, ne cilvēkiem. Taču, kad cilvēks sagrēkoja un izvēlējās iet uz elli, tā ir viņu darīšana. Cilvēki nonāk tajā vietā, ko sauc par elli. Tie, kas izvēlās grēkot pazaudē mūžīgo dzīvību.
3. Viņi pazaudēja fizisko dzīvību. Viņi bija mūžīgi dzīvodami arī miesā, bet to pazaudēja un kļuva mirstīgi. Cik gadus šodien cilvēks dzīvo? Septiņdesmit, astoņdesmit dažs pat simts.
Ādams dzīvoja vēl daudzus gadus, bet pakāpeniski dzīves ilgums cilvēkiem samazinājās, jo viņu vidū bija ienākusi nāve. Ko vēl cilvēks pazaudēja? Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš ielika viņu Ēdenes dārzā, lai valdītu. Cilvēks bija valdnieks – tas, kurš kontrolē situāciju, kontrolē sevi, dzīvnieku un augu valsti, apstākļus – visu kontrolē. Perfekts, ideāls, viņam nebija nekas neiespējams – perfekts cilvēks.
Zini, cilvēki visu laiku meklē to perfekto – Rembo, Rokijs vai Universālais kareivis. Dažādi specdienesti joprojām meklē universālo kareivi. Viņi tiešam tam tic. Viņi veido šo universālo kareivi ar dažādiem preparātiem, klonēšanām.
Lūk, pirmais cilvēks bija universāls kareivis. Viņš bija ideāls, viņš valdīja. Dievs radīja cilvēku valdīt, nevis pakļauties. Bet tajā brīdī velns tik skaisti apmeloja Ievu un teica: „tu būsi kā Dievs”. Velns labi zināja, kas sekos. Un tajā brīdī cilvēks atdeva savu varu sātanam. Cilvēks valdīja pār pasauli, bet tajā brīdī, kad viņš sagrēkoja, velns kļuva par pasaules valdnieku. Jūs domājāt, ka Dievs valda mūsu pasaulē? Sātans valda šajā pasaulē. Šī pasaule ir sātana pasaule. Velns nozaga Dievam šo pasauli. Un sātana pasaules vidū ir draudze un draudze ir tā, kas Dieva gribu izved šeit virs zemes. Ir Dieva valstība un ir sātana valstība, bet lielākā tiesa teritorijas un cilvēku pieder sātanam. Un tās citādi nevar atkarot velnam, kā tikai ar evaņģēlija un lūgšanu palīdzību. Cilvēks vienā mirklī kļuva no galvas par asti, kļuvis atkarīgs no citiem, dzīvo bailēs, depresijā un nespēj valdīt pār savu dzīvi.
Pirmie cilvēki nepaklausīja Dievam un sagrēkoja. Katrs cilvēks, kurš piedzimst, mēs visi mantojam šo grēcīgo dabu. Bērni piedzimst ļauni ar iedzimtu grēku, ar tieksmi grēkot. Mēs visi esam grēkojuši, caur to, ko ir izdarījis Ādams un Ieva, mēs visi esam nolemti pazušanai. Elle ir, tā ir sagatavota un cilvēks tur iet labprātīgi, jo viņš dzīvo bez Dieva. Ikviens, kurš dzīvo bez Dieva, kad nomirst, iet uz elli.
Taču Dievs ir mīlestība un Viņš iedibināja glābšanas plānu, Dievs nevēlas pazaudēt cilvēkus, Viņš nevēlas cilvēku pazušanu. Viņš ir radījis pasauli sadraudzībā ar Sevi un vēlas to atgūt. Taču cilvēks ir izvēlējies nemīlēt Dievu, bet mīlēt sevi un sātanu. Un Dievs iedibināja plānu, jau turpat Ēdenes dārzā, Viņš nogalināja dzīvnieku, izlēja asinis. Asinīs ir dzīvība, savukārt Bībelē teikts, ka asinīs ir dvēsele. Es zinu, ka cilvēkiem, kad pārlej asinis, reizēm sākas dažādas dīvainas parādības, cilvēks pēkšņi sāk lamāties, viņam sāk mati sprogoties vai taisnoties, viņš iegūst citu dabu, viņš iegūst šī cilvēka dvēseles daļu. Asinis var pārliet, taču tam var būt arī sekas, pēc asins pārliešanas obligāti ir jāiziet inkaunters, kurā vajadzētu atbrīvoties no šī cilvēka dvēseles. Jāmirst bija cilvēkam, bet Dievs nogalināja dzīvnieku cilvēka vietā un cilvēks turpina dzīvot. Bet šīs dzīvnieka asinis nespēj darīt cilvēku pilnīgu, cilvēks joprojām ir grēcīgs un Dievs nevar mājot viņos, jo cilvēks ir nepilnīgs. Taču Dievs skatās uz šo cilvēku kā uz svētu un svētī viņu, bet cilvēkam joprojām ir tendence grēkot un iekšēji viņš ir netīrs. Un tā nu tika radīta upurēšanas kārtība toreizējā pasaulē. Vecajā Derībā ļoti bieži ir pieminēta un aprakstīta dzīvnieku upurēšana, tāda bija tā kārtība. Cilvēks sagrēkoja un nesa uz templi jēru vai kādu citu dzīvnieku, to nogalināja un asinis slacīja uz altāri. Tas bija upuris Dievam. Viņš pieņēma šī dzīvnieka upuri cilvēka dzīvības vietā. Dievs ir žēlīgs, ka sagādāja mums izpirkšanas ceļu. Un tajā laikā šī upurēšana bija absolūti normāla parādība.
Kas ir Izraēls? Dievs aicināja vienu cilvēku vārdā Ābrāms, aicināja viņu kā tēvu lielai tautai. Visa pasaule ir grimusi bezdievībā, bet Viņš izvēlējās vienu cilvēku no kā veidot ticīgo draudzi un tas ir Vecās Derības Izraēls, Jaunā Derībā mēs esam jaunais Izraēls, kristiešu draudze. Tika izveidota liela tauta un šajā tautā bija templis un upurēšanas kārtība. Šie cilvēki ar baušļu un sodu palīdzību ievēroja Dieva likumus un Tas Kungs viņus svētīja. Kamēr viņi paklausīja Dievam, tikmēr viņi dzīvoja drošībā, kad viņi nepaklausīja Dievam, sekoja okupācija, karš un ļaunums.
Un Izraēlā bija iedibināti divi svētki, par kuriem mums vajadzētu zināt:
1. Salīdzināšanas diena. Vienreiz gadā augstais priesteris nogalināja āzi, ar āža asinīm iegāja vissvētākajā vietā un tur viņam atklājās Dievs. Tādā veidā tika izdarīta grēku piedošana visai tautai. Bet paši cilvēki joprojām bija nepilnīgi un grēcīgi. Viņi centās ievērot Dieva gribu, tomēr Svētais Gars nebija viņos.
2. Passā svētki, tulkojumā nozīmē paiet garām. Izraēls nonāca neapskaužamā situācijā, Ēģiptē dzīvodami kā trimdā, viņi nonāca verdzībā, viņi tika vajāti un spaidīti. Dievs sūtīja savu kalpu Mozu, kurš izveda viņus no Ēģiptes zemes. Un kā tas notika? Dievs pavēlēja katram nama vecākajam nokaut jēru un jēra asinis uzziest uz durvju palodām, jo faraons nevēlējās izraēliešus atlaist, viņam bija finansiāli izdevīga viņu verdzība. Taču Dievs runāja caur Mozu uz faraonu: „Atlaid Manu tautu”. Izraēlieši darīja kā Mozus teica, smērēja asinis uz palodām, vakarā viņi ēda šo cepto jēru un sagatavoja neraudzētas maizes. Naktī nāca maitātājs eņģelis un nogalināja Ēģiptē katru pirmdzimto, sākot no lopiem un beidzot ar cilvēkiem, arī faraons zaudēja savu dēlu. Iedomājies, ir nakts, tev ir asinis uz durvīm, un nāves eņģelis iet tev garām, ēģiptietim nav asinis uz durvīm, eņģelis ieiet mājā un paņem viņa dvēseli. Kad cilvēks mirst, viņam atnāk pakaļ eņģeļi. Tajā brīdī, kad es iešu uz debesīm, man atnāks pakaļ Dieva eņģeļi. Ja tu neesi pieņēmis Jēzu kā savu Glābēju, tev atnāks pakaļ dēmoni un noraus ellē.
„Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus.” (1.Korintiešiem 5;7)
Tās nav dzīvnieka asinis, tās ir Dieva asinis, Dievs sūtīja Savu Dēlu, pats Dievs nāca cilvēka miesā virs zemes ar vienu mērķi. Šie dzīvnieku upuri bija pagaidu upuri, visi Vecās Derības cilvēki nomirstot gaidīja Šeolā – mirušo valstībā, kad atnāks Jēzus Kristus, neviens no viņiem nevarēja ieiet debesīs, kamēr Jēzus nebija nomiris un izlējis asinis par viņiem. Dieva asinis ne tikai apklāj grēkus un aizkavē Viņa dusmas, bet Dievs uz tevi skatās kā uz svētu. Jēzus asinis izņem no tevis ārā grēkus un Svētais Gars atkal atgriežas atnāk tevī, un tu kļūsti ideāls un pilnīgs, kā Ādams un Ieva pirms grēkā krišanas.
Ja tu esi pieņēmis un tici, ka Jēzus Kristus ir piedzimis un nomiris par taviem grēkiem un izlējis Savas asinis, upurējis Sevi pār taviem grēkiem, tad viss, kas tev jādara, ir jātic tam, ka tajā brīdī Dieva Gars atgriežas tevī, tu kļūsti pilnīgs un atgūsti mūžīgo dzīvību. Tajā brīdī, kad tu mirsti, tu nonāc debesu valstībā un Dievs savā laikā tev piešķirs jaunu miesu, un mēs dzīvosim uz atjaunotas zemes, kur nebūs ne slimību, ne baiļu, ne asaru. Dievs atgriež tev atpakaļ varu, ko viņš bija paredzējis dot cilvēkam, sātans ir zem tavām kājām, slimības un depresija ir zem tavām kājām, jo tu vairs neesi aste, tu esi galva. Tikai caur Jēzus upuri ticībā uz Viņu. Viņš ir Passā jērs.
Visa kristīgā pasaule svin Lieldienas, tu zini kas tie ir? Šie svētki ir Jēzus nāves un augšāmcelšanās svētki, Vecajā Derībā tie bija Passā svētki. Šajā laikā kāva jēru un tieši tad, kad viss Vecās Derības Izraēls kāva jērus un ēda, arī mūsu Kungs nomira pie krusta, izlēja Savas asinis, priekškars templī pārplīsa un atvērās ieeja, ceļš uz svēto vietu, uz debesīm. Draugi, pateicoties Kristus upurim, mums ir tiešs kontakts ar debesu Tēvu. Tikai caur Kristus upuri, ticot uz to, tev izveidojas kontakts ar Dievu Tēvu. To, kurš radījis debesis un zemi, tu atgūsti varu, tu atgūsti mūžīgo dzīvību, tu atgūsti veselību, labklājību un bagātību, lāstu vara ir salauzta.
Bībelē rakstīts, kad Jēzus mira pie krusta, Viņš stiprā balsī sauca: „Viss piepildīts!” Ikviens, kurš tic uz Jēzu Kristu, tiek atgriezts cilvēka sākotnējā stāvoklī, un ja kaut kas tavā dzīvē nenotiek tā, kā tam būtu jābūt, tā, kā bija pirmajiem cilvēkiem, tu vienkārši netici. Ja tev nav finansiāla svētība, tu netici finansiālajai svētībai. Tu esi pilnīgs no iekšpuses, tevī mājo Svētais Gars, tu esi pilnīgs, un tev nav nekā neiespējama. Tev būs pilnvērtīga ģimene, viss tev būs, tici tikai. Vecās Derības dzīvnieku upurēšana ir pārtraukta, šodien tā ir nevajadzīga un nejēdzīga. Mēs ticam uz vienu upuri, vienreiz upurētu, tā ir labā ziņa, draugs, tas ir evaņģēlijs.
„Bet Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.” (Jāņa evanģēlijs 6:53)
Kas ir Viņa miesa? Simboliski vakarēdiena maize ko mēs ēdam, Vecajā Derībā tas bija šis jērs. Jēzus saka pārnestā nozīmē, ka Viņš ir šis jērs, ka Viņš ir šī maize un Viņa asinis ir tās, kas uzziestas uz tavām palodām un velnam vairs nav varas pār tevi un nav pieeja pie tevis. Kā vienīgi ar tavu atļauju, ja tu labprātīgi dod viņam to pašu ko Ādams un Ieva, šie muļķi. Nebūsim muļķi, būsim gudri.
Es esmu galva un ne aste, es vienmēr būšu augšā un nekad lejā, manas domas ir tīras, mana galva ir skaidra, es pieskaņojos Dieva Vārdam, es nedomāju to, kas ir ļauns, es domāju to, kas ir Dievam patīkams, mana galva ir tīra, es esmu perfekts, es esmu ideāls! Atkārto šos vārdus skaļi! Tā nav lielība, tas nav nekāds izdomājums.
„Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.” (Ebrejiem 10:10)
Ir svarīgi zināt, ka tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu kā savu Glābēju, Svētais Gars ienāk tevī un tava vecā daba nomirst kopā ar Kristu. Kā Jēzus pie krusta nomira, tava vecā daba nomira un tu kļuvi jauns cilvēks.
Mēs esam pilnīgi, perfekti, mums ir Ēdenes dārzs un mums ir arī šis koks joprojām. Ja mēs turpinām staigāt Dieva gribā, lasām Bībeli, apmeklējam draudzi, un atjaunojam savu prātu, ja mēs kalpojam un stāstam cilvēkiem par Kristu, mēs esam drošībā. Jā, tev būs grūtības, jā, tev būs sarežģījumi, taču Dieva spēkā tu tiksi ar tiem galā.
„Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” (Romiešiem 8:9)
Kur Svētais Gars mīt? Mūsos, tāpēc, ka caur Jēzus upuri mēs esam atpirkti, caur Jēzus dzīvību, Viņš nomira mūsu vietā.
„Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.” (Jesajas grāmata 53:4)
Viņš nes tavas sērgas un ciešanas. Iedomājies Jēzu pie krusta un iedomājies savu slimību pie krusta tajā vietā Jēzum, kur tā slimība tev ir. Bībelē ir skaidri rakstīts:
„Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas grāmata 53:5)
Jūs esat dziedināti, jūs esat pilnīgi, perfekti un ideāli! Viss, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Jūs esat dziedināti un katru dienu jums būs tā par sevi teikt. Aplieciniet, ka esat dziedināti Jēzus vārdā. Tas ir jāapliecina katru dienu, līdz pazūd slimības simptomi un arī tad nebeigsim pateikties Dievam par dziedināšanu.
„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)
Domā par sevi kā par jaunu cilvēku, tu esi jauns radījums, pat ja apkārtējie cilvēki uz tevi skatās kā uz veco cilvēku. Domā par sevi kā par jaunu, perfektu, bagātu cilvēku. Dievs grib, ka tu esi glābts, ka tu esi brīvs pilnībā no visām atkarībām, ka tu esi labklājībā un izcīni normālu finansiālo stāvokli, ka tu esi vesels un laimīgs. Un Dievs grib, ka tu ved cilvēkus pie Kristus, ka tu dod cilvēkiem to, ko esi saņēmis no Dieva, mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Ej un stāsti evaņģēliju cilvēkiem, ved viņus pie Jēzus Kristus, evaņģēlijam ir spēks un Jēzus asinīs ir spēks.
Es biju dzērājs un narkomāns. 13 gadus es lietoju narkotikas un alkoholu. Vienā brīdī, es aukstā, tumšā cietuma kamerā griezos lūgšanā pie Jēzus Kristus un teicu Viņam: „Es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls, es ticu, ka Tu esi nomiris par maniem grēkiem un augšāmcēlies, lūdzu, piedod man manus grēkus un ienāc manā sirdī”. Tajā brīdī Svētais Gars ienāca manī ar spēku. Es dzirdēju kā eņģeļi debesīs līksmojas, tajā brīdī man viss bija atvēries, ka es dzirdēju balsis. Es nevienu neredzēju, bet dzirdēju balsis, virs manis bija līksmība. Man likās, ka uz manis pilnīgi prieks gāzās. Vēlāk es izlasīju Bībelē, ka tad, kad grēcinieks nāk pie Kristus, tad eņģeļi debesīs gavilē. Vienā brīdī Dievs pārradīja mani par jaunu cilvēku. Tā bija pēdējā reize, kad es pārkāpu laulību, pat domās, nav bijušas vairs man pat tādas domas. Es nesaku, ka tās nenāk no visām pusēm, tās nāk visu laiku, taču tās atsitas pret manu galvu kā pret vairogu. Man ir Svētā Gara spēks un svaidījums. Es esmu valdnieks pār savu prātu, nevis kaut kādas domas no elles, ko man kāds uzspiež. Es valdu pār savu galvu un prātu. Neviena doma no velna nespēj tikt manī. Tā bija pēdējā reize, kad es lietoju alkoholu un narkotikas. Jo es tādā mērā lietoju narkotikas, ka pat šļirces skaloju peļķēs, jo man jau bija vienalga. Brīnums, ka vispār esmu dzīvs. Es nebeidzu lasīt Bībeli un es nebeidzu lūgt Dievu, es daru to regulāri un es nebeigšu sludināt. Es nemiršu, bet dzīvošu un sludināšu tā Kunga darbus!
Kā pieņemt Jēzu kā savu Glābēju?
„(..) jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)
1. Atzīsti, ka tu esi no dzimšanas grēcīgs Dieva priekšā. Un ka pats saviem spēkiem tu nevari sevi izglābt un atpestīt. Ar pašiedvesmu tu vari sev tikai iestāstīt, ka tu esi izglābts. Bez Jēzus upura tu neesi izglābts.
2. Atzīsti, ka tu esi pelnījis tūlītēju nāvi un ka visas tavas problēmas, kuras tev ir, tu pats visas tās esi nopelnījis.
„Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23)
3. Atzīsti, ka Jēzus Kristus ir Dievs un vienīgais Glābējs. Nav cita ceļa.
„Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu darbi 4:12)
Tikai viens ceļš, viena patiesība un dzīvība.
„Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)
4. Tev jāpieņem lēmums ticēt un ar muti apliecināt.
„Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Romiešiem 10:9)
Pieņem lēmumu ticēt, tas ir ļoti vienkārši. Kad es atgriezos pie Dieva, man bija šoka stāvoklis, es biju kā trešajās debesīs. Pie sevis nodomāju: „Cik vienkārša un skaista ticība!” Man nekas cits nebija jāizdara, kā vienīgi jāatzīst savi grēki un jāpieņem Jēzu kā savu Glābēju. Tikai jātic. Ticība ir lēmums, kuru tu pieņem neatkarīgi no tā, vai tev ir kaut kādas šaubas vai nav, tu pieņem lēmumu ticēt. Un kad tu esi pieņēmis šo lēmumu, tad dzenies iepazīt Dieva prātu un piepildīt to.
„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu.” (Ebrejiem 12:14)
Kad tu pieņem Jēzu kā savu Glābēju turpini dzīvot Viņa gribā, centies dzīvot tā, kā Viņš dzīvoja. Draudze ir jāapmeklē regulāri, Bībele ir jālasa regulāri un Dievs ir jālūdz regulāri. Ir jādzīvo svēta dzīve un jāmaksā cena par svētu dzīvi, ir jācenšas dzīvot svētu dzīvi, jo kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu esi jauns cilvēks tajā brīdī, kad tu pieņem lēmumu ticēt.
5. Tu lūdz, lai Jēzus piedod tavus grēkus un ienāk tavā sirdī. Un tajā brīdī Viņš to arī izdarīs. Viņš ar Savu Garu ienāks tevī un pārradīs tevi par jaunu cilvēku, tev būs jauna dzīve, tev būs mūžīga dzīvība. Tu izbēgsi no elles un iemantosi mūžīgo dzīvību.
Kad to izdarīt, rīt, parīt vai pēc nedēļas? Tagad, tūliņ, šodien.
„Jo Viņš saka: labvēlīgā laikā Es tevi paklausīju un pestīšanas dienā Es tev palīdzēju. – Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2. Korintiešiem 6:2)
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde
