Laulība ir derība starp vīrieti un sievieti, kad viņi abi pieņem lēmumu savienot savas dzīves. Divas personības kļūst par vienu veselu, bet tajā paša laikā katrs saglabā savu vienreizīgumu un neatkārtojamību, sieviete saglabā savu sievišķību, bet vīrietis – savu vīrišķību. Pēteris un Betija ir viens no piemēriem, pēc kura var teikt – jā, tas ir iespējams! Tad, kāda ir šo jauno cilvēku panākumu atslēga?

Kā sākās Jūsu attiecības?

Pēteris: Mēs iepazināmies draudzē un sākām komunicēt un runāt par dzīvi. Sarunas veidojās brīvi un nepiespiesti, un man tas ļoti patika. Tā mums radās vienam par otru interese. Draudzē māca, kā pareizi veidot attiecības ar pretējo dzimumu. Un, kad pēc kāda laika sapratu, ka vēlos saistīt ar Betiju savu nākotni, tad gāju konsultēties ar mācītāju.

Betija: Tajā brīdī, kad mēs iepazināmies, man nelikās, ka viņš varētu būt mans vīrs. Es nedomāju par attiecību veidošanu, taču vēlāk, kad iepatikāmies viens otram un sapratām, ka vēlamies veidot nākotni kopā, es Pēterim ieteicu doties pie mācītāja. Man bija svarīgi, ka puisis uzņemas atbildību un dzīvo pēc Dieva prāta. Sākumā nodomāju – diez vai viņš aizies! Taču aizgāja! (Smejas.)

Pēteris: Pēc sarunas ar mācītāju mēs uzsākām draudzību. Sapratu, – ja vēlos veidot ģimeni, man pašam jāpieaug kā personībai. Man palīdzēja Bībeles skola, kalpošana cilvēkiem mājas grupiņā un darbošanās draudzē. Pamazām iepazinu, kāds ir Dievs un kā Viņš redz laulību. Tas nebija tā, kā to iepriekš biju redzējis pasaulē. Noticēju tam, ka ar Dievu laulība var izdoties, un ka tai ir liela vērtība Dieva acīs.

Kāds bija tavs priekšstats par laulību, pirms iepazini Dievu?

Pēteris: Es to redzēju tikai kā pienākumu. Ir jāpaliek kopā, jo šķiršanās gadījumā būs jādala manta. Manās acīs tā bija vairāk kā izrādīšanās sabiedrības priekšā, redzēju tajā naudas izšķērdēšanu. Nesaskatīju, ko tā dod, bet tikai to, ko tā no tevis prasa. Iepriekš Dievu nepazinu un laimīgai laulībai arī neticēju, jo apkārt bija tikai negatīvi piemēri – šķiršanās un neveiksmīgas attiecības.

Betija, ko tu saproti ar vārdu laulība?

Betija: Zinu, kāda ir Dieva griba – viens vīrs uz visu mūžu, un tā ir atbildība vienam pret otru. Intīmās attiecības ir paredzētas tikai laulībā, tai skaitā palikšana divatā un skūpsti.

Kā jūs sapratāt, ka esat īstie cilvēki viens otram?

Pēteris: Man ļoti patika sarunas ar Bitīti (Betiju), viņa bija atklāta – stāstīja par sevi gan pozitīvās, gan negatīvās lietas. Pasaulē ir daudz skaistu meiteņu, taču Betijā man patika ne tikai viņas skaistums, bet tas, kas viņai bija iekšā, viņas personība! Tas man likās kā “bomba”!

Betija: Pirms tam biju pārliecināta, ka neprecēšos, jo domāju, ka tas ir nenormāli grūti – sadzīvot un noturēt attiecības, taču manas domas mainījās. Pēterim bija nopietni lēmumi attiecībā uz mani, jo viņš savu mīlestību pierādīja ar darbiem, tā nebija tikai skaista runāšana. Man bija svarīgi, ka viņš veidoja attiecības ar Dievu. Es jutu, ka man ar šo cilvēku ir “klikšķis”, un sapratu, ka kopā ar viņu ir labi.

Un kā laulību jūs redzat tagad?

Betija: Tikai, esot kopā ar Dievu, attiecībām ir garantija. Citādi var sanākt tā, ka cilvēks vienu dienu ir gatavs nonest no debesīm zvaigznes, bet nākamajā – aiziet un atstāt ģimeni bez iztikas līdzekļiem. Ja tu esi ar Dievu, tad tu atbildi arī Dieva priekšā. Tādā veidā cilvēks veido savu dzīvi un laulību pēc Dieva principiem un attiecības izdodas. Tagad visiem varu teikt, ka būt laulībā ir forši, tā ir baigi lielā svētība. Ja laulībai pamatā ir Dievs, tā stiprinās un cels, nevis gremdēs!

Pēteris: Es domāju, ka esot bez Dieva, vispār nav nekādas garantijas. Neviens gredzens, neviena saistība valsts priekšā neuztur attiecības. Apkārt cilvēki to vien dara kā dibina attiecības un šķiras. Esot ar Dievu, ir pilnīgi citādāk – cilvēkiem ir apziņa, ka viņi precas uz mūžu, un, ja ir problēmas, tad tās ir jārisina, nevis jāizbeidz attiecības. Mūsu mācītāja laulība kalpo man kā piemērs – viņš māca būt devējam, nevis ņēmējam. Sapratu, ka pie attiecībām ir jāstrādā, lai tās būtu veiksmīgas, un visa pamatā jābūt Dievam.

Betij, tu pirmīt sacīji, ka intīmās attiecības ir paredzētas tikai laulībā, tai skaitā palikšana divatā un skūpsti. Vai varat nedaudz pastāstīt par laiku līdz kāzām?

Betija: Šis laiks bija ļoti skaists, jo biju pārliecināta, ka tam sekos brīnišķīgi brīži. Zināju, ka šo cilvēku man ir devis Dievs. Iekšēji man bija patīkams satraukums, kā pirms dzimšanas dienas, kad pavisam drīz saņemsi ko īpašu un vērtīgu! Grūtākos brīžos visu izrunājām un kopā gājām tiem cauri! Izlasījām arī mācītāja grāmatu par laulību. Līdz kāzām bija iekšējs miers un pārliecība, ka gaidīt ir forši, jo īsta mīlestība gaida!

Pēteris: Gaidīšanas laiks līdz kāzām bija skaists un vajadzīgs, jo es nezinu, kā būtu, ja mēs to neievērotu. Lai gan ne vienmēr bija viegli, taču sapratu, ka Betija nekur nepazudīs un viss labākais vēl tikai priekšā. Mēs bijām uzticīgi viens otram un jebkuru pārpratumu izrunājām.

Vai varat minēt pāris pamatprincipus, kas jums laulībā palīdz?

Pēteris: Pirmkārt, nedrīkst aiziet gulēt, neizrunājot kādu sāpīgu jautājumu. Tās var būt vienkārši neskaidrības, kas paliek neatrisinātas. Otrkārt, ir jābūt kopējiem mērķiem, jo tas vieno. Vēl viena lieta, par ko esmu pārliecināts – mēs varam kļūdīties, bet ir svarīgi neuzspiest savu viedokli, un vienkārši pateikt, kā jūtamies.

Betija: Es domāju, ka ir svarīgi, ka vīrs ir ne tikai labs vīrietis, bet arī tavs labākais draugs. Un Pēteris tāds ir! Viņš ir mans draugs, padomdevējs, kurš mani spēj saprast. Tas ir cilvēks, ar kuru es varu smieties un pat raudāt. Viņam es varu uzticēties un apzināties, ka mani mīl tādu, kāda es esmu. Ja mums nesakrīt domas kādā jautājumā, mēs apsēžamies un to izrunājam. Mans vīrs nedomā tikai par sevi, viņš uzņemas pilnu atbildību arī par mani. Manuprāt, viena no lielākajām problēmām attiecībās ir tā, ka cilvēki nerunā un nerisina problēmas. Mēs daudz komunicējam savā starpā – katru dienu arī sakām, ka mīlam viens otru. Mūs vieno ticība Dievam, draudze, mēs varam kopā kalpot cilvēkiem un vadīt mājas grupiņu. Mums ir lielisks mācītājs, kurš arī mums palīdz iet uz priekšu.

Ko jūs ieteiktu citiem?

Pēteris: Novēlu būt dzīvā draudzē, kur cilvēkam palīdz ar padomu, kā veidot laulības dzīvi. Ir svarīgi, ka, pirmkārt, autoritāte ir Dievs. Es domāju, ka ir jāsaprot, ka laulība nav gala rezultāts vai mērķis, uz kuru būtu jākoncentrējas, tas ir kārtējais solis, kas cilvēka dzīvi var darīt pilnīgāku. Nesteidzieties, ir jābūt laikam gan iepazīstoties, gan apzinoties un pārdomājot savus mērķus un nodomus pret otru cilvēku. Savukārt esot laulībā, domājiet vairāk par otru, nevis par sevi!

Betija: Iesaku laulības pamatā likt Dievu, un katru dienu teikt, cik ļoti jūs viens otru mīlat. Ir svarīgi novērtēt otru cilvēku un grūtos brīžos nepadoties, bet kopīgiem spēkiem iziet cauri grūtībām.

Pētera un Betijas Mucenieku liecību pierakstīja Kristīne Krapāne

Liecību rediģēja Velta Kalniņa, Sandija Vēze, Laura Gruševa