Mūsdienās zināmi simtiem dažādi fobiju un baiļu veidi, kuri traucē cilvēkiem ikdienā pilnvērtīgi justies.
Cēlonis bieži vien ir meklējams bērnībā, bet sekas tam var redzēt daudz ilgākā laika posmā. Arī jauno un smaidīgo meiteni Terēzi kopš bērnības ir mocījušas nepārvaramas bailes, kurām iemesls slēpās kādā atgadījumā bērnībā un kas turpinājās arī visus pusaudžu gadus – bailes no tumsas. Dažādi iedomu tēli un skaņas neļāva viņai aizmigt. Meitene baidījās palikt viena tumšā istabā, jo likās, ka ir vēl kāds, kas atrodas blakus. Šīs bailes viņai bija gadiem ilgi, līdz šī gada oktobrī Terēze devās uz draudzes „Kristus Pasaulei” rīkoto trīs dienu semināru jeb inkaunteru, kur meitene ieguva pilnīgu brīvību no savas mokošās problēmas.

Terēze stāsta: „Bailes no tumsas man ir bijušas, kopš sevi atceros. Viss sākās ar gadījumu bērnībā, kad biju pie vectēva laukos un no rīta redzēju, kā durvju rokturis pats pagriežas. Tas mani tik ļoti izbiedēja, ka atceros šo gadījumu vēl šodien. Vēlāk, protams, izrādījās, ka tas bija vectēvs, kurš agri ceļas un iet darīt rīta darbus, taču tobrīd likās, ka pa māju klīst spoki vai citas būtnes. Citreiz likās, ka redzu melnus pleķus tumsā, dzirdēju dažādas skaņas, kas atgādināja kustības. Kopš šī notikuma pie vectēva mājās bailes man ļoti traucēja dzīvot, jo nevarēju palikt viena, šķita, ka ir vēl kāds blakus. Ejot gulēt, vienmēr slēpos zem segas, kad paaugos, pārtraucu to darīt, bet, atrodoties tumsā, joprojām izjutu satraukumu, it sevišķi, ja dzīvē pienāca grūtāks posms vai kāds smagāks pārdzīvojums. Tādos brīžos tumsā uzturēties nespēju.”

Terēze ir mēģinājusi pati sev palīdzēt, cenšoties mierināt sevi ar pozitīvām domām un noraidot iespēju, ka būtnes, ko viņa iztēlojas, varētu būt reālas. Tomēr tas viņai nepalīdzēja atbrīvoties no bailēm, satraukuma un nedrošības sajūtas.

Kādu dienu jaunās meitenes draudzene piedāvāja viņai atnākt uz draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu. Terēze turpina: „Biju aicināta jau vairākas reizes, un kādu reizi beidzot piekritu aiziet uz dievkalpojumu, kas man ļoti iepatikās. Kopš tās dienas katru svētdienu esmu dievkalpojumā un apmeklēju arī mājas grupiņu. Uzzināju arī par iespēju piedalīties trīs dienu seminārā jeb inkaunterā, kur cilvēki var tuvāk iepazīt Dievu un saņemt personīgu aizlūgšanu par savām problēmām. Aizbraucot uz šo semināru, kalpotājs aizlūdza par manām bailēm no tumsas. Pēc inkauntera ar prieku sapratu, ka vairs nav problēmu palikt vienai vai gulēt tumšā istabā.  Manā galvā vairs nav dīvainie tēli, spoki vai tumsas pleķi. Dievs mani ir pilnīgi atbrīvojis no problēmas, ar kuru cīnījos vairākus gadus. Tagad jūtos tik labi un brīvi, jo nav vairs jāmokās ar bailēm un varu mierīgi izgulēties.”

„Aizbraucot mājās no inkauntera, vēlējos pilnībā nodoties Dievam. Tagad lasu Bībeli un lūdzu Dievu katru dienu, veltu personīgu laiku Viņam. Mani vairs nemoka bailes, jo zinu, ka Dievs ir paņēmis projām visu satraukumu, un ka Viņš ir ar mani vienmēr kopā. Esmu sapratusi, ka draudze ir ģimene, kur vēlos atrasties, un šeit vienmēr būs arī cilvēki, kuri mani atbalstīs.”

„Dievam nekas nav neiespējams. Viņš vienmēr uzklausa lūgšanas. Citreiz tas prasa ilgāku laiku, citreiz Dievs atbild acumirklī. Uzticieties un meklējiet Viņu!”

Terēzes Grīvas liecību pierakstīja Kristīne Krapāne