Mums katram ir vajadzīgs kāds, kas mums tic.

Nedomā, ka tu esi tas, kas tu esi šodien, tikai tāpēc, ka esi ticējis tikai pats sev. Kāds par tevi ir ticējis. Kāds tev ir palīdzējis, kāds ir uzmundrinājis, cēlis un iedrošinājis. Lai arī mums ir spēja pašiem sevi motivēt, tas, ar ko mēs sevi motivējam, nenāk no mums pašiem. Ir kāds, kas par mums tic. Es zinu, kas tev šodien ir vajadzīgs. Kā mācītājs es par to pārliecinos katru reizi, kad pēc dievkalpojuma cilvēki nāk pie manis un saka: “Tas bija tieši tas, kas man šodien bija vajadzīgs. Kā tu visu to varēji zināt?” Dievs atklāj to, kas mums ir vajadzīgs.

Mums visiem ir kaut kāds spiediens. Mēs zinām, ka kaut kas mums savā dzīvē ir jāmaina. Reizēm šis spiediens ir viegls, citreiz smags. To varētu salīdzināt ar sajūtu, ka tu kaut ko esi aizmirsis izdarīt, piemēram, izslēgt gludekli. Steidzīgi ir jārīkojas, steidzīgi kaut kas ir jāizmaina. Kad skolniekam no rīta ir jāceļas un jāiet uz skolu, bet viņš turpina gulēt, šī sajūta nav brīva un laba. Viņš zina, kur viņam ir jābūt un kādas būs sekas. Katrā mūsu dzīves sfērā Dievs atklāj, ka ir jāiet tālāk – tas attiecas uz raksturu, ģimenes dzīvi, līderību, grupiņas dzīvi, draudzes dzīvi, biznesu,  finansēm, hobijiem. To var just kā spiedienu. Svētais Gars nepiespiež un neterorizē, Viņš runā viegli un klusi. Apsūdzētājs velns arī var izdarīt spiedienu, un ne vienmēr ir viegli atšķirt, vai šis spiediens ir no Dieva vai no velna. Tas ir jāiemācās. Taču jebkurā gadījumā ir spiediens, un mums ir jāsper soļi, lai to mainītu un ietu uz priekšu.

Kad mani pirms daudziem gadiem svaidīja par mācītāju, kāds cilvēks mani apsveica un teica: “Es tev novēlu, lai tev nekad nepietiktu ar to, kas tevi ir šodien.” Man arī nekad nepietiek – es vienmēr gribu vairāk. Vai tev pietiek ar to, kas tev ir šodien? Ja tev ir šī izjūta, ka nepietiek ar to, kas ir šodien, tas varētu būt spiediens no Svētā Gara, –sajūta, kuru piešķīris Dievs. Arī pašam tev ir jābūt vēlmei sasniegt vairāk. Reizēm šis spiediens kļūst neizturams. Reizēm velns sāk apsūdzēt: tu nekas neesi, tu neko nevari, tev nekas nesanāk. Es zinu, ka daudziem no mums šodien ir spiediens par lietām, kuras viņi nav spējuši izdarīt. Varbūt tās ir lietas, kuras tu gadiem ilgi esi atlicis. Es zinu, ka draudzē ir cilvēki, kuri gadiem ir atlikuši ļoti svarīgus lēmumus. Nav runa par vienu mēnesi vai nelielu kritienu, bet par ieilgušām lietām, kuras ir jāmaina, bet joprojām tu to nedari. Visam ir robežas. Vienīgi Dievam nav robežu, Viņš ir bezgalīgs, nemainīgs un svēts. Viņš tev ir nospraudis robežas, un visam ir noteikts pacietības un žēlastības mērs.

Visbiežāk mēs neizdarām lietas un nepieņemam lēmumus mūsu pašu nevēlēšanās dēļ. Nevis tāpēc, ka nevaram, bet tāpēc, ka negribam. Tās ir lietas, pie kurām esam pieraduši, esam tās iemīlējuši, un nevēlamies neko mainīt. Lūk, ko Jēzus tev šodien saka, vārdi no Dieva sirds: “Es mīlu tevi. Es domāju par tevi citādāk, nekā tu par sevi domā. Un Es ticu tev – tu to izdarīsi!” Jēzus tic tev, neatkarīgi no tā, ko tu esi vai neesi izdarījis. Viņš tic tev, neatkarīgi no tā, ka tev, iespējams, nemaz nav vēlme neko mainīt – iet uz priekšu, celties, iet tālāk. Jēzus tic tev arī tad, ja tu pats sev netici. Ja tu esi nolaidis rokas un negribi neko izmainīt, Jēzus tic tev, ka tu izmainīsi. Jēzus tic, ka tu celsies un iesi tālāk. Ja ir kāds, kas par mums tic, tad visticamāk mēs mainīsimies. Jēzus tic tev! Ir ļoti svarīgi, ka mēs zinām, ka kāds mums tic. Un vēl svarīgāk ir zināt, ka žēlastības pilnais Dievs, pacietīgais Dievs, mīļais Dievs, Tēvs debesīs tic tev. Cilvēka ticība atšķiras no Dieva ticības.

Šajā gadījumā ļoti svarīga ir pareiza Bībeles mācība. Pareizai mācībai un pareizam Bībeles traktējumam ir ārkārtīgi liela nozīme. Ja draudzē nemāca par to, ka ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti garīgi, emocionāli un fiziski, tad cilvēki netiks dziedināti. Bez dziedināšanas cilvēks var aprobežoties tikai ar to, ka ir glābts no grēkiem, un tā arī dzīvot, palaižot garām veselību šeit uz zemes un gaidot savu debesu balvu. Tas pats attiecas arī uz finansēm. Ja mēs nemācāmies to, ko Bībele saka par finansēm un kāda ir Dieva griba attiecībā uz tām, tad labklājība draudzē nebūs. Ja mēs nezinām, ka Jēzus mums tic, mūsu pašvērtējums būs zems. Daudzi no mums slimo ar mazvērtību. Mazvērtības domas ir uzmācīgas: tikai ne es, varbūt kāds cits to var. Tad zini – Jēzus tic tev!

“Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem un lika Viņam sacīt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?” Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: “Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat: akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas.” Kad tie aizgāja, Jēzus iesāka runāt uz ļaudīm par Jāni: “Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, ko vējš šurpu turpu šauba? Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu cilvēku mīkstās drēbēs? Redzi, kas mīkstas drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. Jeb ko jūs esat izgājuši redzēt? Vai kādu pravieti? Tiešām, Es jums saku, tas ir augstāks nekā pravietis. Šis ir tas, par ko rakstīts: redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs Tev ceļu sataisīt. Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu. Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt. Jo visi pravieši un bauslība pravietojuši līdz Jānim. Un, kad jūs gribat saprast, viņš ir Ēlija, kam bija jānāk. Kam ausis ir, tas lai dzird.” (Mateja 11:2-15)

Dievs sūtīja Jāni Kristītāju, lai viņš sagatavo Jēzum ceļu. Jānis kristīja Jēzu un atzina Viņu par Dieva Dēlu, viņam bija savi mācekļi, kuriem viņš stāstīja, Kas nāks pēc viņa, kuram viņš nav cienīgs par kurpju siksnas sasiet. Jānis bija pārliecināts par to, ka Jēzus ir Kungs, Dievs, Mesija, Glābējs, ko viss Izraēls gaidīja, un tomēr ir rakstīts, ka kādā brīdī viņš sāka šaubīties par to, ka Jēzus ir Dievs. Viņš sūtīja divus savus mācekļus pie Jēzus, lai jautātu Viņam: “Vai Tu esi tas, kam ir jānāk, vai arī mums citu gaidīt?” Jānis pēkšņi apšaubīja Jēzus dievišķumu. Viņš pēkšņi sāka domāt tāpat kā farizeji, kuri domāja, ka Jēzus ir cilvēks, kurš darbojas velna spēkā. Turklāt šīs šaubas Jānis iesēja saviem mācekļiem, un sūtīja viņus pie Jēzus. Vai tiešām Jēzus ir Kungs?

Tu zini, kas ir pats lielākais grēks? Tas, ko Jānis izdarīja, nav nieks. Piedzeršanās vai pornogrāfijas paskatīšanās nav tik briesmīga salīdzinot ar Svētā Gara zaimošanu. Jēzus saka: “Kas Mani zaimo, tam tiks piedot, bet, kas Svēto Garu zaimo, tam nemūžam nebūs piedošanas.” Ko tas nozīmē? Svētā Gara zaimotāji ir cilvēki, farizeji, kuri uzskata, ka viņiem ir pareizā izpratne par Dievu, un viņi neko netaisās mainīt. Farizeji neatzīst Jēzu par Kungu, Dievu un Glābēju. Lielākais grēks ir noliegt to, ka Jēzus ir Kungs. Pats lielākais grēks ir noliegt Dievu, kurš nāca virs zemes cilvēka miesā. 20. decembrī mums būs Ziemassvētku dievkalpojums. Ko mēs svinēsim? Jēzus piedzimšanu. Dievs nāca virs zemes cilvēka miesā, dzīvoja, kalpoja, sagatavoja mācekļus, nomira par mūsu grēkiem, samaksāja pilnu cenu, trīs dienas bija kapā, trešajā dienā augšāmcēlās, ir dzīvs, sēž pie Dieva labās rokas un caur Svēto Garu ir šeit. Āmen! Tam neticēt ir vislielākais grēks. Lielais Dieva vīrs Jānis Kristītājs izdarīja vislielāko grēku – apšaubīja Jēzu un saindēja mācekļus. Bija attaisnojošs iemesls – vajāšanas, taču tās tik un tā bija šaubas.

Kas notiek, kad mūsu dzīvēs notiek šādas lietas, mēs sākam šaubīties, kad zinām, kas ir jāmaina, bet kategoriski atsakāmies to mainīt? Iet dienas, nedēļas, mēneši, gadi… Bet ir laba ziņa. Jēzus skatījās uz Jāni Kristītāju citādāk, nekā Jānis pats uz sevi. Tu dzirdēsi kaut ko, un Svētais Gars tevi aizskars un nomierinās. Es zinu, ka daudzi no jums cieš no nepamatotām apsūdzībām. Jā, mēs visi esam šādi, tādi, it nekādi, bet kurš tāds nav? Kurš no mums ir ideāls, perfekts un stabils? Kuram viss izdodas? Neatkarīgi no tā, ko tu esi izdarījis, kur esi apstājies, kā tu nevēlies augt, ka esi pat apšaubījis Jēzu Kristu kā Dievu, Viņam ir citādākas domas par tevi. Kad pie Jēzus atnāca Jāņa mācekļi, ko Viņš atbildēja? “Redziet, ejiet atpakaļ un pasakiet Jānim – aklie redz, tizlie iet, kurlie dzird un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.” Kad mācekļi aizgāja, Jēzus sāka runāt par Jāni Kristītāju: “Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt? Vai kādu niedri, kuru vējš šurpu turpu šauba?” Jēzus saka, ka Jānis nav nekāds šaubīgais, nav nekāda niedre, kuru šūpo vējš. Kaut Jānis šaubījās, Jēzus saka – viņš nešaubās. Jēzus tevi redz citādāk, domā par tevi citādāk, Viņš tic tev! Tu šaubies, izdari kļūdas, bet Jēzus tic tev. Jēzus saka – viņš ir augstāks nekā pravietis. Jēzus paliek pie sava – Jānis ir lielāks par visiem, labākais, un viņš izpildīs savu misiju. Jānim ir savs Dieva aicinājums, un viņš izpildīs savu Dieva aicinājumu. Neatkarīgi no viņa šaubām un jūtām, Jēzus nešaubās. Tu šaubies – Jēzus nešaubās. Tu krīti – Jēzus ceļ. Tu domā negatīvi – Jēzus domā pozitīvi. Viņš tic tev. Paldies Dievam, ka kāds par mums tic. Jānis ir nešaubīgs un izdarīs pareizas izvēles – tā domā Jēzus. Jēzus domā, ka Jāņa aicinājums ir lielākais iespējamais aicinājums Vecajā Derībā. Jānis izdarīs savu kalpošanu līdz galam un sataisīs Jēzum ceļu, viņš ir īpašs un lielākais. Viss, kas Rakstos rakstīts par Jāni, piepildīsies. Tu esi īpašs Dievam. Lai arī tev reizēm tā nešķiet. Vai tev patīk tas, ko tu uzzini? Svētais Gars pieskaras, nomierina, iepriecina? Jēzus ir žēlastības pilns, brīnišķīgs un ticīgs. Jēzus par mums ir ļoti ticīgs. Viņš tic vairāk, nekā mēs paši to spējam.

Ko Jēzus saka? “Jūs esat… Tu esi…” Kas mēs esam?

“Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā.” (1. Korintiešiem 6:11)

Tu esi svēts. Ja tev šķiet, ka esi netīrs, nepietiekami labs, tad zini, ka Jēzus ir uzņēmies visas tavas vājības un sērgas, un Dieva priekšā tu esi tīrs un svēts. Ja tu esi pieņēmis Kristus upuri un tev ir attiecības ar Dievu, tu maksā cenu, lai dzīvotu svētu dzīvi, tu esi svēts. Arī tad, kad tu pats par sevi tā nedomā. Svēts – nodalīts, piederošs Dievam, tas nav atceļams. Tu esi Dieva bērns.

“Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.” (1. Korintiešiem 7:23) 

Tu esi dārgi atpirkts. Ar nevainojamā Jēra asinīm. Tu esi atpirkts no grēka varas, atkarībām, elles, pazušanas, slimībām, nabadzības, pasaules, un piederi Dievam. Jēzus tic tev.

“arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti!” (Efeziešiem 2:5)
Tu esi izglābts no pasaules un pazušanas, un tev pieder debesis. Tu esi jauns cilvēks. Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Ja tev šķiet, ka tev nav nekādas izmaiņas, Jēzus saka tev – tu esi izglābts. Ja tu nezini, kur tu nonāksi pēc nāves, Jēzus saka – tu esi izglābts.

„(..) jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies (..)” (Kolosiešiem 3:1)

Mēs esam augšāmcēlušies līdz ar Kristu. Viņš nomira, trīs dienas bija kapā un augšāmcēlās. Mēs līdz ar Viņu esam miruši grēkiem un augšāmcēlušies jaunai dzīvei. Neatkarīgi no tā, kādi mēs esam, mēs esam izglābti un augšāmcēlušies.

„Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.” (Romiešiem 6:11)

Kopā ar Jēzu Kristu mēs esam miruši grēkam. Mēs varam negrēkot un uzvarēt grēku. Tu vari negrēkot, jo esi miris grēkam. Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Mūsu garā mājo Dieva Gars. Dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas, un ir arī mūsu miesa. Kad mēs pieņemam Jēzu par savu Glābēju, Dieva Gars iemājo mūsos un mēs tiekam darīt svēti, taču mums ir jāpārveido savs prāts, ar savu gribu jāpieņem lēmumi, un arī mūsu emocijām ir nepieciešama dziedināšana. Tāpat ir nepieciešams kontrolēt arī savu miesu. Viss iepriekš minētais ir process. Mēs esam miruši grēkam un varam negrēkot, tomēr arī tas ir process. Tas notiek soli pa solim, līdz grēki cits aiz cita atkrīt no tavas dzīves. Svētais Gars, kas mājo mūsos, maigi norāda uz lietām, kuras ir jāmaina, un tā mēs augam. Gluži tāpat, kā mēs esam darīti jauni un svēti mūsu garā, mums ir jāatjauno arī savs prāts un miesa. Tu esi miris grēkam.

„Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” (1. Pētera 2:24)

Jēzus saka, ka ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts. Lai arī tev ir kāds iekaisums, slimība, iekšējo orgānu problēmas vai kas cits, Jēzus saka, ka tu esi dziedināts. Viņš par tevi domā labāk, nekā tu pats par sevi. Nav svarīgi, kā tu jūties, ir svarīgi, ko saka Dieva vārds: „Ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.”

„(..) jūs esat Dieva nams (..)” (1. Korintiešiem 3:16)

Mēs esam Dieva nams, kurā mājo Svētais Gars. Tava miesa ir templis, māja, kurā mājo Dieva Gars.

„Jo Viņš pazina Savu nodevēju, tāpēc Viņš sacīja: “Ne visi jūs esat tīri.”” (Jāņa 13:11)

Šī ir ļoti interesanta rakstu vieta. Jēzus kopā ar saviem mācekļiem baudīja vakarēdienu, un šos vārdus Viņš adresēja Jūdam, kurš pēcāk Jēzu nodeva par trīsdesmit sudraba gabaliem. Lai arī daudzi no Jēzus mācekļiem nebija tīri, šos vārdus Viņš adresēja tieši Jūdam. Arī Pēteris nodeva Jēzu Kristu, tomēr Jēzus neteica, ka viņš ir netīrs. Pēteris sagrēkoja vājuma brīdī, pats nesaprotot, ko saka un dara, bet ticot Jēzum, savukārt Jūda neticēja Kristum un bija pieņēmis lēmumu Viņu nodot. Arī pārējie Jēzus mācekļi apgrēkojās, taču Jēzus saka, ka tieši Jūda ir netīrs, jo Viņš neatzina Kristu un Viņa upuri. Es domāju, ka Jūda uzskatīja Jēzu par vienkāršu pravieti, skolotāju vai mācītāju, no kā var gūt kādu labumu, taču ne par Dievu. Iespējams, ka kāds nodzēries tips, kurš atnāk uz dievkalpojumu un sēž pēdējā rindā, Dieva acīs var būt labāks par kādu labi ģērbtu un sakoptu kalpotāju, jo viņš atzīst Dievu, bet kalpotājs – nē. Mūsu draudzē no kanceles vienmēr skan tikai patiesība. Mēs pielūdzam Dievu un dzīvojam Viņa gribā, taču, ja tu vispārīgi paskatīsies uz kristīgo draudzi, pati draudze neatzīst Kristu. Daži māca, ka ir daudzi un dažādi ceļi pie Dieva, citi Bībeles mācību sajauc kopā ar jogu un citām lietām, un tie ir paši smagākie grēki. Tās ir lietas, ar kurām Dievs nevar tikt galā. Ja mēs neatzīstam Jēzu par savu Glābēju, Dievs nevar mums palīdzēt un mūs celt. Ja tu esi pieņēmis Kristus upuri un asins, tu esi darīts šķīsts un svēts. Tieši tāds bija Pēteris – ja viņš kļūdījās, viņš cēlās un gāja tālāk. Viņam Jēzus neteica, ka viņš ir netīrs. Ja tu pazīsti Jēzu, tu esi tīrs, neatkarīgi no tā, kā šodien dzīvo, ja vien tu cīnies un centies mainīties.

„Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.” (Jāņa 15:14)

Jēzus saka, ka mēs esam Viņa draugi. Ja tev šķiet, ka Dievs ir tāls, bargs un nepieejams onkulis, kas soda par grēkiem un ar to vien nodarbojas, kā tikai meklē, kuru nosodīt un sasist, tad Jēzus saka citādāk: „Jūs esat Mani draugi.” Draugi negaida izdevību, lai tevi piekautu vai lai tev iedzeltu. Īsti draugi tevi mīl gan priekos, gan bēdās un ir ar tevi kopā, nevis gaida izdevību, lai no tevis novērstos. Viss šodienas sprediķis balstās tikai uz rakstu vietām, bet Bībelē ir teikts, ka Dievs sūtīja Savu vārdu un dziedināja tos.

„(..) jūs esat bērni (..) ” (Galatiešiem 4:6)

Mēs esam bērni. Ja tev šķiet, ka tu Dievam esi vienkārši objekts jeb kalpotājs, tad atceries, ka, pirmkārt, tu esi Viņa bērns. Ja tev šķiet, ka Dievam no tevis kaut ko vajag un ka Viņš tikai liek tev kaut ko izpildīt, tad atceries, ka vispirms tu esi Dieva bērns. Mums ir Tētiņš debesīs, kas mūs ļoti mīl.

„Jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni kā Īzāks.” (Galatiešiem 4:28)

Mēs esam nevis vienkārši bērni, bet gan apsolījuma bērni. Dievs Ābrahāmam apsolīja dēlu, Īzaku, no kura celsies Israēls, taču notika tā, ka Ābrahāms ar sievu nevarēja ieņemt šo bērniņu, tādēļ Ābrahāms paklausīja sievas padomam un gāja pie viņas kalpones, kā rezultātā piedzima Ismaēls. Arābu ciltis, islāms ir cēlies no Ismaēla. Ābrahāms nebija pacietīgs, un piedzima Ismaēls, taču pēc tam piedzima Īzaks, no kura esam cēlušies mēs. Apsolījuma bērns – tas nozīmē gribēts bērns, nevis sasteigts, nevēlams vai kā pārsteigums. Tu esi apsolījuma bērns – Dievs tevi vienmēr ir gribējis, un tu vienmēr esi bijis Dieva sirdī. Pat tad, kad tu vēl nebiji piedzimis, tu jau biji Dieva sirdī un Viņš tevi gribēja. Gribēti bērni ļoti atšķiras no tādiem, kuri nav gaidīti vai gribēti, piemēram, kuru mātes ir gājušas taisīt abortu, bet pēdējā brīdī pārdomājušas. Neatkarīgi no tā, kā cilvēki tevi ir vai nav gribējuši, Dievs tevi ir gribējis vienmēr. Tu esi apsolījuma bērns.

„Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?” (Mateja 6:26)

Mēs esam labāki par jebkuru citu dzīvības formu. Tu esi labāks par jebkuru faunu un floru, tu esi labāks par jebko, ko Dievs ir radījis. Ja tev pašam šķiet, ka tu neesi nekas un tāds dzīvnieks vien esi, tad atceries, ka tu esi cilvēks, kas radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Tu esi labāks nekā dzīvinieks. Lai arī mums ir dažādas dzīvnieciskas tieksmes, mēs esam cilvēki, pēc Dieva līdzības radīti.

„Jēzus viņiem atbildēja: “Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi.” (Jāņa 10:34)

Par to, ko Jēzus sacīja, Viņu gribēja nogalināt uzreiz, un par to Viņu arī piesita krustā. Jēzus sacīja, ka mēs esam dievi. Mūsos mājo Dieva Gars, un arī radīti mēs esam no Viņa, jo iesākumā nebija nekādu materiālu, visu radīja Dievs. Mēs esam daļa no Dieva, mēs esam dievi. Protams, ka Viņš ir Dievs un mēs cilvēki, Viņa radījumi, kas pilnvērtīgi funkcionē tikai sadarbībā ar Viņu, taču Bībele saka, ka mēs esam dievi.

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu. ” (Jāņa 14:12-14)

Bībele saka, ka mēs varam darīt tās pašas lietas un tos pašus darbus, ko darīja Jēzus Kristus. Mēs varam radīt kā Dievs, un tas viss ir mūsu ticības jautājums. Mēs esam dievi, un tā ir rakstīts Bībelē.

„Ja raksts tos nosaucis par dieviem, uz kuriem attiecas šie Dieva vārdi, un raksti nevar tikt atcelti (..)” (Jāņa 10:35)

Šajā rakstu vietā Jēzus skaidri norāda uz to, raksti nevar tikt atcelti, un, ja ir rakstīts, ka mēs esam dievi, tad mēs esam. Mēs esam dievišķi, prinči un princeses, Karaļa un Visuma Valdnieka bērni.

„(..) jūs esat pasaules tiesneši (..)” (1. Korintiešiem 6:2)

Mums pieder neierobežota vara. Tu domā, ka vara ir Putinam vai Obamam? Nē, Dievam vienam pieder vara. Mēs, Viņa ķēniņi un priesteri, esam pasaules tiesneši, un mums pieder vara. Pēdējos laikos, kad draudze tiks paņemta pie Kristus, tieši mēs būsim tie, kas tiesās un valdīs neierobežoti. Mēs spriedīsim tiesu, svētie valdīs. Nāks mūsu impērija, mūsu laiks. Tas jau ir atnācis, tikai mums pasaulē kaut kas vēl ir jāpaveic, šur tur vēl ir jāsalauž velna vara.

„(..) jūs esat uzvarējuši ļauno.” (1. Jāņa 2:13)

Mēs esam uzvarētāji. Tu vari pieveikt jebkādu huligānu, jebkādu problēmu, kas ielauzusies tavā dzīvē.

20. gadsimta sākumā dzīvoja kāds cilvēks, kuru sauca Džons Leiks. Es esmu izlasījis vairākas viņa biogrāfijas, un arī šonedēļ izlasīju vienu viņa grāmatu. Viņš gāja lūgt par mēra slimniekiem, lika viņiem virsū savas rokas, un tika medicīniski izpētīts, ka uz viņa rokām mēra baktērijas nomira. Viņa kalpošanai sekoja brīnumi un zīmes. Viņš kalpoja gan Āfrikā, gan Amerikā. Pastāstīšu par kādu epizodi par huligāniem no Leika dzīves. Dienvidāfrikā viņam bija liela draudze, kurā viņš kalpoja, un šai draudzei apkārt bija liels žogs. Cilvēki viņa draudzē bija daudz. Pats Leiks bija lielas miesasbūves cilvēks, taču pēc dabas miermīlīgs. Kādā dievkalpojumā viņš ieraudzīja, ka huligāni ir pārkāpuši pāri sētai un pa vairākām vietām cenšas tikt uz skatuves un traucēt dievkalpojuma norisi. Džons Leiks paņēma pirmo huligānu, sagrāba to aiz apkakles un bikšu kabatas un izsvieda laukā pa logu. Tāpat viņš izdarīja arī ar otro un trešo, pārējie paspēja aizbēgt. Interesanti ir tas, ka šie cilvēki piezemējās un viņiem nekas nenotika, viņi neguva nekādas traumas, bet gan piecēlās un aizbēga. Tas iespējams tikai svaidījumā – izmest cilvēku pa logu un nesatraumēt viņu.

Un vispār vienam pašam tikt galā ar veselu baru huligānu. Varbūt, ka tas nav viens no labākajiem notikumiem viņa dzīvē, bet, katrā ziņā, viens no interesantākajiem. Un tu vari tieši tāpat darīt ar katru savu problēmu, kad tu zini, ko Svētais Gars tev norāda, kad tu zini tās lietas, kuras tev ir jāmaina. Tu vari paņemt jebkuru huligānu aiz apkakles, aiz bikšu kabatas un izsviest ārā. Un tev nav jāvēlas, lai viņam kaut kas nenotiktu, kāda tev daļa, tu viņus izsviedi ārā, lai netraucē.

Dievkalpojuma zālē sēž viena meitene – Linda. Lindai, kā sen jau ārsti teica, ir jābūt morgā ar visu savu Bībeli, kurai slimības dēļ ir bijušas neskaitāmas reanimācijas un komas, kura ir uzsēdināta uz morfija, jo cieš stipras sāpes, un kurai jau sen bija jābūt mirušai. Kurai abas nieres nestrādāja un kurai gribēja veikt nieru transplantāciju. Zini, viņa nesen atvēra savu mājas grupiņu, un mājas grupiņā ir pieci cilvēki. Un tu, vesels cilvēks, nevari tikt galā ar saviem huligāniem?  Ar savu dzīvi nevari tikt galā? Ja Linda varēja, esot tādā stāvoklī, ticot, protams, neesot vienai pašai, jo Jēzus tic par viņu, mēs ticam par viņu. Kur šobrīd esi tu? Tu vari tikt galā ar huligāniem.

„Bet, tā kā jūs esat sekmēm bagāti visās lietās: ticībā, vārdā, atziņā, visādos centienos un savā mīlestībā uz mums, tad esiet bagāti arī šinī labdarības lietā.”  (2. Korintiešiem 8:7)

Es esmu bagāts visās lietās! Tu domā – nav naudas, nezini, kā samaksāt rēķinus. Jēzus labāk par tevi domā, nekā tu pats domā. Tu esi bagāts visās lietās.

„Bet es pats, mani brāļi, es par jums esmu pārliecināts, ka jūs paši jau esat krietni, apveltīti ar visu atziņu un spējīgi cits citu pamācīt.”  (Romiešiem 15:14)

Ko saka Jēzus par tevi? Ka tu esi gudrs, saprātīgs.

Es zinu, ko mana skolotāja Zariņa teica par mani, kad es gāju otrā vai trešā klasītē. Es skrēju pa koridoru un saucu: „Heil, Hitler.” Es biju saskatījies filmas un man patika tās vācu formas. Es skrēju un saucu, es neko nesapratu no tā, ko es tur darīju. Šī skolotāja mani gribēja par to aizsūtīt uz koloniju. Vienreiz viņa no dusmām man pieķērās klāt un bļāva: „Tu esi lupata!”

Ja tev šķiet, ka tu esi muļķis, ka tu esi lupata un neko nevari iemācīties, nevari saprast, un varbūt kaut kas nav ar galvu kārtībā, tad Jēzus par tevi domā citādāk. Viņš saka: „Tu esi spējīgs pat mācīt. Tu esi gudrs un saprātīgs, un esi spējīgs pat mācīt citus, atvērt savu mājas grupiņu un vadīt.” Tu vari atvērt grupiņu! Pamēģini tikai neatvērt savu mājas grupiņu! Vienalga kāds tu esi, ar ko tu cīnies – tu atvērsi savu mājas grupiņu! No manis tu nekur neliksies. Ja tu apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei”, tad tu atvērsi savu mājas grupiņu un nav svarīgi ar ko tu nodarbojies un kas tev ir. Atver grupiņu un ved cilvēkus pie Dieva. Tu esi spējīgs mācīt. Izej Bībeles skolu, inkaunteru, nokristies un atver savu mājas grupiņu. Tu esi ne tikai nedaudz apveltīts ar gudrību, bet Jēzus saka, ka esi krietni apveltīts ar gudrību. Krietni apveltīti ar visu atziņu un spējīgi mācīt, pamācīt. Tu esi krietni gudrs un tev ir baigās smadzenes. Tev nereāli labi strādā smadzenes. Tu esi ļoti gudrs un, tu visu varu izdomāt! Tu visu varu iemācīties, tu visu vari izprast. Tev ir baigās smadzenes un tu brīnies, kā visu laiku to nezināji.

„Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Galatiešiem 5:13)

Brāļi un māsas, jūs esat brīvībai aicināti. Tu esi piedzimis, lai būtu brīvs. Jūs iepazīsiet patiesību un patiesība darīs jūs brīvus. Tu esi brīvs!

„Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.” (1. Korintiešiem 12:27)

Tu esi Kristus daļa, miesas daļa, draudzes daļa un pats par sevi personība. Tu esi personība! Tu esi kādreiz par to padomājis, ka tu esi personība? To, ka kaut kas esi, to, ka esi nozīmīgs. Kas tu esi – sviests vai personība? Tu esi liela personība, ļoti nozīmīga, jo pats Dievs tevi mīl un tevi vērtē. Personība, bet tomēr daļa no kopuma, daļa no Kristus miesas, daļa no draudzes. Tu esi baigā personība, ar baigo „smadzeni”, un tomēr tu esi daļa no draudzes. Tā Jēzus saka: „Jūs esat!” Tu neesi viens, tu esi daļa no draudzes, daļa no Kristus.

„To es nesaku notiesādams. Jo es jums to jau esmu sacījis, ka jūs esat mūsu sirdīs, lai mēs kopā mirtu un kopā dzīvotu.” (2. Korintiešiem 7:3)

Jūs esat Dieva un konkrētu kalpotāju sirdī. Tu neesi viens. Jūs esat manā sirdī. Mani tuvākie cilvēki, mana tuvākā komanda ir manā sirdī, es viņus mīlu, es jūtu mīlestību pret viņiem. Viņi ir manā sirdī un vienmēr tur paliks. Jūs visi esat manā sirdī, un jūs esat savu grupas vadītāju sirdī. Tu neesi viens, tu esi kāda sirdī. Tāda ir Dieva griba, tādā veidā Jēzus mums tic, arī caur cilvēkiem. Šo rakstu vietu ir rakstījis cilvēks, to saņemdams no Dieva. Tev paliek labāk, kad mācītājs tev pasaka, ka viņš tevi mīl, ka tu esi viņa sirdī? Mums ir ārkārtīgi svarīgi, ka mūs mīl. Dievs tā mūs ir radījis, lai mēs mīlētu un lai mūs mīlētu.

„Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu Jēzu, mūsu Kungu, redzējis? Vai jūs neesat mans darbs mūsu Kungā?” (1. Korintiešiem 9:1)

Dievs tic par mums caur cilvēkiem, un mēs esam konkrētu kalpotāju darbs, veidojums, gods un prieks.

„Es mirstu ik dienas, tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (1. Korintiešiem 15:31)

Mēs esam šodien tie, kuri apmeklē draudzi, ir mājas grupiņā, klausās svētrunas. Tu tāds nekļuvi tikai pats no sevis, tu esi konkrēta cilvēka darbs, tevī ir ieguldīts. Lūk, tāpēc ir tik smagi, kad cilvēks, kurā tu esi ieguldījies, paceļ cepuri un aiziet. Tas viss ir jāpārdzīvo, un mēs to visu pārdzīvosim. Šādi brīži ir smagi un nepatīkami, jo tas, ko tu mīli, tevi pamet. Mēs esam citu kalpotāju darbs, un tu esi viņu sirdīs. Mēs esam Kristus miesa. Kad mēs laužam maizi – katrs par sevi esam personība, bet tomēr kopā. Mēs esam viens otra sirdī. Mēs esam vienoti. Dievs tic par mums caur cilvēkiem.

„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.”(1. Pētera 2:9)

Mēs esam ķēniņi, priesteri, svētie, valdnieki un piederam Dievam, lai celtu Dieva valstību. Es esmu priesteris, ķēniņš, valdnieks, Dieva īpašums. Kāpēc? Tāpēc, lai celtu Viņa valstību. Mēs esam ne tikai tas viss, ko mēs minējām, bet arī tie, kas ceļ Viņa valstību, kas strādā Viņa darbā.

„Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja 5:13)

Mēs esam sabiedrības labums un vienīgā cerība.

„Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.” (Mateja 5:14)

Mēs esam vienīgie evaņģēlija izplatītāji. Ja tu domā, ka tu nevari evaņģelizēt, ja tu domā, ka tu nevari glābt cilvēkus, raut  ārā cilvēkus no tumsas, tad Dieva Vārds saka, ka jūs esat pasaules gaišums. Tu gribi vai nē, bet tu esi pasaules gaišums, un tu esi aicināts kalpot. Tu zini, ka Jēzus tev tic. Nekad nepadodies. Nekad, nekad, nekad NEPADODIES! Jēzus tev tic! Es tev ticu.

Noslēgumā īss stāstiņš no Džona Leika dzīves Dienvidāfrikā. Džons bija metodistu sludinātājs, 73 gadus vecs. Viņam bija desmit dēli un trīs meitas. Visi desmit dēli bija mācītāji. Viņam bija brīnišķīga ģimene. Bet šis vīrs saslima ar kādu nopietnu slimību. Viņam bija briesmīgas sāpes, un tās bija ilgstošas. Sāpes bija tik lielas un slimība bija tik progresējoša, ka viņš vienkārši gulēja. Viņu apkopa un baroja ar morfiju, viņš konvulsijās kratījās pa gultu. Par viņu bija rakstīts, ka viņš slimības un sāpju dēļ papildus morfijam, ko viņš lietoja lielos daudzumos, izsmēķēja divdesmit četrus cigārus dienā un izdzēra divus litrus viskija dienā. Viņš gulēja, smēķēja, dzēra viskiju un dūrās. Lūk, tāds vīrs, sludinātājs, mācītājs. Es jums tā neiesaku darīt, lai remdētu sāpes, bet viņš tā darīja. Pie šī vīra ieradās Džons Leiks un lūdza par viņu Dievu, bet nekas nenotika. Leiks bija pieradis, kad viņš lūdza, tad uzreiz viss notika. Viņš turpināja lūgt, bet nekas nenotika. Viņš izmēģināja dažādus veidus, bet nekas nenotika. Viņš par šo cilvēku lūdza sešpadsmit stundas, bet nekas nenotika. Pēc šī laika, kas bija pagājis, viņam atausa atmiņā Jesajas 53:5 „Ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” Kaut kas viņam iekšēji notika, viņš pats sajuta Dieva pieskārienu un pēkšņi ar varu sagrāba vīra plikās kājas un teica: „Jēzus Vārdā!” Notika momentāna dziedināšana. Pēc ilgāka laika Leiks pastaigājās ar šo vīru pa viņa paša īpašumiem, kas sastāvēja no piecdesmit tūkstošiem apelsīnu koku un piecdesmit tūkstošiem citronu koku. Viņi pastaigājās un šis vīrs stāstīja, cik ļoti viņš mīl Jēzu.

Mācība ir vienkārša – cik bieži mēs padodamies pēdējā momentā! Pārāk bieži cilvēki padodas pašā izšķirošākajā brīdī. Nekad nepadodies, jo tu nezini, kurā brīdī nāks atbilde. Nekad, nekad, nekad nepadodies! Es ticu tev! Jēzus tic tev!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi pierakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe, Inguna Kazāka, rediģēja Ieva Našeniece