Svētdien, 4. jūnijā draudze “Kristus Pasaulei” atzīmēja Vasarsvētkus ar dievkalpojumu. Jau no paša sākuma varēja sajust īpašu Svētā Gara klātbūtnes atmosfēru.

Mācītājs savā svētrunā sludināja un mācīja par Svēto Garu. Kad pieņemam Jēzu Kristu par savu Glābēju, Dievs piedod mūsu grēkus un mūsos iemājo Svētais Gars, kas dod spēku dzīvot svētu dzīvi un palīdz ikdienā. Taču, ja vēlamies kalpot citiem cilvēkiem ar Bībelē minētajām pārdabiskajām zīmēm un brīnumiem, mums ir nepieciešamas Svētā Gara kristības un īpaša piepildīšanās ar Svēto Garu. To mērķis ir svaidījums jeb spēks kalpot cilvēkiem ar brīnumiem un zīmēm. Lai šis spēks mūsos pēc tam sāktu darboties, mums ir jāpaklausa Jēzus lielajai pavēlei iet un darīt par mācekļiem citus cilvēkus, sludinot evaņģēliju un lūdzot par viņiem. Tad notiks pārdabiskais un cilvēki atgriezīsies pie Dieva.

Pēc svētrunas daži no kalpotājiem dalījās ar savu pieredzi.

Sandija: “Agrāk es domāju, ka Svētā Gara kristības domātas tikai izredzētajiem, taču es ļoti ilgojos to saņemt, tikai nezināju, – kā. Pagāja seši gadi, līdz es nonācu kādā konferencē, kur kalpotāji par mani aizlūdza. Pēkšņi sajutu tādu kā karstuma vilni, jutos kā uguns epicentrā, un es sāku runāt mēlēs. Esmu ļoti priecīga, ka varēju to piedzīvot, jo manī radās cita Dieva realitātes apziņa un drosme sludināt evaņģēliju.”

Indra: “Domāju, ka esmu no tāda “materiāla”, kas nevar saņemt Svēto Garu. Taču kādā dievkalpojumā mācītājs vērsās personīgi pie manis un sacīja man vārdus, ko bija saņēmis no Dieva. Tad viņš par mani aizlūdza un es ļoti spēcīgi piedzīvoju Svētā Gara pieskārienu. Es biju pārsteigta un ļoti laimīga, jo nekad nekas pārdabisks ar mani nebija noticis. Mani piepildīja prieks un es sāku dziedāt mēlēs.”

Pēc svētrunas mācītājs aizlūdza par klātesošajiem, lai katrs tiktu piepildīts ar Svēto Garu, un daudzi piedzīvoja to īpašā veidā. Ne vienam vien tas bija neaizmirstams piedzīvojums.

Elīna dalījās par to, ka laikā, kad piedzīvoja Dieva klātbūtni, bija saņēmusi arī dziedināšanu: “Man bija ausu iekaisums un tās sāpēja. Aizlūgšanas laikā ļoti spēcīgi sajutu Svētā Gara klātbūtni. Likās, ka debesis nolaidušās pār mani, tas bija kaut kas liels, varens un neaprakstāms. Grūti vārdiem izteikt tās emocijas, kas mani pārņēma Dieva klātbūtnē. Vēlāk konstatēju, ka ausis vairs nesāp, un par to esmu ļoti priecīga.”

Viktorija: “Man bija mugurkaula skolioze, cietu no sāpēm, bija grūti nostāvēt un, kā ierasts, sēdēju šķībi. Kad mācītājs aizlūdza, piedzīvoju Dieva pieskārienu. Mans mugurkauls iztaisnojās, es sajutu, ka Dievs to dziedina un varēju apsēsties taisni.. Arī vēlāk draudzene pārbaudīja mugurkaulu un teica, ka tas ir pilnīgi taisns un skoliozes pazīmes pazudušas. Es esmu ļoti priecīga un pateicīga Dievam!” 

Elīna: “Kopš sevi atceros, vienmēr jutos nogurusi. Lai cik arī gulētu, nekad nejutos atpūtusies un izgulējusies. Lūgšanas laikā bija velkoša sajūta krūtīs, man noreiba galva un šķita, ka varu daudz dziļāk kā jebkad ievilkt elpu. Pēc tam jutos brīva, spēkpilna, ļoti priecīga, – tik labi, kā nekad. Ir pagājusi nedēļa, un es joprojām esmu spēka un enerģijas pilna. Dievs ir mani dziedinājis!”

Pēc dievkalpojuma visi dalībnieki pacilātā noskaņojumā devās mājās, priecājoties par piedzīvoto. Cilvēki bija piedzīvojuši reālas izmaiņas savā dzīvē. Daudziem parādījās lielāks prieks, spēks un vēlēšanās iet un stāstīt cilvēkiem Evanģēlija vēsti.

Dace Daubere