Ir lietas, ko vari izdarīt tikai tu pats

To, ko vēlas Dievs, vēlos arī es. Es vēlos, lai katrs cilvēks, kurš ne tikai apmeklē, bet arī pieder pie draudzes „Kristus Pasaulei”, kļūst par personību. Šī ir labākā draudze, vismaz man noteikti. Es gribu, ka tu celies un kļūsti par personību. Vēlos, lai tu kļūsti par ticības sievu un ticības vīru, par Dieva vīru un Dieva sievu. Un ne tikai par tādu, kas prot lūgšanas skaitīt vai lūgt, bet par tādu, kura dzīvē, personā un stājā var redzēt, ka tev ir mugurkauls un tu esi svētīts. Es vēlos, lai tu nebūtu emociju vadīts, bet rakstura vadīts cilvēks. Lai tu spēj Dieva spēkā ne tikai pats mainīties, bet mainīt apkārtējo cilvēku dzīves. Ietekmēt ne tikai divu vai trīs cilvēku dzīves, bet simtiem un tūkstošiem cilvēku dzīves. Lai tu ietekmētu ne tikai savas pilsētas, bet visas Latvijas, Eiropas un pasaules notikumu gaitu. Lūk, to es vēlos. Jo es zinu, ka Dievs ir ielicis katrā vienā no mums lielu potenciālu. Tas ir jāapzinās un jāatraisa. Un es esmu šeit, lai palīdzētu tev. Kaut tu varētu klausīties, dzirdēt un pielietot visu to, ko es mācu, jo tas ir vērtīgāk nekā zelts un visas pasaules labumi. Kā Salamans, kad Dievs viņam jautāja: ”Ko lai Es tev dodu, ko tu vēlies?” izvēlējās gudrību. Viņš neprasīja ne zeltu, ne varu, ne sievietes, bet viņš prasīja gudrību no Dieva. Un Dievs teica: ”Līdz ar to, ka esi prasījis gudrību, nevis visus šos pasaules labumus, tad Es došu tev arī tos.” Jo vispirms ir gudrība. Vislielākā gudrība ir bīties To Kungu, staigāt Dieva ceļus, staigāt Dieva spēkā, būt Viņa bērnam, būt ar Viņa stāju. Nest izmaiņas ne tikai savā, bet arī citu cilvēku dzīvēs. Ja tu iegūsi stāju un kristīgu raksturu, tad tev būs arī viss pārējais. Un šodienas svētrunas tēma ir arī dienas citāts – „Neviens neizdarīs tavā vietā to, ko vari izdarīt tikai tu pats.” Lai arī kā negribētos, bet diemžēl tikai tu pats vari izdarīt kādas lietas, tikai tu pats vari izlauzties un būt svētīts.

Nepietiek tikai ar to, ka tu dod. Nepietiek, ka tu desmito tiesu dod Dievam. Tas ir labi, pareizi un tās ir mūsu pašu personīgās attiecības ar Dievu, bet tas absolūti nebūs noteicošais. Tas ir tikai viens no faktoriem, lai būtu veiksmīgs. Draugs, ir jāizmainās visai tavai personībai! Visam mūsu dzīves stilam, mūsu lēmumiem, lai mēs pieņemam pareizus lēmumus. Mums vajag mērķus, konkrētu vīziju, konkrētu rīcību, un no tām lietām, no kurām jātiek vaļā, mēs tiekam vaļā. Jābūt arī tam, ka mēs attīstām savas stiprās puses. Ir jāizdara no savas puses viss, kas ir jāizdara, un ir lietas, ko mēs gaidām no Dieva. Mēs kaut ko atdevām Dievam, noevaņģelizējām cilvēku, palūdzām, bija lūgšanu kambaris, bet ar to ir par maz! Tam ir jāseko tavai dzīvei, ko var saukt par veiksmīga cilvēka dzīvi. Par tāda cilvēka dzīvi, kas gūst panākumus un uzvar.

Kas ir Jēzus? Uzvarētājs. Viņš ir uzvarējis nāvi. Un ne tikai nāvi. Viņš ir uzvarētājs ikvienā sfērā.

“Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” (Jāņa 1.vēstule 5:5)

Lasot šo Rakstu vietu, daudzi atbild uz šo jautājumu atbild, ka uzvarētājs ir Jēzus. Bet šajā Rakstu vietā nav rakstīts par Jēzu Kristu. Pats par sevi ir saprotams, ka Jēzus ir uzvarējis, taču – kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Un ticība ir darbības vārds. Tās ir konkrētas darbības. Ne tikai vienā virzienā, bet kopumā mūsu dzīvē. Tas ir mūsu dzīves veids, dzīves stils.

Tātad ir lietas, kuras vari izdarīt tikai tu pats, taču tajā pašā laikā ir lietas, kuras dara tikai Dievs. Ir lietas, kuras Dievs nekad nedarīs, ja tu no savas puses neizdarīsi to, kas jāizdara tev. Un, kad tu izdarīsi šīs lietas tādā veidā, kā Viņš to ir paredzējis, tad Dievs varēs tevi svētīt. Dari šīs lietas tā, kā Viņš to grib. Mani mērķi un mana rīcība ir saskaņota ar Viņa gribu, es esmu pakonsultējies jeb parunājies ar Debesu Tēvu par to, kāda ir Viņa griba, nevis mana griba. Vai tiešām Dievs akceptē to, ar ko es nodarbojos? Ir lietas, ko dara tikai Dievs. Piemēram, Dievs radīja debesis un zemi. Lai arī kā cilvēks domātu, ka rada kaut ko, tik un tā mēs radām tikai no tā, kas jau ir. Cilvēks ir radīts un arī tas viss, no kā cilvēks kaut ko veido, ir jau radīts. Tāpat kā bērns no smiltīm ceļ smilšu pilis un no plastilīna izveido kādas formas vai priekšmetus. Viņš to veido no tā, kas jau ir. Dievs ir ielicis cilvēkā potenciālu radīt, jo Dievs pats ir Radītājs. Taču bez Dieva cilvēks nevar radīt. Jo nav, no kā radīt. Tātad ir lietas, kuras dara tikai Dievs.

Es sludinu, es mācu. Tu vari pieiet cilvēkam klāt un pateikt: ”Vai tu nevēlies pieņemt Jēzu Kristu par savu Kungu?” Ja draugs saka jā, tad jūs kopā lūdzat grēku nožēlas lūgšanu. Tu lūdz šo lūgšanu kopā ar viņu, bet tu viņu neizglāb. Tu strādā, tu vadi viņu lūgšanā, bet iekšējās izmaiņas izdara Dievs. Svētais Gars dara izmaiņas. Ne tu to izdarīji, to izdarīja Dievs. Ja ir runa par dziedināšanu, tad nevarētu teikt tā, ka dziedina vienmēr tikai Dievs, piemēram, kad redzam brīnumus, tad varam teikt – to izdarīja Dievs! Taču, ja runājam par ikdienu, tad tu kaut ko saprati, kaut ko izmainīji, un tava veselība uzlabojās. Ir arī dziedināšanas no burvjiem, bet tie ir ļaunie gari un velns. Tādi izteikti brīnumi ir Dieva darbs. Izmainītas dzīves ir Dieva darbs. Cilvēka piedzimšana no augšienes, kā arī visas dziedināšanas un uzplaukums – tas ir Dieva darbs! Bet ne tikai Viņa Paša, bet kopdarbs ar cilvēku. Svētais Gars ir tavs vecākais partneris.

No kurienes radās tas, ko es apgalvoju? No šīs Rakstu vietas.

“Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, atveda ēzeļa māti un kumeļu, uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū. Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa, bet ļaudis, kas gāja Viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!” Un, kad Viņš iejāja Jeruzālemē, visa pilsēta sacēlās un sacīja: “Kas Tas tāds?” Bet ļaudis sacīja: “Šis ir pravietis Jēzus no Nacaretes Galilejā.” (Mateja evaņģēlijs 21:6–11)

Šādā veidā Jeruzālemē varēja iejāt tikai Ķēniņš. Tāds Ķēniņš, kas tiek kronēts, tā ir tradīcija. Un slavējot Dievu, es iedomājos, kā tas viss notika. Starp citu, vārds “ozianna” jeb “ozanna” nozīmē – glāb mūs. Acīmredzot vēlāk šis vārds ir pārtapis par – slava Dievam! Taču sākotnējā nozīme ir – Dievs, glāb mūs. Kad Jēzus iejāja Jeruzālemē, cilvēki skatījās uz Viņu ne tikai kā uz Dieva Dēlu, – kā redzi, kad Viņš nomira pie krusta pat mācekļi Viņu atstāja. Tātad viņiem nebija līdz galam nostiprināta ticība par to, ka Viņš tiešām ir Dieva Dēls.

Viņi sagaidīja Ķēniņu, kurš atbrīvos Viņus no romiešu jūga. Jo Jeruzāleme un Jūdeja tajā laikā atradās romiešu kundzībā, tā bija okupēta zeme. Visi gaidīja Mesiju, Ķēniņu, Glābēju. Bet ko viņi saprata ar vārdu “Glābējs”? Liela daļa to saprata tā, ka glābējs viņus beidzot atbrīvos no romiešu kundzības, uztaisīs revolūciju, nodibinās savu kārtību un dos brīvību tautai. Nodibinās politisko varu. Taču šie paši cilvēki, kas sauca “Ozanna!” un klāja drēbes Jēzum priekšā, lai Viņš ar ēzelīti ietu tām pāri, burtiski pēc dažām dienām sauca pūlī: ”Sit Viņu krustā!” Kāpēc tādas izmaiņas? Reizēm tu redzi cilvēku, kristieti, kurš kļūst dīvains. Viņš nesen teica:” Aleluja, mana draudze, mans mācītājs, mana mājas grupiņa, mans Dievs,” bet pēkšņi viņš saka: ”Sit Viņu krustā!” Kāpēc tā notiek? Skaidrojums ir šajā Rakstu vietā – Mateja evaņģēlijs 21:6–11.

Cilvēki gaidīja Glābēju, kas atrisinās viņu problēmas viņu vietā tādā veidā, kādā viņi grib. Šie cilvēki negribēja dzirdēt to, kā Dievs to grib darīt. Un Jēzus teica, ka vispirms pašiem ir jāizmainās. Atmoda sākas no tevis. Politiska brīvība būs tad, kad būs garīga brīvība. Kad atzīsi Dieva Dēlu, ko Tēvs sūtījis, kad ļausies mazgāties Jēzus asinīs, kad atdzimsi no augšienes un kļūsi par Dieva bērnu, kad lietosi to spēku, ko Jēzus mums piešķir, būsi personība.Līdzīgi kā Latvija ir ieguvusi valsts statusu pateicoties tai brīvībai, ko Dievs deva brāļu draudžu atmodas laikā Latvijā un Igaunijā. No kurienes cēlās visa mūsu pirmā inteliģence, domājošie cilvēki? Pirmais zemnieks kļuva turīgs pateicoties kristiešu sapulcēm. Tā bija tāda draudze kā mūsu draudze, kas ticēja Dieva vārdam, hernhūtiešu kustība. Vispirms bija garīgs uzplaukums, tikai pēc tam ekonomisks un politisks uzplaukums. Jo neviens tavā vietā neizdarīs to, ko vari izdarīt tikai tu pats.

Cilvēki nevēlas uzņemties atbildību. Jo lielākoties mēs nevēlamies izdarīt to, kas no mūsu puses jāizdara mums pašiem. Neviens nekad nevar izdarīt manā vietā to, ko varu izdarīt tikai es. Ļaudis slavēja Jēzu, kad Viņš iejāja Jeruzālemē. Vēlāk daļa no viņiem sauca, lai sit Viņu krustā. Kāpēc? Tāpēc, ka cerēja uz Ķēniņu, kurš izdarīs viņu vietā to, ko varēja izdarīt tikai viņi paši, un tikai tādā veidā, kādā grib viņi paši. Taču ir tikai viens ceļš un viens pamats. Ir Rakstu vieta Bībelē par to, ka vējš nāca pār to namu, kas ir celts uz klints, un pār to, kas ir celts uz smiltīm. Tātad vējš būs, spiediens būs, bet viens pastāvēs, bet otrs nepastāvēs. Viens teiks: ”Ozianna! ” Otrs teiks: ”Sit Viņu krustā!” Vai Dievs uz tevi runā? Es gribu, lai tu kļūsti par spēcīgu personību un uzvarētāju. Es ticu, ka Latvija var uzplaukt, bet ne pati no sevis. Tas notiks pateicoties tādiem cilvēkiem, kādi aug šajā draudzē. Cilvēki ar principiem un stāju. Un jāsāk ir ar savu namu. Jo Bībele saka, ka sods iesākas pie Dieva nama.

Procesi, kas notiek politikā, sākas no draudzes. Piemēram, Krievijas specdienesti apkaro evaņģēliskās draudzes. Viņi ļoti labi saprot, no kurienes sākas brīvība. Viņi arī ļoti labi saprot, no kurienes Ukrainā radās Oranžā revolūcija. No brīvības, ko cilvēki ieguva Jēzū Kristū. Un pēc tam tas parādījās visā valstī. Kur apstājās Krievijas armija? Pie Harkovas. Jo tur ir lielākās draudzes. Dzīvība nāk no Dieva nama. Mēs esam Dieva templis. Ecēhiēla grāmatā lasām, ka svētība iznāk no tempļa.

Nesen notika svarīgs notikums Latvijā, tas visur tika publicēts, it kā karš būtu sācies. Demisionēja jeb no amata atkāpās veselības ministrs Guntis Belēvičš, jo atļāvās uztaisīt operāciju bez rindas. Viņam tas tika pārmests, un izcēlās liels skandāls par šo lietu. Attieksme, kāda ir latviešu tautai pret saviem vadītājiem, ir nožēlojama. Mēs šeit draudzē cīnāmies ar šo verga domāšanu, jo Jēzus ir izmainījis tevi. Tev jāsāk domāt ar jaunu domāšanu – ne ar verga domāšanu, bet ar karaļa domāšanu! Ar prinča un princeses domāšanu. Jāsāk skatīties uz lietām no augšas. Piemēram, Zatlers par šo veselības ministru saka tā: ”Tomēr šis ir tas gadījums, kad pašas partijas biedri izdomāja, ka Belēvičam jādemisionē, stāsts par nelielo konsultāciju un operāciju ir smieklīgs.” Tā domā Zatlers, un es arī tā uzskatu. Ko Jēzus teica šādos gadījumos? Atnāca farizeji un teica, ka jānomētā ar akmeņiem tā sievieti, kas laulību bija pārkāpusi, bet Jēzus teica: ”Kas ir bez grēka, lai pirmais met akmeni.” Ja šajā gadījumā mēs ieslēgtu šo pašu mehānismu, tad ātri vien izklīstu tas vārnu bars. Komentārus vispār internetā nevajadzētu lasīt.

Latvietis, diemžēl, ir skaudīgs un ar ļoti zemu pašvērtējumu. Tas parāda visu mūsu tautas stāvokli. Šī ir lieta, kas jāizmaina, bet kas to var izdarīt? Mēs uzbrūkam valdībai un ministriem. Tagad tiks nomainīts veselības ministrs. Kas būs viņa vietā? Droši vien tāds pats cilvēciņš, kurš turklāt visu sāks no nulles, kamēr iestrādāsies. Veselības aprūpe valstī nav sakārtota. Kāpēc? Kamēr tu pats nesāksi rūpēties par sevi, par savām lietām, tikmēr valsts tev neko nevarēs palīdzēt. Nevajag gaidīt, ka kādam tevi būtu jāaprūpē. Kāpēc tu pats neesi parūpējies par to, lai citus aprūpētu? Neviens nekad tavā vietā neizdarīs to, ko tu pats vari izmainīt. Es saprotu, ka ir smagi šo domu pieņemt, jo mēs vienmēr esam gaidījuši, ka kāds par mums parūpēsies. Mēs nākam uz draudzi, bet man kā mācītājam nav pienākums obligāti par visiem parūpēties. Taču es to gribu un cenšos darīt, turklāt labprātīgi. Es gribu kalpot Dievam un arī cilvēkiem. Mans pienākums nav runāt bez žargona. Kā es gribu, tā es runāju. Jo dažreiz, runājot žargonā, cilvēkam labāk „pielec”. Neviens manā vietā neizdarīs to, ko izdarīt varu es pats.

Cilvēki vaino kaimiņus, draugus, vīru, sievu, Eiropas Savienību, Krieviju, NATO. Daudzi vaino NATO, ka Latvija būs okupēta, šausminās, redzot tankus mūsu valstī. Taču patiesībā būtu jāpasakās Dievam par NATO, jo citādāk, kas zin, kā vēl būtu. Latvija varbūt sauktos par Krievijas guberņu, blakus mums būtu Igaunijas guberņa, centrā slietos Ļeņina piemineklis un tamlīdzīgi. Savukārt, citi vaino Krieviju, baidās no tās. Citi atkal Ameriku. Krievi amerikāņus internetā dēvē par „pindosiem”. Vāciešiem savukārt vaininieki ir ebreji. Viņiem Pirmajā pasaules karā bija zaudējumi, kurus novēla uz ebrejiem un mazliet arī uz komunistiem. Tepat netālu ir Geto muzejs, kur visu informāciju varat apskatīties.

Tātad ir lietas, kuras izdara Dievs, un ir lietas, kuras vari izdarīt tu pats, un ir lietas, kuras Dievs nekas nedarīs tavā dzīvē, kamēr tu tās neizdarīsi pats. Piemēram, tu aizbrauc uz inkaunteru ar lielām cerībām, baudi Dieva klātbūtni, atbrauc atpakaļ un liecini par savām izmaiņām, kuras, pēc taviem vārdiem, nekad nebeigsies. Bet paiet laiciņš, un viss optimisms sāk noplakt, jo tev jāsāk darīt ikdienas lietas, kuras tu vari izdarīt tikai tu pats. Un tad sākas problēmas – cilvēks sūdzas, ka inkaunterā visu no viņa neizdzina, ne to atzīmēja anketās un citas vainas. Draugs, inkaunters nav risinājums, risinājums esi tu pats. Kristieti, latvieti, pilsoni, es gribu vērst uzmanību uz tevis paša atbildību. Beigsim meklēt vainīgos, skatīsimies uz to, ko mēs paši varam izdarīt! Tikai tā uzplauks mūsu valsts, tikai tā uzplauks tava dzīve, tikai tā uzplauks mūsu draudze un jebkura cita draudze. Inkaunters ir tikai starts, dievkalpojums ir tikai starts, faktiski tas ir pienākums pret Dievu, jo tu slavē, tu ziedo, tu saņem Dieva vārdu, mācību, virzību, taču tālākais ir tava paša dzīve. Līdzīgi kā automašīna iebrauc servisā, tiek salabota un tālāk tā uz priekšu brauc atkal pati.

Braucot ar mašīnu, uz ielām var redzēt reklāmas, arī pa radio tās ir dzirdamas. Tās skan apmēram tā, ka tev jāmācās tur un tur, lai tu būtu spējīgs konkurēt darba tirgū. Mācies, maksā naudu, konkurē! Man ir jautājums. Vai tu esi vergs, pērkama prece, ka tev būtu ar kādu jāsacenšās, lai tikai tev kāds žēlastībā iedotu kādu darbiņu? Līdzīgi kā pazudušais dēls pie cūkām bija laimīgs par sēnalām, ko viņam atmeta par viņa darbu. Paldies Dievam, ka Anglija taisās atstāt Eiropas Savienību. Varbūt, ka kāds no mūsējiem sapratīs, ka katrs ir pats savas laimes kalējs un ka nekāda apstākļu maiņa neko nemaina, bet ir jāmainās mums pašiem, nevis vienkārši jāvergo pie kaut kā uz tādiem noteikumiem, kā viņš grib, un par tādu naudu, kā viņš piedāvā. Šī ir latviešu mentalitāte. Vai tu negribi izmaiņas, tu negribi redzēt cita veida Latviju? Es ceru, ka drīz būs redzamas šādas reklāmas – mācies RTU vai mācies draudzes „Kristus Pasaulei” universitātē, lai spētu atvērt plaukstošu uzņēmumu. Bet mūs jau no bērnības audzina otrādi, lai mēs būtu no kādiem atkarīgi, lai strādātu zem kāda un pensijā skaitītu grašus. Draugs, neviens nav vainīgs, jo viss ir atkarīgs no mums pašiem. Nevajag visu gaidīt no valsts. Protams, ir izņēmuma gadījumi, kad cilvēkam tiešām vajadzīga palīdzība. Tu būsi tas, kas dos darbu cilvēkiem! Piemēram, kopjūtermagnāts Ilze Liepiņa no draudzes „Kristus Pasaulei” līderu skolas vai tāds un tāds mācītājs un tāds un tāds uzņēmējs dos darbu un vadīs citus uz panākumiem. Tev nav jāgaida, kad tevi kāds nodarbinās. Kļūsti pats pašnodarbināts. Nav obligāti jābūt lielam uzņēmējam. Tikai šādā veidā Latvija var uzplaukt. Vai tu tam tici? Nevis Eiropai jādod mums darbs, bet otrādi.

Lielveikalā „Domina” ir atvērts jauns poļu sporta preču veikals. Es tagad nereklamēju poļu preces, bet pirmo reizi mūžā es tur iegādājos peldbikses, kas atbilst manām prasībām. Pirms dažiem gadiem lietuviešu veikalā „Audimas” es iegādājos slēpošanas jaku. Tiešā ļoti kvalitatīva jaka, kura ir vienā līmenī vai pat labāka nekā visiem zināmo zīmolu apģērbu ražotāju jakas, kuras ražo Ķīnā un kuras bieži ir ļoti nekvalitatīvas. Arī vēl viens cilvēks sekoja manam piemēram un ir ļoti apmierināts. Bet, redzat, mēs pērkam Polijas preces. Kāpēc gan mēs nevarētu pirkt vietējā ražojuma preces? Kāpēc gan mēs nevarētu dot darbu cittautiešiem?

Jēzus Kristus Savu problēmu atrisināja pats. Viņam ļoti negribējās mirt pie krusta, bet Viņš šo problēmu atrisināja Savā lūgšanu kambarī. Tēvs sūtīja enģeļus, kuri Viņu stiprināja, un Jēzus izdarīja līdz galam Savu pienākumu, nomira pie krusta un augšāmcēlās. Neviens Viņa vietā nevarēja to izdarīt. Mīļais Jēzu, Tu viens pats uzņēmies mūsu grēkus, Tu viens pats pieņēmi šo lēmumu mirt pie krusta, Tu viens pats izcīnīji šo cīņu, jo neviens cits Tavā vietā to nevarēja izdarīt.

Vai kāds ir dzirdējis par slaveno Brazīliešu futbolistu Pele? Ir uzņemta filma par viņu un filmā ir dzirdams vārds ”džingo”. Vai kādam tas kaut ko izsaka? Izrādās, ka Brazīlijas pamatiedzīvotāji, lai saglabātu savu brīvību un neatkarību, bija trenējušies īpašā cīņas mākslā. Tā izpaudās kā spēle ar lupatu bumbu. Puikas jau no mazotnes labi pārvaldīja šo „bumbu”. Pele tēvs, piemēram, trenējās ar mango augli, to sperot atkritumu grozā. Vēlāk gan šī darbība tika aizliegta. Pele jau 17 gadu vecumā kļuva par pasaules čempionu. Viņš bumbu vārtos sita ar līkumu. Es jau bērnībā vēroju un zināju Pele trikus ar bumbu. Pele ir trīskārtējs pasaules čempions, viņam šobrīd ir 75 gadi. Viņa rekordi vēl nav pārspēti. Viņa tēvam pieder rekords – vienā spēlē iesisto vārtu daudzums. Kad Brazīlija zaudēja pasaules mačos eiropiešiem, viņi noīrēja treneri, kurš viņiem mācīja eiropiešu spēles stilu. Rezultāts bija bēdīgs, kāds kaut ko iemācījās, kāds nē. Bet tomēr viņi nokļuva līdz finālam. Viņu treneris shēmoja, plānoja, domāja, kā uzvarēt Franciju, taču viņa shēmas bija neauglīgas un pretrunīgas. Tad viņš atmeta savām shēmām ar roku un lūdza, lai komanda spēlē savā ”džingo” stilā. Komanda uzvarēja, burtiski sagrāva pretiniekus. Tribīnēs sēdēja pat Zviedrijas karalis un visu viņu acu priekšā brazīlieši sagrāva savus pretiniekus. Un šodien šo komandu zina visa pasaule. Redzi, lietas jādara tādā veidā, kā to grib Dievs. Ir dievišķi principi, kas darbojas, un ir principi, kas nedarbojas. Šodien tu vari izdarīt kāda lietas tikai tā, kā tu to vari. Tev ir savs „džingo”. Nevajag sevi pārveidot, nevajag kādu atdarināt. Vai tu zini, kāda ir lielākā kļūda jaunajiem sportistiem? Viņi atdarina tos, kuri jau ir kaut ko sasnieguši. Tā metode, kas darbojas otram, var nedarboties tev. Kad mēs ceļam grupas un glābjam cilvēkus, tad ir veidi, kā tieši tu to vari izdarīt. Bet tu nekad neuzzināsi, kas ir tavs, kamēr nesāksi mēģināt. Tas attiecas arī uz naudas pelnīšanu. Sāc, eksperimentē, atrodi savu jomu, metodi, ko tieši tevī ir ielicis Dievs. Dievs ir labs.

„Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. Un šie ir divpadsmit apustuļu vārdi: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs; Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bartolomejs; Toms un Matejs, muitnieks; Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs; Sīmanis Kānaānietis un Jūda Iskariots, kas Viņu arī nodeva. Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: “Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja evanģēlijs 10:1–8)

Tev ir vara garīgajā pasaulē, un visa materiālā pasaule pastāv uz garīgās pasaules bāzes. Tu spēj bīdīt lietas garīgajā pasaulē ar lūgšanu palīdzību un saviem lēmumiem, līdz ar to arī materiālajā pasaulē mainīsies lietas. Jēzus mums saka –ejiet! Ejiet un dziediniet, ejiet un izdzeniet ļaunus garus, ejiet un sludiniet! Neviens nevar izdarīt to, ko vari izdarīt tu pats.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evanģēlijs 28:19)

Daudzi prasa, kāpēc mācītājs nesludina par Svēto Garu, ka Viņš mīt mūsos. To visu mēs jau sen zinām, bet uz šīs tēmas paliekot, mēs nekur nevirzāmies. Mums ir jāapzinās, ka mums jau ir Svētais Gars, ka mums ir jāiet, jādara, jāmeklē savs ceļs, savs veids un jācīnās gan finansēs, gan grupiņā, gan evaņģelizācijā, gan pie savas personības, gan savā ģimenē. Vienkārši jāiet un jācīnās.

„Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat.” (Mateja 22:9)

Kāpēc tava grupiņa neaug? Kāpēc nekas neaug, nekas nenotiek? Vienkārši tu neej un neaicini. Kāpēc tev nav klienti? Jo nav pietiekami daudz izliktas reklāmas. Tu neesi pietiekami uzmācīgs. Esiet uzmācīgi, neatlaidīgi, pacietīgi. Strādājiet, darbojieties, ejiet un redzēsiet rezultātu. Vai tad Dievs neatvērs debesu logus un neliks svētībām pār tevi nolīt?

„Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” (Marka 16:15)

„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)

Kad Tas Kungs darbojās? Kad viņi izgāja, mācīja, sludināja, uzlika rokas un darbojās. Tas attiecas uz visu, arī uz biznesu. EJ UN DARI! Ej un cīnies! Ir lietas, ko dara tikai Dievs. Ir lietas, ko vari izdarīt tikai tu. Un tikai tādā veidā Dievs var svētīt. Te nav runa par sīkumiem, bet par pamatlietām.

Apstuļu darbos, kādā ēnā cilvēki tika dziedināti? Jēzus ēnā vai Pētera ēnā? Pētera ēnā. Kāpēc mācītājs izceļ cilvēku? Mēs esam Kristus miesa un mēs ejam. Manā ēnā cilvēki tiek dziedināti, tas notiek no maniem sprediķiem. No tā, ka es ceļu līderus, draudze aug un cilvēku dzīves mainās. No tā, ko tu dari, mainies tu un mainās cilvēki tev apkārt. Tavā ēnā cilvēki tiks dziedināti. Tā vietā, lai mainītos paši, cilvēki maina mācītājus, draudzes, valstis. Lai sāktu kaut ko darīt, sāktu rīkoties, tie tikai saka: „Re, kur īstais mācītājs, īstā draudze. Tas mani uzrunāja. Es baigi labi sajutos.” Tā var staigāt sajūtu vadīts, šur tur it nekur, un beigās tu esi krodziņā zem galda. Nevajag mainīt apstākļus. Vajag mainīties pašam! Apstākļi ir tādi, kādi tie ir. Ja tev nav siltais ūdens, tad pasakies, ka tev vispār ir ūdens.

Es jūs mīlu! Es ļoti vēlos tevi redzēt plaukstošu! Visu Latviju gribu redzēt uzplaukušu. Man rūp katrs cilvēks draudzē un man rūp arī visa mūsu zeme. Es mīlu Latviju. Es esmu Latvija. Tu esi Latvija. Drīz Latvijā būs tā – kad vajadzēs ievēlēt prezidentu, tad neviens negribēs. Un man tā škiet, ka jau tagad arī negrib, skatoties uz to, kā ievēl. Man škiet, ka negrib. Tu gribētu būt prezidents? Tevi apmētās ar olām, tu nevarēsi nekur iešmaukt bez rindas, tu neko vairs nevarēsi. Tev būs jābrauc uz 90 km/h. Tavs vīrs tevi ietekmē, tava sieva tevi ietekmē un tāpēc tu esi tāds? Es nešaubos par to, ka tava otrā puse tevi ietekmē, bet izvēlies jau tu pats. Pietiek vainot citus, apstākļus un nevajag vainot arī sevi. Ir vienkārši jārīkojas. Ir lietas, kuras vari izdarīt tikai tu pats.

Man neviens nekad nav prasījis nekādas atskaites. Arī tad, kad es kalpoju kā mācītājs Limbažos, Valmierā, Cēsīs, un mācītājs, kas bija virs manis, man neprasīja atskaites. Drīzāk jau es pats gribēju visu izstāstīt. Man nevajadzēja atskaitīties par to, ko es biju izdarījis. Es pats gaidīju, kad man pazvanīs. Man laikam kaut kas iztrūkst no tās kopējās latviešu gaisotnes. Mani nebija jāpamudina, jāpaskubina. Man bija savas attiecības ar Dievu. Es Viņu lūdzu. Es gribu darīt to, ko Viņš grib. Man ir vīzija un mīlestība. Es vēlos darīt cilvēkus stiprus un laimīgus. Uzcelt draudzi.

Jebkurā komandā ir lietas, kuras var izdarīt tikai komanda. Draudzē ir lietas, kuras var izdarīt tikai draudze. Grupiņā tikai grupiņa, komandā tikai komanda. Bet, esot komandā, tu vari izdarīt to, ko tu vari izdarīt. Tikai tu to vari izdarīt. Ja viens cilvēks nedara to, kas viņam jāizdara, tad viņš vairs nevar būt komandā, jo pretējā gadījumā tā vairs nav komanda. Ja katrs neizdara savu pienākumu, tad tā vairs nav komanda. Tā nevar funkcionēt. Piemēram, ja vārtu sargs pēkšņi grib uzpīpēt, un tieši tad, kad ir izšķirošie spēles momenti, tā vairs nav komanda. Ir lietas, ko vari izdarīt tikai tu pats.

„Un Tas Kungs, tavs Dievs, lēnām un pamazām izskaudīs tās tautas tavu acu priekšā; tu jau arī nevari tās strauji izdeldēt, ka nesavairojas pārāk daudz lauku zvēru.” (5.Mozus 7:22)

Dievs saka, ka Viņš svētīs, dos uzvaru, iedvesīs bailes taviem ienaidniekiem, un tu iesi un iekarosi. Kā tas notiks? Pamazām. Ir lietas, kuras varu tikai es pats izdarīt, un tajā pašā laikā mēs gaidām tūlītējus rezultātus. Draugs, pamazām, soli pa solim, mazie darbi. Esi uzticīgs savā draudzē, grupiņā ar maziem darbiņiem. Un esi pārliecināts, ka tevi pamanīs. Ne tikai cilvēki, bet Dievs pamanīs. Mācies disciplīnu un uzticību. Es personīgi savam mācītājam nesu koferīti. Es to ļoti gribēju. Man varēja jebko pateikt, es varēju visu darīt. Es stāvēju un gaidīju, kad mācītājs atbrauks, un nesu viņa koferīti. Es to nekur nebiju redzējis, es to nezināju, bet es to gribēju. Kādu ceturtdienu mācītājs nevarēja novadīt mājas grupiņu un viņš mani atstāja savā vietā. Cik es biju laimīgs, kad man uzticēja novadīt grupiņu! Kāpēc? Tāpēc, ka es nesu koferīti un tāpēc, ka jebkurā laikā man varēja pateikt jebko un es to izdarīju. Pamazām. Dieva svētības nāk tad, kad mēs darām pēc Viņa prāta. Uzvara un sasniegumi neatnāk vienā dienā. Par čempioniem nekļūst arēnā. Par čempioniem kļūst sporta zālē. Mazi treniņa vingrinājumi ikdienas.

Vai maza pilsēta, tāda kā Valmiera, ar divdesmit tūkštošiem iedzīvotāju, var būt līderis pasaules mērogā, kas ietekmē, un kuras produkciju mēs pērkam? Šo pilsēti sauc Hercogenaurah, tā ir pilsēta Bavārijā. Kas labs no turienes nāk? Šajā pilsētā ir divdesmit trīs tūkstoši iedzīvotāju. Kurš ir nēsājis kaut ko no firmas Adidas, Puma, Reebok, CCM? Centrs šīm kompānijām ir šajā pilsētā. Kāpēc tas tur ir? Tāpēc, ka reiz tur dzīvoja divi brāļi – Ādolfs un Rūdolfs. Notikumi sākās 1920. gadā, vēl pirms Hitlera. Ādolfu sauca par Adi. Ādolfs bija fanāts apavu izgatavošanā. Viņš ticēja, ka reiz viņa apavus nēsās pat slaveni cilvēki. Viņš taisīja nevis parastus apavus, bet speciālos, ortopēdiskos, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, līdz sāka ražot apavus futbolistiem – futbola bučas. Vecākais brālis Rūdolfs sākotnēji teica brālim, lai viņš met mieru tiem niekiem, kamēr vienā reizē viņš teica: „Okey, brāl! Tu taisi, es pārdošu.” Rūdolfam bija ķēriens uz pārdošanu. Viņš bija balamute, viņš mācēja sarunāt. Tā nu sākās šis tandēms. Šis ģimenes uzņēmums sāka uzplaukt. Kad sākās Hitlera laiks, viņiem bija jāiestājas partijā, lai fabrika turpinātu funkcionēt. Šajā fabrikā ražoja sporta apavus futbolam un arī vēl citus apavus. Tieši pirms kara Berlīnē bija Olimpiskās spēles, un skriešanā uzvarēja melnādainas skrējējs Ouvens. Un kādos apavos? Viņam tos izgatavoja Ādolfs! Kas viņam pēc tam par to bija? Hitlers nekādi nevarēja pieņem citas rases, viņš bija rasists, un sāka bloķēt brāļu uzņēmumu. Tajos laikos viņiem grūti gāja. Viņu fabrikā centās ierīkot raķešu ražotni. Viņa brālis ļoti iestājās par to, lai Adi netaisa tiem nēģeriem apavus. Rezultātā vecāko brāli iesauca armijā, jaunāko arī uz gadu iesauca armijā. Pēc gada viņu atsauca no frontes, lai viņš vadītu fabriku. Kas notika pēc tam? Nāca amerikāņi. Amerikāņi atnāca uz viņu fabriku, un visur, kur kaut ko ražoja militārismam, spridzināja augšā. Šo fabriku arī gribēja uzspridzināt, bet Adi sieva norādīja uz to, ka viņu melnais skrējēs Ouvens uzvarēja viņu apavos. Tā rezultātā fabriku neuzspridzināja. Adi bija principi, ka apavi ir jebkuram, viņš cilvēkus nešķiroja. Tajā laikā tas pat apdraudēja viņa dzīvību, bet pēc tam tas viņu pacēla un stiprināja.

Ieturi savu iesākto kursu – Dieva ceļus – līdz galam! Savā laikā viss atmaksāsies. Viņu ražotne plauka, bet brāļu starpā radās nesaskaņas. Arī sievas bija iesaistītas, un firma sadalījās. Jaunākajam brālim izveidojās firma Adidas un vecākajam brālim firma Puma. Abas šīs kompānijas plaukst un zeļ līdz šim brīdim. Tie ir līderi pasaules tirgū. Viņu bērni turpina šos uzņēmumus. Mēs šo produkciju visi lietojam. Viņi nopirkuši ir Reebok, CCM un vēl citus. 2008. gadā viņiem apgrozījums bija vienpadsmit miljardi. Viņiem apgrozījums aug, 640 miljoni ienākumu gadā, un tas ir tikai Adidas. Lūk, divi brāļi. Kā būtu, ja viņi paliktu kopā? Es nezinu kā būtu, bet es zinu vienu – katram ir jāsaglabā savs es! Un katram jāiet tajā ceļā, kuru Dievs ir paredzējis. Nav jāmaina pilsēta. Abas šī firmas ir vienā pilsētā, un šajā pilsētā ir tikai 23 tūkstoši iedzīvotāji. Vai maza pilsēta var kļūt par pasaules līderi? Vai maza Liene var kļūt par cilvēku, kas ietekmē visu pasauli? Elementāri. Vai viena Inga var kļūt par pasaules līderi? Var, tas ir iespējams, ja tu paliksi uzticams ceļam, ko esi uzsācis. Nekas nav jāmaina, nekādi apstākļi. Jāmainās ir pašam! Jāiet ir Dieva ceļš! Jāmaksā ir cena! Ir jāstrādā! Neviens un nekad neizdarīs tavā vietā to, ko vari izdarīt tikai tu pats.

Vai tev patika stāsts par Adidas? Šādi stāsti mūs iedrošina. Viņi bija tādi paši puiši un meitenes, kā tu un es. Viņi reāli ir kaut ko sasnieguši un nodevuši tālāk šo darbu saviem bērniem. Viss darbojās, jo viens palika uzticams savai tirgošanai un otrs apavu ražošanai. Katram savas dāvanas, aicinājums, bet tajā pašā laikā viņi joprojām ir ģimene, viņi ir vienā pilsētā. Nekas nav jāmaina, ir jāmainās pašam! Vienmēr cilvēks grib mainīt sev apkārt, bet cilvēks pats negrib mainīties. Un tie ir cilvēki, kuri nekad neko nesasniegs, kamēr nesapratīs svarīgus Dieva principus – ka neviens un nekad nevar izdarīt tavā vietā to, ko vari izdarīt tikai tu pats!

„Un kāda sieva no praviešu mācekļu sievām kliegdama lūdza Elīsu, sacīdama: “Mans vīrs, tavs kalps, ir miris, un tu zini, ka tavs kalps bijās To Kungu. Bet nu nāk parādu piedzinējs un grib manus divus bērnus sev ņemt par vergiem!” Un Elīsa viņai atbildēja: “Ko lai es tevis labad daru? Saki man, kas ir tavā namā?” Un viņa atbildēja: “Tavai kalponei nav itin nekā namā kā tikai trauks eļļas.” Tad viņš sacīja: “Ej un aizņemies sev traukus no citiem, no saviem kaimiņiem, bet tikai tukšus traukus – un nelūdz to par maz. Un tad ieej namā un aizslēdz durvis aiz sevis un aiz abiem saviem dēliem, un sāc liet visos tajos traukos, un to, kas ir pilns, liec pie malas.” Tad tā no viņa aizgāja un aizslēdza durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem; un tie viņai pienesa traukus, bet viņa pati tikai pildīja. Un, kad trauki bija pielieti pilni, tad tā sacīja savam dēlam: “Pasniedz man vēl vienu trauku!” Bet tas viņai atbildēja: “Vairāk neviena trauka nav.” Tad eļļa apstājās plūst. Un viņa aizgāja un to pateica Dieva vīram, un viņš sacīja: “Ej un pārdod eļļu un samaksā savu parādu; no atlikuma tad pārtiec pati ar saviem dēliem.” (2.Ķēniņa 4:1–7)

Tu varbūt domā: „Ar ko lai es sāku? Man nav nekā.” Kaut kas tev ir. Rokas ir? Smadzenes ir? Kājas ir? Ar to pašu, kas tev ir, ar to tu vari sākt. Dieva princips ir – ne jau visu uzreiz, bet soli pa solim! Kad eļļa apstājās plūst? Tad, kad nebija vairāk trauku. Cik bija trauki? Tik, cik viņa pati spēja ticēt. Tik, cik pati spēja savākt, aizņemties. Dieva eļļa, Dieva svaidījums, svētība nāks tavā dzīvē un plūdīs tik daudz, cik pats tu darīsi. Dodiet un tad jums taps dots. Visās lietās ir jādara un jāstrādā. Gribi uzcelt veiksmīgu grupiņu? Strādā! Dievs lies tik eļļas, cik tu strādāsi. Gribi, lai tev ir laimīga ģimene? Lej eļļu. Vāc tik daudz traukus, strādā tik daudz, kamēr notiks tā, kā tu gribi. Gribi uzcelt biznesu? Gribi vairāk naudas? Tev būs tik daudz rezultātu, cik pats strādāsi! Plus pa virsu tas, ko Dievs iedos. Tas, ko Dievs izdarīja šai atraitnei, bija brīnums. Viņai no savas puses bija tikai jāsavāc trauki. Eļļa plūdīs tik daudz, cik pats ticēsi un cik pats darīsi, jo ticība ir reāls darbs! Neviens un nekad neizdarīs manā vietā to, ko varu izdarīt tikai es pats. Ir lietas, kuras var izdarīt tikai Dievs! Ir lietas, kuras varu izdarīt tikai es! Ir lietas, kuras Dievs svētī, ja darām tikai tā, kā Viņš to paredzējis. Ir lietas, kuras Dievs nekad nedarīs, ja es nedarīšu savas lietas. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu rakstīja Marija Ostrovska, Elita Meirāne un Inguna Kazāka, rediģēja Ieva Našeniece