Kāds ir visizplatītākais iemesls, kāpēc cilvēks sāk lietot alkoholu un smēķēt?
Kāds varbūt teiks – stress, pārdzīvojums, iekšējs tukšums, tomēr lielākā daļa cilvēku to sāk darīt, atrodoties attiecīgā kompānijā un sākumā pat neapzinoties sekas. Kurš gan varētu paredzēt, ka pāris glāzītes vai cigaretes jautri aizvadītos piektdienu vakaros var izaugt atkarībā, kas velkas gadu desmitiem? Harijs ir viens no tiem cilvēkiem, kurš var padalīties pieredzē un arī pastāstīt, kāpēc šodien viņam vairs negribas lietot ne alkoholiskos dzērienus, ne cigaretes.

Harij, pastāsti, kā pāris glāzītes un cigaretes izvērtās par atkarību Tavā dzīvē?

Tā kā pēc pamatprofesijas esmu mūziķis, tad varu teikt, ka daudziem māksliniekiem ir tendence meklēt dzīves piepildījumu, taču viņi to atrod nepareizā veidā – lietojot alkoholu, cigaretes vai citas apreibinošas vielas. Jaunībā strādāju teātrī, braucām viesizrādēs pa Krieviju un, protams, kā obligāts nosacījums mākslinieku kompānijai bija alkohols, cigaretes un jautrība. Daudzi mani tā laika kolēģi šodien jau ir „zem zemes” šī iemesla dēļ. Paradoksāli, bet meklēto piepildījumu šīs izdarības nedeva, tieši otrādi – radīja jaunas problēmas. Tā kā esmu precējies, tad iedzeršanas radīja konfliktus arī manā ģimenē. Laikā, kad uzstājos, sieva ar bērniem palika mājās un nevarēja pārdzīvot to, ka es braukāju apkārt un “dzerstījos”, jo zināja, kādas tam var būt sekas. Un dažreiz viņa izteicās: „Pietiek!”, vēloties pat iesniegt šķiršanos. Vairāk nekā 30 gadi manas dzīves ir pavadīti lietojot alkoholu un cigaretes. Es apzinājos, ka tas nav labi, bet tajā pašā laikā nespēju pats tikt galā. Biju iestājies pat anonīmo alkoholiķu grupā, taču joprojām turpināju lietot.

Šodien Tu esi brīvs no atkarībām. Kā līdz tam nonāci?

No atkarībām mani atbrīvoja Jēzus Kristus, taču mans ticības ceļš nebija gluds no paša iesākuma. Šodien es apmeklēju draudzi „Kristus Pasaulei”, taču Jēzu savā dzīvē biju pieņēmis jau laiku atpakaļ. Neskatoties uz to, atkarības nebija pazudušas – es gāju uz draudzi un katru reizi prasīju Dievam: „Kungs, piedod vēl šo reizīti..” Manā dzīvē nebija disciplinētu attiecību ar Dievu caur lūgšanu un Bībeles lasīšanu, un droši vien tādēļ neattiecos nopietni pret to, ko Dievs var paveikt manā dzīvē. Sanāca tā, ka iepazinos ar pāris cilvēkiem no draudzes „Kristus Pasaulei” un vēlāk sāku nākt uz draudzes mājas grupiņu Jelgavā. Bībelē ir teikts, ka ticība nāk no Dieva vārda dzirdēšanas. Tas nozīmē, ka ticība rodas tad, kad regulāri dzirdam, pārdomājam un izprotam Bībelē rakstīto. Ja agrāk es pat neticēju, ka varētu būt brīvs no alkohola, tad šobrīd man vienkārši to negribas! Kā tas notika? Katru reizi svētdienās es dzirdēju pareizu un precīzu mācību no Bībeles par to, kas ir grēks, svēta dzīve, kā cīnīties ar atkarībām un vispār par to, ka Dievs var darīt brīvu caur Jēzus Kristus upuri. Devos arī uz draudzes trīs dienu semināru inkaunteru, kur notika aizlūgšanas par brīvību no manām atkarībām. Ar laiku, regulāri esot draudzē un pašam veidojot attiecības ar Dievu, pamanīju, ka vēlme pēc šiem kaitīgajiem ieradumiem izzūd līdz spēju nedzert un nesmēķēt nemaz – es to vairs nevēlējos darīt. Nesen manai meitai bija kāzas, un kāds paziņa man teica: „Nu vecīt, Tu nu gan turējies!”, jo spēcīgākais dzēriens, ko nobaudīju bija vīnogu sula. Tomēr es viņam atbildēju – es neturējos, man vienkārši to vairs nevajag, esmu brīvs! Jau ir pagājuši divi gadi, kopš esmu draudzē un atbrīvots gan no alkohola, gan cigarešu atkarības.

Kāda ir Tava dzīve šodien?

Ja agrāk, pat būdams kristietis un attaisnojot sevi, domāju – kas gan tur slikts ik pa laikam iedzert, uzsmēķēt! Tad šodien es saprotu gan sekas, ko izraisa šīs atkarības, gan arī to, ka nesvēta dzīve Dievam nav patīkama. Esmu brīvs un vairs nejūtos slikti Dieva priekšā – mana sirdsapziņa ir tīra, ir uzlabojušās attiecības ar Dievu, pats jūtos brīvs un prieka pilns. Man vairs nav jātērē finanses nevajadzīgām lietām un nav jābojā sava veselība, attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, ģimeni. Iekšējo piepildījumu, mieru un laimi dod attiecības ar Dievu un dzīve, darot Viņa gribu!

Harija Millera liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa