Vai tu maz zini, cik svarīga ir šī grāmata – Bībele?
Vai tu domā, ka pats esi gudrs un visu saproti? Ikviens, kurš iedomājas, ka pats visu saprot bez Dieva vārda, ir muļķis. Un tas nav apvainojums, bet fakts. Es necenšos tevi aizvainot vai apvainot, bet es konstatēju faktu – muļķis. Tu tiešām dzīvo tumsā, kā taustīdamies, ja domā, ka pats dzīvo pareizi un zini, kas notiek pasaulē – gan ar tevi, gan Latvijā, gan to, kas vispār ir pareizs un nepareizs. Draugs, tu pats visu nesaproti. Tas nav iespējams.
Došu tādu vienkāršu piemēru. Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikmetā. Katrs gadsimts un gadu desmits ir ļoti interesants. Es zinu Latvijas vēsturi un varu izsekot Latvijas teritorijā karus, kas notikuši ik pēc noteikta laika posma. Tātad kari notiek sistemātiski ik pēc kāda laika. Šobrīd šis laika posms ir ļoti ieildzis, un tas nozīmē, ka pavisam mierīgi kādā brīdī var atkal būt kāds bruņots konflikts. Mēs zinām, ka Ukrainā šobrīd ir kara stāvoklī. Un tad nu, ko tu domā par Latviju un Ukrainu? Es gan neesmu liels politiķis, taču es kaut nedaudz pārzinu kādas lietas. Lai gan nezinu kādas konkrētas nianses, taču Dieva gaismā es saprotu, kas notiek, jo lasu Bībeli, un man ir Dieva Gars. Es saprotu, kas notiek un zinu patiesību.
Vispārējos vilcienos es tev pateikšu, kas notiek, un kā cilvēki uz to skatās un kāpēc viņi tā skatās. Tas ir saistīts ar to, vai cilvēks Dieva vārdu lasa vai nelasa. Nerunāšu par krieviem vai latviešiem, vai cittautiešiem, bet stāstīšu par to, ka Latvijā ir dažādas televīzijas stacijas jeb kanāli. Lielākā daļa no tiem ir krievvalodīgi. Pareizi? Kas skatās krievvalodīgos kanālus un raidījumus? Krievvalodīgie iedzīvotāji, kuri pārsvarā ir krievi. Tālāk mums ir arī latviski runājošie kanāli un viņus pārsvarā skatīsies tikai latvieši. Lūk, informācija, ko mums pasniedz Latvijas kanāli un informācija, ko sniedz Krievijas kanāli ļoti krasi atšķiras. Krievijas kanāli apzīmē brīvības cīnītājus Ukrainā, kuri ir iestājušies paši par savu neatkarību un brīvību, par bandītiem, fašistiem un nacistiem. Latvijas ziņas viņus dēvē par brīvības cīnītājiem, par demokrātijas balstiem. Lūk, kam cilvēki tic? Tam, ko viņi dzird. Tev ir tā informācija, kas tev ir un viss. Par nožēlu jāsaka, ka latviski runājošie cilvēki ir nedaudz gudrāki par krieviski runājošiem cilvēkiem Latvijā, jo latvieši māk arī krievu valodu. Liela daļa krievu nemācās latviešu valodu, jo viņiem nav tādas vajadzības, un viņi mierīgi var iztikt. Viņiem ir savi kanāli un savs Uzvaras piemineklis. Jo ilgāk stāvēs šis piemineklis, jo lielākas problēmas būs Latvijai. Šis bija tikai kā ilustratīvs materiāls šodien priekš jums, lai jūs varētu padomāt.
No tās informācijas, ko cilvēks dzird, viņš izvēlas un izdara savus secinājumus. Es paskatos gan to, ko runā krievvalodīgajos, gan to, ko runā latviešu kanālos, un ko saka Eiropā. Es paskatos vēsturi un zinu, ka krievi melo. Ja cilvēki skatās tikai krievvalodīgos kanālus, tad viņiem nav no kā vērtēt un viņiem ir viena taisnā domāšana. Nu, lūk, ja tu krievvalodīgi runājošam cilvēkam paprasīsi, kas notiek Ukrainā, tad viņš teiks, ka tur bandīti ir uztaisījuši apvērsumu un izdzinuši cietumnieku Janukoviču no amata. Janukovičs ir bijušais cietumnieks – krievu ielikts cilvēks, diktators. Es biju Ukrainā tajā laikā, kad bija vēlēšanas – kur savā starpā cīnījās Janukovičs ar Juščenko. Bet to, kā krievu politika un specdienesti taisa vēlēšanas, mēs zinām jau no padomju laikiem – kur bija viens kandidāts un tev bija jānobalso par viņu.
Kam tic latvieši? Latviešiem viedokļi dalās, jo viņiem ir divējāda informācija. Un tiem, kam ir smadzenes, izprot situāciju, bet kam nav – tie neizprot.
Viņiem ir savas krievu filmas, savs Uzvaras piemineklis, militārās parādes. Viņi tam visam tic un neko citu viņiem nevajag, jo viņi neko citu negrib zināt. Ir tikai viena draudze – pareizticīgā, un pārējās visas ir sektas.
Cilvēku viedoklis ir atkarīgs no informācijas, ko viņi dzird. Un lai kā tu domātu, ka tu domā pareizi bez Dieva Vārda, tad tas nav iespējams. Mēs dzīvojam totālā melu pasaulē.
Es tev izstāstīšu vienu piemēru – niansi. Nākamo svētdien mēs šeit vāksim parakstus likumu grozījumos pret pedofiliju un homoseksuālismu, un tas tālāk tiks iesniegts valdībā līdz pat referendumam. Mēs neesam ar mieru, ka mūsu bērnus skolās māca dzimumu maiņas un izmanto seksuāli. Mēs parakstīsimies.
Pie mums bija konference, kuru vadīja trīs cilvēki, kuri visi runāja ar krievu akcentu un viens no viņiem tikai krieviski. Lai kā tu gribētu domāt, ka šie cilvēki cīnās par mūsu tiesībām, tā nav īsta patiesība. Es esmu simts procentus pārliecināts, ka šī organizācija „Dzimta” ir saistīta ar Krievijas specdienestiem. Vairāk vai mazāk, bet tā ir. Es pat nezinu, vai šie cilvēki maz paši to zina, bet ko viņi dara? Tu vari ieiet mājas lapā youtube.com, kur var atrast video par to, kā cilvēki dzīvo Somijā un tur viss ir atainots vissliktākajā gaismā, ieskaitot visas geju un bērnu lietas. Tas, kas tur notiek, ir patiesība, un tas ir traki. Bet Krievijas propaganda skar arī citas Eiropas valstis – Norvēģiju, Franciju un citas. Visu atspoguļo tā, ka tur viss ir slikti. Tas tiek rādīts arī TV kanālos. Krievijas politiķi un specdienesti pie tā strādā un rada iespaidu, ka Eiropa ir šausmīgi slikta. Eiropa tiešām nav laba, un tas ir fakts. Bet mērķis, kāpēc viņi to dara, ir pavisam cits. Tu pat nevari iedomāties, kāds karš tagad notiek! Ukrainā cilvēki jau ir ķērušies pie ieročiem. Latvijā gan vēl tā nav. Bet tas, kādi līdzekļi tiek ieguldīti, lai propagandētu un šķeltu mūsu sabiedrību, lai Krievija varētu paturēt Baltijas valstis un Baltijas jūru, ir līdzvērtīgi reālam bruņotam konfliktam, kad tiek ieguldīta nauda karam vai pat vēl lielāki līdzekļi, nekā kara gadījumā. Un tas viss šobrīd notiek ar runāšanas un rakstīšanas palīdzību caur dažādām sabiedriskām organizācijām. Un nedomā, ka tās Eiropas organizācijas ir tīras. Šīs sabiedriskās organizācijas, kur cīnās par bērnu tiesībām, nav tīras. Visur apakšā ir dažādu cilvēku – globālistu, savtīgie mērķi. Un viņi cenšas paverdzināt un iznīcināt demokrātiju, un izsvītrot nāciju un dzimumu kā tādu – jo nebūs ne sieviete, ne vīrietis, ne mamma, ne tētis. Tādi ir viņu mērķi.
Lūk, mēs šeit esam, kā draudze un kā cilvēki. Draugs, ir grūti izšķirt, kur ir patiesība. Tieši tāpat garīgajā pasaulē. Vai tu vispār pats par sevi esi pārliecināts, ka tu esi dzīvs? Tu saproti, ko es saku? Varbūt tu esi kāda sapnī, vai ilūzija kāda hakera vai programmētāja galvā? Kā tu zini, ka tu vispār esi īsts? Tev iemācīja bērnībā, ka tu esi dzīvs? Draugs, tev nākas ticēt tikai tam, ko tu dzirdi un redzi. Un no tā, ko tu dzirdi un redzi, liela daļa nav patiesība. Liela daļa tā, ko cilvēki runā un propagandē, nav patiesība. Tas, ka tev grib iestāstīt, ka tu esi radies no mērkaķa, ir muļķīgi. Paskaties sava vecātēva bildes. Šimpanze? Mans vecaistēvs nav šimpanze, bet cilvēks, kurš radīts pēc Dieva līdzības. Un tavs? Kas ir tavs vecaistēvs? Zinu, ka jūs šo jau esat dzirdējuši, bet man ļoti patīk par to runāt. Esmu redzējis video, kā visi tie mērkaķi uzvedās un tur ir daži tik smieklīgi kadri, ka nav iespējams, ka man ir tādi senči.
Tieši tāpat arī garīgajā pasaulē. Vienīgais kritērijs un vienīgā patiesība ir Dieva vārds. Un ja tu nelasi un neizproti Dieva vārdu un garīgos principus, tad tu neproti izšķirt melus no patiesības. Tu dzīvo melu pasaulē un kāds tevi vada. Kā tu domā, vai tie cilvēki, kuri tic tam, ko politiķi grūž viņiem galvā, nav upuri? Viņi ir pārliecināti par to, ko politiķi saka. Pārsvarā Latvijas iedzīvotāji ir pelēkā masa, kas paši ar galvu nedomā. Un lielākā daļa uz jautājumu, „Kā viņš zina, ka tas, kam viņš piekrīt, ir patiesība?”, atbild, ka: „To taču teica pa televizoru!”. Nu, ja pa TV ziņās kaut ko teica, tad tā noteikti ir.
Draugs, vērtē un analizē visu! Pats studē un ieskaties vēsturē un, pirmkārt, ko saka Dieva vārds. Un Bībelē Sālamans saka: „Nav nekā jauna virs zemes. Nav nekā, kas nav jau bijis un atkal tas, kas ir bijis, atkal būs.” Tad nu, ja es zinu Latvijas vēsturi, es zinu tās nākotni. Un nevajag man te teikt muļķības. Runā, ko tu gribi, bet es zinu Latvijas vēsturi. Zinu, kā te norisinājās genocīds, kā Latvijas virsniekus noslepkavoja Krievijas armijas specvienības. Es zinu, kā viss tas sākās. Ka Krievijas armija šeit vienkārši ienāca ar Latvijas atļauju. Tie visi ir skaidri vēstures fakti. Ar ko nodarbojas Krievija? Ir veseli dienesti, kas nodarbojas ar melošanu, propagandu un maina vēsturi, lai daži dullie, iespējams arī kādi no mums, kuri vēl tādi ir, ticētu, ka tā vēsture, ko viņi pasniedz, ir tā pareizā. Un es atkārtoju, ka šeit netiek runāts par krievu vai latvieti, bet par politiķiem un par dažu cilvēku egoistiskiem mērķiem, kas sniedzas arī Ukrainā un visur citur pasaulē. Es mīlu visus krievus, čigānus un latviešus, bet debesīs nevarēs neko pateikt, kurš ir kurš. Debesīs tu būsi tas, kas Dieva acīs būsi bijis uz zemes. Svarīgi, vai tu pazīsti Jēzu Kristu personīgi. Dievs ir labs.
Mēs katrs varam kaut ko darīt, lai šī patiesība kļūtu zināma cilvēkiem. Es nerunāju obligāti par politisko patiesību. Dieva vārds ir vienīgā atbilde. Jēzus ir vienīgā atbilde. Katrs mēs kaut ko varam darīt un varam lietot savas stiprās puses. Zini, kāda ir mana stiprā puse? Mana stiprā puse ir vienkārši degt. Man nav nekādas lielās izglītības – neesmu pabeidzis teoloģijas studijas Amerikā vai Krievijā. Es neko tādu neesmu pabeidzis. Ja tu man paprasīsi kaut ko par ģeometriju vai algebru, tad es tev nespēšu atbildēt. Lai izdzīvotu, man tas nebija vajadzīgs nekur un nekad. Tas ir bijis vajadzīgs tikai tiem, kam darbs saistīts ar to. Ja es strādātu attiecīgā profesijā, tad man to vajadzētu zināt un es zinātu, bet tagad man to nevajag. Es protu degt un aizdedzināt citus. Aleluja!
Man nav bail, ka runāju tā par to politiku. Un LGBT apkarotājus aicināju, jo gribu parakstīties. Man nepatīk, ka pedofili saimnieko manā zemē. Vai tev patīk? Kad tu palaidīsi savus bērnus uz skolu un viņiem tur mācīs masturbēt? Viņi atnāks mājās un sāks ķēmoties. Vai tas būs forši? Viņi grib panākt, ka bērni no četru gadu vecuma tiek apmācīti masturbēt. Šie bērni būs sakropļoti uz visu mūžu. Un te būs otrs grāvis, jo būs cilvēki, kas teiks, ka tas ir pārspīlēts. Tā atkal būs nezināšana.
Par ko Dievs iznīcināja Sodomu un Gomoru? Vai tādas lietas ir jau bijušas? Mēs dzīvojam pēdējos laikos un tādas lietas, kā tad nekur un nekad tik traki nav bijušas? Draugi, palasiet Bībeli! Tur ir pilns ar izvirtuļiem un seksuālajām minoritātēm. Nāciet pirmdien uz Bībeles – Līderu skolu, jo es mācīšu par ģimeni. Par to, ko Dieva vārds māca par ģimeni un laulību. Ziniet, ko es atradu? Dievs konkrēti aizliedz vīrietim gulēt ar vīrieti Vecajā Derībā – tas ir pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Kāpēc Dievam vajadzēja aizliegt: „Tev nebūs gulēt ar vīru tā, kā guļ ar sievu.” Bībelē tas ir teikts, jo jau tad bija tādi cilvēki, kuri tā rīkojās.
Vecajā Derībā ir teikts, ka bars vīriešu ar nepareizu orientāciju aplenca māju. Iedomājies, tu atnāc ciemos un pie tevis atnāk pilsētas varas vīri un pieprasa, lai izdod viņiem ciemiņu, jo viņi grib viņu pamēģināt. Mājas saimnieks neatrada labāku risinājumu, kā izgrūst pa durvīm savu meitu, kura pēc tam nomira. Pēc tam bija karš. Es negatavoju šo tēmu, tāpēc nepateikšu, kas tā bija par pilsētu, kur tas notika, bet tas ir patiess notikums, aprakstīts Bībelē.
Viss, ko es tev gribēju pateikt ir tas, ka tev ir dāvanas, savas stiprās puses, kuras tu vari lietot, lai cilvēki iepazītu patiesību un nevis, pirmkārt, par politiku, bet par to, ka ir elle un debesis, un ir Jēzus Kristus, caur kuru var iemantot mūžīgo dzīvību un izmainītu dzīvi. Viņš ir vienīgais ceļš, patiesība un dzīvība.
Tu labprāt nāktu uz draudzi, bet nespēj pieņemt to, ka Jēzus ir vienīgais ceļš pie Dieva? Katram ir tiesības ticēt tā, kā viņš vēlas. Esmu izvēlējies ticēt, ka Viņš ir vienīgais ceļš, patiesība un dzīvība un ne tikai tāpēc, ka rakstīts, bet jūtu ar sirdi. Neviena reliģija nepiedāvā grēku izpirkšanu tā, kā to dod Dievs caur Savu Dēlu Jēzu Kristu. Ir vis kaut kas un visādas svētības, ko tu vari iegūt caur dažādām reliģijām – emociju sakārtošana, dziedināšana un finanses, bet mūžīgo dzīvību, grēku piedošanu nevari. Neviens nekur nav atdevis savu dzīvību un izlējis savas asinis par tevi. Un nevienā reliģijā nav iespējams nomazgāt iedzimto grēku, jo to dara tikai Jēzus Kristus asinis. Tu vari iet, kur tu gribi, bet Dieva soģa krēsla priekšā tu nevarēsi pateikt, ka biji musulmanis, krišnaīts, baptists vai apmeklēji draudzi „Kristus Pasaulei”. Tas, vai Jēzus Kristus ir tevi šķīstījis, vai tu esi pieņēmis Viņu un Viņa asinis, vai tavi grēki ir piedoti, vai tu pazīsti Viņu personīgi, ir svarīgi. Ir tikai viens ceļš pie Dieva, un Viņa vārds ir Jēzus.
Viss tikko dzirdētais bija tikai pārdomas skaļā balsī. Šodienas tēma ir „Izaicinājums”. Kas tas ir? Pirms mēs noskaidrosim, kas ir izaicinājums, es tev izstāstīšu nesenu notikumu no savas dzīves. Pirms dažām nedēļām es sāku justies fiziski un emocionāli noguris. Kad cilvēks ir noguris, viņam ir jāatpūšas. Ja viņš neatpūšas, viņš jutīsies vēl sliktāk. Nogurums izraisa dažādas slimības, depresiju un īssavienojumu smadzenes.
Es sāku sajusties noguris. Kad, mācot Bībeles skolā, stāvēju pie kanceles, sapratu, ka man ir grūti pabeigt tēmu, bet es to pabeidzu. Pēc tam sapratu, ka kaut kas ir jādara. Es nolēmu visu palikt malā un vairāk pagulēt un atpūsties tajās robežās, kurās varu, un cik ir iespējams. Bet tas vēl nav viss un ar to vien nepietika. Piemēram, man papildus bija parādījušās arī sāpes sprandas rajonā, nogurums un, īsāk sakot, bija ne pārāk laba pašsajūta. Man nebija ļoti slikti, bet bija signāli, ka nav pārāk labi. Ko es darīju? Es ne tikai atpūtos, bet arī padzēru vitamīnus. Ir pavasaris, draugi! Jau otrais marts! Un tie vitamīni šajā periodā ir vismazāk. Man bija vitamīnu – kādu vielu trūkums organismā, un es paņēmu no rītiem savu tradicionālo kokteilīti ar vitamīniem un minerālvielām. Jau pirmo reizi iedzerot vitamīnus jutos labāk. Nedēļu padzēru vitamīnus, un sāku justies ļoti normāli. Man atgriezās enerģija un viss atgriezās savās vietās. Tā cilvēks ir uzbūvēts. Viņam ir nepieciešamas sabalansētas barības vielas. Ja tu ēd mēslus, tad tu arī slikti jūties. Un ļoti daudzi cilvēki ēd neveselīgu pārtiku, kas piemēslo organismu. Cilvēkam ir vajadzīgi vitamīni, lai organisms varētu pilnvērtīgi funkcionēt un darboties. Tev vitamīni nav vajadzīgi un tu nekad tos neesi dzēris? Varbūt tev ir tikai divdesmit viens gads un iedzimtie vitamīni vēl nav iztērēti. Varbūt tu ļoti pareizi ēd, bet vitamīni ir vajadzīgi katram. Es sportoju, jo man ir vajadzīga gan fiziska, gan garīga slodze un ja nav vajadzīgās pārtikas vielas pietiekamā daudzumā un nav vitamīnu, tu sāc justies slikti. Piemēram, ja tu sporto, bet pēc tam neuzņem vajadzīgos vitamīnus un barības vielas, tad organisms ēd pats sevi. Ja gribi notievēt, tad skrien kā traks un neēd. Tu izkāmēsi divu mēnešu laikā, bet par tavu dzīvību es negarantēju. Organisms sāk ēst sevi. Tev vajag vitamīnus! Viņus vajag tik un tā, jo citādi tu nejutīsies tā, kā jājūtas un nebūsi tik funkcionāls, kā tam būtu jābūt un kā Dievs to grib.
Lūk, un kas ir izaicinājums? Izaicinājums ir vitamīns, kas ir absolūti nepieciešams tavai pilnvērtīgai funkcionēšanai un darbībai. Arī tam, kad cilvēka dzīvē trūkst izaicinājums, ir simptomi. Piemēram, neko negribas darīt, nav nekāds vēlmes, gribās no rītiem vienkārši gulēt un negribas celties un sākt kaut ko darīt. Tas ir normāli, ka tā notiek, bet ja tas pāriet jau par sistēmu un ir pārmērīgi, tad rezultāts ir slikts. Parādās kaut kādas depresijas pazīmes, iespējams sāk ķerties kaut kādas slimības. Varbūt tu sāc pie sevis novērot kaut kādas remdenības pazīmes, piemēram, kalpošanā – kaut kādu nolaidību. Vari pamanīt arī kaut kādus fiziskus simptomus. Varbūt tu pat reizēm piecelies un skaties, ka uz krēsla ir palikušas smiltis. Tam ir simptomi. Tev visa dzīve sāk iet tā kā rutīnā – katru dienu viens un tas pats. Tev vairs nekas nedod prieku. Varbūt, ka tieši tu šobrīd esi tādā situācijā, kad dari to, kas ir jādara, bet tev nav prieka. Un iespējams, ka tu esi kalpošanā un varbūt, ka tev pat ir atbildīga kalpošana, bet tev tā nenes prieku. Tu kalpo, dari Dieva gribu un tas nenes prieku. Varbūt tu esi mājas grupiņas vadītājs un tad, kad tu atvēri savu grupiņu, tev bija baigais prieks, cerības un izaicinājums, taču pagāja laiks un grupiņā joprojām ir tikai divi vai desmit vai divdesmit cilvēki. Bet tev vairs nav prieka, jo tas ir pazudis. Tev ar vien vairāk ir jācīnās ar kaut kādām domām no pasaules – par naudas lietām, vīriešu vai sieviešu lietām. Parādās ar vien vairāk kaut kādas tādas lietas, kas pārņem un tev vairs nav miera, jo nevari atkauties no šīm domām un paliek grūtāk – parādās tāds, kā neveselīgs spiediens uz tevi. Varbūt, ka pat parādās kaut kādas bailes. Piemēram, bailes no nāves, bailes par nākotni. Tagad Ukrainā ir tik nestabila situācija, un tas attiecas arī uz Latviju, un varbūt tev ir ļoti bail un trīc ļipiņa un gribas raudāt, un nesaproti, kas tagad notiks. Draugi, ja tavas attiecības ar Dievu ir kārtībā, tad tev nav jāuztraucas. Nedaudz var, bet ne pārāk. Viss ir kārtībā!
Varbūt tev sāk vilkt uz grēku – gribās ar vien vairāk pafantazēt, paskatīties. Varbūt tu sāc pārāk daudz un pārāk bieži sēdēt pie TV zilā ekrāna. Vairāk un vairāk. Un lūgšanu laiks kļūst tik sauss, ka tu knapi vari izvilkt savu pusstundu vai stundu. Tik sauss lūgšanu laiks un Dievu vairs nepiedzīvo, jo lūgšanu laikā tev ir pina galva ar citām domām. Tu vairs nekādīgi netiec līdz pašai lūgšanai, jo tev nākas domāt citas domas – kauties ar tām. Un tev gribas atmest ar roku lūgšanai. Varbūt tev parādās pat domas, kāpēc vispār draudzi apmeklēt, un ko tu šeit dari. Varbūt tev galva ir dulla un paliek stulba. Es domāju, ka šie simptomi atbilst daudziem no mums. Un tevi ar vien vairāk sāk vilkt uz kādu netikumu. Es nesaku, ka tu tagad jau viņu dari, bet domas jau iet tajā virzienā. Parādās neatrisināmas problēmas un negribas tās risināt. Varbūt, ka tu pat zini pareizos risinājumus, taču tu nekustini ne pirkstu. Tie ir simptomi tam, ka tavā dzīvē nav izaicinājumi. Izaicinājums ir kā vitamīni tavai garīgajai dzīvei un ne tikai garīgajai, bet arī tavai fiziskajai kondīcijai un eksistencei.
Izaicinājums! Pirmkārt, tas attiecas uz tiem, kas tic uz Jēzu Kristu un otrkārt, uz jebkuru cilvēku – arī uz neticīgu cilvēku. Mums visiem ir vajadzīgs izaicinājums. Kas tas ir? Es jau teicu, ka tie ir vitamīni, bet kas vēl? Izaicinājums ir tas, ka tu nospraud mērķi, tu redzi un ieraugi to, kas tev jāsasniedz. Vai tas būtu saistīts ar tavu kalpošanu draudzē, kalpošanu cilvēkiem vai tas ir saistīts ar finansēm, ar biznesu, vai kaut ko citu, vai ar tavu veselību vai fizisko stāvokli, vai kādiem citiem apstākļiem, karjeru. Tu nospraud mērķi. Tu pieņem izaicinājumu – „Es būšu! Es kļūšu! Es to izdarīšu! Es to sasniegšu!” Tas ir izaicinājums. Pieņemt izaicinājumu nozīmē pacelt latiņu jeb arī pieņemt jaunu mērķi, kas tu gribi būt, ko tu gribi sasniegt un ko tu gribi izdarīt. Un atceries tu būsi tik liels, cik liels ir tavs sapnis un izaicinājums. Un es zinu, ka tas, ko es tagad saku, ne visiem ir saprotams, bet, ja tu pacentīsies un sapratīsi, tu kļūsi liels. Mēs varam būt tikai tik lieli, cik liels ir mūsu sapnis, jo nevis mēs veidojam sapni, bet sapnis veido mūs. Un nevis mēs veidojam izaicinājumu, bet izaicinājums veido mūs. Ja tev nav izaicinājuma, tevī nenotiek atjaunošanas procesi un augšupeja un izmaiņas.
Tātad izaicinājumu var sadalīt piecās daļās.
1. Konkrēts mērķis jeb vīzija, ko tu gribi sasniegt.
Tas ir izaicinājums. Taču ar to vien tu nevari aprobežoties, jo tas nav viss izaicinājums. Tas ir ļoti vienkārši. Kārtējā dievkalpojumā mācītājs aicināja pieņemt izaicinājumu. Tu iznāci priekšā, pieņēmi lēmumu un kas pēc tam? Izaicinājumam ir arī vēl turpinājums.
2. Mazāki mērķi, kas ved uz šo lielo mērķi.
Ir jānosprauž konkrēti mazāki mērķi, kuri ir jāsasniedz, lai sasniegtu šo vīziju, ko tu redzi.
3. Stratēģija – ir jāizstrādā darbības plāns kā to sasniegt.
Šim plānam ir jābūt saistītam ar tavu ikdienu, ar darbu, kas ir jāizdara šodien. Cik daudz no jums ir nosprauduši lielo mērķi un šodienas darbu nav? Tādus cilvēkus sauc par lūzeriem – neveiksminiekiem. Es to saku nopietni. Ja tev nav mērķis, izaicinājums, plāns, kā to sasniegt un ja tev nav konkrētas ikdienas darbības, tad tu neveiksminieks biji un tāds arī būsi.
4. Dzelžaini turies pie izstrādātā plāna.
Dzelžaini turies pie ieplānotā! Lūk, arī tas ir izaicinājums. Ļoti viegli jau bija, kad bija iedvesmojošs sprediķis un tu nolēmi taisīt lielo biznesu, atvērt lielo grupiņu, bet vai tev bija plāns? Labākajā gadījumā tu ieplānoji darbības plānu katrai dienai. Bet ja ieplānoji, tad vai tu dzelžaini turējies pie plāna? Ja nē, tad esi neveiksminieks.
Tas ko tu dzirdi, tevi neceļ, pazudina, tevī rodas mazvērtība un apsūdzības? Es domāju, ka tev ir jāzina, kas tu esi. Un jāzina to, kas tu vari būt. Ja jau tu nezini, kas tu esi, kā tu vari zināt, kas tu vari būt? Tev ir jāsaprot. Ja tu esi lūzeris, tad tev ir jākļūst par uzvarētāju. Āmen! Bet bez dzelžainas disciplīnas, ja tu neturies pie plāna tam būs negatīvs rezultāts. Atceries, ka pareizām darbībām vienmēr seko rezultāts! Vienmēr! Ja tu dari pareizas darbības, turies pie plāna, tad tas vienmēr nes augļus. Nav iespējams citādi!
5. Darbības plānā, darbības laikā neaizmirsti izdarīt korekcijas, ja plāns nedarbojas pareizi tā, kā tu biji ieplānojis.
Izdari korekcijas! Neizmaini vīziju, bet tikai darbības plānu. Jo tikai tad, kad tu sāc strādāt, tu redzi, ko var izdarīt labāk. Tu nevari uzreiz ieplānot to, kā būs viss pareizi un precīzi. Tikai darbības gaitā tu vari saprast, kas ir jāmaina. Un tas, kas nestrādā, tas arī nevar ieraudzīt, kā būtu pareizi, kas būtu jāmaina utt. To var ieraudzīt tikai darba gaitā.
Tu dzirdēji, kā Agrita šodien liecināja, ka no pirmās reizes, kad viņa atnāca uz draudzi, viņa nav izlaidusi nevienu dievkalpojumu. Viņa dzelžaini turas pie plāna. Un tas nes rezultātus visās dzīves sfērās.
Ar ko vēl var salīdzināt izaicinājumu? Tas ir līdzīgi kā tad, kad cilvēks paņem kredītu, jo vēlas iegādāties māju. Es neiesaku nevienam to darīt. Tad, kad kredīts ir paņemts, tev nekas cits vairs neatliek, kā vergot un tas ir izaicinājums. Ja tu esi paņēmis pārmērīgu kredītu – tādu, ka pat ar sava prāta spējām nepietiek, tad ar tevi ir cauri. Tu vari braukt strādāt uz Āfriku, Angliju, Vāciju, bet diez vai tu atmaksāsi, jo ja tu šeit to nevari izdarīt, tad diez vai izdarīsi to arī tur. Tam nav nozīmes, kur tu strādā. Tas ir līdzīgi, kad paņem kredītu, jo atpakaļ ceļa vairs nav. Tev ir jāizdara tas, ko tu esi nolēmis. Tev to vajag. Nedari nekad tā sakarā ar naudu. Bet līdzīgi ir ar izaicinājumu. Ja tu šodien pieņem izaicinājumu – „Es vēlos uzcelt savu biznesu un pelnīt tik un tik naudas!”, tu redzi, ko tu gribi uzcelt, tad izstrādā plānu un dzelžaini turies pie tā. Faktiski tu esi paņēmis kredītu. Tu esi nolēmis, ka tev būs un atpakaļceļa vairs nav. Turies pie plāna! Un, lūk, ka tu sāc savu darbu, tad tev nāksies lūgt, nāksies pievilkt zināšanas, nāksies strādāt, jo tev ir izaicinājums. Tieši tad, kad tev ir jāmācās, jāstrādā, tas rada tavu personisko izaugsmi. Tāpēc tu vari būt tikai tik liels, kāds ir tavs izaicinājums. Kādi ir tavi plāni, draugs? Maziņi? Tad tu esi maziņš. Jo lielāks mērķis, jo uz lielāku mērķi cilvēks iet, jo vairāk viņš augs. Katra cilvēka izaugsme ir saistīta ar viņa mērķi, ar viņa vīziju un viņa izaicinājumiem.
2000. gadā es pieņemu izaicinājumu dzīvot tā, kā dzīvoja Jēzus Kristus un darīt to, ko darīja Viņš. Viņš izglāba mani – atbrīvoja mani no narkotikām un alkohola – izmainīja mani. Es pieņemu šādu lēmumu un tad, kad to izdarīju, tad es maksāju cenu. Man ir lēmums, izaicinājums un pēc tam ir cena. Un šis izaicinājums mani maina. Es pirms sešiem gadiem pieņēmu izaicinājumu atvērt draudzi Rīgā, pašā centrā. Tas bija izaicinājums ieguldīt visu, kas mums bija – visus spēkus un līdzekļus, lai atvērtu draudzi Rīgā. Ko mēs darījām? Mēs iespiedām bukletus visai Rīgai, lai var iemest katrā pastkastītē. Mēs arī paziņojām publiski, ka šeit būs draudze. Sarīkojām arī evaņģelizācijas konferenci, iespiedām kalendārīšus un paziņojām, ka mums Rīgā būs draudze. Es visu esmu pateicis, visu esmu ieguldījis un atdevis, kas man vēl atliek? Nemāku draudzi uzcelt? Ņem grāmatas un lasi. Man nācās lasīt grāmatas stundām. Arī tagad es regulāri lasu grāmatas. Kas man vēl atlika, kā braukt uz mežu un izmisīgi lūgt Dievu. Es jau biju pateicis un mans „jā” ir „jā” un „nē” ir nē„nē”. Tātad draudze būs. Izaicinājumu pieņemu, visu atdevu tur un man nebija atpakaļceļa. Tas ir līdzīgi, kā tad, kad paņem kredītu. Tev vairs nekā nav, bet atliek vienīgi strādāt. Un lai draudzi uzceltu, man bija jāmācās. Kāpēc es varu augt kā personība? Man ir izaicinājums, un tas mani veido.
Tu kaut ko saproti? Kāpēc es to vispār šodien runāju? Jo es gribu mest tev izaicinājumu! Kļūsti beidzot normāls! Kļūsti aizņemts! Pieņem izaicinājumu gan kalpošanā, gan evaņģelizācija, gan biznesā, naudas taisīšanā, gan ģimenes dzīvē un personīgajā izaugsmē. Pieņem izaicinājumu un dzelžaini turies pie plāna! Aleluja!
Pretējā gadījumā tu nekur netiksi. Tu paliksi tas, kas tu esi un nekas labāks. Tu esi baigi labais un labāks nevari būt?
Lai uzsāktu biznesu vajag naudu? Nevajag nekādu nav! Sālamans Bībelē saka: „Sliņķis saka: „Ārā lauva!”” Un viņš sēž un slinko.
Kad mēs rīkojām pirmās evaņģelizācijas, mums nebija naudas. Kā tas notika? Vienkārši! Man iekšā deg, ka vajag visā Latvijā uztaisīt dziedināšanas dievkalpojumus. Kā to izdarīt un kas es tāds esmu? Domāju, ka nekas, bet nē, es esmu Ķēniņš, Dieva bērns, un nauda man sekos. Jēzus teica: „dzenieties pēc Dieva valstības, jo pārējais tiks pielikts.” Es sēdēju pie telefona un zvanīju uz kultūras namiem. Kad man prasīja, kas es tāds esmu, teicu, ka „esmu no draudzes un vēlos taisīt dziedināšanas dievkalpojumus kultūras namos”, un viņi atteica: „Jūs tādi entuziasti, ja? ” Un viņi deva telpas. Noslēdzām līgumus un visu, bet naudas jau nebija, lai to visu izdarītu. Pēc tam nākamais solis – iespiedām bukletus, kur bija saraksts ar visām Latvijas pilsētām. Un ko tālāk darīt? Man bija jāpilda saistības, citādi šīs iestādes būtu sūdzējušās par mani. Es darīju visu, kas ir jādara. Rīkojām dievkalpojumus un nauda seko projektam, draugs. Nevis tu seko naudai, bet nauda ir pēc tam. Mēs samaksājām visas telpas, visus bukletus, degvielu, visu un vēl palika pāri. Starp citu, draudze Rīgā, ja runājam par finansēm, ir no šiem evaņģelizācijas dievkalpojumiem, no kuriem vēl palika pāri un varējām sākt draudzi Rīgā. Šeit nauda iesākumā nesekoja projektam, jo pirmajiem dievkalpojumiem un reklāmai vēl pietika.
Pieņem izaicinājumu! Es pieņēmu izaicinājumu. Lai gan nauda nebija, es noīrēju telpas, pasūtīju bukletus, par kuriem atļāva maksāt pēc mēneša vai diviem uz priekšu. Tas bija riskanti, bet kas neriskē, tas nevinnē. Tu domā, ka vienmēr visi tie lēmumi būs ļoti droši? Ka viss tiks nosegts, tiks izlietota konkrēta nauda? Tā neko nevar sasniegt! Jābūt ir samērīgam riskam.
Man nauda nekad nav spēlējusi noteicošo lomu. Ja man ir mērķis, tad es to sasniegšu. Tu domā, ka mēs būtu 200 cilvēku draudze? Nekad mūžā! Nu jau esam vairāk kā divi simti. Tu domā, ka tā paliks? Nekad mūžā! Tu domā, ka tu varēsi te tā vienkārši sēdēt? Nekad mūžā draudzei „Kristus Pasaulei” nav iespējams vienkārši sēdēt un blisināties. Vai nu tu paliec lūzeris un aizej, vai tu kļūsti par veiksmīgu, bagātu, veselu un auglīgu cilvēku. Aleluja!
Kā sākās Bībeles skola, kas šobrīd notiek klātienē? Es sapratu, ka kaut kas ir jādara, un mums nav sakārtota konkrēta mācība, tāpēc skola būtu ļoti, ļoti vajadzīga. Bet kā to izdarīt? Atklāti sakot, es nezināju, kā to izdarīt. Kā sagatavot to masu ar materiāliem vienam pašam? Es nekur neesmu ņēmis materiālus, bet tie ir manis paša gatavoti. Pirmkārt, viss pamatā ir tikai no Bībeles un vēl nedaudz pielikti komentāri. Kā to izdarīt? Vienkārši! Es pateicu draudzei, ka būs Bībeles skola un viss, kas jādara. Es pieņēmu izaicinājumu. Visi uzreiz bija priecīgi, ka būs skola. Nākamais, ko izdarījām, noīrējām telpas pirmdienās, noslēdzām līgumus. Bet ko telpa darīsim? Cilvēku taču atnāks. Nu ko, sēdēju un gatavoju neskaitāmas stundas, kamēr vienā reizē nevarēju vairs parunāt aiz kanceles. Garīgais darbs paņem ļoti daudz enerģijas. Man liekas, ka vairāk nekā fiziskais. Ja skrienu, tad nogurst kājas, bet no garīgā darba smadzenēs var rasties īssavienojums un pat galva citreiz sāk sāpēt. Man gan tādā gadījumā ir palīdzējusi slavēšana. Ja viss skan pareizi, tad galvas sāpes pāriet.
Vispirms ir lēmums – izaicinājums, un pēc tam viss pārējais seko. Dzelžaini turies pie plāna. Varbūt izlaidīsim Bībeles skolas nodarbību? Nē – dzelžaini turamies pie plāna.
Vai tu gribi savu biznesu? Pieņem taču izaicinājumu, vai tu visu mūžu gribi būt nabags? Vai Dievam patīk tāds nabadziņš, kurš visur aizņemas naudu? Bībele saka: „Esi tas, kurš dod, nevis tas, kurš ņem”. Saki: „Nost ar nabadzību un kredītiem!” Vai tu visu mūžu gribi staigāt slims? Saki: „Laiks veselībai! Laiks rūpēties par citiem!” Vai tu visu mūžu vienkārši sēdēsi draudzē un skatīsies? Vai nav laiks sākt glābt cilvēkus? Tu saki: „Tas ir tikai man domāts evaņģēlijs, mans mācītājs, mana draudze, mana veselība, mana nauda.” Bet, vai citiem nevajag to visu? Ko Dieva vārds saka? „Ejiet un dariet par mācekļiem! Dodiet, tad jums taps dots!”
Vai tu gribi veiksmīgu kalpošanu? Tie, kam ir grupiņas ar pieciem cilvēkiem grupiņā? Tu domā, ka esi lielas grupiņas vadītājs, ja tev ir pieci cilvēki. Pieci cilvēki grupiņā, tas nav nekas. Pacel latiņu augstāk, un ieraugi sevi, nevis kā piecu cilvēku grupas vadītāju, bet kā piecdesmit piecu cilvēku grupas vadītāju! Tu jau redzi sevi tikai kā piecu līdz desmit cilvēku grupas vadītāju. Tagad atvērās jaunas grupas. Es redzēju kādi bija daži grupu atvērēji. Nē, viss kārtībā. Mēs mīlam viens otru. Es to saku, lai tu uzreiz neapvainojies. Jaunie grupu vadītāji, uzsākot vadīt savas grupas, domā – tie vadītāji, kas viņiem bija, tie nav nekas, viņiem nemaz tik labi negāja un tās grupas tik labi neauga. Bet es! Es tagad sākšu! Beidzot es varēšu darīt tā, kā es gribu! Man būs cilvēki grupā, es pats vedīšu cilvēkus pie sevis grupā. Man viss sanāks. Pēc divām reizēm, čuššš… Lielie grupu atvērēji noguruši guļ Līderu skolas sapulcēs, galva sāp, nomācījušies, nokalpojušies, noevanģelizējušies, un taisnojas: „Vai, tas neatnāca, jo viņam bija darbs; tas saslima; tas nokrita un salauza kāju; tas teica, ka būs, bet neatnāca.” Tu domāji, tavam vadītājam tikai tā bija, ka apsolīja, un neatnāca, un tev tā nebūs? Tu domāji, ka tev tagad viss kritīs no debesīm, ka tu esi līderis? Pat es nevienu nevaru iecelt par līderi! Par līderi kļūst, nevis viņu ieceļ. Nedomā, ka tu esi baigais līderis. Tu domā, ka aiz tevis, kā līdera, kāds seko. Bet tu paskaties atpakaļ, un neviena nav. Tātad, kaut kas nav kārtībā. Un draugi, jaunie vadītāji, tas vēl nav viss! Kad tavā grupā būs pirmie cilvēki, tu vēl pieredzēsi, kā viņi tevi bakstīs, apsaukās un izlies savas dusmas uz tevi. Kā pēc tam tu domāsi: „Bet ko es izdarīju, un kāda ir mana vaina?”. Un cilvēks kā apsūdzētājs nāks un teiks: „Tu esi vainīgs!” Tas viss tevi vēl sagaida. Labi, ja tu atzīsti, ka ir grūti vadīt grupiņu. Reizēm, kad jautāju grupas vadītājam, viņš neatzīstas, ka bija grūti. Kā var būt viegli strādāt ar cilvēkiem?! Tu domā – labi, ka es neesmu no jaunajiem grupas līderiem, ka es esmu vecais līderis. Un tu uzsver, ka tavā grupā jau ir septiņi, astoņi, desmit vai divdesmit cilvēki. Vai arī, ka tev pašam bez savas grupas, vēl ir grupas atvērtas. Draugs, pacel latiņu augstāk, citādi tev paliks tie pieci, desmit vai divdesmit cilvēki grupā, un vairs nekad arī vairāk nebūs, un pēc tam sāksies atpakaļgaita. Laiks pieņemt izaicinājumu! Visiem! Es vienkārši tevi provocēju, es esmu provokators, kurš iesūtīts no debesīm. Es provocēju tevi pieņemt izaicinājumu un dzelžaini turēties pie plāna, lai ko tas maksātu, un tev būs augļi, un tu augsi! Un cik liela būs tava vīzija, tik liels tu būsi pats.
Pieci plus viens evaņģelizācija. Cik daudz no jums pieņēma lēmumu: „Jā, man vajag pieci plus viens evaņģelizāciju!” Cik no jums turas pie plāna? Cik no jums vispār ir plāns? Tu gribi vest pie Kristus cilvēkus?! Es tev vienkārši jautāju, cik cilvēkus tu apciemoji mājās pagājušajā nedēļā? Pārējais izsaka visu. Nav apciemojumi mājās, nav augļi. Cik cilvēkus tu uzrunāji? Cik aizsniedzi? Ar cik cilvēkiem tikies? Viss ir ļoti vienkārši.
Par naudu runājot, tu gribi lielo biznesu? Cik daudz grāmatas izlasīji par savu tēmu? Nu ne jau grāmatas vien, bet cik daudz uzzināji par savu tēmu? Cik daudz tu izdarīji pagājušajā nedēļā, lai savu biznesu paceltu? Ko jaunu tu iemācījies? Cik daudz tu ieguldīji? Kur tu aizgāji? Ar ko tu satikies? Nu nepietiek ar to, kas ir šodien. Vienmēr vajag vairāk. Ar Dievu nekas nav neiespējams. Pāvels saka: „Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” Ar Dievu viss ir iespējams. Es tev kaut nedaudz ticību pacēlu šodien? Vai tikai nogalināju tavu ticību? Tomēr pacēlu tavu ticību, vai ne? Mēs nekad neesam bijuši zaudētāji, tikai kādreiz tālā pagātnē, pareizi!? Bet tagad mēs esam līderi un biznesmeņi.
Gideons ir kāds vīrs no Soģu grāmatas. Un lūk, tāds stāsts. Israēlieši, tā bija Dieva tauta, kas nonāca midiāniešu okupācijā. Midiānieši, tā bija liela tauta, kas apspieda Israēlu. Gideons kūla labību vīna spiedē. Kāpēc? Lai noslēptu labības graudus no midiāniešu laupītājiem jeb nodokļu savācējiem. Tātad, lai izdzīvotu bija jāslēpj pat graudi. Un Gideonu uzrunāja Dievs.
„Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās un sacīja: “Tas Kungs ir ar tevi, tu stiprais, varenais vīrs!”” (Soģu 6:12)
Bet Gideons viņam sacīja: “Piedod, mans kungs, bet vai Tas Kungs tiešām ir ar mums? Kāpēc tad mums visas šīs bēdas ir uznākušas? Un kur ir visi tie brīnuma darbi, par kuriem mūsu tēvi ir stāstījuši?” Tad Tas Kungs pagriezās pret viņu un tam sacīja: “Ej ar šo savu spēku un izglāb Israēlu no Midiāna rokas! Patiesi, Es tevi tagad sūtu!” Dievs konkrēti saka: „Tu esi stiprs.” Bet Gideons par sevi domāja, ka viņš nav nekas, ka viņa tauta nav nekas. Ka Dievs viņus atstājis, bet Dievs saka: „Tu esi stiprs, ej un izglāb, ej un esi vadītājs!” Bet Gideons sacīja: “Piedod man, mans Kungs, ar ko lai es izglābju Israēlu? Redzi, mana dzimta ir nabagākā Manasē, bet es pats esmu jaunākais sava tēva namā.” Viņš par sevi domāja kā par jaunāko, kā par nabagāko. Taču, pēc nelielām pārrunām, Gideons pieņēma izaicinājumu. Rezultātā viņi devās karā un viņi uzvarēja.
“Un Israēla vīri sacīja Gideonam: “Esi tu mums ķēniņš, tu un tavs dēls, un tava dēla dēls, jo tu mūs esi izpestījis no Midiāna rokas.”” (Soģu 8:22)
Gideons bija mazs, un kļuva liels, pateicoties izaicinājumam, kuru viņš pieņēma. Atceries! No maza kļūst par lielu, pateicoties izaicinājumam, kuru tu pieņem. Ja tu nepieņem izaicinājumu šodien, tad rīt tu paliec tas, kas tu biji, un vēl mazāks.
„Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli. (…)”” (Marka 16:17-19)
Kam Dievs to saka? Draudzei. Ejiet! Rokas uzlieciet! Sludiniet! Dariet! Tas ir izaicinājums – darīt. Un viņš saka: „Zīmes ies līdzi.”
„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)
Kad notika brīnumi? Kad mācekļi paklausīja un gāja, kad viņi pieņēma izaicinājumu – darīt. Atceries, izaicinājumā, kas nāca no Dieva vienmēr bija pārdabiskais elements. Nedomā tikai par to, ko tu saviem spēkiem izdarīsi, tur ir pārdabisks elements – no Dieva, jo pats Svētais Gars ir ar tevi. Ja tas, ko tu dari ir Dieva griba, tu esi pieņēmis izaicinājumu darīt Dieva gribu, tad pats Dievs ir ar tevi un apstiprinās savu Vārdu ar brīnumiem. Viņš izbīdīs eņģeļus, saliekot tos savās vietās, sakārtos tev apstākļus un saliks visu tā, ka tu uzvari. Tu no maza kļūsi par lielu. Tāpēc es izaicinu Tevi šodien, Jēzus Kristus vārdā, beidzot nododies Dievam uz 100%!
Es aicinu tevi, beidzot, pieņemt izaicinājumu – sievai ģimenē ieņemt sievas vietu, vīram ieņemt vīra vietu, nevis lupatas vietu! Tiem, kas trīc par precībām: „Es gribu precēties! Es nevaru bez šitā, es nevaru bez tā.” Izaicinājums! Paliec to visu malā un dzenies pēc Dieva valstības! Pārējās lietas Dievs tev pieliks. Pēc pieredzes es zinu, ka tie, kas kūst pēc tā otra un meklē to otro pusi, tā arī nedabū. Bet, tie, kas nemeklē, tiem ir. Saliec pareizi prioritātes! Tu domā: „Es gribu apprecēties, tad es kalpošu Dievam.” Ja tu nekalpo Dievam tagad, tu nekalposi arī pēc tam. Tēviņu var dabūt, bet vīrieti? Ja vēlies, vari precēties ar ko tu gribi, kaut vai ar kādu tēviņu. Kāpēc es runāju tikai par meitenēm, tāpēc, ka zēniem parasti nav problēmas, izņemot dažus. Ja galvā ir putra, tad sievu sev nevar dabūt. Vai nu kārtīgu vīru, vai sievu, vai neko! Tas gan neattiecas uz tiem, kas jau ir precējušies. Bībele skaidri saka: „Kas ir precējies, tas lai nemeklē šķiršanos.” Pa ceļam uz dievkalpojumu radiopārraidē dzirdēju mācītāju, kurš teica: „Ja tev kāds liekas ienaidnieks, bieži vien var būt vīrs vai sieva, tad tu tikai domā, ka viņš ir ienaidnieks. Īstenībā viņš dara labu, jo norūda tevi. Dažs labs jau varēs arī izturēt dažādas spīdzināšanas.” Tad viņš jautāja: „Kur tu tik stiprs biji, kā tu izturēji?” Es atbildēju: „Es jau biju precējies.” Bija tāda anekdote. Saņēma gūstā desantnieku. Viņu moka, bet viņš neatzīstas. Izmēģināja visus spīdzināšanas veidus, bet viņš neatzīstas. Un viņam jautā: „Kā tu to varēji izturēt?” Viņš atbildēja: „Biju precējies…”
Izaicinājums! Paliec malā visas tās precību lietas un pārējās lietas Dievs tev pieliks. Protams, neaizmirsti uzmest acu kaktiņu ar domu – kurš varētu būt tas īstais. Vari paturēt to prātā, bet neliec to kā galveno prioritāti. Tas dzīvē nav galvenais! Es tevi izaicinu, Jēzus Kristus vārdā, sāc piedāvāt savus pakalpojumus! Kas par pakalpojumiem? Tie, kas bija skolā pagājušajā pirmdienā, tie zina. Sāc reāli piedāvāt savas nodarbes, savus biznesa pakalpojumus, sāc kaut ko darīt! Es izaicinu tevi, pacel latiņu! Un neaizmirsti naudu paprasīt. Es izaicinu tevi pa īstam iesaistīties pieci plus viens evaņģelizācijā. Apciemo kādu cilvēku pa īstam, nevis tikai sapņos. Ne tikai domās uzrunā cilvēku un izstāsti viņam evaņģēliju, bet pa īstam izdari to vismaz diviem trijiem cilvēkiem nedēļas laikā, pieciem, desmit un varbūt pat vairākiem. Mums ir cilvēki, kas nedēļas laikā evaņģelizē daudziem cilvēkiem. Cilvēkiem vajag glābšanu! Izaicinājums! Atver savu namu, savu dzīvokli grupiņai. Tu domā, ka vispirms tavam dzīvoklim vajadzīgs, remonts, un tad atvērsi grupiņu. Tad tev nekad nebūs remonts! Vispirms grupiņa, tad remonts. Vispirms Dieva šķirsts, tad svētība tavā namā. Uzņemies kalpošanu! Es izaicinu tevi, beidzot, sāc kaut ko darīt! Sāc mācekļus pa īstam veidot. Un visbeidzot, es tevi izaicinu, pieņem Jēzu Kristu kā savu Glābēju, ja tu to vēl neesi izdarījis.
Vai mani apmierina mūsu slavēšana? Nē! Un ziniet, kāpēc? Mums ir viens, un tas pats. Es redzu ļoti mazu izaugsmi. Protams, es priecājos, ka kaut neliela izaugsme, bet ir. Cik akordus iepriekšējā dziesmā spēlēja taustiņ instrumentālists? Četrus? Cik ilgi dziesma skanēja? Desmit minūtes. Ja tavs izaicinājums ir spēlēt četrus akordus, tu nekad nespēlēsi normāli savu instrumentu un mums nekad šeit nebūs savs virtuozs ar savu instrumentu. Nav pietiekošs izaicinājums, kas liek mājās strādāt un trenēties spēlēt sarežģītas kompozīcijas un dziesmas. Ko abi ģitāristi spēlēja pēdējā dziesmā? Vai viņiem ir potenciāls? Ja viņiem jāspēlē divi, trīs akordi katru reizi, vai viņi būs sava instrumenta virtuozi? Vai mēs gribam slavēšanā virtuozu, kas tiešām spēlē? Vai šeit kāds no jums var nospēlēt, izmantojot tikai dzirdi? Tikai muzikālais vadītājs? Neviens vairāk nevar? Normāli ir, kad tu izvēlies mācīties dziesmu un tu no dzirdes to vari nospēlēt. Tas jau ir kaut kas vairāk. Vai ir kāds dzirdējis, kā ģitāru spēlē virtuozi? Kā viņi tur „griež”? Esat dzirdējuši kā reāli dzied? Ja jūs dziedāsiet tikai tik, cik tagad, un jūsu mērķis būs dziedāt tikai šādus gabaliņus, nevis precīzi, tā, kā to dara virtuozi, nebūs izaugsmes. Tik, cik līderi spēj redzēt, tik arī ir. Parasti, neviens neaug tālāk par savu līderi. Ja trenējas vairākas stundas dienā, ja ir izaicinājums, trīs gadu laikā var iemācīties daudz, daudz labāk spēlēt. Jo lielāks mērķis un izaicinājums, jo tu audz. Liksim izaicinājumu slavēšanā. Nav jau tik slikti, viss ir tik daudz, cik mēs šodien varam atļauties, bet, ja nav izaicinājuma, nekas tālāk arī nebūs, būs tie paši akordiņi, būs tā pati spēlēšana ar pastāvīgām kļūdām. Viss būs tas pats, ja nebūs izaicinājums. Ja tev ir konkrēts izaicinājums, konkrēts mērķis, un tu konkrēti dzenies pēc mērķa, tu būsi labākais bekvokālists, labākais dziedātājs, labākais ģitārists, labākais sintezatora spēlētājs. Lūdzu. tagad nedomājiet, ka visi ir slikti. Viņi visi ir labi. Katru nedēļu to visu sagatavot un nodziedāt četras dziesmas, tas nav tik vienkārši. Tas aizņem laiku, jo visi ir strādājoši. Bet, izaicinājums, tas spēj visu.
Lai izaicinājumu realizētu, ir vajadzīgs spēks. Saki: „Man ir vajadzīgs spēks!” Lai to realizētu, un lai dzelžaini turētos pie mērķa, pie ieplānotām lietām, ir vajadzīgs spēks ikdienā. Kur to ņemt?
„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)
Tev ir spēks! Saki: „Man ir spēks!” Ja Tu esi pieņēmis Jēzu kā savu glābēju, tevī mājo Dieva spēks, un tu vari turēties pie plāna un to realizēt. Un Dievs caur tavu izaicinājumu darīs tevi par veiksmīgu cilvēku, kādi mēs visi jau arī esam. Bet mēs ceļam latiņu vēl augstāk. Un tu būsi tā kā tanks. Amerikāņiem, tas varētu būs pasaulē pats populārākais tanks, nosaukts mūsu ticības tēva Ābrahama vārdā – Ābrams. Es, vienkārši, gribu, ka tu paskaties un ieraugi tajā tankā sevi. Saki: „Es iešu kā tanks!”
Ko mēs iemācījāmies šodien? Ja organismā kaut kas trūkst, parādās simptomi – depresija, pārmērīgs nogurums, nevēlēšanās kalpot Dievam, slimības. Un kas tam varētu būt par iemeslu? Nav izaicinājums! Kas ir izaicinājums? Pieci punkti: 1) vīzija; 2) mērķi; 3) stratēģija; 4) dzelžaina turēšanās, kā Ābrama tankam, pie mērķiem un 5) precīzi šaut pa mērķiem. Iet caur tuksnešiem, caur ūdeņiem, caur uguni. Ko mēs vēl iemācījāmies? Ka mēs augam tik lieli, cik liels ir mūsu izaicinājums. Izaicinājums tevī pamodina visu, kas tevī aizmidzis vai miris. Izaicinājums – dvēseļu glābšanā; grupas celšanā; savā biznesā vai darbā, karjerā; izaicinājums ģimenes dzīvē; izaicinājums savā personiskajā izaugsmē, attiecībās ar Dievu; izaicinājums pie savas veselības un fiziskās attīstības. Pacel savu latiņu uz augšu, jo mēs nevaram palikt kur esam.
Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Ilze Drātniece
