Haralda dzīvē ilgus gadus valdīja kāds netikums – smēķēšanas atkarība.
Izmēģinot  neskaitāmus līdzekļus, lai tiktu vaļā no nikotīna atkarības, viņš saprata, ka  pats saviem spēkiem galā netiek un katru reizi, kad ir izmēģināts atmest smēķēšanu, nāk jauna vilšanās. Tomēr, ko nevar cilvēks, to var Jēzus! Kā satikšanās ar Dievu izmainīja jaunā vīrieša dzīvi, pastāstīs viņš pats.

„Smēķēt sāku apmēram sešpadsmit gadu vecumā. Tajā laikā daudzi jaunieši man apkārt smēķēja, un es nodomāju, ka arī ir jāpamēģina. Diemžēl šis izmēģinājums nebeidzās ar vienu cigareti un es turpināju ikdienā lietot nikotīnu turpmākos divdesmit gadus. Ja sākumā man tas šķita interesanti – izmēģināt, tad vēlāk to nožēloju, jo nekādu labumu tajā vairs nesaskatīju. Ar laiku man sāka pasliktināties veselība – bija sirdsklauves, klepus un kopumā apzinājos, ka smēķēšanai nav labas sekas.

Ko tik es neizmēģināju, lai atmestu cigaretes! Pirmā, protams, bija gribasspēka metode. Taču šis pasākums vienmēr beidzās neveiksmīgi – maksimālais laika periods, ko izturēju, bija divi mēneši, pēc tam atkal „norāvos”. Izmēģinātas tika arī šai problēmai paredzētās košļājamās gumijas, elektroniskās cigaretes, lasīju psiholoģiska rakstura grāmatas, kas māca pārvarēt atkarības, taču katrs nākamais mēģinājums man lika arvien vairāk vilties. Sāku domāt, ka nekad nespēšu tikt no tā vaļā!

Visu savu dzīvi esmu ticējis Dieva eksistencei, taču nebiju iepazinis personīgi un nezināju, ka Viņa spēkā varētu tikt atbrīvots no smēķēšanas atkarības. Es mēdzu lūgt Dievu, taču ne Jēzu, tāpat arī nekad iepriekš nebiju Viņu pieņēmis par Kungu un Glābēju. Kāds mans draugs, kurš jau kādu laiku apmeklēja draudzi „Kristus Pasaulei”, mani uzrunāja ar savu liecību. Es redzēju, ka viņa dzīve ļoti izmainījās, esot ar Dievu. Tādēļ arī es izlēmu atnākt uz draudzi. Devos arī uz “Kristus Pasaulei” trīs dienu lūgšanu semināru inkaunteru, kur ir iespēja nožēlot grēkus, kur lūdz par atkarībām un slimībām. Toreiz braucu ar mērķi atrisināt pavisam citas lietas, tikt vaļā no smēķēšanas pat necerēju. Inkauntera laikā pieņēmu lēmumu sekot Jēzum un nodot savu dzīvi Viņam. Bībele saka, ka tajā brīdi tu kļūsti par jaunu cilvēku no iekšienes, izmainās domāšana, jo Svētais Gars ienāk cilvēkā. Tā notika ar mani! Pagāja apmēram nedēļa un es sapratu, ka mans „jaunais cilvēks” vienkārši nespēj smēķēt! Tajā nedēļā mani ļoti uzrunāja Rakstu vieta no Bībeles: „Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis? /1.vēst. Kor. 6:19/” Iekšēji kaut kas pretojās un man nevajadzēja pat ne vismazāko piepūli, lai nesmēķētu! Tas bija reāls Dieva brīnums!

Visu šo gadu laikā, kad viens neveiksmīgs mēģinājums sekoja otram, tagad pēc aizlūgšanām es to vienkārši varu vairs nedarīt! Mans loģiskais saprāts joprojām nespēj tam noticēt. Turpinu apmeklēt katru dievkalpojumu, katru mājas grupiņu, lūdzu pats Dievu un lasu Bībeli. Ļoti uzrunā mācītāja sprediķi, kas paredzēti ikvienai cilvēka problēmu atrisināšanai. Cenšos darīt visu, ko mācītājs māca – regulāras attiecības ar Dievu, kalpoju draudzē, stāstu par Dievu tuviniekiem un apkārtējiem cilvēkiem. Dzīve bez cigaretēm nav vienīgais, ko Dievs man šajā laikā ir devis, droši varu teikt, ka dzīvoju ļoti tuvu tam, kā vienmēr esmu vēlējies un sapņojis!

Cilvēkiem, kuri cīnās ar kādām atkarībām, vēlos teikt – ja tu centīsies tikt vaļā no kādas atkarības, tā nekur nepazudīs. Mēģinot atbrīvoties no vienas, iegūsi vietā citu. Cilvēka dzīve pilnīga var būt tikai dzīvojot kopā ar Jēzu, jo tukšumu, ko cilvēki mēģina aizpildīt ar atkarībām, var aizpildīt tikai Viņš. Un pamatnosacījums tam ir personīgas attiecības ar Dievu un būt draudzē, jo caur to strādā pats Dievs un tas tevi izmainīs.”

Haralda Austriņa liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa