18.aprīļa dievkalpojums draudzē Kristus Pasaulei bija svētku dievkalpojums – tika sveikti Bībeles skolas un Līderu skolas beidzēji. 
Tikpat īpaša bija arī svētruna – mācītājs Mārcis Jencītis savā lūgšanu kambarī saņēmis no Dieva Vārdu par Viņa mīlestību, ar visu savu sirdi un visu savu spēku deva to mums, mīlestībā, savai draudzei.
„Es esmu iezīmēts abās Viņa plaukstās,” saka mācītājs. Dievs savu mīlestību ir parādījis ar to, ka Kristus mira par mums, kad mēs vēl bijām grēcīgi. Jēzus caurdurtās rokas ir Dieva mīlestība. Mācītājs uzdod jautājumu – „Vai tu esi piedzīvojis Dieva mīlestību?” Mācītājs lasa 1. vēstuli Korintiešiem 13. nodaļu, un aicina mūs domāt par to, kas ir tas, kas nekad nebeigsies.
Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. (1. Korintiešiem 13:1-12)
„Mīlestība nekad nebeigsies – viss, ko mēs redzam ar savām acīm, izbeigsies, jo ir tikai viena dzīve un tad nāve”, – saka mācītājs. „Tad mūs šķiros – būsim soģa krēsla priekšā. Kad viss tagad redzamais būs beidzies, paliks tikai mīlestība – mūsu attiecības ar Dievu. Dieva mīlestība ir brīnišķa”. Mācītājs atzīst, ka divas dienas staigājis asarām acīs, kad saņēmis šo Vārdu no Dieva. „Dievs mīl,” saka mācītājs – kāda ir Dieva mīlestība? „Dievs ir neizdibināms, bet es gribu Viņu izdibināt,” saka mācītājs un atgādina, ka Dievs Pats mūs aicina meklēt Viņa vaigu – izdibināt! Pretēji tam, kā esam raduši domāt. Mācītājs saka: „Dievs nav mīlestība, Viņš ir Dievs. Bet Viņš Mīl!”
Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. (1. Jāņa 4:10)
Savu mīlestību Dievs parāda ar to, ka esam iezīmēti Viņa roku plaukstās. Mācītājs saka: „Es gribu tev šodien pastāstīt, kāda Dieva mīlestība ir! Mēs nerunājam par mīlestību, kas dod vaļu miesai, bet par to mīlestību ar kādu Viņš mīl”. Raksturojot Dieva mīlestību, mācītājs min Jēzus attiecības ar Lācaru – Jēzus raudāja, kad Lācars bija miris.
Kad Marija nonāca tur, kur Jēzus bija, viņa, To ieraudzījusi, metās Tam pie kājām un sacīja Viņam: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris.” Tad Jēzus, redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma un sacīja: “Kur jūs viņu esat likuši?” Tie Viņam saka: “Kungs, nāc un redzi!” Jēzus raudāja. Tad jūdi sacīja: “Redziet, cik ļoti Viņš to ir mīlējis!” (Jāņa 11:32–36)
Mēs saprotam, ka Dievs ir emocionāls Dievs. Viņš smejas un arī skumst. Viņš ir arī greizsirdīgs un dusmīgs uz katru elku mūsu dzīvēs. Dievam ir žēl, kad Viņš redz cilvēkus, kuriem ir atņemta sadraudzība ar Viņu, kuri ir ielikti reliģijas rāmjos, cilvēkus, kuri ir pazaudējuši sapņus. Mācītājs saka: „Tu zini, ir cilvēki, kuriem vispār nav bijuši sapņi.” Mācītājs aicina mūs apzināties, ka Dievs mūs mīl! Lūk, Dieva mīlestības pierādījums pie krusta:
Un, kad tie nonāca tai vietā, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļaundarus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku. Bet Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta. (Lūkas 23:33-34)
„Tikai tad, kad mīl un pazīst Tēva mīlestību, var pateikt – Dievs piedod tiem..”, – mums atgādina mācītājs. Dieva mīlestība paliek mūžīgi (Ezras 3:11) Mūsu uzdevums ir to apzināties un ielikt prātā un caur prātu sirdī, uzsver mācītājs un dod četrus punktus:
- Dievs mīl,
- Apzinies, ka Dievs tevi mīl,
- Mīli Dievu,
- Mīli cilvēkus.
Šajos punktos ietverti divi galvenie baušļi, ko Dievs mums devis.
Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mateja 22:37–40)
Dievs saka, ka Viņš tevi neaizmirsīs un samīļos pat tad, ja tavi vecāki tevi nemīļoja.
Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. (Jesajas 49:15)
Mācītājs uzsver – ir kāds, kurš mīl mūžīgi un Viņa mīlestība ir karstāka par elli.
Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis (Jesajas 49:16)
„Šis pravietojums izteikts vairākus simtus gadu pirms Jēzus krusta nāves, jo Dievam bija un ir plāns tavai dzīvei”, – nešaubīgi apgalvo mācītājs.
Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. (1. Jāņa 4:9)
„Jēzus asinis izlietas par mani un tevi!” – saka mācītājs. „Nav lielākas mīlestības, ja savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Es esmu Dieva draugs, Viņš par mani atdevis savu dzīvību!”
„Par naudu nevienu nevar glābt”, – saka mācītājs un citē 49. psalma 8. pantu: Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves..
„Arī ar labiem darbiem nevar nopelnīt glābšanu”, – saka mācītājs. „Diemžēl vesela denominācija vēl joprojām maldīgi māca, ka glābšanu nopelnam ar darbiem nevis Dieva žēlastībā. Ziniet”, – saka Mārcis Jencītis – „Es nepavadu laiku ar Dievu, lai izpelnītos Viņa mīlestību, bet gan es pavadu laiku ar Viņu tādēļ, ka Viņš mani mīl!” Mācītājs turpina sakot, ka mēs lielākā daļa esam bijuši atstumti un nemīlēti un tikai pateicoties Viņa mīlestībai esam dziedināti. Viņš min piemēru no rakstiem:
Listrā sēdēja kāds vīrs slimām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis. Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Pāvils, viņu uzlūkodams un redzēdams, ka viņam ir ticība tikt dziedinātam, sacīja skaļā balsī: “Celies stāvus uz savām kājām!” Un viņš uzlēca un staigāja. (Apustuļu darbi 14:8-10)
„Pāvils sludināja, šis vīrs klausījās un viņā radās ticība. Tāpat ir arī ar Dievu!” – apgalvo mācītājs. „Mīlestība tevī ir, ja tu pavadi laiku ar Dievu! Ar svētdienas sprediķiem ir par maz, ir vajadzīgas tuvas attiecības ar Dievu. „Mīli Dievu un dari to, ko Viņš grib”, – aicina mācītājs.
Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā. (1. Jāņa 2:5)
Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības (1. Jāņa 2:15)
Ceturtais punkts, ko teica mācītājs, bija – mīli cilvēkus! Mācītājs uzskatāmi demonstrē cilvēka situāciju pasaulē caur anekdoti par runājošu papagaili, kurš nejauši tika iesūkts putekļu sūcējā un pēc tam nepārdomāti iemērkts aukstā ūdenī, bet vēlāk žāvēts ar fēnu. Visa tā rezultātā papagailis tomēr izdzīvoja, taču neviens nekad vairs nedzirdēja viņu runājam. „Cik daudz cilvēku vairs nespēj mīlēt!” – saka mācītājs. Tikai Jēzus atbrīvo un dziedina no visiem pāri darījumiem.
„Es mīlu Dievu, un to es Viņam saku katru rītu savā lūgšanu kambarī. Bet pirmo reizi, kad es viņam to teicu, man bija grūti to izdarīt, jo savos trīsdesmit gados biju piedzīvojis pietiekami daudz sāpinošu apstākļu un arī pats biju sāpinājis citus”, – stāsta mācītājs. „Mums katram ir savi apstākļi – draugi, sievas, vīri. Pat valdības mums melojušas. Arī kā tauta mēs neko daudz labu neesam piedzīvojuši, tāpēc nespējam mīlēt. Taču mūs mīl Dievs, un es spēju saņemt tādu mīlestību, ko man nespēj dot neviens! Un caur to es spēju piedot”, – saka mācītājs. „Velns cilvēkiem atņem gan cerību, gan mīlestību, bet Dievs ir tas, kas tev to atdod!” Mācītājs min rakstu vietu, kur tiek dziedināts aklais:
Un viņi nāk uz Betsaidu. Tad tie Viņam pieved kādu neredzīgu un Viņam lūdz, lai Viņš to aizskartu. Un Viņš, neredzīgo pie rokas ņēmis, to izveda ārā no ciema un spļāva viņa acīs, uzlika tām rokas un tam jautāja: “Vai tu ko redzi?” Un, acis pacēlis, tas sacīja: “Es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam.” Tad Viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm, un tas ieraudzīja gaismu un tapa atkal vesels un redzēja visu pilnīgi skaidri. (Marka 8:22-25)
Mārcis Jencītis saka: „Kad es biju bez Jēzus, es arī redzēju cilvēkus kokiem līdzīgus, mani interesēja tikai manas vajadzības un pēc manis kaut vai plūdi!”
„Mēs varam pilnvērtīgi mīlēt tikai tad, kad mēs iemīlamies Kristū! Visgrūtāk mīlēt savus tuvākos”, – saka mācītājs. „Vēl grūti mīlēt nodevējus un slepkavas, piemēram, tos, kas nogalinājuši tavus tuviniekus”. Kā piemēru mācītājs stāsta par filmu „Katiņa”, kur tiek rādīts kā Otrā pasaules kara laikā nogalināja 20 000 poļu virsniekus. Tādas masu slepkavības ir notikušas ļoti daudz, arī pie mums tepat Rumbulā, nogalināti ebreji, tepat centrālcietumā čekisti šāva latviešu inteliģenci. Un tie ir gadījumi, kad grūti piedot. „Ja es nepazītu Kristu šodien, es nekad to krieviem nebūtu piedevis”, saka Mārcis Jencītis. Vai to var piedot? – Var! Kristus pie krusta teica – „piedod tiem, Tēvs, jo tie nezina, ko dara!”
„Ziniet, tā ir Dieva žēlastība, ka mēs varam šeit pulcēties”, – saka mācītājs. „Ja tagad mainītos režīms, tad es un draudzes vadītāji būtu vieni no pirmajiem sarakstā! Jo tiem, kas veido globālo valdību,Dzīvā Dieva draudzes ir ienaidnieks numur viens, bet ar reliģiju viņi ir uz vienu roku”, – saka mācītājs un turpina: „bet viņi nezina, ka Dieva mīlestība ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tās versme ir ugunīga.. (Augstā dz. 8:6) kā arī to, ka ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Rom.8:39)
„Un, kamēr draudze mīl, tikmēr tā dzīvo un manas mīlestības pilnās attiecības ar Dievu paliks!” – vēlreiz un vēlreiz uzsver mācītājs. „Mūs neviens nekad neapturēs, jo mēs pazīstam Viņu un Viņa mīlestību”. Mācītājs saka, ka Dievs ir piepildījis daudzus viņa sapņus, tomēr galvenais, ka mēs apzināmies Dieva mīlestību un ka varam kādu iepazīstināt ar Dievu, Viņa mīlestību un iepazīstināt ar sapni. Mācītājs brīdina, ka Atklāsmes grāmatā ir rakstīts, ka mīlestība daudzos apdzisīs, „Bet es šeit runāju, lai mūsos šī mīlestība neizdziest! Mīlestība ir neaptverama un spēcīga. Dievs tevi mīl!” – saka mācītājs. „Apzinies, ka Viņš tevi mīl, mīli Dievu un mīli ar Viņa mīlestību cilvēkus!”
