Tu esi pārdomājis, kāpēc tu dzīvo?

 Kas ir tavs mērķis, kāpēc tu dzīvo? Vai māja un automašīna ir tavs mērķis? Dievs. Vai Debesu Tēvs ir tas mērķis, kādēļ tu dzīvo? Droši vien, ka tā būtu pareizā atbilde, un tomēr tā nav. Tā nebūs pilnīgi pareiza atbilde. Es nedzīvoju Dievam vien. Tu gribi, lai tava dzīve kļūst krāsaināka, jēgpilna? Mēs tikko dziedājām: atklāj man, kā mīli Tu. Tad, kad tu atklāsi, kā mīl Dievs, tad tu arī zināsi, kāpēc tu dzīvo virs zemes. Ja jau es dzīvoju Dievam, un Viņš mani tik ļoti mīl, ko Viņš vēlas no manis? Ja mans vienīgais mērķis ir visas dzīves garumā iepazīt Dievu un baudīt Viņa klātbūtni, tad Viņš, vēlot man labu, nebūtu izglābis mani un atstājis šeit virs zemes mocīties, dzīvot šajā nāvei nolemtajā miesā, tā arī Pāvils saka. Miesa un asinis nevar mantot mūžīgo dzīvību. Ja mans vienīgais mērķis būtu satuvināties ar Dievu, un, ja vienīgais Dieva mērķis uz mani būtu tuvākas attiecības ar Viņu, tad es nebūtu šeit, uz zemes. Tad Dievs darītu tā, lai mums patiešām būtu tuvas attiecības, ne šajā miesā, bet debesīs.

Bībele saka: mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Ja runa ir par to, kādēļ tu dzīvo uz zemes, tad atbilde ir – dzīvot cilvēkiem. Tas arī nozīmē – dzīvot Dievam. Dievam nav vajadzīgs cits iemesls, kāpēc atstāt tevi dzīvot šeit virs zemes. Ja Viņš tik ļoti vēlētos ar tevi tuvas attiecības, Viņš neatstātu tevi uz zemes, bet ņemtu pie Sevis, kur tu Viņu redzētu vaigu vaigā. Dzīvot uz zemes nozīmē dzīvot cilvēku dēļ. Dievs alkst tuvas attiecības ar tevi, bet tas nav vienīgais mērķis; mums ir jāmīl cilvēki. Vai tev ir cilvēki, kuru dēļ tu dzīvo? Kas ir tas, ko Dievs grib šiem cilvēkiem? Nevis tas, ko tu pats iedomājies, bet ko Dievs grib dot šiem cilvēkiem? Radītājs, Svētais Gars, Kungu Kungs, Prezidentu Prezidents, Treneru Treneris, Skolotāju Skolotājs, Zinātnieku Zinātnieks, Augstais Maģistrs, Profesors, visa Sākums, visa Gals, Alfa un Omega, Durvis, kas ved uz ganībām, Labais Gans, Ganu Gans, Mācītāju Mācītājs, Labākais Draugs, iekš kā ir viss un caur ko ir viss, no Viņa, uz Viņu un caur Viņu, un nav nekā bez Viņa. Un Viņa vārds ir Jēzus Kristus. Visvarenais Dievs, Imanuels – Dievs ar mums, Elohim – Dievs Radītājs, Adonai – Tas Kungs. Kāpēc es šeit dzīvoju? Tevis dēļ. Kāpēc es dzīvoju virs zemes, kāds ir mans mērķis? Es dzīvoju to cilvēku dēļ, kuri vēl nāks pie Dieva caur mani.

Kāds ir tavs mērķis uz zemes? Dzīvot cilvēkiem, ne tikai iepazīt Dievu. Kāpēc Dievs mūs atstāj uz zemes, nedaudz pamocīties? Zinot to, ka tur, kur ir Viņš, ir labāk. Tāpat vien, lai paskatītos, kā mēs uzvedīsimies? Tāds nav Dieva mērķis. Dieva mērķis ir glābt pazudušos. Mīlēt cilvēkus. Mēs dzīvojam cilvēkiem. Es tikko pabeidzu lasīt kādu grāmatu, un mani uzrunāja pēdējās rindiņas. Tas ir par Amerikas lielākās draudzes mācītāju Bilu Haiblu (Bill Hybels), un viņš šo grāmatu ir veltījis kādam cilvēkam, kurš bija viņa garīgais līderis. Šis cilvēks saslima ar nāvējošu slimību, Bils bija pie viņa gultas divas dienas pirms viņa nāves. Viņi abi divi bija nodarbojušies ar burāšanas sportu. Viņš uzdāvināja Bilam sudraba kuģa kompasu. Uz tā bija iegravēts: Saglabā uzsākto kursu. Bils Haibls par šo dāvanu bija aizkustināts. Šis mirstošais cilvēks teica: „Paldies tev, jo tu man parādīji, kāpēc es dzīvoju virs zemes. Tu man iemācīji, kāpēc es dzīvoju.” Tāpat arī tu esi parādījis man, kāpēc es dzīvoju.

Es nedzīvoju tikai Dievam, es dzīvoju tev. Ja Dievs tik ļoti gribētu ar mani ideālas attiecības, Viņš paņemtu mani pie Sevis. Bet šeit es esmu tevis dēļ. Tā kā es personīgi katram cilvēkam no vairākiem simtiem nevaru veltīt laiku, man ir mana grupiņa, cilvēki, kuru dēļ es dzīvoju. Tie ir mani mācekļi, mani draugi, kuriem es veltu savu laiku, un daļa no manis ir viņos.

„Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:21)

„Lai visi ir viens, kā mēs esam viens,” Jēzus saka. Man nav jāmeklē daudz pierādījumi, tas ir rakstīts Rakstos. Ne tikai ar Dievu mēs esam viens, bet mēs visi esam vienas maizes dalībnieki. Mēs esam saistīti ar neredzamām mīlestības saitēm. Mēs esam brāļi un māsas, asinsradinieki. Un mūsu saites ir spēcīgākas, un mūsu asinis stiprāk sauc, nekā radinieku asinis. Mums pat reizēm ir „jāpārlej asinis” viena iemesla dēļ – ir ļoti negatīvs lāstu komplekts, ko mēs mantojam no radiem. Mums reizēm jāatbrīvojas no negatīvas ietekmes, kas nāk no mūsu ciltskoka. Lūk, tāds ir Dievs, un tas ir iemesls, kāpēc mēs dzīvojam. Pāvils saka, ka mums ir jābūt stiprinātiem ar mīlestības pilnu pamācību. Tāpēc es mīlestībā vēlos tev dot dažas norādes no Dieva vārda.

Garīgās lamatas. Tāds ir svētrunas nosaukums. Mēs varam pielikt klāt vārdu „attiecības”. Garīgās lamatas attiecībās. Varētu teikt – caur attiecībām. Tas būs domāts jaunatgrieztiem cilvēkiem, nostiprinātiem cilvēkiem un līderiem. Nostiprināts cilvēks parasti neiekrīt tajās pašās lamatās, kurās iekrīt jaunatgriezts cilvēks, velnam ir citādāka stratēģija. Līderis – garīgais vadītājs, arī viņš nekritīs tajās pašās lamatās, kurās cilvēks, kurš vēl nav uzņēmies vadīšanu. Šo tēmu varētu ļoti izvērst, bet šodien es vēlos ieņemt vienu virzienu – attiecības ar cilvēkiem. Lamatas caur attiecībām. Ja padomā, iedziļinās Dieva vārdā un spriež pēc pieredzes, tad tieši attiecības ar cilvēkiem būs pašas svarīgākās. Mēs dzīvojam cilvēkiem. Cilvēki mūs ietekmē, un mēs ietekmējam cilvēkus. Ar ko tu draudzējies, ar ko tu pavadi kopā laiku, ko tu uzklausi, tas tevi ietekmē. Parādi man savus draugus, un es parādīšu, kāds esi tu. Tas ir neapstrīdami. Cilvēks jau piedzimst ar iekšēju vēlmi grēkot, tomēr audzināšanai ir izšķiroša nozīme. Un tad parādās nepareizie draugi, un vecākiem ir, ko vainot, kad viņu bērns tiek samaitāts, bet vecākiem būtu jāvaino sevi, ka viņi pieļāva „draugu” negatīvo ietekmi. Bērni paši no sevis neizveidojas tādi, kādi viņi ir. Kāds viņus ietekmē. Un tie ir cilvēki.

Ir divas cilvēku grupas – cilvēki, kuri pielūdz Dievu un cenšas dzīvot pēc Viņa gribas, un cilvēki no pasaules, kuri nevar tevi pozitīvi ietekmēt, jo nepazīst Dievu. No viņiem var mācīties, paņemt kādas labas lietas, bet līdz zināmai robežai. Ar ko tavi bērni kontaktēsies, tādi viņi kļūs. Ja par draudzi runā, tad, kāds mācītājs – tāda draudze. Viss ir ļoti vienkārši. Cilvēki mūs ietekmē. Tāpēc es iesāku šo svētrunu ar to, cik tas ir svarīgi – saprast, kāpēc mēs dzīvojam, kāpēc esam uz zemes. Protams, ka mēs dzīvojam Dievam, bet tas, kāpēc mēs esam uz zemes, – cilvēku dēļ. Tas nav sods – mūs atstāt uz zemes, bet kādēļ Dievs mūs neņem prom? Dievs ne tikai mīl tevi, bet Viņš grib tevi lietot pie cilvēkiem. Viņš grib aizsniegt cilvēkus caur mani un caur tevi. Tas, kā Dievs grib, lai mēs ietekmējam cilvēkus, ir kalpot viņiem, ka viņi ceļas, atver savu potenciālu, pieķeras Dievam, kļūst par personībām un dzīvo mūžīgi. Tas ir mūsu uzdevums.

No otras puses ir velns, zaglis, kas ir nācis zagt, nokaut un nomaitāt, pazudināt. Bet Jēzus ir nācis, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība. Ir Dieva cilvēki un velna cilvēki. Ir tie, kas kalpo Dievam, un tie, kas kalpo velnam. Vecajā Derībā ir tāda grūti saprotama rakstvieta:

„Un notika, kad cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem dzima arī meitas, tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika. Tad Dievs sacīja: “Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi.” Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu.” (1. Mozus 6:1-4)

Dieva dēli, varoņi, nāca pie cilvēku meitām. Dažādi cilvēki un teologi spriež, kas tie bija – eņģeļi, īpaši cilvēki? Tie bija Dieva cilvēki. No paša iesākuma ir divas cilvēku grupas. Ir Ābels, un ir Kains. Ir cilvēki, kuri pielūdz Dievu, un cilvēki, kuri nepielūdz Viņu, bet pielūdz elkus jeb velnu. Dieva dēli sajaucās ar cilvēku meitām, un rezultāts bija ļoti bēdīgs. Tas beidzās ar vispasaules plūdiem. Dieva cilvēki sajaucās ar pasaules cilvēkiem. Tā vietā, lai ietekmētu pozitīvi, viņi pārkāpa Dieva gribu un Dieva prātu. Precējās ticīgs ar neticīgu. Pāvils skaidri saka:

„Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2. Korintiešiem 6:14)

Cilvēki ietekmē cits citu. Ne vienmēr ir tā, ka tu domā, ka tu ietekmē otru, jo var izrādīties, ka viņš ietekmē tevi. Es šodien gribu runāt par smalkām lietām. Par garīgām lamatām un attiecībām. Varbūt tas nebūs nekas jauns, bet lasi dziļāk. Velns rūpējas par to, lai tev būtu nepareizas attiecības ar cilvēkiem. Šī tēma nebūs izsmeļoša, bet tā būs par attiecībām, kas skar visus cilvēkus. Jēzus saka:

„Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.” (Mateja 7:15)

Jēzus brīdina Savus mācekļus un mūs. Ir cilvēki, kuri ārēji izskatās dievbijīgi – avju drēbēs, bet ir plēsīgi vilki. Sargies no viltus mācītājiem, no cilvēkiem, kuri tevi negatīvi ietekmē, kuri pat var ieņemt kādu pozīciju draudzē vai vispār Dieva valstībā. Jo no ārpuses nevar pateikt, ka viņš ir viltus pravietis. Tas cilvēks pats var nesaprast, ka ir viltus pravietis. Varbūt šis cilvēks nesaprot, ko viņš dara. Jēzus skaidri saka sargāties no tādiem. Tātad šādi cilvēki būs draudzē. Jo no ārpuses tie ir kā avis, kā viens no mums, un varbūt pat līderis, bet no iekšpuses – plēsīgs vilks. Ja tu uzķeries uz šāda cilvēka – vilka avs drēbēs, nepareizi rīkojies un neatklāj to mācītājam vai vadītājam, neizproti šīs lietas, tieši šīs attiecības var tevi iznīcināt, sagraut tavu ticību un visu tavu dzīvi. Katras attiecības tavā dzīvē ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, jo tas ir tas, kas tevi ietekmē.

Mēs paši varam izvēlēties, ar kādiem cilvēkiem veidot attiecības, arī draudzē. Ja tu gribi, lai tava ticība tiek celta, tad tev ir jāizvēlas pareizi cilvēki. Jēzus māca sargāties no viltus praviešiem, kas ir par avīm pārģērbušies vilki. Tātad mums ir jābūt modriem. Kā mēs varam sargāties, ja mēs nesaprotam, kādi viņi izskatās un kāds ir viņu mērķis? Tieši tāpēc ir šī mācība. Vai es to mācu tāpēc, ka mūsu draudzē šī ir īpaša problēma? Nē, tā ir profilakse. Tāpat arī pie zobārsta nevajadzētu iet tikai tad, kad jau ir caurums, bet divas reizes gadā pārbaudīties, un arī pie zobu higiēnista. Ja tur arī ir kāds maziņš caurumiņš, to ātri un bez liekām problēmām likvidē.

Jēzus māca, ka vilki avju drēbēs izskatās īpaši garīgi. Tāds, pie kura pievelkas, lūk, līderis, zinošs. Bet tālāk šajā rakstu vietā Jēzus māca:

„No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mateja 7:16-21)

Par cilvēku spriež pēc augļiem viņa dzīvē, nevis no tā, cik labi viņš runā, izskatās, kādu sapņus un vīzijas stāsta, kādas skolas pabeidzis, kur ir mācījies, kādus mācītājus pazīst, kādās konferencēs ir bijis. Protams, ka tu nevari zināt šī cilvēka augļus tikai no nejaušas iepazīšanās. Ir jāvēro cilvēka dzīve. Ir jāpakonsultējas ar tiem, kas viņu labāk pazīst. Visbiežāk šādu cilvēku dzīvē ir apslēpti grēki, kuri pat var būt redzami; viņu dzīve neatbilst Bībeles normām. Jo ne visi, kas saka: „Kungs! Kungs!” ieies debesu valstībā. Viņi var slavēt Dievu un teikt: „Kungs! Kungs!” bet no iekšpuses var būt plēsīgi vilki ar mērķi tevi iznīcināt.

Tu neprasīsi uzreiz: „Pornogrāfiju skaties? Cik tev vīri? Cik tev sievas? Ar ko tu pēdējo reizi pārgulēji?” Es tā varētu jautāt, bet tu vari pajautāt vienkāršāk: „Cik tavā draudzē, ko tu vadi, ir cilvēki? Cik tavā mājas grupiņā, ko tu vadi, ir cilvēki?” Ir cilvēks, kurš grib tevi mācīt, bet tas ir viens vai divi cilvēki, kuri nepieder ne pie vienas draudzes. Viss ir izteikts. Atnāca ciemos uz mūsu draudzi dabūt kādu cilvēku? Cilvēki ir jāmeklē pasaulē, jāglābj pazudušie, nevis jāķeksē citu draudžu cilvēki. Ja kāds nāk, sēž tev blakus un aicina uz savu draudzi, sektu, pasākumu, pusdienām, tad pajautā: „Kas ir tavs garīgais līderis? Kas ir tava draudze? Vai tu glāb pazudušos?” Parasti tie, kuriem nav ne draudze, ne grupa, ir ļoti gudri, viņi ļoti gudri prot spriest. Viņi teiks aptuveni: „Jums nav labi tas, jums nav labi šis…” vai: „Viss jau ir labi, bet jums tas un tas… Mācītājs ir tāds, viņš māca to…” Būs tādi un līdzīgi teksti. Viņam ir augļi, lai mācītu tevi vai mani? Vai viņam ir tādi augļi, ka viņš var mācīt mūsu līderus, kuriem dažiem jau grupās ir divdesmit cilvēki? Cilvēku skaits, kuri seko līderim, arī kaut ko nozīmē. Mani var mācīt tāds mācītājs, kura draudzē ir divi tūkstoši cilvēku. Ja viņam ir tikpat, cik man, arī var pamācīties, bet, ja viņa draudzē ir tikai divdesmit cilvēki, vai es varu daudz no viņa mācīties? Es gribu mācīties no tiem, kuriem ir vairāk nekā man. Tie cilvēki, kuriem ir reāli augļi, nenāks uz mūsu draudzi izmakšķerēt tevi.

Kāda mūsu draudzes māsa ir kopā ar Dievu aptuveni piecus gadus. Mūsu draudzei ir septiņi ar pusi gadu. Pirms viņa ienāca mūsu draudzē, viņa dzīvoja izvirtīgu dzīvi, bija nelaimīga. Pirms viņa atnāca uz šejieni, meklēja palīdzību skaitliski lielā dzīvā draudzē. Šajā draudzē viņai blakus piesēdās cilvēks, vilks avs drēbēs. Kā viņa varēja to zināt, ja citi draudzes cilvēki pie viņas nepienāca pat iepazīties? Tikai viens cilvēks atnāca un sastāstīja muļķības par konkrēto mācītāju un draudzi. Jaunatgriezts cilvēks vēl nepazīst cilvēkus, un atnāk viens gudrs vilks, stāsta sapņus, redz vīzijas un ir gudrāks par mācītāju. Šis vilks bija atradis sev mācekli. Kā viss beidzās? Viņa nepalika tajā draudzē, aizgāja pasaulē, sāka grēkot pēc pilnas programmas un kļuva tik slikti, ka pēc kāda laika bija jānāk pie mums. Cilvēkam bija jātop izglābtam, bet velns sūta savus aģentus nozagt glābšanu. Es nezinu, kā vilki jūt šādus cilvēkus, bet viņiem ir garīgā intuīcija, antena, ar kuru viņi atrod jauniņos un sāk ar viņiem veidot attiecības. Un tas ir brīnums, ka mūsu draudzes māsa šodien vispār ir glābta. Viņa varēja nomirt no kādas slimības, aiziet bojā, viņu varēja pārdot verdzībā.

Dieva mīlestība ir pārāka par jebkuru mīlestību, un Dieva mīlestību sniedz Dieva cilvēki.

Ja mēs mīlam cilvēkus, mums ir svarīgi viņus brīdināt par garīgajām lamatām. Jēzus saka: „Uzmanieties, sargieties no viltus praviešiem.” Nav iespējams sargāties, ja tu nezini, kas tie tādi ir un kā sevi pasargāt. Ja tev par kādu cilvēku ir aizdomas, ej pie sava grupiņas vadītāja un parunā par to. Ja tev savs līderis šķiet aizdomīgs, tad ej un parunā par to ar savu mācītāju. Vilks tiek uzskatīts par meža sanitāru – viņš iztīra to no vājākajiem dzīvniekiem. Šai cilvēku grupai, kas tikko atgriezušies pie Dieva, ir vissmagāk, un viņus ir ļoti viegli piekrāpt.

„No Milētas viņš sūtīja uz Efezu un ataicināja draudzes vecajus. Kad tie ieradās pie viņa, viņš tiem sacīja: “Jūs zināt, ka no pirmās dienas, kopš es esmu atnācis Āzijā, es visu laiku esmu bijis pie jums, kalpodams Tam Kungam dziļā pazemībā, asarās un pārbaudījumos, ko man sagādājušas jūdu ļaunprātības. Neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis, bet jums to sludinājis un mācījis ļaužu priekšā un pa mājām, apliecinādams jūdiem un grieķiem atgriešanos pie Dieva un ticību mūsu Kungam Jēzum Kristum. Un, lūk, tagad es garā saistīts, eju uz Jeruzālemi, nezinādams, kas man tur notiks, tikai, ka Svētais Gars katrā pilsētā man liecina, sacīdams, ka mani gaida važas un bēdas. Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. Tagad es zinu, ka jūs manu vaigu vairs neredzēsit, jūs visi, kuru vidū es esmu staigājis, sludinādams Dieva valstību. Tāpēc es jums apliecinu, ka neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā. Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā. Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar Savām asinīm ieguvis par īpašumu. Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdzi.” (Apustuļu darbi 20:17-30)

Pāvils sapulcināja Efezas draudzes, kuru viņš pats vadīja, līderus un paziņoja, ka viņš dodas konkrētā misijā un ka viņš vairs nebūs kopā ar viņiem, atstādams aiz sevis sagatavotus līderus. Pāvils sacīja: „Tādēļ sargiet paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko Viņš pats ar Savām asinīm ieguvis par īpašumu.” Draudzē ieceltie vadītāji ir iecelti no Svētā Gara, lai ganītu, vadītu, aprūpētu un mīlētu. Pāvils šiem līderiem deva norādījumus, lai tie sargā sevi un visu ganāmo pulku, tas nozīmē, ka draudzei ir sargs. Garīgais līderis ir sargs, kuru tavā dzīvē ielicis Svētais Gars. Viņš ir nomodā par tavu dvēseli, un viņš par to atbild Dieva priekšā. Katrs līderis Dieva priekšā atbild par to, cik modrs viņš ir par cilvēkiem. Tieši tādēļ pareizas attiecības ar savu līderi ir ļoti svarīgas. Ja jums nebūs sarunas, tavs vadītājs nevarēs saprast, kādās lamatās tu esi iekļuvis un kā tev palīdzēt. Attiecības un sarunas ir ļoti svarīgas. Ja tev nav izveidotas pareizas un labas attiecības ar savu līderi, tās ir lamatas. Mēs šodien nerunājam par attiecībām ar Dievu, jo tās ir pašsaprotamas un ir pāri visam, bet par attiecībām ar cilvēkiem.

Tās ir lamatas, ja tev nav garīgās aprūpes. Ir draudzes, kurās cilvēks var nosēdēt pat vienu gadu, un neviens tā arī nepienāk iepazīties un aprunāties. Mūsu draudzē tā nenotiek, pie katra jaunā cilvēka pienāk vismaz pieci mūsējie, lai iepazītos un iedraudzētos. Tātad ir sargi, kas ir nomodā, un pirms savas aiziešanas Pāvils brīdina, ka draudzē iebruks plēsīgi vilki un nesaudzēs ganāmo pulku. Pāvils māca, ka no viņu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, un mēģinās aizraut mācekļus sev līdzi. Ja mācītājs par šīm garīgām lamatām nav nomodā un draudzē par to nemāca, to var pielīdzināt tam, ka mācītājs ir aizgājis. Ja šādas lietas netiek mācītas, iekrist garīgajās lamatās ir pavisam vienkārši. Cilvēki to neizprot, un velnam tiek dota iespēja darboties. Ja tu neesi mājas grupiņā, velnam tevi nozagt ir vienkāršāk par vienkāršu. Tāpat arī, ja tu nemācies Bībeles skolā, neesi izgājis inkaunteru un neizmanto visas draudzes piedāvātās iespējas, velnam tevi ievilināt garīgajās lamatās ir pavisam viegli.

Katrā valstī ir Drošības dienests, un valsts bez tā valsts nevar pastāvēt. Drošības dienests likvidē problēmas jau pašā saknē, piemēram, kad mēs sākām rīkot inkaunterus, mēs tajos ugunskurā dedzinājām dažādas lietas un pēcāk internetā publicējām bildes. Šo bilžu dēļ par mums sāka interesēties Drošības dienests, lai jau pašā saknē novērstu kādu reliģisku konfliktu un likvidētu iespēju rasties dažādām savstarpēji naidīgām grupām. Viņi rūpējas par kārtību un mieru mūsu valstī. Kad es par to uzzināju, es uzreiz šīs bildes izdzēsu, lai tās kādam nebūtu par piedauzību un nerastos naida kurināšana. Tāpat arī draudzē ir drošības dienests – katram tiek sniegta garīgā aprūpe. Mums ir jārūpējas par savu draudzi, par katru šeit esošo cilvēku, lai mēs varētu garīgi augt, attīstīties, uzvarēt un kļūt par personībām. Pāvils atgādina, ka pēc viņa aiziešanas plēsīgie vilki celsies no viņu pašu vidus. Kad uz draudzi atnāk kāds svešs cilvēks un runā ačgārnas lietas, tu jau uzreiz saproti, ka tas nav pareizi, taču, ja tā sāk darīt kāds no mūsu pašu vidus, tas ir citādi. Var gadīties, ka visu laiku cilvēks ir bijis labs un normāls, taču vienā brīdī kaut kas ir atgadījies, un viņš ir kļuvis par vilku. Mums ir jābūt uzmanīgiem, taču es to nesaku tādēļ, lai mēs viens uz otru turpmāk skatītos ar aizdomām.

Iesākumā es vadīju vairākas draudzes – Limbažos, Valmierā, Cēsīs, Alojā un Staicelē. Es pats braucu uz šīm draudzēm, kā arī sūtīju savus kalpotājus. Reiz bija kāda paliela mājas grupiņa, uz kuru es aizbraucu, un tur bija manis iecelts līderis. Mēs sākām pārrunāt kādas lietas, neatceros, par ko konkrēti, taču es pateicu, kā tam jābūt mūsu draudzē. Pēkšņi šis līderis izsaucās: „Es salaužu šos vārdus! Tas šiem cilvēkiem nenāks par labu.” Viņš iestājās par savu grupiņu, kas patiesībā nebija viņa, bet gan draudzes grupa. Vienā brīdī šis līderis bija sācis domāt, ka šī mājas grupiņa pieder viņam, ka mācītājs nesaprot grupā esošo situāciju, tādēļ viņš mācīs tā, kā pats uzskata par pareizu, un tamlīdzīgi. Līderis šos cilvēkus kontrolēja, un tā rezultātā visa mājas grupa aizgāja no draudzes. Es nezinu, kas ar viņiem notiek šobrīd. Šis līderis bija ļoti patīkams un komunikabls, ļoti izpalīdzīgs, vienmēr uzņēmās kalpošanas, viņš bija izglītots un labi situēts cilvēks. Arī mūsu draudzē ir bijuši gadījumi, kad es skaidri redzu, ka līderim kaut kas nav kārtībā, taču uz jautājumu, vai viņš nevēlas parunāt, es saņemu atbildi: „Nē, viss kārtībā.” Pēc kāda laika es atkal redzu, ka kaut kas nav kārtībā, atkal vaicāju, vai nevēlas parunāt, un viņš piekrīt, taču pēc dievkalpojuma šis cilvēks pienāk pie manis un saka: „Nē, man vairs nevajag parunāties, es pats visu sapratu.” Tā viss turpinās, taču cilvēka dzīvē nekas nemainās, jo nav pareizas attiecības ar līderi. Vēlāk es uzzināju, ka šis līderis baidīja savus grupas cilvēkus un sacīja: „Tikai nesaki mācītājam, viņš tevi nesapratīs.” Tieši tā rīkojas vilki, kas spēj būt pat līdera izskatā. Ja tu savā grupiņā dzirdi tamlīdzīgas lietas vai arī jūti, ka vadītājs nevēlas, lai tu kaut ko stāsti mācītājam, tad zini, ka tev ir darīšana ar plēsīgu vilku, un tev steidzami jānāk runāt par šo lietu ar mani. Visam jābūt pareizā kārtībā – Dievs, mācītājs, mana komanda, grupas līderi un līdera palīgi. Ja palīgs runā citādāk nekā viņa vadītājs, tad tas ir vilks. Ja vadītājs runā citādāk nekā mācītājs, tad arī tas ir vilks, tērpies avju drēbēs. Viss ir ļoti vienkārši. Tie ir velna instrumenti, lai paverdzinātu tevi, atņemtu tavu brīvību un pazudinātu un izpostītu gan grupiņu, gan draudzi.

„Bet tevi maldināja ar aplamām parādībām un tev pravietoja melus.” (Ecehiēla 21:34)

Tas ir iemesls, kādēļ Israēls iegāja neceļos un izpelnījās lāstu. Bija cilvēki, kuriem viņi uzticējās, diemžēl tie bija maldinātāji ar maldu gariem, kuri mācīja melus. Viltus cilvēki stāsta par parādībām un sapņiem, un liela daļa no viņiem cenšas radīt iespaidu, ka viņi tiešā veidā runā ar Dievu un saņem vēsti tieši tev. Vienmēr atceries, ka draudzē vēsti sev tu vari saņemt caur mācītāju. Ja kāds tomēr ir saņēmis vēsti tieši tev, to vispirms nepieciešams saskaņot ar grupas vadītāju, jo visam jābūt pareizā secībā. Var būt arī sapņi un vīzijas, tomēr arī pārējiem ir jāatzīst, ka tas ir no Dieva. Tu nevari, noliekot malā vadītāju, sākt ārstēt un regulēt otru grupas cilvēku. Mums ir jādraudzējas, taču visam ir robežas.

„To es saku, lai neviens jūs nemaldinātu skaistiem vārdiem.” (Kolosiešiem 2:4)

Pāvils mācīja savu draudzi, tāpat kā es tevi mācu šobrīd, ka ir cilvēki, kas maldina ar skaistiem vārdiem, tas nozīmē, ka vilki mēdz skaisti runāt. Es esmu saskāries ar spēcīgiem vilkiem, kas Dieva priekšā tomēr nav tik spēcīgi, kuri māk runāt patiešām skaisti, tomēr nesakarīgi. Šādi cilvēki pienes savu domu tik skaisti un sakārtoti, ka es pat sāku domāt, kurš no mums abiem ir muļķis. Pirms vairākiem gadiem, kad es sāku savu līderu komandu, tajā bija nenobrieduši cilvēki, ar kuriem es tomēr strādāju. Tajā bija kāda problēma – pārāk liela mīlestība savā starpā. Lai arī mēs grupiņā svinējām dzimšanas dienas, manas grupas cilvēki devās viens pie otra uz mājām un atzīmēja svētkus arī savā starpā, un man tur nebija vietas. Šajā grupiņā man nebija vietas tādēļ, ka tur jau bija kāds, kas skaisti runāja un kuram visi bija pieķērušies. Tā bija gluži kā draudze draudzē.

Tas ir vilks, kas ar skaistiem vārdiem vilina nestipras dvēseles, kuru starpā ir neveselīgas dvēseles saites. Es cīnījos ar šo parādību, un tas nemaz nebija viegli. Reiz es atnācu uz grupiņu, un tur uz galda stāvēja vīna pudele, jo visi iepriekšējā dienā bija kaut ko svinējuši. Es sākumā nemaz nenojautu to, kas patiesībā notiek, lai gan redzēju, ka kaut kas nav kārtībā. Es rīkojos tā, kā tajā brīdī sapratu no Dieva, un šim cilvēkam pastāvīgi liku priekšā kāju – centos samazināt viņa ietekmi. Šis līderis draudzē bija uzņēmies vairākas kalpošanas, un tā rezultātā uz viņa neformālajiem pasākumiem gāja puse manas draudzes, taču es tur nebiju. Tad nu man radās jautājums, kas īsti vada draudzi – Dievs vai kāds vilks? Vai cilvēki saņem to, ko grib Dievs, vai arī kādu surogātu, ko piespēlē velns? Atceries, ka visiem cilvēkiem, kuri ir vilki un kuriem ir kādas nesakarības, apakšā ir apslēpti grēki – sekss, vara vai nauda. Tādiem cilvēkiem bieži vien kaut kas nesanāk, viņi ir akli akliem ceļa rādītāji. Kad es šim cilvēkam uzdevu kādu jautājumu, vai viņam ir kāda lieta, viņš sāka tik gudri atbildēt, ka es neko nesapratu. Kad es skaidri pārjautāju: „Atbildi, tev ir vai nav šī lieta?” šis cilvēks atbildēja: „Es taču tev jau pateicu.” No viņa atbildes es nespēju nekā saprast, tomēr izrādījās, ka šim līderim ir tāds grēks, par kuru pat pasaule kaunas runāt.

 Atceros, ka tajā laikā es ļoti rūpējos par draudzes mācību. Ir kāds mācītājs Hovards Brauns, kurš precīzi dara to, ko Dievs viņam ir uzticējis, un es atzinu viņu kā Svētā Gara svaidītu Dieva vīru, taču mūsu draudzes mācība atšķiras no viņējās, lai arī mums ir viens Kristus. Es draudzē mācīju par šo mācītāju. Reiz es mežā lūdzu Dievu, un man zvanīja telefons. Man zvanīja šis līderis un sacīja: „Ja tu vēlreiz pateiksi par Hovardu Braunu, tad es…” Es teicu: „Stop, ko tad tu?” Šis cilvēks reāli kontrolēja jau pusi no manas grupas, un cilvēki skrēja pie viņa. Toreiz es domāju: „Kādēļ cilvēki neaug? Kāpēc nemitīgi atkārtojas vienas un tās pašas lietas un nav iespējams izlauzties? Kāpēc cilvēks ir nelaimīgs un ir pastāvīgās finansiālās grūtībās?” Tas ir tādēļ, ka viņš ir iekritis attiecību lamatās. Tās ir garīgas lamatas, caur kurām velns kontrolē šo cilvēku dzīves, nobloķējot vēsti no Dieva un to brīvību un svētību, ko grib dot Dievs, esot normālās, nevis neveselīgās attiecībās. Iepriekš minētājā telefona sarunā šim līderim es teicu: „Šajā draudzē viss būs tā, kā to gribu es.” Tajā brīdī es riskēju ar to, ka puse no draudzes var aiziet viņam līdzi. Šis cilvēks bija nodibinājis daudzus kontaktus un iekļuvis visur. Es nevarēju uzreiz pateikt: „Tinies prom no šejienes!”, tomēr es visu kontrolēju un nemitīgi šim cilvēkam liku dažādus klupšanas akmeņus, tajā pašā laikā līdz galam cerot, ka kaut kas mainīsies. Šis cilvēks vienmēr visu darīja nepareizi. Viņš man sūtīja milzīgas atskaites, stāstīja par to, cik jūtas noguris un naktīs neguļ, tomēr darbs nekad nebija padarīts. Es centos bremzēt viņa kalpošanas. Viss beidzās ar to, ka šis cilvēks bija dabūjis D. H. Milla grāmatu „Vadīšanas māksla”, un šajā grāmatā ir iekļauta mācība par uzticību un neuzticību. Viņš bija šo grāmatu izlasījis, atnāca pie manis un sacīja: „Te viss ir par mani.” Viņš pats sevi man atklāja. Es lasīju šo grāmatu un secināju, ka viss patiešām ir par viņu. Tagad šī mācība par uzticību un neuzticību mūsu draudzē ir norma, tomēr toreiz tas bija kaut kas jauns – sīki un smalki aprakstītas sekas un tas, kādām jābūt pareizām attiecībām. Pēc tam šis cilvēks man uzrakstīja vēstuli ar tekstu: „Es eju prom no draudzes, es atkāpjos, negribu nevienam kaitēt. Paldies par brīnišķīgo draudzi, es nevienu neaiztikšu, nevienu līdzi neņemšu.” Patiesībā šis cilvēks savu vārdu tomēr neturēja un zvanīja visai manai komandai, mēģinot dabūt savā pusē. Viņš paziņoja, ka atver savu grupu un draudzi, un aicināja manus cilvēkus doties tur. Beigās viņam līdzi devās tikai viens cilvēks.

Pēc šī cilvēka aiziešanas draudzei aptuveni gadu bija smags laiks, valdīja neuzticības atmosfēra. Kopumā no draudzes šī laika posmā aizgāja aptuveni divdesmit cilvēki, kuri bija saindēti ar dzirdēto un kuriem bija neveselīgas attiecības ar šo cilvēku. Tas viss notika viena vilka dēļ. Tieši tādēļ Pāvils un Jēzus saka: „Sargieties no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. Viņi ceļas no jūsu pašu vidus.” Nav lielāka viltus pravieša par Darvinu. Viņš bija kristietis, viņš ticēja Dievam, taču nespēja pieņemt un samierināties ar savas meitas nāvi – viņš vainoja tajā Dievu. Lielās dusmās un par spīti Dievam viņš izdomāja savu tik ļoti populāro teoriju, ka Dieva nav. Tomēr Dievs ir, Viņš ir dzīvs un maina mūsu dzīves. Esi uzmanīgs ar kopīgām pusdienām, dzimšanas dienām un citiem pasākumiem. Prioritāte ir tavai mājas grupiņai sava līdera pārraudzībā – tie nav tavi cilvēki, viņi tev nepieder. Mēs esam draudze, kas sastāv no grupiņām, un katrai grupiņai ir savs vadītājs. Arī vadītājam nepieder savas grupas cilvēki, bet gan Dievam, un cilvēks pats var brīvprātīgi izvēlēties būt vai nebūt šeit. Tieši tāpat, kā tu nevari ieiet ofisā vai kādā citā iestādē un sev līdzi paņemt darbiniekus, tu arī draudzē nevari piesavināties cilvēkus. Vispirms ir jāiet pie priekšnieka. Visam ir jābūt caurskatāmam.

Vēl kāda lieta ir citu mācītāju sprediķu klausīšanās. Arī citiem mācītājiem ir labi sprediķi, bet, ja tev, esot šajā draudzē un darot visu, kas šeit ir jādara, vēl atliek laiks, lai skatītos citu mācītāju sprediķus, tas uz kaut ko norāda. Var klausīties citu mācītāju sprediķus, kā arī citu Dieva vīru grāmatas ir jālasa, tomēr prioritāte ir savam mācītājam un savas draudzes mācībai, jo tu nevari baroties no diviem avotiem. Nevar kalpot diviem kungiem, tu nevari būt divās draudzēs. Ja tu klausies citus mācītājus, tev viņu teiktais ir jāpakārto savas draudzes mācībai, jo tas, ko viņš saka, ir paredzēts tieši viņa draudzei, bet ne mūsējai. Tas, ko mācu es, nav viņa draudzei, bet gan mums, jo katrā draudzē ir atšķirīgi noteikumi, un tie katrai draudzei ir doti no Dieva. Piemēram, ir tā sauktās lakatiņu draudzes. Šajās draudzēs precētas sievietes nēsā lakatiņus. Šādas draudzes ir gan vasarsvētku, gan baptistu draudzēm. Viņi tic, ka sievietēm jāstaigā lakatos, taču es tam neticu un Bībelē šo noteikumu nevaru ieraudzīt. Ja es būtu šādā draudzē, es pakļautos draudzes noteikumiem, lai arī uzskatītu, ka tas nav no Bībeles, jo tā ir Dieva griba konkrētai draudzei. Ja tu neesi ar mieru ar pastāvošajiem noteikumiem, tad ej uz citu draudzi. Katram mācītājam ir sava mācība un konkrētajā draudzē – sava taisnība. Šajā draudzē būs tā, kā es vēlos. Šī ir mana draudze, un, lai arī tā pilnībā nav mana personīgā, bet gan Dieva, mēs katrs savā starpā esam viena miesa un vienas maizes dalībnieki. Es esmu daļa no jums, jūs esat daļa no manis, mēs kopā esam viena miesa. Mēs atzīstam visas dzīvās draudzes, taču katrā draudzē ir savi noteikumi, un katrai draudzei var atrast kādas nepilnības.

Izskatīsim kādu rakstu vietu.

„Pēc šiem notikumiem un šī uzticības apliecinājuma Asīrijas ķēniņš Sanheribs cēlās un ielauzās Jūdā. Viņš apmetās telšu nometnēs ap visām stipri nocietinātām pilsētām, un viņš bija nospriedis tās atšķelt un pievienot sev. Kad Hiskija redzēja, ka Sanheribs bija atnācis un taisījās uzbrukt Jeruzālemei, tad viņš apspriedās ar saviem augstākiem ierēdņiem un karavadoņiem, un viņi atzina par lietderīgu aizbērt ūdens avotus, kuri atradās ārpus pilsētas, un tie viņam palīdzēja. Viņi sapulcināja daudz ļaužu, kas aizbēra visus avotus un arī upi, kas tecēja caur zemes vidieni, jo viņi sacīja: “Kāpēc lai Asīrijas ķēniņi, nākdami šurp, atrod daudz ūdens?”  Viņš ar drosmi stājās pie darba un uzcēla visu noplēsto mūri un paaugstināja nocietinājumu torņus. No ārpuses viņš uzcēla vēl otru mūri, un viņš nostiprināja un nocietināja Millu Dāvida pilsētā un lika darināt daudz ieroču un lielo vairogu. Un viņš iecēla karapulkiem drosmīgus karavadoņus, sapulcināja viņus pie sevis klajumā aiz pilsētas vārtiem un viņiem piekodināja, sacīdams: “Esiet drosmīgi un stipri! Nebīstieties un neesiet izbijušies nedz Asīrijas ķēniņa, nedz visu to lielo karapulku priekšā, kas nāk līdz ar viņu! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa. Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir Tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu karus!” Un tauta paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdiem. Un pēc šī notikuma Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, sūtīja dažus savus kalpus uz Jeruzālemi, kamēr viņš pats un viss viņa ķēniņa valsts karaspēks bija kopā ar viņu pie Lahišas, pie Hiskijas, Jūdas ķēniņa, un arī pie visiem Jūdas iedzīvotājiem, kuri atradās Jeruzālemē, sacīdams: “Tā saka Sanheribs, Asīrijas ķēniņš: uz ko jūs paļaujaties, būdami ielenkti Jeruzālemē? Vai Hiskija nerīkojas ar jums vieglprātīgi, ļaudams jums mirt badā un slāpēs, sacīdams: Tas Kungs, mūsu Dievs, mūs izglābs no Asīrijas ķēniņa rokas! Vai šis nav tas pats Hiskija, kas jums atņēma augstieņu svētnīcas un jūsu altārus un kas kā uz Jūdas, tā arī uz Jeruzālemes iedzīvotājiem ir runājis, sacīdams: viena vienīga altāra priekšā jums būs mesties uz sava vaiga pie zemes un lūgties, un tikai uz tā jūs drīkstat upurēt kvēpināmos upurus? Vai jūs nezināt, ko es un mani tēvi esam nodarījuši visām pasaules tautām? Vai visas pasaules tautu dievi ar visiem saviem spēkiem ir spējuši izglābt no manas rokas savas zemes? Un kurš starp visiem dieviem visās tais tautās, kuras mani tēvi ir pametuši iznīcībai, ir bijis tāds, kas būtu spējis izglābt savu tautu no manas rokas? Kā tad jūsu Dievs iespēs jūs izglābt no manas rokas? Tādēļ neļaujiet Hiskijam jūs piekrāpt un jūs tādā veidā maldināt – neticiet viņam! Ja jau nevienas citas tautas un valsts dievs nav varējis izglābt savu tautu no manas rokas un no manu tēvu rokas, tad jūsu Dievs jau ne tik jūs neizglābs no manas rokas!” Un viņa sūtņi vēl vairāk runāja pret Dievu, To Kungu, un pret Viņa kalpu Hiskiju. Viņš rakstīja arī vēstuli ar nolūku, lai nopeltu un nonicinātu To Kungu, Israēla Dievu, sacīdams: “Tāpat kā pasaules tautu dievi nav spējuši izglābt savas tautas no manas rokas, tā arī Hiskijas Dievs neizglābs Savu tautu no manas rokas!” Un viņi sauca stiprā balsī jūdiski, izaicinādami Jeruzālemes ļaudis, kas bija uz mūra, lai tos izbiedētu un iztrūcinātu, ka varētu ātrāk ieņemt pilsētu. Un viņi nonicināja Jeruzālemes Dievu, tāpat kā viņi bija nonicinājuši pasaules tautu dievus, kas ir tikai cilvēku roku darbs. Bet gan ķēniņš Hiskija, gan pravietis Jesaja, Amoca dēls, lūdza Dievu par šo notikumu un vērsa pret debesīm savus saucienus. Un Tas Kungs sūtīja eņģeli, kas nomaitāja visus varonīgos karavīrus, gan vadoņus, gan karapulku virsniekus, Asīrijas ķēniņa nometnē, tā ka tas ar kaunu pagrieza savu vaigu uz savu paša zemi; un, kad viņš iegāja sava dieva namā, tad tie, kuri bija cēlušies no viņa klēpja, – tie paši viņam lika mirt, uzbrūkot viņam ar zobenu. Tā Tas Kungs izglāba Hiskiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Sanheriba, Asīrijas ķēniņa, rokas un no ikviena ienaidnieka rokas un sagādāja mieru no visām pusēm.” (2. Laiku 32:1-22)

Ķēniņš Hiskija bija dievbijīgs ķēniņš, un viņa zemē iebruka asīriešu ķēniņš Sanheribs. Hiskija saorganizēja savu armiju, nocietinājās Jeruzalemē, un ienaidnieks nespēja to ieņemt. Asīriešu ķēniņš sāka pielietot jaunu tehniku – pirmkārt, viņš bija nospriedis atšķelt Jūdas pilsētas un pievienot tās sev, otrkārt – viņš sāka apstrādāt cilvēku prātus un noskaņot tos pret Hiskiju. Viņš sūtīja savus cilvēkus, kas pie mūriem izbļāva dažādus saukļus – to varētu saukt par propagandu. Mūsdienās propagandas piemērus var redzēt visapkārt – Krievijas propaganda Latvijā, homoseksuāļu propaganda, arī mēs savā ziņā izplatām propagandu, tomēr mūsu gadījumā tie nav meli, bet gan patiesība, ko mēs sludinām.

Nu, piemēram, tiklīdz es sprediķī pieminu kaut ko par Ukrainu, man nāk vēstules. Kurš to visu klausās? Nāk krieviski, kurš krievs to visu klausās? Un skaidro man, ka zina visu, kā tur ukraiņi spīdzina savējos, neviens krievs, neviena krievu armija tur nav, viņš pats tur esot bijis. Un kas tas ir? Visticamāk, algots cilvēks, kurš strādā, lai mainītu manu viedokli. Skaisti strādā, vispār, pat nebraucot virsū, smuki izskaidro visu man. Un vairākas reizes man atnāk vēstules. Ir pat bijušas vairākas reizes atnākušas vēstules, it kā populāra un zinoša mācītāja vārdā. Taisu vaļā, pavisam cits cilvēks tas ir, bet viņa vārdā atnāk. Propoganda. Un Sanheribs teica tā: „Vai šis nav tas pats Hiskija, kas jums atņēma,” un noskaita, ko viņš atņēmis. Ko vēl viņš saka? „Neļaujiet Hiskijam jūs piekrāpt un jūs tādā veidā maldināt! Neticiet viņam!” Daudzi saka: „Neticiet mācītājam, viņš jūs krāpj! Viņš kaut ko ņem no mums.” Mani fascinē, ka cilvēks, kam ne plika graša nav kabatā, atnāk uz draudzi un saka: „Man šeit visu grib atņemt!” Ko lai es, nabags, no tevis paņemu? Kāpēc vispār tu man esi vajadzīgs? Ar tukšu kabatu atnāk uz draudzi un domā, kur aizņemties. „Zog, krāpj, neko godīgā ceļā nevar nopelnīt!” Un tieši šādā veidā strādā propagandas mehānismi pasaulē un internetā. Lai novērstu tevi no pareizām attiecībām un ievestu nepareizās.

Es vakar uzzināju, es to biju zinājis jau daudz reizes, es pieņemu to, paldies Dievam par to, ka mana sieva brauc ar jaunāko modeli BMW, es pieņemu to, es gribētu, lai tā būtu, un mums ir māja Jūrmalā. Es arī to pieņemu. Jūrmalā nē, labāk es gribētu Siguldā, taču Jūrmalā arī nav problēmas. Lūk, tā runā cilvēki, viņi ir pārliecināti, ka tā ir.”Ko tu ej uz to draudzi, viņam māja Jūrmalā?!” Bet kāpēc man nevarētu būt māja Jūrmalā? Kāpēc es nevarētu braukt ar jaunākā modeļa BMW? Zini, kāpēc? Nu, nesanāk, pagaidām, jaunākam modelim. Ja kādam interesē, mēs braucam ar automašīnām, viena ir 2001. gada automašīna, otra ir 2004. gada. 2004. nevis 2014. gads. Lūk, kādā veidā velns caur saviem cilvēkiem darbojas. Cilvēki, kuri nāk pie Jēzus, liela daļa ir saņēmuši bukletiņu, ieraksta internetā draudzes nosaukumu, un pirmais lec ārā portāls sudzibas.lv. Un, protams, ja tur ierakstīsi jebkuru firmu, arī atvērsies sūdzības. Vienmēr par tiem, kas kaut ko dara, var teikt: „Suņi rej, bet karavāna iet tālāk.” Vienmēr ir kritika. Kur tu sēdi, kādus cilvēkus tu klausies?

Mūsu vienai draudzes māsai es esmu „visu atņēmis”, ka pašai divi saloni drīz būs. Viss atņemts, nabadziņam. Lūk, otrai draudzes māsai ar vīru arī „viss atņemts”, tikai paši savu firmu drīz atvērs, vai ne? Trešā draudzes māsa atnāca arī kā nabags uz draudzi, bet nez kāpēc savu salonu taisa. Te vēl viena draudzes māsa „aplaupīta”, pati savu biznesu taisa, nestrādā nekādās firmās vairs, pašnodarbināta persona. „Aplaupīta” vēl viena, kas jau ver vaļā savu zobārstniecības salonu. Draudzes brālis galīgi „aplaupīts”, pēdējā nauda noņemta, tikai tagad var atļauties sev darbiniekus, par kuriem kādreiz sapņot nevarēja. Viņš var aizbraukt uz Jūrmalu ar mācītāju, un viņa darbinieki paliek un strādā.

Garīgās lamatas. Tātad velna mērķis ir nošķelt tevi no grupas, no mācītāja, no draudzes, no līdera un pievienot saviem cilvēkiem, pievienot sev. Kā jau minēju, Sanheriba mērķis bija atšķelt un pievienot sev Jeruzālemi. Un vienīgais veids, kā viņš varēja iekarot Jeruzālemi, bija sagraut to no iekšpuses. Graujot Hiskijas autoritāti, jo Hiskija ar tautu bija stipri nocietināti. Sanheribs meloja, ka Hiskija viņam bija kaut ko atņēmis. Neesi dzirdējis, ka cilvēki saka: „Jūs tur kontrolē!”? Un viņš meloja, ka Hiskija krāpj un maldina. Arī par Jēzu runāja sliktu.

„Un daudz valodu par Viņu bija tautā; vieni sacīja: Viņš ir labs, – citi: nē, Viņš maldina tautu.” (Jāņa 7:12)

Ja tu internetā ierakstīsi manu vai draudzes vārdu, tad redzēsi – būs laba un būs slikta informācija. Bet tev pašam ir jāizvērtē, jo ar negatīvu informāciju nevajag aizrauties.

„(..) un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām.” (Mateja 27:63)

Viltīgais Jēzus piecēlās. Tātad, ja cilvēks sāk teikt par draudzi ko sliktu, pirmkārt, ir jānostājas tam pretī, nav jāklausās, otrkārt, tev jāzina, ka būsi vajāts, jo Jēzus sacīja: ”Ja Mani vajāja, tad jūs vajās.” Tas ir veids, kā velns vajā mūs. Arī par Jēzu teica gan sliktu, gan labu.

„Jo daudzi ir nepaklausīgi, pļāpas un maldinātāji, visvairāk no apgraizītajiem, tiem jāaizbāž mute; viņi izposta veselas ģimenes, negodīgas peļņas dēļ mācīdami to, kas neklājas.” (Titam 1:10-11)

Dažas lielās reliģiskās denominācijas, kas Dievu nepazīst, karo pret draudzi, un dažas grupas ir apstrādātas tā, ka var kādu nosist. Šādas kristīgas denominācijas sauc sevi par kristiešiem. Šādām parādībām, vilkiem, ir jāstājas pretī ļoti asi. Neļauj citiem cilvēkiem runāt pret Dievu, ne darbavietā, ne jebkur citur. Vienkārši pasaki, ka nevēlies to klausīties. Arī neesmu redzējis Bībelē, ka Jēzus klausītos, kā Viņu nopeļ. Jā, viņš aizbāza muti. Jēzus nav mazohists.

„Sargies noslēgt derību ar tās zemes iedzīvotājiem, kuru zemē tu nāc, ka tas nekļūst par slazda valgu tavā vidū.” (2. Mozus 34:12)

Slazda valgs – derība ar tās zemes iedzīvotājiem. Dievs izveda savu tautu no Ēģiptes zemes Kānaānā, apsolītajā zemē, taču tur bija pilns ar pagānu tautām, kuru grēki bija tik ļoti lieli, ka Dievs vēlējās tās iznīcināt ar Israēla rokām. Tāda bija Dieva griba. Ko darīja Israēls? Viņi ne tik vien kā neiznīcināja šīs tautas, bet noslēdza ar tām derību un kopā ar viņiem dzīvoja. Kāds ir rezultāts tam visam? Tāds, ka tepat Biķernieku mežā Latvijā nogalināja 80 000 ebrejus. Viņi noslēdza derību ar pagānu tautām. Neviena tauta nav vairāk vajāta kā ebreju tauta. Vienīgais iemesls draudzībai ar neticīgu cilvēku ir viņu izglābt. Draudzība ar pasauli ir ienaidība Dieva priekšā. Draugi ir tavā draudzē, grupiņā. Sirdi izkratīsi kopā ar savu līderi, nevis pasaules draugiem. Pat mamma un tētis nesapratīs šīs garīgās lietas.

„Viņi arī neizdeldēja tautas, kā Tas Kungs viņiem bija pavēlējis, bet sajaucās ar citām tautām, piesavinājās viņu dzīvesveidu un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.” (Psalms 106:34-36)

Draudzība ar pasauli ir izslēgta, tāpat kā neveselīgas attiecības ar pretējo dzimumu.

„Jo, ja jūs paši no Dieva atkritīsit un piebiedrosities šīm atlikušajām tautām un ja jūs ar tiem saradosities, ņemdami viņu meitas un viņi jūsējās, tad tiešām zinait, ka Tas Kungs, jūsu Dievs, turpmāk neizdzīs jūsu labā šīs tautas, bet tās jums kļūs par slazda valgu, par lamatām, par pātagu jūsu sāniem un par dadžiem jūsu acīs, tiekāms jūs nebūsit izdeldēti no šīs labās zemes, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums bija devis.” (Jozua 23:12–13)

Dievs tik daudz ko tev ir devis, taču nepareizas attiecības visu var sabojāt, tu iekritīsi garīgajās lamatās, jo līdz ar šo draudzību tu piesavinies viņu elkus. Pirms sākt draudzību draudzē ar mērķi apprecēties, vienkārši paskaties uz šo cilvēku, bet pēc tam ej pie sava grupas vadītāja vai pie mācītāja un uzzini par šo cilvēku, kas viņš ir. Draudzē draudzība starp meiteni un pusi var būt, bet ne ar mērķi apprecēties. Mācītājs varēs vairāk pastāstīt par tavu izvēlēto cilvēku. Tikai pēc tam, kad esi pakonsultējies, tad tu ej un piedāvā draudzību. Ja tas ir pareizais cilvēks, tad nav problēmu. Svarīgi ir apprecēties ar pareizo cilvēku, nevis ar nepareizo, kas var maksāt tev visu. Vai tu domā, ka visi vīriešu kārtas cilvēki nāk uz draudzi Dievu meklēt? Vai, kā viņiem patīk manas draudzes meitenes! Pagaidām viņas ir manas, un, lai viņas dabūtu, ir jānāk pie manis. Un, lai tu viņas dabūtu, tev jākļūst par Dieva bērnu. Āmen. Kā es varu atdot meiteni par sievu ļetrakam? Vecāki, jūs novēlat savām meitām tādus vīrus, kas nemāk ne strādāt, ne gatavot ēst? Ja tu gribi normālu dzīvi saviem bērniem, tad skaties, ar ko viņi draudzējas. Kad es redzu, ka bērnus izlaiž, reizēm man ir svētas dusmas un žēl. Skolā, bez pieskatīšanas, simtprocentīgi, ka bērnam būs visi grēki, kādi ir iespējami. Tas, ar ko tu apprecies, neizbēgami ietekmēs visu tavu dzīvi – vai nu uz augšu, vai nu uz leju. Tava dzīve var pārvērsties ellē. Piemērots cilvēks ir tas, kas ir pieķēries Dievam un ir uzticams savai draudzei. Gadu starpība arī nav vairs tik būtiska.

„tad es atradu kaut ko, kas ir rūgtāks nekā nāve, un proti, sievu, kas līdzīga ķeramam tīklam, kuras sirds ir cilpas un kuras rokas ir važas. Tas, uz kuru Dievam ir labs prāts, izglābsies no viņas, bet, kas grēko, tiks viņas sagūstīts.” (Salamans mācītājs 7:26)

Iekāre un nepareiza iemīlēšanās rodas no nepareizas draudzības. Un tāpat arī pornogrāfija, seksuālas fantāzijas un pašapmierināšanās. Arī tās ir nepareizas attiecības. Šīs fantāzijas arī ir garīgas saites, nepareizas attiecības. Daudziem cilvēkiem, kam ir šīs problēmas, regulāri neveicas dažādās dzīves jomās, piemēram, finansēs. Jēzus saka: „Ja kas sievu uzskata iekārodams, tas jau laulību ir pārkāpis.” (Mateja 5:28) Neatdod savu brīvību nevienam.

„Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta ar savu filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.” (Kolosiešiem 2:8)

Ko darīt, ja esi ieberzies lamatās? Ir faktiski tikai viena lieta, kas jādara, – jānāk pie mācītāja. Ja tas ir tikai tavas grupiņas ietvaros, jāiet pie savas grupas vadītāja. Es īpaši pēdējā laikā redzu, ka cilvēki netiek galā ar grēkiem. Kāpēc cilvēkam neiet? Tiklīdz šis cilvēks izstāsta man, uzticas, es aizlūdzu, tad atnāk brīvība. Reizēm nepietiek tikai Dievam izsūdzēt grēkus. Bībele saka: „Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, jo daudz spēj taisna cilvēka lūgšana.” (Jēkaba 5:16) Labāk ir izsūdzēt slepkavības grēku un izciest arī sodu cietumā, nekā to paturēt.

„Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” (1. Jāņa 1:8)

Es domās ar saviem cilvēkiem esmu katru dienu. Man kāds rakstīja vēstuli: „Es šodien domāju, mācītāj, par tevi.” Es rakstīju atpakaļ: „Es gan par tevi domāju katru dienu.” Atnāca atpakaļ: „Es jau par tevi arī.”

„Bezdievji liek man cilpas, bet es neatkāpjos no Tavām pavēlēm.” (Psalms 119:110)

Tā nu es sagaidu jaunu uzticības līmeni draudzē – ar savu garīgo vadītāju, ar Dievu, kurš mīl tevi. Cik ļoti var redzēt tos cilvēkus, kurus kāds mīl, – viņi atšķiras. Viņiem ir pavisam cits svaidījums. Dieva mīlestība ir pārāka par mammas vai tēta mīlestību, un to sniedz tikai Dieva cilvēki.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Beāte Meirāne, rediģēja Ieva Našeniece.