Apsveicu visus ar jaunā gada iestāšanos.
Vecais gads ir pagājis, jaunais ir iesācies, bet man vienlaicīgi ir ne tik laba un laba ziņa. Jaunais gads tev neko citu labu neatnesīs, jo tu esi tas pats cilvēks šajā gadā, kas pagājušā gadā. Kaut ko labu, pozitīvu vai pārmaiņas tavā dzīvē var atnest tikai un vienīgi izmaiņas tavā paša sirdī. Tikai izmaiņas sevī. Tāpēc gadu mija nav nekas īpašs, jo nekas nemainīsies, ja vien nemainīsimies mēs paši. Tāpēc mans novēlējums ir mainīties pašam. Ja tu šajā brīdī skaties (lasi) šo sprediķi, tas ir pamats, lai tu varētu savā dzīvē iegūt pārmaiņas. Laimīgu jauno gadu! Tas laimīgs tev būs tādā mērā, cik tu pats sevi spēsi noskaņot, pieņemt pareizus lēmumus saskaņā ar Dievu, saskaņā ar sevi un cilvēkiem, lai mums būtu Dieva svētīts 2022. gads. Apsveicu visus, kas klausās šajā brīdī, taču savu apsveikumu mājas apstākļos es atsevišķi ierunāju un publicēju Youtube kanālā.
Es šodien no rīta ieliku citātu, kuru es dažas dienas pārdomāju. Mūsu draudzē tas nav daudz, bet šad tad es dzirdu, ka sievietes saka, ka mums ir jāceļ vīri. Es to dzirdu ne tikai šeit. Atceros Poliju, kad draudzē bija vairākas tēmas, un es mācīju un pieskāros sieviešu un vīriešu attiecībām. Pieskāros ģimenes modelim. Un svētrunas laikā kāda sieviete no zāles nepieklājīgi, sprediķa laikā skaļā balsī pa visu mazo zāli pateica, ka mēs ceļam savus vīrus. Es sapratu, ka esmu iebraucis tādā mācībā, kas galīgi nav manā sirdī. Esmu tādu cilvēku vidū, kas domā citādāk. Kad es šad un tad kaut kur dzirdu, ka jāceļ vīri, tad manī nav patīkamu izjūtu. Tās ir manas emocijas, tās ir laika gaitā izstrādājušās, tās ir manās attiecībās ar Dievu nostiprinājušās. Bībele runā arī par garu pazīšanas dāvanu. Garu pazīšana var būt dažāda, pārdabiska, ka tu redzi garus, dzirdi garu pasauli vai arī intuitīvi jūti, ar ko tev ir darīšana, arī no pieredzes.
Kā sieviete var pacelt vīrieti? Vīrieti, kuram ir visi dabiskie dotumi, lai būtu līderis, apgādnieks. Vīrieti, kuram ir visi Dieva doti priekšnosacījumi, lai viņš vadītu arī politiskus procesus. Vīrieti, kurš ir radīts, lai sieviete viņa paspārnē justos drošībā, pasargāta un apgādāta. Varbūt sieva teiks, ka viņa ceļ savu vīru, pagatavojot ēst. Sieviete ir palīgs, taisot ēst tu vīram atbrīvo laiku un rokas. Ja tu to nedarīsi, tad viņš atradīs citu, kas viņam palīdzēs. Viņš zinās, kā par sevi parūpēties, viņš atradīs variantus. Varbūt sieva teiks, ka viņa par vīru lūdz Dievu, un tikai tāpēc, ka viņa lūdz Dievu, vīrs ir tas, kas viņš ir. Tā nav taisnība. Piemēram, mana mamma par mani desmit gadus lūdza Dievu. Mēs to varētu iztulkot tā, ka viņa par mani lūdza Dievu, tāpēc es viņai sevi esmu visu mūžu parādā. Es vispār nejūtos parādā nevienam. Jā, paldies mammai, ka viņa par mani lūdza Dievu, bet vai tāpēc, ka viņa lūdza par mani Dievu, es esmu tas, kas esmu? Nē, jo viņas lūgšanu rezultātā es pats satikos ar Dievu. Jā, viņa lūdza, bet es satikos ar Dievu. Tad, kad es satikos ar Dievu, tad es pieķēros Viņam.
Kad es pieķēros Viņam, tad es disciplinēti meklēju Viņu dienu no dienas. Es pats lasīju Dieva vārdu, es pats studēju Dieva vārdu, es pats skatījos uz vīriešiem, kas kaut ko ir sasnieguši. Uz mācītājiem, kuriem jau ir draudzes, uz cilvēkiem ar panākumiem, un viņi visi bija vīrieši. Ja es kaut netīšām paņemtu rokās grāmatu, kuru sarakstījusi sieviete, kaut es to nezinātu, sākot lasīt man tā nepatiktu. To, ko es tev teikšu, ir ļoti svarīgi saprast. Mēs varam iedomāties, ka kāds mums visu mūžu ir parādā, jo lūdzām par viņu Dievu. Pēc tam, kad es pats iepazinu Dievu, tad es savai mammai norādīju un mācīju, kā ir pareizi. Un zini, es neesmu savas mammas draudzē, mana mamma ir manā draudzē. Viņa nav mani pacēlusi, neviena sieviete nav mani pacēlusi. Tikai tāpēc, ka viņa mani ir barojusi un audzinājusi, kā viņa sapratusi, nenozīmē celšanu. Mana klints ir Dievs. Manas personiskās attiecības ar Viņu. Tie cilvēki, kas man ir gājuši pa priekšu, no kuriem es esmu mācījies, un visas grāmatas, kas man ir grāmatu plauktos, ir vīriešu grāmatas. Es vispār nelasu sieviešu sarakstītas grāmatas. Jo tās mani neceļ, no tām es varu paņemt tikai to, kā atnākt pie Dieva, kā Dievu lūgt, kādus principus. Bet tās nevar izveidot manu personību. Ja sieviete mājās iedomājas, ka viņa cels savu vīru, tad jāsaprot, ka sieva vīru nekad nepacels, jo viņš var pacelties tikai un vienīgi pats. Neviena sieviete vīru nevar pacelt.
Es nesen netīšām dzirdēju kādu interesantu cilvēku, un es nezinu, kas viņš ir, bet viņš pateica ļoti labu domu. Viņš stāstīja, kāpēc sievietei pāriet vēlme pēc seksa ar savu vīru. Viņš atbildēja, ka sekss ar bērnu nav pieņemams. Ja tavs vīrs ir tas, ko tu cel, tad viņš ir tavs bērns, ko tu apģērb, parādi kur jāiet, kas jādara, atrodi viņam vēl darbu utt. Šādi nav iespējamas normālas attiecības. Nevar pacelt vīrieti, vīrietis var pacelties tikai pats. Ir divas lietas, kas viņu ceļ. Pirmais ir viņa paša personiskās attiecības ar Dievu. Bībele saka, ka Kristus ir galva, pēc tam ir vīrs, un pēc tam ir sieva. Mēs varam teikt, ka ir citi laiki, cita sociālās aprūpes sistēma. Bet nav svarīgi, kāda sistēma ir valstī, svarīgi ir tas, kā Dievs ir radījis cilvēku. Vīrieti Dievs ir radījis par dabisko līderi. Sievietei ir cits uzdevums. Ko Bībele saka par sievietes uzdevumu? Viņa ir palīgs. Vai mājas grupiņās sievietes domā, ka spēs pacelt vīriešus? Nekad. Jongi Čo padomdevēja bija sieviete, kas iemācīja viņam Dievu lūgt, kas iemācīja viņam Bībeles pamatus. Āmen, to mēs varam. Jongi Čo draudzē visa kalpošana balstās uz sievietēm. 90% mājas grupu vadītāju ir sievietes. Līdzīgi arī ir pie mums draudzē. Bet ko sievietes var izdarīt? Jā, viņas var iepazīstināt ar Dievu, viņas var iepazīstināt ar kristīgo mācību, bet pacelties vīrietis var tikai pats. Sieviete ģimenē var sekot savam vīram, būt zem viņa jumta un būt lepna par savu vīru, bet ne otrādi, vīrietis nevar būt sievas ēnā. Kad es dzirdu frāzi: es celšu savu vīru, tad zini – tu vari palīdzēt viņam, bet ne pacelt. Tu vari viņu iepazīstināt ar Bībeles mācību, bet ne pacelt, jo viņš ceļas pats, pateicoties pirmajam punktam – personiskas attiecības ar Dievu.
Otrais, kas ceļ vīrieti, ir vīrietis viņa priekšā (nevis sieviete) un tāds, kas kaut ko ir sasniedzis, tāds, kas ir no Dieva. Es domāju, ka mūsu draudzē, mūsu apmēros ar to nav problēmu, mums ir uz ko skatīties. Manā gadījumā tās bija grāmatas, es daudz lasīju grāmatas. Es 100% zinu, ka personiskas attiecības ar Dievu ir mans pamats, kāpēc es esmu līderis, kāpēc es esmu vīrietis vārda pilnā nozīmē. Vai es esmu ideāls? Nē, tomēr es esmu ieņēmis savu pozīciju. Atceros vēl kādu tekstu no kāda cilvēka: “Mācītājs man netic.” Man nevajag, ka tu man tici. Es ticu tam, ko es daru. Es ticu Dieva vārdam, Viņa aicinājumam. Es ticu tam, kam Dievs mani ir aicinājis, un es ticu, ka ar Viņa palīdzību un svētību es to varu panākt. Es ticu, ka Dievs man dos tos cilvēkus, kas ies kopā ar mani. Dievs dos šos cilvēkus, kuri tāpat kā es lasa attiecīgas grāmatas, skatās uz konkrētiem cilvēkiem un ir ar mani kopā. Mēs būsim kopā un būsim komanda. Galvenā doma bija tāda, ka tev nevajag, lai kāds tev tic, piemēram, lai sieva par tevi tic, jo tu pats vari par sevi ticēt. Sieva par tevi netic, grupiņā par tevi netic, valsts tev netic? Tu zini, ka mēs dzīvojam, mēs esam pirmajā vietā mirstības ziņā. Cik cilvēkus tu zini, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm, kur ir šausmīgi ierobežojumi, kur ir šausmīgas kodu sistēmas? Kad cilvēki atbrauc no ceļojumiem, viņi saka, ka viņiem nekur neprasīja kodus. Tev nevajag, lai valdība tev palīdz. Tu saki, ka valdība tev atņem visu naudu nodokļos, valdība nepalīdz uzsākt biznesu. Bet ar Dievu visas lietas ir iespējamas. Tev nevajag, lai valdība tevi atbalsta, tu pats vari ticēt un pats vari sasniegt. Tu pats vari būt kopā ar cilvēkiem, kas tevi tiešām var atbalstīt, vai arī tev vispār nevajag, lai viņi tev tic, jo tu pats vari ticēt. Šeit pamatā nav jautājums par sievietēm un vīriešiem, te ir jautājums par ticību, par paša personisko ticību. Vai tevi Svētais Gars uzrunā? Tāpēc es jaunajā gadā novēlu tev ticību pašam un paņemt nost to bērna sindromu. Nebūt kā bērnam, kā šie četrdesmitgadīgie bērni, kas dzīvo pie mammām. Mammas ir iedomājušās, ka viņas viņus ceļ, aprūpē. Vīriešiem nevajag šādu aprūpi.
Visi draudzes „Kristus Pasaulei” vīrieši, visi vīrieši, kas skatās (lasa) šajā brīdī, esiet vīrieši! Ticiet paši par sevi un savām ģimenēm, ticiet paši par savu aicinājumu, meklējiet paši Dievu un negaidiet, kad cilvēki jūs atbalstīs! Negaidiet, kad cilvēki teiks jums labus vārdus, jo tu pats sev tos vari pateikt. Tu vari atvērt Dieva vārdu un atrast par sevi labus vārdus, un to sauc par pašmotivāciju. Kurš teica labus vārdus Dāvidam? Visa valsts sistēma bija pret viņu. Viņa tēvs un brāļi viņu noniecināja. Jau tad, kad viņš bija ķēniņa godā un dejoja šķirsta priekšā, viņa sieva viņu noniecināja. Viņa teica, ka viņš ir vieglprātīgs un vieglas uzvedības cilvēks, kas dejo necienīgi, bet Dievs izdarīja tā, ka Dāvids tika celts, bet tā sieviete, kas viņu noniecināja, tika pazemināta. Viņu sauca Mihala. Vai Sauls teica labus vārdus? Šad tad, kad kārtējo reizi Sauls vēlējās viņu nogalināt, pie sienas piedurt, ko tik viņš negribēja izdarīt savās dusmās. Veselas armijas viņam uzrīdīja, palasi psalmos, kā Dāvids tad jutās. Psalmos ļoti labi var redzēt Dāvida sirdi. Naidīgi suņi bija viņu aplenkuši, visi kauli izkaltuši, viņš bija izvārdzis, vajāts. Viņš žēlojās Dievam. Sauls viņam teica labus vārdus? Jā, šad tad, kad kārtējo reizi Saulam atnāca vaļā. Dāvids parādīja savu pārākumu. Tad Sauls atcerējās, ka tas ir viņa dēls Dāvids un nožēla izdarīto uz piecām minūtēm. Pēc dažām dienām Sauls atkal bija savā pozīcijā, līdz pats ņēma galu. Es nekur Bībelē neredzu, ka Dāvidu kāds atbalstīja vai kāds īpašā veidā ticēja par viņu. Viņš pats sakrāja punktus cilvēku acīs, kad paši cilvēki aicināja, lai viņš ir viņu ķēniņš. Dāvids nebija tas, kas teica, ka būs viņu ķēniņš. Dievs viņu svaidīja par ķēniņu. Viņš no Dieva to pieņēma. Cilvēki paši veda viņu, lai viņš būtu viņu ķēniņš. Tāpat arī vīrs ģimenē.
Bībelē rakstīts, ka vīrs ir ģimenes galva. Ģimenes galva var būt tas, kurš nopelna punktus un pats stipri stāv uz Bībeles pamatiem, kurš pats meklē Dievu un kuram nevajag, lai viņu atbalsta. Man pietiek ar to, ka man zeķes izmazgā, ēst uztaisa, labākajā gadījumā. Ar sievu, bez sievas, ar komandu, bez komandas, ar labiem vārdiem vai sliktiem vārdiem – tas nav noteicošais virzītājspēks. Noteicošais virzītājspēks ir mana paša ticība. Es nerunāju tikai par savu ticību, es runāju arī par tavu ticību. Es nezinu vai spēju pastāstīt savu domu. Man šķiet, ka es runāju tik vienkārši kā bērnudārzā, tomēr vienmēr bažījos, vai var uztvert to, ko vēlos pateikt. Vīrieša un sievietes salīdzinājums šeit nav galvenais, jo ir dažādi apstākļi un modeļi, kā dzīvo ģimenēs. Katram ir svarīgi, lai viņa pamats ir Dievs. Ko saka Jēzus par diviem cilvēkiem, kuri cēla namus? Viens to cēla uz klints, otrs – uz smiltīm. Tie, kuri ceļ uz smiltīm, uztraucas – ko cilvēki domās un teiks, kādi apstākļi būs utt.
“Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja evaņģēlijs 7:26-27)
Posts bija liels! Visiem “vīru cēlējiem” un tiem, kuri ļauj sevi celt un pastāv tikai uz to, ka kāds cits cilvēks viņus tur, posts būs liels. Tas nav tikai par ģimenēm. Tas ir arī grupiņās. Ja grupiņas vadītājs ar tevi izlaiž kādu sazvanīšanās reizi un tu jau aizej neceļos, tad tavs pamats vēl nav Kristus. Tu neesi pieķēries Kristum, un ir laiks novilkt veco domāšanas veidu un uzvilkt jauno domāšanas veidu. To vajag smelties no Dieva vārda, no Bībeles konteksta, veselīgas mācības, nevis no dažām Rakstu vietām. Neviens nevar neko sasniegt, ja viņš pats sev netic, ja viņam vajag cilvēkus, kuri viņu nepārtraukti stumj. Tā tu vari dzīvot un izdzīvot, bet nevari sasniegt virsotnes. Tā tu pat vari nonākt Debesīs, bet nevari šeit uz zemes būt veiksmīgs un realizēt Dieva doto potenciālu. Ir ļoti labi, ja tev tic un uzmundrina, to vajag katram, bet tas nevar būt pamats tam, kāpēc tu kaut ko dari. Vecās Derības laikā vienīgais veids, kā panākt, lai tautā valdītu kārtība, bija aizliegumi un noteikumi. Vienīgais veids, kā šos ļaudis disciplinēt, bija: “Tev nebūs…, tev nebūs…, tev nebūs…!” Ar visu to viņi pārkāpa baušļus, kam sekoja posts un lāsts. Vēl tagad ir pilni meži ar ebreju kauliem. Ir pagājuši jau 2000 gadu, kopš ebreji savu Mesiju piesita krustā, un lāsts joprojām darbojas – te ceļās, te krīt, te ceļās, te krīt. Nav harmonijas viņu dzīvēs, jo viņi ir noraidījuši savu Dievu. Nav runa par visiem ebrejiem, bet kopumā par tautu.
Šodien runāsim par Mariju. Nebūs tikai par vīriešiem, bet par sievieti, ļoti krutu sievieti. Marija bija Martas un Lācara māsa. Šī ģimene bija Jēzus draugi. Apskatīsim trīs notikumus no viņas dzīves. Pirmais notikums ar nelielām atšķirībām ir arī citos evaņģēlijos, tomēr Jāņa evaņģēlijā ir atklāts vairāk un tuvāk. Tur šī sieviete ir nosaukta par Mariju, tā pati Marija, kuras brāli Lācaru piecēla no miroņiem. Reiz Jēzus ciemojās pie Martas un Marijas. Tur rakstīts, ka Jēzus viņus mīlēja, un viņi mīlēja Jēzu. Tas norāda uz to, ka viņiem cilvēcīgi bija īpašas attiecības, un Jēzus tur mēdza palikt pa nakti. Kādu reizi Marta apkalpoja pie galda. Viņa darīja ļoti labu lietu, jo kalpot ir nepieciešams. Marija tajā laikā sēdēja pie Jēzus kājām. Pēc tā laika farizeju noteikumiem un paražām pie mācītāja kājām sēdēt varēja tikai vīrieši. Sievietei to darīt bija klaji nepiedienīgi un nepareizi. Tomēr viņa tur sēdēja, un Jēzus to atļāva. Ko viņa tur darīja? Vai viņai bija Jēzus iepaticies, vai viņa bija emocionāli iemīlējusies? Nē! Viņa klausījās Jēzus vārdos.
Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos. (Lūkas evaņģēlijs 10:39)
Marta uzskatīja, ka tas nav pareizi, jo viņa neizprata kādus svarīgus principus.
Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: “Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz.” (Lūkas evaņģēlijs 10:40)
Martai šķita, ka pats svarīgākais ir kaut ko izdarīt Jēzum – iedot paēst, apģērbt, radīt komfortu, ciemošanās idilli. Tomēr Jēzus atbildēja citādāk.
Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: “Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta. (Lūkas evaņģēlijs 10:41-42)
Labā daļa ir personīgas attiecības ar Dievu. Tas bija laiks, kurā viņa bija atlikusi malā visas tehniskās lietas un nekaunējās sēdēt pie rabi kājām. To darīt faktiski bija nepieņemami, bet viņa ļoti gribēja dzirdēt Jēzus vārdus. Šis ir pirmais gadījums, kad Jēzus aizsargāja Mariju. Marta uzbruka un faktiski manipulēja ar Viņu teikdama: “Vai Tu neko nesaki, ka viņa mani neklausa?” Tas bija cilvēcisks pārmetums, bet Marija saņēma aizsardzību, svētību no Dieva. Kam ir svētība no Dieva? Jēzus iestājās par Mariju tikai tāpēc, ka viņa bija izvēlējusies pašu svarīgāko – personīgas attiecības ar Dievu.
Otrs notikums bija pēc tam, kad Lācars bija piecelts no mirušiem. Mēs lasīsim no Jāņa evaņģēlija 12. nodaļas. Šis pats gadījums aprakstīts arī citos evaņģēlijos, bet tur ir nelielas atšķirības. Viņa izlēja ļoti dārgu eļļu uz Jēzus kājām un žāvēja ar matiem. Citos evaņģēlijos rakstīts, ka eļļu izlēja uz galvas, un nav minēts vārds. Iedziļinoties kontekstā, es sapratu, ka tā ir tā pati Marija, kura sēdēja pie Jēzus kājām.
Bet Jēzus sešas dienas pirms Pashā nogāja uz Betāniju, kur bija Lācars, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.
Tur tie Viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda. (Jāņa evaņģēlijs 12:1-2)
Marta joprojām apkalpoja. Tas ir labi, bet Jēzus norādīja uz labāko daļu.
Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?” (Jāņa evaņģēlijs 12:3-5)
Citos evaņģēlijos minēts, ka mācekļi pārmeta izšķērdību, faktiski uzbrauca Marijai, bet Jāņa evaņģēlijā minēts tieši Jūda. Trīs simti sudraba gabali jeb denāriji bija viena gada algādža alga, tā tiešām bija dārga eļļa. Jūdam nebija izpratnes un viņš joprojām nebija satvēris, ka svarīgākais ir personīgas attiecības ar Dievu. Marija ne tikai sēdēja pie Jēzus kājām, bet bija arī izšķērdīga Dieva lietās, izšķērdīga Jēzus dēļ. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē izšķērdīgi veltīt laiku attiecībām ar Dievu. Es zinu, kāpēc Dievs var mani celt, kāpēc man nepatīk, kad es dzirdu par vīru celšanu, jo es izšķērdīgi esmu lietojis laiku, lai iepazītu Dievu. Bija vairāki gadi, kad es Dievam veltīju sešas stundas dienā. Visticamāk, ka es to vairāk neatkārtošu, bet tie bija apmēram pieci gadi, kad es katru dienu divas stundas lasīju Bībeli, divas stundas lūdzu Dievu un divas stundas lasīju lielu Dieva vīru grāmatas. No rīta atvēru acis un nedomāju ne par ko citu. Pirmais, ko iedomājos, bija: “Labrīt, Jēzu,” un uzreiz visas domas vērsu uz Viņu. Mani neinteresēja ne internets, ne sociālie tīkli, nekas cits. Izņēmums bija svētdienas vai pirmdienas, kad lūdzu mazāk. Bija pat laiks, kad es cēlos katru dienu konkrēti vienā laikā. Tā ir izšķērdība – es izšķiedu savu laiku, spēku, enerģiju, ko varētu veltīt citām lietām. Marija bija izšķērdīga Jēzus dēļ, un otro reizi, kad Jūda teica: “Kāpēc šī eļļa nav pārdota?” Jēzus atbildēja, lai liek viņu mierā. Lai cik izšķērdīga, pārmērīga, kādam nepatīkama viņa liktos, Jēzus viņu aizstāvēja. Tā arī tagad par kādiem domā un saka: “Viņa pielaizījusies sēž pirmajās rindās pie mācītāja un sprediķus klausās daudzas reizes, no Bībeles neatiet,” un lai cik dīvaini tas arī kādam liktos, šiem cilvēkiem ir īpaša Dieva svētība. Jaunajā gadā esi izšķērdīgs Jēzum, izšķērdīgs Dieva lietās un esi tas, kurš sēž pie Viņa kājām. Ir viena frāze, kas tev ir jāaizmirst. Jāņa evaņģēlija 11. nodaļā rakstīts, ka nomira Marijas un Martas brālis Lācars. Kamēr Lācars vēl bija dzīvs, māsas aicināja Jēzu palīgā. Lācars nomira, un Jēzus ieradās ar novēlošanās. Marta izgāja Viņam pretī un faktiski pārmeta.
Tad Marta sacīja Jēzum: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris! Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos.” (Jāņa evaņģēlijs 11:21-22)
Marija neizgāja Viņam pretī. Man šķiet, ka viņa bija nedaudz apvainojusies. Marta nāca Viņam pretī, bet Marija palika mājās. Jēzus spēra pirmo soli un lika Martai pasaukt Mariju. Marija tūdaļ cēlās un izgāja. Pirmais, ko viņa teica, bija: “Ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris!” Vai tev nav apvainošanās, nedisciplinētības vai citi rakstura trūkumi? Mums visiem tādi ir, bet ir arī stiprās puses. Marijai bija savas vājības, bet tikai tāpēc, ka viņa sēdēja pie Jēzus kājām un bija izšķērdīga Dieva lietās, Jēzus pievēra acis uz viņas trūkumiem. Šeit darbojas princips, ka Dieva priekšā tu esi svēts un nevainojams caur Jēzus upuri. Tā nav atļauja grēkot. Tas ir atgādinājums, ka tu neesi pilnīgs, bet, ja tu meklēsi Dievu un būsi izšķērdīgs Viņa dēļ, Dievs tevi lietos, sargās un svētīs. Viņš tevi mainīs, un tev nekad nebūs jāsaka: “Tāpēc, ka Tu nebiji kopā ar mani, notika tas, es izdarījo šo.” Tev nebūs vairs jāpaļaujas uz cilvēkiem, kuri tev izmaksā vai neizmaksā algu. “Potes dēļ mani atlaida no darba, tāpēc notika tas un šis…” Ko Jēzus teica mācekļiem laivā?
Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?” (Marka evaņģēlijs 4:38 )
Mācekļi bija paši kā Marija un Marta. Viņi izdomāja, ka kopā ar Jēzu var nogrimt. Jēzus piecēlās un pavēlēja: “Jūra, mierā! Vētra, mierā,” un viss norima. Mācekļi brīnījās, kas tas tāds, ka vējš un jūra paklausa.
Bet Viņš tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” [..] (Lūkas evaņģēlijs 8:25)
Tad, kad Ģetzemanes dārzā Jēzus teica, lai mācekļi paliek ar Viņu nomodā un lūdz Dievu, mācekļi gulēja. Jēzus lūdza un aizgāja izdarīt to, kas bija jādara. Vēlāk mēs Bībelē lasām, ka mācekļi, īpaši Pēteris un Pāvils, bija cilvēki, kas daudz un disciplinēti lūdza Dievu. Frāze: “Tāpēc, ka Tu nebiji kopā ar mani!” no viņu domāšanas un leksikas bija izmesta. Dievs vienmēr ir kopā ar tiem, kas Viņu meklē. Šī frāze ir jāaizmirst tāpēc, ka tu vairs nebūsi tas, kurš ir atkarīgs no apstākļiem, no cilvēkiem, no sievas, no vīra.
Kāds žurnālists bija ļoti pacenties un laikrakstā “Kas jauns” ievietojis rakstu. Es to nezināju, bet man atsūtīja izgriezumu. Tur bija attainoti visi iepriekšējā gada negatīvie kristīgie notikumi. Vai tu zini, kas tur bija pirmais? Tas pats Jencītis, kas viesu namā pārkāpa noteikumus, tas pats, kas tagad ir kļuvis par lokomotīvi partijā “Latvija pirmajā vietā”. Šīs partijas reitingi turpina augt. Lai arī ko sliktu viņi tur rakstītu, viņi mani pagodināja, izteica komplimentu – lokomotīve. Bet kur viss sākās? Viss sākās brīdī, kad es pirmo reizi nolēmu, ka es lūgšu Dievu. Tas sākās pie Jēzus kājām, kad es apsēdos un klausījos Viņa vārdos un pats sāku pieņemt lēmumus. Ne tādēļ, ka man kāds saka, kas man ir jādara, bet es pats sāku pieņemt savus lēmumus. Draugs, tas, ko tu šodien dzirdi, ir ārkārtīgi vērtīgi. Ja tu spēsi to saprast un aptvert, tad tava turpmākā dzīve būs piedzīvojumiem bagāts ceļojums. Kad tu sāksi pa īstam meklēt Dievu! Kad tu tiešām nostāsies ar savām kājām uz cietas klints, Dievs būs ar tevi!
Izšķērdība Jēzus dēļ! Mēs kā draudze esam izšķērdīga. Un tieši lūgšanu kambarī es saņēmu uzdevumu rīkot Tautas lūgšanu sapulci. Tas bija kaut kas neiedomājams un nereāls gan garīgi, gan finansiāli, gan praktiski. Kur Dievs man to teica? Kad es sēdēju pie Jēzus kājām un klausījos Viņa vārdos. Un es to darīju regulāri. Es klausos, un Dievs man saka. Es Viņam prasīju, vai nav kāds cits? Nu, laikam jau nebija, ja Viņš runāja ar mani. Dievs runā uz tiem, kas sēž pie Viņa kājām. Tās sauc par personīgām attiecībām ar Dievu. Draugs, tu dzirdi svarīgas lietas! Ja tu esi novirzījies no personīgām attiecībām ar Dievu, ir laiks atgriezties. Sāc ar pilvērtīgām attiecībām ar Dievu. Visas problēmas sākas no nekvalitatīvām, paviršām attiecībām ar Dievu. Veselīga mācība, cilvēki, kas tev ir priekšā, un tavi personīgie lēmumi. Es pieņēmu lēmumu paklausīt Dievam, un mēs kā draudze sākām strādāt. Un mēs kā draudze bijām ļoti izšķērdīgi. Mēs ziedojām. Mums bija jāremontē savas telpas, kas prasīja ļoti daudz naudas, un visu mēs darījām paši ar savām rokām, un paralēli mums bija jārīko Tautas lūgšanu sapulce, kas prasīja ārkārtīgi lielu naudas summu. Un mēs to izdarījām trīs gadus pēc kārtas! Divas bija lielās Tautas lūgšanu sapulces, un trešajā gadā bija cilvēki, kas bija pabojājuši cilvēku domāšanu, līdz ar to trešā Tautas lūgšanu sapulce bija mazāka apmēra. Un tur nebija vainīgs kovids vai omikrons.
Britu galvenais imunologs teica, ka omikrons ir ļoti vājš – vienā dienā saslimst un otrā dienā jau vesels, tādēļ vajadzētu ļaut cilvēkiem brīvi elpot un būtu jāatceļ ierobežojumi. Daži saslimušie cilvēki nonāk slimnīcā, bet tikpat ātri viņi arī izrakstās. Mēs uzrīkojām Tautas lūgšanu sapulci, un kas mums no tā ir? Zini, kas mums ir no tā? Mēs jau nebijām izšķērdīgi sevis dēļ. Bija cilvēki, kas teica, ka Jencītis Tautas lūgšanu sapulci rīko, lai paspīdētu. Man taču vienalga, ko citi domā. Es zinu, ko man teica Dievs, un mēs to izdarījām. Mēs bijām izšķērdīgi. Un šodien Dievs mūs īpaši sargā. Dievs mūs īpaši svētī. Un mēs esam viena no stiprākajām draudzēm Latvijā. Draudze, kas nešķiro cilvēkus. Un draudzes mācītājs ar draudzes atbalstu ir kristīgas partijas rindās, kas spēj mainīt Latvijas politiku. Mēs to spējam! Un es esmu lokomotīve. To pasaka kaut kāds ļauns, slikts laikraksts. Draudze ir patiesības balsts un pamats!
[..] lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. (1. Timotejam 3:15)
Man šķiet, ka aizraujoši ir tas, ko Dievs mums ir sagatavojis. Aleluja! Mēs sākām draudzi ”Kristus Pasaulei” 2008. gadā, un mums sāka pievienoties pirmie cilvēki. Zīmīgi, ka svarīgākie cilvēki, kas mums pievienojās, vēl arvien ir kopā ar mums komandā. Un es domāju, kur es šos cilvēkus esmu aizvedis? Bet kā šie cilvēki pievienojās? Viņi redzēja, ka viens dedzīgi lēkā pa skatuvi un kliedz aleluja. Konferencē “Maritim hotel” mācītājs Mārcis Jencītis iznāca priekšā un teica: “Mēs tagad dziedāsim un slavēsim Dievu tik ilgi, kamēr jūtamā veidā atnāks Dievs.” Mēs slavējām pusstundu, stundu, pusotru stundu, un Dievs atnāca jūtamā veidā. Man tad vēl nebija tādas izpratnes, ka neatkarīgi no tā, vai tu jūti vai nejūti, Dievs ir klātesošs. Bija cilvēki, kas, atnākot uz pirmo dievkalpojumu, redzēja, ka mācītājs uz tāfeles zīmē kaut kādas G12 piltuves, kas visus sūc iekšā. “Mani sūks iekšā?! Nē, es šeit nepalikšu,” un pazuda, tomēr pēc kāda laika atgriezās atpakaļ, jo Dievs atnāca sapnī un pateica: “Ej atpakaļ!” Kad tu sāc kaut ko jaunu, tas ir vareni. Viss ir emociju pilns. Mēs būsim visā pasaulē! Tiks glābtas tautas! Mūsu mērķis ir Dieva svētīta Latvija!
Elizabetes ielā mums bija partneru konference, pirms vēl bija draudze. Tur bija Latvijas karogs un sarkans kalendārs ar lozungu “Latvija Jēzus asinīs šķīstīta baltāka par sniegu”. Tas bija pamatmērķis, un, kad cilvēki pievienojās, viņi satvēra šo vīziju. Ir pagājuši 14 gadi, un šādi mēs esam šodien. Mēs esam auguši ticībā, saprātā, un mums nav tā, kā bija toreiz – viss pa gaisu, haoss, emocijas, krišana zemē, vārtīšanās pa zemi. Viens mācītājs man teica: “Tu tagad esi kā straujš strauts, bet būsi kā upe.” Upe ir plata un dziļa. Es tagad atzīstu savas kļūdas un atceros, ka cilvēkiem sasolīju zilus brīnumus – kas būs, ko mēs izdarīsim. Kur es viņus esmu aizvedis? Es šodien esmu lokomotīve. Mēs esam sasnieguši daudz. Mums nav jākaunas, ka 40 gadus mums ir 40 cilvēku draudze. Tikai vienu gadu draudze nav augusi. Nu, lai paliek tas viens gads, nākošajā gadā paaugsimies. Mēs visi šonedēļ savās grupās plānojām izaugsmi. Cilvēku skaits ir skaisti saplānots. Skatoties uz skaitļiem, šogad mēs būsim pāri par diviem tūkstošiem! Aleluja! Āmen! Man nekas nav pretī. Bet gribu tev teikt vienu lietu – tas nekad nenotiks, ja tu nesēdēsi pie Jēzus kājām un nebūsi izšķērdīgs Dieva lietās. Ja darīsi to, ko darīja Marija, tad tas, ko plāno, piepildīsies un tavā dzīvē būs īpaša svētība.
Man ir vecais 2009. gada kalendārs. Plānojām 40 jaunas mājas grupiņas un 20 jaunus līderus. Tas bija wow. Kur es šos cilvēkus esmu aizvedis? Ko es viņiem sasolīju? Man liekas, ka nekā mums nav, bet es teicu, ka liekam mērķi 40 mājas grupiņas un 20 līderi. Vai tu zini, cik tagad mums ir grupiņas? 200 vai pat vairāk, precīzi neatceros. Bet 2009. gadā plānojām 40 mājas grupiņas. Bez izšķērdības un bez sēdēšanas pie Jēzus kājām šie mērķi nekad nepiepildītos! Tavi plāni jaunajā 2022. gadā piepildīsies tikai ar šo formulu – izšķērdība Jēzus dēļ. Un visas tavas nepilnības Dievs pieslīpēs, patīrīs, Dievs tevi pilnveidos. Mūžu dzīvo, mūžu mācies! Izrādās, ka šis teiciens nemaz nenozīmē izglītību. Oriģinālā tas ir teikts, ka visu mūžu jādzīvo mācoties. Mums daudz ko izkropļo, un nav: mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Kāpēc vajag vienkārši mācīties? Ja tu iemācīto nelieto un nepilveidojies, kam tās zināšanas? Sanāk bomzis ar augstāko izglītību. Jo viņš skolā visu laiku ir klausījies: mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Nē, draugs, ir jābūt pie Jēzus kājām! Un ir jāmācās no cilvēkiem, kas kaut ko ir sasnieguši.
Tas ir viss! Varu vēl par tevi aizlūgt. Bet vai tas var tevi izmainīt? Lēmumi mainīties ir jāpieņem tev pašam, to es nevaru izdarīt tavā vietā. Ar savas lūgšanas palīdzību varu ierosināt tevī vēlmi vairāk meklēt Dievu, vēlmi būt izšķērdīgam Dieva lietās, bet tev lēmumi ir jāpieņem pašam. Zini, ļoti daudz ir atkarīgs no mums pašiem. Ir lietas, ko mēs nevaram kontrolēt, bet ir lietas, kuras ir atkarīgas tikai no mums. Draudzei “Kristus Pasaulei” novēlu būt pie Jēzus kājām un būt izšķērdīgiem Dieva lietās! Un Dieva svētība un īpaša aizsardzība būs ar tevi! Vairojies un augļojies, lai tavi plāni šajā gadā piepildās! Vispirms garīgie plāni un pēc tam visi pārējie. Jēzus saka: dzenieties papriekš pēc Dieva valstības, un pārējās lietas jums tiks piemestas.
“Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja evaņģēlijs 6:33)
To nevajag pārprast, ka nu tikai Salavecis nesīs dāvanas. Bet Dievs ir tas, kas dod gudrību un spēku rīkoties. Un arī brīnumiem ir sava vieta, jo brīnumi notiek! Atceries – viss, ko tu lūgsi, piepildīsies!
“Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit.” (Mateja evaņģēlijs 21:22)
Un viss, ko tu lūgsi, piepildīsies! Dievs vienmēr atbild uz lūgšanām! Tu domā: es piecas minūtes palūdzu, un Dievs neatbildēja. Par mani mamma lūdza desmit gadus! Tikai tad es izdomāju, ka man vajag Jēzu, nevis mammu. Viss, ko man vajadzēja no Jēzus, – lai Viņš mani izglābj. Pārējais ir manās paša rokās, man ir Viņa spēks, man ir Viņa svaidījums, un es to varu lietot, mācīties no Viņa, būt kopā ar Viņu un dzīvot kopā ar Viņu. Svētais Gars, es Tevi lūdzu, pieskaries katram, kas dzird šos vārdus! Svētais Gars, Tēvs, Jēzus Vārdā, lūdzu, dod vēlmi meklēt Tevi, meklēt Tavu vaigu, darīt to ar prieku, darīt to disciplinēti, darīt to enerģiski, izšķērdīgi meklēt Tavu vaigu, meklēt Tevi ik dienas, Jēzus Vārdā! Kungs, un no šī brīža dod vēlmi katram, kas dzird, jaunajā gadā būt izšķērdīgam Tavās lietās! Svētī ikkatru, kas pieņem šos vārdus un tos realizē savā dzīvē! Svētī, Dievs, katru, lai auglība, finansiāla svētība, veselība, izdošanās un mērķi tiek sasniegti, lai ģimenē visi ir veseli, lai ģimenē ir izaugsme, lai bērni aug dievbijībā Jēzus Kristus Vārdā! Āmen! Mājas grupiņas lai aug un attīstās! Lai attīstās un aug biznesi! Paldies Tev, Kungs, par Tavu svētību, paldies par izdošanos, ko Tu mums sniedz! Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Izšķērdība Jēzus dēļ” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
