Sprediķis būs par finansēm. Viena lieta ir, kad tu dzirdi vai lasi Dieva vārdu, bet cita lieta ir, kad tas kļūst par tavu personīgo piedzīvojumu. Logos ir dzīvais Dieva vārds, bet rema – personīga atklāsme no Dieva vārda, Dieva griba tavai dzīvei, kas kļūst par daļu no tevis. Starpcitu, ja tev galvā rodas laba doma, iespējams, ka tā ir no Svētā Gara, un tad vajag to pateikt vai izdarīt. Un šodienas tēma ir “Finansiāla svētība”. Dievs, palīdzi mums atvērties, pieņemt, saprast un piedzīvot Tavu vārdu – remu, ka Tu mūs vari svētīt pilnā mērā, un mums paliek pāri labiem darbiem. Tas, ko tu šodien lasīsi, ir unikāli, un tas nav logos, kuru esmu izlasījis Bībelē, lai pasniegtu draudzei, tā būs rema – tas, ko personīgi Dievs man ir atklājis, un tas, ko esmu piedzīvojis.Es 100% ticu tam, ko runāju no Dieva vārda. Es ticu Dieva vārdam ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi, un vairākkārtēji esmu par to pārliecinājies.

Kas ir nauda? Nauda ir ekvivalents tavam izlietotajam laikam un darbam (spēkam, enerģijai). Mēs katrs kaut ko darām konkrētā virzienā, un, ja tu strādā un par to saņem naudu, tad tavs laiks ir nauda. Nauda izsaka tavu vērtību. Ir kristieši, kuri domā, ka nauda nav svarīga, bet es Bībelē neredzu, ka nauda nav svarīga, un arī ikdienā es nekā nevaru ieraudzīt, ka nauda nav svarīga. Nauda ir svarīga! Tāda ir šīs pasaules sistēma, ka nauda izsaka tavu dzīvi, tavas pūles, ko tu esi devis cilvēkiem, cik daudz tu esi ieguldījies un ko tu esi devis sabiedrībai.

“[..] par naudu to visu var iegūt.” (Salamans mācītājs 10:19)

Krievu tulkojumā ir: “[..] за все отвечает серебро.” Par visu atbild sudrabs jeb nauda. Kristieši bieži vēlas attaisnoties, kāpēc viņiem nav naudas, piesegties ar savu garīgumu un teikt, ka nauda ir ļauna, tomēr bez naudas mēs neviens nevaram dzīvot. Kurš bez nauda var ieiet veikalā un saņemt produktus? Kurš bez naudas var apģērbties? Tu varbūt domā, ka var aiziet uz humpalām, labdarības veikaliem vai parakāties miskastēs, un diemžēl tur arī viss beidzas, turklāt pat rakāšanās miskastēs prasa darbu un cenas maksāšanu, tajā pašā laikā labāk ir strādāt godīgu darbu, saņemt naudu un iepirkties veikalā, nevis bezmaksas veikalā – miskastē. Nauda ir svarīga, bez naudas nekas nav iespējams, jo par visu atbild nauda. Visiem Dieva projektiem, kurus realizē draudze, ir vajadzīga nauda. Tu atnāc uz dievkalpojumu, ieeja ir par brīvu, ja tu gribi, tu vari brīvprātīgi ziedot, te ir silti, ērti un patīkami, skan moderna mūzika, tevi ved Dieva klātbūtnē, “bez maksas saņēmāt, bez maksas dodiet”, bet bez naudas tu nevarētu būt dievkalpojumā. Bez naudas nebūtu ne mīksto krēslu, ne aparatūras, un pat slavētāju, dziedātāju apmācība nav par brīvu. Viss maksā naudu. Arī atmoda bez naudas nav iespējama. Nav iespējams uzcelt draudzi bez naudas. Nav iespējams uzturēt ģimeni bez naudas. Nav iespējams jumts virs galvas bez naudas, tāpat arī elektrība un citas lietas. Var jau dzīvot jūras krastā teltī, bet arī tas maksā naudu, un, kad policisti atnāks, būs jāmaksā sods no naudas, kuras tev nav. Tevi ieliks cietumā un prasīs maksāt vai piespiedīs strādāt.

Dievs ir tas, kas sponsorē Savus plānus. Kādā gadījumā kristieti, Dieva bērnu, Tēvs var finansiāli svētīt? Atbilde nav tikai desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi, bet būs kaut kas vairāk. Tu uzzināsi, kādā veidā Dievs pārdabiski var finansiāli svētīt. Kādā veidā Dievs grib pārdabiski svētīt tavu naudu, lai tev ir bagātīga finansiāla žēlastība un vēl pāri paliek labiem darbiem?

Ir trīs labklājības avoti (kādā veidā cilvēks var tikt apgādāts ar naudu) – velns, cilvēks un Dievs.

“Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību, un Viņam saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.” Tad Jēzus viņam saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”” (Mateja 4:8-10)

Velns Jēzum atklāti piedāvāja visu pasaules godību un bagātību, un Jēzus neteica velnam, ka tas viņam nepieder. Velnam pieder finansiāla vara, viņam pieder vara, un viņš valda pār pasauli caur naudu, caur banku sistēmu, kredītiem un parādiem. Tas ir paradokss, bet visas pasaules valstis, ieskaitot Ameriku, ir parādā, tikai jautājums – kam? Gribās atbildēt – velnam! Kāpēc ir bezdievīgi cilvēki, kuri ir pasakaini bagāti? Tāpēc, ka velnam ir vajadzīgi savi cilvēki, ar kuru palīdzību viņš uz zemes nodibina savu valstību. Dažādu tautu pasakas, arī latviešu, stāsta par to, kā velnam var pārdot dvēseli un apmaiņā saņemt bagātību un veiksmi. Sātans var finansiāli svētīt par cilvēka dvēseles cenu, un šajā gadījumā cilvēks būs tikai instruments velna rokās, jo neko citu sātans negarantē un nedod – ne mūžīgo dzīvību, ne laimi ģimenes dzīvē, ne ko citu. Kā filmās un grāmatās tiek attēloti cilvēki, kuri ir pārdevuši savu dvēseli velnam par bagātības un varas cenu? Kā salti cilvēki, kuri nespēj pieņemt mīlestību un mīlēt. Velns var darīt cilvēku pasakaini bagātu, piemēram, rokzvaigznes, kuras popularizē sātanisku kultūru. Velns finansē savus projektus caur saviem cilvēkiem, viņš ir gars, un viņš cīnās par cilvēku dvēselēm. Arī Dievs ir Gars, un arī Viņš cīnās par cilvēku dvēselēm. Dievs to dara mīlestībā, bet sātans – ar mērķi melot, pazudināt un nokaut. Jēzus glābj, dziedina, paceļ un piešķir mūžīgo dzīvību, bet sātans cilvēkus ved nāvē. Tā ir mūžīga cīņa šeit, uz zemes, un tur ir iesaistīta arī nauda.

“Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.” (Psalms 112:1-3)

Dieva griba ir, lai katra Dieva cilvēka dzīvē ir turība un bagātība. Es uzreiz piemetināšu, ka Dieva plāns nav katru kristieti darīt par miljonāru; noteiktus cilvēkus Viņš grib darīt par miljonāriem, bet pārējiem dot tik, lai viss ir pietiekami. Dieva prāts ir finansiāla svētība katram Viņa cilvēkam.

“Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko Viņš ar zvērestu ir apsolījis taviem tēviem – Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, lai tev to dotu ar lielām un labām pilsētām, ko jūs neesat cēluši, un arī namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kurus tu neesi sakrājis, un ar klintīs izcirstām ūdens tvertnēm, ko tu pats neesi izcirtis, un vīna dārzus un olīvkoku dārzus, ko tu neesi dēstījis, un, kad tu tad ēdīsi un būsi paēdis, tad sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.” (5. Mozus 6:10-12)

Runa ir par Izraēlu, kas tika ievests apsolītajā zemē, kur piens un medus tek. Šodien tas viss ir piepildījies caur Jēzu Kristu. Dieva apsolījumi attiecas uz katru no mums, un tas viss bija atklāts jau Ābrahāmam un tagad arī viņa pēctečiem, kas esam mēs. Dievs apsola trīs lietas tiem, kas ieiet Viņa apsolījumos:

1. Zeme. Vecās Derības laikā katrs izraēlietis zemes dalīšanas rezultātā tika pie sava zemes gabala. Katrai ciltij un katram cilvēkam piederēja sava zeme, tas bija neaizskarami. Pat tad, ja cilvēki nonāca parādos un pārdeva savu zemi, tas bija tikai uz noteiktu laiku, jo ik pa laikam visi parādi tika dzēsti, un zeme atgriezās sākotnējo īpašnieku rīcībā. Dieva griba ir, lai katram Dieva bērnam ir sava zeme.

2. Māja. Dievs katram Dieva bērnam grib dot savu māju, un māja atrodas uz zemes. Ko izdarīja Rejs Kroks ar Makdonalda restorāniem? Nopirka zemi, uz kuras tie atradās, un tādā veidā savāca sev visu.

3. Savs bizness. Mēs ar ģimeni vasarā bijām Itālijā. Braucot lejup pa “zābaku”, šosejai abās pusēs bija vīna un olīvu dārzi, 100-150 kilometrus bez pārtraukuma. Vai viens cilvēks var apstrādāt visu lielo dārzu? Visi dārzi ir sadalīti mazākās teritorijās, un katrai ir savs īpašnieks, tas ir viņu bizness. Katram Savam bērnam Dievs grib dot savu biznesu.

Katram kristietim Dievs grib dot savu zemi, savu māju un biznesu. Tas nav kā padomju laikos, kad tu strādāji, stāvēji rindā un pēc laika saņēmi dzīvokli, bet ne zemi. Tu biji atkarīgs no augstākstāvošo žēlastības. Dieva griba ir, ka tev pašam ir SAVA zeme, SAVA māja un SAVS bizness. Bizness ir tavs avots, no kura tu kaut ko dod sabiedrībai, cilvēki to ņem un vērtē, un maksā par to naudu. Bizness sākas ar pašnodarbinātu, neatkarīgu cilvēku. Katrs gadījums ir individuāls, un dažreiz labāk ir strādāt kādā struktūrā, tomēr Dievs griba ir atklāta Viņa vārdā.

Cilvēks arī bez Dieva var lietot Bībeles principus, un viņam būs finanses, tomēr viņš no tā visa Dieva valstībā neiegulda. Viņš dzīvo sev.

“Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)

Dieva svētība ir nepelnīta svētība, žēlastība. Un gluži no zila gaisa Dieva svētība nevar darīt cilvēku bagātu, tik un tā nākas domāt un strādāt. Var būt divi cilvēki, kuri dara vienu un to pašu darbu vienādos apstākļos, ar vienādām spējām, bet vienam ir daudz, un otram maz. Viens pastrādā dažas stundas dienā, un viņam visam pietiek, otrs strādā trīs darbos, bet viņam nepietiek, un abi divi var būt draudzē, ticēt Dievam, būt mājas grupā. Kur ir atšķirība? Vienam ir īpaša finansiāla svētība, otram nē.

“Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Žēlastība ir kaut kas nepelnīts, ko Dievs tev dod bez tevis paša nopelna, neatkarīgi no taviem darbiem. Piemēram, glābšana ir nepelnīta. Dievs piedod tavus grēkus un ieved Savā klātbūtnē, kaut mēs neviens to neesam pelnījuši. Viņš to dara, jo mīl mūs. Tāpat Dievs var pieskarties dievkalpojuma laikā un darīt veselu, – arī brīnumaina dziedināšana ir nepelnīta. Un tieši tāpat kā Dievs glābj un dziedina, Viņš arī dod finansiālu svētību. Bagāts būdams, Kristus pie krusta tika aplaupīts, Viņa drēbes tika sadalītas, lai Viņa nabadzība kļūtu tev par bagātību. Jēzus pie krusta nomira par trim galvenajām lietām – glābšanu, dziedināšanu un finansiālu labklājību.

“Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka, lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu.” (Galatiešiem 3:13-14)

Mūsu ticības tēvi Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs bija bagāti, Dieva svētīti. Kāpēc Ābrahāms bija bagāts? Tāpēc, ka Dievs caur Ābrahāmu realizēja Savus plānus. Dievs caur Ābrahāmu uzcēla šodienas draudzi un Savu valstību uz zemes. Viss, kas ir labs uz zemes, nāk no Dieva, pateicoties bagātajam Ābrahamam. Bez naudas viņš to nespētu. Bez naudas viņam nebūtu lopi un viss cits, turklāt no tā, ko Dievs viņam deva, viņš daļu deva Dievam. Ar Kristus upuri tu jau iekšpusē esi glābts, dziedināts un bagāts. Līdz ar Kristu mēs esam atdzimuši no augšienes, bet mūsu miesā un domāšanā ir vecie ieradumi, vecais dzīvesveids, taču pakāpeniski mūsos parādās glābšanas pazīmes jeb augļi, kā arī dziedināšana un finansiāla svētība.

“Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.” (2. Korintiešiem 9:8 )

Par ko ir runa? Par finansēm, par naudu. “Žēlastība, ka jums arvien ir pinīga iztikšana.”

“Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.” (Filipiešiem 2:13)

Vienam veicas finansēs, otram neveicas, jo Dievs ir tas, kurš dod šo veiksmi. Sprediķis nav vienkārši par desmito tiesu un upuri, sprediķis ir par īpašu finansiālu svētību tavai naudai. Tas nav kaut kas, ko Dievs tā vienkārši piešķir, tas ir apsolījums katram Dieva bērnam. Tā ir tava izvēle, bagāts vai nabags, – tā ir tava izvēle. Miljonārs vai vienkārši turīgs, – tur ne vienmēr būs tava izvēle, bet turība vienmēr ir tava izvēle. Dievs dod talantus un spējas atsevišķiem cilvēkiem, lai viņi pelnītu miljonus, ne katrs to spēj, bet katrs spēj, lai viņam ir sava zeme, savs bizness un māja. Tātad žēlastība nav atkarīga no mūsu darbiem, tā ir nepelnīta Dieva dāvana. Dievs ne tikai brīnumaini glābj, kā tas bija manā gadījumā, cietuma kamerā eņģeļu pavadībā, Viņš dara arī brīnumainas dziedināšanas un tāpat dod brīnumainas finansiālās svētības. Jebkurā gadījumā pats lielākais brīnums ir glābšana, kad Svētais Gars ienāk tevī un izmaina tevi no iekšienes, kas pēc tam sāk parādīties tavā dzīvē.

“Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē; Krita ieplūst no austrumiem Jordānā. Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra. Bet pēc dažām dienām upe izsīka, jo nebija lietus tanī zemē. Un Tā Kunga vārds nāca pār viņu, sacīdams: “Celies un dodies uz Sareptu, kas pieder pie Sidonas, un apmeties tur; Es, lūk, pavēlēšu kādai atraitnei tur tevi apgādāt ar uzturu.” Un viņš cēlās un nogāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tur atradās sieva, kas bija atraitne. Un tā lasīja žagarus, bet viņš to uzrunāja un sacīja: “Atnes man mazliet ūdens kādā traukā, ko padzerties!” Un tā aizgāja, lai to atnestu. Un viņš tai sauca, sacīdams: “Atnes, lūdzu, ar savu roku man arī kumosu maizes!” Bet viņa sacīja: “Tik tiešām, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzīvs, bet man ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē, un raugi, es esmu salasījusi kādus žagariņus un taisos visu sev un savam dēlam sagatavot, un pēc tam kad mēs to paši būsim baudījuši, tad arī mums būs jāmirst.” Un Elija tai sacīja: “Nebīsties, ej un gatavo, kā esi sacījusi, bet, lūdzu, iztaisi arī man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk, jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.” Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku. Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis.” (1. Ķēniņu 17:5-16)

Šis ir stāsts par pravieti Eliju bada un krīzes laikā, kad viņš slēpās no vajāšanām. Ir rakstīts, ka kraukļi viņu baroja, ka Dievs lika tiem pienest viņam gaļu un maizi.Es tiešām nevaru saprast, kā tas izskatījās, bet tā ir rakstīts Dieva vārdā. Pēc tam, kad tur mainījās situācija, Dievs lika Elijam iet uz Sareptu pie atraitnes, kura par viņu gādās. Iedomājies, atraitne, kas pati ir nabadzīga, gādās par kaut kādu pravieti. Kad Elija atnāca pie šīs Sareptas atraitnes, viņa cepa pēdējo plāceni no pēdējiem miltiem un eļļas, viņai vēl bija dēls, un tādēļ viņa teica: “Šo pēdējo plāceni izcepsim, un tad vairs nekā nebūs, mēs mirsim.” Tad bija bada un finansiālās krīzes laiks, lietus nelija, bija dažādas problēmas, bet Elijam Dievs teica, ka viņa par viņu gādās. Elija teica, lai šī sieviete uztaisa arī viņam vienu mazu plācenīti, ko viņa arī izdarīja, un Elija teica: “Milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks!” Šī sieviete uzticējās Dieva pravietim, Dieva vārdiem un izcepa šo plāceni Elijam. Viņš ēda, un ir rakstīts, ka “milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka”. Tas bija pārdabisks finansiālais brīnums. Bībelē nav tikai dziedināšanas brīnumi, ir arī finansiāli brīnumi.

“Un kāda sieva no praviešu mācekļu sievām kliegdama lūdza Elīsu, sacīdama: “Mans vīrs, tavs kalps, ir miris, un tu zini, ka tavs kalps bijās To Kungu. Bet nu nāk parādu piedzinējs un grib manus divus bērnus sev ņemt par vergiem!” Un Elīsa viņai atbildēja: “Ko lai es tevis labad daru? Saki man, kas ir tavā namā?” Un viņa atbildēja: “Tavai kalponei nav itin nekā namā kā tikai trauks eļļas.” Tad viņš sacīja: “Ej un aizņemies sev traukus no citiem, no saviem kaimiņiem, bet tikai tukšus traukus – un nelūdz to par maz. Un tad ieej namā un aizslēdz durvis aiz sevis un aiz abiem saviem dēliem, un sāc liet visos tajos traukos, un to, kas ir pilns, liec pie malas.” Tad tā no viņa aizgāja un aizslēdza durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem; un tie viņai pienesa traukus, bet viņa pati tikai pildīja. Un, kad trauki bija pielieti pilni, tad tā sacīja savam dēlam: “Pasniedz man vēl vienu trauku!” Bet tas viņai atbildēja: “Vairāk neviena trauka nav.” Tad eļļa apstājās plūst. Un viņa aizgāja un to pateica Dieva vīram, un viņš sacīja: “Ej un pārdod eļļu un samaksā savu parādu; no atlikuma tad pārtiec pati ar saviem dēliem.”” (2. Ķēniņu 4:1-7)

Pie Elīsas nāca kāda atraitne, kuras vīrs bija pravietis. Viņš nomira, atstāja aiz sevis parādus, un viņai draudēja atņemt dēlus verdzībā, lai atmaksātu šos parādus. Sieviete nāca pie Elīsas un lūdza palīdzību, jo viņas vīrs bija dievbijīgs un kalpoja Dievam. Viņš lika viņai atrast visas iespējamās tukšās krūzes, arī no kaimiņiem, cik vien varēja savākt, un ar saviem dēliem ieslēgties istabā. Viņa paklausīja un ņēma krūzes. Tad Elīsa lika liet eļļu, viņa to darīja un pielēja visas šīs krūzes pilnas. Eļļas bija tieši tik daudz, lai pielietu visas tukšās krūzes. Tad Elīsa lika pārdot eļļas krūzes, samaksāt parādus un no tā, kas paliek pāri, dzīvot. Tas bija reāls finansiāls brīnums Vecajā Derībā, pārdabiska Dieva iejaukšanās un atbrīvošana no parādsaistībām. Tas ir iespējams, tā ir īpaša Dieva žēlastība, finansiāla svētība.

“Kādu reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera. Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas. Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: “Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: “Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.” Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima. Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”” (Lūkas 5:1-8 )

Pēc tam, kad Jēzus sludināja uz Pētera laivas, Viņš lika Pēterim iziet jūrā un izmest tīklus konkrētā vietā. Pēteris atbildēja, ka viņi visu nakti ir zvejojuši un ne nieka nav dabūjuši, bet uz Jēzus Vārdu viņš gribēja tīklus izmest. Pēteris tā arī izdarīja un saņēma tik lielu lomu, ka tīkli plīsa un laiva tik tikko negrima. Šajā zvejošanā Pēteris nebija viens pats, viņam bija palīgi, tas bija viņa bizness. Pēterim bija savs bizness, sava zeme un arī sava māja. Jēzus bija galdnieks, viņam bija savs amats, savs bizness un sava māja, un sava zeme. Katram izraēlietim bija sava māja, sava zeme. Kāpēc vēl līdz šim brīdim ebreji ir tik bagāti? Bagātākie cilvēki pasaulē ir tieši ebreji, kāpēc? Viņi šajos principos dzīvo, bet mums tos ir grūti pieņemt. Viņi pat Jēzu noliedz, bet šie principi strādā viņu dzīvēs. Cilvēks var lietot Dieva principus un būt pasakaini svētīts, bet Dievs to nesvētī. Principi paši par sevi darbojas, bet Dieva tur nav, tā ir cilvēcīga darbība, kad tu lieto Dieva principus, bet Viņam pašam godu no tā nedod.

“Pēc tam Jēzus vēlreiz parādījās mācekļiem pie Tiberijas jūras. Tas notika tā: tur bija kopā Sīmanis Pēteris, Toms, saukts dvīnis, Nātānaēls no Kānas Galilejā, Cebedeja dēli un vēl divi citi Viņa mācekļi. Sīmanis Pēteris viņiem saka: “Es iešu zvejot.” Tie saka Viņam: “Mēs iesim Tev līdzi!” Tad tie aizgāja un iekāpa laivā, bet tanī naktī nekā nedabūja. Rītam austot, Jēzus stāvēja krastā, bet mācekļi nezināja, ka tas ir Jēzus. Tad Jēzus viņiem saka: “Bērni, vai jums ir kas ko ēst?” Tie Viņam atbildēja: “Nav!” Viņš tiem sacīja: “Izmetiet tīklu laivas labajā pusē, tad jūs dabūsit!” Tad tie izmeta tīklu un vairs nevarēja viņu izvilkt aiz zivju daudzuma. Tad māceklis, ko Jēzus mīlēja, saka Pēterim: “Tas ir Kungs!” Sīmanis Pēteris, dzirdēdams, ka Tas ir Kungs, apjoza virsdrēbes, jo viņš bija izģērbies, un metās jūrā. Bet pārējie mācekļi nāca ar laivu, vilkdami tīklu ar zivīm, jo tie nebija tālu no krasta, bet tikai apmēram divi simti olekšu. Izkāpuši malā, viņi tur redz ugunskuru no oglēm un uz tā zivis noliktas un maizi. Jēzus viņiem saka: “Atnesiet no zivīm, ko jūs esat dabūjuši.” Tad Sīmanis Pēteris izkāpa malā un izvilka uz krasta tīklu, pilnu lielām zivīm, kopā simts piecdesmit trīs. Un, lai gan to bija tik daudz, tīkls nesaplīsa.” (Jāņa 21:1-11)

Pēc Jēzus augšāmcelšanās mācekļiem viss bija beidzies, Pēterim viss bija beidzies, viņš atgriezās pie sava biznesa un zvejoja, un atkal parādījās Jēzus, kurš teica izmest tīklus, jo viņiem nebija, ko ēst. Viņi atkal neko nebija nozvejojuši, bet izmeta tīklus pēc Jēzus pavēles un vilka tādu lomu, ka nevarēja to pat līdz galam izvilkt.

Un Jēzus izgājis redzēja daudz ļaužu, un Viņam sirds iežēlojās par tiem, un Viņš dziedināja viņu neveselos. Bet, kad vakars metās, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: “Šī vieta ir tuksnesis, un laiks jau vēls; atlaid ļaudis, lai tie aiziet miestos un pērk sev ko ēšanai.” Bet Jēzus tiem sacīja: “Tiem nav jāiet projām; dodiet jūs tiem ēst!” Bet tie Viņam sacīja: “Mums šeit nav nekā vairāk kā piecas maizes un divi zivis.” Un Viņš sacīja: “Nesiet Man tās šurp!” Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divi zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus. Un to, kas ēduši, bija ap pieci tūkstoši, neskaitot sievas un bērnus. “” (Mateja 14:14-21)

Jēzus paēdināja piecus tūkstošus cilvēku ar piecām maizēm un divām zivīm.

“Jūs neatminaties, kad Es tās piecas maizes tiem pieciem tūkstošiem lauzu, cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?” Tie Viņam saka: “Divpadsmit.” “Bet, kad Es tās septiņas maizes tiem četriem tūkstošiem lauzu, cik pilnu grozu ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?” Un tie saka: “Septiņus.”” (Marka 8:19-20)

Vienmēr, kad tu nes savas piecas maizes un divas zivis vai savas septiņas maizes un dod, liec uz altāra Dieva darbam, tad Dievs savus projektus piepilda caur šo naudu, pavairo, un tev pašam paliek pāri tā, ka maz neliekas.

“Un, kad tie nonāca Kapernaumā, nodokļu saņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja: “Vai jūsu Mācītājs nodokli nemaksā?”Viņš saka: “Maksā gan.” Un, namā iegājis, Jēzus viņam tūlīt jautāja, sacīdams: “Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem vai no svešiniekiem?” Kad Pēteris atbildēja: no svešiniekiem, – tad Jēzus uz to sacīja: “Tātad pašu bērni ir svabadi. Bet, lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūru un izmet makšķeri un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par Mani un par sevi.”” (Mateja 17:24-27)

Jēzum ar Pēteri nodokļu vācēji pieprasīja nodokli, Jēzus uzskatīja, ka tas ir netaisnīgi, taču, lai nebūtu par piedauzību, Viņš lika Pēterim aiziet izzvejot zivi un izvilkt no tās vienu stateri, ko iedot nodokļu vācējiem. Tas bija finansiāls brīnums. Tātad viens no Dieva žēlastības veidiem ir brīnums tavās finansēs.

Kā saņemt Dieva svētību savās finansēs?

Tu esi atdzimis no jauna, bet vēl ir jāizmaina domāšana, jāpielāgojas Dieva vārdam, ir jātic un jāizcīna uzvaras. Tev ir jākļūst par to, kas tu jau esi no iekšienes.

1. Personīgas attiecības ar Dievu. Nevar būt Dieva vadība finanšu jautājumos, ja nepavadi laiku ar Dievu regulāri. Jā, Dievs var svētīt, un tomēr attiecības ar Dievu ir nr. 1.

2. Raksturs un morāle. Ir nosacījumi tam, lai tieši Dievs pats darbotos pie tavām finansēm. Ar ko atšķiras raksturs no morāles? Raksturs ir īpašību un paradumu kopums, kas nosaka tavu attieksmi pret cilvēkiem un sabiedrību. Tas parādās dažādās situācijās un apstākļos. Morāle ir dažādas normas. Tās ir reliģiskas normas, bībeliskas normas vai sabiedrībā kādas konkrēti pieņemtas normas, kāda sistēma, kas regulē tavu rīcību pret cilvēkiem. Raksturs un morāle ir tik cieši savā starpā saistīti, ka es tos ieliku pie viena punkti. 

Faktiski visi nākamie punkti ir saistīti ar tavu raksturu un morāli.

“Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai [..] Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:24,33)

Krievu un arī dažos citos tulkojumos ir minēts vārds “mamons”. Kas ir mamons? Tā ir manta, nauda. Tev ir jābūt tādai rakstura īpašībai, ka nauda vienmēr ir tikai līdzeklis mērķu sasniegšanai, nevis mērķis. Katrs cilvēks, kura mērķis ir nauda, nonāk mamona gara kontrolē, un tu nevari kalpot diviem kungiem. Šī manta aizved tevi no Dieva klātbūtnes. Bībelē teikts, ka visa ļaunuma sakne ir mantas kārība. Varbūt tagad tu domā, ka nauda ir slikta? Nē, nauda nav slikta, ja tā nav mērķis. Piemēram, mēs tagad ceļam jaunās draudzes telpas, kur vajag ļoti daudz naudas, un ir jāiegulda daudz darba. Mums dotajā brīdī pat nav tik daudz sataustāmas naudas, bet es ticu un zinu, ka būs! Zini kāpēc būs? Vienmēr, cik es esmu kalpojis Dievam, lai vai kādus projektus es nedarītu, lai celtu Dieva valstību, kas ir Viņa griba, Dievs vienmēr sponsorē. Es pat varu sākt pilnīgi bez naudas, bet Dievs sponsorē savus projektus. Es plānoju, strādāju, daru, un Dievs pieliek naudu, jo mans mērķis nav nauda, bet gan, lai Dieva valstība izplatās, lai mums ir savs nams, jo katram ir vajadzīga sava zeme (lai gan draudzei nav vēl savas zemes) un SAVS NAMS. Tātad nauda ir līdzeklis un ne mērķis.

3. Disciplīna un brīvība no atkarībām.

“Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un, kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts.” (Salamana pamācības 21:17)

4. Raksturs ir tavi ieradumi. Ja tev ir tādi ieradumi, kas ir pretēji naudas pelnīšanai, piemēram, dažādas atkarības, tu nevarēsi nopelnīt pietiekami. Piemēram, kur paliks visa alkoholiķa nauda? Kur paliks visa narkomāna nauda? Ir lietas, kas stāv tev priekšā, kas ir iemesls tam, ka tu kaut ko nevari.

Un disciplīna, – kad tev ir disciplinēti kaut kas jādara, jāpieceļas un jāizdara kādi konkrēti nākamie soļi, tu vienkārši dzīvo priekos vai pārtērē, dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tāpēc arī šis ir priekšnosacījums, lai tu varētu saņemt īpašu finansiālu Dieva svētību. Nevajag vainot Dievu, ja tu ziedo, bet nesaņem atpakaļ, ja pats stāvi priekšā Dieva svētībai.

5. Solījumu turēšana.

“Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.” (Mateja 5:37)

Ja tu esi cilvēks, kas netur solījumus, sākot ar mazām lietām, tad tu nevari būt bagāts. Kāpēc? Cilvēki tev neuzticēsies, uz tevi nevar paļauties, un bizness un naudas plūsma nav iespējami, ja uz tevi nevar paļauties, jo tu pats no zila gaisa neštampā naudu. Tu cilvēkiem kaut ko dod, un viņi tev kaut ko dod, bet tas neizdodas, ja tavs “jā” nav “jā” un “nē” nav “nē”.

6. Dzīve bez parādiem.

“Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.”(5. Mozus 15:6)

Tu esi paņēmis kredītu bankā, un pār tevi valda, bet Dieva vārds saka, ka svarīga ir dzīve bez parādiem un kredītiem. Es nedomāju, ka Dievs nevar atsevišķos gadījumos pamudināt ņemt kredītu, un tomēr Dieva vārds saka, ka tu aizdosi, nevis tev aizdos, tāpēc labāk dzīvot bez kredītiem. Parādi noteikti būs tas, kas tev kavēs saņemt finansiālu svētību.

“Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.” (Romiešiem 13:8 )

Kad es nācu pie Dieva, biju parādā vairākiem cilvēkiem. Es sāku atdot pa diviem lati, pa desmit latiem. Pats es pelnīju divus latus dienā, bet sāku maksāt. Man ir dēls, tajā laikā viņam bija jāsāk iet bērnudārzā, es pelnīju divus latus dienā, bet no tās naudas sāku dēlam maksāt uzturnaudu. Kādam varbūt liekas, ka desmit lati mēnesī, šī summa, ko es maksāju par savu dēlu, ir izsmiekls, bet es tāpat maksāju. Mūsu pienākums ir nepalikt nevienam neko parādā. Nedomā, ka Dievs tevi var finansiāli svētīt, ja tu nemaksā alimentus. Arī rēķinus par dzīvokli nomaksā laicīgi! Ja tu vienreiz vai dažas reizes nesamaksāsi, tas nenozīmē, ka uzreiz tev tiks atņemta svētība, bet, ja tas kļūst par ieradumu, var nozīmēt, ka tev vispār ir ieradums atlikt, uz tevi ir jāgaida. Tā ir slikta īpašība. Es pat neatceros pēdējo reizi, kad kāds man būtu izmaksājis pusdienas restorānā, neviens par mani nemaksā, un, ja kāds tomēr maksātu, man būtu ļoti jocīgi. Es gribu pats izmaksāt, es vienkārši gribu to darīt. Es negribu nevienam būt parādā, un tiem, kuriem es izmaksāju, – jūs man arī neko neesat parādā, es jums vēl varu izmaksāt!

7. Neņem svešu, nezodz! 

Varbūt tu domā, ka neesi zaglis un brīnies, ka Dievs tevi nesvētī? Bet ja tu brauc sabiedriskajā transportā pa zaķi, tu esi zaglis. Tev nav naudas, un tāpēc tu brauc pa zaķi, bet naudas nav tāpēc, ka tu brauc pa zaķi, jo tu zodz. Ej ar kājām! Tev nekad nebūs naudas, ja turpināsi zagt. Ja tu brauc pa zaķi, tad kāpēc? Tu esi pieradis savā dzīvē ņemt to, kas tev nepieder. Tev tas nepienākas, bet tu to gribi! Pa zaķi braucēji visticamāk ņem arī kredītus vai dara citas tamlīdzīgas lietas. Viņi var paņemt arī kaut ko citu nepiesietu. Par kādu biznesu vai māju var būt runa, ja tu pat biļeti sev nevari nopirkt godīgi? Labi, ir kādas reizes, kad fiksi ieskrien transportā un nenopērc biļeti, bet tad esi gatavs maksāt sodu. Brauc pa zaķi, ja tu gribi, bet tev vienmēr līdzi ir jābūt gatavai soda naudai. Arī, ko nozīmē “tikt vaļā no mašīnas”? Tas nozīmē pateikt potenciālajam pircējam, ka mašīna ir ar defektu un godīgi pārdot, nevis iesmērēt. Nekāda nopietna finansiāla svētība nevar būt šāda tipa cilvēkiem

Es reiz nopirku automāšīnu Forb Probe. Pirku Liepājā, un kamēr atbraucu no Liepājas līdz Limbažiem, man bija jāpielej aptuveni divi litri eļļas, bet šo mašīnu es jau biju nopircis. Man to iesmērēja. Es ieliku godīgu sludinājumu, ka pārdodu šo mašīnu, jo sapratu, ka nebraukšu un neremontēšu to. Es domāju, ka reāli neviens tādu mašīnu nepirks un vēl par tādu pašu cenu, kā es nopirku. Bet pastāv pārdabiski finansiāli brīnumi no Dieva tiem, kas nestaigā noziedzībā, tiem, kas meklē Dieva gribu un Dieva vaigu pēc Viņa principiem. Mašīna bija ļoti smuka ar īpašu nummurzīmi, kā amerikāņiem. Man zvanīja viens cilvēks un teica, ka grib manu mašīnu, es teicu, ka tai ir problēmas ar eļļu un vajadzīgs remonts, bet viņš ļoti uzstāja, ka grib manu mašīnu. Viņš stāstīja, ka gāja ar savu sievu garām manai mājai un redzēja šo mašīnu, un sieva teica, ka grib to! Pēc tam viņš iegāja ss.lv un redzēja, ka tieši tā tiek pārdota. Es viņu brīdināju, ka mašīna ir bojāta, bet viņš uzstāja, ka saremontēs. Šis cilvēks atbrauca, nopirka un aizbrauca. Dievam ir savi ceļi, bet tas nenozīmē, ka regulāri pēc tam Dievs tevi tā svētīs, ja pats nedomā ar galvu un mašīnu pirms iegādāšanās nepārbaudi. Vienreiz gadījās, bet otrreiz Dievs tev vairs nekādu brīnumu nedarīs.

8. Skaudība jeb bagāto cilvēku nosodīšana.

“Cilvēks, kas ar skaudīgu aci dzenas pēc bagātības, tas nezina, ka viņš sastapsies ar trūkumu.” (Salamana pamācības 28:22)

Ja tu esi tas, kurš nosoda bagātos cilvēkus, ka viņi ir bagāti, zagļi vai kā citādi, tad tu esi cilvēku tips, kuram nekad nebūs nauda. Ko tu patiesībā nosodi? Bagātību. Tu nosodi bagātību, un tas, ko nosodi, nekad nebūs tavā dzīvē. Tas, ko kritizē un kas tev neliekas pieņemams, nekad nebūs tavā dzīvē. Pārtrauc bagātu cilvēku kritizēšanu! Kāda tev tur daļa? Viņš ir maksājis konkrētu cenu, neviens nevar vienkārši nozagt un būt bagāts. Tu nevari kaut ko ātri dabūt un būt svētīts. Tu nevari būt bagāts, ja tu tāds neesi no iekšpuses, tāpēc nenosodi bagātos.

9. Čaklums jeb neslinkošana.

“Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.” (Salamana pamācības 10:4)

Vai te ir, ko piebilst? Katru dienu ir jāvirzās pretī mērķiem, ir jāstrādā, jābūt čaklam, jo slinkums dara nabagu. Astoņpadsmit gadu vecumā kāds bagāts cilvēks savu dēlu izsauca pie sevis un teica: “Dēls, paši labākie gadi manā dzīvē bija, kad gāju uz nospraustajiem mērķiem. Man nekas nebija, bet es gāju uz mērķiem, un negribu atņemt tev to laimi, tādēļ atņemu tev mantojumu.” Šis puika, kuram atņēma mantojumu, sākumā bija grūtsirdīgs, bet tad viņš pārorientējās no tēva naudas uz savām spejām, uz to, ko viņš pats var. Šobrīd šis cilvēks ir MTV ģenerālproducents tikai tādēļ, ka viņam atņēma mantojumu. Nepaļaujies uz citu bagātību! Neviens tavā vietā neko nedarīs. Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas dara bagātu.

10. Desmitā tiesa un upuris.

“Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Salamana pamācības 3:9)

“Ja jau pirmais guvums ir svēts, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari.” (Romiešiem 11:16)

Ja no pirmā guvuma, ko saņēmi savā biznesā, un arī vēlāk tu katru reizi atdod desmito tiesu un vēl pienes upuri, tad visa tava nauda ir svēta, jo Bībelē ir rakstīts, ka pirmais guvums ir svēts, un līdz ar to arī visa mīkla. Kāpēc? Ko tu tādu esi izdarījis, ka tieši tavu naudu vai biznesu Dievs īpaši svētīs un vairos? Tu esi iedevis finanses Dieva darbam! Nav nepareizi teikt, ka tu nes naudu Dievam. Biznesa cilvēki arī saprot šos principus. Dieva darbam ir vajadzīga nauda, un tu to esi iedevis. Dieva griba ir, lai ikviens tiek glābts, lai Viņa valstība iet plašumā, bet visur vajag naudu – aparatūrai, evaņģelizācijām, reklāmām, arī pilna laika kalpotāju algām. Vai Viņš ir ieinteresēts, lai tu vēl vairāk to dari? Dievam tiešām vajag tavu naudu? Izrādās, ka vajag! Mēs esam Dievam vajadzīgi! Arī neticīgs cilvēks var iedot Dieva darbam un tapt svētīts kaut kādā mērā. Lūk, kur ir pati galvenā šodienas doma, mana rema, ko atklāju, – es dodu Dieva darbam, un Viņš uzreiz svētī manas finanses, jo ir ieinteresēts Dieva valstības celšanā. Gribi svētību savām finansēm? Dod desmito tiesu un brīvprātīgos ziedojumus. Tu jau zini, kas par to rakstīts Dieva vārdā.

Kur sākās upuris? Desmitā tiesa nav upuris, upuris sākas no ziedojuma. Dod vai nedod, bet desmitā tiesa tāpat pieder Dievam, taču tiem, kas nedod, nav svētītas finanses. Protams, ka var būt izņemumi, kad cilvēks īsti nesaprot došanas un desmitās tiesas principus, bet dod kaut kādu ziedojumu Dieva valstības celšanai. Piemēram, viņš dod nevis desmito, bet gan trīsdesmito daļu no ienākumiem vai vienkārši dažu eiro ziedojumu. Kad cilveks dod, Dievs uzreiz grib svētīt, tomēr arī iepriekšejie punkti ir svarīgi.

“Bet ja es aizkavētos – lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.” (1. Timotejam 3:15)

Kas ir patiesības balsts un pamats šeit, virs zemes? Kas ir visu svētību, visa labā avots virs zemes? DIEVS – Dievs caur draudzi, Dievs draudzes vidū. Tomēr tam visam ir vajadzīga nauda. Dieva vārds saka, ka tu zini, kā izturēties draudzē, bet vai tu zini kur ir jānes tava desmitā tiesa un ziedojums, tavs upuris? Tavā namā – draudzē, kur tu saņem garīgo barību!

“Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums” (Maleahija gramata 3:10)

Draudzes finansēm vajadzētu būt sadalītām trīs daļās – viena daļa ir evaņģelizācijai, otra – draudzes uzbūvei un struktūrai (tehniskajai puse), bet trešā daļa ir pilna laika kalpotāju algām. Jau Vecās Derības laikā vienīgie, kam nebija savs bizness, bija levīti jeb pilna laika kalpotāji, kuriem algas maksāja no draudzes desmitajām tiesām. Daudzi domā, ka tas vairs neattiecas uz mums, Jaunās Derības kristiešiem, bet Jēzus teica, ka tev nav jāatstāj desmitā tiesa un ir jāturpina šie Vecās Derības principi. Kur nav desmitās tiesas principa, tur ir atkāpšanās no Dieva. Ja pilna laiku kalpotāji nesaņem normālu algu, tad Dieva valstība netiek celta. Šādi kristieši ir ar Viduslaiku domāšanu, kuri gaida, kad nauda nokritīs no debesīm vai vispār tic, ka ir jābūt nabagiem. Savā laikā Jēzus pārvietojās ar ēzeli, kas mūsdienās varētu būt Mercedes, tātad mums arī nav jābūt nabagiem.

Ja cilvēks ir mirušā draudzē, kas neaug, neevaņģelizē, un tur dod savu desmito tiesu, vai Dievs viņu atbalstīs? Kāpēc Dievam svētīt tādu naudu, kas tiek dota draudzē, kura neceļ Viņa valstību? Jāziedo tikai auglīgā augsnē, tikai augošā draudzē. Ja tagad skaidri nevari saredzēt, ka notiek izaugsme, jāskatās, vai ir konkrēts darbs, kurš rosina izaugsmi nākotnē.

Un pārdabisku Dieva iejaukšanos tavās finansēs atnes ne tieši desmitā tiesa, bet īpašs upuris, īpašs ziedojums.

11. Ticība.

“Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6)

Tev ir jātic par savām finansēm. “Ticēt” ir darbības vārds, tātad ticība ir reāla darbība. Es negribu tev sajaukt galvu, ka tev noteikti ir vajadzīgs savs bizness, bet tas ir Dieva ideālais plāns. Man, piemēram, nav ne savas zemes, ne mājas, ne biznesa, man ir tikai mašīna. Es vēl esmu procesā, bet Dievs vienmēr ir gādājis par mani un draudzi. Arī evaņģelizācijai vienmēr nauda ir bijusi.

Dons Ostroms stāsta, ka brīdī, kad viņi ar sievu iesāka biznesu pirms diviem gadiem, viņš sāka upurēt tādu summu, kādu vēlējās ar firmu nopelnīt gada laikā. Šo gada ienākumu viņš sadalīja divpadsmit daļās (mēnešos) un tad pa nedēļām un katru reizi nesa šo summu uz draudzi. Tā bija vēlamā summa, ko viņš gribēja nopelnīt, viņš tam ticēja. Gada beigās viņam bija konkrēti tā summa, kuru viņš ticībā bija nesis, un pat lielāka. Kas ir ticība? Pārliecība pār neredzamām lietām! Stipra pārliecība, upuris, kas iedots par to, kas tikai vēl būs. Es tagad nesaku, ka tāpēc, ka pienesi upuri, tu būsi svētīts, bet tā ir ticība, kas darbojās caur šādām lietām. Šobrīd Ostroms dod milzīgas summas ticībā. Viņš arī saka, ka visvērtīgākais ieguldījums ir Dieva valstībā, un tur parādās pārdabiska Dieva svētība. Tavas finansiālās svētības apjoms ir atkarīgs no tavas spējas dot. Bez ticības Dievam nevar patikt.

“Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.”(Lūkas 6:38 )

Ar kādu mēru tu mērosi, ar tādu tev atmēros! Protams, tu jau vari nopelnīt ar sātana palīdzību, bet viņš garantijas nedod. Arī cilvēcīgi tas ir iespējams, bet nav nekādas aizsardzības. Šodien ir, bet rīt vairs nav. Un kādiem mērķiem kalpo tava nauda? Vislabākais ieguldījums ir Dieva valstībā.

“Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.” (2. Korintiešiem 9:6)

“Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. [..] Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Galatiešiem 6:7-9)

Tu, iespējams, tagad domā: “Kāpēc man nav?” Varbūt tu esi tikai sākumā, ceļā uz visām šīm lietām? Tev jāaudzē sava ticība. Varbūt tas tev ir pārbaudījums. Es gan nedomāju, ka Dievs uzliek pārbaudījumus, Viņš grib mūs svētīt, un arī grūtības Dievs nesūta, tās vienkārši ir, ejot uz mērķiem. Dievs grib svētīt un gaida mūsu darbības.

Bija draudzē kāds puisis, kurš deva trīsdesmit procentus no saviem ienākumiem. Viņam bija savs bizness, bet īpaši labi negāja, tomēr ik pa laikam bija brīži, kad kaut kas izdevās, un tad viņš priecājās. Kādā brīdī beidzās viss skaistais, un sākās finansiālas grūtības, bet šis cilvēks turpināja dot, un es zinu, ka viņš to darīja kārtīgi. Viņš deva un deva, bet svētības kā nebija, tā nebija. Pēc kāda laika viņš aizgāja no draudzes un pārstāja ziedot, jo šie principi nestrādāja, un pēkšņi uzreiz atnāca svētība. Re, vajadzēja tikai aiziet prom, un tad viss sāka uzlaboties! Kāda ir patiesība? “Mēs pļausim savā laikā, ja nepagursim!” Diemžēl šis pļaujas laiks pienāca, kad viņš jau bija aizgājis. Tas bija rezultāts tam, ko viņš bija devis pirms tam, nevis tam, ka viņš aizgāja prom. Pirms tam viņš ticēja, deva, pienesa upuri, mācījās pareizos principus, un tāpēc viss notika! Tas, kā viņš tālāk veidos savu dzīvi, noteiks to, vai viņš spēs šo svētību paturēt. Atceries, ka savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Finansiāla svētība” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija