Bieži vien cilvēki, kuri nepazīst Dievu un nezina Viņa plānu savai dzīvei, 
jūtas vientuļi, pat depresīvi. Daudzi nesaprot šīs dzīves jēgu un attiecīgi dzīvo vienai dienai, neizvirzot lielākus mērķus vai plānus. Tāda bija Ivo dzīve pirms viņš iepazina Jēzu. Sākot dzīvot ar Dievu un iepazīstot Viņa gribu savai dzīvei, Ivo dzīve izmainījās.
Ivo stāsta: „Pirms iepazinu Dievu, es biju ļoti nomākts cilvēks. Dzīvoju viens, jo sieva bija mirusi, un ar laiku sāku neredzēt savai dzīvei jēgu. Darīju savas ikdienas lietas, bet īsti nesapratu, kāpēc. Es nezināju, kādēļ mēs dzīvojam šeit virs zemes un ko tālāk iesākt savā dzīvē. Nebiju arī no tiem sabiedriskākajiem cilvēkiem, līdz ar to draugu kompānijās laiku nepavadīju. Paldies Dievam, nemēdzu lietot alkoholu – nezinu, kā tas būtu izvērties. Sāka parādīties arvien depresīvākas domas – reizēm vēlējos izdarīt sev galu. Lai gan es, kā daudzi citi cilvēki, ticēju Dieva vai kāda augstāka spēka eksistencei, nēsāju krustiņu un grūtās situācijās pat lūdzu, manu dzīvi tas nekādā mērā neietekmēja.
Man bija kāda bērnības draudzene, kura sāka apmeklēt draudzi „Kristus Pasaulei”. Šī sieviete stāstīja man par Dievu, kas notiek draudzē, un uzaicināja arī mani uz dievkalpojumu. Man ļoti iepatikās atmosfēra un tas, ko sludināja mācītājs. Pamazām sāku nākt uz draudzi, mācīties Bībeles skolā – tas man palīdzēja saprast, kāds ir Dievs, Viņa principus. Es uzzināju, ka šī dzīve virs zemes nav galamērķis, ir arī garīgā pasaule un dzīve ar Dievu debesīs. Tāpat arī sapratu, ka ir jāpalīdz citiem cilvēkiem iepazīt Dievu, lai viņi nenonāktu ellē. Turklāt, esot ar Dievu, cilvēka dzīve jau šeit virs zemes izmainās, cilvēks ir pasargāts no sliktā un Dievs palīdz atrisināt viņa problēmas. Saprotot šīs lietas, izzuda dzīves bezmērķīguma sajūta. Zinu, ka ar Dievu dzīvē viss var izmainīties.
Sāku pavadīt laiku lūgšanās un lasot Bībeli, iet uz mājas grupiņām, dievkalpojumiem. Mājas grupiņā par mani lūdza Dievu, tur iepazinos ar jauniem draugiem. Sākumā varbūt nebija tik viegli atklāties, jo neuzskatīju sevi par sabiedrisku cilvēku, taču vēlāk redzēju siltumu, mīlestību un patiesumu no cilvēkiem, ka viņi mani pieņem tādu, kāds esmu. Es atvēros draudzībai ar šiem cilvēkiem un ieklausījos arī grupiņas vadītājas padomos. Viņa man palīdzēja tuvāk iepazīt Dievu, lasīt Bībeli un lūdza par manām problēmām. Ejot laikam, nomāktība aizgāja no manas dzīves. Es sajutu iekšējas izmaiņas – mieru, dzīvesprieku un Dieva tuvumu. Tagad es zinu, ka Dievs mani uzklausa un sargā. Nomāktība, depresīvās domas ir izgaisušas no manas dzīves! Vairs nedomāju, ka manai dzīvei nav jēgas – tagad arī pats palīdzu citiem cilvēkiem. Aicinu viņus uz draudzi, palīdzu mājas grupiņā un piedalos evaņģelizācijas pasākumos. Es esmu tas, kurš ir apņēmies iet līdz galam un palīdzēt citiem!”
Ivo Ciņa liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa
