Es turpināšu tēmu, ko liecinot jau minēja draudzes cilvēks. Šis cilvēks teica, ka tagad ir īstais laiks. Izdari to tagad! Būs divi atslēgas vārdi – ‘tagad’ un ‘izdari’!

“Un, ko jūs esat mācījušies un saņēmuši un dzirdējuši un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums.” (Filipiešiem 4:9)

Atslēgas vārds ir “dariet”. Ko darīt? To, ko esat mācījušies. Tu šodien mācies, dzirdi Dieva vārdu. Tu mācies Bībeles skolā, mājas grupiņā pārrunā Dieva vārdu, mājās tu to lasi un pārdomā. Tu zini Dieva gribu, un Dieva vārds saka, lai izdari to, ko esi mācījies. Kad izdari? Tagad.

“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)

Atslēgas vārdi ir “ejiet un dariet”.

“Tāpēc, kā Svētais Gars saka: šodien, ja dzirdēsit Viņa balsi, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī, bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka “šodien”, lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.” (Ebrejiem 3:7-8,13)

Bībele saka: “Ja kas zina labu darīt, bet nedara, tas tam ir par grēku,” tāpēc, lai tava sirds netaptu nocietināta, izdari to šodien. Ja tu zini, kas jādara, dari to tagad! Neatliec uz rītdienu to, ko tu vari izdarīt šodien.

Viena no lielākajām un liktenīgākajām kristiešu kļūdām ir iedvesmas gaidīšana jeb paļaušanās uz emocijām. Mēs zinām, kas ir pareizi, mēs zinām, kā uzveikt savas problēmas, mēs zinām, ko Dievs grib no mums, mēs zinām, kāda ir katram kalpošana, mēs zinām, ko Dievs grib attiecībā uz cilvēku glābšanu. Mēs daudz ko zinām – kur ir tava vieta ģimenē, kāda ir tava loma sabiedrībā un kas no tavas puses būtu jādara. Mēs arī zinām, ka Dieva vārds saka – izdari to šodien. Bet mēs kļūdāmies, kad gaidām emocionālu piepildījumu, lai sāktu darīt. Tu pat vari ņemt Rakstu vietu no Bībeles: “Palieciet, jūs, Jeruzālemē, kamēr saņemsiet Svētā Gara kristību un svaidījumu,” un domāt – ja es svaidījumu nejūtu, ja es nejūtu, ka man kaut kas būtu jādara, es palieku Jeruzālemē. Taču Svētais Gars ir izliets, mēs To esam pieņēmuši, bet tas uzreiz nenozīmē, ka mums ir jāsajūt Svētais Gars. Mums Svētais Gars ir jāpieņem, nevis jāsajūt. Kad mēs Viņu pieņemam, tad, protams, arī sajūtam. Pagājušajā dziedināšanas dievkalpojumā es nejutu neko. Tajā brīdī, kad lūdzu par cilvēkiem, es neko nejutu, bet es gāju un darīju. Manuprāt, šajā dziedināšanas dievkalpojumā Dievs darbojās visvairāk, salīdzinot ar citiem, kas ir bijuši. Dievs dziedināja kā pa konveijeri, bet es neko nesajutu. Ja es būtu balstījies uz savām sajūtām un emocijām un palicis savā sēdvietā, tad Dievs nedarbotos. Tāpēc Dieva vārds saka – izdari to šodien. Un kļūda ir paļaušanās uz emocijām jeb iedvesmas gaidīšana. Ir dzirdēts, ka cilvēki saka – es nejūtu, ka tā ir mana sieva, es nejūtu, ka esmu apprecējis īsto. Ja tu esi apprecējies, tad nav svarīgi, vai tu jūti, ka viņš ir īstais, vai nejūti, bet gan tas, ka jūs esat vīrs un sieva.

Psihologs Džordžs Bruners saka: “Drīzāk jūtas nāk no darbības, nevis darbības no jūtām.” Ļoti precīzi! Es noteikti zinu, ka sajūtas nav prioritāte, tā ir pieliekamā vērtība, tā ir svarīga lieta, tomēr sajūtas nāk no tā, ka tu sāc darboties. Izdari to tagad! Rakstnieks Ernests Ņūmens teica: “Liels komponists nesēžas pie darba tāpēc, ka jūt iedvesmu, otrādi – viņš jūt iedvesmu tāpēc, ka sēžas pie darba.” Bēthovens, Vāgners, Mocarts, Bahs – katrs no viņiem ir kļuvis par ievērojamu komponistu, mūziķi, pateicoties ikdienas darbam, nevis iedvesmai. Tie, kas ir mācījušies mūziku un zina šo cilvēku biogrāfijas, visi kā viens atzīst, ka šie cilvēki ir strādājuši. Arī veiksmes gadījumi notiek tikai tāpēc, ka cilvēkam apakšā ir pamats, tāpēc, ka viņam ir disciplinēts ikdienas darbs. Un disciplinēts ikdienas darbs sākas šodien. Amerikāņu komponists Džons Viljamss raksta mūziku filmām. Sešdesmitajos gados viņš uzrakstīja mūziku simtu divdesmit vienai filmai, četrdesmit piecas reizes viņu nominēja Oskara balvai, par tā laureātu viņš kļuva piecas reizes. Viņam ir četri Zelta Globusi, piecas Emmy balvas, divdesmit piecas Grammy balvas. Lūk, ko Džons Viljamss pats saka par sevi: “Man ir labas un sliktas dienas, bet es obligāti katru dienu uzrakstu vairākas nošu lapas, manā dzīvē iedvesmas krīzes nemēdz būt.” Tas ir cilvēks, kurš ir atstājis aiz sevis paliekošu mantojumu, viņa mūzika ir izmantota dažādās populārās filmās. Bet kā rīkojies tu? Tu gaidi iedvesmu vai arī ņem un izdari? Panākumu atslēga ir gaužām vienkārša – ej un izdari to! Kad? Tagad. Ja tiešām gribi izdarīt kaut ko paliekošu Dievam, uzcelt savu dzīvi un celt citus, tad dari to tagad, negaidot emocijas un iedvesmu.

Pirmais, kāpēc tu kaut ko neizdari, ir tas, ka tu gaidi iedvesmu un emocijas. Otrais ir vienkārši slinkums.

“Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17)

“Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.” (Salamana pamācības 13:4)

Tas vienkārši ir banāls, elementārs slinkums.

Nākamais iemesls, kāpēc kāds kaut ko neizdara, ir pārāk liels uzsvars uz lūgšanu. Nepārspīlē ar lūgšanām. Lūgšana vairāk veicina spēju izdarīt Dieva gribu, nevis pašu rezultātu. Domāju, ka ir miljoniem lūdzēju, kas tā arī nesaņem atbildes, ir aizvainoti pret Dievu, atkrituši. Viņi nav sapratuši, ka pamatā rezultātu dod mūsu darbība, bet darboties spējīgus pareizā virzienā mūs dara Dievs caur lūgšanu. Pamatā lūgšanā Dievs mūs stiprina un dara spējīgus darīt Viņa gribu. Visa lūdzēju armija, kas lūdz, bet neiet, viļas. Tas rezultējas neaugošās draudzēs un neaugošos kristiešos. Tā veidojas ģimenes, kuru bērni sāk dzīvot pasaulīgu dzīvi, izput un nonāk alkohola, netiklības, mamona (naudas un bagātības dievs) varā. Tā ir mūsu atbildība. Šie cilvēki lūdz: “Dievs, sūti atmodu!” Bet atmodu kāds veido. Dievam ir vajadzīgi cilvēki. Pat lai izglābtu mūs, Dievs atnāca cilvēka miesā Jēzū Kristū un sagatavoja aiz Sevis divpadsmit cilvēkus, kas gāja Viņa spēkā. Viņš tos izsūtīja un teica – ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas! Nekāda veida izaugsme, nekāda atmoda, ne finansiāla, ne mājas grupiņas izaugsme, ne izaugsme mūzikā, ne kādā citā profesionālā jomā nenotiek spontāni. Izaugsme nekad nenotiek spontāni! Tā nekad nav nejauša, tas ir darbs. Un, kad tu lūdz Dievu, lūdz vairāk par to, ko pats vari darīt.

Protams, Dievs kādreiz dara kaut ko arī bez lūgšanām, kur paši neesam klāt, tomēr tas nav pamats, uz kura vajadzētu pastāvēt. Cik daudz cilvēku ir apvainojušies uz Dievu, cik daudz ir dusmīgi uz Dievu! Viņiem ir nepiedošana Dievam, viņi slimo ar dažādām slimībām, dzer un ir nikni uz Dieva kalpiem. Visbiežāk tas būs tādēļ, ka viņi kaut kad ir lūguši Dievu, bet nav darījuši. Kad es vēl kalpoju Limbažos, uz dievkalpojumiem regulāri nāca vīrietis, kurš bija ļoti dusmīgs. Es viņu pazinu kā labu cilvēku, bet pēkšņi, kad es biju ar Dievu, viņš nāca uz dievkalpojumu un uzvedās ļoti indīgi. Vienā niknā sarunā no viņa puses es sapratu iemeslu tam visam – viņam bija nepiedošana Dievam par to, ka viņš bērnībā bija lūdzis Dievu, lai Viņš izglābj mammu, bet viņa nomira. Notiek lietas, kas ir ārpus mūsu kontroles robežām. Mēs nevaram kontrolēt to, ko nevaram kontrolēt, taču mēs varam kontrolēt sevi un savu darbību. Un caur darbībām, ko mēs darām pēc Dieva prāta, Viņš darbojas. Kad tu uzliec rokas, Dievs dziedina. Kad tu cel biznesu, tu uzcel biznesu. Kad tu cel mājas grupiņu, tu to uzcel. Tie, kuriem tas neizdodas, ir sliņķi, kas gaida iedvesmu un kādas īpašas emocijas, vai arī viņiem ir kāda cita nopietna problēma, kas traucē to izdarīt.

Nākamais iemesls ir bailes no neveiksmēm. ASV bodybuilder čempions teica: “Man kļūdu nav.” Un, kad viņš to pateica, es padomāju – nu gan puisis iebrauca…Turpmāk seko: “Man kļūdu nav, ir tikai mēģinājumi, no kuriem mācos.” Lūk, kāpēc viņš ir pasaules čempions. Neveiksmes ir obligāta panākumu daļa. Tie cilvēki, kas visvairāk kaut ko sasniedz un augstāk kāpj, visvairāk cieš neveiksmes. Neveiksmes necieš vienīgi neveiksminieks, jo viņš tāpat ir neveiksminieks. Kādam keniešu sportistam, kuru kāds žurnālists intervēja Olimpiskajās spēlēs, uzdeva jautājumu: ”Kā jums tas izdodas?” Kā mēs zinām, no Kenijas nāk ļoti labi skrējēji. Sportists atbildēja: “Pie visa ir vainīgas ceļa zīmes Kenijā, uz kurām norādīts – “Uzmanību, lauvas!” Neveiksmes un bailes ir dopings panākumiem. Pārvērt savas bailes pozitīvā enerģijā, kas vērsta uz mērķi. Un ir vēl tāda lieta kā perfekcionisms – ja es nevaru izdarīt ideāli, tad es nedarīšu vispār. Uzskatu, ka arī perfekcionists ir neveiksminieks, jo neviens cilvēks nekad visu nevarēs izdarīt perfekti. Tas nozīmē, ka perfekcionists neizdarīs to, kas ir jāizdara šodien. Un, ja šodien neizdara to, kas jāizdara šodien, tad rīt nav nekādas virzības uz priekšu. Kāpēc mēs neizdarām to, kas ir jāizdara šodien? Es palīdzu izklīdināt mītus, lai mēs darām un baudām no augļiem.

Varbūt ir laiks koncentrēties nevis uz mērķiem, bet uz pašizaugsmi?

“Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un baļķi savā pašā acī tu neredzi? Tu liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs, un tad pārdomā, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Lūkas evaņģēlijs 6:42)

Te ir runa par cilvēku, kurš nevar palīdzēt otram, jo pašam ir kāda problēma. Viņš pats sev nav palīdzējis un tāpēc nevar citiem palīdzēt. Mēs varam nospraust grandiozus mērķus, bet, ja tu pats tam neesi iekšēji gatavs un neaudz, tad tu nevarēsi palīdzēt arī citiem. Tāpēc neaizmirsti par mērķiem, bet vairāk koncentrējies uz pašizaugsmi – grāmatas, zināšanas un lūgšanas. Šī visa mācība ir uzvarētājiem, kuri vēlas izglābt daudz cilvēku un kas sevi redz kā daļu no draudzes, kā stiprus Dieva kalpus. Lai kļūtu stiprs, paceltu savu personīgo dzīvi un sevi realizētu, kā Dāvids un Pāvils. Un lai Dievs dod mums draudzē arī tādu kā Rokfellers. Kad Daiga ziedošanas vārdā stāstīja pa Rokfelleru, es pie sevis nodomāju – ja mums būtu tāds cilvēks draudzē, tad viņa desmitā tiesa būtu ļoti liela summa. Bet no otras puses nodomāju – labi, ka nav, jo mums nevajag nekādu palīdzību no malas. Tā vairs nav dzīve, kad viss ir gatavs. Reinhardam Bonkem kāda dimantu raktuvju īpašniece piedāvāja sponsorēt visas viņa evaņģelizācijas. Viņa evaņģelizācijas dievkalpojumus apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku vienā reizē. Un Dievs sapnī viņam atklājās un teica: “Nepieņem šo piedāvājumu!” Tas bija piedāvājums no velna, jo tad visa viņa kalpošana kļūtu atkarīga nevis no Dieva, bet no viena cilvēka. Tas nenozīmē, ka mums nav jācenšas vairāk nopelnīt, bet izdarīt to, ko mēs varam izdarīt šodien. Par treneriem un sporta zāli. Pieņemsim, ka tu vēlies trenēties pie sporta trenera, piemēram, fitnesā vai bodybuilding, vai spēka treniņos. Vai tu gribētu iet pie trenera ar uzaudzētu vēderu, kurš visu laiku sēž telefonā? Tā ir viena no lielākajām treneru kļūdām – viņi paši nav neko sasnieguši, bet māca citus. Viņi nevar citiem iemācīt to, ko paši nav izdarījuši. Kaut kādu teoriju var, bet aizvest līdz reāliem panākumiem nevar. Ja cilvēks pats tajā nav iekšā, viņš citus līdz turienei arī nevar aizvest. Tāpēc jāpārtrauc koncentrēties tikai uz mērķiem, bet vairāk uz sevi. Jo tu neko tur nevari panākt, kamēr pats neesi izmainījies. Mainies pats un ej uz mērķiem.

Panākumi nenozīmē daudz strādāt. Tev mērķtiecīgi jādara ieplānotas lietas. Ir jābūt konkrētai vīzijai, ko tu vēlies, un konkrētiem lieliem mērķiem, uz kuriem tu ej. Šie lielie mērķi jāsadala mazos mērķos, un ir jābūt ikdienas darbam. Paskaties atpakaļ uz iepriekšējo nedēļu – ko tu esi darījis ikdienā, tāda arī būs tava rītdiena. Ja nedēļas laikā neesi pavirzījies uz priekšu, visticamākais, ka nākošnedēļ arī nevirzīsies uz priekšu. Tu nodzīvosi savu pelēko mietpilsoņa dzīvi pie televizora ar čipsiem un kolu. Coca–Cola reklāmā sen atpakaļ izskanēja tāds sauklis “Pauze, kas atsvaidzina”. Nepietiek tikai kaut ko darīt, ir mērķtiecīgi jāvirzās uz priekšu. Pauzes likums nozīmē domāt. Lūdzot Dievu, tu ne tikai lūdz, bet arī ieplāno laiku domāšanai, plānošanai, analizēšanai. Skaties, ko saka Jūlijs Cēzars: “Pieredze māca visu,” taču Džons Maksvels saka, ka tā nav taisnība, tā māca tikai tad, ja to pārdomā un izvelk mācību. Tu mācies no savām vai citu cilvēku kļūdām, un tikai tad tev tas nes labumu un virzību uz priekšu – tad, ja tu analizē to, kā nākamajā reizē rīkoties vai rīkoties citādāk. Pieredze pati par sevi neko nemaina. Tiem, kas nezina, uz kuru galu doties, nemēdz būt ceļavējš. Tas ir domāšanas trūkums un pauzes neieturēšana.

Luters teica, ka viņš ir pārāk aizņemts, lai nelūgtu Dievu. Kad Jēzus viens pats uzkāpa kalnā Dievu lūgt, Viņam bija lūgšanas, kas ietvēra pārdomas. No rīta Viņš jau zināja, kuri būs divpadsmit Viņa mācekļi. Viņš uzkāpa kalnā ar mērķi izvēlēties divpadsmit mācekļus. Viņš ne tikai lūdza, bet arī pārdomāja un redzēja katra mācekļa seju. Mūsu gadījumā tā būtu kā anketa – vai viņš ir uzticams, vai ir laiks ar Dievu, viņa rakstura īpašības, vai izpilda mazos darbiņus. Savā laikā ar Dievu ne tikai lūdz, bet arī domā! Kad es lasu grāmatas, es vienmēr domāju. Ja kaut kas mani uzrunā, lūdzot Dievu, es domāju par to. Es neatlieku uz rītdienu domāt to, ko varu tagad izdomāt. Pagājušajā svētdienā pēc dievkalpojuma visa mana grupa sanāca kopā, un mēs domājām par septembra evaņģelizāciju – kā reklāmu taisīt, kur telpas īrēt utt. Visi kopā domājām, kādi būs virsraksti, ko taisīsim, kā sadalīsim visus Rīgas rajonus. Bija ļoti sarežģīti jautājumi, un tas šķita neiespējami. To sauc par “smadzeņu vētru” jeb brainstorm. Bija pat sajūta, ka nav risinājuma. Un tad mēs domājām tik ilgi, kamēr atnāca idejas, ko un kā darīt.

Bija kāda amerikāņu firma, kura ražoja pātagas, un tajā laikā tā bija vadošā pasaulē, jo visi transporti tolaik bija ar zirgiem. Bet tad sākās auto ēra, un viņu pātagas pēkšņi kļuva nevajadzīgas, un fabrika bankrotēja. Ja viņi pirms tam būtu sanākuši kopā un uztaisījuši “smadzeņu vētru”, un papētījuši tendences, kas nāks zirgu vietā, viņi būtu pārorientējušies uz citu biznesu. Tikpat bēdīgi ir ar slaveno Nokia, kas tikko izlaida savu veco tālruni, kas bija piecpadsmit gadus atpakaļ. Ir jāpārorientējas un jādomā līdzi, nevis vienkārši kaut kas jādara. Vispirms lūdz Dievu, domā un dari. Mērķtiecīgas darbības, un Dievs ir ar tevi.

“Jo Viņš saka: labvēlīgā laikā Es tevi paklausīju un pestīšanas dienā Es tev palīdzēju. Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2.Korintiešiem 6:2)

“Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.” (Atklāsmes grāmata 12:10)

Piecas vardes sēdēja uz baļķa. Četras nolēma nolēkt. Cik vardes palika? Palika piecas, jo nolemt vēl nenozīmē izdarīt. Tas, ka tu kaut ko nolem un tas paliek tikai lēmuma stāvoklī, tavu dzīvi nemaina, un Dievs nevar pie tevis darboties. Taču, ja tu nolem un izdari to šodien, un neatliec uz rītdienu, tad Dievs tevi lietos un svētīs. Es tev iesaku – no rīta, kad tu pamosties un zini, kas ir jāizdara, tad pasaki sev piecpadsmit reizes: “Izdari to!”

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Izdari to tagad!” pierakstīja Evija Ungure un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece