Ko mēs pagājušo reizi mācījāmies: kā studēt Bībeli? Vai kāds atceras? Un bija arī Bībeles iedalījums un radīšanas stāsts. Bībeli jālasa kontekstā ar Jēzus vārdiem, paturot kā prioritāti Jauno Derību. Un paturot Jēzus vārdus Jaunajā Derībā kā prioritāti: no Jēzus vārda, evaņģēliji, vēstules un tālāk uz Veco Derību. Kā arī jālasa disciplinēti, katra nodaļa jālasa kontekstā ar visu Bībeli. Tāpat jāizprot tā laika kultūra, ģeogrāfija un citi faktori, piemēram, personība. Svarīgākais, kas jāzina par tēmu “Radīšanas stāsts” ir tas, ka iesākumā bija Dievs. Visa autors ir Dievs, pēc tam tas viss ir mūsu rokās un mūsu pārvaldībai pēc Viņa principiem vai bez Viņa principiem, ir attiecīgas sekas. “Grēkā krišana” arī bija pagājušajā reizē, ka pirmie cilvēki nolēma, ka viņi paši noteiks, kas ir labs un kas ir slikts. Nevis atstāja to Dieva kompetencē, bet gan paši nolēma, kas ir labi, kas ir slikti. Rezultātā viņi zaudēja Dieva klātbūtni ar visām izrietošajām sekām.
Tas atbildēja: “Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos.” (1. Mozus grāmata 3:10)
Šodienas tēma pēc “Grēkā krišanas” ir “Grēka sekas”, kas tad notika pēc tam, kad cilvēks sagrēkoja. Pakļāvās pretinieka – sātana kārdinājumam ņemt no aizliegtā augļa un pašam noteikt, kas ir labi un kas ir slikti, tas izraisīja sekas. Atgriežamies pie 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas, 10. pantā ir rakstīts, ko Ādams saka Dievam.
Viņu pārņēma bailes. Līdz tam brīdim cilvēkam bailes kā emocijas nepastāvēja. Kā negatīvas emocijas nepastāvēja. Šajā gadījumā cilvēkam pēc grēkā krišanas parādās emocionālas problēmas. Dievs jautāja, no kurienes šīs emocijas, no kurienes vispār ir bailes, no kurienes kauns.
Bet Viņš sacīja: “Kas tev ir teicis, ka tu esi kails? Vai tu neesi ēdis no koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?” (1. Mozus grāmata 3:11)
Un pirmais cilvēks Ādams teica: ”Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva.” Bet sieva, savukārt, sacīja: “Čūska mani pievīla”. Čūska tika nolādēta, bet šeit parādījās vēl vienas būtiskas grēka sekas, proti, bezatbildība.
Un cilvēks sacīja: “Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: “Ko tu esi darījusi?” Un sieva sacīja: “Čūska mani pievīla, un es ēdu.” Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: “Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas.” (1. Mozus grāmata 3:12-14)
Bezatbildība – nevis pašam uzņemties atbildību, bet vainot apstākļus, vainot citus, vainot cilvēkus, šajā gadījumā pat čūsku. Čūska tika nolādēta par to, ka Ieva viņu apsūdzēja. Ne tikai par to, tas ir jāsaprot simboliski – čūska patiesībā ir pretinieks jeb sātans. Atgādinu, ka mēs mācāmies Bībeli, mācāmies Bībeles kontekstu un tajā pašā laikā ir dažādas pieejas Bībelei. Gan zinātniskais kreacionisms, kas nozīmē, ka mēs skatāmies uz Dieva Vārdu, īpaši to, kas ir tālā pagātnē, ne kā uz zinātniskiem faktiem vienmēr, bet kā uz tā laika cilvēka izpratni. Bet tajā pašā laikā pēc viņa izpratnes jebkurā gadījumā paliek Dieva principi, kas tiek pausti, garīgums, kas tiek pausts caur visu šo cilvēku darbību, caur attiecībām ar Dievu. Faktiski pats svarīgākais ir Dieva Vārdā redzēt nevis zinātnisku faktus, bet saskatīt dievišķo gribu, Viņu pašu. Redzam, ka grēka sekas ir bezatbildība. Tālāk čūska tiek nolādēta. Pēc Rakstiem sanāk tā, ka tomēr, iespējams, čūska staigāja patiešām rozā zābaciņos, kā pagājušo reizi minēju, nezinu, vai tas būtu jāuztver tā konkrēti un burtiski, kaut arī, ja tev gribas, tu vari to uztvert burtiski. Es nedomāju, ka kādreiz kāds to visu noskaidros, kā patiesībā bija, bet pēc šīs rakstvietas var spriest, ka dzīvnieku valstībā notika mutācijas. Mēs tur klāt nebijām, nevaram visu to izskaidrot, bet Bībele saka, ka notika mutācijas, ka čūska bija citāda un pēc tam viņa kļuva citāda. Nezinu, vai precīzi notika tādas bioloģiskas mutācijas, bet tas patiešām ir iespējams.
Sievai Viņš sacīja: “Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas – sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi.” (1. Mozus grāmata 3:16)
Diezgan briesmīgi: sāpēs tev būs bērnus dzemdēt. Tieši tulkojot Bībeli, pēc šīm rakstvietām sanāk, ka iesākumā tā nebija, ka sievietēm nebija grūtas dzemdības. Vispār nevar izskaidrot, kā visi šie procesi notika, nav saprotams, šeit nav izskaidrots, bet tas, ka “sāpēs tev būs bērnus dzemdēt”, ir grēka sekas. Sāpīga dzemdēšana sākotnēji nav bijusi. “Tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi”- arī tas sākotnēji tā nav bijis, vardarbība ģimenē un tamlīdzīgi no vīrieša puses – tas sākotnēji tā nav bijis. Ka viņa kāro pēc sava vīra, arī tas sākotnēji tā nav bijis. Te ir interesanti – sieviete pēc tā vīra kāros, kaut vai dzērājs, bet tikai vīrs, bet tad, kad viņš ir, tad atkal nav labi. Viņai nekad nebūs labi, tās ir grēka sekas. Un vīram būs valdīt pār tevi, cīnies vai necīnies, un dzimumu līdztiesība un tamlīdzīgi, bet grēka sekas ir tieši tādas, nesaskaņas un tamlīdzīgi. Un, ja sieviete izrādās ģimenē fiziski stiprāka, tad tā būs sieviete, kas iekaustīs savu vīru, arī tā var notikt.
Un cilvēkam Viņš sacīja: “Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, – lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas. Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt. Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.” (1. Mozus grāmata 3:17-19)
Ko tas nozīmē “zeme nolādēta”? Lai tu iegūtu iztikas līdzekļus, tas vairs nav tādā normālā ceļā pieejams, kopš grēkā krišanas – tikai ar smagu darbu. Un pavērojiet sev apkārt, kādas ir algas, cik darbos ir jāstrādā un tā tālāk, un ja arī kādam izdodas kļūt bagātam, tad ļoti bieži tas ir uz nabaga cilvēku rēķina – azartspēles, alkohola tirdzniecība un tamlīdzīgi, haoss. Tikai smagi strādājot, zeme ir nolādēta. “Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod”, tas nozīmē, ka nezāles pirms tam nav bijušas.
Cilvēks pazaudēja savu dievišķo stāvokli. Cilvēks tika radīts mūžīgs, viņa miesa bija citāda, nekā mēs saprotam to šodien. Augšāmceltais Jēzus ir tam liecība – Viņš staigāja caur sienām, Viņš bija augšāmcelts, Viņu varēja sataustīt un tajā pašā laikā Viņš bija kā matērija, kas caur sienām var doties, atjaunota miesa. Īsāk sakot, pirmais cilvēks bija citāds, saskaņā ar šo Bībeles kontekstu, viņš bija mūžīgs, viņš bija nemirstīgs, svētlaimē Ēdenes dārzā, bet pēc grēkā krišanas viņš visu šo statusu pazaudēja, kļuva mirstīgs, viņš zaudēja gan garīgo, gan fizisko dzīvību. Viņa mūžs samazinājās. Starp citu, pirmajās Bībeles nodaļās var izsekot, cik garš mūžs bija sākumā, cik bija pēc tam. Pirmie cilvēki dzīvoja apmēram ap tūkstoš gadiem. Pēc tam pakāpeniski samazinājās mūža ilgums, to lasām dažādās grāmatās: 900, 800, 500, 200 gadi, beigās Ābrahāms pāri par 100 un Mozus nedaudz virs 100. Un šodien psalmos teikts, ka 70, 80 – tas jau ir ļoti labi. Ja kāds 100 gadus nodzīvo, tas ir liels retums, jārāda televīzijā. Realitātē pēc grēkā krišanas dzīves ilgums cilvēkiem samazinājās, to māca Bībele. Kā jau teicu, Bībele nav zinātniska grāmata, bet garīga grāmata un tā runā par to, ka tālā, tālā vēsturē cilvēki tomēr dzīvoja ilgāk. Ja pat šodien izdodas dzīves ilgumu palielināt kādiem attiecībā pret kādu dzīves līmeni, pateicoties pabalstiem, sociālajai aprūpei, tam, ka smagi cilvēkam jāstrādā, tad tomēr kopējā tendence, kā saka Bībele, pēc grēkā krišanas dzīves ilgums samazinās.
Tā Dievs Tas Kungs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai viņš apstrādātu zemi, no kuras viņš tika ņemts.
Un Viņš izdzina cilvēku ārā; un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dārza ķerubus un abpus liesmojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku. (1. Mozus grāmata 3:23-24)
Tātad, cilvēkam ceļš uz paradīzi slēgts. Es gribu tev uzreiz arī pateikt, ka būs arī cita tēma “Glābšanas plāns”. Šobrīd tikai par to, ko cilvēki zaudēja. Tātad, grēkā krišanas sekas: Dievs pārstāja mājot cilvēkos, sākotnēji pats Dievs ar Savu klātbūtni mājoja cilvēkos, Viņš bija ar viņiem, cilvēks kļuva mirstīgs gan garā, gan miesā, mirst gars, mirst arī miesa, viņš no valdnieka kļuva par pakļautu velnam, savai miesai, savas miesas vēlmēm, apstākļiem, grēkam, viņš kļuva nevesels garā un dvēselē, grēcīgs, nabadzīgs un nepietiekams, cilvēcīgs un viņa griba tika saistīta, ļoti daudz kompleksi un problēmas ienāca cilvēku dzīvēs. Cilvēks zaudēja savu sākotnējo stāvokli, viņš zaudēja paradīzi, ceļš atpakaļ tika slēgts, viņš zaudēja Dieva klātbūtni, cilvēka gars mira, jo Dievs to atstāja.
Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus grāmata 1:28)
Sākotnēji Dievs teica, lai cilvēks valda, pārvalda zemi, bet notika viss otrādi – velns kļuva valdnieks, pretinieks kļuva valdnieks. Pirmais pierādījums tam ir tas, ka čūska, kas kārdināja cilvēku, savu paveica, cilvēks pakļāvās kārdinājumam un tam bija sekas. Tā arī izpaužas tas veids, kā velns valda, caur prātu, caur cilvēka domāšanas veidu, zaudēja drosmi, atnāca kauns, bailes un citas emocionālas problēmas. Visas tehnoloģijas un kādi tik nav cilvēkiem sasniegumi, ar kuriem viņi lepojas. Saprotiet, es neesmu pret zinātni. Bet ko tas viss palīdz, tikko Turcijā nokustējās zeme un tā ir katastrofa un palīgā jādodas visas pasaules tautām, lai likvidētu tās sekas, un to cilvēks nevar kontrolēt. Lai kā viņi nedomātu, cik no sevis neizdomātu, ko viņi spēj ietekmēt ar zinātnes sasniegumiem, klimatu un tamlīdzīgi, pēc grēkā krišanas cilvēkam šī privilēģija valdīt par dabu daļēji ir atņemta. Tā pati globālā sasilšana, es nevaru īsti saprast, cik silti būs vai nebūs, ir vai nav, vai kā tas viss ir cikliski, bet cilvēki ar to cīnās vai arī izmanto kā ieganstu, lai atņemtu cilvēkiem tiesības, bet jebkurā gadījumā tas pats fakts ir, ka daba uzstāda ultimātus cilvēkiem. Fakts. Pat pasauļoties cilvēks nevar normāli aiziet, viņam pasaka, ka tur ir nenormāla radiācija un “nesēdi tajā saulē”. Citiem tiešām par daudz saules var būt arī kaitīgi. Viss vairs nav tā, kā tas ir bijis sākotnēji un daba un apstākļi sāk valdīt pār cilvēku. Dzemdēšana notiek sāpēs, sievietes kāro pēc vīra, bet, dabūjot vīru, nākas pakļauties, vai arī otrādi, ir īpaši šajā laikmetā, kad tiek popularizēta sieviešu vara jeb vienlīdzība tādā mērā, ka jauc dzimumu jēdzienu jau. Vīrietim tēvam ir obligāti jāpaņem bērnu atvaļinājums. Tas ir izsmiekls, tas ir pazemojums vīriešiem. Tas ir pazemojums nācijām, tautām. Vīrietis nevar dzemdēt. Sieviete dzemdē, un laikā, kad viņai ir mazi, zīdāmi bērni, nevar strādāt. Tas nozīmē, ka vīrietis apgādā ģimeni. Vīrietis dienē armijā, sūri un grūti strādā, jo ērkšķi nāk no zemes, bet ar Dieva svētību nopelna iztiku savai ģimenei. Tad, kad sieviete nedzemdē un neaudzina mazus bērnus, viņa var darīt, ko grib, arī ieņemt amatus. Nevajag sasapņoties, ka vīrietis sēdēs mājās uz bērna pabalsta. Tas ir izsmiekls, bet tādas ir grēka sekas. Sieviete kāro pēc vīra un tad, kad to dabū, negrib pakļauties, bet tomēr pakļaujas. Lāsta sekām daļēji ir risinājums, bet visu atrisināt nevar. Visa nepieciešamā iegāde – ēdiens, apģērbs, mājvieta – kļūst iespējama vienīgi ar smagu darbu. Zeme ir nolādēta cilvēka grēka dēļ, arī dzīvnieku valstī notiek mutācijas – rodas visādi insekti. Sarežģīti ir arī ar pienākumu un atbildības sadali – kurš strādās, kurš auklēs bērnu, kurš redz detaļas, kurš vairāk vīziju, kurš kuru lomu sabiedrībā ieņems. Tas viss tiek sajaukts un tā ir problēma, kuru izraisa grēka sekas. Slimības, sērgas, nabadzība, neauglība. Galu galā Bībele runā arī par mūžīgu sodību. Tas nozīmē, ka mēs dzīvojam ne tikai šeit virs zemes, bet arī mūžībā. Svarīgs ir jautājums, kur cilvēks pavadīs mūžību. Grēka sekas ir arī tas, ka cilvēks ir pazaudējis debesis un bez glābšanas plāna, bez Kristus, saskaņā ar Dieva Vārda kontekstu, iet uz vietu, kuru sauc par elli.
Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. (Romiešiem vēstule 3:23)
Jaunajā Derībā rakstīts, ka visi ir grēkojuši. Zinātniski runājot, caur gēniem mantojam no pirmiem cilvēkiem grēcīgo domāšanu un dzīvesveidu. Rezultātā visi cilvēki tiek apzīmēti par grēciniekiem un visi dodas pazušanā.
Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. (Mateja evaņģēlijs 25:41)
Tātad vieni ieies mūžīgā dzīvībā, bet otri mūžīgā sodībā. Tās ir pirmo cilvēku grēku sekas, ko mantojam arī mēs. Bībele skaidri saka, ka nav neviena taisna, it neviena. Mēs piedzimstam grēcīgi. Šī tēma izklausās bezcerīga, bet nākošā tēma jau būs krāsaināka, siltāka. Lai būtu kaut kādas krāsas, vispirms būs melns jeb bezkrāsains. Nevajag neko izraut no konteksta. Aiz šīs tēmas ir cita tēma, jo tur aiz mākoņiem vienmēr ir saule.
Par vārdu “nolādēts”. Bībelē minēts, ka čūska ir nolādēta. Bībelē, rakstot par cilvēku, nav minēts tieši vārds nolādēts, bet, kontekstā lasot, var skaidri saprast, ka cilvēks tika nolādēts. Kādā veidā? Viņš pazaudēja Dieva klātbūtni, izvēloties rīkoties tā, kā pats uzskata par pareizu, nevis tā, kā Dievs iekārtojis. 5. Mozus grāmatas 28. nodaļā ir lāstu saraksts. Ja kāds grib drūmu noskaņojumu, tad iesaku no rīta iedzert kafiju un visu dienu vai visu nedēļu kārtīgi studēt šīs nodaļas daļu par lāstiem. Varu garantēt, ka visu nedēļu būsi drūms un varbūt pat murgi sāks naktī rādīties. Lūk, kas tur rakstīts:
Bet, ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un nepildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi skars. (5. Mozus grāmata 28:15)
Pirmie cilvēki tieši tā izdarīja.
Nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi uz lauka. (5. Mozus grāmata 28:16)
Ja tu gribēsi no Latvijas aizbēgt uz ārzemēm, tad arī tur būsi nolādēts. Viens vīrs sita, tu izšķīries un otrs arī sit, jo tu esi nolādēta.
Nolādēts būs tavs grozs, un nolādēta būs tava abra. Nolādēts būs tavas miesas auglis un tavas zemes auglis, un tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums. Nolādēts tu būsi ieiedams, un nolādēts tu būsi iziedams. Un Tas Kungs pār tevi sūtīs lāstu, bailes un briesmas pie ikkatra tavu roku darba, ko tu darīsi, līdz tu tapsi iznīcināts un ātri iesi bojā savu ļauno darbu dēļ, jo tu Mani esi atstājis. Tas Kungs tev uzsūtīs mēri, līdz Viņš tevi pilnīgi izdeldēs no tās zemes, kuru tu ej iemantot. Un Tas Kungs tevi sitīs ar diloni, ar drudzi, ar karsoņiem, ar lielu karstumu un ar zobenu, ar labības sausuma rūsu un ar dzeltējumu, un tie tevi vajās, līdz tu aiziesi bojā. (5. Mozus grāmata 28:17-22)
Zobens nozīmē karu. Visu laiku kaut kur notiek karš. Tagad arī tepat, pie mūsu robežām, notiek karš.
Un debesis pār tavu galvu būs kā varš, bet zeme zem tavām kājām būs kā dzelzs. (5. Mozus grāmata 28:23)
Tas nozīmē dažādus nelabus, nepārvaramus apstākļus.
Un Tas Kungs tevi sitīs ar Ēģiptes augoņiem, ar uztūkumiem, ar kraupi un kašķi, no kā tu nevarēsi sevi izdziedēt. Un Tas Kungs tevi sitīs ar vājprātību, ar aklumu un ar sirds stulbumu. (5. Mozus grāmata 28:27-28)
Vai tu zini, cik daudz vājprātīgu cilvēku ir visapkārt?
Ka tu pat dienas vidū grābstīsies kā akls, kas grābstās tumsā, un tavos ceļos tev neveiksies, bet tu būsi tikai apspiests un aplaupīts visu savu mūžu, un glābēja nebūs. Tu saderināsies ar sievu, bet cits vīrs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi. [..] Tavi dēli un tavas meitas tiks nodotas citai tautai; [..] Un tu kļūsi ārprātīgs, redzēdams to, ko tavas acis skatīs. [..] Un tu kļūsi par biedēkli, nievu vārdu un apsmieklu visām tautām. (5. Mozus grāmata 28:29-30; 32; 34; 37)
Šeit minēts finansiāls lāsts. Latvijā precīzi darbojas arī tas, ka dzemdē dēlus un meitas, bet viņi aizbrauc prom.
No rīta tu sacīsi: kaut būtu vakars,- bet vakarā tu sacīsi: kaut būtu rīts,- no tām sirds izbailēm, ar ko tu baiļojies, un to skatu dēļ, ko tavas acis redzēs. (5. Mozus grāmata 28:67)
Šis lāsts ir ļoti daudziem cilvēkiem, kuri gaida, ka tikai šī diena ātrāk paiet. Tas ir lāsts – pilnīga dzīves bezjēdzība.
Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. (Romiešiem vēstule 1:21)
Nīcības gūsts nozīmē atkarības. Kad cilvēks sāk pielūgt radību un nevis Dievu, tad nokļūst atkarībās.
Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi. [..] Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas. (Romiešiem vēstule 1:22; 24)
Miesas sagandēšana ir alkoholisms, narkomānija, galīgi nepareiza ēšana un tamlīdzīgi. Tādā veidā cilvēki sagandē paši savu miesu. Radība, pār kuru Dievs ir iecēlis valdīt, sāk valdīt pār cilvēku.
Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. (Romiešiem vēstule 1:26-27)
Grēks ieņem aizvien izvirtušākas formas. Tam visam ir sekas – homoseksuālisms, lezbisms, kas atnes nopietnas kroplības cilvēka dvēselē un miesā.
Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. (Romiešiem vēstule 1:28)
Tas nozīmē – sabojāts prāts, kas vairs nesaprot, kas ir labi un kas slikti.
Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. (Romiešiem vēstule 1:29-31)
Ļoti daudz dažādu grēku, grēku formu un visplašākās negatīvās sekas grēkā krišanai. Viss tas sākās Ēdenes dārzā, un mēs kā Ādama un Ievas pēcteči esam mantojuši visu šo genofondu. Var jau iesaldēt savus gēnus nākamām paaudzēm, bet šajos gēnos vienalga būs grēks.
Ar to arī noslēdzu šodienas pirmo tēmu. Cilvēks tika nolādēts un grēkam ir sekas visdažādākajās formās.
Mācītāja Mārča Jencīša sludināto Bībeles skolas 6. tēmu “Grēka sekas” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
