Garīgie ieroči

Šodienas tēma ir „Garīgie ieroči”,
bet iesākumā es tev gribu ko pateikt.

Dievs ir labs! Man ir tādas dziesmas, kad, izdzirdot jau pirmos akordus, Dievs mani aizskar. Bet zini, tas nav tāpēc, ka šīs dziesmas spēlē mūsu draudzes slavētāji, bet tāpēc, ka es ik dienas pavadu laiku savā lūgšanu kambarī, un Dievs mani aizskar. Un man šīs dziesmas skan nepārtraukti. Es no rīta sešos pieceļos un slavēju Dievu. Jāpiebilst, ka es esmu melomāns jeb audiofīls – man patīk ideāla skaņa. Esmu apkrāvies ar akustiskajām sistēmām – tumbām un pastiprinātājiem. Mana darba istaba nav liela, bet man ir divas tumbas, kas katra sver 30 kg un divas mazākas, kas sver 8 kg. Vēl man ir arī divi pastiprinātāji, no kuriem viens sver 25 kg un otrs – 8kg. Lūk, plus vēl priekšpastiprinātājs, ārējās skaņas karte un viss pārējais. Vārdu sakot, skaņa ir ļoti laba un tā piepilda istabu. Tas viss man palīdz slavēt Dievu. Kad es no rīta sešos pieceļos, es uzreiz ieslēdzu datoru un mana mīļākā mājas lapa ir ihop.org, kur divdesmit četras stundas diennaktī skan slavēšana un pielūgšana. Tas man skan jau daudzus gadus. Slavēšana tur notiek pēc Dāvida tempļa parauga jeb arī varētu teikt, ka pēc mūsu parauga, jo mēs esam G12 draudze. Šajā mājas lapā slavēšana atbilst precīzi šai sistēmai. Kas var būt labāks? Es vienkārši to ieslēdzu. Man slavēšanas favorīti mainās. Tagad mans favorīts ir Abby Benett, bet neviens droši vien tādu nezina. Vienu laiku mana favorīte bija Misty Edwards, bet viņa ir nemainīgs favorīts un arī paliek vislabākā. Viņa faktiski ir viens no vadošajiem šī pasākuma vadītājiem. Un visas šīs dziesmas, ko mēs šeit dziedam, skan dažādos veidos un variācijās šajā mājas lapā. Ir reizes, kad Dievs mani aizskar, un tā dziesma var pat nebūt ļoti melodiska un baigi foršā, bet tā vienkārši aizskar. Kad šeit viņu sāk dziedāt, tad tā mani aizskar.

Būtiski ir būt dievkalpojumā, bet vēl būtiskāk ir, ka tu ārpus šī dievkalpojuma ikdienas pavadi laiku divvientulībā ar savu Debesu Tēvu. Mans standarta jautājums: „Pastāsti man par savu personīgo laiku ar Dievu.” Ja tu man nevari pateikt par savu lūgšanu ilgumu un kvalitāti; ja tu nevari man pateikt, cik disciplinēti tu lūdz Dievu un lasi Bībeli, man par tevi viss ir skaidrs un man nekas nav jāpaskaidro. Tu man vari stāstīt par to, cik tu svēti dzīvo, un cik tu esi kalpojis tur un šeit, kādus amatus esi ieņēmis un cik finansiāli veiksmīgs tu esi, bet es zinu, ka tu neesi veiksmīgs cilvēks. Tu nevari būt veiksmīgs cilvēks, jo tev ir pamatīgi robi visās šajās lietās. Ja arī tu esi bagāts, ja arī tev ir kāda kalpošana, tad tev ir pamatīgi robi dvēselē, kuri nav dziedināmi bez personīgām attiecībām ar Debesu Tēvu. Pats svarīgākais ir tas, ka Dievs ir tas, kas aizskar. Ne tu pats maini savu dzīvi un pat ne draudze maina tavu dzīvi, bet Dievs to dara. Dievs mājo tevī. Dievs ir lūgšanu kambarī. Tās ir īpašas reizes. Slavēšana tā ir īpaša reize. Arī šīs pāris minūtes, kuras mēs pavadām šeit, slavējot Dievu. Un ja slavētāji vēl pareizi dzied, tad tās ir vēl īpašākas reizes. Ja visi slavētāji sinhroni nospēlē, tad vispār ir ideāli.

Mēs esam cilvēki un draudze sastāv no cilvēkiem. Mēs viens otru atbalstām un palīdzam. Dievs ir mūsu vidū, bet tas, kas maina un dara izmaiņas pie mums, ir Dievs. Viņš ir neredzams, bet klātesošs, reāls Dievs, un Viņš nekad nebūs pietiekami. Nekad! Es tev gribu pateikt divas lietas, ko Dievs mani uzrunāja.

Ir cilvēki, kas jūtas vainīgi. Viņi jūtas vainīgi par to, ka ir nepietiekami labi Dieva priekšā. Es domāju, ka lielākā daļa redzēja mūsu teātra uzvedumu Ziemassvētkos, un tur Kristīnes jaunkundze teica, un norādīja kādam kungam, ka: „ir cilvēki, kas ir un jūtas vainīgi par to, ko ir izdarījuši, un ir daži, kuri jūtas vainīgi par to, ko viņi nav izdarījuši”. Ir cilvēki, kuri nejūtas pietiekami labi Dieva priekšā. Viņi jūtas vainīgi arī par to, ko viņi ir varējuši izdarīt, un nav izdarījuši. Viņi jūtas vainīgi par to, ka ir palaiduši garām iespēju kādam cilvēkam pastāstīt par Dievu, un viņš pēc trim dienām ir nomiris. Tā notiek, draugi. Un tu jūties vainīgs, ka neesi izstāstījis šim cilvēkam par Kristu, un viņš tagad ir ellē. Un tā ir daļa no patiesības, ka mēs tiešām atbildam par cilvēkiem. Mūsu darbi mums seko arī debesīs.

Un ir otra grupa cilvēku. Otra lieta ir, ka tu jūties tā, ka tu nekad neesi spējīgs pietiekami izdarīt Dievam. Tev vienmēr Dieva ir par maz. Vienmēr tev tas, ko tu dari ir par maz, bet tajā pašā laikā tu nejūties vainīgs. Ir liela atšķirība starp vainas apziņu un to, ka tu saproti, ka esi izdarījis par maz. Ir jādara vairāk, jācenšas, viss ir par maz.

Abas šīs īpašības varētu mājot arī vienā cilvēkā. Tas, ka tu jūties vainīgs, ka pats sevi apsūdzi, ir no apsūdzētāja – no velna. Otrs, ka tu jūties, ka esi izdarījis par maz – ir no Dieva. Un atšķirība starp šīm divām sajūtām ir minimāla, bet viena ir elles inspirēta, bet otra ir Dieva inspirēta. Dievs mums ir iedevis šo sajūtu, ka vienmēr ir par maz.

Ko mēs tikko dziedājām? Gribu vēl vairāk Kungs, vairāk Tevis. Bet kā var dabūt vairāk Dievu? Pagājušās nedēļas sprediķis bija par cenu. Visam ir sava cena. Man ir jāatrodas pareizā laikā, pareizā vietā un jādara pareizas lietas, un Dievs ir jāmeklē pašam. Kā Vitālijs šeit liecināja, ka viņam laiks ar Dievu bija piecas un desmit minūtes un tas viņam šķita, kā varoņdarbs. Tad bija desmit minūtes, tagad ir divas stundas. Viņš apmeklē grupiņu, un tūlīt atvērs pats savu grupiņu. Viņš aizmirsa pateikt, ka viņš ir svētīts ar labu ģimeni, ar skaistu sievu. Viņam ir svētīta ģimenes dzīve. Viņi abi kalpo draudzē, un kopš viņi ir draudzē, Dievs viņus ir finansiāli svētījis, un turklāt ne pa jokam. Pateicoties kam? Šī liecība bija par to, ko man devusi draudze „Kristus Pasaulei”, bet mēs esam cilvēki un tā ir Dieva kārtība. Bet caur draudzi darbojas Dievs, un bez šīm personīgajām attiecībām ar Dievu, Viņš nedarbojas konkrētā cilvēka dzīvē. Tu vari sēdēt draudzē cik tu vēlies, bet tev nebūs nopietnas pārmaiņas, kamēr pats nesāksi kopt savas personīgās attiecības ar Viņu. Mums ir jānododas Dievam.

Nodoties Dievam bez personīgām attiecībām lūgšanu kambarī nav iespējams. Ja tu tikai šeit, draudzē pacel rokas un slavē Dievu, bet tev nav lūgšanu kambaris, tad nav iespējams Viņam nodoties. Tas ir labi, ka tu šeit esi, bet tomēr. Tieši tāpat, ja tev ir lūgšanu kambaris, bet tajā pašā laikā tu neapmeklē draudzi, tu nevari nodoties Dievam. Cik garš, tik plats. Visi, kas lūdz un meklē Dievu, tie apmeklē arī draudzi. Viņi veido draudzi un ir tās daļa. Viņi ne tikai apmeklē, bet ir draudzes daļa.

Tātad ir divu veidu sajūta, kas cilvēkam var būt. Abas divas ir zināmā mērā saistītas ar tādu kā vainas apziņu, bet viena tiešām ir neveselīga vainas apziņa par to, ko tu nevari izdarīt jeb arī par to, ko Dievs tev jau sen ir piedevis.

Vei tu zini, ka caur Jēzus Kristus upuri tavi grēki jau ir piedoti – gan esošie, gan nākamie? Jēzus ir mūsu grēku izpircējs. Vai tu tici uz Jēzu Kristu? Tu tici Viņa krusta nopelnam? Vai tu tici, ka Viņš trīs dienas bija kapā un trešajā dienā augšāmcēlās? Tu tici tam, ka apsūdzētājs ir gāzts? Tas, kurš apsūdzēja un rādīja uz tevi ar pirkstu, ka tu esi vainīgs Dieva un cilvēku priekšā, ir gāzts. Draugs, tava vaina ir izdzēsta. Tu esi nevainīgs. Aleluja!

Pēdējā laikā arvien biežāk notiek laulības. Arī vakar es biju Saldū, kur notika laulības. Un kad laulāju jaunlaulātos, tad man tajā runā ir iekļauts viens punkts, kur es norādu viņiem, ka tas, kas ir bijis, ir pagājis. Man sieva pateica kādu pārsteidzošu faktu, kam es pats neticu. Kādi ārsti ir izpētījuši, ka trešajās pasaules valstīs, pie kurām piederam arī mēs, seksuāli kontakti gada laikā vienam cilvēkam var būt no divdesmit pieci līdz simts. Es tam personīgi neticu, bet varbūt ir kāds īpašs kolekcionārs. Tur noteikti ir īpaši jāstrādā – jāveltī visa dzīve tam, jānododas tam. Nav svarīgi kādā mērā šis cilvēks ir nodevies savai ārpus laulību kopšanai, ar cik partneriem viņš ir pārgulējis un kādas slimības un informāciju ir savācies, jo tajā brīdī, kad viņš nāk pie Jēzus Kristus un sāk dzīvot Viņa gribā, šis lāsts tiek dzēsts. Nav tā, ka Dievs vienkārši piedeva un sekas paliek. Nē, tā nav, jo soli pa solim visas sekas tiek likvidētas, tas tiek piedots, un tu kļūsti nevainīgs Dieva priekšā. Un ikviens jaunlaulātais, kas šeit tiek laulāts, ir nevainīgs Dieva priekšā. Jo, kas bijis, ir pagājis, un viss ir piedots. Tā nav cilvēcīga piedošana, ka tev tiek piedots līdz nākamajai reizei. Dievs nesaka, ka Viņš piedod līdz nākamajai reizei. Tev ir piedots un viss. Šī informācija ir izņemta no tevis, jo caur gēniem jeb garīgi mēs mantojam visus tos grēkus, ko senči ir darījuši un arī tās sekas. Bet tajā brīdī, kad tu nāc pie Jēzus, Viņš izņem ārā šo informāciju pārdabiskā veidā. Neviens psihologs, neviens ārsts to nespēj izdarīt. Jēzus izņem ārā šo garīgo informāciju un izdzēš – delete (tulk. no angļu val. „izdzēst”). Vienkārši nospiež vienu podziņu un izdzēš visu failu neatgriezeniski.

Mēs visi lietojam datoru un kad tu gribi izdzēst kādu nopietnu dokumentu, tad uz ekrāna parādās lodziņš, kur teikts „Vai tiešām vēlaties izdzēst?”. Un tu saki „jā”. Citkārt ir rakstīts „Vai tiešām vēlaties neatgriezeniski izdzēst?”, un tad šādā gadījumā šis dokuments tiks neatgriezeniski izdzēsts, bez iespējas to atjaunot. Un tu spied „yes” (tulk. no angļu val. „jā”). Un tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu, kā savu Glābēju, tad vecā informācija tiek izdzēsta. Tu garā esi svēts, tīrs un pilnīgs, un tu esi atgriezies paradīzē, tu esi atgriezies debesīs, un tev pieder mūžīga dzīvība, labklājība un uzvara!

Tātad tev ir piedots, un tu neesi vainīgs. Tas bija par to cilvēku grupu jeb par to mūsu cilvēka daļas grupu, kurai gribās domāt, ka tu esi vainīgs. Dievs uz tevi skatās caur Jēzus Kristus upuri, un tu esi pilnīgs. Viņš ir tevī un tu – Viņa. Tev ir mūžīga dzīvība un nekas tev to neatņems. Neviens tev to neatņems. Un tajā pašā laikā tu kļūsti pilnīgs no iekšpuses. Jēzus piedod grēkus, Svētais Gars iemājo tevī, un tu esi pilnīgs garā, bet dvēselē un miesā joprojām ir vecā informācija. Lūk, kāpēc ir vajadzīgs lūgšanu kambaris. Tas ir viens no iemesliem, lai dzīvotu svētu dzīvi un to, kas ir iekšā, dabūtu ārā, un mums ir jācīnās un jāmaksā cena.

Bez Bībeles lasīšanas un studēšanas, bez draudzes apmeklēšanas un bez lūgšanām un gavēšanas tev neizmainīties. Svētais Gars nevar izspraukties no tevis un pārmainīt tavu dvēseli, miesu un prātu un tavas emocijas. Mums ir jācīnās visas dzīves garumā. Šī informācija ir izdzēsta no gara, un tu esi pilnīgs, bet prātā joprojām ir atmiņas, emocijās joprojām ir nepareizas iestrādnes un ar to visu ir jātiek galā Dieva Gara spēkā. Un tu šodien esi pareizā vietā, jo šodien atkal tu no kaut kā tiksi atbrīvots jeb kaut ko sapratīsi. Piemēram, to, ka tu neesi vainīgs. Un tikai pasaki, ka tev reizēm nav tāda sajūta, ka tu esi vainīgs. Bet otra sajūta, piemēram, var būt tā, ka tu slavē Dievu un sajūti, ka tu to dari nepietiekami. Vai citreiz tev šķiet, ka tu nepietiekami lūdz Dievu. Un ir robeža, kas var pāriet uz sajūtu – esmu vainīgs. Ir jāapstājas pie šīs robežas. Tu neesi vainīgs. Tu centies. Tavi grēki ir piedoti, un tu centies darīt, bet tā sajūta ir Svētais Gars tevī, tās ir dvēseles alkas un slāpes, ka tu gribi izdarīt vairāk Dievam. Tā ir normāla vēlme. Tas ir Svētais Gars, kas tevī dzīvo. Mūsu slavētāja daudz dara Dievam un tajā pašā laika viņai ir sajūta, ka ir izdarīts par maz. Bet kāpēc ir tāda sajūta? Tāpēc, ka nekad nebūs tāda sajūta, ka esi izdarījis visu Dievam, jo tu nevari izdarīt visu, bet Dievs grib, ka tu izdari vairāk. Vairāk iepazīsti Viņu un dari pareizas lietas. Bet nejūties vainīgs vai piespiests.

Tu domā, ka šajā draudzē ir jādara tas un vēl tas. Tev ir jānāk uz lūgšanām, un tev tas ir par daudz? Neviens tev nespiež nākt uz nekādām lūgšanām! Arī es varu nenākt, jo neviens mani nespiež. Bībelē ir teikts par tiem, kam ir cietas galvas. Es par to jau esmu runājis. Neviens tev neko nespiež. Un ja kāds līderis mājas grupiņā tevi ar varu spiež, tad nāc un pasaki to man. Tev nekur nav jābūt un nekur nav jānāk, bet ja Dievs runā uz tevi, un tev ir personīgas attiecības ar Viņu, tad tu Viņam nododies. Vai tu saprati? Ja tu saprati no Dieva, ka tas ir pareizi un labi būt vismaz vienu reizi mēnesī uz lūgšanām, tad esi šo vienu reizi. Ja tu saproti no Dieva, ka tev lūgšanās ir jābūt katru nedēļu, tad esi katru nedēļu. Ja tu saproti no Dieva, ka tev vispār nav jānāk, tad nenāc vispār. Arī katram ir savas iespējas un katrs ir savā ticības pakāpē. Draudzē ir dažādas kalpošanas. Bet tev nekas šeit nav jādara, bet, ja Dievs uz tevi runā, ne es, kaut gan Bībele māca būt paklausīgam savam mācītājam, tad dari, bet šeit tu netiec piespiests. Tu vari darīt un vari nedarīt, bet ja tu pats no Dieva esi saņēmis, ka tev vajag kalpošanu draudzē, tad ņem šo kalpošanu un izpildi to godprātīgi!

Cilvēki ir tikai instruments, palīgs, bet tev ir jābūt vadītam pašam no savām attiecībām ar Dievu. Vai tev ir personīgas attiecības ar Dievu? Vai tu pats no Viņa redzi vai tikai akli paklausi tam, ko tev pasaka? Vai tu pats no Dieva ieraugi, kas ir pareizs? Jā, tev vadītājs palīdz ieraudzīt Dieva vārdā to, kas ir pareizs un kas nav pareizs, un tu pats izvēlies. Nekad neviens šeit neko nespiedīs.

Ziedojums un desmitā tiesa. Šodien ziedošanas vārdā tika stāstīts, ka desmitā tiesa jau pieder Dievam un to dot nav nekāds varoņdarbs. Tā arī ir! Bet citiem tas ir varoņdarbs. Katram savā līmenī. Un arī šeit neviens neko nespiež.

Nesen mums no Anglijas atrakstīja kāda meitene, kura mums jau daudzus gadus kontā pārskaita ziedojumus. Viņa kādreiz bija kopā ar mums Limbažos, bet aizbrauca uz Angliju strādāt, lai varētu atdot parādus. Un tad es domāju, kā viņai iet. Tie ziedojumi viņai tādi maziņi un es domāju – kā tad viņa atdos tos parādus, ja desmitā tiesa ir neliela? Anglijā viņa ir jau vairākus gadus, bet nevar būt, ka viņas alga ir tik maziņa. Tad šī meitene atrakstīja vēstuli. Viņa nebija nodzirdējusi par desmito tiesu. Bet, ja tu nedod desmito tiesu, tad velnam ir visas tiesības iejaukties tavās finansēs. Un viņa mums priecīgi raksta, ka lasot Bībelē Maleahijas grāmatu, kur teikts par ziedojumiem, un sapratusi, kāpēc viņai visus šos gadus iet tik grūti. Viņa vienmēr vispirms ir atdevusi visus parādus, nopirkusi visu, kas vajadzīgs un tikai tad kaut ko iedevusi Dievam. Interesanti, ka viņa visus šos gadus ir dzirdējusi gan par desmito tiesu, gan par ziedošanas svarīgumu, taču tagad beidzot ir sapratusi pati. Tam ir liela atšķirība, vai tā vienkārši dzird vai saprot pats. Un nevajag kaut ko obligāti darīt, ja pats nesaproti. Labāk gan ir paklausīt, bet no otras puses, tev pašam ir jābūt Dieva vadītam. Mums nevajag šeit veidot kaut kādus zombijus, kuri visi ir vienādi – visi atnāk vienādi ģērbti, avi uzvedas un rīkojas vienādi.

Es vēlos redzēt to, ko vēlas Dievs – personības. Personības, kuras ir Dieva vadītas. Tas gan nenozīmē, ka mums ir jāpārtrauc būt pazemīgiem Dieva un cilvēku priekšā. Mēs esam personības. Tu kaut kas esi un kaut ko nozīmē. Tu esi stiprs, un tev pieder uzvara!

Un pēc visa šī garā ievada mēs iemācāmies tikai divas lietas:

1. Tu vari justies vainīgs, jo velns rada šo vainas sajūtu.

2. Tu arī vari justies līdzīgi, kā tad, kad tev ir vainas sajūta, taču tas ir tad, kad jūti, ka par maz dari Dievam, un tā ir Svētā Gara inspirēta sajūta.

Un tajā dienā, kad šīs sajūtas vairs nebūs, tu būsi garīgi miris.

Kad mani bīskaps Limbažu draudzē ieveda par mācītāju, tad kāds brālis iznāca priekša un man novēlēja: „Es tev novēlu, lai tev nekad nepietiktu ar to, kas tev ir.” Un tajā reizē man likās, ka viņš izsaka dīvainu novēlējumu. Vēlāk es to visu pārdomāju un atceros vēl šodien. Tas bija ļoti labs novēlējums. Tā ir normāla un veselīga sajūta. Bet problēma sākas tad, kad tu sāc justies vainīgs. Mani grēki ir piedoti, esmu tīrs, esmu personība, un mans apsūdzētājs ir gāzts. Es neesmu ne pie kā vainīgs. Es cenšos, daru, es kalpoju un zinu, ka nepietiekami tuvojos Viņam, bet es gribu Tevi, Kungs, un man ir vajadzīga Tava palīdzība, lai varētu tuvoties un vairāk izdarīt Tev. Mums ir dziesma: „Es gribu daudz vairāk!” Un tajā pašā laikā ir jāmācās dzīvot ar to, kas ir.

Tas bija neliels ievads. Tātad šodienas tēma ir „Garīgie ieroči”. Vai kāds kaut ko zina par to, kas notiek armijās? Kas ir karš, starpvalstu konflikti? Vai kāds saprot to, kas ir tās valstis, kas valda un visvairāk ietekmē pasauli? Vai nevarētu būt, ka tās ir valstis, kurām ir visspēcīgākā armija? Pasaulē nevajag visu sarežģīt, jo viss ir ārkārtīgi vienkārši. Tās valstis, kurām ir visspēcīgākā armija, ietekmē citas valstis gan politiski, gan ekonomiski. Šobrīd tādas ir divas – ASV un Krievijas Federācija. Pa vidu tām atrodas mazs pleķītis uz kartes – Latvija. Arī Latvijai ir armija, un kad Latvijas armija nosoļo gar Brīvības pieminekli, tas aizņem piecas minūtes. Kad Sarkanajā laukumā Krievijā soļo krievu armija, tad paiet krietni ilgāks laiks. Ļoti grūti ir salīdzināt, kas ir mums, un kas ir Krievijai, un spēku samērs ir skaidrs. Un, kas kuru vairāk ietekmē, arī tā kā būtu skaidrs. Arī tas, kam no kā būtu jābīstas, ir skaidrs. Un, ja Latvija arī kaut ko pasaka, tad tikai tāpēc, ka aiz muguras arī ir kāds ar lielu armiju, kurai ir kuģi, flote, atombumbas – tā ir ASV.

Ja mēs salīdzināsim Krievijas un ASV armijas, ņemot vērā vēstures un finansiālos faktorus, tad, kurā armijā būs modernāks bruņojums? Loģiski domājot, tā ir ASV armija, kaut gan Krievija izlieto ļoti lielus līdzekļus, lai dzītos pakaļ Amerikai. Līdz ar to Krievijas tauta ir nabadzībā bet Amerikā viss ir citādi. Tur nav nemoderns bruņojums. Bet loģiski domājot un salīdzinot ar kādu neattīstītu valsti, piemēram, Sīriju vai Ukrainu, kur pašlaik notiek opozīcijas pretošanās un cilvēkiem galvā ir celtnieku ķiveres – nemoderns bruņojums. Var būt divas skaitliski vienādas valstis, var būt vienādi gudras un stratēģiski militāri vienādi izglītotas valstis ar spēcīgām armijām, bet vienā valstī ir modernāki ieroči, un loģiski, ka uzvarēs tā, kurai ir modernāks bruņojums.

Vai tu zini to, ka ap 1100. gadu Latvijā ienāca kādi vīri dzelzs apģērbos un viņus sauca par krustnešiem? Latviešiem nebija dzelzs bruņas, un iznākums bija loģisks. Vai tu zini, ka akmens pilsdrupas, kas Latvijā ir redzamas, ir lielākoties vācu bīskapu celtas tajās vietās, kur kādreiz bija lībiešu un latviešu iedzīvotāju koka pilis? Reizēm cēla blakus, bet reizēm tajā pašā vietā. Mēs šodien redzam šīs drupas no akmens celtnēm, bet no koka celtnēm neko neredzam. Vācieši veiksmīgi cēla pilis, kuras latvieši nespēja uzlauzt. Tas ir līdzīgi, kā datora spēlēs, kuras es nespēlēju, bet zinu, ka tur ir jāuzlauž visādi noslēpumi un kodi. Bet ar koka pilīm vācieši tika galā elementāri. Es domāju, ka jebkurš zina, kā tikt galā ar koka pili. Nu kā? Pareizi – pielaižot uguni. Un ja cilvēki nav tik tālu attīstīti, ka nespēj savas bruņotās celtnes un cietokšņus celt no akmeņiem, bet ceļ tos no kokiem, tad iznākums ir absolūti skaidrs.

Mēs tikko runājām par ASV. Vai zini, kas ir amerikāņi? Tur dzīvo visas Eiropas tautas plus vēl kāda tauta. Tie ir indiāņi jeb sarkanādainie. Kad Kolumbs atklāja Ameriku, šie pirmie eiropieši, kas tur ieradās, atklāja to, ka Amerika nav tukša, bet tur dzīvoja vietējie iedzīvotāji, kuriem bija augsti attīstīta pagānu kultūra un elku pielūgsme. Spāņi, angļi, franči, dāņi, portugāļi un citi iedzīvotāji praktiski no visām Eiropas valstīm devās krusta karā, faktiski tāpat kā uz Jeruzālemi. Viņi iznīcināja vietējos iedzīvotājus, un viens no iemesliem, kāpēc tas viņiem tik viegli izdevās, ir tas, ka indiāņiem nebija šaujamieroči. Viņiem nebija uguns ieroči. Viņi bija stipri atpalikuši. Varbūt viņi nebija atpalikuši intelektuāli, bet militārā ziņā viņi noteikti bija atpalikuši. Viņi mācēja mest šķēpus, durt ar nazi, noņemt skalpus, šaut ar lokiem un bultām, bet te, atbrauc kolonisti ar bisēm un lielgabaliem un sāk šaut. Un visi viņu tempļi un mājas jūk, un viņi bēg. Eiropieši samērā viegli pakļāva Amerikas iedzīvotājus. Lūk, eiropieši tagad dzīvo Amerikā un sauc sevi par amerikāņiem. Un viņu pārākums izpaudās tajā, ka viņi bija pārāki militārā ziņā. Tas bija viens no viņu panākumu iemesliem – viņiem bija pārāki ieroči.

Tātad pasaulē, lai tu būtu pārāks un uzvarētu, ir nepieciešami pārāki ieroči. Bet es šodien tev pastāstīšu par ieročiem, kuri ir vēl pārāki nekā tie, par kuriem mēs tikko runājām. Tie ir spēcīgāki un pārāki par jebkādiem pasaulē pazīstamajiem ieročiem. Tie ir spēcīgāki pat par atombumbu un neitronbumbu un dažādiem citiem ieročiem.

„Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi.” (2. Korintiešiem 10:4-5)

Šie ieroči uzvar visu – visus prātus, un noārda sātana cietokšņus.

Mēs tikko runājām par fiziskām lietām – reāli ieroči, reāli redzami, reāla matērija, valsts un cilvēki, un viņi dara reālas lietas, kur viens zaudē un cits uzvar. Bet absolūti visam tam, kas notiek fiziskajā pasaulē, ir garīgs pamats. Tas attiecas uz pilnīgi visu. Piemēram, ja cilvēks saslimst, tad tam ir pamats garīgajā pasaulē. Ja pēkšņi ir finansiāls robs, tad tam ir pamats garīgajā pasaulē. Nevajag vienmēr visur meklēt lielos skaidrojumus, taču visur ir pamats garīgajā pasaulē. Garīgā pasaule, draugi, ir vēl reālāka, nekā fiziskā, jo fiziskā reiz zudīs, bet garīgā paliks. Tātad visam tam, kas notiek fiziskajā pasaulē, ir garīgs pamats.

Kā var ietekmēt kara rezultātu? Ja viņiem ir fiziski ieroči, tad kā var ietekmēt vēl pārāk? Ar garīgiem ieročiem var izmainīt to garīgo pamatu konkrētā valstī, konkrētā pilsētā pie konkrēta cilvēka, konkrētā ģimenē un konkrētā situācijā. Konkrētā problēmā var izmainīt garīgo pamatu, un līdz ar to mainīsies arī fiziskais. Iegaumē, ka viss, kas notiek šeit, redzamajā pasaulē, tam ir garīgās pasaules pamats. Un tu vari kalt un veidot jebkādus modernus ieročus un stratēģijas, un plānus, ģērbties, taisīties un mācīties, bet, ja pret tevi ir garīgas lietas, un velns ar saviem eņģeļiem strādā pret tevi, tad tu nespēsi to uzveikt ar miesīgiem ieročiem – ne ar kādām bumbām vai ko citu, jo tam ir garīgs pamats. Ir jāizmaina garīgā atmosfēra ar garīgiem ieročiem.

Tātad, garīgie ieroči ir spēcīgāki par tiem, ko mēs redzam fiziskajā pasaulē.

„Jeb vai var kāds ieiet stiprā namā un paņemt viņa mantas, ja tas nav stipro papriekšu saistījis? Tikai tad tas varēs viņa namu izlaupīt.” (Mateja 12:29)

Tie ir Jēzus vārdi, ko Viņš runāja tajā brīdī, kad farizeji – reliģiozie cilvēki, apvainoja Viņu, ka Viņš izdzen ļaunos garus ar velna palīdzību. Un Jēzus Kristus paskaidro – kā tad sātans var izdzīt sevi ar sātana palīdzību. Un Jēzus skaidro, ka nevar izlaupīt stiprā namu, jeb elli, jeb izmainīt fizisko situāciju, ja tu vispirms neesi izmainījis garīgo situāciju. Vispirms ir jāsasaista sātans. Piemēram, cilvēki mirst no vēža nemitīgi, un šis audzējs iemetas visdažādākajās vietās, un tam ir garīgs pamats. Ārsts spēj palīdzēt tikai tā, ka apstaro, izgriež, bet, ja vēža gars ir cilvēkā, vai viņā ir šis senču lāsts, kas mantots, tad, izgriežot vienā vietā, gars paliks. Garu nevar izgriezt ar skalpeli.

Garīgās lietas nevar atrisināt ne ar skalpeļa palīdzību, ne ar kādu zinātni, ne ar kādu naudu, ne ar ko. Garīgas lietas ir jārisina ar garīgiem ieročiem, un tie ir spēcīgāki par fiziskiem ieročiem. Tad, kad vēža gars ir izdzīts, tad arī ārsts izgriezīs un viss beigsies. Ja vēža gars nav izdzīts, tad ārsti izgriezīs audzēju, bet tas iemetīsies citā vietā. Ja arī neiemetīsies, tad iespējams nepaspēs, jo cilvēks nomirs ātrāk. Bet gars tur paliek.

Problēmai ir jāatrisina garīgais cēlonis. Ir jāizdzen vēža gars. Un ne jau tā vienkārši – atnāca un izdzina, bet tev arī ir jāsāk dzīvot pēc Dieva principiem, lai neatvērtu sātanam atpakaļ ceļu tavā dzīvē.

Neviens draudzes „Kristus Pasaulei” dalībnieks neslimo ar vēzi. Ja kāds atnāk slims, tad šeit viņš paliek vesels. Un, ja kāds lepojas, ka ārsts kaut ko izgrieza, tad tam vispirms ir garīgs pamats. Par tevi lūdza Dievu. Tāpēc šeit cilvēki neslimo un neslimos.

Tieši tas pats, kad tu, piemēram, netiec ārā no nabadzības. Tava vecmāmiņa bija nabags, tava mamma bija nabags, un tu esi nabags. Tu nevari ne iekrāt naudiņu, ne ko citu izdarīt. Tev vienmēr viss ir par maz un nekas nepietiek. Es esmu simts procentīgi pārliecināts, ka ir jāmeklē garīgs risinājums un garīgā sakne, kāpēc ir šāda problēma. Tam ir kāds iemesls, un šis iemesls būs garīgs – nabadzības gars. Kā var tikt galā ar nabadzības garu? Protams, tas ir jāizdzen, bet tev ir jāievēro Dieva principi. Es jau pieminēju desmito tiesu un labprātīgos ziedojumus. Tas ir Dieva princips. Kā tu vari gaidīt, ka Dievs tevi finansiāli svētīs, ja tu pats neievēro Viņa gribu? Tāpat arī, ja kas nestrādā, tam nebūs ēst. Tev pašam arī ir jāstrādā un ne tikai ar rokām, bet arī ar galvu. Tagad noteikti tev visas lietas ir skaidrāk saprotamas.

Vakar mēs Saldū svinējām kāzas. Tika salaulāti Maigonis un Karīna. Viņi bija pateicīgi, un uzdāvināja man foršu dāvaniņu. Viņi uzdāvināja man BMW mašīnītes modelīti un teica, lai es paskatos bagāžniekā. No sākuma nesapratu, kādā bagāžniekā man jāskatās, jo dāvanu iedeva maisiņā un es neredzēju, kas tur ir. Domāju, ka varbūt viņi kaut ko ir ielikuši manas mašīnas bagāžniekā. Pēc tam es ņemu ārā dāvanu un skatos, ka forša mašīna, bet nesaprotu, kāpēc bagāžnieks saplīsis. Bet tad Karīna nāca garām un teica, lai paskatos, kas ir ielikts bagāžniekā. Es mājās paskatījos, un tur iekšā bija ielikta naudiņa tā, ka bagāžnieku nevarēja aiztaisīt ciet.

Lūk, viņa bija pateicīga par to, ka mēs esam mācījušies, centušies, cīnījušies, lūguši par to, lai viņu dzīvē notiek Dieva prāts. Reiz es teicu – nebūs nekādas laulības, kamēr nenotiks viss tā, kā jābūt pirms laulībām. Viņi ievēroja noteikumus, visu izdarīja, un tikai tad tika salaulāti un tagad paši laimīgi. Lūk, uzvara, kura ir izcīnīta ar garīgiem ieročiem. Cilvēki ir pareizi apprecējušies, viņiem būs pareiza laulība, kas ir Dieva svētīta un arī viss no tā izrietošais, gan finanses, gan bērni, pareiza audzināšana, viss būs, jo tā ir veiksmīga, laimīga un pareiza ģimene, Latvijas lepnums.

Garīgie ieroči. Šie ieroči ir bīstami. Ja tos lieto nepareizi, arī tad tie izraisa sekas. Viens no ieročiem ir lūgšana un, ja nepareizi lūdz Dievu, ir nopietnas sekas. Ja tu nepareizi lūdz par cilvēkiem, tas ir pielīdzināms lāstam un tam var būt sekas. Ja tu lūdz par cilvēku, un dari to nepareizi un šis cilvēks nav garīgi aizsargāts, tad viņam var būt nopietnas sekas. Jebkuri ieroči ir domāti karavīriem armijā, kuri ir izgājuši taktisko apmācību.

Mums armijā bija taktiskās apmācības, mūs nosēdināja klasē un darbinieks formā mūs mācīja to, kas ir mūsu ienaidnieki. Mēs izgājām šīs apmācības un es palīdzēju tajā visā, jo es biju mākslinieks noformētājs. Man bija ar tušām un spalvām jāzīmē taktiskie apmācību plakāti.

„Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās,  kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem, arī par mani, lai mana mute droši atvērtos runai un es bez bailēm varētu sludināt evaņģēlija noslēpumu. Viņa važās kaltais vēstnieks es esmu un to gribu sludināt bez bailēm, kā man tas pienākas.” (Efeziešiem 6:10-20)

Šeit iet runa par dažādas hierarhijas un dažādas pakāpes ieņemošiem gariem, dēmoniem un velniem, kas ir pasaules gaisa telpā. Velns valda šeit, jo viņš ir pasaules valdnieks. Tajā brīdī, kad Ieva un Ādams sagrēkoja, to varu, kuru viņiem bija piešķīris Dievs, viņi nodeva sātana rokās. Velns valda tur, kur viņam atļauj valdīt. Caur Jēzus Kristus upuri velna vara ir salauzta, bet tikai caur tiem cilvēkiem, kuri ir pieņēmuši Viņa upuri. Un mums ir ieroči un mums ir jācīnās ar šiem ieročiem pret ļaunajiem gariem. Jo katras problēmas apakšā ir ļauns gars. Un ļauns gars sāk darboties cilvēka dzīvē, caur viņa nepaklausību Dievam vai vienkārši kūtrums, ka tu nelieto garīgus ieročus.

Tāpēc Pāvils saka: „Nevis mēģiniet satvert, bet satveriet visus Dieva ieročus”. Tā ir Dieva griba, mums ir nepieciešams lietot šos garīgos ieročus. Pretējā gadījumā velns sakaus, uzvarēs un tam būs sekas tavā fiziskajā dzīvē. Lai uzvarētu un pastāvētu, ir nepieciešami gara ieroči. Nevar iztikt bez gara ieročiem, nevar uzvarēt, tāpat kā neviena armija nevar pastāvēt un uzvarēt bez ieroču palīdzības.

Gara ieroči:

1. Stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību.Kas ir patiesība? Šo jautājumu uzdeva Pilāts Jēzum. Jēzus teica: „Es esmu nācis, lai apliecinātu patiesību”. Pāvils izmantoja šeit romiešu karavīra bruņojuma piemēru, jo bruņojums karavīriem turējās uz jostas. Ja arī biksēm nebūs ielikta jostā, tās var nokrist. Patiesība ir Jēzus Kristus. Viss uz Viņa un viss caur Viņu, Viņš ir Kungs un Viņš valda un tu esi Viņa mīļais bērns.

2. Tērpušies taisnības bruņās.Kas ir taisnības bruņas? Tas ir svētums. Bībelē ir rakstīts: „Nedodiet vietu velnam!” Ja tu nedzīvo svētu dzīvi, tad runa ir par grēku. Kad mēs esam izpirkti, grēki ir piedoti, bet ja mēs necenšamies un nemaksājam cenu, lai izmainītu savu dzīvi, nelūdzam par to un ja mūsu dzīvē joprojām ir klātesošs kāds grēks, šis grēks dod tiesības velnam joprojām darboties. Un tavās bruņās ir caurums, bruņas nav pilnīgas. Tev ir Jēzus Kristus, taču bruņas tev nav un tu esi ļoti viegli ievainojams. Kas ir svētums, to tu vari pārbaudīt pēc desmit baušļiem. Bībelē ir desmit baušļi – pārbaudi vai tu dzīvo pēc viņiem! Laulības pārkāpšana, zagšana, meli un mantkārība ir grēks.

3. 3.Kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam.Tā ir evaņģelizācija, liecināšana, ka es stāstu cilvēkiem par Jēzu.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Cilvēku aizsniegšana un veidošana par mācekļiem, nevis tikai izstāstīšana, bet arī atvešana uz draudzi, kur viņu var mācīt, nostiprināt, dziedināt un velnus izdzīt.

4. Bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas.Kas ir ticība? Ticība Dieva vārdam. Ticība tam, ko saka Dievs, nevis tam, ko saka un māca cilvēki. Bez ticības nevar patikt Dievam. Jēzu Kristu kā savu glābēju tu esi pieņēmis ticībā. Neredzot Viņu, tu tici. Ticība bez darbiem ir nedzīva, tāpēc tavai ticībai ir jāparādās darbos. Ja es ticu, tad es attiecīgi arī daru. Un tā tu vari dzēst ļaunā ugunīgās bultas. Ienaidnieks raidīja savam pretiniekam ugunīgās bultas, un ar latviešu koka pilīm varēja viegli tikt galā ar šo bultu palīdzību. Tajā laikā augstas kārtas virsniekiem bija ieroču nesējs un vairoga nesējs. Labajā rokā bija zobens, bet vairoga nesējs nosedza kreiso pusi. Jo bija augstākas klases karavīrs, jo lielāks bija vairogs. Lielu vairogu, kuru pats nevarētu noturēt, turēja vairoga nesējs. Iedomājies, tu esi kaujaslaukā, tev priekšā cilvēks nepārtraukti noliek milzīgu vairogu, un tas tevi pasargā no pretinieka bultām.

5. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri.Pestīšana ir glābšana un tā ir iespējama tikai vienā veidā – tikai caur Jēzus Kristus upuri. Grēks ir piedodams, nomazgājams, izdzēšams, un mūžīgo dzīvību var iemantot tikai un vienīgi, pieņemot Jēzus Kristus upuri. Viņš ir nomiris mūsu vietā un uzņēmies mūsu vājības, mūsu grēku un mūsu sērgas. Ja es tam ticu, Viņš nāk manā sirdī un Viņa asinis šķīstī mani, es iemantoju mūžīgo dzīvību un uzvaru. Bez Jēzus Kristus upura tu nevari lietot šos garīgos ieročus, tie nedarbosies, vai katrā ziņā nedarbosies pareizi.

„Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo nāk šīs pasaules valdnieks; pār Mani viņš gan nenieka nespēj.” (Jāņa evaņģēlijs 14:30)

Tātad pasauli pārvalda velns, viņš ir pasaules valdnieks, jo Jēzus pats to saka. Bet caur Jēzus Kristus upuri mēs atgūstam atpakaļ to varu, kuru Ādams ar Ievu ir atdevuši velnam. Ja kaut kādās lietās tavā dzīvē valdīja velns, caur Jēzus Kristus upuri tu atgūsti varu pār šo jomu.

„Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.” (Kolosiešiem 2:15) 

„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas evaņģēlijs 10:19)

Caur Svēto Garu Dievs tev piešķīris ir spēku, ka tu valdi. Tu velnam saki: „ej” un viņš iet. Viņš tev pakļausies. Dieva vārds saka, ka tev ir vara.

Kad Jēzus izdzina no ļaunus garus no kāda cilvēka, Viņš atļāva velniem ieiet ganāmpulkos un cūku ganāmpulks noslīka. Tās bija pagānu cūkas, tā bija pagānu pilsēta, kurā par Jēzu neviens negribēja dzirdēt. Tāpat arī šodien velns var mierīgi saimniekot neticīgo dzīvēs un daudzu miljardieru finanses kalpo grēkam. Interesanti   zināt, no kādiem līdzekļiem tiek sponsorētas tās pretīgās reklāmas un tiek atbalstīts homoseksuālisms? No plaši pazīstamām firmām pasaulē. Tie ir cilvēki, kuri ir nodevuši savu dzīvi sātanam. Ir skaidrs, ka ir Dieva draudze un ir sātana draudze. Mēs pielūdzam Dievu, bet arī viņiem ir savi dievkalpojumi, melnās meses un šajā sātana sektā ir ļoti bagāti un pazīstami cilvēki,. Šādām sektām ir gan redzamā daļa, gan neredzamā. Sātans caur viņiem izplata indi, kuru cilvēki aprij un tiek iznīcināti. Bet draudze ir tā, kura izplata Labo vēsti. Velnam dienas ir skaitītas, jo Jēzus nāks otrreiz. Jēzus saka: „Nāk šīs pasaules valdnieks; pār Mani viņš gan nenieka nespēj ”. Dieva eņģeļi tev kalpo garu neredzamajā pasaulē, Jēzus upuris dod varu tev pār pasauli.

6. Ņemiet gara zobenu.Kas ir Gara zobens? Tas ir Dieva vārds. Bībele ir jālasa katru dienu un regulāri. Kad es atgriezos pie Dieva, man kapelāns iedeva Jauno Derību un teica: „Lasi katru dienu”. Bet es jau to visu zināju, jo tajā brīdī, kad es no augšas piedzimu, eņģelis man teica: „Mārci, lasi Bībeli, Jauno Derību katru dienu”. Tā bija brīnumu zīme, es staigāju laimīgs, man likās, ka man nekas nav neiespējams. Viss, ko palūgšu, uzreiz notiksies, es dzīvoju kā pasakā. Tā arī mums visiem ir jāstaigā.

7. 7.Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem.Lūgšanai ir dažādi veidi, aizlūgšana, lūgšanas, slavēšana un pielūgšana, lūgšana par cilvēkiem un lūgšana par sevi, arī lūgšana garā (mēlēs). Lūgšanu nevajadzētu uzskatīt par ieroci, bet kā daļu no cīņas. Jo cīņa notiek garīgā pasaulē nevis       fiziskā un caur lūgšanām ir jāmaksā cena. Lai pieceltos no rīta un lūgtu, cena ir       jāmaksā. Bez šīs cenas, bez šīs lūgšanu cīņas garīgā pasaulē nevar uzvarēt. Jēzus skaidri saka, ka tu nevari ieiet stiprajā namā, velna kontrolētajā teritorijā un aplaupīt viņu vai kaut ko tur izmainīt. Tikai kad tu esi sasaistījis to stipro, un bez lūgšanu palīdzības tu nevari sasaistīt nelabo.

Reiz mācekļi nevarēja izdzīt ļaunu garu no kāda cilvēka, bet Jēzus izdzina. Mācekļi jautāja: „Kāpēc mēs nevarējām”? Un Jēzus teica: „Šī suga iziet ne citādi, kā tikai ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību”. Bez lūgšanām tu nevari nevienu       cilvēku izglābt. Bez lūgšanām nevienu slimību nevar uzvarēt, bez lūgšanām nekādas finansiālās problēmas nevar atrisināt, nav uzvaras bez lūgšanām.

„Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.” (Lūkas evaņģēlijs 18:1)

Ja tu pagursi lūgšanās, garīgā pasaule sāks darboties pret tevi. Es ļoti apzinos lūgšanu nozīmi, tāpēc es esmu izveidojis komandu. Man ir cilvēki, kuri par mani    lūdz Dievu regulāri.

Velns cīnīsies, lai atbruņotu tevi. Zinot, ka šie ieroči ir vienīgie, kas spēj iznīcināt, velns cīnīsies, lai tu šos ieročus nelietotu. Jo visvienkāršāk uzveikt pretinieku ir tad, kad viņš ir atbruņots. Laikā, kad viņš guļ, laikā, kad viņš ir piedzēries vai atslābis, svinot uzvaru. Velns cīnīsies, tāpēc atceries – Dieva vārds vienmēr, lūgšana vienmēr, ticība vienmēr! Jēzus Kristus upuris! Pasakies par to katru dienu. Es katru dienu saku: „Jēzus, paldies, Tev par Tavu upuri, bez tā es nevarētu būt Tavā klātbūtnē, paldies, ka man pieder uzvara, dziedināšana, caur Tavu upuri”. Atgādini to sev, Dievam, velnam – esmu izglābts!

Tradicionālās baznīcās velns veiksmīgi atbruņojis cilvēkus, tā saucamos kristiešus, lielākoties viņi uzskata, ka Dievs nav jālūdz, par personīgām attiecībām ar Viņu nemāca. Lielākā daļā tradicionālo baznīcu tā ir. Par desmito tiesu vispār neviens nav dzirdējis un ziedojumos met melnās monētas un pārtiek no ārzemju sponsoriem. Liekēži, kuri paši par savu draudzi nespēj padomāt. Velns cilvēkus ir tā atbruņojis, ka viņi tic, ka Dievs kādreiz sūtīs atmodu. Mums ir jātaisa atmoda, mums ir jālūdz, mums ir jācīnās. Daudzās draudzēs nav svētas dzīves, viņi domā, ka Dievs pats izaudzinās viņu bērnus, nav vajadzīgas nekādas audzināšanas normas. Viņi sēž pie televizora un skatās virtuālos dievkalpojumus. Tad jau arī svētības varēs saņemt virtuāli! Varēs audzēt fermā dārzeņus virtuāli, ģimeni veidot virtuāli, un laulāties, ar ko grib. Ticīgs vai neticīgs, kādu draudzi apmeklē vai neapmeklē, vienalga, galvenais, ka mīl. Nekāda disciplīna nav vajadzīga.

Velns nāk un grib atbruņot, un viņam tas izdodas, taču šeit, šajā vietā velnam tas neizdosies. Un varat būt pārliecināti, ka es pēc sevis sagatavošu tik spēcīgu kalpotāju, kas liks jums tik pat modram būt. Pēc sevis es atstāšu ļoti spēcīgu kalpotāju.

„Tālab es arī ciešu visu šo, bet es nekaunos, jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka Viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu līdz viņai dienai.” (2.Timotejam 1:12)

Šis karš nekad nebeigsies, tas beigsies tikai tajā brīdī, kad tu iesi pie sava Tēva uz debesīm. Vai tu esi gatavs cīņai? Vai tu esi apbruņots? Vai tev ir josta, bruņu cepure un vairogs? Vai tu esi apāvis kājas un apbruņojies?

„Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.” (2.Timotejam 4:7)

Pāvils saka, ka viņš cīnīsies līdz galam, līdz saņems balvu debesīs, debesīs būs dažādas pakāpes un viņš cīnīsies līdz galam, lai saņemtu vainagu, to augstāko pakāpi, lai būtu tuvāk Dievam arī tur.

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde