Šodienas tēma ir jaunpiedzimšana.
Es varu saderēt, ka tu esi domājis par to, un tu to nesaproti. Ko tad nozīmē piedzimt no augšas? Vai tu esi lasījis Bībelē, kā piedzimt no augšas? Vai tu esi dzirdējis, ka cilvēki cits citam uzdod jautājumu: „Vai esi jaunpiedzimis?” Tev ir jāpiedzimst no augšas! Kas tas ir? Cik būs cilvēku, tik būs dažādu skaidrojumu. Bet vienu es zinu – ja tu neesi jaunpiedzimis, tad tev Dieva valstību neredzēt. Kā tad lai tu piedzimsti no augšas? Lūk, ir kaut kādas lietas, kuras mēs saprotam – ir jāatzīst Jēzus kā savs Glābējs, savs Kungs, jāatzīst, ka esi grēcinieks, ka bez Dieva žēlastības tu nevari būt Dieva klātbūtnē un tev ir jāsaprot, ka ir jādzīvo svēta dzīve. To mēs visu saprotam. Bet kā Svētais Gars ienāk manī un izmaina mani no iekšienes? Vai tu spēj to izskaidrot? Lūk, zinātnieki nodarbojas tieši ar to. Viņi cenšas izskaidrot kā, no kurienes un kāpēc notiek procesi, bet viņi nezina. Viņi spēj izskaidrot lietas, ielūkojoties cilvēka organismā caur mikroskopu, caur rentgena stariem, lāzeriem. Viņi spēj noskaidrot atoma uzbūvi, bet izskaidrot cēloni viņi nespēj. Ir grūti, pat neiespējami izskaidrot kā Dievs dara to, ka cilvēku, kurš ir dzīvojis absolūti nepareizu dzīvi, kurš nav bijis spējīgs pār sevi valdīt, kura dzīve ir bijusi viena vienīga katastrofa, vienā brīdī, Svētajam Garam ienākot viņā, dara viņu par jaunu radījumu. Jauns radījums. Vienkārši ir pateikt: „Jā, tev jānoskaita lūgšana, jāapmeklē draudze, regulāri jālūdz Dievs, jāklausās sprediķi, jācenšas dzīvot pēc Dieva gribas, jādzīvo svēta dzīve, jākalpo Kungam. Jēzum ir jābūt pirmajam tavā dzīvē.” It kā skaidras lietas, kuras spētu pateikt arī zinātnieki. Bet tas, kā Viņš to izdara, es nezinu, draugi. Bet es zinu, ka izdara.

Jaunpiedzimšanas brīnums. Tāpēc jau tas ir brīnums! Tas ir nepieciešams katram, jo, ja tu neesi jaunpiedzimis, tad tev neredzēt Dieva valstību. Tā saka Kristus: „Tev neredzēt Dieva valstību.”

Grieķu vārds, kurš ir minēts Bībelē, kur Jēzus runā par jaunpiedzimšanu jeb piedzimšanu no augšas, skan „apofe”, un tam ir trīs nozīmes:

  • pilnīgi, pamatīgi, radikāli;
  • no jauna, otrreiz; piedzimt vēlreiz, otrreiz – no jauna;
  • no augšas – tātad no Dieva.

Tad, kad Jēzus runāja par jaunpiedzimšanu, un Bībelē ir vairākas rakstu vietas, kurās runāts par jaunpiedzimšanu, piedzimšanu otrreiz, tad šis vārds „apofe” nozīmē pamatīgi, pilnīgi un radikāli, no augšas – piedzimt no Dieva otrreiz, no jauna. Draugi, tad, kad cilvēks piedzimst no augšas, kad pie cilvēka notiek jaunpiedzimšanas brīnums, tad Svētais Gars tevī izdara pilnīgas, pamatīgas, radikālas pārmaiņas. Es nezinu kā, bet tas ir no Dieva žēlastības, ne no manis vai tevis.

Un man nav jāpārdzimst kaķī, sunī vai citā cilvēkā. Es neticu reinkarnācijai. Ja kaut kam tādam arī cilvēki tic, tad es negribu to. Es negribu būt pele vai varde. Es negribu pārmiesoties, lai dzīvotu mūžīgi. Draugs, kad esi piedzimis no augšas, nevis pārdzimis citā cilvēkā vai citā formā, un esi piedzimis no jauna tagad, šeit, te, šodien, tajā brīdī Svētais Gars ienāk tevī. Esmu piedzimis no jauna tajā brīdī, kad atveru savu sirdi Kristum, tajā brīdī, kad atzīstu: „Dievs es esmu grēcinieks. Jēzu es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls, ka Tu nāci virs zemes, ka Tu nomiri par maniem grēkiem un augšāmcēlies, ka Tu esi Dievs. Esi mans Kungs! Esi mans Glābējs!” Un tajā brīdī, kad es pirms 13 gadiem lūdzu šo lūgšanu, es vienā brīdī no narkomāna, dzērāja un izvirtuļa kļuvu par brīvu cilvēku – līdzīgu Kristum. Es to nevaru izskaidrot. Tas ir neticami. Nekas mani vairs nekalpina, bet es kalpoju Viņam. Mana dzīve ir Kristus, jo līdz ar Viņu mana miesa ir krustā sista un nu nedzīvoju vairs es, bet manī dzīvo Kristus. Dievs ir labs. Es piedzimu no augšas. Man ir cita dzīve. Tajā brīdī, kad es piedzimu no augšas, es sāku apmeklēt kapelu un biju tur katru dienu. Man tūlīt ticīgie brāļi iedeva Bībeli, un es sāku to lasīt. Es lasu Bībelē, un mācītājs runā – kas bijis ir pagājis, viss ir tapis jauns. Bībelē ir tāda rakstu vieta. Kas ir atzinis Jēzu par savu Glābēju, tam viss ir pagājis, viss ir jauns. Tu esi piedzimis no jauna. Es to pieņēmu burtiski un paldies, Dievam, es kļuvu kā mazs bērns. Mana domāšana bija pilnībā, pamatīgi, radikāli izmainīta. Es tajā brīdī sāku domāt par sevi kā par absolūti jaunu radījumu – citu cilvēku. Zini, ka jūdiem nebija sveša jaunpiedzimšanas teorija – viņu reliģijā tā pastāvēja. Arī grieķu un citu pagānu tautu reliģijās pastāvēja šis jēdziens. Jūdiem, pēc viņu rakstiem un tradīcijām pastāvēja uzskats, ja kāds atgrieztais no pagānu pasaules pieņēma jūdu ticību, tad viņš skaitījās cits cilvēks, kā no jauna piedzimis. Viņš pat varēja teorētiski precēties ar savu māti vai māsu, jo viņš bija pilnīgi cits cilvēks. Bet tas ir teorētiski, jo praktiski viņi to nedarīja. Jūdu likumi to neatbalstīja un Kristus ne tik. Es runāju par teoriju. Tad, kad es atgriezos pie Dieva, manas iekšējās sajūtas un mans jaunpiedzimšanas brīdis bija tik spēcīgs, ka man nebija ne mazāko šaubu, ka Dievs ir, ka Viņš ir mani izglābis, un es pilnīgi pārstāju domāt par visu, kas ar mani ir bijis līdz tam brīdim – 2000.gada 17.martam. Es nedomāju neko par savu pagātni. Bet tiklīdz manā galvā ienāca domas par manu pagātni, es tās vienkārši metu ārā. Zini, ka tajā brīdī, kad cilvēks piedzimst no augšas, viņš saņem spēku domāt par to, ko grib Dievs, nevis par to, ko grib miesa. Pāvils saka: „Viss mums ir atļauts, bet ne viss tev der.” Un kad es zinu, kas man neder, es nedomāju par to. Tobrīd man nederēja domāt par to, kas ir bijis pagātnē. Es no visas sirds apzinājos un pilnībā izsvītroju savu veco dzīvi. Varbūt bija nedaudz pārmērības, bet es zinu to, ka Dievam pirmajā laikā tā vajadzēja pie manis. Es pilnīgi aizmirsu visu, kas bijis. Tā tas bija ilgāku laiku. Es neuzdrošinājos vispār domāt par pagātni, izņemot kaut kādas lietas, kas bija jānokārto – piemēram jāatdod parādi. Es nedomāju ne par veciem draugiem, ne par ko, kā vien pastāstīt viņiem par Kristu, un viss. Jauns radījums – pilnīgas, pamatīgas, radikālas izmaiņas. Cilvēks caur Jēzu Kristu, caur Jēzus asinīm, kad Svētais Gars viņā iemājo, tiešām kļūst par jaunu radījumu. Tas nav uz papīra. Tas ir reāli. Tas nav tikai vienkārši Dieva vārdā, bet tas darbojas. Ne zinātnieki, ne es to nespēj izskaidrot.

„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Aleluja! Gāja laiks un, lasot Dieva vārdu, es sapratu, ka man ir jāliecina, un, lai liecinātu, man šis un tas ir jāpastāsta par savu veco dzīvi. Es savā liecībā sakārtoju visu no savas vecās dzīves – kāds es biju un kāds es esmu šodien. Vēl vēlāk es sāku saprast, ka ir kādas lietas, ko es šobrīd mierīgi varu domāt un man to dēļ vairs nav nekādu problēmu tagad. Un es šīs lietas domāju analītiski. Ja es šodien pārdomāju pagātni, tad es pārdomāju to nevis tāpēc, ka es tīksminos – „Vai cik toreiz bija labi”, bet tāpēc, lai analizētu savu dzīvi kāda viņa bija pirms tam, lai saprastu savu dzīvi šodien, lai saprastu sevi šodien un lai saprastu kā palīdzēt citiem, lai tuvotos Dievam un kalpotu Viņam efektīvi. Tikai tāpēc.

Vai kāds atceras notikumu, kā no Sodomas izveda Latu un viņa sievu? Dievs teica, lai viņa neskatās atpakaļ, bet Lata sieva atskatījās uz Sodomu un kļuva par sālsstabu. Tā ir mūsu Dieva mācība šodien. Neskaties atpakaļ uz savu veco dzīvi. Ja tu arī atskaties atpakaļ, tad tikai tāpēc, lai analizētu, lai kaut ko mācītos, lai liecinātu, lai kalpotu ar to Dievam. Neskaties atpakaļ! Domās neatgriezies atpakaļ vecajā dzīvē. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzū Kristū tu esi jauns radījums! Tu esi jaunpiedzimis! Šis vārds uzmundrina, ceļ, virza, apstiprina to, par ko mums jau bija nojauta. Jā, mēs tiešām esam jauni radījumi. Tu tiešām esi jauns radījums!

Pirmā rakstu vieta par jaunpiedzimšanu ir visinteresantākā Bībelē, un tā ir atrodama Jāņa evaņģēlija 3. nodaļā. Tur ir stāstīts par Nikodēmu un Jēzu Kristu. Viss šis sprediķis ir cēlies no šīs nodaļas. Es to pārdomāju visu nedēļu. Un jo vairāk pārdomāju, jo mazāk saprotu par to, kā Dievs to dara un kas notiek. Es daudz ko nesaprotu, bet es zinu to, kas ir rakstīts un ka es esmu jauns radījums, un zinu, kas man no savas puses ir jāizdara, lai piedzimtu no augšas. Tajā pašā laikā es zinu, ka es pats no sevis nevaru no augšas piedzimt. Tas nav ne mans nopelns, ne mans darbs. Un tomēr tam ir kaut kādi priekšnosacījumi.

Nikodēms bija farizejs – sinedrija loceklis, jūdu valdības vīrs. Viņa vārds tulkojumā nozīmē „tautas uzvarētājs”. Pats vārds jau liecina par to, ka viņš bija jūdu patriots. Nikodēms bija jūdu bauslībā mācīts cilvēks – viņš pārzināja jūdu reliģiju. Viņš pārzināja arī to, ka rakstos ir apsolīts Kristus – Mesija. Viņš zināja arī to, kas rakstos ir teikts par jaunpiedzimšanu. Šodien es, iespējams, izmainīšu dažu labu nepareizu priekšstatu par to, kas tad īsti notika šajā sarunā starp Nikodēmu un Jēzu Kristu. Šis cilvēks naktī atnāca pie Jēzus. Parasti to skaidro ar to, ka viņš baidījās sevi publiskot, jo viņa ticība Kristum vēl nebija nobriedusi. Viņš apzinājās, ka viņš sevi tādā veidā kompromitēs – viņu var izslēgt no draudzes un var būt nepatīkamas sekas. Tieši tāpēc viņš nāca naktī. Taču tam ir vēl viens izskaidrojums – tajā laikā, ja tu gribēji ar cilvēku vest mierīgu, nopietnu sarunu, tad tā vislabāk varēja notikt naktī. Un lūk, Nikodēms nāca naktī pie Jēzus. Vai nopietnas sarunas dēļ, vai bailēs no jūdiem? Var būt gan viens, gan otrs, bet viņš nāca naktī.

„Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” (Jāņa 3:1-2)

Nikodēms atzīst, ka Jēzus ir no Dieva, taču tajā pašā laikā viņš nāk slepus naktī. Un te nav rakstīts, ka viņš saka: „Es atzīstu, ka Tu esi Jēzus – Mesija, Kungs.” Par to šeit netiek runāts. „Tu esi mācītājs, kas nācis no Dieva.” Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus darīja brīnumus. Viņš nesaka, ka atzīst Jēzu par Mesiju, Dieva Dēlu.

Nikodēma saruna ar Jēzu bija diezgan asa. Jēzus atbild viņam radikāli. Bieži vien radikāli sprediķi, sarunas, kad nosauc lietas īstajos vārdos, nevis kaut kā manipulējot jeb ejot uz kompromisiem, un kad norāda uz lietām, kādas tās ir, rada izmaiņas pie cilvēkiem.

„Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” (Jāņa 3:3)

Kāpēc Viņš to saka? Tāpēc, ka Nikodēms atzīst Viņu par mācītāju no Dieva nākušu. Taču Jēzus saka, ka „tu esi pazudis, tu neesi jauns radījums. Tu neesi atzinis Mesiju, iepazinis Kristu. Tu neesi atzinis sevi kā grēcīgu. Tu nāc pie manis naktī”. Es jau skaidroju abas nozīmes, kāpēc Nikodēms pie Jēzus nāca naktī. Arī tad, kad mēs lasām šo rakstu vietu, tā šķiet sarežģīta. Kā tu domā, vai Nikodēms saprata?

„Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” (Jāņa 3:4)

Nikodēms „tēloja nezinīti” – viņš nesaprot, kā var piedzimt, vecs būdams. Draugi, jūdu reliģijā bija un ir termins par jaunpiedzimšanu.

„Jēzus atbildēja un viņam sacīja: “Tu esi Israēla mācītājs un to nezini?” (Jāņa 3:10)

Jēzus zināja, ka Nikodēms zina. Viņš redzēja, ka viņam ir kaut kas, kas attur viņu atzīt Jēzu par Kungu, kaut kas, kas attur viņu piedzimt no augšas un kļūt par jaunu radījumu Kristū. Jēzus turpināja sarunu.

„Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa 3:7-8)

Redzi, cik forša rakstu vieta tiem, kam patīk šļūkt, vai ne? Ja es esmu piedzimis no Gara, tad tas vējš no Gara pūš kur gribēdams. Šodien aizpūta mani uz vienu draudzi, bet nākamreiz uz citu. Šodien vispār nopūta mani gar zemi. Veikalā stāvu pie vitrīnas, kurā ir desmit desas. Vējš pūš kur gribēdams, un šodien es pirkšu to desu, jo Svētais Gars tā teica. Visur Svētais Gars un visur Viņš pūš. Cilvēkiem ir neadekvāta uzvedība, bet Svētais Gars pūš kur gribēdams. Šiem cilvēkiem neeksistē nekādas mācības. Draudzes disciplīna viņiem neeksistē, jo viņu vējš šodien pūš tā. Un mēs lai nemaz neiedomājamies, ka esam augstāki par Svēto Garu. „Vai tad jūs nezināt, ka Svētais Gars pūš kā gribēdams? Viņš šodien mani papūta nedaudz aprunāt, paskatīties TV kailas sievietes. Vējš pūš kur gribēdams.” Par ko tiek runāts šajā rakstu vietā? Tā ir grūti izprotama, bet es zinu, par ko te tiek runāts. Vismaz tik daudz es zinu, par ko Jēzus runā. Viņš saka, ka vēju var dzirdēt, var sajust, bet tu nezini, no kurienes viņš nāk. Zinātnieki izskaidroja, ka tur pārvietojas gaisa masas. Bet tu nezini, no kurienes! Tā ir līdzība. Vējš pūš, un tu viņu jūti un dzirdi, bet nezini no kurienes. Tieši tāpat ir ar cilvēku. Nezinu kā tas notiek, bet es zinu, ka, kad cilvēks piedzimst no Gara, to var redzēt, sajust un dzirdēt, jo notiek pamatīgas, pilnīgas un radikālas pārmaiņas viņa dzīvē. Lūk, kā vējš pūš kur gribēdams. Tu viņu dzirdi, bet neredzi. Tajā pašā laikā tu redzi vēja iedarbību. Tāpat ir ar Svēto Garu un ar jaunpiedzimšanu. Mēs nespējam saprast kā, bet mēs redzam izmaiņas savās un citu cilvēku dzīvēs. Lūk, cik vienkārši var noteikt, vai tu esi piedzimis no augšas. Kā man saprast, vai cilvēks ir piedzimis no augšas, piedzimis no Gara? Ļoti vienkārši – tavi darbi liecina par to vai tu piederi Kristum vai nē. Tiem, kas piedzimuši no augšas, dzīvē ir izmaiņas. Tiem, kas piedzimuši no augšas, ja viņu dzīvē vēl ir kādi grēki, viņiem ir žēl šos grēkus un viņi cīnās pret tiem. Tie, kas necīnās, un tiem, kam nav izmaiņas dzīvē, tie nav piedzimuši no augšas. Tāpēc šodien ir šis sprediķis. Ja tu šodien neesi piedzimis no Gara, no augšas, tad es lūdzu par tevi Dievu.

Dievs, dod, lai katrs viens šeit piedzimst no Tevis. Lai katram vienam notiek radikālas pārmaiņas dzīvē. Lai katram ir vēlēšanās dzīvot Tavā gribā un līdzināties Tev. Dari šīs izmaiņas, kuras mēs nespējam aptvert. Dari to! Dod katram vēlēšanos dzīvot svētu dzīvi. Katram, kurš šodien arī grēko – Dievs, dod šo grēku nožēlu un palīdzi tikt galā un cīnīties līdz asinīm ar grēku!

Lūk, jaunpiedzimšana. Viena lieta ir skaidra – jaunpiedzimis cilvēks piedzīvo radikālas izmaiņas, viņš kļūst līdzīgs Kristum. Jaunpiedzimušam cilvēkam ir spēks dzīvot Dieva gribā. Ja cilvēks nav jaunpiedzimis, viņam nav šī spēka, un viņš nevar dzīvot Dieva gribā. Tas nav iespējams. Savā spēkā es nespēju ne mantot mūžīgo dzīvību, ne dzīvot Viņa gribā.

Bībelē Nikodēms ir minēts trīs reizes. Pirmo es tikko jau izstāstīju. Otro reizi par Nikodēmu mēs lasām Jāņa evaņģēlija 7. nodaļā. Nikodēms bija farizejs – sinedrija loceklis, un viņš bija šajā valdībā, kura bija nolēmusi nogalināt Jēzu. Viņi izsūtīja cilvēkus sagūstīt Jēzu, bet šie cilvēki atgriezās bez Viņa. Farizeji bija dusmīgi. Viņi nolādēja tautu un teica, ka arī viņu prāti ir sajaukti. Taču viens no viņu vidus, Nikodēms, iebilda.

„Daži no viņiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika. Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizejiem, tie viņiem sacīja: “Kāpēc jūs Viņu neesat atveduši?” Sulaiņi atbildēja: “Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” Farizeji viņiem atbildēja: “Vai arī jums prāti sajaukti? Vai gan kāds no valdības vīriem vai no farizejiem tic Viņam? Nē, tikai šī tauta, kas nepazīst bauslības, – lai nolādēti viņi!” Tad viens no viņu vidus, Nikodēms, kas jau agrāk bija nācis pie Viņa, sacīja: “Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?” Tie atbildēja viņam: “Vai arī tu esi galilietis? Izpēti un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis.” Un tie aizgāja katrs savā mājā.” (Jāņa 7:44-53)

Faktiski pēc Bībeles Nikodēms publiski aizstāv Kristu. Pirmo reizi viņš nāk slepus naktī, bet otro reizi viņš jau kautrīgi izsaka savu viedokli. Nikodēms nesaka, ka Viņš ir Dieva Dēls, Mesija, viņš pat nesaka šajā komisijā, ka Jēzus ir mācītājs no Dieva nācis. Viņš aizstāv Jēzu, bet nedaudz neitrāli. Trešo reizi Nikodēms ir minēts Jāņa evaņģēlija 19.nodaļā.

„Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem, lūdza Pilātu, lai tas atļautu noņemt Jēzus miesas; un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un noņēma Viņa miesas. Bet arī Nikodēms nāca, kas kādreiz naktī pie Viņa bija nācis, un atnesa svaidāmās zāles, maisījumu no mirrēm un alvejas, kādas simts mārciņas. Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās autos kopā ar smaržvielām, pēc jūdu bēru paražām. Bet tanī vietā, kur viņus bija krustā situši, bija dārzs un šinī dārzā jauna kapa vieta, kurā vēl neviens nebija glabāts. Tur tie ielika Jēzu jūdu sataisāmās dienas dēļ, jo kapa vieta bija tuvu.” (Jāņa 19:38-42)

Kad Jēzus bija krustā sists, kad Viņa nāve bija pierādīta, tad Jāzeps no Arimatijas gāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas, lai apglabātu tās. Jāzeps slepenībā bija Jēzus māceklis, jo baidījās no jūdiem. Tas ir diskutabls jautājums, kā slepenībā var būt Kristus māceklis, bet te tā rakstīts. Šeit ir minēts, ka kopā ar Jāzepu nāca arī Nikodēms. Kurš apglabāja Jēzu? Nikodēms. Tas pats, kurš nāca naktī. Tas pats, kurš kautrīgi iestājās par Kristu sinderijā.

Tāpēc Nikodēma ticības ceļu es rēķinu trīs posmos:

  1. No sākuma viņš neatzīst Jēzu par Mesiju, nesaprot;
  2. Otrajā reizē viņš sāk atzīt daļēji, ne pilnībā;
  3. Visbeidzot, Nikodēms atzīst Jēzu publiski.

Es nevaru 100% pierādīt no Bībeles, ka tiešām Nikodēms kļuva par Kristus mācekli, bet tas būtu labākais scenārijs, jo nevar pierādīt arī pretējo, ka viņš nekļuva par Kristus mācekli. Lai nu kā tur arī bija, bet tik un tā būs trīs punkti saskaņā ar šo rakstu vietu. Lūk, tas ir visparastākais ceļš līdz jaunpiedzimšanai, kur pirmais posms ir, kad cilvēks neatzīst Kristu, otrais – atzīst daļēji, bet viņa dzīvē to vēl nevar redzēt un trešais – atzīst Kristu kā savu Glābēju, atzīst savus grēkus un piedzimst no augšas.

„Kas tēvu vai māti vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts, un, kas dēlu vai meitu vairāk mīl nekā Mani, tas Manis nav vērts.” (Mateja 10:37)

Jautājums saskaņā ar šiem Jēzus vārdiem – vai Nikodēms bija jaunpiedzimis pirmajos divos punktos? Pirmoreiz viņš nāk pie Jēzus naktī, otrajā reizē kautrīgi aizstāv Jēzu sinedrijā. Grūti spriest, bet šķiet, ka nē.

Mēs esam gaisma kalna galā. Mūsu ticība nevar būt neredzama. Mēs esam Kristus liecinieki. Tu esi Kristus liecinieks! Tu nevari būt slepens māceklis. Jaunpiedzimušam cilvēkam notiek pamatīgas, radikālas un pilnīgas izmaiņas. Viņa miesa ir krustā sista, un nu nedzīvo vairs viņš, bet viņā dzīvo Kristus. Viņš dara Kristus darbus.

Dažas interesantas lietas saskaņā ar šiem trim punktiem, kas mani šonedēļ uzrunāja. Piemēram, kāpēc cilvēki nenāk pie Kristus? Vai tu esi domājis par to? Tu lūdz, liecini cilvēkiem. Kāpēc viņi nenāk?

Otrs jautājums – kāpēc cilvēki, kuri ir jaunpiedzimuši, kaut kādā brīdī tomēr apstājās un sākās lejupslīde, un tad viņi pazaudē savu jaunpiedzimšanu? Viņi, iespējams, sēž draudzē, bet jau sen ir pazaudējuši savu jaunpiedzimšanu. Bet viņi tic un domā, ka pieder Dievam. Kāpēc tā notiek? Kāpēc tā notiek, ka tu esi sācis savu kalpošanas, ticības ceļu un kaut kādā brīdī tu apstājies? Tu stāvi uz vietas un nespēj tikt tālāk. Un te nav nekā sarežģīta, draugs. Pirmais punkts – tu vienkārši neatzīsti kaut kādas lietas savā dzīvē, kas neatbilst Dieva gribai. Tu uzskati, ka tas kā tu rīkojies un kā tu dzīvo ir pareizi. Lūk, Jēzus skaidro Nikodēmam kā piedzimt no augšas.

„Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam.” (Jāņa 3:14)

Jēzus runā par krusta nāvi. Ir jāatzīst Kristus kā savs personīgais Glābējs.

„(..) lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,” (Jāņa 3:15,16)

Kurš šo pantu nezina? Un par ko ir šis pants? Par jaunpiedzimšanu! Ikviens, kurš tic! Viss, kas man ir vajadzīgs, ir nevis kā Nikodēms sākumā – daļēji atzīt, bet pilnībā atzīt, ka Jēzus ir Kungs. Tajā brīdī, kad tu atzīsti, ka Viņš ir Dievs, Kungs pār dzīviem un mirušiem, tevī ienāk Svētais Gars un tu piedzimsti no augšas. Tajā brīdī, kad tu atzīsti: „Dievs, es nespēju saviem spēkiem dzīvot svētu dzīvi, es nespēju dzīvot mūžīgi saviem spēkiem, es nespēju tikt galā ar iedzimto grēku, Tu man esi vajadzīgs, Tava žēlastība! Es ticu, ka Tu esi nomiris par maniem grēkiem”, tevī ienāk Svētais Gars un notiek jaunpiedzimšana, un tu saņem spēku dzīvot svētu dzīvi un dzīvot Dieva gribā. Taču, ja tu spēlējies ar šo Dieva spēku un necenties dzīvot Dieva gribā, lūk, notiek tas punkts, kur tu apstājies.

„Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc, ka viņu darbi bija ļauni. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti. Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti.”(Jāņa 3:17-21)

Es jums mācīšu no šīs rakstu vietas. Tātad, kāpēc cilvēki nenāk pie Kristus? Kāpēc cilvēki kādā brīdī apstājas? Pirmkārt, cilvēki nenāk pie Kristus tāpēc, ka viņu darbi ir ļauni. Kā to saprast? Vai ir bijuši cilvēki, kurus tu esi aicinājis pie Dieva, bet viņi tev ir atteikuši tā skaisti, spēcīgi un varbūt pat nikni? Un varbūt pat viņi ir kļuvuši par taviem ienaidniekiem. Varbūt viņi tevi aprunā un karo pret tevi. Varbūt tie ir tavi radinieki, bijušie draugi, bet tu esi piedzimis no jauna un tevī ir radikālas izmaiņas. Šie cilvēki ir pieraduši pie savas patiesības! Viņi varbūt no paaudzes paaudzē ir mantojuši kādu reliģiju, piemēram, kristīgu reliģiju bez paša Dieva. Viņiem ir sava vērtību sistēma, vērtību skala ģimenēs no paaudzes uz paaudzi. Viņiem ir savi principi, ko viņi paši ir atklājuši un pie kuriem pieturas. Bet viņi nav pareizi Dieva priekšā un tajā brīdī, kad tu aicini cilvēku pie Kristus, vari pat neteikt, ka viņš grēko un lai nāk pie Kristus, jo tiklīdz tu aicini cilvēku pie Kristus, no tevis nāk gaisma. Tevī ir Svētais Gars un no tevis nāk gaisma. Svētais Gars pieskaras un cilvēkam ir divējāda reakcija – vai nu nē, vai jā. Lūk, kā šajā rakstu vietā! Šiem cilvēkiem ir mīļi savi principi un savi grēki, kurus viņi neuzskata par grēkiem. Viņi uzskata, ka tie nav grēki, bet Svētais Gars saka, ka tas ir grēks, tas ir slikti. Bet šis cilvēks labākajā gadījumā uzskata sevi par labu cilvēku, par cilvēku, kurš dzīvo pēc saviem principiem. Kas tā par Bībeli? Kas tas par Svēto Garu? Un viņi pie Kristus nenāk, jo darbi ir ļauni.

„Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.” (Jāņa 3:20)

Te netiek runāts par to, lai cilvēki neuzzina, ka esi grēcinieks, bet par to, ka tu domā, ka neesi grēcinieks. Un viņi nepieļaus, ka kāds norādīs, ka viņi nepareizi dzīvo. Viņi paliks pie principiem, pēc kuriem dzīvo paši, viņu bērni, sieva, vīrs, draugi, viņu Latvija. Viņi domā, ka viņu darbi nav ļauni, bet tiklīdz tie nonāk gaismas ietekmes zonā, tad viņiem tiek norādīts, ka to dzīve ir nepareiza. Šie cilvēki ienīst gaismu. Kāpēc? Jo viņu darbi bija ļauni un viņi grib dzīvot pēc sava prāta. Jēzus nespiež dzīvot pēc Viņa prāta. Mums ir izvēle. Kad cilvēkam tiek norādīts no augšas, ka tas, kā viņš domā par sevi ir nepareizi, ka tas, kā viņš dzīvo, nav pareizi Dieva priekšā, viņš negrib to dzirdēt.

Piemērs – ir cilvēki, kuriem riebjas, ka mācītājs klaigā. Viņiem riebjas, kā viņš sludina. Viņiem riebjas slavēšanas grupa. Es tev kaut ko pateikšu. Ja mācītājs mainītu savu stilu un sāktu runāt mierīgi aiz kanceles, tad šie cilvēki, kuriem riebjas skaļā sludināšana, pēkšņi teiktu, ka viņiem riebjas, ka mācītājs tēlo, viņa kustības, izskats un tas, kā viņš sludina – aizmigt var. Viņiem nekad nebūs labi, kā mācītājs sludina, jo patiesībā šiem cilvēkiem riebjas nevis stils, bet gaisma, ko mācītājs sludina. Lai nāk gaisma! Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek, kā debesīs, tā arī virs zemes mūsu dzīvēs! Un mums būs piedzimt no augšienes un mums būs radikālas, pamatīgas un pilnīgas izmaiņas. Aleluja! Mēs sagrausim viscietākos cietokšņus! Mēs pārvarēsim visgrūtākās grūtības. Aleluja! Jo mums ir Svētā Gara spēks. Un es kliegšu, lēkšu un dejošu Dievam par godu! Un man vienalga, ko jūs domājat par mani! Es sludinu patiesību ar žargona vārdiem,  lai tu saprastu. Man nav svarīgi, ko par mani domā! Man ir svarīgi, ka es nesu gaismu. Lūk, kāpēc ir tāda reakcija. Cilvēkiem nepatīk patiesība, kas padara viņus par grēciniekiem Dieva priekšā. Vai viņiem patīk vai nepatīk, bet viņi ir grēcinieki Dieva priekšā, un bez Dieva žēlastības viņi nevar būt glābti. Ir tikai divi ceļi – debesis un elle, un neviens, kas nav piedzimis no augšas, neredzēs debesis, neredzēs Dieva valstību. Tie ir Jēzus vārdi. Tie, kas pagājušajā pirmdienā mācījās Līderu skolā to zina, jo es mācīju par šīm lietām. Dievs ir labs!

Kad Stefans runāja patiesību, jūdi, kad dzirdēja patiesību par sevi, aizspieda ausis. Viņi šausmīgā naidā aizspieda ausis un nespēja klausīties šajos vārdos. Tie bija Dieva gaisma, kas norādīja uz viņu nepareizajām attiecībām ar Dievu un norādīja uz ceļu uz debesīm. Ir jāatzīst Dieva priekšā: „Esmu grēkojis, domājis nepareizi. Dievs piedod!”, un tajā brīdī notiek jaunpiedzimšana. Bet viņi to nevēlējās. Kā viņi izgāza savu naidu pret Dievu? Viņi nomētāja Stefanu ar akmeņiem – nogalināja viņu. Šo pasākumu vadīja Sauls – nākamais Pāvils. Arī Sauls bija paštaisns – farizejs no farizejiem, bet tajā brīdī, kad viņš piedzima no augšas, viņa dzīve pamatīgi, radikāli izmainījās uz visiem laikiem.

Jeremija runāja patiesību un viņu par to vajāja. Bībele ir pilna ar piemēriem, kur Izraēla pravieši sludina patiesību un viņus vajā un nogalina. Cilvēki ienīda gaismu tikai viena iemesla dēļ – viņi negribēja atzīt, ka tas kā viņi domā un dzīvo ir nepareizi Dieva priekšā.

Tātad ir jāatzīst divas lietas:

  1. Ka Jēzus ir Kungs pār dzīviem un mirušiem, ka Viņš ir Dieva Dēls, Viņš ir Dievs un nomiris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies;
  2. Ka mēs esam dzīvojuši nepareizi Dieva priekšā, un ka mēs saviem spēkiem pat nespējam dzīvot svēti tā, kā Viņš grib.

Tie ir divi priekšnosacījumi jaunpiedzimšanai, un pēc tam tu piedzimsti no augšas. Es nezinu kurā brīdī, bet Dievs to izdara. Man tas bija spēcīgi, bet citi pat nepamana to brīdi, jo nebija nekādas sajūtas, nekas īpašs. Kā tu zini, ka esi jaunpiedzimis? Jo tev bija piedzīvojums? Nu un! Tas neko neizsaka! Es to varu zināt pēc tā, vai ir izmainījusies mana dzīve, nevis, vai man ir bijis piedzīvojums. Un nav svarīgi, vai tu zini to brīdi vai nē, jo svarīgi ir, ka tava dzīve ir izmainīta – tev ir Svētais Gars, spēks un vēlme dzīvot svētumā un tu cīnies. Tas nenozīmē, ka visa tava dzīve ir perfekta un tev nav nekādu grēciņu – tie ir, taču tu viņus atzīsti Dieva priekšā un cīnies, lai izmainītos.

Mēs šodien sapratām, kāpēc tik daudziem nepatīk tas, ka tu stāsti par Kristu, kā tu dzīvo, smaidi, runā, kāpēc tik daudziem skauž. Piemēram, nesen kādam no mūsu cilvēkiem darbā uzdāvināja mašīnu un kaimiņš pārstāja vispār ar viņu runāt. Tāda skaudība. Pēc viņa domām, viņš ir tas, kurš dzīvo pareizi, nevis mēs. Bet mums būs vienmēr! Aleluja!

„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Fil. 4:19)

Tavs Dievs apmierinās katru tavu vajadzību. Viņš ir tavs gans un tev netrūkst nenieka! Viņš tev liek ganīties zāļainās ganībās.

Kāpēc daudziem nepatīk tas, kā tu dzīvo un kā tu runā? Jo tava dzīve ir piektais evaņģēlijs, kurš atklāj šī cilvēka stāvokli attiecībā pret Dievu, un viņi ienīst gaismu. Taču, kad mēs lūdzam un turpinām strādāt, Dievs izdara kaut ko nesaprotamu, un šie cilvēki attiecīgajā brīdī, kad viņi ir nonākuši kādā punktā, tiek glābti. Viņi atzīst Dievu un savus grēkus un notiek jaunpiedzimšana. Un cilvēks, ko tu vismazāk gribēji redzēt dievkalpojumā, sēž jau šeit.

„Jo ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki, un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā laika spēkus, un krituši, atkal vest pie atgriešanās, jo tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā.” (Ebrejiem 6:4-6)

Redzi, pēc jaunpiedzimšanas var pienākt brīdis, kad cilvēks atkrīt un bieži vien pat pats to nezinot. Kā tu domā, kā nāk atkrišana? Vai ar spēcīgu spērienu? Nē, velns pie tevis strādā ar gadiem un spiež uz vienu, diviem vai trim punktiem tavā dzīvē. Parasti tie ir nauda, sekss un vara. Velns spiež uz šiem trim punktiem dažādos veidos un strādā pie tevis, un tu pieļauj mazu kompromisu, kuram vēl nav nekādas sekas. Pēc tam seko vēl viens maziņš un vēl viens maziņš kompromiss, un tu pat nemani to un pārstāj saprast, ka ej uz kompromisiem. Iet dienas, nedēļas un gadi, tu sēdi draudzē, bet tu neesi vairs jaunpiedzimis, bet esi atgriezies savā vecajā dzīvē. Tu sēdi draudzē un tici, ka tev ir Dievs un mūžīgā dzīvība. Saprati, ko es runāju? Tas notiek nemanot. Tāpēc esiet modri! Cīnieties!

„Un sacīja: “Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.” (Mateja 18:3)

Kādiem mums ir jātop? Kā bērniem! Bērni ir tādi, kas izsvītro visu savu pagātni – nav vairs pagātnes, visi grēki ir piedoti, un tu kā mazs bērns sāc dzīvot pilnīgi jaunu dzīvi saskaņā ar Dieva gribu. Ja tu tā nesāc darīt, tad tev neredzēt Dieva valstību.

„Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem” (1. Pētera 1:3)

Kristus atdzemdina ar Savu augšāmcelšanos, ja mēs tam ticam. Un Pēteris vairāk kā citi zināja, ko nozīmē „iet kopā ar Kristu cietumā un nāvē”, bet viņam nebija spēks. Tomēr pēc Kristus augšāmcelšanās viņš aizgāja nāvē dēļ Kristus. Pēteris labi zina, ko nozīmē, kad tu esi atdzimis, kļuvis kā bērns, atmetis visu. Kas bijis, ir pagājis un viss ir tapis jauns. Tu esi jauns radījums. Ja tu neesi jauns radījums, tu neesi spējīgs dzīvot Dieva gribā. Tev ir jāpiedzimst no augšienes. Kā to izdarīt? Atzīt, kapitulēt Dieva priekšā! Viņš ir Kungs, nevis tavi standarti vai tas, kā ir dzīvojusi tava mamma, bet tas, kā Dievs grib, lai tu šodien dzīvo, citādi tu paliec uz vietas un tad draud atkrišana.

„Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā” (Titam 3:5)

Kā tad Dievs tevi mazgā? Ūdens kristībā. Jaunpiedzimušie kristās. Nevis kristās, lai jaunpiedzimtu, bet otrādi. Tie, kas ir jaunpiedzimuši, tie kristās un tā ir nevis ārēju rituālu izpilde, bet viņi slēdz derību ar Dievu cilvēku priekšā. Jēzus ir mans Kungs, un es visu savu dzīvi veltu viņam. Punkts. Vēl mazgāšanās ir tad, kad tu savā lūgšanā ej pie mazgāšanās trauka, kur atzīsti savus grēkus, cīnies, šķīsties un lūdz, lai Dievs tev palīdz dzīvot svētu dzīvi, pildīt Dieva gribu. Un atjaunošanās Svētajā Garā ir ļoti vienkārša. Svētais Gars tevī mājo, un tev ir spēks dzīvot tā, kā grib Dievs.

„Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Romiešiem 6:4)

Mums ir atjaunota dzīve!

„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.”(2.Korintiešiem 5:17)

Nāvei vairs nav varas pār tevi. Nekāda veida nāves izpausmēm, slimībai, miesai, nabadzībai, apstākļiem, velnam un viņa eņģeļiem vairs nav varas pār tevi. Tikai vienam pieder vara, un Viņa vārds ir Jēzus! Bez žēlastības mēs esam pazuduši. Bez Viņa žēlastības mēs nespējam izdarīt Viņa gribu. Un ja mēs neesam jaunpiedzimuši, mēs to nevaram notēlot.

Aleluja! Svētais Gars, kas ir manī, mani pamudināja: „Paaicini priekšā tos, kurus Es – Dievs, uzrunāju un kuri nav jaunpiedzimuši, un arī tos, kuri ir bijuši tādi, taču šobrīd ir pazaudējuši šo žēlastību, un arī tos, kuri joprojām ir jaunpiedzimuši, bet šobrīd ir tādā stāvoklī, ka vēl tikai viens mazs solītis, un viņi būs pazaudējuši žēlastību!” Tāpēc es aicinu tevi Jēzus vārdā. Ja tu gribi, lai viss ir pagājis, un viss ir jauns, ja tu gribi atzīt, ka Jēzus ir vienīgais Kungs un Glābējs, atzīt, ka bez atklātības Viņa priekšā, pastāvot uz saviem principiem, nevis to, kā Dievs to grib, tu nevari paturēt savu glābšanu vai, ja tu esi soli no pazušanas, es aicinu tevi atjaunot attiecības ar Dievu. Ja tu gribi atjaunot attiecības ar Dievu, ja tu neesi jaunpiedzimis vai ja esi pazaudējis jaunpiedzimšanu, savu glābšanu jeb arī tu esi soli no pazušanas un tev šajā brīdī ir vajadzīga palīdzība, tad nāc šeit priekšā, un mēs kopīgi ar tevi lūgsim Dievu.

Ir tikai divas lietas, kas ir vajadzīgas. Pirmā ir atzīt, ka Jēzus ir Kungs pār dzīviem un mirušiem un otrs – būtu labi, ka tu ne tikai šeit, bet arī mājās pārskatītu savu ticības dzīvi, savas domas – kā tu domā, kā ir jābūt un par to, kā Dievs grib, lai viss ir. Atstāj šo grēku un ļauj gaismai celt ārā un saukt lietas īstajos vārdos – kur netiklība ir netiklība, zagšana ir zagšana, aprunāšana ir aprunāšana. Elementāri. Ka arī mēs pēc tam ik dienas, kad mēs kļūdāmies, ejam lūgšanā un arī lūgšanas laikā atzīstam savas kļūdas un lūdzam, lai Dievs palīdz izmainīt konkrēto lietu. Un ja tev būs šī vēlme, kas nav tikai vēlēšanās, bet tavs lēmums, ka tu centies tikt galā, cīnies, tu esi dzīvs. Lūgsim kopīgu lūgšanu.

Mīļais Debesu Tēvs es ticu, ka Tu nāci virs zemes Jēzū Kristū. Ka Tu sūtīji Savu Dēlu, kurš nomira par maniem grēkiem, ir augšāmcēlies un sēž pie Tēva labās rokas. Es atzīstu Tevi par Dievu un Kungu. Es ieaicinu Tevi, Svētais Gars savā sirdī, sevī. Es lūdzu pēc Tava spēka. Jēzu, mazgā mani, šķīsti mani, tīri mani. Dod man vēlmi dzīvot pēc Tava prāta, palīdzi man cīnīties, lai dzīvotu Tavā gribā. Jēzu, es atzīstu, ka esmu grēcinieks un bez Tavām asinīm, bez Tavas žēlastības es esmu pazudis. Lūdzu, piedod visus manus grēkus. Nāc manā sirdī! Esi mans Kungs! Atdzemdini mani no augšas! Izmaini manu dzīvi pilnīgi, pamatīgi, radikāli. Paldies Tev, Jēzu, ka Tu piedevi visus manus grēkus, ka Tu mājo manā sirdī. Man ir mūžīgā dzīvība. Man ir Tavs spēks, un es iešu tālāk atpakaļ neskatīdamies, dzīvošu Tavā dzīvībā. Paldies Tev, Kungs par Tavu žēlastību. Āmen!

Visi tavi grēki ir piedoti, un tev ir spēks dzīvot svētu dzīvi, taču jūs arī turpmāk daudzi kļūdīsieties, bet atcerieties, ka tikai žēlastībā esiet izglābti. Ikdienas atcerieties atzīt savus grēkus. Ja ir konkrēts grēks, ar kuru tu netiec galā, tad saki – „Dievs, es netieku ar saviem spēkiem galā! Lūdzu, palīdzi man to izdarīt!” Un pieliec visus spēkus, lai to izdarītu. Cīnies! Kamēr tu cīnies, tikmēr tu esi jaunpiedzimis. Kad tu pārstāj cīnīties, tad pēc kāda laika nāk atkrišana. Tu cīnīsies, iesi līdz galam! Aleluja! Dievs tevi bagātīgi svētīs. Jēzus mīl tevi!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska