Inese jau vairāk kā divus gadus cītīgi apmeklē vietējo mājas grupiņu Balvos.
Pirms diviem gadiem viņa mūsu draudzes lūgšanu nometnē inkaunterā piedzīvoja pārdabisku Dieva pieskārienu. Pēc neilga laika Inese konstatēja, ka aizgājusi kāda hroniska kaite, kas viņai sagādāja nopietnas problēmas daudzus gadus.

„Hroniskas iesnas un deguna blakus dobumu iekaisumi bija mana problēma vairāk nekā 10 gadus”, stāsta Inese. „Bērnībā dzīvoju laukos, bet, kad sasniedzu pilngadību, pārcēlos uz dzīvi pilsētā. Tad arī sākās manas problēmas ar veselību. Bieži slimoju, rudeņos bija paasinājumi. Spēcīgo iekaisumu pavadīja mokošas galvas sāpes un augsta temperatūra. Bija grūti elpot un naktīs nevarēju normāli gulēt. Tādās reizēs nācās lietot antibiotikas un citas spēcīgas zāles. Kaut arī bieži gāju uz darbu apslimusi, un bija reizes, kad vajadzēja ņemt slimības lapu.”

Gadiem ejot, Inese pamazām samierinājās ar savu problēmu. Kad bija saasinājumi, viņa apmeklēja ārstus, arī otolaringologu, taču mediķi parasti aprobežojās ar kārtējās antibiotiku paciņas izrakstīšanu un noteica, ka šādos gadījumos medicīna neko vairāk nespējot līdzēt.

Pārmaiņas jaunās sievietes dzīvē sākās pēc tam, kad viņa sāka apmeklēt draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupiņu Balvos.

„Pašā sākumā es to visu neuztvēru pārāk nopietni un domāju, ka ticība Jēzum droši vien nav domāta man. Tomēr pēc pāris mēnešiem nolēmu aizbraukt uz draudzes lūgšanu nometni – inkaunteru. Jau pirmajā dienā Dievs man pārdabiski pieskārās. Sapratu, ka līdz šim esmu daudz grēkojusi un darījusi Dievam nepatīkamas lietas. ar asarām acīs iznācu priekšā, nožēloju savu līdzšinējo dzīvesveidu un pieņēmu Jēzu par savu Glābēju un Kungu. Pēc tam manī ienāca pārdabisks prieks, ko sajutu vēl ilgi pēc inkauntera. Kad pildīju anketu, kurā man vajadzēja atzīmēt visas savas problēmas, pašās beigās bija brīva vieta, kur ierakstīju – hroniskās iesnas. Tad kalpotāja svaidīja ar eļļu un aizlūdza par mani Dievu.”

Inese arvien vairāk iedegās Dievam un iemīlēja visu, kas saistīts ar draudzi un tās aktivitātēm. Viņa nolēma nopietni tuvoties Tam Kungam un veltīt Viņam visu savu dzīvi. Līdz ar to šī kaite vairs nebija tik aktuāla.

„Es biju tik pārpilna ar Dieva prieku, ka pilnīgi aizmirsu par gadiem ilgušo problēmu”, viņa turpina. „Kopš tās reizes es vienmēr biju katrā mājas grupas sapulcē. Ja pirms tam Dievs man likās kaut kas tāls un abstrakts, tad tagad Viņš man kļuva par mīļu Tēti, tuvu Draugu, pie kura es varu nākt ik rītus lūgšanā. Sāku regulāri lasīt Dieva vārdu, pie tam man nemaz nevajadzēja piespiest sevi, lai to darītu. Mājas grupā mainos es pati un arī visa mana dzīve. Tagad dzīvoju svētumā, arī mans raksturs mainās.”

Pēc inkauntera bija pagājis kāds laiks. Kādu dienu Inese pamanīja, ka hronisko iesnu, kas viņu bija mocījušas gadiem, vairs nav! „Tās ir aizgājušas uz visiem laikiem!” saka Inese. „Pašlaik ir rudens un daudzi man pazīstami cilvēki slimo ar saaukstēšanās slimībām. Ja kādreiz mani paziņas brīnījās par mani un juta līdzi, redzot, kā es mokos ar daudziem pilnīgi slapjajiem kabatas lakatiņiem, tad tagad viņi brīnās, kā es tik strauji esmu kļuvusi vesela. Nu jau ir divi gadi, kopš man vairs nav iesnu un deguna iekaisumu. Mana imunitāte ir stipra, varu brīvi elpot, normāli gulēt naktīs, nav jākavē darbs un jālieto zāles. Slava Dievam! Kopš es meklēju Viņu, katru rītu pielūdzot un slavējot, lasot Bībeli un piedaloties visās mājas grupas un draudzes aktivitātēs, mana dzīve ir izmainījusies. Svētība ir parādījusies daudzās dzīves jomās, – arī veselībā. Viņš dod daudz vairāk, nekā mēs lūdzam un saprotam. Jēzus ir pats lielākais Ārsts!”

Ineses Bukšas liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums