Iniciatīva

Tēma, par kuru es šodien runāšu, ir “Iniciatīva”. Kas tas ir? No skaidrojošās vārdnīcas: darbības uzsākšana, aktīva virzīšana un arī ierosme. Iniciatīva ir iekšējais ģenerators, sākums, bez kā nav iespējams gūt panākumus. Tas attiecas uz garīgo pasauli, tavu raksturu, kalpošanu, finansēm, kā arī grupu, draudzi, organizāciju un pat valsti. Bez iniciatīvas nav iespējami vērā ņemami rezultāti.

“Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8 )

Viņš samaksāja par tevi jau tad, kad tu vēl biji grēcinieks. Tātad Dievs izrāda ierosmi un aktīvu darbību un dara to pirmais. Tu vēl neesi spēris nevienu soli Viņam pretī, bet Dievs jau ir spēris Savus soļus. Dievs ir samaksājis cenu. Viņš atnāca Jēzū Kristū virs zemes, nomira par taviem un visas pasaules grēkiem, trīs dienas bija kapā, augšāmcēlās, sēž pie Dieva labās rokas un caur Svēto Garu ir šeit un runā uz tevi. Viņš pirmais izrādīja iniciatīvu. Dievs radīja debesis un zemi, Viņš radīja mūs, un viss, ko mēs redzam un dzirdam, ir no Viņa un caur Viņu. Gan garīgā jeb neredzamā, gan materiālā pasaule ir Dieva radīta, viss ir no Viņa. Dievam varētu piešķirt vārdu – Dievs Iniciators. Arī Dieva kalpi ir tādi, ar iniciatīvu, piemēram, Pāvils, kura vēstules aizņem lielāko daļu no Jaunās Derības vēstulēm.

“Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Damaskā un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka Tas ir Dieva Dēls.” (Apustuļu darbi 9:19-20)

Pirms viņš atgriezās pie Dieva, Pāvilu sauca Sauls, un viņš bija aktīvs kristiešu vajātājs, farizejs no farizejiem, mācīts cilvēks, jūdu elites vīrs, kuras dzīves mērķis bija kalpot Dievam, vajājot Kristus sekotājus un iznīcinot viņu kustības. Kādu dienu viņš personīgi sastapās ar Jēzu Kristu, un šis piedzīvojums bija tik spēcīgs, ka viņš kļuva akls. Viņš nokrita pie zemes un teica: “Kungs, Kungs, kas Tu esi?” “Es esmu Jēzus, kuru tu vajā.” Tas bija spilgts Pāvila atgriešanās stāsts un sākums viņa kalpošanai Jēzum. Pēc kāda Dieva vīra aizlūgšanas Pāvils uzreiz atguva redzi un spēkus un sāka sludināt, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls. Tūdaļ pēc atgriešanās pie Dieva Pāvils bija iniciatīvs. Tieši tādēļ viņa ietekme uz mums no Jaunās Derības ir tik liela, kaut Pāvils pat nebija viens no divpadsmit Jēzus mācekļiem. Ietekme rodas no iniciatīvas, bez tās tu nevari gūt reālus rezultātus. Iniciatīva ir vajadzīga grupiņas audzēšanā un kalpošanā cilvēkiem, iniciatīva ir vajadzīga finanšu sfērā un cilvēciskās attiecībās. Un tai ir jābūt TAVAI INICIATĪVAI.

Kādreiz es mācījos Latvijas Kristīgās kalpošanas skolā Jelgavā, tas bija integrētais kurss piektdienās un sestdienās. Jau tajā laikā mana prioritāte bija personīgas attiecības ar Dievu, kā tas ir līdz šai dienai. Skola ir laba lieta, taču svarīgākas par to bija manas lūgšanas un Bībeles lasīšana, un tas izrādījās diezgan sarežģīti. Bībeli palasīt vēl kaut kā no rīta varēju, bet lūgt vajadzēja iet ārā, un ne vienmēr bija patīkami laikapstākļi. Skolas ēkai aiz stūra atradu vietu, kur varēju staigāt piecus soļu turp un atpakaļ, lai lūgtu Dievu. Tad es iedomājos – kāpēc es nevarētu to darīt iekšā, kādā īpašā vietā? Jelgavas Vasarsvētku apvienības galvenais nams, kur notika šī skola, sākotnēji bija iecerēts kā laulību nams, bet bija pietiekami liels un pārtapa par draudzes namu. Es gāju runāt pie bīskapa un teicu, ka man ir prioritāte regulāri lūgt Dievu, un tam vajag telpu. Man iedeva vietu dievkalpojumu lielajā zālē, kur es varēju iet un viens pats lūgt Dievu visu rītu. Varēju jau arī palikt pie vecās vietas – ēkas stūra aukstumā, taču es izrādīju iniciatīvu, lai tiktu siltā, plašā telpā divatā ar Dievu.

Parasti mēs lūdzam Dievu un gaidām, ka cilvēki kaut kādā veidā uz mums reaģēs un kaut ko iedos, vai arī ceram, ka Dievs to nobērs no debesīm. Reizēm gadās dažādi brīnumi, taču tie ir nepietiekami, lai gūtu nopietnus panākumus, tamdēļ mums ir jāizrāda sava inicitīva. Tev ir jāiet pie cilvēkiem un jāsaka savas vajadzības. Tu vēlies algas pielikumu? Tu lūdz Dievu un gaidi, kad tas notiks? Tu lūdz Dievam, lai tavs priekšnieks tev izmaksā lielāku algu, tas ir pareizi, bet, kad esi tā palūdzis un savā garā ieraudzījis lielāku algu, tev jāaiziet pie priekšnieka un jāpasaka viņam, ka vēlies lielāku algu. Lielākoties priekšnieki nevēlas maksāt lielāku algu, viņi maksā, cik ir nepieciešams, lai funkcionētu organizācija. Priekšnieki arī zina, ka ir vērtīgi cilvēki, kuri noteikti ir vajadzīgi viņu darbavietā, un, starpcitu, šobrīd Latvijā ar kadriem ir ļoti grūti, tiek apsvērtas iespējas piesaistīt darbaspēku no citām pasaules valstīm, bet nezinu, no kādiem līmeņiem, ja mums pašiem šis līmenis nav īpaši augsts, jo reālais darbaspēks vai nu dzer, vai arī ir ārzemēs. Kamēr tu neaiziesi un pats nepateiksi, ka vēlies algas pielikumu, tikmēr priekšnieks tev maksās to, ko pats uzskata par vajadzīgu. Ja arī viņš nepiekritīs tam, ko tu prasi, tu būsi izdarījis, ko spēj – izrādījis iniciatīvu. Personīgi es domāju, ka lielākajā daļā gadījumu būs pozitīvs rezultāts. Protams, es runāju par tādu situāciju, kad tu strādā un izdari savu darbu, zini, kas tu esi un ko tu vari, nevis slinko un vēlies lielu algu par neko.

“Tad kādi no farizejiem, kas bija starp ļaudīm, Viņam sacīja: “Mācītāj, apsauc Savus mācekļus!” Bet Viņš atbildēja: “Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.” Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu un sacīja: “Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku.”” (Lūkas 19:39-44)

Jēzus iejāja Jeruzalemē, Viņa kalpošanas laiks tuvojās noslēgumam, drīz Viņam bija jāmaksā cena pie krusta. Viņš ieradās pilsētā, sēžot uz ēzeļa, mūsdienās tas būtu ar BMW. Tajā laikā ķēniņus Jeruzalemē ieveda uz ēzeļa. Cilvēki uz zemes klāja palmu zarus un savas drēbes un sauca: “Ķēniņš, kas nāk Dieva Vārdā!” Un bija farizeji, vietējās draudzes pārstāvji, kuri nebija ieinteresēti Viņa valdīšanā, kuri vispār nesaprata Jēzus jēgu un būtību, un viņi aizrādīja Jēzum: “Ko cilvēki sauc uz Tevi? Par ko viņi Tevi tur? Par Dievu, par Ķēniņu? Pasaki, lai viņi apklust, citādi būs problēmas.” Un Jēzus atbildēja: “Ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.” Tu esi lasījis šo Rakstu vietu un domājis par to. Varbūt tu esi domājis, ka tikai lūgsi Dievu, bet klusēsi un neteiksi savu vajadzību cilvēkiem, un gan jau kaut kādi akmeņi to paveiks. Varbūt tu saki – es nekalpošu, es nevadīšu, es neieguldīšos, es neevaņģelizēšu, jo akmeņi to izdarīs, Dievs taču spēj visu!

Te ir runa par Jeruzalemes akmeņiem, Jēzus raudāja, jo zināja, ka 70. gadā templi un Jeruzalemi nopostīs. Jēzus teica, ka gribēja pulcēt Jeruzalemes iedzīvotājus kā vista cālīšus zem saviem spārniem, bet cilvēki to negribēja. Jeruzaleme neatzina savu apžēlošanas laiku, šie cilvēki neizrādīja iniciatīvu un nepieņēma Jēzu Kristu. Tāpēc visu pilsētu nopostīja un pašus cilvēkus aizveda verdzībā. Par jūdu jeb ebreju likteni obligāti nemaz nav jālasa Bībelē, jo tas skaidri redzams katram. Ja tu neizrādi iniciatīvu un gaidi, kad akmeņi brēks, tie brēks, un zini, kā tie brēks? No tavām smagajām problēmām. Caur problēmām tu sadzirdēsi ne jau vairs Dieva balsi, bet velna balsi. Ja tu būsi inerts, kaut zināji labu darīt, bet nedarīji, iniciatīvu neizrādīji, tad tajās sfērās nebūs izaugsmes, būs stagnācija, tu sēdēsi vienā punktā, uz priekšu nevirzīsies. Ir tikai divi ceļi – vai nu uz augšu, vai uz leju, vai nu uz priekšu, vai atpakaļ, vidusceļa nav. Ja pastāv tāds nekustīgais punkts, tas ir ļoti īss mirklis.

Gudrais uzreiz dara to, ko muļķim tik un tā agri vai vēlu nāksies darīt. /Ebreju sakāmvārds/

Gudrais pats dara to, ko muļķim tik un tā nāksies darīt. Gudrs cilvēks ar iniciatīvu ieguldās, dara darbu, un tas dod rezultātu. Tie, kas neizrāda iniciatīvu, neko neizdara vai arī neizdara līdz galam, un tas nedod vēlamo rezultātu. Jebkurā gadījumā, lai izdzīvotu, ir jāstrādā. Bez iniciatīvas tu esi apakšā, un tik un tā tev ir jāstrādā, lai paceltos. Tu patērē enerģiju un vēl vairāk enerģijas nekā tad, ja ar iniciatīvu atrastos augšā un strādātu. Tu domā, ka bomzis nestrādā, jo viņš ir lejā? Arī viņam ir jācīnās par ietekmes sfērām, miskastēm un jāstaigā ar sasistu seju. Ja arī viņš uzvilktu uzvalku, tik un tā sejā būtu redzams, ka viņš ir bomzis. Viņu lamā, izsmej un noniecina. Gudrais pats izrādā iniciatīvu un iet strādāt normālā darbā. Muļķis nonāk savās “miskastēs” un tik un tā strādā. Vai nav labāk strādāt augšā? Iniciatīvai ir ļoti liela nozīme.

Es to sludinu tāpēc, ka vēlos to, ko Dievs vēlas, un man tas ir sirdī – lai TU esi veiksmīgs Dieva cilvēks, kurš mīl Dievu un savu tuvāko, lai tava dzīve ir sakārtota un tu esi lauva no Jūdas cilts. Esi kā lauva – varens zvēru starpā, kas nevienam negriež ceļu un negriežas atpakaļ. Dievs deg par tevi, un mana sirds arī deg par tevi. Es gribu redzēt stiprus cilvēkus, personības, kas patiešām gūst panākumus tajā, ko viņi dara – attiecībās ar Dievu, savā kalpošanā, evaņģelizācijā, finansēs, visur! Es vēlos, ka tu esi pilnvērtīgs cilvēks. Un tu esi pareizā vietā un pareizā laikā, jo šīs ir vieta, kur mainās dzīves. Šeit tu vari iemācīties pieņemt spēku un kļūt par tādu, kas gūst panākumus. Gūstot panākumus un esot savā aicinājumā, tu patiešām vari būt laimīgs! Būt laimīgam nenozīmē būt ar vienmēr starojošu seju. Es runāju par stabilu un jēgpilnu dzīvi, kurā tev nekas nav jānožēlo.

“Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.” (Salamana pamācības 13:4)

Cilvēki ar iniciatīvu iegūst daudz, cilvēki bez iniciatīvas pēc daudz kā kāro, bet diemžēl neko neiegūst. Ja tu klusē un neizrādi savu iniciatīvu, tad problēmas brēks. Jebkurā gadījumā tev būs jāstrādā un jāpatērē enerģija.

Kad atstāju servisā savu automašīnu, es regulāri zvanu un atgādinu par sevi. Dažreiz tur ir rinda, vairākas mašīnas, citreiz darbs nerit tik ātri, jo jāpasūta specifiskas detaļas, un mašīna tur var nostāvēt pat nedēļu. Tāpēc jau nākamajā dienā es zvanu un prasu, kā iet ar manu auto. Ir daudz gribētāju, kuri ir atstājuši savas mašīnas servisā, bet es izrādu iniciatīvu, un tāpēc manu auto salabo ātrāk. Servisa meistari ātrāk paņems tā mašīnu, kurš par sevi atgādinās. Bez iniciatīvas tu vienmēr paliksi pēdējais. Varbūt tu prāto, kāpēc priekšnieks tevi neievēro un nepaaugstina. Atbilde ir tavā iniciatīvā. Vai tu izdari vairāk nekā prasa tavs šefs? Tā ir tava atbildība – izdarīt vairāk nekā vajadzīgs. Normāls priekšnieks un līderis ievēro tos cilvēkus, kuri paši izrāda iniciatīvu. Tādus cilvēkus ievēro un paaugstina. Viņi kļūst par gandrīz neaizvietojamiem cilvēkiem. Tādu cilvēku, kuri paši par sevi ir iniciatīvi, nav daudz.

Ir divu tipu līderi. Pirmie nāks pie mācītāja un teiks: “Es gribu rīkot pasākumu, man jau viss ir gatavs!” Es, piemēram, atbildēšu, lai nomierinās un pagaida, jo manā sirdī tas neatsaucas. Paies aptuveni mēnesis, un šiem cilvēkiem būs jau kaut kas cits galvā. Viņi teiks, ka vēlas izdarīt kaut ko, un es atļaušu. Tie ir cilvēki, kalpotāji, kuri paši izrāda iniciatīvu, viņiem problēma ir bailes, ka viņiem uzliks veto, ka mācītājs uzskatīs, ka tas nav vajadzīgs šajā brīdī, ka ir jānogaida kādu brīdi. Viņi nāk pie mācītāja, iespējams, pat baidoties, ka viņiem neļaus kalpot. Tie ir kalpotāji, kuriem ir augļi. Ja pat es neļauju kaut ko realizēt, tas vienalga norāda uz to, ka šie ir iniciatīvi cilvēki, kuri paši izrāda iniciatīvu. Viņi paši par kaut ko pasaka, viņi paši grib uzsākt darbību, paši aktīvi virzās uz priekšu bez motivācijas no ārpuses. Viņi paši sevi motivē, un šāda veida līderi obligāti būs ļoti auglīgi, caur viņiem cilvēki nāks pie Kristus, augs. Arī visās citās sfērās viņi būs auglīgi.

Otrs tips pie manis nenāk, bet es eju pie viņiem un saku, ka vajag kaut ko mainīt, jo viņi jau ilgu laiku kalpo, bet nav augļu, cilvēki caur viņu kalpošanu neaug, nav izaugsmes. Es eju pie viņa un ierosinu, ka kaut kas jādara, es izrādu iniciatīvu. Manas motivācijas rezultātā šie cilvēki arī kaut ko izdara, ir kaut kāds neliels rezultāts, bet es nevaru visu laiku, katrā situācijā stāvēt katram blakus un motivēt, lai cilvēks beidzot kustētos. Šie ir neefektīvi kalpotāji, un viņiem ir viena galvenā problēma – viņi ir cilvēki bez iniciatīvas. Viņi dara kaut ko tikai tad, kad viņus no ārpuses kāds motivē tiešā veidā. Es nerunāju par motivāciju, kuru katrs var iegūt, kad runāju no kanceles, bet par to, ka cilvēku ir nepārtraukti jāmudina. Otrais tips nekad neko īpašu nesasniegs. Nav tā, ka vienā jomā cilvēks izrāda iniciatīvu, bet citās ne. Ja viņš izrāda vienā jomā, tad tas būs arī citās. Protams, uz saviem talantiem tas būs vairāk, bet arī citas jomas šis cilvēks novārtā neatstās.

Kad es atgriezos pie Dieva, kas notika cietuma kamerā, es ļoti skaidri atceros brīdi, kad piedzīvoju Dievu, un manī notika tādas pārmaiņas, ka es sev iekšēji ļoti skaļi teicu: “Es strādāšu!”, kaut gan nekad nebiju normāli to darījis. Es nekad mūžā nebiju normāli strādājis. Kad strādāju par šoferi sešus mēnešus, man noņēma C kategorijas autovadītāja apliecību uz vienu gadu par to, ka braucu dzērumā. Pēc tam iestājos armijā un smagās mašīnas vadītāja tiesības neatguvu. Man darbs bija sveša lieta. Tajā brīdī, kad Dievs radīja mani par jaunu cilvēku, es zināju, ka esmu tas, kurš strādās ar savām rokām. Es gribēju strādāt tāpēc, ka Dievs tā grib, un es pat īsti nedomāju par to, ka man nemaksās pietiekami, vienkārši gribēju strādāt. Mani neinteresēja tik ļoti tā alga, kā pats darbs. Alga mani interesēja, apmēram, divdesmit procentus, bet paklausīt Dievam – astoņdesmit procentus. Tā es arī strādāju par diviem latiem dienā vai dažādus gadījuma darbus, bet man vienmēr bija darbs, un arī alga ar laiku palielinājās. Šobrīd esmu pilna laika kalpošanā, laicīgu darbu nedaru, taču tam visam bija sākums, kas notika manas iniciatīvas dēļ. Tev ir iniciatīva strādāt? Vai arī tikai naudu pelnīt? Ja tev ir iniciatīva tikai naudu pelnīt, tad man ir ļoti žēl. Kad tu reāli dod cilvēkiem kaut ko vērtīgu, kaut ko tādu, kas viņus aizskar, kas viņiem ir vajadzīgs, tad viņi tev arī dod! Tāds ir princips – sākumā dod kaut ko cilvēkiem, tad viņi tev maksās naudu. Kāpēc, piemēram, es kā mācītājs saņemu labu algu? Tāpēc, ka tā informācija, ko es dodu, ir vērtīga, reti kurš var kaut ko tādu iedot, vēl pietam viss ir pieejams internetā. Es dodu cilvēkiem to, kas viņiem ir vajadzīgs. Es absolūti neko nedaru naudas dēļ, tas nav interesanti. Interesanti ir darīt to, kas tev patīk, to, uz ko Dievs tevi ir aicinājis, to, kas dod reālu labumu cilvēkiem. Protams, ir jādomā arī par finansēm, bet tā nekad nevar būt tava prioritāte. Vienkārši sāc strādāt!

“Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:23-24)

Atceries, bija pasākums “Tu esi svarīgs”? Mēs dzīvē aiz sevis atstājam pēdas, ne vienmēr tās pozitīvākās. Ja tu atceries, ka pret tevi kādam kaut kas ir, tad noej un izlīgsti, jo konfliktā vienmēr iesaistītas ir abas puses. Varbūt pat tev nekas nav pret otru cilvēku, tu esi aizmirsis kaut kādu gadījumu, bet, ja atceries, ka kādam kaut kas ir pret tevi, tad aizej pie viņa, izrunājies un izlīgsti un tad vari turpināt kalpot. Ja mācītājs vai mēs kā draudze redzam, ka kādiem cilvēkiem kaut kas ir pret mums, tad mēs ejam pie viņiem un izrunājamies, salīgstam. Lūk, kāpēc bija šis pasākums, kura rezultātā notika vairākas piedošanas dažādu cilvēku starpā un izlīdzināšanās, un vairāki cilvēki pat ir atgriezušies savās mājās – draudzē “Kristus Pasaulei”. Nepiedošana tevi lēnām no iekšpuses ēd. Ja tu gribi tiešām veselīgas attiecības ar cilvēkiem, tad esi tas, kurš iet un izrāda iniciatīvu.

Svētais Gars, mēs pateicamies par Tavu klātbūtni, par to gudrību, kuru Tu mums dod, par Savu sirdi, kuru Tu mums atklāj, par šiem dziļumiem, kurus Tu mums atklāj, Dievs! Es Tev lūdzu, Kungs, ka mēs kļūstam par iniciatīviem cilvēkiem, stipri, spēcīgi. Pieskaries katram ar Savu Garu, Dievs! Es nevienu nevaru izmainīt, tikai tu Dievs! Es varu mācīt, Dievs, bet Tu, Svētais Gars, vari izmainīt sirdis acumirklī. Jēzus Vārdā! Aleluja!

Viņš var izmainīt, un Viņš to arī dara.

Iniciatīva paver iespējas. Ja tu gaidi savas laimīgās iespējas, kad varēsi ieiet iekšā un tās izmantot, tu vari tās arī nesagaidīt, jo pašam ir jāizrāda iniciatīva.

“”Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku. Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā.” (Lūkas 18:2-5)

Izraēlā atraitnēm bija bēdīgs stāvoklis, bija arī netaisni tiesneši – ja viņiem naudu nedeva, viņi lietu neizlēma. Tur bija korupcija kā Kolumbijā, Meksikā un Krievijā, tomēr šis tiesnesis izlēma viņas lietu atraitnes iniciatīvas dēļ. Nepietiek tikai iesniegt iesniegumu tiesā, tev ir jāizrāda iniciatīva – jāraksta vēl un uz citām iestādēm.

Es lasīju par kādu cilvēku, kurš strādāja reklāmas aģentūrā, viņam tas arī bija sirdī. Notika štatu samazināšana, un viņu atlaida no aģentūras. Tur bija labs priekšnieks, no kura reāli varēja mācīties. Nākamajā dienā šis cilvēks atnāca uz savu darbu, savā kabinetā un turpināja strādāt bez algas, it kā nekas nebūtu bijis, it kā viņš nebūtu atlaists. Viņš tā nostrādāja mēnesi. Beigās priekšnieks ienāca pie viņa un teica: “Tu uzvarēji! Es nekad neesmu redzējis cilvēku, kurš ir gatavs tikai amata dēļ strādāt bez algas.” Šis cilvēks kļuva par vienu no vadošajiem reklāmas speciālistiem ASV.

Tava iniciatīva rada iespējas. Piemēram, 18.februārī mums draudzē būs desmit gadu jubileja, kuru svinēsim jaunajās draudzes telpās, taču jau pāris dienas pirms tam pie mums atbrauks viens no vadošajiem slavēšanas līderiem Eiropā. Viņs viesosies, kalpos, 18.februārī dievkalpojumā mums būs kopīga slavēšana ar viņa komandu, viņi būs četri cilvēki – viņš, klaviernieks, basists un bundzinieks. Dievkalpojuma otrajā pusē būs koncerts, kur viņi slavēs, un viņš slavē tiešām spēcīgi. Piektdien un sestdien būs semināri slavētājiem, uz kuriem aicināsim nākt arī cilvēkus no citām draudzēm. Tas būs kaut kas unikāls – visu dienu būs semināri, sākot no piektdienas vakara. Tas būs slavētājiem, slavēšanas grupai un arī jebkuram interesentam. No kurienes tas viss? Bija kāds brīdis, kad es redzēju, ka mūsu līderiem bez manis vēl vajag kādu dzīvu personību, no kuras mācīties. Kādu, kurš reāli kaut ko ir sasniedzis, – lai viņš padalās ar saviem principiem. Un prātā man bija tikai viens cilvēks Latvijā – Aleksejs Ļedjajevs. Iekšēji es domāju, ka viņš braukā apkārt pa pasauli, ka ir aizņemts un diezvai brauks pie mums uz kaut kādu līderu sapulci. Tomēr es viņam piezvanīju, un viņš teica: “Kонечно!!” Viņš uzreiz ļoti mierīgi piekrita un teica, ka vienmēr ir gatavs draudzēties. Tā arī mēs sākām draudzēties, un draudzība izvērtās tāda, ka pēdējā konferencē, kurā es tiku uzaicināts publiski sveikt, sastapos ar slavētāju Vitāliju Jefremočkinu. Es viņu biju skatījies tikai ierakstos, bet tagad sastapu dzīvē, un domāju: “Būtu kruti viņu uzaicināt pie mums.” Es piegāju pie viņa un teicu, ka viņš ļoti labi slavē, ka mēs ņemam viņa dziesmas, iztulkojam un dziedam. Es viņu uzslavēju, bet viņš teica: “Varat mani uzaicināt!” Iniciatīva paver iespējas. Es, protams, uzreiz viņu uzaicināju, paņēmu viņa telefona nummuru, un tagad mēs jau pērkam lidmašīnas biļetes, rezervējam viesnīcu, visu gatavojam. Tas būs labs laiks kopā ar viņu un viņa komandu, no kura mēs varēsim iedvesmoties un mācīties. Nebūtu es sākumā piezvanījis Aleksejam Ļedjajevam, nebūtu tā visa. Esi tāds, kurš vienkārši visās lietās izrāda iniciatīvu, tad tev pavērsies iespējas, un Dievs svētīs tavu roku darbu.

Kā kļūt par iniciatīvu cilvēku?

1. Zini, ko tu gribi.

Vīzija un konkrēti mērķi. Vai tad tu vari izmantot iespēju, ja nezini, ko gribi? Tu nemaz nevari redzēt to iespēju. Vai es varētu uzaicināt šo ukraiņu slavētāju, kuram mācītājs izbraukt ārpus draudzes ir atļāvis tikai vienreiz mēnesī, vai es būtu redzējis šo iespēju, ja man nebūtu vīzijas? Vīzija par slavu un pielūgsmi, mega draudzi, Dieva klātbūtni. Ja es nesaprastu, ka slavēšanas grupa ir cilvēki, kuriem ir jāaug, jāmācās, un vajag kādu, no kura mācīties, es nebūtu redzējis šo iespēju.

“Un tie nāk uz Jēriku; un, Viņam ar Saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikas izejot, Timeja dēls Bartimejs, kāds akls nabags, sēdēja ceļmalā. Un izdzirdis, ka tas esot Jēzus no Nacaretes, viņš sāka saukt un sacīt: “Jēzu, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Un daudzi to apsauca, lai paliek klusu. Bet tas jo vairāk brēca: “Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Un Jēzus apstājies sacīja: “Ataiciniet viņu.” Un tie aicināja aklo, tam sacīdami: “Turi drošu prātu, celies, Viņš tevi aicina.” Un, savu apmetni nometis, tas cēlās un nāca pie Jēzus. Un Jēzus griezās pie tā un sacīja: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Bet aklais Viņam sacīja: “Rabuni, ka es varētu redzēt.” Un Jēzus tam sacīja: “Ej, tava ticība tev palīdzējusi.” Un tūdaļ tas kļuva redzīgs un pa ceļu Viņam sekoja.” (Marka 10:47-52)

Ir grūti izrādīt iniciatīvu, ja nezini, ko vēlies. Vēl viens piemērs, negatīvs, tomēr līdera piemērs. Kolumbija un Meksika – tās ir narkotiku impērijas. Tur narkobaroni ir ietekmīgāki nekā prezidents, viņi nosaka visu tajās valstīs, un viens no tādiem Meksikā ir el Čapo. Viņš bija vienkāršs pusaudzis, kurš plantācijās vāca opiju no magonēm. Tur visiem zemniekiem galvenās ir magoņu plantācijas, kuras zem kontroles tur narkotiku kartelis. Naudas apgrozījums tur ir skaitāms miljardos, viņiem ir savas armijas un bez viņiem nekas nekur nenotiek. El Čapo agrāk bija vienkāršs zēns ar sliktiem apstākļiem ģimenē, tēvs bija dzērājs un viņu sita. Tomēr reiz ciematā, kur viņš dzīvoja, garām brauca vairākas mašīnas, viena no tām bija balts luksuss auto, kurā brauca viens no tā laika narkobaroniem. Pašam el Čapo bija veca, noskrandusi mašīna, kas knapi kustējās. Viņš ar to brauca pakaļ šim narkobaronam, aizbrauca līdz villai, kur viņš bija apmeties, iegāja sētā, kur bija apsardze, un piedāvāja nomazgāt automašīnu. Viņš piegāja pie tās mašīnas, glaudīja to, sapņoja, pats tādu gribēja, gribēja tik lielu ietekmi kā šim narkobaronam. Viņš tik ilgi mazgāja to mašīnu, ka iekāpa tajā un sāka braukt. Viņu, protams, uzreiz noķēra, aizveda pie šefa, kurš, par laimi, bija draudzīgi noskaņots un jautāja: “Kāpēc tu tā darīji, kāpēc brauci ar manu mašīnu?” Viņš atbildēja: „Man arī būs tāda mašīna un es arī gribu būt tāds kā tu, strādāt pie tevis!” Var saprast, kāpēc viņš gribēja kļūt kā narkobarons. Tas bija viss, ko viņš sev apkārt redzēja. El Čapo sāka strādāt pie varenā narkobarona un pats izauga par visu laiku vienu no visvarenākajiem karteļa narkobaroniem pasaulē. Šobrīd gan viņš ir cietumā, bet domāju, ka viņš ātri izkļūs no tā. Reiz jau viņa cilvēki izraka vairāk nekā kilometru garu tuneli, pa kuru viņš mierīgi izmuka no cietuma. Bet viss sākās ar mašīnas mazgāšanu. Iniciatīva visās sfērās, arī narkotirdzniecībā, vēl jo vairāk garīgajā pasaulē, ir svarīga.

„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pamācības 12:24)

2. Kļūsti no iekšpuses par iniciatīvu cilvēku.

Ļoti grūti ir būt iniciatīvam tāpēc, ka tas ir pareizi. Strādā pie sevis! Tu esi jauns cilvēks, jauns radījums, tu esi iniciatīvs cilvēks, vienkārši tāds esi un neko ar sevi nevari padarīt. Katru dienu savā lūgšanu kambarī pasaki Dievam, velnam un sev, ka tu esi iniciatīvs. Sastopoties ar kārtējo problēmu, tev ir jāzina, kas tu esi.

Čārlzs Laftons, populārs aktieris, reiz apmeklēja Ziemassvētku pasākumu pie savām paziņām. Vakara vadītājs bija iecerējis, ka katrs viesis uzstāsies ar kādu pantiņu vai dziesmu, kas radītu Ziemassvētku noskaņu. Kad pienāca šī aktiera kārta, viņš ļoti skaisti no galvas noskaitīja 23. psalmu. Vai zini, kā skolēni skaita dzejolīšus? Viņi nedomā par tā saturu, tik iemācās no galvas. Tas nevienu neuzrunā, izņemot vecākus, kuri priecājas, ka bērns dzejoli ir iemācījies bez kļūdām. Tieši tāpat bija ar šo aktieri. Tad pasākumā tika pamodināta kāda aizsnaudusies tantiņa, un vakara vadītājs palūdza arī viņai kaut ko noskaitīt. Viņa citēja to pašu psalmu, un cilvēki raudāja. Namatēvs vēlāk jautāja aktierim, kāpēc cilvēki raudāja tieši pēc tantiņas uzstāšanās, nevis viņa. Aktieris atbildēja, ka viņš vienkārši zina šo psalmu no galvas, bet tantiņa pazīst Ganu.

Tāpat ir arī ar mums – ja tas nav tavā sirdī, tas ir jūtams. Piemēram, kā un vai es mīlu cilvēkus. Es varu sludināt varenus sprediķus, visi var saukt “aleluja”, tomēr, ja tas būs no prāta, nevis sirds, tas neaizkustinās un neuzrunās. Tāpēc par iniciatīvu cilvēku tev jākļūst no sirds jeb garā.

3. Izrādi iniciatīvu visās iespējamās lietās, pirmkārt jau mazajās.

„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” (Mateja 25:21)

Tam, kurš neizlietoja sev uzticēto talentu, bija cits liktenis nekā tiem, kuri izrādīja iniciatīvu. Esi uzticams pār mazumu!

„Ja jūs gaidīsiet īsto momentu, kad varēsiet izdarīt visu un visiem, tā vietā, lai darītu vismaz kaut ko kādam, nekad neko nevienam arī neizdarīsiet.” /Malkoms Beins/

Izrādi iniciatīvu mazās lietās, praktizē tās. Ieraugi vajadzību draudzē, attiecībās, biznesā un izrādi iniciatīvu! Pats svarīgākais ir cilvēki, izrādi iniciatīvu tieši attiecībās ar cilvēkiem!

„Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17)

Likums sauc pie atbildības ne tikai tos, kas kaut ko izdara, bet arī tos, kas neko nedara. Likums soda arī inertu līdzzinātāju. Es jaunībā pie palaidnībām bieži stāvēju uz vakts, neko nedarīdams, lai tās novērstu. Ja tu zini, kas jādara, sāc to darīt! Un sāc to pirmais!

Man jums vēl ir pravietojums, es zinu, ka ir cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs:

Dievs zina katru no mums. Viņš zina, kam tu ej cauri, kas tev sāp, ko tu nevari vai tev ir grūti izdarīt. Personīgi, lai kādos ceļos es neietu, kādās krustcelēs nebūtu, es vienmēr jūtu, ka Dievs man ir blakus un Viņš pazīst mani labāk nekā es pats sevi. Viss, kas tev ir vajadzīgs, ir Dieva klātbūtne. Dievs zina, ka tu mīli, domājot par savu mīlestību. Būtībā tu mīli savu mīlestību, to sajūtu, ko dod mīlestība, bet ne pašus cilvēkus. Dievs tevi mīl daudz vairāk nekā tu mīli Viņu vai cilvēkus. Viņš zina, ka tu centies mīlēt, Viņš zina tavu nevarēšanu, ierobežotību, taču Viņš saka: „Es mīlu tevI!”

„Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 1:4-8 )

„Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību [..]”(Atklāsmes 2:2)

Dievs zina tavus darbus, tavu pacietību, cik ilgi ciet, tavas pūles, kā tu strādā.

„Es zinu tavus grūtumus un nabadzību, bet tu esi bagāts [..]” (Atklāsmes 2:9)

„Es zinu, ka tu dzīvo tur, kur sātana tronis [..]” (Atklāsmes 2:13)

Ja tu dzīvo vidē, kur viens otru ienīst, sliktos apstākļos, sliktās attiecībās ar cilvēkiem, ja tavi vecāki strīdas, ja tu strīdies ar savu laulāto draugu, Dievs zina tavu sirdi, Viņš zina, ka tu ciet. Dievs tev saka, lai nekaunies no Viņa. Viņs zina, ka tu esi miesa un asinis un tās nevar iemantot Dieva valstību. Dievs saka, ka Viņš mīl tevi un Viņš ir mīlestība. Viņš saka: „Es tevi vienmēr esmu mīlējis un mīlēšu arī turpmāk, paļaujies uz Mani.”

„Es zinu tavus darbus un tavu mīlestību [..]”(Atklāsmes grāmata 2:19)

Dievs saka: „Es zinu, ka tu mīli tikai sevi, savu mīlestību, tikai to, kas tev patīk, bet Es mīlu tevi ar patiesu mīlestību.” Dievs mīl arī mūsu darbus, jo mīlestība nav tikai sajūtas. Ja tu patiesi mīli sev apkārt esošos cilvēkus, laulāto, kolēģus, tos, kuri nepazīst Kristu, tu šo mīlestību pierādīsi ar darbiem. Un Dievs zina, ko tu vari un ko nevari.

„[..] bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” (Romiešiem 5:5)

Tevī ir dievišķā mīlestība, un tu spēj mīlēt un mainīties.

„Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kolosiešiem 3:14)

Pāvils bija gatavs pat tikt sadedzināts ticības dēļ, taču bez mīlestības viņš nebija nekas. Jebkas ir nekas bez mīlestības! Pilnvērtīgi mīlēt mēs spējam tikai ar dievišķo mīlestību. Cilvēks bez Dieva pats nekad nebūs pilnīgs.

„Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!” (Jāņa 15:9)

Turpini ticēt, turpini meklēt Dievu, Viņš visu zina, Viņš tevi mīl un palīdzēs tev mīlēt!

Jēzum bija draugi – Marija, Marta un Lācars. Kad Lācars saslima, viņi aicināja Jēzu uz viņu māju.

„Bet Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu, un Lācaru.” (Jāņa 11:5)

Jēzus mazliet vilcinājās un tad devās pie viņiem, taču Lācars jau bija miris. Martai un Marijai tās bija šausmas. Varbūt arī tev ir šādas situācijas, kuras nav izmaināmas un atrisināmas? Jēzus mīl tevi. Tavas problēmas nav tāpēc, ka Viņš tevi mīl. Tās ir dažādu iemeslu dēļ, bet Jēzus tās visas zina un mīl tevi.

Marta Jēzum pārmeta, ka Lācars nebūtu nomiris, ja Viņš būtu ieradies laicīgi un viņu dziedinājis. Bet pēc īsa brīža Marta teica, ka tomēr tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē.

„Tad Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!” (Jāņa 11:21)

„Tad Jēzus, redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma un sacīja: “Kur jūs viņu esat likuši?” Tie Viņam saka: “Kungs, nāc un redzi!” Jēzus raudāja.” (Jāņa 11:33-35)

Jēzus ir žēlsirdīgs, Viņš zina visu, kas ir tevī, Viņš ir tevī un mīl.

„Jēzus viņai saka: “Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?”” (Jāņa 11:40)

Tika novelts akmens un notika brīnums – līķis, kurš jau sāka sadalīties un smirdēja, atdzīvojās. Lācars tika atdots ģimenei. Viss, kas bija vajadzīgs, – turpināt ticēt. Ja ticēsi, redzēsi Dieva varenību. Mēs nezinām visus iemeslus, kāpēc mēs ciešam, bet Jēzus tos zina, Viņš mūs mīl. Paliec arī tu savā ticībā un mīlestībā. Vairāk no tevis Dievs neprasa.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Iniciatīva” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija