Vai tu atbildēsi Dievam par kaimiņu, par dēlu, 
par meitu, vai par to cilvēku, kas sēž tev blakus? Nē! Ikviens atbildēs Dievam par sevi! Tu atbildēsi Dievam par sevi.
Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. Romiešiem 14:11-12
Šī atklāsme ir Dieva Vārdā. Dievs ir taisnīgs un patiess. Es uzticos Viņam un Viņa Vārdam. Dievs ir nolicis dienu, kad visi cilvēki stāsies Viņa priekšā – ikviens, kas miris, celsies augšām un stāsies Dieva priekšā. Ikviens atbildēs par sevi! Bībele skaidri saka, ka tajā dienā Dievs mūs šķirs kā gans šķir avis no āžiem. Vienus pa labi, otrus pa kreisi. Vieni ies mūžīgā sodībā – ellē, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem. Dievs nav radījis elli cilvēkiem, taču ir ļaudis, kas izvēlas iet vienā solī ar velnu un nonākt peklē. Bībele skaidri saka, ka tajā dienā Dievs šķirs cilvēkus – pa kreiso roku āžus, kas nav dzīvojuši pēc Dieva prāta Dieva gribā un ir atstūmuši patiesību Jēzū Kristū, bet pa labo roku tos, kas ir uzticējušies Jēzum Kristum un dzīvojuši pēc Viņa prāta. Katrs atbildēs Dieva priekšā par sevi! Katrs!
Varbūt tev šķiet, ka tā diena ir tālu un ka tavs dzīves ilgums ir bezgalīgs, taču attiecībā pret mūžību un visvareno Dievu mēs esam niecības. Jā, Dieva acīs mēs esam vērtība, taču Bībele saka, ka „tautas Dieva priekšā ir kā piliens pie spaiņa”. Lai arī ir cilvēki, kas kaut cik apjēdz, ka reiz mirs un stāsies Dieva priekšā, tomēr viņiem tāpat liekas, ka šī tiesas diena ir kaut kas tāls un tikai Bībelē ierakstīts. Taču tajā brīdī, kad tu mirsi un atstāsi šo zemi, tu stāsies Dieva priekšā. Dieva Vārds saka, ka Dieva ceļi ir neizdibināmi. Mēs nevaram līdz galam izprast, kā tas var būt, ka tiesa tikai būs, taču, tajā mirklī, kad mēs mirstam, mēs stājamies Dieva priekšā. Dievs nav ierobežots laikā un telpā, Viņš ir ārpus laika, un mēs ikviens stāsimies Dieva priekšā un atbildēsim par sevi. Tas ir pats svarīgākais!
Ja tev šķiet, ka tas brīdis ir tālu, tad paskaties uz savu dzīvi šodien un ieraugi, ka tev ir jāatbild Dieva priekšā jau tagad. Ir mūžīgais sējas un pļaujas likums – ko sēsi, to pļausi.
Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Galatiešiem 6:7
Tas nozīmē, ka tu atbildēsi Dieva priekšā ne tikai mūžībā, pēc tam, kad būsi beidzis zemes gaitas, bet tu atbildēsi Dieva priekšā jau šeit virs zemes esot. Par katru savu rīcību ir jāatbild. Visai mūsu rīcībai attiecībā pret Dievu un cilvēkiem ir sekas. Ja mēs rīkojamies pareizi attiecībā pret Dieva gribu, tad būs pozitīvas sekas. Ja mēs rīkojamies nepareizi pret Dievu un cilvēkiem, tad pļausim negatīvas sekas. Ja tev šķiet, ka pēc tavas nepareizās rīcības ir pagājuši simts gadi, bet nekas nav noticis, tad pagaidi vēl simts gadus un notiks! Šis likums ir nemainīgs – ko tu sēsi, to tu arī pļausi. Nepievilieties! Paies kaut desmit vai divdesmit gadi, un viss notiks, jo visu, ko mēs sējam, to mēs arī pļaujam. Tas ir enerģijas nezūdamības likums. Ikviens atbildēs Dievam par sevi! Šodien tavā galvā nosēdīsies viens teikums- ikviens atbildēs Dievam par sevi.
Un Jūdas ķēniņa Joasa trīsdesmit septītajā valdīšanas gadā Joass, Joahasa dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja Samarijā sešpadsmit gadus. Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs; viņš neatkāpās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot; viņš tajos staigāja. Un, kas vēl stāstāms par Joasu un viss, ko viņš darījis, un arī viņa varoņdarbi, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, – tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. Kad Joass gūlās pie saviem tēviem, tad Jerobeāms sēdās viņa tronī, bet Joass tika apglabāts Samarijā pie Israēla ķēniņiem. Un, kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuru tas arī nomira, tad nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš, lai viņu apraudzītu, un viņš raudāja tā priekšā un sauca: “Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un jātnieki!” Tad Elīsa tam sacīja: “Atnes loku un bultas!” Un, kad viņš tam atnesa gan loku, gan bultas, tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: “Uzvelc loku ar savu roku!” Kad viņš to izdarīja, tad Elīsa uzlika savu roku uz ķēniņa rokas un sacīja: “Atver logu pret austrumiem!” Un viņš to atvēra. Un Elīsa sauca: “Šauj!” Un viņš izšāva. Tad Elīsa sacīja: “Tā ir Tā Kunga glābēja bulta, kas tevi glābs no Aramas, jo tu sakausi aramiešus pie Afekas, tiekāms tu tos izdeldēsi!” Un pēc tam viņš sacīja: “Ņem bultas!” Kad viņš bija bultas paņēmis, tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: “Sit ar tām zemi!” Un tas sita trīs reizes un apstājās. Tad Dieva vīrs sadusmojās par viņu un sacīja: “Piecas reizes vai pat sešas reizes ja tu būtu sitis, tad tu būtu aramiešus kāvis, līdz būtu tos izdeldējis, bet nu tu sakausi aramiešus tikai trīs reizes!” Un Elīsa nomira, un to apglabāja; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē. Un notika, kad nu viņi gribēja apglabāt kādu vīru, tad redzi, viņi ieraudzīja sirotājus; un viņi iemeta to vīru Elīsas kapā. Un, tiklīdz tas vīrs saskārās ar Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās. Un Aramas ķēniņš Hazaēls apspieda un nomāca Israēlu visu Joahasa valdīšanas laiku. Tomēr Tas Kungs bija viņiem žēlīgs un apžēlojās par viņiem. Viņš tiem atkal izrādīja Savu laipnību, pieminēdams Savu derību ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, jo Viņš negribēja tos izdeldēt un atstumt no Sava vaiga līdz pat šim laikam. Un, kad Aramas ķēniņš Hazaēls nomira, tad viņa dēls Ben-Hadads kļuva ķēniņš viņa vietā. Tad Joass, Joahasa dēls, atkal atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, tās pilsētas, kuras tas karā bija atņēmis viņa tēvam Joahasam. Joass viņu sakāva trīs reizes un tā atguva atpakaļ Israēla pilsētas. 2. Ķēniņu 13:10-25
Joass darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, viņš nebija taisns. Lielu problēmu brīžos viņš vērsās pēc palīdzības pie Izraēla Dieva. Viņš gāja pie Dieva pravieša Elīsas un saņēma reālu palīdzību, tomēr dzīvais Dievs jeb Jahve bija tikai kā viens no viņa dieviem. Šis Izraēla ķēniņš skaidri zināja, ka ir tikai viens Dievs, jo īpašos gadījumos viņš negāja pie Baala un nepielūdza vairs Ašeru, bet meklēja palīdzību pie Elīsas, pie Dieva. Viņš apzinājās, ka viņa elki nav visu spēcīgi, bet ka visu spēcīgs ir vienīgi Dievs, visa radītājs. Joasam bija problēma ar sīriešiem, ar kuriem Izraēlam bija nepārtraukts konflikts- dažādas teritorijas pārgāja te vienas tautas pusēs, te otras tautas pusēs. Tas ir līdzīgi kā Latvija ir bijusi dažādu tautu pakļautībā.
Elīsa ar Joasa roku izšāva bultu pa logu un teica, ka tā ir Tā Kunga glābēja bulta, kas izglābs Izraēla tautu, jo Joass sakaus aramiešus jeb sīriešus. Dievs konkrēti pateica ķēniņam, ka viņš gūs pilnīgu uzvaru. Tālāk Elīsa lika Joasam ņemt bultas un sist ar tām zemi. Joass trīs reizes sita zemi ar bultu vīkšķi. Pēc tam viņš apstājās. Tad Elīsa sadusmojās, ka Joass nav vairāk reižu sitis ar bultām zemi. Dievs bija Joasam apsolījis, ka viņš pilnībā izdeldēs ienaidniekus, taču pēc tam teica, ka tikai trīs reizes Joass sakaus sīriešus un tad Izraēlam pienāks gals. Tā arī notika 722.gadā pirms mūsu ēras, kad 210 gadus Izraēls bija pavadījis elku kalpībā, Sīrija okupēja Izraēlu un izveda tās iedzīvotājus trimdā, to vietā atvedot sveštautiešus. Līdzīgi ir noticis arī Latvijā, kad latviešus izveda, bet cittautiešus apzināti ieveda. Tam bija politisks mērķis, lai labāk pārvaldītu iekarotās teritorijas.
Tā izveidojās samarieši – pa pusei izraēlieši un pa pusei sveštautieši, kas saprecējās ar izraēliešiem. Starp samariešiem un jūdiem vēlāk bija konflikts, jo jūdi nepieņēma samariešus. Toreiz, kad Joass sita ar bultām tikai trīs reizes, izšķīrās Izraēla liktenis. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka ķēniņš to, ko pavēlēja Dieva vīrs, darīja atturīgi. Viņš to nedarīja uz 100 procentiem. Atturīgi – tikai trīs skaistas reizes. Kāpēc ķēniņš tā rīkojās? Jo viņš ir ķēniņš, kas ir pieradis pavēlēt, nevis pakļauties, viņam patīk dot pavēles, nevis paklausīt. Viņš nav paradis pakļauties nevienam, ne Dieva vīram, ne pašam Dievam. Tāpēc, lai savu pavalstnieku acīs neizskatītos pazemojoši, viņš to izdarīja trīs skaistas rituālas reizes. Viņš negribēja sevi pazemot, tā mežonīgi ticībā dauzot ar bultām pret zemi. Viņš negribēja cilvēku acīs izskatīties nelīdzsvarots. Viņš ir ķēniņš un valdnieks, viņam bija jāizskatās ļoti ieturētam un pareizam. Un vēl – sist ar šīm smagajām bultām pret zemi bija grūti. Tas prasīja zināmu piepūli.
Vienā dienā viss Izraēla celtais sabruka – visas ēkas, nami, tempļi un visa valsts. Arī tagad tu savā dzīvē kaut ko cel. Tu tici uz Dievu un tev ir jauna dzīve Jēzū Kristū. Tu esi savā mājas grupā, tu lasi Bībeli un klausies sprediķus, tu kalpo, taču vienu dienu var izrādīties, ka tas viss nedarbojas, ka nenotiek tā, kā tu esi domājis, ka tas viss nestrādā. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka tu Dieva gribu izdari atturīgi. Tu kaut ko dzirdi sprediķos, tev līderis vai mācītājs kaut ko iesaka un tu daļēji to izdari, taču ne līdz galam- tā atturīgi. Kaut kas jau arī notiek, kaut kādas pārmaiņas un augļi ir, taču ies laiks un tava atturīgā rīcība parādīsies un pārvilks treknu svītru pāri visam, ko tu esi cēlis. Minēšu piemēru. Ir dažādi mehānismi. Bērniem patīk izjaukt rotaļlietas pa detaļām- paskatīties, ka ir pulkstenī iekšā, kas ir tajā mašīnīte, kas ir iekšā televizorā- ar plaķenītēm vai skrūvgrieznīti. Taču tad, kad viņi ir izjaukuši un salikuši kopā, viņi redz, ka ir palikušas pāri dažas detaļas, bet rotaļlieta vairs nestrādā – mašīnīte vairs nebrauc. Viss, kas ir celts, nestrādā, ja pietrūkst kaut vienas detaļas.
Mācītājs dalās ar piemēru no savas dzīves: „Pusaudža gados es aizrāvos ar mopēdiem – jaucu tos un liku kopā. Atceros, kā pirmo reizi mūžā es izjaucu motoru. Izjaucu, iztīrīju un salieku atpakaļ, taču bija palikušas divas liekas detaļas- kaut kāda skrūvīte un pludiņš. Tomēr motors nestrādāja.”
Viens piliens darvas sabojā visu medu. Dieva gribas darīšana atturīgi sabojā visu to, ko tu esi cēlis. Ķēniņš Joass uzvarēja ienaidniekus trīs reizes, taču pēc tam Izraēls nonāca verdzībā. Viss, kas bija celts, tika sagrauts. Vēlāk Izraēla kā valsts vispār pārstāja eksistēt. Tagad tikai pavisam nesen un ne bez kristiešu palīdzības valsts tiek atjaunota. Ikviens atbildēs Dievam par sevi!
Kāpēc mēs reizēm rīkojamies tik atturīgi? Ķēniņš Joass bija elku kalps un darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs. Izraēla Dievs bija tikai viens no Joasa dieviem, par kuru viņš zināja, ka Viņš ir patiess Dievs, taču Joass pielūdza arī elkus. Lūk, iemesls, kāpēc tu dari Dieva gribu atturīgi – tavā dzīvē ir elki un apslēpti grēki. Tieši tāpēc tu nevari uz 100% izdarīt Dieva gribu. Bet kāpēc tev ir grēki? Tāpēc, ka tu neesi uz 100% izdarījis Dieva gribu. Tas ir kā apburtais loks. Grēki dzīvē ienāku un paliek tikai tāpēc, ka tu uz 100% necīnies un nestrādā. Tavā dzīvē ir grēki, kas aptumšo tavu prātu un neļauj darīt Dieva gribu pilnīgi un panākt, ka Dieva svētība ir tavā dzīvē. Ikviens atbildēs Dievam par sevi!
Pirms vairākiem gadiem mana meitiņa Betija kopā ar citiem skolas biedriem tika vesta uz tikšanos ar Anglijas karalieni arēnā „Rīga”. Tas bija nozīmīgs notikums, taču viss, ko viņa atceras, ir tas, cik atturīgi Anglijas karaliene māja visiem ar roku- atturīgi. Viņai bija jāievēro etiķete, tas nebija no sirds. Ja mēs savā dzīvē tik atturīgi attiecamies pret Dievu, tad tikpat atturīgi Dievs attiecas arī pret mums. Mums ir nepieciešama atturība tikai un vienīgi pret grēku, bet ne pret Dievu un Viņa lietām. Katrs no mums atbildēs par sevi! Šeit nav nekāda atturībnieku biedrība, šeit nav Minesotas programma! Āmen!”
Kā tu slavē Dievu draudzē? Paskaties pats uz sevi! Vai tu atraujies slavēšanas laikā? Vai tu no sirds pielūdz Dievu? Varbūt tu skaties apkārt un pieklājības pēc kā Anglijas karaliene pacel slavēšanā vienu roku? Lūk, kā tu draudzē pielūdz Dievu, tā Viņš attiecas pret tevi. Mūžīgais sējas un pļaujas likums. Ko gan vēl Dievs no mums vēlas, ja ne visu slavu un pielūgsmi? Tev nav jāskatās apkārt, ko cilvēki draudzē par tevi teiks. Šeit nav sanākuši ne ministri, ne politiķi un deputāti! Šeit nav jāievēro etiķete Dieva pielūgsmē. Kad tu esi šeit Dieva namā, tad slavē Dievu un nedari to atturīgi! Dievs ir šeit- slavē Viņu! Kā tu slavē Dievu? Ikviens pats personīgi Dievam atbildēs par sevi!
Mūsu draudzē ir daudz dažādu pasākumu. Vai tu piedalies visos pasākumos? Ir tādi cilvēki, kas atnāk uz iknedēļas mājas grupām, taču neformālajos neierodas, jo tur jāuzņemas atbildība. Kā atbildība, tā cilvēka nav. Tā ir atturība. Kā tu dari Dieva prātu- savus pienākumus savā grupiņā?
Vai tu zini tādu bausli – tev būs godāt savu tēvu un māti? Katram cilvēkam dzīvē ir trīs tēvi. Pirmais ir Debesu Tēvs, otrs ir tavs bioloģiskais tēvs, bet trešais ir tavs garīgais tēvs. Bioloģiskais tēvs bieži vien neizpilda savu funkciju līdz galam, pat tik elementāras lietas kā precības viņi nespēj iemācīt. Tāpēc garīgie līderi uzņemas rūpes par cilvēkiem un kļūst šiem cilvēkiem par tēviem. Garīgais bērns atzīst garīgā tēva autoritāti Dievā un dara viņa gribu. Šis bauslis attiecas uz visiem tēviem- gan zemes tēvu, gan Debesu Tēvu, gan garīgo tēvu. Tev ir jāgodā savu vecāki tādi, kādi viņi ir. Tev būs godāt savu tēvu un māti!
Sacelšanās pret saviem vecākiem, pret tēviem noņem Dieva apsardzības apvalku un atver durvis ļauniem gariem tavā dzīvē. Taču, ja tu pieņem savu garīgo tēvu un respektē viņu, tad tu pieņem svētību no Dieva un Viņš apklāj savu apsegu pār tevi. Tas ir ļoti nopietni! Vai tu esi šajā draudzē piedzīvojis reāls pozitīvas izmaiņas? Vai tu domā, ka tu pats izmainījies un saņēmi svētības, esot draudzē? Necel savu galvu pārāk augstu! Nesāc domāt kā Lucifers, kas domāja, ka viņš var būt labāks par savu tēvu Dievu, ka viņš var iztikt bez Viņa. Viņš sacēlās pret savu Debesu Tēvu un tika izdzīts no Debesīm. Izmaiņas tavā dzīvē ir tāpēc, ka šeit priekšā stāv mācītājs, kurš kalpo savai komandai un rūpējas par tevi. Viņš ir viņiem par tēvu, lai viņi tālāk varētu kalpot tev. Tu domā, ka tev ir kalpojis kāds līderis, bet tev ir vienalga, ko draudzes priekšā saka mācītājs. Ja tev caur tavu līderi ir izmaiņas dzīvē, tad tas ir tikai tāpēc, ka mācītājs ir kalpojis tavam līderim! Dievs darbojas caur cilvēkiem. Kristieši pieļauj lielu kļūdu, nodalot garīgos līderus no Dieva – to saka Dievs, bet to saka tikai līderis. Kamēr tu nespēj pieņemt savu līderi kā savu garīgo tēvu un paklausīt viņam kā bērns, tikmēr tavā dzīvē paliek šis apsegs svētībai. Svētības nav! Neesi atturīgs mīlestībā pret saviem vadītājiem! Pieņem viņus! Nav viegli pakļauties, bet kuram no jums gan bērnībā bija viegli pakļauties saviem vecākiem?
„Labāk ir kaut kāds tēvs nekā nekāds! Dievs manā ģimenē bija iecēlis patēvi, mana māte bija slēgusi laulību ar viņu. Es kā bērns atbildēju Dievam par sevi. Man patēvs man neko sliktu nedarīja- viņš pamācīja mani neklaiņot ilgi pa ielām, brauca mani meklēt, kad es kaut kur pazudu. Man bija kādi 16 gadi, kad es piedzēries biju disenē. Mans patēvs atbrauca man pakaļ. Pat nav pareizi teikt patēvs- viņš bija mans tēvs, ko Dievs bija ielicis manā ģimenē. Man tēvs sāka mani audzināt- kur es būšu, kas ar mani notiks. Tad es pateicu viņam- vispār tu neesi mans tēvs un tev nav tiesību mani audzināt. Kopš tā brīža viņš vispār mani pārstāja audzināt. Es sacēlos pret Dieva iecelto autoritāti un 20 gadu vecumā es jau četrus gadus sēdēju cietumā. Es kļuvu par dzērāju un narkomānu. Pavisam vienkārši- jo es sacēlos pret Dieva ieceltu autoritāti,” stāsta mācītājs Mārcis Jencītis.
Tieši tāpat draudzē un mājas grupā Dievs ir ielicis autoritāti. Ja tu nepieņem mācītāju kā savu autoritāti, kam gribi līdzināties, tu nevari saņemt visas svētības no Dieva. Ja tu nevari pateikt āmen mācītāja teiktajam un pieņemt sludināto, tad tā tu aizver durvis svētībām savā dzīvē. Tev būs godāt savu tēvu un māti! Ja tu pretojies mācītāja sludinātajam, tad par kādu tēvu var būt runa? Vai tu pieraksti sprediķa konspektus? Ja tu negribi pierakstīt, tad tā tu parādi, ka pats visu zini un negribi to, ko Dievs tev dod caur mācītāju. Taču tā neies cauri- tev būs godāt savu tēvu un māti. Ja tu patiešām gribi mainīties un pieķerties Dievam, tad tu visu sludināto konspektēsi un visu nedēļu pārdomāsi. Lūk, ko nozīmē kārtīgi meklēt Dievu. Kaut pēc simts gadiem, bet viss tavs sētais tiks nopļauts.
Kā tu rīkojies, kad tev ir vajadzīgs padoms dzīvē? Kam tu jautā – vadītājam vai kādam draugam no draudzes? Kam tu uzticies nopietnās dzīves situācijās? Ko tu respektē? Ja tu jautā draudzes cilvēkiem, nevis savam garīgajam tēvam, savam līderim, tad visticamāk tas, ko tu dzirdēsi no šī cilvēka, kas nav tavs garīgais tēvs, būs surogāts- atturīga patiesība. Tāpēc jau Dievs ir ielicis līderus, lai viņi varētu dot padomus no Dieva. Kam tu jautā padomus? Dievs ir labs! Ikviens Dievam atbildēs par sevi!
Mācītājs Dāgs Hevards Mills, kura grāmatas patlaban varam iegādāties draudzē, redzēja sapni, kurā viņš ar citiem draudzes locekļiem aprunāja un kritizēja Dieva kalpu. Viņš turpināja runāt, bet redzēja, ka viņam no tāluma tuvojas cūka. Tā nāca arvien tuvāk līdz atspērās un ielēca viņam krūtīs. Ko Dievs viņam paradīja? To, kas ir rakstīts Bībelē. Ik reizi, kad tu kritizē savus tēvus, kas ir no Dieva ielikti, tu atver durvis ļaunajiem gariem, kas saskrien tevī. Tu atraisi lāstus savā un savas ģimenes dzīvē. No kurienes tas viss? No atturības pret vadītāju! Tu atturies no vadītāja padomiem, tu atļaujies kaut ko kritizēt un aprunāt, tu domā, ka pats zini labāk. Nost ar atturību, sākot no šodienas!
Vai es esmu kādam no jums kaut ko pateicis vai ieteicis? Esat to pamanījuši? Ja es tev kaut ko pasaku, tad tas nozīmē, ka es to nedēļas laikā esmu pārdomājis un nolēmis tev to pateikt. Es nekad nopietnas lietas nesaku tāpat vien. Varbūt tev pašam tas neliekas nopietni, taču es redzu lietas, kas tev jāņem vērā. Es iesaku tev kaut ko nopietni pārdomāt. Draugs, ieklausies! Pārdomā! Neesi atturīgs un nedomā, ka mācītājs jau nedzird no Dieva. Ja tā ir runa par garīgo izaugsmi un problēmu tavā dzīvē, tad tev der ieklausīties. Un nevis atturīgi- ka gan jau, gan jau… Nebūs nekāds gan jau! Ja tu neesi vispirms izvilcis baļķi no savas acs, tev ir garīgs aklums un šķiet, ka visu laiku vainīgi ir tikai citi. Tā vietā, lai saredzētu kļūdas sevī, tu izvēlies saredzēt kļūdas citos.
Sievas un vīri- ieņemiet savas vietas ģimenē. Sievas, nesāciet izmantot to, ka šajā draudzē māca patiesību, ka nedrīkst šķirties. Nesāciet teikt saviem vīriem, ka viņi jau nevarēs tāpat no jums izšķirties, lai ko jūs arī darītu. Nesāciet to izmanot, atļaujoties visādas nejēdzības ģimenē. Dieva vīrs Veslijs no savas sievas nekad neizšķīrās, bet dzīvoja atsevišķi, jo viņam bija nenormāli smaga laulība. Sievas, nedomājiet, ka vīri nekad nevar nekādus lēmumus pieņemt bez jūsu ziņas! Vīri, esiet vīrieši- līdzinieties savas Debesu Tēvam! Katrs atbildēs Dievam par sevi!
Hērods bija Izraēla valdnieks, romiešu iecelts pārvaldnieks Jūdejā. Pravietis Jānis Kristītājs aizrādīja viņam, ka viņš bija apprecējis sava brāļa Filipa sievu. Viņš dzīvoja grēkā, bet Dievs viņu brīdināja caur Savu kalpu. Tomēr Hēroda attieksme pret Jāni Kristītāju un to, ko viņš mācīja, kļuva par bojāejas sākumu viņam pašam.
Un ķēniņš Hērods to dzirdēja, jo Viņa Vārds bija tapis zināms, un sacīja, ka Jānis Kristītājs esot uzmodināts no miroņiem un tādēļ Viņā tādi brīnuma spēki darbojoties. Bet citi sacīja: “Viņš ir Ēlija.” Un citi sacīja: “Viņš ir pravietis, kā viens no praviešiem.” Bet Hērods, to dzirdējis, sacīja: “Jānis, kam es galvu nocirtu, uzcēlies no miroņiem.” Jo tas pats Hērods bija sūtījis un licis Jāni apcietināt un saistīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ; jo viņš to bija apprecējis. Bet Jānis Hērodam bija sacījis: “Tev neklājas, ka tev ir tava brāļa sieva.” Un Hērodija viņu ienīda un gribēja nokaut, bet nevarēja. Jo Hērods Jāni bijās, zinādams viņu esam taisnu un svētu vīru, un viņu sargāja, un, viņu dzirdēdams, tas bieži kļuva domīgs un tomēr labprāt viņu klausījās. Un gadījās izdevīga diena, kad Hērods savā dzimšanas dienā saviem lielkungiem un virsniekiem, un augstākajiem vīriem Galilejā rīkoja dzīres. Un Hērodijas meita ienākusi dejoja un labi patika Hērodam un tiem, kas līdz pie galda sēdēja. Tad ķēniņš sacīja meitenei: “Lūdz no manis, ko gribēdama, es tev to došu.” Un viņš tai zvērēja: “Ko tu no manis lūgsi, to es tev došu, līdz pat pusei no manas valsts.” Bet viņa, ārā izgājusi, sacīja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Bet tā sacīja: “Jāņa Kristītāja galvu.” Un tūdaļ viņa gāja steigšus iekšā pie ķēniņa, lūdza un sacīja: “Es gribu, ka tu man tūlīt dod bļodā Jāņa Kristītāja galvu.” Un ķēniņš ļoti noskuma; tomēr zvēresta un to dēļ, kas pie galda sēdēja, tas negribēja viņu atraidīt. Un ķēniņš tūdaļ sūtīja bendi un pavēlēja atnest viņa galvu. Un tas nogājis viņam cietumā nocirta galvu un atnesa viņa galvu bļodā, un deva to meitenei, un meitene to deva savai mātei. Un, kad viņa mācekļi to dzirdēja, tad tie nāca un paņēma viņa miesas un tās ielika kapā. Marka 6:14-29
Jānis Kristītājs aizrādīja valdniekam Hērodam par to, ka viņš bija izdarījis grēku un apprecējis sava brāļa sievu. Hērods arestēja Jānis Kristītāju, lai nosargātu savu pozīciju. Kāpēc? Kāpēc nevar ļaut Jānim Kristītājam teikt tādas lietas par valdnieku? Tāpēc, ka katram valdniekam ir ļoti svarīga viņa reputācija un pozīcija tautas acīs. Hērodam nebija vienaldzīgs Jānis Kristītājs, Dievs uz viņu runāju, taču tomēr viņš viņu arestēja.
Iesākumā, kad tu dzirdi patiesību no vadītāja vai lasi to Bībelē par lietām, kas tavā dzīvē jāizmaina šodien, un atliec to uz vēlāku izskatīšanu vai atbīdi tālāk, tu arestē patiesību. Tu atliec lietas uz vēlāku izskatīšanu. Taču vēlāk notika intriga. Lielās svinībās, kur bija visi Hēroda pavalstnieki, bet Hērods un viņa draugi bija iereibuši, Hērodijas meita dejoja. Vecajam Hērodam skatoties siekala sāka tecēt un viņš teica viņai- prasi visu līdz pat pusei karaļvalsts. Hērods bija gudrs, viņš zināja, ka Hērodija un viņas meita jau tāpat pieder viņam, līdz ar to karaļvalsts tāpat paliks viņam. Viņš bija despots un tirāns. Hēroda sieva zināja, ka viņas vīrs pastāvīgi ieklausās Jānī Kristītājā un var izlemt viņu atstāt, lai atteiktos no šī grēka. Šī māte, kas bija apprecējusies ar Hērodu un bija grēkā ar viņu, teica meitai, lai saka, ka atnes Jāņa Kristītāja galvu. Intriga izdevās, jo Hērods to bija apsolījis visu pavalstnieku priekšā. Viņš sūtīja bendi uz cietumu un atnesa Jāņa Kristītāja galvu meitai. Vispirms patiesība tiek arestēta, tad tā tiek nogalināta.
Nekad nearestē patiesību! Paklausi tai tagad! Ikviens atbildēs Dievam par sevi! Ja tavā dzīvē ir kādas nepareizas lietas un tu zini patiesību, Dievs un kalpotāji ir runājuši uz tevi, tad tev ir jāpieņem lēmums un jāsāk darīt. Ja tu šodien dzirdi patiesību, tad nenocietini savu sirdi kā Izraēla bērni tuksnesī, kur viņi krita. Katrs atbildēs par sevi! Hērods atbildēja par sevi vēlāk. Viņš neieklausījās, viņš vajāja kristiešus un tad Tā Kunga eņģelis viņu sita, jo viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tērpu saēsts un nomira. Viņš zināja patiesību, taču viņš arestēja un pēc tam nogalināja patiesību. Vēlāk viņš pats tika Tā Kunga sists un mira pats.
Viņam bija naids pret tiriešiem un sidoniešiem; bet tie nāca vienprātīgi pie viņa un, pierunājuši ķēniņa galminieku Blastu, lūdza mieru, tāpēc, ka viņu zeme saņēma uzturu no ķēniņa zemes. Noteiktajā dienā Hērods, apvilcis ķēniņa tērpu, apsēdās tronī un runāja uz tiem tautas priekšā. Bet ļaudis sauca: “Tā ir Dieva balss, ne cilvēka!” Tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc, ka viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tārpu saēsts un nomira. Apustuļu darbi 12:20-23
Es lasīju kādā grāmatā par kādu meiteni. Mācītājs sēdēja pie viņas gultas un teica, ka viss būs labi, taču viņš zināja, ka nebūs labi, jo šī meitene bija slima ar vēzi. Viņai bija īpaša vēža forma. Mācītājs zināja, ka šī meitene saslima pēc tam, kad bija apprecējusies ar to, ar ko viņas tēvs nevēlējās. Tā bija sacelšanās pret autoritāti- tēvu. Es gribu, ka jūs zināt patiesību tādu, kāda viņa ir!
Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to. Mateja 13:44-46
Pērc Debesu valstību! Maksā pilnu cenu nevis attutīgi! Lūk, kāda cena ir Dieva svētībai un mūžīgai dzīvībai, garīgai izaugsmei un cilvēku glābšanai. Tu atrodi dārgāko pērli – Jēzu Kristu un tu samaksā pilnu cenu, tu atdod visu, kas tev ir un pērc to. Kā Jēzus saka- dzenieties vispirms pēc debesu valstības un tad pārējās lietas tiks pieliktas. Neesiet atturīgi Dieva darbā! Ejiet uz 100%! Atcerieties, ka ikviens atbildēs Dievam par sevi!
Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Laura Zeniņa.
