Tēma būs interesanta un ļoti noderīga tev.
Rīt ir ceturtais maijs. Vai tu zini, kas ir šie svētki? Tie ir Latvijas otrreizējās brīvības svētki – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Kopš Latvija ir neatkarīga un brīva, ir pagājis salīdzinoši ilgs laiks. Paskaties vēsturē un tu redzēsi, ka kari un okupācijas režīmi Latvijas teritorijā ir mainījušies cits pēc cita, un šis laiks bez kara un okupācijas ir jau pietiekami ilgs. Dzīvot brīvā valstī ir privilēģija. Mēs nedzīvojam Krievijā vai islama zemēs, bet gan Latvijā, un šī ir pati labākā vieta, kur tev dzīvot. Tu esi piedzimis šeit, un tev ir sava zeme un sava tauta. Es ļoti labi atceros padomju laikus un varu salīdzināt ar šo laiku. Tiem cilvēkiem, kuri kurn par to, ka šobrīd Latvijā viss ir slikti, es vēlos teikt, ka Latvijas vēsturē ir bijuši brīži, kas ir bijuši daudz sliktāki par šiem laikiem. Šodien mūsu zemei un tautai nav nekādi īpaši slikti brīži, mēs baudām ļoti lielas privilēģijas. Šī Latvijas brīvība, par kuru es runāju, ir nieks, salīdzinot ar to brīvību, ko dod Kristus, kad Viņš dara mūs brīvus no iekšpuses. Tad vairs nav svarīgi, kāds režīms valda valstī, jo tu esi brīvs.Jēzus saka – ja Viņš darīs brīvu, tad cilvēks patiesi būs brīvs.

Patiesa brīvība Dievā. Latvijas brīvība un neatkarība ir atnākusi caur brāļu draudzēm, caur tādām draudzēm, kāda ir mūsu, – evaņģēliskām draudzēm, un tas notika pirms dažiem gadsimtiem. Latvijas valsts izveidojās, pateicoties Dievam un Viņa draudzei. Tas nenotika, pateicoties reliģijai vai tā laika denominācijām, kas izpildīja dažādu svešu varu norādījumus, kontrolēja un paverdzināja mūsu tautu, bet Latvijai brīvību deva dzīvais Dievs, brāļu draudzes, kas ienāca no Vācijas – hernhūtieši. Tas bija laiks, kad latviešu zemnieks sevi pirmo reizi apzinājās kā personību, ieraudzīja Dieva gribu savai dzīvei, un tas ir sākuma punkts brīvai un neatkarīgai Latvijai. Ejams vēl tāls ceļš, un bez Dieva vispār tālu nevar aiziet, bet tieši tāpēc mēs šodien esam šeit, lai palīdzētu savai tautai personīgi iepazīt Kristu. Jo tikai tie, kurus Kristus dara brīvus, patiesi būs brīvi. Lūk, neatkarības un brīvības garants.

Vispirms ir garīgā, iekšējā brīvība un tikai pēc tam ir ārējā brīvība. To Bībelē var redzēt. Kad Israēls negrēkoja un kalpoja Kungam, viņi bija brīvi. Ja kādi agresori cēlās pret Israēlu, Dievs bija ar šo valsti, un viņi vienmēr guva virsroku un paturēja savu brīvību. Tiklīdz šie cilvēki grēkoja, atmeta Dieva un pievērsās elkiem, kā notiek arī Latvijā, tā viņi pazaudēja savu brīvību. Cilvēks, kurš nāk pie Dieva, personīgi iepazīst Jēzu, piedzimst no augšienes, kļūst par jaunu radījumu, kas bijis, ir pagājis, jauns cilvēks, taču tālāk ir ejams ceļš. Ja tu ej šo ceļu, pieķeroties Dievam un ejot Viņa gribā, tu paturi savu brīvību un iegūsti vēl vairāk brīvības. Jo vairāk tu meklē Dievu un paklausi Viņam, jo vairāk tu Viņu iepazīsti un apzinies savu brīvību, un dažādās sfērās izcīni savu brīvību. Lai izcīnītu un paturētu savu brīvību, ir jāaiziet līdz galam.

Lai paturētu savu brīvību, ir svarīgi tavi ieradumi. Ja tu esi piedzimis no augšas, caur Jēzus asinīm tavs iekšējais garīgais cilvēks ir perfekts un ideāls, taču mūsu miesā, emocijās un prātā ir iestrādāts vecais domāšanas veids, vecās iemaņas un ieradumi. Tie tur ir, un tie nekur nepazūd. Kad es nācu pie Jēzus, Dievs mani atbrīvoja no narkotikām, alkohola un lamāšanās, taču man bija iekšēja vilkme pēc nikotīna, – tā ir narkotiska viela, kas izraisa pieradumu un atkarību. Paralēli šai atkarībai man bija ieradums ik rītu paņemt savu pirmo cigareti. Šodien mans ik rīta ieradums ir slavēt Dievu, bet tad man bija ieradums vienam klusumā izpīpēt cigareti. Jo ilgāk es to darīju, jo vairāk šis ieradums iestrādājās. Es vairāk bez tā nevarēju, mana roka automātiski ņēma cigareti un lika pie mutes. Lūpas kā zīdainim bija pieradušas zīst cigaretes filtru. Labākajā gadījumā tas bija filtrs, sliktākajā gadījumā tas bija bez filtra. Kārtīgs pīpmanis reiz nonāk arī līdz avīzē ietītai tabakai, kas ir salasīta uz ielas. Tāds cilvēks ir nopīpējis visu, un viņam ir arī citi ieradumi, kas viņam neļauj savā dzīvē celties, bet gremdē. Manā gadījumā bija nikotīna izraisīta atkarība un ieradums smēķēt. Ja man jautātu, no kā bija grūtāk tikt vaļā – no nikotīna vai paša ieraduma, es domāju, ka grūtāk gāja ar ieradumu. Ieradums uzsmēķēt bija spēcīgāks par atkarību.

Jēzus mani atbrīvoja no lamāšanās. Es vairs nespēju lamāties, taču man bija grūti izteikties normālā latviešu valodā. Man bija jāveido jauns ieradums – runāt pareizā latviešu valodā. Man bija jāiemācās jauni vārdi un jāsaprot to nozīme. Paldies Dievam, ka es lasīju grāmatas un nomainīju savu kontingentu jeb nekontaktējos ar cilvēkiem, kuri runā savā valodā. Es pavadīju laiku ar cilvēkiem, kuri runā normālā valodā bez lamu vārdiem, un es iemācījos normāli runāt. Kad pie tā nepiedomāju, es joprojām varu ātri nobērt vārdus vienā nesakarīgā virknē, kā arī nedaudz vēl runāju Limbažu valodā bez galotnēm, kaut ir grūti. Mana sieva mani pirmo reizi redzēja baptistu draudzē Limbažos, kur es katru svētdienu liecināju, ko Dievs ir izdarījis manā dzīvē, tad viņa nesaprata pusi, ko es tur runāju. Es biju iemācījies runāt bez lamu vārdiem, bet es vēl nebiju iemācījies runāt skaidri un saprotami. Ja man šodien ir jārunā neskaidri, man ir grūti, un pie kanceles es vairāk neprotu nepareizi runāt. Vecā ieraduma vietā šodien man ir jauns ieradums. Agrāk bija citi ieradumi, tagad ir citi ieradumi, un tie nosaka manu likteni. Un ieradumi nosaka arī tavu likteni.

Kas ir ieradumi? Tās ir lietas, kuras tu dari pastāvīgi, un tās iestrādājas tevī un tavā dzīvē. Tās ir ierakstītas tavā zemapziņā, kā datora programma, un tu pat neapzināti dari šīs lietas. Tu tās dari bez piepūles. Ja tu izvēlies darīt nepareizas lietas, kas neveicina augšupeju tavā dzīvē, attiecības ar Dievu un cilvēkiem, biznesu, finanses, grupiņas izaugsmi, ar laiku tas izstrādājas par ieradumu, un no ieraduma ir ļoti grūti atbrīvoties. Šie ieradumi nosaka, kas tu būsi un kāds tu būsi. Kā tu pabeigsi savu dzīvi? Ko tu sasniegsi savā dzīvē? Cik daudz tu paveiksi Dievam? Cik daudz tu spēsi dot cilvēkiem un kāds būsi tu pats? Kāds tu izskatīties? To nosaka tavi ieradumi. Vēl to varētu nosaukt par raksturu, bet šajā gadījumā tas nebūs pilnīgi precīzi. Ieradumi ataino arī mūsu raksturu, bet vairāk es gribu runāt par pašu ieradumu spēku tavā dzīvē. Ieradumiem, kas nosaka tavu likteni.

Mēs ar ģimeni vasarās dodamies ceļojumā. Es nekad neesmu vēlējies doties uz Angliju, vismaz ne ar savu automašīnu. Nav problēma tikt līdz turienei, bet problēma ir tajā, kā ar šo automašīnu pārvietoties pa turienes ceļiem, jo tur kā normāliem cilvēkiem stūre nav kreisajā pusē, bet labajā! Man jau daudzus gadus ir šofera tiesības, es esmu izbraukājis Latviju un ārzemes krustām šķērsām, man ir pieredze braukt pa labo pusi un sēdēt kreisajā pusē. Nesen mums pa priekšu pa ceļu brauca anglis ar dzeltenu mašīnas numura zīmi, un viņam priekšā brauca fūre. Un es brīnījos, kādēļ anglis neapdzen fūri, un tad es sapratu, ka viņš taču sēž labajā pusē! Tās ir gadiem iestrādātas lietas. Es labāk braucu uz Rietumeiropu, uz leju, nevis uz Lielbritāniju. Visur, kur briti ieviesa savas kolonijas, viņi ieviesa arī savu nepareizo braukšanas stilu. Kaut viņi noteikti tāpat domā par mums, ka mēs braucam nepareizi.

Iestrādēm ir ļoti liela nozīme. Ieradumus ir ļoti grūti mainīt. Bet tieši tie nosaka tavu likteni. Nevis loterijas biļete, pēkšņa tikšanās vai laimīgs gadījums, bet gan ikdienas ieradumi. Iedod bomzim miljonu, un pēc nedēļas viņš atkal būs bomzis. Atņem miljonāram miljonus, tad, ja ne pēc nedēļas, tad pēc gada viņš atkal būs miljonārs. Kāpēc? Tādas ir viņa iestrādes un dzīves ieradumi. Miljonārs ir tāds no iekšpuses. Ja man atņems draudzi, man tik un tā būs draudze. Tas ir mans ieradums – kalpot cilvēkiem, augt un vairoties. Āmen!

„Taču tie neklausīja, bet darīja pēc sava iepriekšējā ieraduma.” (2. Ķēniņu 17:40)

Te ir rakstīts par Israēlu. Tauta neklausīja, bet darīja pēc sava iepriekšējā ieraduma, un kalpoja elkiem. Rezultātā viņi pazaudēja savu valstisko neatkarību. Viņi pazaudēja brīvību, jo nemainīja ieradumus. Israēliešiem bija slikti ieradumi. Bībele saka, ka tieši nepareizu ieradumu dēļ ar ebrejiem notika tieši tas, kas ar viņiem notika. Latvijā cilvēkiem ir ieradums svinēt pagāniskus svētkus, pielūgt elkus, protams, tas tā ir ne tikai latviešiem. Ir ļoti daudz dažādi nelāgi ieradumi, kuri nosaka Latvijas stāvokli kopumā. Israēls pazaudēja neatkarību sliktu ieradumu dēļ. Nesen mana sieva izlasīja ziņu par kādu traģisku nāvi. Tas bija par meiteni, kura gāja bojā autoavārijā. Pēdējie vārdi, kurus viņa uzrakstīja Facebook, sēžot pie stūres, bija: Es klausos dziesmu „Happy” un esmu laimīga. Un tajā brīdī notika avārija. Tas ir nelāgs ieradums – automašīnā pie stūres taisīt selfijusun rakstīt feisbukā. Ieradums sākas no vienas reizes, tu sāc to darīt biežāk, līdz izveidojas ieradums, un kaut kad tas beigsies nelāgi. Ja tev ir ieradums sēdēt mobilajā pie auto stūres, kaut kad būs problēma. Kāpēc tu domā, ka tu nebūsi tas, kam nepaveiksies? Ieradumi nosaka likteni. Israēliešu ieradumi noteica viņu likteni.

„Kad nu Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.” (Lukas 2:42)

Kad Jēzus bija divpadsmit gadus vecs, Viņš ar vecākiem pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi. Jēzus vecākiem bija labi ieradumi – svētku laikā doties tur, kur Dievs bija nolicis viņiem būt. Tur viņi svinēja svētkus un pielūdza Dievu. Un, kā tu zini, Jēzus ir pasaules Glābējs. Viņu audzināja vecāki. Tātad pareizi vecāku ieradumi atnes brīvību un svētību pasaulē. Arī Latvija ir brīva, pateicoties Kristum. Nelāgi ieradumi atnes tumsu un cietumu. Pareizi ieradumi atnes brīvību un labklājību.

„Un pulks visādu salašņu, kas bija viņu vidū, kļuva stipri kārīgi; tad arī Israēla bērni pēc sava bijušā paraduma sāka raudāt un vaimanāt: “Kas mums dos ēst gaļu?” (4. Mozus 11:4)

Šie cilvēki bija atbrīvoti, izvesti no vergu zemes, un viņu vidū bija kārīgi salašņas un Israēla bērni paši, kuri pēc sava bijušā paraduma sāka darīt nepareizas lietas. Vai tavā vecajā dzīvē, Ēģiptē, bija kādi paradumi, kuri tev šodien vairs nav pieņemami? Tev bija nepareizi ieradumi, pirms tu iepazini Kristu? Un tu skaidri zini šodien, ka šie ieradumi tev nenesa svētību, tieši otrādi – tie veda tavu dzīvi citā virzienā, ne tur, kur tu vēlējies. Kaut arī tu esi jauns radījums, paradumi vēl ir. Israēlieši pēc sava bijuša paraduma sāka raudāt un vaimanāt. Tev nebija paradums problēmās raudāt, gausties, kurnēt, žēloties? Bubināšana ir paradums. Tādi cilvēki pie pirmajām grūtībām sāk žēloties un sacelties, un tas atnes postu. Tas atnesa lielu postu Israēlā. Israēliešu problēma ir arī tava problēma. Dievs caur Mozu centās Israēlā ieviest jaunus paradumus un atmest vecos, taču viņi nelabprāt apguva jaunus paradumus. Rezultātā viņi pazaudēja savas svētības, kuras bija ieguvuši, izejot no Ēģiptes zemes. Periodiski Israēlam gāja labi, periodiski slikti, un beigās izbeidzās Dieva pacietība un viņu skaistais gājiens. Tātad mācība šodienai: nav jācīnās ar veciem paradumiem un nav jāatmet nekādas kārības vai atkarības, bet ir jāiegūst jauni paradumi. Tev nav jācīnās, lai tiktu vaļā no sliktā ieraduma, kā gan tu iedomājies šo cīņu? Piemēram, kā var tikt vaļā no dzeršanas? Tev jāiegūst jauni paradumi, kas tev aizstās alkoholu.

Lai arī tu esi jauns radījums, tevī ir vecie paradumi, kādas vecas iestrādnes. Israēlieši pēc sava vecā ieraduma sāka raudāt un vaimanāt. Iespējams, ka arī tev ir šāds ieradums gausties, raudāt, vaimanāt un kurnēt pie katras problēmas. Israēlieši sāka žēloties: „Kas mums dos ēst gaļu?” Viņi bija izvesti brīvībā, bet pie pirmajām problēmām sāka gausties. Tas atnesa lielu postu. Dievs caur Mozu centās ielikt israēliešos jaunus paradumus, izmantojot dažādus likumus un svinamās dienas, tomēr israēlieši šos jaunos paradumus pieņēma nelabprāt. Tā rezultātā viņi pazaudēja svētību, kuru bija ieguvuši, izejot no Ēģiptes zemes. Israēliešiem gāja labi tad, kad viņi kalpoja Dievam, un slikti, kad atmeta Dievu, līdz beigās viņu gājiens izbeidzās pavisam. Mācība, ko tu no šī vari gūt, ir tāda, ka nav nepieciešams atmest vecos paradumus un cīnīties ar kādām kārībām, bet ir nepieciešams iegūt jaunus paradumus. Piemēram, tev nevajag cīnīties ar dzeršanu, bet gan iegūt jaunus paradumus, kuri aizstās alkohola lietošanu. Alkohols un citas atkarības nav tikai garīgas problēmas vai fiziskas atkarības, tās ir ieradums un dzīvesveids. Ir jāizmaina tieši dzīvesveids, un tas ir iespējams, sākot darīt pareizas lietas. Paradumi, kas nosaka tavu likteni, veidojas tad, kad tu sāc darīt kādas lietas. Ja tu kaut ko dari regulāri, tas izveidojas par ieradumu. Ja tu bieži sāc skatīties seriālus, tev izveidojas paradums to darīt. Ja tev ir šāda problēma, seriālu vietā iestrādā paradumu lasīt grāmatas vai klausīties sprediķus. Ir jāmaina paradumi, un vecie paradumi vienkārši atkritīs. Tas nenozīmē, ka ar vecajiem paradumiem nav jācīnās, bet fokuss ir jāvērš uz jaunu, pareizu paradumu veidošanu.

„Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:11)

Svētais Gars mājo tevī, un no iekšpuses caur Jēzus asinīm tu esi ideāls. Tavs iekšējais cilvēks ir perfekts un bez kaitīgiem paradumiem. Tev nepieciešams savai miesai iemācīt labos ieradumus. Miesa ir kā dzīvnieks, kas jāpakļauj dresūrai. Tā nezina, kas ir labs un kas ir ļauns, tai tas ir jāiemāca. Tu vari pavēlēt miesai un iemācīt tai pareizi uzvesties, iestrādāt tai pareizus ieradumus. Arī savā domāšanā un prātā iestrādā pareizus paradumus. Tie izveidosies dienu no dienas. Daudziem šķiet, ka kristietības stāžs nav nekas būtisks un ka jaunatgrieztie kristieši ir dedzīgāki par vecajiem, tomēr laikam ir liela nozīme, un paradumus nav iespējams izstrādāt vienā mēnesī. Pat, ja cilvēks ir izglābts un atbrīvots, paradumi tik un tā ir jāiestrādā, un tas prasa laiku. Jo cilvēks šo laiku izmantojis lietderīgāk, jo stiprāks un vērtīgāks viņš kļūst, viņa liktenis ir drošās rokās. Cilvēks, kuram ir pareizi paradumi, ir veiksmīgs cilvēks. Pat parunājot vien dažus vārdus ar cilvēku, var saprast, uz kurieni viņš dodas, kā arī kas viņu sagaida. Tas, kas mums ir iekšā – pilnība, kādu esam ieguvuši caur Jēzu Kristu, – ir jādabū laukā arī pie miesas. Ieradumi ir jāveido, un tie veidojas, sistemātiski darot pareizas vai nepareizas lietas. Vairāk veido jaunus ieradumus, nekā cīnies ar vecajiem. Piemēram, manai meitiņai ir paradums nesakārtot savu istabu. Nav jācīnās ar šo paradumu, bet vienkārši jāveido jauns – iemācīties nolikt lietas attiecīgajās vietās uzreiz, nevis tās izmētāt un atstāt. Tāpat arī nepieciešams izveidot ieradumu atbildēt uz e-pasta ziņām vai citām vēstulēm – ja šāda ieraduma nav, sūtītājs nevar saprast, vai ziņa ir saņemta vai nav, un tas rada problēmas. Arī šādi mazi ieradumi ir ļoti svarīgi.

Turpinājumā sekos vairāku pareizu ieradumu uzskaitījums, ar kuru palīdzību vecie ieradumi tiks izspiesti laukā. Iespējams, tu pats esi pamanījis, ka, sākot nākt uz draudzi un pavadot laiku ar Dievu, daudzas lietas, piemēram, dzeršana un smēķēšana, atkrīt pašas no sevis, jo tiek izveidoti jauni ieradumi. Daudzi saka: „Jums draudzē nevar to vai šo.” Pāvils saka: „Viss man ir atļauts, bet ne viss man der.” Atļauts ir viss, tikai vai tas ir nepieciešams un vai to tiešām gribas. Cilvēki nesaprot, ka daudz ko nevis nedrīkst, bet mums tas vienkārši nav nepieciešams un mēs to negribam. Man nav pilnīgi nekāda vajadzība pēc alkohola vai narkotikām, jo es to negribu. Tā nav cīņa par to, lai es to nedarītu, bet gan es vienkārši to negribu. Man pietiek ar Jēzu Kristu, es esmu brīvs cilvēks. Kad Jēzus dara brīvu, tu patiesi esi brīvs.

1. Personīgas attiecības ar Dievu. Šo ieradumu var iegūt tikai tad, ja to sāk praktizēt.

„Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi.” (Lūkas 22:39)

Jēzum bija ieradums lūgt Dievu, kā arī daudzi citi ieradumi, kas noteica to, kas Viņš ir. Viņš regulāri pavadīja laiku divvientulībā ar savu Debesu Tēvu. Arī mums ir nepieciešams ik dienas pavadīt laiku, lasot Bībeli un lūdzot, un esot divvientulībā ar savu Tēvu Debesīs. Kad tu sāksi to darīt, ar laiku attiecības ar Dievu tev kļūs par ieradumu, kas noteiks visu tavu dzīvi un to, kur tu pavadīsi mūžību. Bez personīgām, regulārām attiecībām ar Dievu aiziet līdz galam nav iespējams.

2. Dievkalpojumi savā draudzē. Cilvēkiem ir ieradumi staigāt pa vairākām draudzēm, konforencēm un semināriem, bet ir nepieciešams izveidot ieradumu būt savā draudzē, mūsu gadījumā šeit, draudzē Kristus Pasaulei, katru svētdienu.

„Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu.” (Lūkas 4:16)

Jēzum bija ieradums savā dzimtajā pilsētā Nacaretē katru sabatu doties uz sinagogu. Apmeklēt savas draudzes dievkalpojumu – tam jākļūst par ieradumu un neatņemamu tavas dzīves sastāvdaļu. Es runāju nevis par reliģisku organizāciju, bet tiešām dzīvu draudzi, kas tic un seko Kristum.

3. Mājas grupiņa. Izstrādā ieradumu katru nedēļu regulāri apmeklēt savu mājas grupiņu. Ja tev vēl nav grupiņa, ko apmeklēt, tad sākot no šodienas pievienojies kādai no tām un izveido ieradumu to apmeklēt regulāri. Nav svarīgi, kuru tu dzīvo – izstrādā ieradumu un esi katrā grupiņā. Mums draudzē ir kāda sieviete, kura dosies ārstēties uz Viļņu, taču viņa ir rezervējusi lidmašīnas biļetes gan turp, gan atpakaļ ceļam, lai katru nedēļu būtu gan grupiņā, gan dievkalpojumā. Šī sieviete ir gatava braukt no Viļņas, lai paspētu uz visām sapulcēm, bet ir kādi, kas saka, ka nevar būt grupiņā, jo dzīvo ārpus Rīgas. Izveido pareizu ieradumu!

4. Kontaktēšanās ar savu vadītāju. Kāds vīrs reiz mūsu draudzi nodēvēja par „telefonu draudzi”. Mums ir paradums regulāri sazvanīties. Ar katru cilvēku, kas ir manā komandā, mēs sazvanāmies un sarunājamies stundu. Šis laiks ir konkrēti ieplānots, mēs sazvanāmies, pārrunājam dažādas lietas, un tas ir ieradums. Daudziem cilvēkiem, sazvanoties ar savu vadītāju, sākums ir diez gan grūts – ir apmulsums, īsti nezina, ko teikt un par ko sarunāties, taču ar laiku tas izveidojas kā ieradums, bez kura nav iespējams iztikt. Sarunai ar vadītāju ir jāgatavojas, ir jāsagatavo jautājumi, tad saruna izvērtīsies kvalitatīva. Lai draudze palīdzētu tev augt, tev ir nepieciešams kontakts ar saviem garīgajiem vadītājiem. Bērni nevar izaugt normāli bez saviem vecākiem. Man nebija kontakts ar patēvu, ne es viņu, ne viņš mani varēja pieņemt, un es izaugu par neko. Tieši tāpat arī garīgie bērni nevar izaugt, ja viņiem nav kontakts ar savu līderi.

5. Domāšana. Iepriekš minētās lietas bija vieglāk izpildāmas, taču šī ir grūtāka. Tev ir nepieciešams iegūt paradumu domāt pozitīvi, nevis negatīvi –domāt tā, kā par tevi domā Dievs, nevis tu pats vai cilvēki tev apkārt. Ar laiku var iemācīties domāt pozitīvi, un tas izveidojas par pieradumu. Šajā jomā kristieši, kas jau ilgus gadus seko Jēzum, ļoti krasi atšķiras no jaunatgrieztiem kristiešiem. Pozitīva domāšana tiek attīstīta ilgāku laika periodu. Kad šis ieradums būs iestrādāts, tu jau automātiski domāsi pozitīvi. To var iestrādāt tikai vienā veidā – sākot domāt pareizi.

6. Mācīšanās. Tev ir jābūt ieradumam mācīties visas dzīves garumā, kā arī to, ko esi iemācījies, praktiski pielietot. Tev ir nepieciešams iegūt jaunas zināšanas par tām profesijām un jomām, kurās tu virzies. Arī laulātajiem visa mūža garumā ir jāmācās, kā vienam otru mīlēt vēl vairāk.

7. Lasīšana. Ir jāizstrādā ieradums lasīt grāmatas. Ne romānus, ne kriminālromānus un ne piedzīvojumu grāmatas, bet grāmatas, kas veicina tavu profesionālo izaugsmi. Es no Ukrainas jau trīs nedēļas gaidu savas pasūtītās grāmatas. Kā izveidot ieradumu lasīt? Sāc plānot. Tu nevarēsi bez tā dzīvot. Tas nosaka tavu likteni vistiešākajā nozīmē.

Un par jautājumu – lasīšana un mācītāja sprediķu klausīšanās, vai drīkst klausīties citu mācītāju sprediķus un citu autoru grāmatas. Kāpēc tu drīksti klausīties tikai sava mācītāja sprediķus, bet drīksti lasīt visu autoru grāmatas? Tas nebūs labs ieradums klausīties dažādu mācītāju sprediķus, jo katrai draudzei un katram mācītājam ir sava vīzija, virziens, sprediķis konkrētam šīs draudzes brīdim. Tas, kurā virzienā draudze dodas un atrodas – dalīšanās vai šķelšanās, – etaps ir individuāls. Sprediķis ir konkrēti domāts tev, tavai šī brīža situācijai, aktuālais, ko esmu saņēmis tieši jums. Protams, cilvēki no malas var klausīties, taču ar laiku tie kļūs par mūsu draudzes daļu. Ir pareizi izveidot ieradumu klausīties tikai sava mācītāja sprediķus. Kāpēc grāmatas var, bet sprediķus nē? Tāpēc, ka tās tiek rakstītas, attiecinātas jebkuram jebkurā situācijā. Grāmatas ir vispārīgas visai Kristus miesai. Ja tev ir paradums klausīties dažādu mācītāju sprediķus, pirmkārt, tu neesi uzticams mūsu draudzes cilvēks un iemesls tam ir tieši tas, ka klausies dažādu draudžu mācības, kas traucē tev tavā draudzē iesakņoties, pieņemt esošo mācību. Nedomā, ka te ir kontrole, tu vari darīt kā vēlies, taču es brīdinu par sekām. Es atzīstu visas draudzes, kas sludina evaņģēliju.

8. Klausīšanās. Tas nav par sprediķu klausīšanos, taču par vispārīgu klausīšanos. Piemēram, Kraislera rūpnīcu vadība gribēja paaugstināt auto kvalitāti. Tāpēc viņi aptaujāja rūpnīcas dalībniekus par to, kas darba vidē būtu jāmaina. Daži minēja, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību ergonomikai, jo vairākiem darbiniekiem radās muguras problēmas. Vadība to ņēma vērā un izveidoja ergonomisku darba vidi, kas samazināja darbinieku apdrošināšanas izmaksas, turklāt pilnveidoja ražošanu. Tāpēc ieklausies sevī, Dievā, cilvēkos un esi modrs! Saredzi būtību. Nekas nav tāpat vien. Protams, nepārspīlē, taču ieklausies apkārtējos cilvēkos. Lai tas tev ir kā labs ieradums – ieklausīties apkārtējos. Piemēram, mājas grupiņās pajautā citiem cilvēkiem, ko viņi gribētu mainīt, lai grupiņa attīstītos, paplašinātos. Protams, lielākā daļa ideju būs noraidāmas, taču dažas no tām derēs.

9. Plānošana. Tai ir jābūt ieradumam. Mērķu nospraušanai un plānošanai ir jābūt ieradumam.

10. Pašdisciplīna. Jau iepriekš minēju par istabas kārtību – „cūku kūti” un pili. Pašdisciplīnai ir jākļūst par ieradumu. Manuprāt, man daļēji disciplīnu iedzina sporta skolā, daļu – armijā. Parēķinot, četri gadi sporta skolā un divi gadi armijā ar dzelzs disciplīnu. Domāju, ka kaut kādā veidā tas man šodien palīdz. Arī mani vecāki mani audzināja, ģimenē bija sava kārtība un sava disciplīna. Ar pašdisciplīnu Tu varēsi lasīt grāmatas, klausīties sprediķus. Tev ir jāizstrādā ieradums.

11. Miegs, ļoti svarīgs ieradums. Izstrādā ieradumu izgulēties, neskaties pārāk vēlu televīziju, nesēdi pie datora, ej laicīgi gulēt – septiņas, astoņas līdz pat deviņas stundas. Pat ja tu nesaproti kāpēc, dari to, jo tam būs panākumi. Pieņem lēmumu un sāc gulēt, pat tad, ja nenāk miegs. Sāc veidot ieradumu. Tam būs augļi. Tikai un vienīgi miega laikā smadzenēs izstrādājās ķīmiska viela, kas atļauj ķermenim normāli funkcionēt un domāt. Taču, ja cilvēks neizguļas, tad smadzenēs šī viela neizstrādājās un tur notiek bojājumi, dažkārt pat neatgriezeniski bojājumi. Cilvēks vairs nespēj pieņemt sakarīgus un pareizus lēmumus. Tavas dzīves problēmas var būt saistītas ar neizgulēšanos. Tāpēc izstrādā ieradumu izgulēties! Noliec konkrētu laiku un tad ej gulēt. Neveic fiziskās aktivitātes pirms gulēšanas, dari tās pa dienu, jo ķermenis ar sportošanas slodzi pirms miega to atņem. Ķermenis sāk strādāt pēc slodzes. Nedzer kafiju. Nevis nevajag pārmērīgi dzert kafiju, bet nedzer to vispār. Kā arī zaļo un melno tēju nevajag dzert. Tā nedod modrību, kafija nedod enerģiju, jo, to iedzerot, organisms sāk cīņu ar indi, un organisms, reaģējot uz to, pastiprināti izdala šķidrumu. Šī inde bojā tavu organismu. Tā nedod enerģiju. Šo viltus enerģiju dod tas, ka organisms attīra sevi no šīs indes. Organismam ir nepieciešams ūdens. Ja cilvēks nedzer ūdeni, cik ilgi viņš dzīvos?! Pirmās reizes ārzemēs esot, es nesapratu, kāpēc uz galda tiek likti jogurti, dažādi dzērieni un ūdens. Jo pierasts dzert cukurotus dzērienus, tāpēc ūdens šķiet negaršīgs. Jādzer ir dabīgas tējas, piemēram, liepziedu, kumelīšu, piparmētru, tējas bez kofeīna. To, ko tu liec acu priekšā, – tur rodas nepārvarama vēlme to iekārot.

12. Efektīva laika izmantošana. Paradums izmantot efektīvi laiku ir iespējams, piemēram, braucot sabiedriskajā transportā un tā laikā klausoties sprediķi. Izstrādā ieradumu izmantot laiku lietderīgi.

13. Ieradums sportot jeb sekot līdzi savai veselībai. Sports ir absolūti neatņemama cilvēka dzīves daļa. Protams, ne profesionālais sports, ne pārmērīgi, bet normāli, veselīgi. Normāla, sabalansēta sportošana ir ļoti veselīga. Kā izstrādāt ieradumu? Sāc to darīt.

14. Ēšanas paradumi. Arī pieder pie veselīga dzīvesveida, pastaigas, ūdens dzeršana. Katru dienu tas ir nepieciešams, piemēram, izdzert vairākus litrus ūdens dienā. Ja tu dzersi ūdeni, tas kļūs par neatņemamu tavas dzīves ieradumu. Ja pēc ieraduma tu pārtrauksi to darīt, tu nejutīsies tik labi, cik labi juties, to darot. Tātad sportošana, ēšanas paradumi, dzeršanas paradumi.

15. Atpūta. Paradums atpūsties. Par miegu mēs jau runājām. Tu ļoti daudz strādā, tev ir nepieciešams atpūsties. Iedali laiku atpūtai, iepērcies, palutini sevi, paceļo vai nedari neko.

16. Attīsti ieradumu dot jeb kalpot cilvēkiem. Ziedo, veido ieradumu ziedot, dot. Esi devējs. Neesi skops pret cilvēkiem. Kristiešu bērni, ziedojot draudzē, jau mazotnē tiek ieaudzināti būt par devējiem, tas ir labi, jo viņi nekad nebūs skopi.

Piemērs par Čārlzu Gudjēru (Charles Goodyear). Pirmie, kas atklāja gumiju, bija eiropieši Kortess un Kolumbs. Viņi ievēroja, ka vietējie iedzīvotāji no kokiem iegūst kādu īpašu vielu – kaučuku. Eiropas biznesmeņi ātri atklāja, ka no gumijas var izveidot dažādus produktus, piemēram, ūdens izturīgu apģērbu, riepas u.c. noderīgus produktus. Tādējādi cilvēki, saprotot šo projektu ienesību, ieguldīja lielu naudu to realizācijā. Bet pēc neilga laika šis bizness pārstāja eksistēt, jo gumija, kā izrādās, neiztur karstumu. Tāpēc šis bizness ātri vien pajuka, un pēc šīs neveiksmes neviens nedomāja šo industriju atkal atjaunot, jo uzskatīja to par pagrimušu biznesu. Čārlzs Gudjērs bija spēcīgs kristietis, kurš uzskatīja, ka tieši viņam gumija ir jāpadara tāda, ka tā spēj izturēt karstumu. Viņš veica tūkstošiem eksperimentus, izpārdeva pats savas mēbeles, nonāca parādu cietumos savas idejas dēļ, kurai neviens neticēja. Viņš meklēja veidu, kā gumiju padarīt lietojamu. Šodien to, ko viņš tolaik atklāja, sauc par vulkanizāciju. Pievienojot sēru un svinu, gumija iegūst karstumizturību. Pēkšņi parādījās daudzi, kas gribēja pieteikties uz šo atklājumu kā uz savu. Tādējādi viņam nācās iegūt patentu uz vairākiem gadiem. Visa mūža garumā viņš cīnījās ar finansiālām problēmām, līdzīgi kā J. S. Bahs, par kuru runājām pagājušajā nedēļā. Sākotnēji domāju, ka šis nosaukums Goodyear ir izvedot no diviem vārdiem kā „labs gads”, taču, izrādās, ka tas ir uzvārds, kuru ieviesuši vecāki, kas noteikti arī bijuši kristieši. Viss, kas ir labs, pārsvarā nāk no Dieva. Mēs to esam aizmirsuši.Iedomājies, pat gumijas riepas, ar kurām mēs braucam. Vēlāk Čārlzs Gudjērs nomira, cīnoties ar naudas trūkumu. Pēcāk beidzas patents šim atklājumam, kad divi citi cilvēki atver firmu, ar nosaukumu Goodyear, par godu atklājējam. Lūk, tā radās pirmā gumijas ražotne, kas šobrīd ir sabiedrībā atzīta.

Lūk, daži fakti, par Čārlzu Gudjēru. Viņš nekad neiedomājās pamest savu mērķi. Jo vairāk viņam uzbruka, jo vairāk problēmu viņam bija, jo vairāk viņš nodevās. Ko tas nozīmē tev? Jo vairāk tev ir problēmu, jo vairāk ir jācīnās. Pat neiedomājoties atstāt savus mērķus, veido ieradumus, kas veido tavu likteni. Līdz mūža galam šeit virs zemes ej uz mērķiem. Pat neiedomājies apstāties vai padoties. Viņš uzskatīja, ka tieši viņam ir lemts atgriezt šo gumiju dzīvē, ko viņš arī izdarīja. Un tev ir lemts atgriezt savu un citu dzīvi pilnvērtīgā dzīvē. Č. Gudjērs nebija zinātnieks, viņam nebija nekādu iemaņu, talantu, taču viņš to izdarīja. Mērķis, vēlme un neatlaidība ir viss, kas tev nepieciešams. Šis cilvēks arī neprasīja nevienam atļauju tam, ko viņš darīja. Ja tu domā, ka tev ir jāņem kredīti, lai uzsāktu savu biznesu, tu nekad savu biznesu neuzsāksi, sāc darīt, sāc no mazumiņa, sāc no apakšas uz augšu, apgūsti to mazumiņu un tiecies pēc kā vairāk. Neprasi atļauju, sāc darīt. Mīli cilvēkus, tev nevajag atļauju, lai evaņģelizētu, ej stāsti cilvēkiem par Dievu, tam nav vajadzīga atļauja!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Anna Brača