Ir lietas, kuras darot, mums ir nepieciešama drosme un uzdrīkstēšanās.
Dzīvē pienāk brīdis, kad kaut kas ir jādara pirmo reizi vai jāsper soļi, kuriem, liekas, mēs vēl neesam gatavi. Tieši tāda ir kristietība! Būt par Jēzus mācekli nozīmē dzīvi, pilnu ar izaicinājumiem.
„Man nepietiek ar to vien, ka lūdzu Dievu un lasu Bībeli. Manai ticībai ir nepieciešams arī izaicinājums no Dieva!”, – tā savu svētrunu 14. augusta dievkalpojumā draudzē „Kristus pasaulei” sāk mācītājs Mārcis Jencītis. „Nav iespējama izaugsme un rezultāts bez izaicinājuma. Mūsu izaicinājums ir cieši saistīts ar ticību. Ja nav izaicinājuma, nav arī ticības. Bez ticības mēs nevaram patikt Dievam. Bet ticība nozīmē rīkoties saskaņā ar Dieva gribu, darīt to, ko tu redzi, pārvarot sevi un apstākļus. Jēzus saka: „Pēc darbiem jūs pazīs!” Pēc augļiem! Man ir nepieciešams to izaicinājumu, ko man dod Dievs, pieņemt savā dzīvē un redzēt reālus augļus!”
Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks. Marka 11:23
„Aizvakar cauri Siguldai vairākas reizes brauca valdības kortežs. Policijas eskorts brauca abās pusēs ar ieslēgtām bākugunīm, visiem pārējiem šoferiem vajadzēja nekavējoties apstāties un dot ceļu valdības automašīnām”, – stāsta mācītājs. „Jautāju: „Dievs, ko Tu gribi man ar to pateikt?” Pēc brīža Viņš man to atklāja: – „Arī tu iesi Dieva spēkā Viņa eskorta pavadībā!” Tas Kungs grib, lai mēs esam galva, nevis aste. Ja tu pieņemsi Dieva gribu un Viņa izaicinājumu savai dzīvei, tad tu būsi galva sabiedrībā, savā ģimenē, savā darba vietā. Un visiem, gan cilvēkiem, gan dēmoniem, gan apstākļiem būs jāgriež tev ceļš!”
„Vai ir iespējams palikt attiecībās ar Dievu, ja mēs atmetam Viņa vīziju un izaicinājumu?” – jautā Mārcis Jencītis. „Mēs paši esam nākuši pie Kristus, pateicoties Viņa mācekļiem, kuri aizliedza paši sevi, pieņēma izaicinājumu un maksāja cenu. Šaurs ir ceļš, kas ved uz debesīm. Plats ir ceļš, kas ved uz pazušanu! Vīzija 12 nav atdalāma no paša Dieva. G12 ir patiesa kristietība, jo tā ir īsts izaicinājums no Dieva! G12 māceklība, rūpes par cilvēkiem – tas ir šaurais ceļš. Un šaurais ceļš, Dieva izaicinājums vienmēr ir pilns ar ērkšķiem, ar grūtībām! Lūk, kāpēc reizēm mums ir smagi. Bet kurš ir teicis, ka dzīve ar Kristu būs viegla pastaiga un ka būt par Viņa mācekli nozīmē tikai iedvesmojošu sprediķu klausīšanos pa svētdienām? Šajā draudzē tu nespēsi ilgi izturēt, ja savā dzīvē nepieņemsi izaicinājumu no Dieva. Par maz ir deldēt baznīcas solu un klausīties pareizas svētrunas. Tev ir nepieciešama draudze, kurā tu vari praktiski pielietot Dieva izaicinājumu savā kalpošanā. Šeit nekad netiks sludināta viegla kristietība. Nost ar jēlu, remdenu un tizlu kristietību! Tu esi vietā, kur māca patiesu kristietību!”
Laba armija turpina cīnīties arī tad, kad tā ir nogurusi. Patiesi Jēzus mācekļi turpina sekot savam Kungam, iet vīzijā un darīt Viņa prātu arī tad, kad pirmā sajūsma un emocijas ir noplakušas. Mūsu rīcību nosaka mūsu lēmums, nevis sajūtas. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tas, kurš tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls! Mēs esam uzvarētāji pār savām domām un emocijām, nevis emocijas pār mums! Pieņem Dieva izaicinājumu savai dzīvei!
Tiešām, es savu dvēseli apmierināju un klusināju kā no mātes krūts atšķirtu bērnu, mana dvēsele ir manī kā atšķirts bērns. Psalms 131:2
Mūsu dvēsele – tā ir mūsu prāts, emocijas un griba. Ķēniņš Dāvids ar savas gribas lēmumu bija valdnieks pār savu dvēseli, pār savām emocijām un sajūtām. Viņš pavēlēja savai dvēselei klusēt, kad emocijas trakoja viņā! Tas nozīmē, ka arī mēs Dieva spēkā varam būt noteicēji pār savām domām, sajūtām un rīcību. Mēs nosakām to, kā jūtamies vai ko šodien gribam darīt vai negribam!
Mācītājs nosauc trīs iemeslus, kāpēc daudzi kristieši nepieņem Dieva aicinājumu:
- Bailes. Vienkāršas, cilvēciskas bailes.
- Grēks. Apslēpts grēks, kas šķir mūs no sadraudzības ar Dievu.
- Vīzija. Nepareiza vīzija.
Mārcis Jencītis stāsta par 1917. gada revolūciju Krievijā. 1. Pasaules kara laikā Vācija, nespēdama uzvarēt Krieviju atklātā karā, nolēma sagraut to no iekšienes. Viņi sponsorēja Ļeņinu un boļševikus. Nepareiza vīzija sagrāva veselu impēriju!
„Tas, ko tu redzi ar savām gara acīm, ir tava vīzija”, – saka mācītājs. „Tava vīzija var tevi pacelt, un var arī tevi sagraut. Ja tu gribi, lai tava „impērija” tiek sagrauta, pieņem to vīziju, ko tev piespēlē velns, sāc to pārdomāt, dzīvo pēc tās un piedzīvo sabrukumu! Ja tu gribi piedzīvot uzplaukumu un uzvarēt, pieņem izaicinājumu un vīziju no Dieva un ej tajā! Sāc darīt ļaudis par mācekļiem!
„Mani dara stipru Dieva Gars, kas mīt manī!”, – saka mācītājs. „Vienu no mūsu draudzes māsām kāda paziņa nosauca par cinisku. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa pati Dieva spēkā ir kļuvusi noteicēja pār savu dzīvi. Tiem, kuri daudzus gadus viņu kontrolēja, tas nepatīk. Cilvēkam ir stipra ticība un pārliecība, no kuras viņa vairs nekad neatteiksies. Viņa ir pieņēmusi izaicinājumu un cieši nolēmusi būt viena no tiem, kas iet līdz galam”.
Lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku. Efeziešiem 3:16
Dievs dod mums Savu Garu, lai mēs spējam valdīt pār savu miesu un emocijām, lai mēs varam pakļaut savu dzīvi Dievam un vīzijai no Viņa – G12. Šī vīzija nav atdalāma no Viņa! Kur lai ņemam Dieva Garu un Viņa spēku? „Tajā dienā, kad tu piedzimi no Augšienes, Dieva Gars iemājoja tevī”, – saka mācītājs. „Kad tu tiki kristīts Svētajā Garā un sāki runāt valodās, tu tiki piepildīts ar spēku! Tagad, lasot Dieva Vārdu un klausoties svētrunu dievkalpojumā, tu no jauna saņem spēku! Ja mēs sevī regulāri neuzņemam Dieva Vārdu, mēs zaudējam spēku un vairs nespējam sevi kontrolēt!”
Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. Jāņa 6:63
Dieva Vārds ir gars un dzīvība! Tas ir izaicinājums, kuru tu dzirdi un pieņem. Pieņemt Kristu nenozīmē būt tikai laimīgam un svētītam. Tas nozīmē – pilnībā pakļauties Viņam. Esi radikāls! Nav iespējams izmainīt šo pasauli bez radikālas kristietības!
Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā. Psalms 127:1-2
Ja tas, ko to dari, nav Dieva griba un nav saistīts ar konkrētu vīziju draudzē, tad tā ir tukša blēņošanās. „Bet, ja tu pārvari savas bailes, ievēro prioritātes un ej savā izaicinājumā, tad tev notiks tā, kā saka šī psalma otrais pants”, – saka mācītājs. „Līdzīgi, kā miegā tavs ķermenis atjaunojas, Dievs pats dod rezultātu tavai dzīvei un kalpošanai. Es būšu strādājis, taču nebūšu pārpūlējies. Visas manas dzīves jomas būs kārtībā un neviena nebūs pamesta novārtā. Mana grupa augs un mana kalpošana vairosies!”
Tad viņiem gribējās Viņu ņemt laivā, un tūdaļ laiva sasniedza malu, kurp tie brauca. Jāņa 6:21
Mācekļiem ir mērķis – pārcelties otrā krastā. „Ja mūsu mērķi ir saskaņā ar Dieva gribu, tad tie arī ātri tiek sasniegti”, – saka Mārcis Jencītis. „Bet, ja mūsu mērķi ir mūsu pašu griba, tad tie netiek sasniegti. Mums ir nepieciešams, lai Jēzus būtu ar mūsu mērķiem, mūsu laivā! Lai tie izaicinājumi, kurus esam pieņēmuši, būtu Dieva griba!”
Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.” .. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.. Tad daudzi no Viņa mācekļiem sacīja: “Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?” No šī brīža daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdzi. Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai arī jūs gribat aiziet?” Jāņa 6:51, 56, 60, 66-67
Mācekļiem sekojot Jēzum, sākumā bija periods, kad viss bija atraktīvi un salīdzinoši viegli. Zīmes un brīnumi, dziedināšanas un atbrīvošanas. Brīnišķīgs emocionāla pacēluma periods. Daudzi arī mūsu draudzes inkaunteros un roka koncertos piedzīvo emocionālu pacēlumu. Bet pienāk brīdis, kad pirmā sajūsma pāriet. Sākas pārbaudījumi. „Tas ir izaicinājums tavā dzīvē!” – saka mācītājs. „Tev ir jāsper nākamais solis uz priekšu ticībā!” Daudzi no Jēzus sekotājiem atkāpās, kad Viņš sāka runāt par ciešanām, asinīm un Savu nāvi pie krusta Golgātā. „Tev nav jāpārdzīvo, ja kādi no mūsu vidus aiziet. Tā ir viņu pašu izvēle un lēmums”, – saka Mārcis Jencītis. „Ir divi etapi kristieša dzīvē. Vispirms ir sajūsma, pēc tam – izaicinājums. Kad tu saki – „Jēzus ir Kungs!” tad padomā, ko šie vārdi patiesi nozīmē!”
Kas notiek, ja nepieņemam Dieva izaicinājumu? Jūda Iskariots bija viens no Jēzus divpadsmit mācekļiem. Acīmredzot bija kāds brīdis, kad viņš nolēma, ka nevēlas maksāt cenu, kādu no viņa prasa Jēzus. Vieglāk bija zagt naudu no kases un beigās nodot savu Kungu. Kāds mākslinieks vairākus gadus gleznoja gleznu, kurā bija attēloti Jēzus un Viņa mācekļi baudām vakarēdienu. Viņam bija vajadzīgi modeļi, lai uzzīmētu Jēzu un mācekļus. Mākslinieks atrada kādu vīru ar ļoti pievilcīgu seju un tas noderēja par modeli Kristum. Glezna bija jau gandrīz gatava. Atlika tikai uzzīmēt Jūdu. Viņš ilgi meklēja pa cietumiem un dzertuvēm kādu, kurš būtu piemērots par modeli Jūdam Iskariotam. Pēc vairākiem gadiem gleznotājs beidzot atrada kādu cilvēku ar īpaši pretīgu seju un nu viņš varēja uzgleznot Jēzus nodevēju. Kad glezna bija gatava, šis modelis teica: „Tu mani glezno jau otro reizi!” Pirmajā reizē viņš bija Kristus modelis. Bija pagājuši gadi un šis pats cilvēks bija pārvērties līdz nepazīšanai. „Draugi! Cilvēka sejā var redzēt pārmaiņas”, – saka mācītājs. „Dažos vārdos, atsūtītos pa e pastu, reizēm var saprast visu. Ja cilvēks aiziet no Dieva un no draudzes, viņš pārvēršas savā sejā. To var manīt uzreiz!”
Pieņem lēmumu un sper soli savā izaicinājumā! Pirmais izaicinājums tev bija tad, kad tu atdevi savu dzīvi Jēzum un pieņēmi Viņu par savu Glābēju un Kungu. Tagad ir otrais izaicinājums – pieņem Viņa gribu, to, ko saka Viņa Vārds!
