Iespējas un laiks!

Jēzum vienmēr ir taisnība. Ir cilvēki, kuriem acis ir, bet viņi neredz, un ir cilvēki, kuriem ausis ir, bet viņi nedzird.

„Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit.” (Mateja evaņģēlijs 13:14)

Šie vārdi nav tikai tiem, kuri ir ārpus draudzes sienām, tie ir mums katram. Tādus cilvēkus es sarunvalodā saucu par buļļiem. Cilvēks, kurš ietiepīgi negrib saprast kādas lietas ir kā bullis, kurš skrien ar galvu sienā. Arī mums draudzē ir lietas, kuras mēs klausāmies, klausāmies, bet nedzirdam, mēs skatāmies, skatāmies un neredzam. Mēs dzirdam, kas ir pareizi, mēs dzirdam Dieva vārdu un tajā pašā laikā mēs to ignorējam. Mēs iestāstām sev dažādas pasakas, ka tas uz mums neattiecas, ka tas attiecas uz kādu citu. Tu uzzināsi par iespējām, kas tev ir dotas. Draugs, lai virzītos uz priekšu, tev ir jāizmanto tās, citādāk tev nekas nesanāks. Iespējas un laiks ir katram.

Kad Latvija atguva savu neatkarību, tie cilvēki, kuri bija pie varas, nolēma visu sadalīt brālīgi. Visu, kas bija uz mūsu zemes, izlēma sadalīt cilvēku starpā. Vai tu zini, kā starp iedzīvotājiem sadalīja mūsu valsti? Katram cilvēkam pienācās sertifikāti, pret kuriem varēja iegādāties dzīvokli savā īpašumā, praktiski bez maksas. Un bija gudri cilvēki, kuri skatījās tālāk, viņiem jau bija kaut kādi iekrājumi, ar kuru palīdzību viņi sāka uzpirkt sertifikātus. Ko pēc tam darīja šie uzpircēji? Par šiem sertifikātiem viņi iegādājās nekustamos īpašumus, un šodien tu īrē jeb dzīvo šajos īpašumos un maksā viņiem lielu naudu. Toreiz šie īpašumi maksāja lētu naudu, tagad – pelna lielu naudu. Kā piemēru varu minēt arī Eiroparks uzņēmumu. Kā tu domā, kāpēc tā īpašnieki pelna tik lielu naudu? Viņi vienkārši ir nopirkuši dažādas teritorijas, piemēram, piemājas pagalmus. Lai tu novietotu savu mašīnu noteiktā vietā, tev ir jāmaksā konkrēta naudas summa stundā. Šie cilvēki savā laikā ir redzējuši iespējas un tās izmantojuši. Šobrīd tas vairs nav iespējams. Šobrīd nopirkt zemi vai veidot stāvvietu ir pilnīgi neizdevīgi.

Šodien nopirkt nekustamo īpašumu vairs nav tik viegli kā toreiz. Sākt biznesu tādā līmenī, kāds tas bija „treknajos” gados, tas ir pavisam kas cits, jo tās bija iespējas, kuras vairs nav, jo laiks jau ir pagājis, durvis atvērās un durvis aizvērās. Bija cilvēki, kuri redzēja šīs iespējas un bija cilvēki, kuri tās nesaskatīja. Bija cilvēki, kuri vienkārši atdeva savus sertifikātus par mazu samaksu, un bija cilvēki, kuri tos uzpirka. Iespējas atnāk un iespējas aiziet atkarībā no tā, cik ilgs laiks paiet. Atkarībā no tā, kā mainās situācija valstī, progress, ekonomika un politika. Es gribu, lai tu esi starp tiem cilvēkiem, kuri redz iespējas un izmanto tās. Ka tu esi nevis tas, kurš atdod, bet tas, kurš ņem un izmanto laiku un iespējas savā labā.

„Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” (Salamans mācītājs 3:1)

Visam ir savs laiks. Ja šodien tu neizmanto šo iespēju, rīt tā vairs nebūs. Un, jo vairāk tu iespējas laid garām, dzīve paiet, laiks paiet un tu nerealizējies, tu kļūsti par vienu no pelēkās masas, kurš patiesībā nav dzīvojis nemaz. Tu neesi neko paveicis, tu vienkārši eksistē, strādā pie sava priekšnieka un saņem savu niecīgo algu. Es nerunāju tikai par finansēm. Laiks un iespējas, pirmkārt, attiecas uz kalpošanu Dievam, attiecībām ar Dievu, attiecībām ar cilvēkiem, attiecībām ar draugiem, kalpošanu, cilvēku vešanu pie Dieva, draudzes un grupiņas celšanu. Ja tu esi šajā draudzē, tad tu nevari neredzēt iespējas. Tev ar varu ieliek galvā principus, kurus par naudu tu nenopirksi. Reti kur tā māca, kā mūsu draudzē, tev jau tas viss liekas tik pašsaprotami, ka tu neredzi, kādas iespējas tev paveras. Mīļais draugs, tas, ko tu tagad lasi, – tā ir tava iespēja, ja tu nespēj izmantot to, ko es mācu, tad piedod. Man nav cieņas pret tādiem cilvēkiem. Jā, es varu mīlēt un draudzēties, bet iekšēji es neizjūtu cieņu pret cilvēku, kurš neizmanto iespējas un kuļās pa dzīvi visu ignorējot. Un tad šādi cilvēki brīnās, kā mācītājs tā var runāt, kā viņš var apsaukāt cilvēkus? Bet kā lai nesauc lietas īstajos vārdos? Varbūt tu gaidi pensijas vecumu un domā, ka tad sāksi enerģiski strādāt un darboties? Tev vecumā nebūs tik daudz enerģijas kā šodien, cerams, tev prātiņa būs vairāk.

Lūk, īsa pasaka par velnu. Velns sapulcē savus dēmonus uz samitu un saka tiem, lai tie izsaka savas domas par to, kā vislabāk novērst cilvēkus no Dieva. Viens no dēmoniem saka: „Es zinu kā, es noiešu virs zemes un stāstīšu cilvēkiem, ka Dieva nav.” Velns atbild: „Tas nedarbosies, jo cilvēki zina, ka Dievs ir.” Otrs dēmons saka: „Es iestāstīšu cilvēkiem, ka elles nav.” Velns atbild: „Cilvēki zina, ka elle ir un ka tā sākas jau virs zemes.” Tad trešais dēmons saka: „Es zinu, kā to izdarīt, es iestāstīšu cilvēkiem, ka viņiem vēl ir daudz laika.” Un velns atzina šo risinājumu par labāko risinājumu no visiem tiem, ko dēmoni ierosināja. Un Jēzus par to runā Bībelē un arī es tā domāju, – acīmredzot nav spēcīgāka ieroča, kā atlikt uz rītdienu to, ko tu vari izdarīt šodien. Tev ir tik daudz iespējas, tev visu laiku tas tiek piedāvātas, tu tās redzi nepārtraukti, bet neizmanto un tikai atliec un atliec uz vēlāku laiku. Tev ir iespējas augt kalpošanā, augt Debesu valstībā, iespējas augt savā biznesā, visur ir iespējas augt, pirmkārt, augt pašam, kā personībai, otrkārt, celt citus. Ar vārdiem un pasīvu ticību nepietiek.

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mateja evaņģēlijs 7:21)

Jēzus saka: „Tas, kurš dara Mana Debesu Tēva prātu.” Nevis tas, kurš saka, ka darīs, bet tas, kurš dara. Dievs mūs vērtē pēc tā, kā mēs rīkojamies.

Kad Youtube vietnē kāds ieliek komentārus zem mūsu draudzes video, man uzreiz tiek atsūtīta īsziņa un es esmu spiests to komentāru apskatīt. Kāds cilvēks rakstīja man: „Kāpēc tu, mācītāj, ieliec tik negatīvu virsrakstu svētrunai – “Vai tiešām tur neko nevar darīt? – tādējādi iekodējot cilvēkus uz to, ka viņi neko nevar darīt? Tālāk tur sekoja šizofrēniski murgi par krāsām un to ietekmi uz cilvēku. Šajā ziņā cilvēkam bija daļēja taisnība, gatavojot tēmas sprediķiem, tām jābūt ar pozitīvu apliecinājumu virsrakstā. Bet kā Jēzus uz to skatās? Jā, Dieva vārds mums māca skatīties pozitīvi, ticēt, bet ir kāda Rakstu vieta, no kuras radās šis sprediķis.

Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā?

„Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām. Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām. Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, – un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja evaņģēlijs 24:45–51)

„Tad Pēteris Viņam jautāja: “Kungs, vai Tu šo līdzību stāsti mums vai visiem?” Un Tas Kungs teica: “Kas gan ir uzticamais un saprātīgais nama turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo barību? Svētīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. Tiešām Es jums saku: viņš to iecels pār visu savu īpašumu! Bet, ja kalps savā sirdī domās: mans kungs kavējas nākt, – un sāks sist kalpus un kalpones, nodosies ēšanai un dzeršanai un piedzersies, tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad tas to negaida, un stundā, kuru tas nezina: viņš viņu šķels pušu un dos viņam viņa algu līdz ar neticīgiem. Šāds kalps, kas, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa prāta, dabūs daudz sitienu. Bet, kas nezinādams būs darījis to, ar ko viņš pelnījis sitienus, dabūs maz. Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs.” (Lūkas evaņģēlijs 12:41–48)

Jēzus saka: „Kurš ir uzticīgais un gudrais kalps, ko Kungs iecels pār Savu saimi, tai dot barību savā laikā?” Runa ir par tevi un par mani. Tātad, Jēzus nāks otrreiz, mēs visi stāsimies Dieva priekšā. Jebkurā gadījumā tad, kad mēs mirstam, mēs stājamies Dieva priekšā un katrs atbildam par sevi. Un Dievs šo kalpu, kurš būs devis barību savā laikā, iecels Debesu valstībā augstā vietā. Kāds ir tas iemesls, kāpēc kalps pārstāja barot savus cilvēkus kā līderis savā mājas grupiņā? Līderi, vadītāji, jebkurš, kuram ir kāda atbildība, kuram kaut kas ir uzticēts, atbildēs par sevi. Dievs ir katram mums devis iespējas augt un pilnveidot citus.

Es atceros, kā šo rakstu vietu nolasīju cilvēkam, kuru deleģēju par vadītāju vairākās jauniesāktās draudzītēs. Es šo pantu viņam nolasīju draudzes priekšā. Tas ir par līderi, kuram ir uzticēti zināmi pienākumi, bet viņš pret tiem vieglprātīgi izturas, bet viņam ir iespēja augt un citus celt. Ir iespējams, ka galu galā līderis nonāk ne tur, kur sākotnēji vēlējās nonākt. Draugs, bez svētas dzīves neviens To Kungu neredzēs. Tā ir rakstīts Bībelē. Nedarot pareizas lietas, kuras mums ir uzticētas, var pazaudēt ne tikai attiecības ar Dievu, bet arī mūžīgo dzīvību. Tas nenozīmē to, ja mēs vienu reizi sagrēkojām, tad ir viss, beigas. Ja mēs vieglprātīgi izturamies pret savām iespējām, mēs nevaram augt, mēs laižam garām izdevību. Iestājas stagnācija, kura beidzas ar padošanos. Ar šo visu es gribēju tev pateikt to, ka Jēzus saka ne tikai pozitīvo, Viņš piemin arī negatīvās lietas. Es uzskatu, ka lielāku uzsvaru ir jāliek uz pozitīvām lietām, bet nedrīkst aizmirst arī par negatīvo aspektu. Draugs, ja tu esi viens no tiem, kas šodien vieglprātīgi izturas pret savām iespējām draudzes kalpošanā, mājas grupiņu vadīšanā vai evaņģelizācijā, gala rezultātā tu vari nonākt vietā, kur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

„Un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja evaņģēlijs 24:51)

Vari pārlasīt šo Rakstu vietu vairākas reizes, izlasi arī to, kas teikts komentāros, pārliecinies pats par to, kas tajā ir pateikts. Šī Rakstu vieta attiecas gan uz cilvēkiem pasaulē, gan uz līderiem un draudzi kopumā, kā arī uz jebkuru cilvēku, kurš ir virs zemes. Ja tu esi līderis, tad arī Dievs skatās uz tevi kā uz līderi. Ja tev ir iespēja būt uz skatuves, slavēšanas komandā, kas ir liela privilēģija mūsu draudzē, un tu to neizmanto, es zinu, kur tu nonāksi, jo tu esi nulle un tu neesi nekas. Ja tu nevari izpildīt vienkāršus pienākumus, iemācīties labi nodziedāt vai spēlēt kādu instrumentu, draugs, kas tad tu esi tāds? Nekas un nekad arī nebūsi.

Tāpat arī mājas grupiņās. Ja tu vadi savu mājas grupiņu pavirši un vieglprātīgi, tā neaug, nekas nenotiek, es zinu, kur tu būsi un kas tu būsi. Kad tu sludini evaņģēliju cilvēkam, bet cilvēks no tā atsakās, viņš vienkārši palaiž garām savu iespēju, un viņam būs zobu trīcēšana un raudāšana, tas būs viņam, nevis tev. Bet, ja tu nebūsi izmantojis savu iespēju liecināt, tad atbildība gulsies uz taviem pleciem. Tu ar savu liecību dod iespēju citiem cilvēkiem mainīties. Es uzskatu, ka tajā brīdī, kad tu atsakies liecināt, tu paraksti sev spriedumu. Tiem cilvēkiem, kuriem iespējas vēl nav dotas, tu ar savu liecību dod iespēju mainīties. Nav runa par to, ka tev viena acs dziedināta vai viens kājas pirksts dziedināts, bet par to, kā ir izmainīta tava dzīve. Lūk, tas ir brīnums! Protams, arī dziedināšanas ir skaistas un labas. Es uzskatu, ka tajā brīdī, kad tu atsakies liecināt, tu paraksti savu spriedumu. Tajā brīdī, kad tu atsakies no kādas kalpošanas draudzē, tu paraksti savu spriedumu. Jā, tu neesi vēl ellē, viss tev vēl ir labi un būs vēl labi, bet galu galā tu nonāksi tur, kur tu negribi nonākt. Jo tās ir pirmās pazīmes, ka tev Dieva darbs un Dieva lietas nav svarīgas.

Es runāju patiesību, un mācītājs esmu jau no 2002.gada, un man ir ne tikai Dieva vārda zināšanas, bet arī pieredze. Es to visu redzu, kā tas notiek, es redzu, kur sākas elle un kur tā beidzas. Es redzu, kur debesis sākas un kur tās beidzas. Es redzu, kur cilvēki atrodas, man pietiek uz seju paskatīties. Ir rakstu vieta, kur Dievs visus aicina mielastā, un viens saka: “Es sievu esmu ņēmis,” un vēl kāds saka: “Es buļļus nopirku, nav laika,” citam ģimene. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri apprecas un kalpošana sāk iet uz leju. Vai precības ir tāpēc, lai atstātu kalpošanu? Kas ir tavs Dievs? Piedzima bērni, cilvēks kļuva remdens. Bērni ir par svētību, nevis lāstu! Šis ceļš neved uz augšu. Ir savi laiki un ir iespējas, šodien. Bībele saka, ka šodien ir labvēlīgs laiks! Šodien ir tā diena! Šodien ir laiks savas iespējas izmantot. Paies laiks un iespējas vairs nebūs. Ir cilvēki, kas gaida savas iespējas, un iespējas visu laiku iet gar degunu. Zini to anekdoti par cilvēku jūrā: “Palīgā, Dievs, glāb mani!”. Un garām lido helihopters, bet cilvēks saka: “Nevajag, mani Dievs izglābs.” Iespējas ir tepat blakus, bet tās netiek izmantotas.

“Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu.” (Mateja evaņģēlijs 25:28)

Jēzus runā par talentiem. Divi kalpi izmantoja savus talentus, viens nē. Un tur ir tie paši vārdi: “Iemetiet to kalpu tumsībā”. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš neizmantoja savas iespējas. Dievs ir katram devis dāvanas, tev ir kādas dāvanas un iespējas, ja mēs tās neizmantojam, gala rezultātā mēs neesam izdarījuši savu misiju virs zemes. Un tas var beigties ne tā, kā mēs vēlamies.

“Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja evaņģēlijs 25:30)

Par elli ir runa! Cik viegli tur nokļūt, atliek tikai šodien atlikt visu uz rītdienu. Piedāvā grupiņā kalpošanu – rīt vai vispār nekad. Tad nekas tu nekad nebūsi! Es gribu tev atvērt acis, lai tu saprastu, kas tu esi.

Rīdzinieka karte, kas maksā 775 eiro. Ar to ir atlaide uz transportu un citi labumi. Es uzskatu, ka tam, kurš šo karti izdomāja, nav nekāda saprašana ne no biznesa, ne no vadīšanas. Kas izmanto transportu? Tie, kam nav mašīnas, un vai tie, kuriem nav mašīnas, var uzreiz nopirkt par gandrīz 1000 eiro kaut kādu karti, kas dod dažus procentus atlaidi? Ziņās bija rakstīts, ka vēl neviens šo karti, kura jau nedēļu ir tirdzniecībā, nav nopircis vai pat interesējies par to. Cilvēki nav muļķi un arī naudas nav tik daudz! Elementārs princips – lielāka summa naudas tagad maksā daudz lielāku naudu. Tāpēc izdevīgāk ir pirkt parasto biļetīti nekā tādu karti. Es nereklamēju šo karti, es runāju par to, ka mums ir iespēja iegādāties šo karti, taču ne visas iespējas ir tās, kuras Dievs grib, lai tu izmanto. Piemēram, tu dabū labāku darbu, tikai turpmāk uz grupiņu un draudzi netiec – lūk, tā nav iespēja no Dieva. Arī darbs ārzemēs ar lielāku atalgojumu nav no Dieva!

Es skatījos filmu, kurā galvenajā lomā bija Džims Kerijs. Angliski filma saucās “The Yes Men”, latviski – “Vienmēr saki jā!” Filmā Džims Kerijs atveido vīrieti, kuru ir pametusi sieva un nekur viņam neveicas. Un kāds draugs viņu satika un teica: “Man visa dzīve ir izmainījusies, es braukāju uz ārzemēm, atpūšos. Lūk, buklets – “Yes Men!” Man sakot “jā”, izmainījās visa dzīve.” Viņš aizveda uz “Jā” semināru un tur māca: “Visām iespējām saki – Jā! Un tava dzīve izmainīsies. Un, ja tu neteiksi – jā – tad uzreiz dzīve tevi pārmācīs.” Un viņš sāka visam teikt – jā. Piemēram, bezpajumtnieks prasa piezvanīt, viņš iedot piezvanīt, bezpajumtnieks prasa dolāru, viņš iedod, bezpajumtnieks ierauga, ka viņam ir daudz dolāri un prasa lai atdod visu, un viņš arī atdod visu. Viņš nevar teikt “nē”. Visur – tikai jā! Caur šīm situācijām viņam tiešām arī sāka kaut kas kārtoties, viņš sāka palīdzēt cilvēkiem, veidot kontaktus, visi nāca pie viņa pēc palīdzības, jo viņš nedrīkstēja atteikt. Arī tad, ja piedāvāja iet iedzert, viņš arī gāja. Darīja visu, ko viņam liek. Līdz viņš nonāca slimnīcā kopā ar galveno, kas izplatīja šo mācību. Un šis mācītājs viņam saka: “Es taču nedomāju, ka tev pilnīgi visam ir jāsaka “jā”, bet tev pašam ir jādomā, kuras iespējas ir normālas un šīm iespējām ir jāsaka – jā! Tad viņš saprata un dzīve pavisam labi sakārtojās. Viņš bija iemācījies teikt – jā!

Un es gribu, lai tu iemācies teikt “jā” iespējām, bet ne visām. Saskaņo šīs iespējas ar Dieva vārdu un pārrunā tās ar savu līderi, ja tu šaubies, vai tas būs pareizi. Tu nevarēsi pamanīt savas iespējas, ja tu neregulāri apmeklē dievkalpojumus, vēlreiz neskaties un nekonspektē tos, nepārrunā un nepārdomā sprediķus, nelasi grāmatas un Bībeles komentārus. Tev jābūt gatavam iespējām, kad tās parādās, tev jābūt gatavam sākt darīt, jābūt motivētam un ar minimālām zināšanām, tev viss nav jāzina.

Jēzus saka ne tikai labās lietas. Labāk izmanto savas iespējas un kaut vai nepareizi, sākumā tu tāpat visu neizdarīsi pareizi, un tomēr viss sāks sakārtoties un tu sapratīsi, kas ir pareizs un kas nepareizs, un tava dzīve uzplauks.

Mēs draudze, un ne tikai mēs, lūdzām par Ukrainu. Kad Krievijas karaspēks iebruka Austrumukrainā un anektēja Krimu, tad Latvijā un visā Austrumeiropā cilvēki saprata, cik šī situācija ir nopietna, un visi lūdza Dievu. Arī mēs kā draudze lūdzām, lai Dievs sargā Latviju, un, ja Viņš mūs pasargās, mēs celsim Debesu valstību šeit virs zemes. Sestdien bija NATO samits, kur pieņēma lēmumu, ka nākamā gada sākumā šeit tiks dislocēts viens bataljons (1000 Kanādas karavīru), Igaunijā angļu karaspēka bataljons, Polijā – amerikāņu un Lietuvā – vācu bataljons. Ar bruņu tehniku un visu ekipējumu. Tā ir kā atbilde uz Krievijas agresiju mūsu robežu tuvumā. Kā darbojas Dievs? Vai Viņš pats nāk un sargā mūs ar tanku? Nē, Dievs mums sūta karaspēku, kas mūs pasargās. Kāpēc kanādiešiem būtu jābrauc pie mums, kas paši sevi nevaram pasargāt, un mūs jāsargā? Draugi, tas arī ir brīnums! Mēs lūdzām! Tu vari to uzskatīt par sakritību, taču tas ir kas nebijis. Tas tiešām lielā mērā garantē Latvijas drošību un neatkarību. Mēs joprojām varam šajā valstī brīvi elpot un sludināt, un celt Dieva valstību. Mums ir iespēja!

Brīnos par tiem, kas neizmanto iespējas draudzē vadīt, evaņģelizēt un kalpot. Brīnos par tiem, kas uzņemas kalpot, bet elementārus noteikumus kalpošanā neizpilda, ar to pašu paraksta savu spriedumu – es nekas neesmu un nekas nebūšu. Mēs jau bez tevis iztiksim, cilvēki nāk un iet, bet kas būs ar tevi? Tās ir tavas iespējas. Ja man jāskatās atpakaļ uz savu kalpošanu – es degu. Parasti mācītājs Modris mani neatstāja savā vietā. Kad viņš nebija, es domāju: “Kaut viņš mani atstātu novadīt grupu.” Pašā draudzē nebija lielu vajadzību, pašam bija jāizdomā kalpošanas. Arī evaņģelizējot es gribēju katru cilvēku savā pilsētā aizsniegt, izplatīt bukletus. Es pats gāju un prasīju, vai es varu to darīt, un man atļāva. Es neatceros, ka es kaut ko būtu darījis piespiests. Es esmu redzējis iespējas un vienmēr tās izmantojis, lai arī kā es jutos. Cik es redzu un cik es saprotu, tik es šīs iespējas vienmēr esmu izmantojis. Es redzu iespējas, ko es varētu darīt, taču ir brīži, kad Dievs saka: “Nevajag to darīt, atļauj citam to izdarīt, koncentrējies uz līderu celšanu.” Man neviens to nav licis darīt. Tāda ir atšķirība starp cilvēkiem, kas ir līderi un tiešām veiksmīgi un kas ir neveiksmīgi. Es gribu, lai tu ieraugi savas iespējas.

Dāga Hevarda Milla grāmatā “Desmit kļūdas, ko pieļauj mācītāji” viens no punktiem bija arī par tēmu, kuru es šodien runāju – atlikt uz rītdienu to, ko tu vari izdarīt šodien. Saproti, ka tava šodiena nosaka rītdienu. Ja šodien sēdi un neizmanto iespējas, rītdien nekas tev nebūs. Salamans saka, ka vispirms ir jāapstrādā lauks un tad jāceļ māja. Kā tu uzturēsi māju, ja tev nebūs ienākums no lauka? Es tevi aicinu sākt kaut ko darīt. Iespējas ir daudz – sāc rīkoties! Sāc kalpot, sāc evaņģelizēt, esi līderis, kļūsti par tādu, mācies, sāc savu biznesu, kaut vai ar 5 eiro, bet sāc kaut ko darīt. Tu esi galva un nevis aste! Dievs saka: “Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā!” Pietiek ar to latviešu verga domāšanu. Tieši tāda ir mūsu tautas mentalitāte, mēs esam pieraduši kādam paklausīt, nedomāt, tikai bubināt un paklausīt. Dievs tā nav paredzējis, un tu visu spēj tā spēkā, kas tevi dara stipru. Tu esi Ķēniņa dēls un Ķēniņa meita! Tev nav nekas neiespējams. Tev ir iespējas un tu viņas izmantosi.

Piemērs no Dāvida grāmatas: tēvs skatās, kā dēls spēlē datorspēli. Un dēlu spēlē nogalina. Tēvs saka: “Dēls, tu esi beigts,” bet dēls atbild: “Neuztraucies, tēti, man vēl ir piecas dzīvības.” Spēlē vēl piecas dzīvības, bet tā nav dzīvē, tajā ir tikai viena. Tev ir tikai tās iespējas, kas ir šodien, kuras tu vai nu izmanto, vai neizmanto. Vai nu uz augšu, vai uz leju. Izvēle ir tavās rokās. Es ceru uz pozitīvu un pareizu izvēli. Āmen!

Mums katram ir iespējas, un mums katram Dievs dod laiku, kad izmantot šīs iespējas. Es ceru, ka tu izmantosi katru iespēju, ko Dievs tev dod, ka tu neatliksi šo iespēju uz rītdienu, jo mums, cilvēkiem, parasti ir tendence visu atlikt uz rītdienu. Mums liekas, ka es vēl šodien neesmu gatavs. Mums liekas, ka mēs to vēl nevaram izdarīt, jo mums vēl daudz kas jāiemācās. Cilvēkam ir bailes, un tādēļ viņš atrod sev attaisnojumu. Nav svarīgi, kādēļ viņš ir atradis attaisnojumu, bet viņš izdomā, ka vēl tik daudz Bībeli nepārzina, lai citus vestu pie Dieva. Viņš labāk vispirms izstudēs kārtīgi Bībeli, izmācīsies Bībeles skolā un tikai tad sāks vest cilvēkus pie Dieva. Ja tu nesāksi uzreiz un neizmantosi šo iespēju uzreiz, tad ļoti ticams, ka tu to nekad nesāksi darīt, jo, kamēr tu studēsi Bībeli, mēģināsi iegūt dažādas zināšanas, tikmēr tavas iespējas būs aizgājušas tik tālu, ka būs jau pagājušas. Ja tu neizmanto vienu iespēju, tad Dievs tev vēl dod citu iespēju, varbūt kādā citā jomā un, tad seko tendence atkal to neizmantot. Tev atkal liksies, ka tu neesi gatavs. Bet zini, ka TU ESI GATAVS!

Šodien es runāšu tēmu ar nosaukumu “Kas meklē, tas atrod”. Ja tu meklē, tad tu atrodi! Par to mums arī ir teikts Bībelē.

„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” (Mateja 7:7–8)

Vai šeit ir rakstīts, ka dabū tikai daži, kas lūdz? Kas šajā rakstu vietā ir rakstīts? Paskaties Bībelē, kas tur ir rakstīts. Ikviens, kurš lūdz, tas dabū. Tur nav teikts, ka lielākā daļa, kura lūdz, dabū. Tur nav teikts, ka trešā daļa, piektā daļa, puse vai gandrīz visi. Nē, tur ir teikts, ka katrs viens, kurš lūdz, dabū. Tālāk ir teikts, ka tas, kurš meklē, tas atrod. Kas klauvē, tam taps atvērts.

Piemēram, tu ej ciemos pie drauga vai draudzenes un tu gribi tikt pie drauga iekšā. Ko tu parasti dari? Piezvani pie durvīm. Ja nav zvanu poga, tad tu pieklauvē. Bet iedomājies, ka tu stāvi aiz durvīm un vienkārši stāvi un nesaproti, kādēļ šīs durvis neatveras? Kādēļ tevi neviens neaicina iekšā? Kādēļ tevi neviens tur nav gaidījis? Bet tev vienkārši ir jāpieklauvē, lai tu ieietu iekšā. Tāpat ir ar Dievu. Viņš tevi gaida, bet tev ir jāpieklauvē, tev ir jāmeklē un tad tu atradīsi. Tev ir jāmeklē pašas iespējas, un tad tev tās būs. Tu tās atradīsi. Kādreiz mēs tās izmisīgi meklējam. Tu esi iesprindzis: „Kur ir mana dziedināšana?” Tu zini, ka tas viss tev ir deguna priekšā. Tev ir kādreiz gadījies, ka tu mājās meklē sāli, un nekur neatrodi, bet beigās tu ieraugi, ka sāls tev ir pašā priekšā? Iespējas ir tev tepat priekšā. Tava dziedināšana ir tepat priekšā. Tev tā jau ir, tev tā tikai ir jāpaņem. Jāaiziet un jāpaņem. Jāatver acis un jāierauga. Tur ir visa tava svētība. Klauvē, lūdz, meklē un tu atradīsi.

Kādreizējā zelta drudža laikā Kalifornijā cilvēki uzgāja zeltu. Ik pa laikam cilvēki upē, skalodami smiltis, uzgāja zeltu. Pa kādam zelta gabaliņam, zelta puteklītim. Tomēr tiem, kuri vēlējās kļūt stāvus bagāti, vajadzēja zeltu rakt un meklēt. Ja tu vēlies kļūt stāvus bagāts, tad Dieva vārdā tev ir jārok un jāmeklē. Tu varbūt saki: „Dievs uz mani nerunā, es nedzirdu Dievu. Es nejūtu Dievu.” Man tev ir jautājums – cik tu pavadi laiku pie Bībeles? Kā gan tu vari ieraudzīt, izrakt šos dārgumus, kas ir ierakstīti Bībelē, ja tu neroc? Kad pa reizītēm parādās kāds zelta gabals, tad tu sāc justies labāk, bet iedomājies, ja tu raktu kārtīgi, disciplinēti, tad Dievs noteikti uz tevi runātu. Ja tu meklētu Dieva vaigu, tad tu ieraudzītu Dieva vaigu. Nevar būt tā, ja tu pavadi laiku Dieva klātbūtnē un neatrodi Dievu. Nevar būt tā, ja tu roc, tad nekas nav. Varbūt ir tā, ka kādreiz tev ir jārok ilgāku laiku. Tiem pašiem zelta meklētājiem nebija jau tā, ka viņiem visu laiku rokot bija tikai zelta gabali. Viņiem bija jāpiepūlas, jābūt pacietīgiem, vajadzēja kādas iemaņas, kaut ko jaunu iemācīties, bija vajadzīgi arī instrumenti. Arī tev ir vajadzīgs šis instruments – Dieva vārds. Tev ir šis instruments. Atver to vaļā un roc. Meklē svētības. Meklē to, ko Dievs tev ir paredzējis. Ieraugi, atver acis un tu redzēsi Dieva varenību savā dzīvē. Tu varbūt neredzi ar šīm acīm, tad sāc redzēt ar gara acīm, kas tevī ir iekšā. Dievs to tevī jau ir ielicis. Ieraugi, skaties, meklē, roc. Bet, ja tu nemeklēsi, tad tev arī nebūs. Tu sāksi teikt, ka citiem ir, bet kāpēc man nav!? Bet vai tu meklē? Vai tu meklē atbildi uz savu lūgšanu? Tu meklē savu atbildi uz lūgšanu, tad tu dabūsi savu atbildi. Ja Dieva spēkā meklē dziedināšanu, tad tu dabūsi dziedināšanu Dieva spēkā. Ja tu meklēsi finansiālu svētību, atradīsi biznesa iespējas šeit pat Latvijā. Ja tu meklēsi, iedziļināsies un pieliksi visas pūles, tad tu atradīsi šīs iespējas. Ja tu meklēsi iespējas kalpot Dievam, tad tu tās atradīsi. Ja tu meklēsi Dievu, tad tu Viņu atradīsi. Ja tu meklēsi Viņa vaigu, tad tu satiksies ar Viņu. Vaigu vaigā tu ieraudzīsi Dieva godību. Tu ieskatīsies Jēzum acīs. Pagriezies pret Jēzu ar seju, nevis ar muguru. IESKATIES JĒZUM ACĪS, MEKLĒ VIŅU!

Ir daudz cilvēki, kuri, pirms iepazinuši dzīvo Dievu, Jēzu Kristu, meklējot Dievu ir izgājuši dažādus ceļus. Viņi ir bijuši kādās maldu mācībās, bet, ja viņi patiesi meklē, ja viņi neatlaidīgi meklē dzīvo Dievu, Jēzu Kristu, viņi atrod dzīvo Dievu un pēc kāda laika, pat izejot cauri šiem maldu ceļiem, viņi atrod Jēzu Kristu, jo tas, kurš meklē, tas atrod. Paskatīsimies, ko mums saka Bībele par Mariju.

„Bet Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas. Tie saka viņai: “Sieva, ko raudi?” Viņa tiem saka: “Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi To likuši. To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezina, ka tas ir Jēzus. Jēzus viņai saka: “Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka Viņam: “Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu Viņu esi licis, lai es Viņu dabūtu! Jēzus viņai saka: “Marija!” Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz Viņu: “Rabuni” (tas ir: mācītājs)! Bet Jēzus viņai saka : “Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva. Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: “Es savu Kungu esmu redzējusi, un to Viņš man sacījis.” (Jāņa 20:11–18)

Stāsts ir par to, kad Jēzus jau bija augšāmcēlies, un Marija aizsteidzās uz Jēzus kapu meklēt Viņu. Viņa izmisīgi meklēja Jēzu Kristu. Viņa ieliecās kapā, viņa raudāja. Viņa pielika visas pūles un meklēja Jēzu. Viņa domāja, ka Jēzus ir nozagts. Pats fakts ir tas, ka viņa meklēja Jēzu. Viņa skatījās kapā vienreiz, bet Jēzus nebija. Viņa skatījās kapā vēlreiz, bet Jēzus nebija. Viņa redzēja Jēzu, bet nezināja, ka Tas ir Jēzus. Kāpēc viņa neatpazina Jēzu? Kāpēc viņa neredzēja Jēzu, ja Jēzus uz viņu skatījās? Varbūt tāpēc, ka asaras bija aizmiglojušas viņas acis. Varbūt tādēļ, ka viņa vairāk skaidri neredzēja. Kādreiz ir tā, ka mēs tik ļoti esam iegrimuši savās bēdās, ka mēs neredzam Jēzu. Jēzus ir šeit! Atbilde ir šeit – tev deguna galā! Ieraugi Jēzu, augšāmcelto Kristu. Kādu Jēzu tu meklē? Dzīvo Jēzu vai mirušo Jēzu? Kuru Jēzu tu meklē? Meklē dzīvo Jēzu un tu redzēsi, ka atbildes tev būs. Tās atbildes, kuras tu meklē.

Tad Jēzus konkrēti prasīja, ko viņa meklē. Viņai bija vienalga kādiem līdzekļiem, bet viņa dabūs Jēzu. Viņa meklēs, vienalga kur – aiz kapa, kaut kur tālāk. Viņa izmisīgi meklēja savu Kungu. Cik izmisīgi mēs meklējam Dievu? Vai mēs izmisīgi Viņu meklējam? Vai mēs meklējam Viņa vaigu? Marija apgriezās. Tātad, viņa bija ar muguru pret Jēzu. Vai tu stāvi pret Jēzu ar muguru un pats nesaproti, kādēļ tu Viņu nevari atrast? Viņa skatījās kapā, kur bija mirušais Jēzus. Meklē dzīvo Dievu. Dievs tevi uzrunā vārdā. Tad, ka Tu viņu meklē, tad Viņš tevi uzrunā vārdā. Viņš uzrunā tevi, tieši personīgi tavā vārdā, personīgi tevi! Tad, kad tu Viņu meklē, lasi Dieva vārdu, tad Viņš uzrunā tieši tevi! Tajā brīdī, kad tu atvēli laiku Viņam. Viņš ilgojas sarunai ar tevi. Viņš ilgojas, kad tu nāksi Viņa pagalmos. Viņš ilgojas, kad tu nāksi Viņa tuvumā. Viņš ilgojas, kad tu raksi šo zeltu, ko Viņš tev ir sagatavojis. Viņš ilgojas, kad tu sāksi meklēt šīs iespējas. Kad tu sāksi kalpot, nodoties. Dievs ilgojas. Mācītājs bieži vien runā par biznesa iespējām. Dievs tev atklāj dažādas lietas. Ieraugi dzīvo Dievu! Ieraugi, ka arī tev ir iespējas. Ieraugi, ka arī tu vari. Viņš uzrunā tevi vārdā. Viņš tevi pazīst personīgi. Tad, kad tu pats satiec Dievu, tāpat kā Marija. Viņa atrada dzīvo, augšāmcelto Jēzu Kristu. Ko Jēzus viņai pateica? „Ej un pastāsti to citiem!” Jēzus viņai pateica: „Kad tu pats esi atradis mani, tad pasaki to pārējiem. Aizej pasaki to mācekļiem. Aizej to pasaki citiem cilvēkiem!” Kā tu domā, kas būtu, ja Marija nebūtu aizgājusi un pateikusi? Vai mēs šodien lasītu šo Rakstu vietu? Vai mēs lasītu šo notikumu, ja Marija nebūtu izstāstījusi tālāk? Kā tu domā, kā lai cilvēki uzzina par Dievu? Kā lai viņi uzzina par Jēzu Kristu, ja tu neej un nestāsti, ja tu neej un neliecini, ja tu neej un nemeklē Dievu?

Jūs droši vien zināt to anekdoti par Vinniju Pūku. Sivēntiņš prasa Pūkam: „Tu medu atnesi gan sev, gan man?” Vinnijs Pūks atbildēja: „Jā, atnesu gan sev, gan man.” Mēs kristieši bieži vien esam kā Vinnijs Pūks, šajā gadījumā. Mēs gribam sev un man. Medu man un medu sev. Visas svētības man un dziedināšanu sev. Garīgo barību man. Bet ko Dievs saka? „Dodiet, tad jums taps dots!” Tev liekas, ka tev nav ko dot?

„Nesaki savam tuvākam: “Ej un nāc, rīt es tev došu!” – jo tev taču ir, ko dot tūlīt.” (Salamana pamācības 3:28)

Tev ir ko dot tagad. Marija neteica Jēzum: „Pagaidi, Jēzu. Lai tie mācekļi un pārēji paši meklē Tevi. Lai viņi paši dabū to visu, es negribu iet.” Viņa tā neteica. Viņa steigšus gāja un pasludināja šo Prieka Vēsti pārējiem. Arī tu ej un steigšus pasludini šo Prieka Vēsti pārējiem. Pastāsti viņiem, cik labs ir tavs Glābējs. Cik labs ir tavs Dievs, tavs dziedinātājs. Pats stāsti viņiem par tiem brīnumiem, par tām dziedināšanām, svētībām, ko Dievs ir tavā dzīvē darījis. Varbūt tev šķiet, ka tu esi kā Marija, kurai bija pilnas acis ar asarām, un tev liekas, ka ir tikai tava problēma, un pārējo problēmas tev ir vienaldzīgas. Tu pat neredzi vairāk Jēzu, kad Viņš tevi uzrunā. Tu pat nedzirdi, kad Viņš tev saka, lai tu aizej un pastāsti to citiem. Jā, ir dažreiz vajadzīgs ilgāks laiks, lai meklētu atbildi uz savu vajadzību, bet tas jau nenozīmē, ka šī atbilde tev netiks dota. Manā dzīvē vienmēr, kad es esmu meklējusi Dievu, tad vienmēr es esmu Viņu atradusi. Kā ir tavā dzīvē? Vienmēr, kad mēs meklējam Viņu, tad Viņš ir atrodams. Vai tad Dieva vārds melotu? Ko vēl Bībele mums saka?

„Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6)

Ko nozīmē – “kamēr Viņš ir atrodams”? Vai tad Dievs nav mūžīgs un vakar, šodien un rīt tas pats? Jā, bet katra cilvēka dzīvē ir kāds laika posmiņš, kad viņam ir iespēja meklēt dzīvo Dievu. Kamēr vēl tu esi dzīvs tev ir iespēja meklēt dzīvo Dievu. Un kamēr vēl tu esi pie pilna prāta, tev ir iespēja meklēt dzīvo Dievu. Kādreiz cilvēki atgrūž dzīvo Dievu, atgrūž Kristu. Tad pienāk brīdis, kad viņi vairāk nav pie pilnā prāta, un tad ir jautājums – vai viņiem ir iespējams meklēt dzīvo Dievu? Vai viņiem ir iespēja iepazīt Dievu? Varbūt viņam kaut kādām brīdī tas prāts atnāks vaļā un viņš vēl var iepazīt Dievu. Bet varbūt viņš tāds arī paliks visu savu dzīvi. Ir tādi cilvēki, kuri noliedz Dievu, zaimo Dievu un pēc tam viņiem vairs nav iespēju iepazīt Dievu. Viņiem prāts tik tālu aptumšojas.

Es domāju par tiem cilvēkiem, kuri izdara pašnāvības. Kas gan cilvēka dzīvē ir jānotiek, lai viņš gribētu sevi nogalināt, jo tas nebūt nav tik vienkārši un viegli?! Es to izskaidroju ar to, ka cilvēka prātā notiek kaut kāds īssavienojums, ka viņš nesaprot, ko viņš dara. Viņš domā, ka tur, pēc šīs zemes dzīves, būs vieglāk. Bet, ko par to saka Bībele? Tu domā, ka Dievs nerunā sirdsapziņā, ka nebūs vieglāk? Ir daudz liecību, ka tie cilvēki, kuri gribējuši izdarīt sev galu, to nav izdarījuši, jo viņiem kāds iekšā ir teicis, ka nekas nebeigsies un murgs turpināsies, tikai vēl trakāk nekā virs zemes. Kas tā ir par balsi, kas uz viņiem runā? Un kādēļ tie, kas izdara pašnāvību, nav tai paklausījuši? Tādēļ es tev šodien saku, meklējiet To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams.

Dieva vārds skaidri saka, ka pēdējie laiki ir tuvu. Dieva vārds saka, ka Jēzus var atnāk jebkurā brīdī tavā dzīvē. Vai tu būsi gatavs? Vai tu būsi Viņu meklējis? Vai tu būsi Viņu atradis? Jo, redz, nepietiek tikai meklēt, ir arī jāatrod.Marijai jau arī nebijā tā, ka viņai aizgāja uz kapu un redzēja, ka Jēzus nav, un gāja projām. Nē, viņa pielika pūles un meklēja, kamēr atrada Jēzu. Dažreiz ir jāpieliek daudz vairāk pūles, kā mēs vēlētos, lai atrastu savu svētību, lai atrastu savu brīnumu. Manā dzīvē vienmēr, kad es esmu meklējusi Dievu, es esmu Viņu atradusi. Nekad Viņš nav aizklājis Savu vaigu, kad es esmu nākusi Viņa priekšā. Nevienu reizi. Nekad Viņš nav mani atraidījis. Nekad Viņš nav man teicis: „Ko tu nāc pie Manis?” Grēcīga vai netīra, kad es esmu kaut ko sagrēkojusi, kādu nepareizu vārdu pateikusi. Nekad Viņš nav tā teicis. Viņš vienmēr tevi gaida un Viņš vienmēr tevi pieņem, ja tu Viņu meklē. Viņš jau tevi ir atradis. Viņš jau visu ir izdarījis.

Tad, kad man bija vajadzīga dziedināšana, es Viņu meklēju. Meklējot Dieva vaigu, nākot Viņa tuvumā, Viņa klātbūtnē es atradu savu dziedināšanu. Jā, tas nenotika vienā dienā. Jā, tā bija cīņa, bet es atradu savu dziedināšanu. Es dabūju savu brīnumu, jo es neatlaidīgi to meklēju. Es ticēju tam, ko Dieva vārds saka. Ar Viņa brūcēm es esmu dziedināta. Netici tam, ko saka tavas sajūtas, emocijas. Emocijas ir nepastāvīgas. Netici tam, ko saka tavi slimības simptomi. Netici tam, ko visi visapkārt saka, ka biznesa iespējas Latvijā nav iespējamas. Tici tam, ko saka Dievs – ka tu esi dziedināts Viņa brūcēs. Ka tev ir šīs iespējas uzsākt savu nodarbi šeit Latvijā. Nemeklē attaisnojumus, lai kaut ko nedarītu. MEKLĒ IESPĒJAS, LAI KAUT KO DARĪTU! To, ko Dievs grib, lai tu darītu. Es dabūju savu dziedināšanu.

Tad, kad man bija vajadzīgs darbs, es arī meklēju. Es nezinu, ko nozīmē teikums: „Es nevaru atrast darbu.” Es tiešām nezinu, ko tas nozīmē. Tu domā, ka tas ir varbūt tāpēc, ka man darbs vienmēr uz paplātes ir bijis. Es tev pastāstīšu, kā man ir bijis. Kad es vēl biju nepilngadīga, man bija vajadzīgs darbs. Kā tu domā, ko es darīju? Vai es sēdēju mājās, rokas klēpī salikusi un gaidīju savu lielo darba iespēju? Tad es dzīvoju laukos. Laukos, kur vispār nav darba, kur tikai ir divi veikali. Tur vēl bija psihiatriskā slimnīca, skola un bērnu dārzs. Es jau nedzīvoju centrā, es dzīvoju ārpus pilsētas. Es varēju atrast sev attaisnojumu, ka es esmu nepilngadīga. Kurš mani tādu ņems darbā? Man nav izglītības, jo man bija pabeigta tikai pamatskola. Es grasījos mācīties vidusskolā, neklātienes programmā, jo es sapratu, ka es iešu strādāt. Un es meklēju šo iespēju. Kā es to meklēju? Vai es ieliku kaut kur vienu sludinājumu un gaidīju, ka mani uzmeklēs. Man nevarēja piezvanīt, jo man nebija telefona. Tātad es sludinājumu arī nevarēju ielikt. Ko es darīju? Es meklēju. Es gāju no vienas vietas uz otru vietu. Uz tām dažām vietām, kuras tur mazpilsētiņā bija. Es gāju un prasīju: „Vai jums gadījumā nevajag darbinieku?” Viņi jautāja, ko es protu darīt. Daudzi nobīstas par to, ka viņiem prasīs, kāda ir izglītība. Es no tā nebaidījos. Es pat gāju psihiatriskā slimnīcā, jo es biju gatava darīt jebkādu darbu. Man bija vajadzīgs darbs.

Tādēļ es uzskatu, ka tas cilvēks, kurš saka, ka nevar atrast darbu – viņš nemeklē, viņš nepieliek pūles, lai meklētu darbu. Varbūt izskatās, ka viņš meklē darbu, bet viņš nemeklē darbu izmisīgi. Jo tas, kurš meklē, tas atrod. Ja Dieva vārds to saka, tad tā arī ir. Es atradu darbu. Es uzskatu, ka tas bija vislabākais darbs visā tajā mazpilsētā. Mani paņēma darbā kādā kafejnīcā. Nepilngadīgu meiteni, kura neprot gatavot tādus smalkus ēdienus. Kad es pirmo dienu aizgāju uz darbu, man viss bija jāmācās, es neko no tā nepratu. Man bija jāiemācās smalki sagriezt produkti. Mēs dzīvojām laukos, kur desu griež citādāk. Laukos griež kārtīgu desas šķēli un kārtīgu maizes šķēli, kārtīgi pa virsu uzsmērē sviestu, protams, ja ir sviests. Kafejnīcā tu nedrīksti griezt tādu desas šķēli vai mizot kartupeļus kā tev pašam ienāk prātā. Tas viss man bija jāmācās. Mani paņēma darbā. Tur bija izlikts sludinājums, ka meklē pavārus. Ja tu ietu garām un tev vajag darbu, bet tur rakstīts, ka vajag tieši pavārus, un tu domā, ka tev ir tikai pamatskolas izglītība, un neesmu nekāds pavārs. Domājot, ka neproti tā gatavot, kā viņiem vajag. Un tu paej garām šai iespējai. Bet, ko es darīju? Es skatījos, ka ir iespēja, es ticēju un gāju iekšā kafejnīcā. Es piedāvāju, ka es varētu strādāt par kartupeļu mizotāju, grīdas mazgātāju, trauku mazgātāju. Es piedāvāju dažādas iespējas, ko es varētu izdarīt. Viņa mani pierakstīja rindas galā. Gāja laiks un viņi mani uzmeklēja. Kāpēc? Jo es pati biju meklējusi. Kā tu domā, par ko es tur strādāju? Es biju pavārs. Man bija oficiāla darba vieta. Dievs man to deva. Dievs mani svētīja, tādēļ, ka es meklēju un atradu.

Kad tu meklē, tad tu atrodi. Jo Dievs ir atrodams. Viņš ir tuvu. Viņš ir pie tevis. Ieraugi Jēzu. Meklē iespējas, un viss tavā dzīvē sakārtosies. Nedomā, ka tu nevari. Nedomā, ka tu esi neveiksminieks. Tu vari! Tu esi veiksminieks. Ieraugi. Atver savas acis un skaties. Meklē un atrodi. Lūdz un tev taps dots. Klauvē un tev taps atvērts. Jo ikviens, kurš lūdz, tas dabū. Kas klauvē, tam tiek atvērts. Kas meklē, tas atrod. Es ticu, ka tu meklēsi, ka tu raksi, ka tu atradīsi, un ka tu virzīsies pa panākumu kāpnēm uz augšu, tuvāk savam mērķim. Tuvāk savam Dievam! Tuvāk savam Kungam, un Dievs tevi pārdabiski svētīs. Tad, kad tu meklēsi, tad Dievs nāks un tev palīdzēs. Tad, kad tu sāksi darīt, tad, kad tu piecelsies, tad, kad tu ieņemsi savu vietu, tad, kad tu ieiesi savā aicinājumā, tad kad tu izmantosi tās iespējas, ko tev piedāvā kalpošanas darbā, mājas grupiņā, draudzē, tad Dievs nāks un tevi svētīs pārdabiskā veidā. Dievam tev ir varens un liels plāns. Dievam tieši tev ir daudz un dažādas svētības. Viņš grib tevi svētīt. Viņš grib izliet Savas svētības – pārbagāti, pāri pārēm plūstošas. Tā Viņš grib tevi svētīt. Tev tikai ir jāsāk MEKLĒT, DARĪT, IET, KALPOT un tu redzēsi Dieva varenību savā dzīvē.

Mīļais Debesu Tēvs. Paldies Tev, Kungs, ka Tu esi klātesošs. Mēs gribam izmantot katru iespēju. Mēs gribam izmantot to laiku, ko Viņš mums dod. Mēs gribam meklēt un atrast. Mēs paceļam savas rokas pretī Tev, Dzīvais Dievs. Mēs nākam Tava vaiga priekšā, Tēvs. Mēs meklējam Tavu vaigu, mans Kungs. Mēs meklējam Tavu tuvumu, Tēvs. Mēs gribam iepazīt Tevi vairāk. Mēs negribam stāvēt pret Tevi, Jēzu, ar muguru. Mēs gribam lūkoties Tavās acīs, Kungs. Mēs gribam izmantot iespējas, Dievs. Mēs gribam iet, no spožuma uz spožumu, Dievs. Mēs gribam iet no uzvaras uz uzvaru. Mēs gribam kalpot, būt ar Tevi, Dievs! Tēvs, svētī draudzi, lai viņi ierauga! Atver katra acis, Tēvs. Atver katra viena sirdi, Dievs. Pieskaries katram, Tēvs. Aizskar ikvienu. Lai ikviens pieliek savas pūles, lai ieietu Tavos pagalmos! Meklēt Tevi. Meklēt iespējas. Paldies Tev, Dievs! Tu esi brīnumu Dievs!

Mācītāju Mārča un Gannas Jencītes sprediķi pierakstīja Inguna Kazāka, Daila Lielbārde un Anna Krista Eškina, rediģēja Ieva Našeniece