Katrs cilvēks šajā mainīgajā un bieži vien nedraudzīgajā pasaulē vēlas būt mīlēts, 
atzīts un vajadzīgs citiem. Mūsdienu bezpersoniskais laikmets ir radījis veselu paaudzi, kurai trūkst ciešāku attiecību starp indivīdiem, kura nepazīst piederības izjūtu un rūpes vienam par otru. Daudzi cilvēki tieši mūsdienās meklē patiesus draugus, uz kuriem var paļauties un uzticēties, kādu „ligzdiņu”, kur viņi ir patiesi gaidīti un mīlēti.
Kad grūst līdzšinējās, pasaulīgās vērtības un arī vecie draugi bieži vien nodod un pagriež muguru, par cilvēka patvērumu un atbalstu bieži vien kļūst kāda kristīga draudze Latvijā. Vismaz tam tā vajadzētu būt. Diemžēl pēdējos gados es sastopu arvien vairāk tādu cilvēku, kuri arī visdažādākajās draudzēs nav saņēmuši to palīdzību un mīlestību, uz ko viņi ir gaidījuši un uz ko viņiem arī ir tiesības.
To, ka Kristus draudze nav tikai kopā sanākšana pa svētdienām vien, visos laikos ir sapratuši tie kristieši, kuri patiesi mīl savu Kungu un arī savu tuvāko. Pirms dažiem gadiem, kādā misijas brauciena laikā, Mārcim Jencītim, jaunam vasarsvētku draudzes evaņģēlistam, Dievs deva vīziju un uzdevumu veidot šeit, Latvijā draudzi, kuras galvenā būtība un saturs būtu mājas grupas, kurās brāļi un māsas Kristū mīl un rūpējas viens par otru, mācās kristietību pielietot savā ikdienā, kļūst stipri savā Kungā un arī ved pie Jēzus savus neticīgos tuviniekus un draugus. Pasaules pieredze rāda, ka tās draudzes, kurās ir šī praktiskās kristietības izpausme – mājas grupas, aug visstraujāk, pie tam šīs izaugsmes ātrums ir tieši proporcionāls mīlestības un aprūpes līmenim grupās. Šā gada februārī, iesākot draudzi „Kristus Pasaulei”, draudzes mācītājam bija redzējums par divdesmit stabilām mājas grupām šā gada beigās.
Tagad, decembra sākumā, ir prieks vērot, kā šis redzējums piepildās. Proti, ir sadalījušās divas mājas grupas Rīgā un kopējais mājas grupu skaits draudzē „Kristus Pasaulei” ir sasniedzis 20!
Saruna ar topošo mājas grupu vadītāju- Aiju Metmani:
– Saki, Aija, ko tev pašai dod mājas grupa?
– Forši būt mājas grupā! Sadraudzība cilvēku starpā! Tomēr, ja nopietnāk, sākumā tā bija mana saruna ar Dievu. No sākuma es šaubījos, taču Viņš bija tas, kas lika saprast, ka man to vajag. Kad sāku nākt, iepatikās! Pirms tam biju vairākās draudzēs, pat kalpoju, tomēr manā sirdī un arī dzīvē bija tuksnesis. Bija daudz abstraktu runu un lūgšanu. Ar savu ģimeni jutāmies tur kā svešinieki. Pēc meitiņas piedzimšanas neapmeklēju nevienu draudzi. Tā gāja gadi, bet nekas nemainījās.
– Kas ir mainījies tagad, kad tu esi mājas grupā?
– Atnākusi dzīvība, parādījušies mērķi, radusies liela vēlme kalpot Dievam un cilvēkiem. Beidzot esmu atradusi kaut ko tādu, kas nav bijis nekur. Jau ienākot šajā draudzē, pārņēma sajūta: „Re, kur mūsējā!” Varēja brīvi aprunāties ar cilvēkiem, nebija supergarīguma, jutos kā ģimenē!
– Kā tu raksturotu mājas grupu, kuru tu tagad vadīsi?
– Šajā grupā nāks ģimenes ar maziem bērniem. Tā nebūs tikai ģimeņu grupa, bet tajā noteikti būs precēti cilvēki un daudz bērnu. Mums dzīvoklī ir atsevišķa istaba un arī ir cilvēks kas ir ar mieru pieskatīt viņus sapulces laikā. Tā ka bērniem tur nebūs garlaicīgi!
– Kāds varētu būt apmeklējums pirmajās reizēs?
– Kopā ar mūsu ģimenes pārstāvjiem tie varētu būt 7 pieaugušie un 5 bērni!
– Tad jau pēc pāris nedēļām būs jādalās!?
– Sākums mūsu mājas grupai – 10. decembrī!
Mājas grupas adrese un sapulču laiki:
Aija; Artilērijas 64 – 11. trešdienās 19.00
