Daudziem jau bērnībā paši tuvākie cilvēki apgriež spārnus, teikdami: “Tu neko nevari un tev nekas neiznāks!” Līdz ar to bieži sastopami cilvēki, kuri nekad nespēj realizēt savu potenciālu. Arī Evitai jau bērnībā vecāki ar savu attieksmi vairoja mazvērtību un biklumu, likdami noprast, lai uz augstiem sasniegumiem dzīvē necer. Taču, ienākot draudzē “Kristus Pasaulei”, jaunā sieviete par sevi dzirdēja pilnīgi citus vārdus: “Tu vari un tev izdosies!” Šos vārdus viņai teica mācītājs, draudzes cilvēki un, galu galā, Dieva vārds – Bībele. Īsā laikā mainījās viņas pārliecība pašai par saviem spēkiem, pieauga pašapziņa un tagad Evita no biklas un nedrošas meitenes, ir pārtapusi par drošu un pārliecinātu personību.

“Laikā, kad vēl nepazinu Dievu, mana lielākā problēma bija neticība pašai sev un tam, ka varu kaut ko dzīvē sasniegt. Triju gadu vecumā mani pārbiedēja suns un kopš tā laika es sāku raustīt valodu. Tas bija sākums daudzām problēmām manā dzīvē. Mācību vielu spēju apgūt ļoti labi, taču, kad man bija jāatbild visas klases priekšā, nespēju neko sakarīgu pateikt. Arī ar cilvēkiem es nespēju normāli parunāt un mamma mani aizveda pie psihologa. Viņš man neko nepalīdzēja, bet tikai pateica, ka tā ir “garīgā atpalicība”. Es vienmēr izvairījos uzstāties publikas priekšā vai zvanīt cilvēkiem pa telefonu, jo nevarēju parunāt bez stostīšanās un tas tikai vairoja manu mazvērtību.

Ar tēvu man neizveidojās sirsnīgas attiecības, jo viņš bija futbola tiesnesis un liels sporta fans, kas visu laiku braukāja apkārt pa sacīkstēm un ļoti reti bija ģimenē. No tēta puses jutos ļoti atstumta, nemīlēta un nepieņemta. Viņš man ne reizi nepateica, ka es kaut ko varu sasniegt un ka man izdosies. Vēlāk, kad vēlējos mācīties par juristi, vecāki teica: “Nez, vai tev, meitiņ, sanāks. Tur taču jābūt ļoti gudrai…” Kopš tās reizes sapratu, ka viņi mani uzskata par dumju. Ja kāds par mani runāja sliktu, nemaz necentos runāt pretī, sevi aizstāvēt vai pierādīt pretējo, jo domāju, ka esmu cilvēks, kas nekad neko nesasniegs.

Kad bija kādas problēmas, es lūdzu Dievu. Taču mana ticība Dievam bija abstrakta, jo pati nebiju Viņu piedzīvojusi. Tomēr dažādas problēmas personīgajā dzīvē mudināja mani arvien vairāk meklēt Dievu. Uz draudzi “Kristus Pasaulei” mani uzaicināja draudzene. Atnākot šeit, es ieraudzīju, ka Dievs ir reāls un cilvēku dzīves tiek izmainītas. Slavēšanas laikā ļoti sajutu Dieva klātbūtni, un sapratu, ka šī ir vieta, kur arī es vēlos būt.

Mācītājs savās svētrunās bieži uzsvēra, ka mēs esam galva, nevis aste un ka mums ir dots Dieva spēks. Tā pamazām mainījās mana domāšana. No “es nevaru” tā kļuva par “es varu”. Caur Dieva vārdu un lūgšanu es noticēju, ka arī es varu visu, jo Dievs ir ar mani. Tajā laikā lūdzu Dievam šādu lūgšanu: “Kungs, dod man ieraudzīt sevi tā, kā Tu mani redzi!”

Kādreiz es nestrādāju, bet dzīvoju saviem vecākiem uz kakla. Taču, esot draudzē, es sapratu, ka Dievs vēlas, lai es pati par sevi gādāju, un man ir jāsāk strādāt. Sākumā darba vietas bieži mainīju, bet pēc tam es atradu veidu, kā varu pelnīt pati. Man radās drosme un apņēmība kļūt pašnodarbinātai. Es sāku apzināties, ka pati spēju noteikt savu darba laiku un arī to, cik nopelnīšu. Mācītājs regulāri motivēja sākt kaut ko darīt pašai, un tā ar katru reizi auga mana apņēmība un drosme. Viņš teica: “Tu vari! Tev sanāks!” Tie bija vārdi, kurus es nekad agrāk nebiju dzirdējusi no saviem vecākiem. Esmu mācījusies par stilisti un vizāžisti, taču savā laikā neticības un mazvērtības dēļ es nestrādāju savā aicinājumā. Regulāri lasot Bībeli un lūdzot Dievu, es ieguvu pārliecību, ka varu šīs prasmes izmantot. Šobrīd man ir sava neliela skaistumkopšanas studija un pati gādāju par savu ģimeni.

Esot šajā draudzē, sapratu, ka Dievs mīl mani tā, kā mani nav mīlējis un nemīlēs neviens cilvēks. Dievs dziedināja mani arī no valodas raustīšanās. Tas notika brīnumaini un tieši tad, kad es sāku kalpot cilvēkiem, vadot savu mājas grupiņu.

Tiem lasītājiem, kuri cieš no zemas pašapziņas, gribu novēlēt nākt pie Dieva, meklēt Viņu savās lūgšanās un lasot Bībeli. Cilvēki mums bieži saka: “Tu nevari!” Bet Dievs saka: “Tu vari!” Viņam ir vislabākās domas par mums. Ieraugi sevi tādu, kādu Dievs tevi redz!

Evitas Lucas liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums

Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija