Iepriekšējā tēma bija: “Viss ir slikti!” Šajā tēmā kļūst siltāks. Es runāšu par upurēšanu un tas mūsdienu cilvēkam liekas barbariski. “Kā var lasīt Veco Derību par to dzīvnieku upurēšanu!” šādi domā daudzi. Tāpēc jau pirmajās stundās es mācīju par to, ka, pētot Bībeli, jāņem vērā, ka cilvēki rakstīja dievišķas atziņas saskaņā ar to, kāda kārtība un zināšanas bija tā laika kultūrā, valsts pārvaldē, politikā, izglītībā, attiecībās. Upurēšana toreiz bija absolūti dabiska parādība. Šeit vēl ir jautājums, vai upurēšanas kārtība, kuru Dievs ieviesa, bija Dieva vai cilvēka ideja, kuru Viņš lietoja tajā laikā, kad cilvēki pilnā sparā upurēja dzīvniekus un viens otru. Vai Dievs teica, ka upurēšanas kārtība būs savādāka. Šodien mums liekas nesaprotami, ka Viņš tieši tādā veidā mums sagādāja glābšanu, bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu tā bija pašsaprotama, normāla parādība tā laika pasaulē. Ko nozīmē vārds “glābšana”? No ebreju valodas vārds “jaša” un grieķu “sozo” vai “sotozeria” nozīmē glābšana. Bībeliska glābšana ir veids, kā Dievs atgriež cilvēku sākotnējā stāvoklī, tuvās attiecībās ar Dievu, glābj no grēka, no velna varas un no grēka sekām. No grēka sekām gan visā pilnībā neglābj, piemēram, dzemdēšana sāpēs un daudz kas cits tiek saglabāts, bet liela daļa grēka sekas tiek likvidētas. Tas ir veids, kā Dievs atgriež cilvēku atpakaļ Ēdenē tādā stāvoklī, kādā cilvēks bija sākotnēji. Glābšanai ir plāns un tas sākas uzreiz pēc grēkā krišanas. Pirmais pravietojums par Jēzu Kristu ir minēts jau Mozus grāmatā. Dievs atklāja Savu glābšanas plānu caur Jēzu Kristu, caur asinīm, vēl pirms Viņš pasludina lāstu un sekas.
Visi mēs esam sievas dzimums. 8. martā, kad apsveicu sievietes, es teicu, ka bez jums, sievietēm, arī es nebūtu. Ņemot vērā, ka draudzē 90% līderu ir sievietes, tad bez sievietēm arī draudzes nebūtu. Ja tā turpināsies un vīrieši turpinās ņemt bērnu kopšanas atvaļinājumus, tad vīrieši vispār vairs nebūs vīrieši. Grēka seku rezultātā notiek mutāciju, bet tā nav nejauši, bet to kultivē no augšas. Lūk, ko saka Dieva Vārds.
“Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus grāmata 3:15)
Sievas dzimums ienaidniekam sadragās galvu, bet čūska iekodīs papēdī. Tad, kad Jēzus mira pie krusta, tā bija sātana vara, kodiens papēdī. Tad, kad Viņš augšāmcēlās, tad Viņš sadragāja sātanam galvu. Šis ir pirmais pravietojums par Jēzu Kristu. Kopumā Bībelē ir aptuveni 300 pravietojumu par Kristus nākšanu un tie ir saistīti ar upuri. Vecajā Derībā vismaz tūkstoš gadu pirms Kristus nākšanas bija pravietojumi par Viņu. Dažus šos pravietojumus nolasīšu. Tie patiešām ir pārsteidzoši. Piemēram, Jesaja dzīvoja 700 gadus pirms Kristus nākšanas.
Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kur pretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam. (Jesajas grāmata 53:4-6)
Septiņsimt gadus pirms Kristus: “Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, Viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs,” šeit ir salīdzinājums, ka 700 gadus pirms Kristus, Viņš būs Jērs – Lieldienu jērs vai Pashā jērs, kas tiks upurēts. Ja tajā laikā kaut ko upurēja, tad tā bija dabiska parādība. Jērus un vēršus upurēja, citās tautās pat cilvēkus upurēja. Arī Bībelē ir minēti notikumi, kad cilvēkus upurē saviem dieviem.
Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti. [..] Kapu viņam ierādīja ar bezdievjiem, bet savā nāvē viņš bija ar bagāto, kaut gan nekādu netaisnību viņš nebija darījis un viltības nebija viņa mutē. (Jesajas grāmata 53:7; 9)
Tas viss ir piepildījies. Dieva Vārdā ir rakstīts, ka asinīs ir dvēsele. Tajā laikā cilvēki saprata, ka asinis simbolizē dzīvību.
Bet Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām. Kad viņš nodos savu dvēseli par salīdzinājuma upuri, viņš redzēs izaugam jaunu dzimumu un dzīvos ilgi, un Tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmēsies ar viņa rokas darba palīdzību. (Jesajas grāmata 53:10)
Kādā kapā viņu guldīja? Bagāts cilvēks atdeva Viņam savu kapa vietu. “Kaut gan nekādu netaisnību viņš nebija darījis un viltības nebija viņa mutē.”
No dvēseles ciešanām viņam radīsies panākumu papilnam; ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevi viņu noziegumus. [..] viņš nodeva savu dzīvību nāvē un tika pieskaitīts ļaundariem, kaut gan viņš nesa daudzu grēkus un aizlūdza par ļaundariem. (Jesajas grāmata 53:11-12)
Viņš aizlūdza par to cilvēku, kas bija pie krusta: “Vēl šodien tu būsi ar Mani kopā paradīzē.” Viņš tika sists kopā ar ļaundariem, pats nevainīgs būdams. Šis ir ļoti precīzs pravietojums, 700 gadus pirms Kristus.
Vispirms ir jāsaka tā, ka Bībelē ir rakstīts, ka Dievs to ir iedibinājis. Kontekstā var saprast, ka Dievs to iedibina, bet tas jēdziens, ka Dievs iedibināja vai Dievs nolādēja, ne obligāti vienmēr ir jāsaprot tādā tiešā nozīmē. Atceries pieeju pie Bībeles skaidrojumiem. Ņemot vērā, ka cilvēks pats izvēlas atkāpties no Dieva principiem, tas nenozīmē, ka Dieva tagad kaut kā īpaši tevi nolādē. Bet tu pats esi izgājis no apsardzības zonas. Tas ir pats fakts, princips. Un, lūk, Dievs iedibina pagaidu upurēšanu – pirms nāk Kristus un upurē sevi, Viņš iedibina upurēšanas kārtību. Jeb arī, ja visā pasaulē tāda upurēšanas kārtība pastāvēja, tad Dievs vienkārši atnāca uz tā cilvēka laika kārtības pamata. Dievs pieskaņojās tālāk cilvēku domāšanai, pielāgojās pēc tā, kā cilvēki izprata dievbijību un vispār kalpošanu Dievam caur upurēšanu. Un Dievs žēlastībā iedibina pagaidu upuri ar asinīm.
1. Mozus grāmatas 3. nodaļā, tiek uzskatīts, ka Dievs pats pienes pirmo upuri. Un te ir rakstīts tā:
Un Dievs Tas Kungs darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām un tajās ieģērba viņus. (1. Mozus grāmata 3:21)
Līdz šai rakstvietai nav nekas minēts, ka tika nogalināti dzīvnieki. “Un tajās ieģērba viņus.” Forši, ka ir kurpītes no ādas. Grēka sekas. Tātad cilvēks netika pilnībā atsviests, bet cilvēkam tika dota iespēja zināmā mērā baudīt Dieva svētību, bet apmaiņā pret to tika upurēta dzīvnieka dzīvība. Lūk, tāda kārtība tiek iedibināta. Ja godīgi, man pašam liekas, ka Dievs to nenodibināja. Es tā domāju, ka Dievs atnāca uz cilvēka paša veidotās kārtības, kā notiek upurēšana. Viņš atnāca un teica: “Labi, upurējiet, bet dzīvnieks mirs tādēļ, lai jūs varētu ar Mani būt attiecībās, nevis ar kādiem nezināmiem dēmoniem un dažādiem dieviem!” Es tā domāju, bet es neizslēdzu arī pirmo variantu, ka Dievs pats iedibināja pirmo upuri. Bībele saka, ka Dievs darināja drānas apsegus no ādām, sanāk, ka šeit ir jau upuris. No šejienes arī visas pagānu tautas piekopj upurēšanu saviem dieviem. Tā bija normāla prakse senajā pasaulē.
Upurēšanu piekopa Ādams, Ābels, Noa, Ābrahāms, Īzaks, Jēkabs, Samuēls, Dāvids, līdz Jānim Kristītajam. Kā tu domā, vai Jēzus Kristus vecāki upurēja? Var kāds atcerēties konkrētu piemēru, kas ir Bībelē rakstīta Jaunajā Derībā? Ka Jēzus vecāki upurēja un ko viņi upurēja? Baložus. Ja cilvēkiem rocība nebija liela, tad par pirmdzimto tie upuri tur bija dažādi, kas bija jāizpērk templī. Jēzus bija pirmdzimtais. Viņš bija tik un tā jāizpērk. Varēja nest arī lielākus upurus, bet viņi nesa baložus. Arī viņi upurēja, līdz Jānim Kristītājam upurēja visa tā laika pasaulē. Un tā bija normāla, Dieva akceptēta kārtība.
Vecajā Derībā tika iedibināta pagaidu upurēšanas kārtība, līdz nāks Kristus un pienesīs vienu upuri – Savu upuri, ieejot nevis rokām celtā svētnīcā, bet debesu svētnīcā. Viens upuris par visiem un viens upuris uz visiem laikiem. Un šī te pagaidu upurēšanas kārtība, sākot no šī brīža, faktiski, zaudē savu jēgu un ir jāpārtrauc. Tātad visa Bībele ir jāizprot, ka Vecās Derības cilvēki ticēja uz Kristu, kurš nāks. Jo par to Vecajā Derībā ir aptuveni 300 pravietojumu. Viņi gaidīja uz mesiju. Jūdi neatzīst Kristu. Viņi joprojām gaida savu mesiju, kurš jau ir atnācis. Viņi joprojām divus tūkstošus gadu gaida savu mesiju. Jūdu reliģiskie skolotāji joprojām māca, ka Viņš nāks vēl tikai. To, ka viss vēl ir priekšā. Bet Bībeles konteksts saka, ka Viņš jau ir atnācis Jēzū Kristū. Mesija jeb glābējs – glābšanas plāns. Tātad, tā laika Vecās Derības reliģiozie cilvēki gaidīja uz Kristu, kurš nāks, glābs, izpirks. Jaunās Derības cilvēki tic uz Kristu, kurš ir atnācis. Vecajā Derībā ticēja uz Kristu, kurš nāks, Jaunajā Derībā uz Kristu, kurš jau ir atnācis. Bībeles centrā ir Kristus upuris. Es pat domāju tā, ka visas zemeslodes centrā, visa visuma centrā ir Kristus upuris.
Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā. Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā, kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim. (1. Pētera vēstule 3:18-20)
Par kādu cietumu ir runa, kad Jēzus cēlās augšā? Viņš nomira un esot nogājis sludināt gariem cietumā. Vecās Derības laikā kaut kur bija sludinājis mirušiem cilvēkiem. Viņš nogāja kaut kādā vietā, kaut kādā pazemē un sludināja viņiem. Skaties un pēc tam ir rakstīts:
Un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām. Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem. (Mateja evaņģēlijs 27:52-53)
Tās ir cilvēku liecības, kas ir rakstītas evaņģēlijos. Tas nozīmē, ka tajā laikā, kad Jēzus augšāmcēlās, cilvēki redzēja mirušos cilvēkus, spokus. Iedomājies? Tur vecmāmiņas, vectētiņi sāk staigāt un klauvēt pie loga. “Tuk, tuk, sveiciens no pazemes!” Iedomājies? Šeit, es domāju, ka nav jāuztver burtiski, kā šausmu filmās, ka zārka vāks atveras un roka izlien no zemes un pieceļas vampīrs. Ne gluži tā. Bet var secināt, ja mēs mācamies precīzi Bībeles kontekstu, ka tie cilvēki, kas bija miruši Vecās Derības laikā, viņi bija kādā vietā, mirušo valstībā un gaidīja uz Kristu. Un ir rakstīts, ka Jēzus nogāja pie viņiem. Nav teikts, ka Jēzus obligāti pastaigājās un sludināja, bet caur Kristus upuri arī šie cilvēki varēja iemantot dzīvību, atjaunoto miesu, iemantot debesis, atgriezties Ēdenē. Tikai tad, kad Kristus atnāca un pienesa Savu upuri, kad Dievs pienesa savu Dēla upuri, tikai tad. Lūk, šāds bija glābšanas plāns. Viņi ticēja uz Kristu, kas nāks, bet mēs ticam uz to, kas jau ir atnācis.
Pēc Jēzus augšāmcelšanās Vecās Derības ticīgie iegāja debesīs no Šeolas. Ir dažādas tās teorijas, dažādi Bībeles skaidrotāji un mācītāji. Citi tur piejauc vīzijas paši klāt, un tad tur baigā putra arī ir. Kādi māca, ka debesis ar Šeolu uz pusēm ir sadalītas un ka elles pirms tam nebija. Māca, ka sadalījās un izveidojās elle, izveidojās debesis. Es neņemšos spriest, kas kurā brīdī tur izveidojās. Es zinu vienu, ka ir mūžībā sodība un ir mūžīgā Ēdene. Ir divas vietas, kur cilvēks nonāk pēc nāves. Un centrā ir Kristus upuris – jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst Dievišķās godības. Un, ka Viņš ir nācis, lai izglābtu daudzus. Viņš ir nācis, lai izglābtu grēciniekus. Ikviens, kas Viņam tic, iemanto mūžīgo dzīvību. Kas tic, ka Viņš ir samaksājis, nevis dzīvnieku upuris, bet reāls Dieva Dēla upuris. Viņš savu dzīvību ir atdevis par tevi. Un tas ir brīnums, draugi. Tas, ko es tagad mācu, tas ir lielākais brīnums. Dažās sekundēs jeb vienā acumirklī, faktiski es no narkomāna kļuvu brīvs. Vakar konferencē bija cilvēki no Baltkrievijas, un viens kalpotājs pienāk un prasa, vai tā ir taisnība, ka esmu sēdējis. Es saku, ka, jā, taisnība, sešus gadus. Viņš teica, ka pie viņiem gan tā nevarētu nonākt parlamentā. Jautāja, kā es tur nokļuvu. Es sacīju, ka Dievam visas lietas ir iespējamas. Tu saproti, kādas pārmaiņas var notikt cilvēkam? Kādas pārmaiņas var notikt acumirklī, kad viņš ir pieņēmis Kristus upuri? Kam uzreiz, kam pakāpeniski. Bet kādas pārmaiņas notiek? Neiespējamais, acīmredzamais, neticamais. Es to esmu piedzīvojis – acumirklī negribas vairāk dzert un negribas man vairāk tās narkotikas. No tā brīža ir pagājuši 23 gadi. Man ne reizi nav bijis kārdinājums lietot, vienkārši nav. Kā tas varbūt? Tu piedzimi tāds, bet tagad tas vairs tev nav. Man tētis nodzērās alkoholu, man bija 4 gadi, kad tētis nomira faktiski no alkoholisma. Viņam bija krītamās kaites un citas vainas. Ābols no ābeles krīt ļoti tālu, ja vidū – centrā ir Kristus upuris. Dievs ir ļoti labs. Kristīgā ticība ir labākais, kas man ir. Tas ir labākais, kas var būt. Un kā gan citas reliģijas? Citas reliģijas vajag likt mierā, lai viņi paši ar šīm reliģijām tiek galā. Mums ir sava ticība. Un es ticu tam, kas te ir rakstīts. Es negribu spriest par citām reliģijām, par tiem cilvēkiem, kuri nezina evaņģēlija vēsti, kuri ir piedzimuši, piemēram, islāma zemēs. Es neņemos spriest, kas būs ar viņiem, man tas viss nav saprotams, bet man ir saprotams tas, ka Kristus ir mans glābējs. Latvija ir kristīga valsts un būs kristīga valsts. Jēzus ir labs un žēlastības pilns, kā Jānis saka: “Mūsu acis ir redzējušas, ausis ir dzirdējušas, rokas ir aptaustījušas,” pilns ar mīlestību, ar žēlastību ir Kristus nācis pie mums grēciniekiem, lai mēs iegūtu mūžīgo dzīvību. Kas var būt labāks?
Vecajā Derībā bija pagaidu upurēšanas kārtība līdz Kristus upurim. Tādējādi, Vecajā Derībā tika izglābti ticībā uz Kristu, kurš nāks, bet Jaunajā Derībā ticībā uz Kristu, kurš ir atnācis. Vecajā Derībā cilvēki nonāca šeolā, kur gaidīja uz Kristu. Tā sanāk pēc Bībeles.
Asiņu nozīme glābšanas plānā. Atbildes mēs meklējam Bībelē.
Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas. (Ebrejiem vēstule 9:22)
Bībele saka, ka bez asinīm nav iespējams izglābties no lāsta, Dieva dusmības grēka dēļ. Veids, kā Vecajā Derībā izpirka, bija asins izliešana. Asinis simbolizēja dzīvību.
Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas, jo asinis salīdzina dvēseli. (3. Mozus grāmata 17:11)
Tika uzskatīts, ka asinis simbolizē dzīvību un dzīvnieka asinis, upurētas uz altāra, apklāj tavus grēkus un vari baudīt kaut nedaudz svētības. Dievam tika pienesta dzīvnieka dzīvība asinīs apmaiņa pret grēcinieka dzīvību.
Bet ar upuriem ik gadus tiek atgādināti grēki, jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus. (Ebrejiem vēstule 10:3-4)
Faktiski asiņu nozīme Vecajā Derībā, tā neiznīcina grēku, bet apklāj jeb novērš Dieva dusmas, lai pilnīga iznīcība neskar cilvēkus. Pagaidu kārtība, kas ļāva cilvēkiem tomēr baudīt Dieva svētību kontekstā cauri upurēšanai templī. Bībelē ir ļoti smalki aprakstīta tā kārtība. Elementāri, ja tu iegāji kaut kur nevajadzīgi, vai izdarīji kā nevajag, varēja beigties letāli, ļoti stingra bija šī kārtība, bet tajā pat laikā šo dzīvnieku asinīm nav varas atņemt grēkus, tas tikai apklāj, bet Jēzus asinīm ir vara atņemt grēkus, izņemt to ārā, tas ir brīnums. Bez Jēzus asinīm, bez Jēzus upura nav iespējama izmainīšana no iekšpuses, tās brīnumainās izmaiņas, ko sniedz jaunpiedzimšana.
Kaujamie upuri un ēdamais upuris Tev nepatīk, taču ausis Tu man esi devis dzirdēt. Dedzināmos upurus un grēku nožēlas upurus Tu nekāro. Tad es teicu: “Raugi, te es esmu! Grāmatā stāv par mani manis paša vietā rakstīts.” (Psalms 40:7-8)
Pravietojums par to, ka Vecās Derības upuri nevar darīt cilvēku pilnīgu, tāpēc Dievs nāks miesā, sūtīs Savu Dēlu, kurš pienesīs savas asinis un darīs pilnīgus tos, kas tic.
Bez Jēzus upura visi galā ir pazuduši, bet Jēzus ir glābējs. Tas ir Dieva glābšanas plāns. Dievs jau no pirmajām Mozus grāmatām apsola pilnīgu glābšanu caur Kristus upuri, caur viņa asinīm. Tajā pašā laikā Viņš iedibina pagaidu upurēšanu, glābšanas kārtību, bet tā ir nepilnīga, jo tā spēj tikai apklāt grēku daudzumu, nevis izņemt vai dziedināt. Asinīm ir nozīme glābšanas plānā tādā, ka asinis simbolizē dzīvību un bez Jēzus asinīm, bez Jēzus upura nav iespējama glābšana.
Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 7. tēmu “Glābšanas plāns” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
