Tēma būs ļoti nopietna – “Izlaušanās punkts”.
Šis nosaukums pilnībā neizsaka to, ko es vēlos tev pateikt, taču tas būs vismaz ievads vai kopsavilkums par to. Tev ir vajadzīga izlaušanās! Kā es to zinu? Draudzē visvairāk es kontaktējos ar savas komandas cilvēkiem, līderiem jeb mājas grupu vadītājiem, nevis ar katru draudzes cilvēku atsevišķi. Dievkalpojumā es sasveicinos ar katru apmeklētāju, paspiežu roku, bet ar savu komandu esmu kopā jau gadiem ilgi, un viņi arī ir patiesie šīs draudzes vadītāji. Es sarunājos ar viņiem, redzu viņu domu gājienu un darbības, redzu signālus, kas norāda uz kādām lietām, un pēc tam es par to ar viņiem runāju. Redzot savas komandas cilvēkus, es varu spriest par to, kāda ir draudze. Un es zinu, ka cilvēkiem manā komandā ir vajadzīga izlaušanās. Ja mājas grupas vadītājs neizlaužas, tad pastāv maza iespēja, ka tu izlauzīsies. Nemēdz būt tā, ka grupiņas cilvēki iet tālāk par savu vadītāju. Parasti tā nenotiek, ka mana komanda iet tālāk par mani. Parasti viņi tālāk par mani neiet, kaut arī es priecātos, ja ietu tālāk. Ir atsevišķi gadījumi, kad iet tālāk, bet vidēji tā nenotiek.
“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa 14:12)
Jēzus ir Dieva Dēls. Viņš mierīgi varēja paturēt tiesības vienīgais darīt tādus lielus darbus, bet Jēzus saka to, ka Viņa sekotāji darīs to pašu un pat vēl vairāk! Jēzus vēlme ir tāda, ka mēs darām vēl vairāk nekā Viņš, un tieši tāpat arī vairāk nekā mācītājs. Tas nenozīmē to, ka tāpēc es vairāk nebūšu mācītājs. Tas nenozīmē, ka tavs grupas vadītājs vairs nebūs tavs vadītājs, bet es vēlos, lai tu dari vairāk nekā es. Kalpojot Dievam un cilvēkiem mūsu draudze ir izaugusi līdz vairāk nekā četriem simtiem cilvēku, un es gribētu, lai tu ej tālāk un izaudz līdz divas un trīs reizes vairāk cilvēkiem. Ne tikai četri simti, bet tūkstotis divi simti, trīs tūkstoši. Kāpēc gan ne? Es vēlos, lai tu ej vēl tālāk. Vienu es zinu noteikti – tev ir vajadzīga izlaušanās. Dažiem no mums ir pēdējais laiks sākt izlauzties. Dažiem savukārt viss ir procesā, viss ir normāli, viss notiek. Protams, vairāk vai mazāk katram no mums ir vajadzīga izlaušanās, bet dažiem no mums tas ir pēdējais brīdis. Kā tu domā, cik ilgi tu dzīvosi, ja tu vienkārši tagad slinko? Es gribu, lai tu sadzirdi! Cik ilgi tu “laidīsi luni”? Cik ilgi tu būsi daļa no pelēkās masas? Kad beidzot tu sevi ieraudzīsi tādu, kādu tevi ir radījis Dievs? Kad beidzot tu saskatīsi tās iespējas, kādas tev paver Dievs? Es nedomāju to domāšanu, ko tevī ir ielikuši vecāki, skolotāji vai klasesbiedri, bet es domāju to domāšanu, kas nāk no Debesīm.
“Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka 9:23)
Viss ir atkarīgs no tā, kas ir tavā galvā – ko tu domā un kā tu domā, šauri vai plaši. Kāds ir tavs domu lidojums? Kas seko pēc šī lidojuma? Vai tev ir konkrēti lēmumi un darbs, lai tos realizētu? Runa ir par sapņiem, vīziju un mērķiem. Tava domāšana nosaka to, kas tu esi un kas tu būsi. Mēs atliekam pareizu domāšanu, jo tā prasa piepūli. Sapņot par kaut ko lielāku prasa uzdrīkstēšanos un piepūli. Kādam tev būtu jābūt, kā tev būtu jāizskatās, kādai būtu jābūt tavai kalpošanai, biznesam, attiecībām ar cilvēkiem, – tas viss ir jāierauga ceturtajā dimensijā, tā ir vieta, kur tu sastopies ar Dievu. Tā ir tava domu pasaule, tēli tavā apziņā un zemapziņā. Vai tie ir baiļu tēli, negatīvi tēli vai pozitīvi tēli, kas dominē tavā galvā? Ir vajadzīga piepūle, lai tavā galvā dominētu pozitīvi tēli, saskaņā ar Dieva vārdu. Tas, kas ir tavā galvā, nosaka tavu rīcību un likteni.
Varbūt, ka tu jau zini un saproti to virzienu, kurā tev ir jāizlaužas, bet kad tas notiks? Cik ilgi tu dzīvosi? Tu domā, ka tev visa mūžība priekšā? Mūžība tev gan ir priekšā, bet dzīve virs zemes ir ļoti īsa. Bībele saka – mēs dzīvojam septiņdesmit, astoņdesmit gadus. Jaunās Derības notikumi aptver aptuveni divus tūkstošus gadu. Cik daudz laika ir pagājis? Tu domā, ka cilvēku dzīves ilgums palielinās? Tas nemainās. Ļoti reti cilvēki nodzīvo līdz simts gadiem. Ir pienācis laiks rīkoties. Vai arī tu vēlies vienkārši nodzīvot savu dzīvi? Ir pienācis laiks izlauzties un dzīvot. Es nevaru skatīties, kā mēs nīkstam. Tu zini, ko nozīmē dzīvot? Ir laiks dzīvot, nevis darīt tikai tāpēc, ka tas ir jādara. Pietiks baidīties, ka viss ir jāizdara pareizi, jo mācītājs tā teica. Man ir jāizdara pareizi, jo tāda ir likumdošana. Man ir jāizdara pareizi darbā, jo to prasa priekšnieks. Vai etiķete to prasa. Lai tikai es nekļūdītos! Ir laiks dzīvot un darīt to sev, nevis tāpēc, lai to izdarītu pareizi. Tu dzīvo, lai sasniegtu, uzvarētu un baudītu dzīvi, tāpēc domā pozitīvi!
Dievs, atver mūsu prātus un mūsu sirdis, lai mēs tiešām izlaužamies. Lai mēs tikai nesakām, ka bija labs sprediķis, kurš uzrunā un iedvesmo, bet arī darām dzirdēto! Un es vēlos tevi šodien uzmundrināt un pacelt tajā punktā, kur tu izlauzīsies. Es tev vēlos palīdzēt nonākt tajā punktā, kur tu izlauzīsies, bet tavā vietā izlauzties es nevaru. Es tev varu parādīt ceļu, bet šo ceļu veikt tavā vietā neviens cits nevar.
Pārāk daudz ir ticīgu cilvēku, bet nevajag par to sajūsmināties. Ir pārāk daudz cilvēku, kuri tic, ka viņu Dievs ir debesīs, un visu, ko Viņš grib, Viņš dara. Dievs dara tik daudz, cik tu atļauj Viņam sevi lietot. Dievs neko nedara bez tavas piekrišanas. Lūk, tāda ir Bībeliska mācība. Es Bībelē neredzu to, ka Dievs pats visu darītu. Kāpēc visa pasaule nīkst ļaunumā? Tā ir Dieva griba? Tāpēc virs zemes ir draudze, tāpēc esmu es un esi tu, lai dzīvotu pareizi, liecinātu, sludinātu un mainītu situāciju pasaulē. Dievs nevar tev palīdzēt, kamēr tu pats nesper konkrētus soļus. Kādam mācītājam reiz kāds neticīgs cilvēks prasīju indīgu jautājumu – vai Dievs var radīt tādu akmeni, kuru pats nevar pacelt? Pareizā atbilde – jā, var, un šis akmens esi tu. Dievs ir visvarens, Viņam nav nekas neiespējams, bet Viņš nekad neies pret cilvēka gribu. Dievs ir mīlestība, un Viņš nekad neiet garām cilvēka gribai, lēmumiem un darbībai. Viņš nekad neiet garām tam, kā cilvēks domā. Vai tu par sevi un apstākļiem domā saskaņā ar Dieva gribu? Vai arī tu domā tā, kā saka tavs ķermenis, instinkti, velns vai cilvēki tev diktē? Ir ļoti viegli uzņemt negatīvu informāciju un dzīvot tajā, jo tā ir mums visapkārt.
“Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs, virsnieks tā sauktajā itāļu rotā, ticīgs un dievbijīgs ar visu savu namu. Viņš deva ļaudīm daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu. Tā ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli ienākam pie viņa un uz viņu sakām: “Kornēlij!” To redzēdams, viņš pārbijās un sacīja: “Kas ir, Kungs?” Bet tas viņam atbildēja: “Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un dāvanas.” (Apustuļu darbi 10:1-4)
Dievs uz tevi runās un tu izlauzīsies! Tu esi atvērts Dieva vārdam. Tu gribi mainīties un izlauzties! Tu gribi kaut ko sasniegt un kaut kas būt! Tu gribi pēc sevis kaut ko atstāt, nevis nodzīvot pelēku dzīvi.
Novelt vainu uz latviešu mentalitāti? Ko par to saka Dieva vārds? Es vispār nezinu, kāpēc mums vēl ir sava valoda un es šajā brīdī runāju latviski! Mēs esam tikai divi miljoni, tā ir viena pilsēta, ceturtā daļa no Maskavas, kura, redziet, runā savā valodā. Mums pašiem nav nekas. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls, Žoržš Siksna, Jānis Rainis, Vilis Lācis, Andrejs Upītis – tie ir mūsu lielās tautas dižgari? Paldies Dievam, ka es padomju armijā iemācījos krievu valodu, jo latviski nav nekādas grāmatas. Ja es nezinātu krievu valodu, es tagad nevarētu sludināt to, ko es jums šobrīd sludinu. Par attiecībām ar Dievu, draudzes celšanu, līderību latviski nav nekādas grāmatas, un tās, kas ir, ir tā iztulkotas, ka reizēm riebjas lasīt. Es neatceros pēdējo reizi, kad es būtu latviski lasījis grāmatas. Tajās nav nekā globāla, tas pat neattiecas uz mums. Grāmatas par jēdzīgām lietām nākas meklēt citās valodās. Ja tu nopietni mācies, studē vai strādā, tev pietiek tikai ar latviešu valodu? Daudz ir iztulkots latviešu valodā? Jaunākais Samsung Note 5 pat nav Latvijas tirgū, jo ir pārāk mazs pieprasījums. Nevienam nekas nav izdevīgi latviešiem. Samsung telefoni mums ir liela dāvana. Tā ir liela žēlastība, ka Google vispār kaut kas ir latviski. Par ko es vispār runāju? Par pelēko latviešu tautiņu ar savu mentalitāti. Ar ko man lepoties? Tā kā es esmu latvietis, ko es varu pateikt? Neko! Lai dzīvo Kārlis Ulmanis un ģenerālis Balodis?
Nav nozīmes tavai tautībai, mentalitātei un valodai, nav svarīgi, kur tu esi piedzimis, kādi ir bijuši tavi ģimenes apstākļi, vai tu esi seksuāli izmantots vai nē. Tas nemaz nav smieklīgi, mēs inkaunteros tam ejam cauri katru reizi, katrs otrais cilvēks ir seksuāli izmantots, tas nav nekāds brīnums, bet arī tas nav svarīgi! Nav svarīgi tas, kas ar tevi ir noticis bērnībā, ir svarīgi tas, ko tu par sevi domā šodien! Ir svarīgi tas, vai tu personīgi pazīsti Jēzu Kristu, Kurš piedod tavus grēkus, izmaina tevi un dara par jaunu cilvēku. Ja Dievs tevi ir darījis par jaunu cilvēku, tad dzīvo kā jauns cilvēks! Āmen!
“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)
Kam tu tici? Tam, kas ir bijis, vai kaut kas ar tevi ir noticis, vai Dieva vārdam? Domā tā, kā Bībele saka. Kas bijis, ir pagājis, un viss ir tapis jauns. Vari izdzēst to, kas ir bijis iepriekš, un sākt jauna cilvēka dzīvi. Dzīvo kā jauns cilvēks, jauna radība. Man nepatīk nīkšana un darbu atlikšana. Es tiešām gribu redzēt, ka tu celies un kļūsti par personību. Personība ir rīcībspējīgs cilvēks. Tavai pagātnei nav nozīmes.
Cēzarejā dzīvoja vīrs vārdā Kornēlijs. Es tev parādīšu viņu citādākā gaismā, nekā tu viņu, iespējams, pazīsti. Cēzarejā atradās romiešu garnizons. Kornēlijs bija viens no virsniekiem. Jeruzāleme tajā laikā bija Romas okupācijā, līdzīgi kā Latvija ar spēku un varu tika iekļauta PSRS sastāvā. Jeruzāleme tātad bija zem Romas virskundzības, karaspēks bija klātesošs un uzturēja kārtību Izraēlā. Kornēlijs bija okupants, bet baudīja privilēģijas kā virsnieks, dzīvoja savā namā ar savu ģimeni un vergiem. Viņš, lūk, bija virsnieks tā sauktajā itāļu rotā. Vienā rotā bija vidēji no 75 līdz 300 cilvēkiem. Pietiekoši cienījams cilvēks, ticīgs un dievbijīgs vīrs ar visu savu namu. Viņš ļaudīm deva daudz dāvanu un pastāvīgi lūdza Dievu. Kādu dienu viņš parādībā redzēja Dieva eņģeli, kurš teica: “Dievs ir pieminējis tavas lūgšanas un tavas dāvanas.” Pēc tam Dievs deva norādījumus apustulim Pēterim, eņģeļa vadībā viņš atnāca uz Kornēlija namu, sludināja evaņģēliju, un notika saskaršanās punkts. Atnāca Dieva Gars, piedošana un notika izlaušanās, un jauna dzīve atnāca Kornēlija namā un viņa paša dzīvē. Tie ir pirmie pagānu cilvēki, kuri pieņēma Jēzu par savu Glābēju, pirmie pagāni, kuri saņēma Svēto Garu. Jo līdz tam brīdim israēlieši sludināja tikai israēliešiem. Šajā brīdī notika brīnums, un evaņģēlijs tika nests arī pagāniem, un tā tas notiek līdz pat mūsu dienām. Šajā rakstu vietā ir nianses, kas ļauj saprast, kāpēc tas tā varēja notikt.
Kur atrodas saskaršanās punkts ar Dievu un izlaušanās?
1. Pieņem to kā savu!
Neviens Kornēlijam neko nevarēja uzspiest. Par viņu ir rakstīts, ka viņš bija dievbijīgs ar visu savu namu, un tas nozīmē, ka viņš bija dievbijīgs jūdu reliģijā. Kornēlijs ticēja Jehovam jeb Jahvem, tam pašam Dievam, kuram ticam mēs, tikai pēc Vecās Derības principiem. Viņš nepazina Jēzu Kristu, jo šī vēsts vēl nebija tikusi pasludināta pagāniem – to dzirdēja tikai izraēlieši. Iespējams, ka bija kādi izņēmumi, taču par tiem Bībelē nav minēts. Kornēlijs bija pirmais no pagāniem, kas dzirdēja evaņģēlija vēsti. Ņemot vērā to, ka Kornēlijam neviens neko nevarēja uzspiest, ir rakstīts, ka viņš bija dievbijīgs, tas nozīmē, ka viņš Dievu bija atklājis sev pats. Kornēlijs bija vīlies romiešu reliģijā, pagānismā un okultismā. Imperators šajā laikā bija Dieva vietā, pastāvēja vairākas dievības, valdīja ļoti spēcīga reliģija ar daudziem tempļiem un upurēšanām. Kornēlijs brīvprātīgi atteicās no savas reliģijas un pieņēma jūdu reliģiju, pieņēma vienīgo Dievu, kas radījis debesis un zemi.
Tajā laikā bija divu veidu pagāni, kas apmeklēja jūdu sinagogas. Tādi cilvēki kā Kornēlijs nebija nekāds retums, jo daudzi romieši bija pieņēmuši Jehovu un apmeklēja sinagogas. Šie cilvēki dalījās divās daļās, un vieni no tiem bija dievbijīgie – skaidrojošā vārdnīcā rakstīts, ka dievbijīgie bija cilvēku grupa, kas apmeklēja sinagogu, taču tajā vēl nebija uzņemti. Šie cilvēki nebija apgraizīti un uzņemti draudzē, līdz ar to uz viņiem neattiecās pilnīgi visa bauslība. Viņi daļēji pildīja bauslību un daļēji dzīvoja tā, kā paši vēlas. Kornēlijs nevēlējās palikt tikai dievbijīgais, viņš gribēja, lai viņu pilnībā uzņem draudzē. Otra cilvēku grupa bija prosēliti – tie bija pagāni, ieskaitot romiešus, kuri bija izpildījuši visus noteikumus un tika uzņemti draudzē. Arī mūsu draudzē nepieciešams izpildīt dažus noteikumus, lai kļūtu par draudzes dalībnieku. Kad šie cilvēki tika uzņemti draudzē, viņi tika apgraizīti, un uz viņiem pilnā mērā attiecās visa bauslība, viņi bija vienlīdzīgi ar ebrejiem. Dievbijīgais Kornēlijs lūdza Dievu, deva dāvanas un gaidīja to brīdi, kad tiks uzņemts draudzē.
Visam šim apakšā ir kāda ļoti būtiska mācība, un es tev atklāšu vienu no noslēpumiem, kāpēc tu nevari izlausties jebkurā savas dzīves sfērā – tu vēl aizvien neesi sapratis un pieņēmis to kā savu. Piemēram, ja tev neveicas kalpošanā vai evaņģelizācijā, tas nozīmē, ka tu neesi pieņēmis šo draudzi, mācītāju, vīziju un mācību kā savu. Tev tās ir svešas lietas. Ja mūsu draudzei ir vīzija vai kādi pienākumi, ko mēs darām, tu neesi sapratis, ka tās ir tavas attiecības ar Dievu, tā ir tava mājas grupiņa, tava draudze, tava kalpošana. Es aicinu tevi izdarīt lēmumu pieņemt Dievu kā savu Dievu un draudzes un grupiņas vīziju kā savu vīziju. Tā ir problēma – kamēr tu nesapratīsi šo patiesību, tu nespēsi izlausties. Reiz Jēzus vaicāja saviem mācekļiem: „Ko cilvēki saka par Mani, kas Es esmu?” Mācekļi atbildēja: „Citi saka, ka Tu esi Jānis Kristītājs, citi, ka Jeremija, vēl citi, ka Elija, bet citi saka, ka Tu esi viens no praviešiem.” Pēcāk Jēzus vērsās pie Pētera un jautāja: „Bet ko tu saki par Mani?” „Tu esi Kristus, Dievs,” atbildēja Pēteris. Jēzus Pēterim atbildēja: „Svētīts tu esi, Pēteri, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs, un uz tevis Es celšu savu draudzi.” Dievs varenā veidā lietoja Pēteri, un tas notika tikai tādēļ, ka Pēteris pats atklāja, ka tas ir viņa Jēzus, viņa Dievs. Viņš to atklāja pats, nevis tāpēc, ka Jēzus kā Cilvēks un Skolotājs sacīja: „Es esmu Kristus, Es esmu Dievs.” Pēteris pats to atklāja un pieņēma sev.
Tev ir nepieciešamas personīgas attiecības ar Dievu, un tev ir jāsaprot, ka tu esi draudzē, šajā dzīvajā organismā, brīvprātīgi, un tā ir tevis paša ticība un tevis paša vīzija. Viss, kas ir draudzes, ir tavs, viss, kas ir tavs, ir draudzes. Neviens nestrādās labi svešā laukā. Kuram cilvēkam gan patīk dienu no dienas iet uz darbu, kas nepatīk? Nav iespējams kvalitatīvi strādāt un nest augļus darbā, kas tev riebjas. Cilvēki, kuriem nepatīk savs darbs un kuri to dara tikai naudas dēļ, parasti nestrādā kvalitatīvi, nereti kaut ko no darba nozog un atnes mājās, aprunā priekšnieku un dara savus pienākumus tikai tādēļ, lai priekšnieks redzētu, ka vismaz kaut kas tiek darīts. Iespējams, ka tu savus darba pienākumus izpildi labi, jo darbā valda stingra disciplīna, un tu strādā labi tikai baiļu dēļ, lai tev netiktu samazināta alga vai noņemtas prēmijas. Šis ir izlaušanās punkts, ir pienācis laiks atstāt darbu, kuru tu nemīli, un sākt darīt to, ko tu mīli. Ir laiks sākt domāt plašāk, jo tev nav jāpaliek par urlu visu savu dzīvi. Šis piemērs bija konkrēti par darbu, taču tas attiecas uz visām tavas dzīves jomām.
Draudzē mācītājs bieži atgādina: „Mīli Dievu un mīli cilvēkus.” Bībelē Mateja evaņģēlijā tas ir rakstīts, tas nav ieteikums, tā ir pavēle. Tu lasi Bībeli, pats par to pārliecinies, taču darbība neseko. Tu neko nedari tādēļ, ka tas vēl aizvien nav kļuvis par tavu – tas ir kaut kas, ko teica mācītājs. Tu zini, ka, palīdzot citiem pacelties, pacelies tu pats, bet, kamēr tu to uzskati kā mācītāja vai līdera mācību, nevis kaut ko savu, tavā dzīvē nekas nemainās. Pieņemt kādas lietas kā savas nenozīmē gaidīt, ka kaut kas mistiski nokritīs no debesīm, bet gan vienkārši pieņemt lēmumu, ka kāda lieta kļūs par tavu, piemēram, tu pieņem lēmumu, ka tā būs tava mācība, ka tu pats vēlies kalpot cilvēkiem, nevis darīt to tikai tādēļ, ka mācītājs teica. Es tev neko nevaru pavēlēt vai piespiest, jo Dievs tāds nav. Dievs nevienam neko neuzspiež, Viņš mīl. Viņš atklāj tev patiesību, taču tas, vai to pieņemt, ir tava izvēle. Tāpat arī Jēzus teica Pēterim: „Es kā Skolotājs tev to neatklāju, tu pats to saņēmi no Dieva un atzini, ka Es esmu Dieva Dēls.” Kamēr tu sapratīsi, ka tas ir tavs bizness, kas ir nepieciešams tev pašam, tikmēr tu strādāsi darbā, kurš tev nepatīk. Arī tavā grupiņā nekas nebūs, kamēr tu uzskatīsi, ka tā ir mācītāja draudze un mācītāja mācība. Tev to ir nepieciešams pieņemt kā savu. Tas ir izlaušanās punkts. Tā ir tava dzīve, tavs Dievs, tava kalpošana, tava draudze un mājas grupiņa, tavs darbs un bizness, tava miesa, tava ģimene, tavs raksturs, tavas attiecības ar cilvēkiem, tava vīzija no Dieva. Satver pats to no Dieva. Kornēlijs pats pieņēma jūdu reliģiju un atrada dzīvo Dievu. Viņam sludināja un viņu mācīja, taču neviens nevarēja viņu piespiest un kontrolēt, jo viņš bija romiešu virsnieks. Kornēlijs pats to atklāja un darīja Dievam un, protams, cilvēkiem.
2. Domā pozitīvi pēc Dieva vārda!
Kornēlijs gribēja kļūt par prosēlitu, tas nozīmē, ka viņa mērķis bija kļūt par pilntiesīgu draudzes locekli. Kornēlijs zināja, ko viņš grib, un viņam bija konkrēts mērķis. Urlām nav konkrētu mērķu, kā tikai piedzerties vai nostrādāt savu 8, 10 vai 12 stundu darba dienu, atlikušo laiku pavadot pie televizora vai kaut kur pa kaktiem pamīlējoties vai paskatoties pornogrāfiju. To sauc par pelēko masu, un es nevaru ciest šo šauro domāšanu. Es esmu šeit, lai tava domāšana kļūtu plašāka, lai tu pats personīgi pieņemtu Kristu un pieņemtu Viņa vīziju kā savu vīziju, lai tu kļūtu par personību un izlaustos. Kornēlijs zināja konkrētu mērķi.
Vinstons Čērčils reiz stāvēja kuģa priekšgalā līdzīgi kā aktieri filmā „Titāniks”, skatījās uz kuģa smailo priekšgalu un domāja: „Kā tas var būt, ka tāds mazs kuģis ar tik mazu, smailu purngalu spēj šķelt okeāna viļņus?” Čērčils saprata: „Tā notiek tādēļ, ka kuģim ir mērķis, bet okeānam – nekāds.” Okeāna viļņiem nav nekāda mērķa, tie vienkārši bezjēdzīgi bango, taču kuģim ir kurss un precīzs mērķis. Tas ir iemesls, kādēļ kuģis bez problēmām spēj pieveikt okeānu, šķērsot to un sasniegt savus galamērķus. Cilvēks bez vīzijas un mērķiem ir norakstīts, pazudis cilvēks. Cilvēkam, kas ir jauns radījums Kristū, Dievs piešķir vīziju. Tas nenotiek kādā abstraktā veidā, bet gan tu lasi Dieva vārdu, dzirdi svētrunas un pats to saproti. Kādā no iepriekšējiem sprediķiem mēs nosaucām daudzas lietas, kas nepieciešamas, lai izlaustos katrā dzīves jomā, un viss, ko tev atlika darīt, ir maksāt cenu, lai to sasniegtu. Tomēr, lai maksātu cenu, rezultātu ir nepieciešams redzēt.
Ceturtā dimensija ir vieta, kurā tavi darbi nav tik svarīgi, jo svarīgāks ir tas, ko tu redzi savā prātā, savās domās. Tie ir reāli tēli, ko tu redzi savā prātā, reālas domas, ko tu domā. Mērķis ir saistīts ar ceturto dimensiju – tas ir tavs redzējums, tava vīzija. Tu nevarēsi izlausties tik ilgi, kamēr tavā prātā dominēs negatīvi tēli un negatīvas domas.Nereti cilvēki, redzot, ka visapkārt daudzi saslimst ar vēzi, sāk baidīties un pie katrām sāpēm domāt, ka arī viņiem ir vēzis. Vai arī tad, kad cilvēks aiziet pie ārsta, un ārsts viņam saka: „Tev ir vēzis, un to nevar izārstēt.” Cilvēks pieņem šo negatīvo informāciju, un tad nav jēgas ārstēšanai, jo cilvēka prātā dominē negatīvs tēls, domas, ka viņš nevar izveseļoties. Viss, ko tu redzi savā prātā, notiks tavā dzīvē. Ja tu domā par sevi kā par slimu, tu būsi slims. Ka tu domā par sevi kā par nabagu, tu arī būsi nabags. Ir cilvēki, kuri saka, ka godīgā ceļā nav iespējams nopelnīt. Tās ir muļķības, jo ar Dievu viss ir iespējams. Bībele saka: „Tas visu spēj, kas tic.” Pāvils saka: „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Tu vari iesākt veiksmīgu biznesu, pievest cilvēkus Dievam, mīlēt Dievu un cilvēkus, tu vari būt līderis un celt grupas, tu vari izmainīt savu raksturu, tu vari ietekmēt pasauli! Tiklīdz tu savā galvā sāc redzēt, ka tu vari, tu patiešām vari. Tam sekos pareizas darbības, kas nesīs rezultātus. Kamēr tavās domās dominēs negatīvas lietas, tavā dzīvē nebūs pozitīvu rezultātu.
Turpinājumā būs kāds stāsts par Karlu Valendu, kas bija pasaulē slavens virves dejotājs. Viņš taisīja pārgalvīgus trikus, un cilvēki viņu apbrīnoja. Karla dzīves moto bija: „Es pa īstam dzīvoju tad, kad esmu uz virves.” Tā bija viņa nodarbošanās un sirdslieta. Viņš nomira, nokrītot no virves, taču tam bija iemesls. Viņam bija jāšķērso aiza 23 metru augstumā, un viņa sieva stāsta, ka pēdējos trīs mēnešus pirms šī notikuma viņš īpaši gatavojās, jo tas bija ļoti nopietns uzdevums, taču viņš bija izmainījies – Karls bija sācis baidīties. Arī viņa sieva uzskata, ka viņš nokrita no virves un aizgāja bojā tādēļ, ka pirmo reizi mūžā nevis „dzīvoja uz virves”, bet centās izdarīt visu pareizi. Viņš baidījās un centās nenokrist, viņa prātu bija pārņēmušas negatīvas domas un negatīvi tēli. Viņš varēja noiet, bet to neizdarīja, jo viņš bija atļāvis savās domās ienākt bailēm. Tā vietā, lai viņš brīvi noietu pa virvi un atkal uzvarētu, viņš baidījās un nokrita.
Tas, no kā tu baidies, Bībele saka, notiks tavā dzīvē. Bailes un dažādi negatīvi tēli pievelk negatīvus notikumus. Es jums vairākas reizes esmu stāstījis par to, kā braucu pie stūres. Ikviens šoferis, braucot uz ceļa, ir iedomājies autoavāriju, pašam ciešot tajā. Parasti galvā parādās negatīvi tēli, un šādi tēli pievelk reālas avārijas. Ko tu dari ar šādiem tēliem? Es esmu daudzas reizes stāstījis, ko es daru šādās situācijās. Tiklīdz kāda līdzīga aina parādās manā prātā, es apstājos un eju domās atpakaļ, un izeju visu šo etapu no jauna, tikai ar pozitīvu nobeigumu. Ir jātrenē sava pozitīvā domāšana, bet ir arī jāzina tas, ka pozitīva domāšana bez Kristus ir nejēdzīga – tā palīdz cilvēkiem, bet neglābj un neizmaina tos no iekšienes, jo pozitīvo domāšanu māca Dieva vārds.
Atjaunojoties savā sirds prātā, tu esi jauns radījums, tāpēc saskaņojies ar Dieva gribu un domā pozitīvi. Tev veiksies, tu izdarīsi, un visas nevajadzīgas domas, piemēram, doma par neveiksmīgu biznesa uzsākšanu vai ko citu, ir iemesls, kāpēc tev nekas nesanāk ,un, ja neko nemainīsi, tad arī nesanāks. Tu nevarēsi tik ilgi, kamēr šīs nevajadzīgās domas būs tavā prātā, nevarēsi, ja ļausi tām dzīvot savā galvā. Sāc dzīvot pozitīvi ar domām – es varu iesākt savu biznesu, man var būt veiksmīgs bizness. Tev tas nav iespējams tik ilgi, kamēr tavas domas nav pozitīvas. Stīvs Hills, pasaulē slavens evaņģēlists, nomira no vēža, Ketrīna Kulmane nomira no kādas apaukstēšanās slimības, un tu uzdod jautājumu – kāpēc ar viņiem tā notika? Viens no Vasarsvētku draudžu mācītājiem, krievu tautības, nomira no vēža. Un mēs bieži dzirdam tādus gadījumus, bet es varu teikt, ka nezinu viņu attiecības ar Dievu un nezinu, kas bija vai nebija viņu galvā. Nav svarīgi kas, kur un kā ir nomiris, nav svarīga šī informācija, ir tikai viena lieta svarīga – „Ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti”. Āmen!
Nav svarīgi tas, cik cilvēki ir nomiruši ar vēzi vai plaušu karsoni, nav svarīgi, kā tu jūties, ir svarīgi tas, ko saka Dieva vārds tavā galvā. Ārsti, kārtīgi neizmeklējot cilvēku, mēdz uzstādīt visādas diagnozes ar šausminošiem latīņu vārdiem. Ārsts tev var sarakstīt pilnu “enciklopēdiju”, un pēc tam no visu šo slimību informācijas ievākšanas tev kļūs arvien sliktāk, tu nosirmosi, un negatīvie tēli galvā paliks, un liela daļa no tām slimībām tev pēc laika arī būs, kaut iepriekš tās nebūt nebija. Pēc nepareizas ārsta diagnozes var saslimt, jo visam, ko tu redzi materiālajā pasaulē, sākums ir garīgajā pasaulē. Un garīgās pasaules saskares punkts ir izlaušanās punkts, kas ir tavā galvā. Un vēl kāda lieta – tu vari trenēt savu prātu. Piemēram, paceļot roku, roka tevi klausa. Un, ja kāju tu piesit pie zemes, tā tevi klausa. Roka klausa, mēle klausa, kāja klausa, tad prāts arī tevi klausa, jo smadzenes ari ir muskulis. Prāts tevi klausa, un tu vari domāt to, ko gribi domāt. Tavs iekšējais cilvēks nav tavs prāts, faktiski tavs iekšējais cilvēks ir tavs gars, un tu pats pārvaldi savu gribu, nosakot to, ko domāt un ko nē. Ja tev gribās gulēt, bet tev jāiet uz darbu, tad tu vienalga celsies. Morāle – ja klausa ķermenis, tad klausīs arī domāšana. Domā kaut ko citu, kaut ko vieglāku, bet galvenais – pozitīvi. Tavas smadzenes tevi klausīs, un to, ko tu gribēsi, to tu arī domāsi. Āmen!
Kāds ārsts izdarīja eksperimentu ar cilvēkiem, kuri bija nodzīvojuši vairāk par 100 gadiem un lūk, ko viņš atklāja – iemesls tam, ka viņi tik ilgi dzīvoja, nebija pārtika vai kas tamlīdzīgs. Piemēram, manas ģimenes friziere teica, ka viņas vectēvs, kuram ir ap simts gadu, katru dienu iet uz pagrabu un ēd ābolus, tādēļ iespaids var būt tāds, ka vecais paps ēd ābolus un tādēļ dzīvo 100 gadus. Kā tajā latviešiem pazīstamajā filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kur bija moments, kad atbrauca Viktors un vecmammai deva Rīgas melno balzāmu, un teica: „Še, pa klunkš no rīta, un dzīvosi 100 gadus!” Ārsts konstatēja, ka ne tas, cik klunkš balzāma dzer opis vai ome, ne tas, cik ābolus apēd vai cik daudz tu sporto, ir rādītājs tavas dzīves garumam. Dzīves garumu visiem šiem cilvēkiem noteica viena kopēja iezīme – viņi pozitīvi domāja un viņiem bija mērķi. Šiem cilvēkiem bija jēga dzīvot, viņiem bija iemesls dzīvot. Un tici man, ja tev būs iemesls un mērķi galvā un tu domāsi pozitīvi, tad arī tu sāksi sportot, ēst normālāk un sāksi par to domāt jebkurā gadījumā, jo cilvēki ar mērķiem negrib riskēt ar to, ka kaut kas var noiet greizi. Mērķtiecīgs cilvēks to nevar pieļaut, viņš gādās arī par savu ķermeni, viņš pārtrauks smēķēt. Tātad ja arī tu arī vēl joprojām nenodarbojies ar sportu, tad padomā, vai tev nav urlas domāšana? Vai tikai problēma nav mērķu un vīzijas trūkumā? Ne visos 100% gadījumu, bet gan 99.9% gadījumos gan. Tu vari ne tikai skriet, bet arī pumpēties, kačāties vai arī spēlēt volejbolu, peldēt, iet sauļoties vai arī uz solāriju. Ja tu esi precēts, tad nodarbojies ar seksu, jo tas arī ir sports. Sporto biežāk, dari kaut ko lietas labā. Dievs ir labs, vienmēr labs.
3. Kalpo cilvēkiem!
Bībelē ir rakstīts, ka Kornēlijs deva dāvanas cilvēkiem, un Kornēlijs arī lūdza Dievu. Kornēlijam bija personīgs laiks ar Dievu. Viņš deva dāvanas cilvēkiem – to var saukt par kalpošanu cilvēkiem. Lai tava vīzija ir saistīta ar kalpošanu cilvēkiem, lai glābtu un celtu cilvēkus. Es tik tiešām esmu laimīgs, tāpat kā Valenda uz savas virves. Nu padomā – ja es tagad atnāktu uz savas “virves” nobijies no tā, ko jums teikšu, valoda sāktu raustīties. Un taisnību arī pateikt nevarētu, gribētos pa spalvai glaudīt. Un kas tad te būtu? Es priecājos, es esmu laimīgs, jo es savu darbu daru pat ne tāpēc, ka Dievs to grib, bet gan tāpēc, ka tas man patīk un es šo darbu mīlu, un es katru dienu to iemīlu arvien vairāk. Pat pašā sākumā, kad pieņēmu Jēzu par savu Glābēju, man nebija vajadzība zināt, vai Dievs grib, lai labo vēsti stāstu cilvēkiem, tas bija manī iekšā. Es jau no pirmajām dienām esmu sludinājis, tā ir mana dzīve, tā ir mana paradīze. Un man patīk, ka tam visam, ko daru, ir augļi, ka es redzu vairāk smaidīgākas sejas.
Kalpo Dievam tā, lai tava dzīve ir saistīta ar kalpošanu cilvēkiem, ar evaņģelizāciju un cilvēku celšanu. Kornēlijs deva dāvanas un lūdza par cilvēkiem. Tātad mērķis un vīzija ir tev – ja esi to pieņēmis, tad dari visu, ko vari, jo nav svarīgs rezultāts, ir svarīgi tas, ka tev ir vīzija un stratēģija ceļā uz to. Nav svarīgi tas, ka tu šodien vēl neizskaties pēc personības, ir svarīgi, ka tu redzi to sevī un ej tajā virzienā. Kornēlijs darīja to, ko viņš varēja darīt.
IBM dibinātājs Toms Vatsons ir teicis kādu lietu, kuru derētu arī iemācīties, jo tā nāk no cilvēka, kas kaut ko ir sasniedzis. Vatsona darbinieks no viņa komandas neveiksmīgā eksperimentā iztērēja 12 miljonus dolāru, jo viņam nekas neizdevās. Šis darbinieks bija pārliecināts, ka viņu no amata atcels. Viņš gāja pie Vatsona un teica: „Es esmu pārliecināts, ka tu mani atlaidīsi no darba,” un Vatsons atbildēja: „Es esmu iztērējis tavai apmācībai 12 miljonus, tagad ir īstais brīdis sākt strādāt.” Nav svarīgs rezultāts, ir svarīgi tas, ka tu strādā un dažkārt arī kļūdies. Skaties uz savām stiprajām pusēm! Lūzeris vidēji no piecām reizēm kļūdās trīs reizes, bet veiksminieks no piecām reizēm kļūdās divas reizes. Nav jau liela atšķirība, visi kļūdās. Veiksminieki mazāk kļūdās tikai tāpēc, ka pielieto pareizu domāšanu, bet lūzeri tādu nepielieto.
Aiz katra liela sasnieguma stāv mērķis, nevis vēlme. Nav svarīgi, ko tu gribi, ir svarīgs konkrēts mērķis tavā galvā un uzrakstīts uz papīra, lai arī “amnēzijas” gadījumā tu zinātu savu mērķi. Jo amnēzijas rezultātā atbilde uz jautājumu, no kurienes esi, var būt – no nākotnes. Reiz man bija draugs, un es iepazīstoties viņam pajautāju, no kurienes viņš ir, un viņš atbildēja, ka no nākotnes. Beigu beigās tiku skaidrībā, ka tā ir apdzīvota vieta Latvijā. Vispār traki ir piedzimt tādā vietā, kura slikti saucas. Piemēram, ceļā uz Liepāju ir tāds ciematiņš Kaķenieki, viens bija noķēpājis nost to ”ķ” mīkstinājuma zīmīti, un tad tur bija Kaķenieki, un, zini, traki ir piedzimt Kaķeniekos. No kurienes tu esi? No Kaķeniekiem. Mēs jau neizvēlamies vietu, kur piedzimt, bet nebūs svarīgi tas, ko cilvēki par tevi domās, bet gan tas, ko tu pats par sevi domā. Kornēlijs gaidīja uz Dievu, kad viņu uzņems jūdu draudzē, bet Dievs satikās ar viņu, un tā vietā, lai jūdi iesaistītu viņu savā sektā, atnāca Pēteris un pieveda viņu Kristum.
Izlaušanās nāk uz tavas vīzijas redzējuma, mērķu un sagaidīšanas platformas.
Vladimiram Muntjanam ir sava draudze, kas strauji aug. Es šo mācītāju iepazinu tad, kad viņam draudzē bija ap 800 cilvēku, viņa draudze pašlaik ir mērāma vairākos tūkstošos. Viņam draudzē ir divi draugi, abi ir biznesmeņi, kuri domāja par sevi kā par miljonāriem un arī ziedoja kā miljonāra, arī pēc kāda laika nopirka sev skaistu un graciozu namu. Šie cilvēki tagad vairs nesapņo kļūt par miljonāriem, viņi tagad sapņo būt par miljardieriem. Un viņi dod arī kā miljardieri. Ir laiks izlausties savā domāšanā un darbībā, ir laiks redzēt plašāk. Tu domā, ka Amerikā ir baigās megadraudzes? Ļauj man tevi apgaismot, tur katrā draudzē vidēji ir 70 cilvēki. Tieši tik daudz tāpēc, lai šī draudze varētu nopirkt sev namu, ievilkt elektrību un daļēji maksāt mācītājam algu. Ir jāsāk izlausties. Bailes paralizē, mīlestība paceļ. Izlaušanās ir saistīta ar pozitivitāti, nevis ar kāda sev paredzēta pienākuma pildīšanu. Ir jāsāk baudīt no tā, ko tu dari, un tad tu staigāsi uz virves. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu rakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Loreta Laine Vanaga, rediģēja Ieva Našeniece
