Lai sasniegtu mērķus, ir nepieciešama pārliecība par sevi un savām spējām, 
tomēr bieži vien mazvērtības domas traucē izcīnīt uzvaras. Arī Ieva bija viena no tiem, kura daudzus gadus bija pārliecināta, ka viņai nesanāk tik labi kā citiem, ka viņa nav pietiekami gudra, laba, veiksmīga un komunikabla. Bet, kad jaunā sieviete sāka iepazīt Dievu, viņas domas par sevi pamazām izmainījās.
Ieva stāsta: “Bērnībā biju mierīga un nekad neizcēlos ar runātīgumu. Visgrūtākā man šķita komunikācija ar cilvēkiem. Es nevarēju uzsākt sarunu ar citiem – nezināju, ko lai saka, vai tas būs pareizi, ko pateikšu, ko citi padomās un kā izskatīšos no malas, ja jautājums nebūs izdevies, tāpēc no sarunām ar sev ne tik pazīstamiem cilvēkiem izvairījos. Vislabāk jutos ģimenes un tuvāko draugu sabiedrībā, ar kuriem arī visvairāk komunicēju. Mācoties pamatskolā, mocījos ar mazvērtības domām – ka neprotu komunicēt, ka neesmu pietiekami inteliģenta, arī ar ārējo izskatu nelepojos, biju kautrīga un noslēgta. Šīs nepārliecinātības un mazvērtības domas mani pavadīja diezgan ilgu dzīves posmu. Augstskolas laikā grūtības sagādāja arī uzstāšanās auditorijas priekšā. Es, protams, darīju visu, ko studiju laikā prasīja, bet man tas nebija viegli. Visas šīs mazvērtības domas veicināja iekšēju tukšumu – man nebija prieka un gandarījuma par sevi, tāpēc centos to iegūt ballītēs, kad kopā ar draudzenēm ik nedēļas nogali devāmies uz kādu klubiņu dejot. Cilvēku komplimenti un uzslavas deva gan tikai īslaicīgu apmierinājumu, kurš ātri vien noplaka un tukšums nemazinājās. No malas varbūt tā neizskatījās, bet patiesībā manai dzīvei nebija mērķu un nezināju, ko īsti gribu darīt, kur strādāt un ko sasniegt. Nebija savas nostājas un viedokļa, nemācēju par sevi iestāties. Visi citi manā vietā ieplānoja, kas man būtu jādara, kā jādzīvo, nevis es pati.”
Ievai viss šķita vienmuļš, tāpēc viņa vēlējās izmaiņas, bet nezināja, kas tieši būtu jādara. Studiju laikā jaunā sieviete sāka strādāt un iedomājās, ka varētu uzsākt nelielu biznesu. Lai iegūtu kādus mērķus un redzējumu savai dzīvei, Ieva sāka lasīt spēcīgu personību autobiogrāfijas un slavenu līderu sarakstītas grāmatas, kā arī apmeklēt līderības seminārus.
„Visas šīs grāmatas un semināri paplašināja manu redzesloku, bet iekšēju gandarījumu nesniedza un mazvērtību nemazināja. Joprojām iekšēji biju ļoti nepārliecināta par sevi. Tad, aptuveni pirms diviem gadiem, kolēģe mani uzaicināja uz draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupiņas pasākumu. Tam sekoja arī aicinājums uz dievkalpojumu. Dzirdētais un redzētais man ļoti patika, jo toreiz mācītājs sludināja gan par Dieva nozīmi un gribu mūsu labklājībā, gan arī konkrētus biznesa pamatprincipus. Lai gan Dievam esmu ticējusi jau no bērnības, jo mazotnē kopā ar omīti lasījām Bībeli un lūdzām, tomēr aptuveni septiņu gadu vecumā pārtraucu iepazīt Dievu personīgi. Pēc tam tikai apmeklēju dievkalpojumus divas reizes gadā – Ziemassvētkos un Lieldienās, bet pašu Dievu nemeklēju. Pēc draudzes „Kristus Pasaulei” dievkalpojuma pamazām sāku apmeklēt arī vienu no draudzes mājas grupiņām un atjaunoju attiecības ar Dievu kā bērnībā – lasot Bībeli un lūdzot, un Viņš sāka mainīt manu domāšanu. Apzinājos, ka kļūstu arvien vairāk pārliecināta par sevi un mazvērtības domas atkāpjas. Sapratu, ka to, ko saviem spēkiem neesmu varējusi izmainīt, Dievs ir spējīgs izmainīt. Sāku ieraudzīt sevi kā uzvarētāju! Arī mājas grupiņas vadītāja mani nepārtraukti iedrošināja, ka es varu, ka esmu gudra un man viss sanāks.”
Tagad jaunā sieviete zina, ka viņa var, viņai sanāk, ka viņa ir gudra un skaista. Ieva vairs nav noslēgta, bet tieši pretēji – ir kļuvusi komunikabla un atvērta.
„Man vairs nav iekšējā tukšuma, ko radīja mazvērtības domas, un ballīšu apmeklēšana nav nepieciešama, jo piepildījumu, iekšējo gandarījumu esmu atradusi, iepazīstot Dievu. Esmu pārliecināta par sevi un Dievs tukšumu ir aizpildījis ar prieku un mērķiem. Tagad man nav problēmu uzsākt sarunu arī ar svešu cilvēku, nebaidos kļūdīties sarunas laikā. Uzstāties auditorijas priekšā arī vairs nesagādā grūtības. Man ir labs darbs, kas man patīk un kurā ir dažādas izaugsmes iespējas. Tagad zinu, ka vienmēr iešu uz priekšu. Lasot Bībeli, lūdzot un klausoties sprediķus, Dievs maina domāšanu un rāda, kādu Viņš mani redz – stipru personību, kura sasniedz savus mērķu un izcīna uzvaras.
Vai neesi pārliecināts par sevi? Tev nav mērķu un vīzijas? Iedrošinu tevi tuvoties Dievam un ļauj, lai Viņš tevi maina, jo cilvēks savā spēkā nevar mainīties pilnībā, bet kopā ar Dievu ir iespējams viss. Apmeklē draudzi un mājas grupiņu, lai apkārt tev ir cilvēki, kuri atbalstīs, iedrošinās, uzmundrinās, kam vēlēsies līdzināties un sekot. Bet, galvenais, iepazīsti Dievu, jo Viņš tavu „es nevaru” pārvērtīs par „es varu”!”
Ievas A. liecību pierakstīja Pārsla Jankovska
