Gatis jau vairākus mēnešus uzcītīgi apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei” Saldū,
un šajā laikā Dievs viņa dzīvi ir ļoti izmainījis, padarot viņu no alkohola un azartspēlēm atkarīga cilvēka par personību Kristū. Par savu dzīvi atkarībās un sekojošo postu Gatis stāsta pats:

„Kā jau daudziem šīs zemes iedzīvotājiem ir lielāki vai mazāki grēciņi, arī man tie bija veseli trīs, un ne jau tie labākie. Es sāku smēķēt un dzert jau skolas laikā, bet tajos laikos tā bija neatņemama pusaudžu dzīves sastāvdaļa. Ja nedzēri vai nepīpēji, skaitījies „pareizais.” Ar tādiem retais gribēja draudzēties, un kur nu vēl, ja mācies Cēsu internātskolā. Kad beidzu 8. klasi, sāku strādāt par palīgstrādnieku „stroikā”, kur visi mīlēja „iemest un uzpīpot”. Tā nu sāku pelnīt pats savu naudu. Tad kāds draugs mani sāka aicināt uz spēļu zālēm. Nezinu, kāpēc aicināja – varbūt tāpēc, ka negribēja viens pats tur tupēt ar tukšām kabatām. Pirmo reizi algas dienā aizgāju uz spēļu zāli, ieliku 20 latus, bet vinnēju 150 latus, un nu jau man bija āķis lūpā. Tad iemetu vēl 20 latus, taču visu paspēlēju. Neraugoties uz to, katru algas dienu atkal devos turp ar mērķi palielināt savus ienākumus. Taču no dubultās algas nebija ne smakas. Kā jau visiem spēlmaņiem, man vienmēr trūka naudas. Bija parādi, paņēmu arī kredītu, par ko maksāju vēl šobrīd, jo parāds nav brālis. Par saviem piedzīvojumiem spēļu zālē es ģimenei nestāstīju, jo uzskatīju, – ko viņi nezina, tas viņiem „neskādēs”, tāpēc sieva bieži brīnījās, kā gan man, kurš strādā, nekad nav naudas? Manas pastaigas pa spēļu zālēm radīja problēmas, jo vienmēr pietrūka „skanošais”, tādēļ ģimenē sākās apmaiņa ar trīstāvīgiem vārdiem. Sāku pastiprināti lietot alkoholu, lai izbēgtu no saspīlējuma ģimenē. Izvairīšanās no atbildības mani iedzina vēl lielākā bezdibenī, jo kļuvu atkarīgs gan no alkohola, gan cigaretēm. Parādījās arī nopietnas veselības problēmas – smēķēšanas dēļ bija elpas trūkums un astma, bet tajās reizēs, kad kārtīgi „piesvilpos”, – slapināju gultā.”

Šī gada sākumā Gatis atgriezās pie Dieva. Mamma viņu uzaicināja uz draudzi „Kristus Pasaulei” Saldū. Tur viņš pieņēma lēmumu sekot Dievam un lūgšanā teica: „Mīļais Jēzu! Paldies, ka Tu nomiri pie krusta un izlēji Savas asinis par mani. Atbrīvo mani no visiem grēkiem, dziedini un sakārto mani. Ienāc manā dzīvē un esi mans Kungs!” Nekādu sajūtu vai piedzīvojuma tajā reizē viņam nebija. Tas bija apzināts lēmums atteikties no grēcīgā, nepareizā dzīvesveida un uzticēt savu turpmāko dzīvi Dievam uz visu atlikušo mūžu.

Vēlāk Gatis aizbrauca uz draudzes lūgšanu nometni – inkaunteru. Jau pašā sākumā slavēšanas laikā Dievs viņam pieskārās. Gatis sajuta karstuma vilni. Nākamajā dienā, pildot inkauntera anketu, viņš atkal sajuta Dieva pieskārienu. Kalpotāju komanda lūdza Dievu par viņu un svaidīja ar eļļu. Šajā seminārā Gatis ieguva brīvību no smēķēšanas un azartspēlēm.

Protams, pārbraucot mājās, bija kārdinājumi un cīņa ar tiem. Taču tādās reizēs viņš slavēja un lūdza Dievu, un grēcīgās vēlēšanās parasti atkāpās. Par savu tagadējo dzīvi ar Dievu Gatis liecina:

„Kopš tā laika ir pagājuši jau trīs ar pusi mēneši, un kārdinājumu praktiski vairs nav. Esmu brīvs no smēķēšanas un vairs neesmu gājis uz spēļu zālēm. Regulāri katru sestdienu apmeklēju dievkalpojumus un mājas grupiņu. Kalpoju draudzē par dīdžeju. Man ir brīnišķīga sieva, un ģimenē valda saticība. Dievs mani svētī arī ar finansēm. Redzu, ka savā dzīvē es ceļos uz augšu. Par daudzām pozitīvajām pārmaiņām savā dzīvē varu pateikties vispirms Jēzum un arī draudzei „Kristus Pasaulei”.

Dievs ir brīnišķīgs!”

Gata liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums