Šī būs mācība par desmitās tiesas fenomenu un to,
kā būt bagātam. Tēmas nosaukumā jau ir skaidrs, ka desmitās tiesas došana spēlē ļoti nozīmīgu lomu manā un tavā bagātībā. Es mācīšu no Bībeles. Viena lieta ir, kad man kāds pasaka, ka Dievs apmierinās katru manu vajadzību, bet pavisam kas cits ir pašam iekšēji sajust un saprast, ka Dievs parūpēsies par katru manas vajadzības apmierināšanu. Tev kāds var teikt, ka dodot desmito tiesu, Dievs svētīs tevi un tavas finanses, taču pašam saprast to un sajust Garā ir pavisam kas cits. Tad, kad es beigšu šo sprediķi, es esmu pārliecināts, tu jutīsies bagātāks. Es vēlos, lai šīs svētrunas laikā tu ne tikai apzinies šos bagātības principus, bet reāli sajūti Garā un sajūties bagātāks. Kamēr es runāšu, Svētais Gars darbosies pie tavas sirds un tu sāksi savādāk izprast dažādas lietas. Dievs grib darīt tevi bagātu. Tātad – kā būt bagātam un desmitās tiesas fenomens.
Kopš es pazīstu Dievu, es vienmēr esmu devis desmito tiesu un labprātīgos ziedojumus. Lūk, tas ir iemesls, kādēļ esmu pārticis. Varbūt tu domā, ka esmu pārticis, jo draudze man ir ienesīgs bizness. Nu, ja jau draudze ir tik labs bizness, tad ko tu neatver draudzi? Ne jau draudze mani baro, bet Dievs, jo es vienmēr esmu bijis uzticams desmitajā tiesā.
Šis vārds, ko esmu sagatavojis, ir vajadzīgs tev. Ne jau man vajag, lai tu nes desmito tiesu un brīvprātīgos ziedojumus, bet gan tev pašam. Ja tu nenesīsi desmito tiesu, cits nesīs, ja neviens nenesīs, kraukļi mani baros, jo mans svētību avots ir Dievs, nevis draudze vai cilvēki. Kad Israēls gāja tuksnesī, Dievs lika mannai krist no debesīm, lai Israēls būtu paēdis. Taču, kad Israēls iegāja apsolītajā zemē, kur ”piens un medus tek”, tad mannā pārstāja krist no debesīm. Dievs pārstāja rūpēties par Israēlu pārdabiskā veidā, Viņš to darīja dabiski, svētījot Israēla apstrādātās zemes ražu. Taču, ja ir vajadzība, Dievs gādās arī pārdabiski. Tādēļ es zinu, ka neesmu atkarīgs ne no viena kā vien no Dieva. Dievs ir mans svētības avots.
Kad jautājums ir par desmito tiesu, cilvēki bieži atrunājas, ka tā ir Vecā Derība un bauslība. Draugs, pirmkārt, Vecā Derība no Jaunās Derības nav šķirama. Vecā Derība ir Jaunās Derības ēna un Jaunajā Derībā ir Vecās Derības piepildījums, taču abas Derības nav šķiramas viena no otras. Otrkārt, kādēļ tad tu lasi psalmus un citē Vecās Derības apsolījumus? Vecā Derība arī runā par desmito tiesu, taču, ja runa ir par bauslību jeb likumu, desmito tiesu ticīgie deva vēl pirms Dievs Mozum atklāja bauslību. Draugi, desmitajai tiesai nav nekāda sakara ar bauslību. Vēl pirms bauslības, mūsu ticības tēvi – Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs, deva desmito tiesu Dievam no visiem saviem ienākumiem. Pēc tam sekoja bauslība, un arī bauslībā runa iet par desmito tiesu, pēc tam seko Jaunā Derība, kurā arī tiek runāts par desmito tiesu. Desmitā tiesa nevar būt bauslība, jo jau pirms bija bauslība pastāvēja desmitās tiesas došana. Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs bija ļoti bagāti, un viņi ļoti deva desmito tiesu. Dievs grib arī tevi darīt ļoti bagātu.
Ābrahāmu Dievs pirmo aicināja. Viņš bija pirmais no Israēla. Viņš bija ļoti bagāts un viņš deva desmito tiesu.
„Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu” (1.Mozus 13:2)
„Un Melhisedeks, Salemas ķēniņš, iznesa vīnu un maizi; viņš bija visuaugstā Dieva priesteris. Un viņš to svētīja un sacīja: “Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi. Un slavēts lai ir Visuaugstais Dievs, kas tavus ienaidniekus devis tavās rokās.” Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja.” (1.Mozus 14:18-21)
Īzāks bija Ābrahāma dēls. Viņš no tēva bija kaut ko iemācījies.
„Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts” (1.Mozus 26: 12-13)
Tālāk lasām par Jēkabu, Īzāka dēlu.
„Un Jēkabs deva solījumu, sacīdams: “Ja Dievs būs ar mani un pasargās mani šinī ceļā, ko es eju, un dos man maizi, ko ēst, un drēbes, ar ko ģērbties, un liks man sveikam atgriezties savā tēva namā, tad Tas Kungs man būs par Dievu. Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Dieva namu; un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam.” (1.Mozus 28: 20-22)
„Tā šis vīrs (Jēkabs) kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.” (1.Mozus 30: 43)
Jēkabs bija ļoti bagāts un no visa, kas tam piederēja, deva desmito tiesu. Šie trīs patriarhi – Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs, bija ļoti bagāti un viņi visi deva desmito tiesu. Varbūt tu domā, kā lai es atnesu uz draudzi desmito tiesu? Kur šī nauda paliks? Ja nu mācītājs sāk iedzīvoties uz mana rēķina? Zini, ko? Tev nav jāzina, kur šī nauda paliek. Tu dod Dievam un Dievs svētīs tevi. Ko mācītājs dara ar šo naudu, tev nav jāzina. Ābrahāms savu desmito tiesu deva priesterim. Ja mēs gribētu dot tieši tāpat kā patriarhi, tad tev sava desmitā tiesa būtu jādod tieši mācītājam rokās.
„Un Melhisedeks, Salemas ķēniņš, iznesa vīnu un maizi; viņš bija visuaugstā Dieva priesteris. Un viņš to svētīja un sacīja: “Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi. Un slavēts lai ir visuaugstais Dievs, kas tavus ienaidniekus devis tavās rokās.” Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja.” (1.Mozus 14:18-21)
Kad mēs dodam desmito tiesu, mēs to dodam Dievam, bet Dievs ir iecēlis Savus cilvēkus, kuri pārvalda šīs finanses. Ābrahāms deva šo naudu cilvēkam, un viņš īpaši neuztraucās, kur augstais priesteris lika naudu. Viņam bija svarīgi, lai nauda no viņa vispār tiktu pieņemta. Priecājies, ka naudu no tevis vispār pieņem, jo tieši dodot tu tiec svētīts. Tev ir jāizmaina domāšana. Debesu logi pār tavu dzīvi atvērsies tikai tad, kad tu sāksi dot, nevis krāt vai paturēt sev. Un šos principus zina un pielieto neticīgi cilvēki, bet kristieši, kuriem tas ir pamatu pamats, aizmirst.
Pirms piepulcēšanās saviem tēviem Īzāks svētīja savu dēlu Jēkabu.
„Lai tad Dievs dod tev no debesu rasas un no zemes treknuma, un daudz labības un vīna. Un tautas lai smagi strādā tev, un ciltis lai zemojas tavā priekšā, un pats kļūsti pavēlnieks saviem brāļiem; tavas mātes dēli lai zemojas tavā priekšā; nolādēts lai tas, kas tevi lād, un svētīts, kas tevi svētī.” (1.Mozus 27:28-29)
Svētība no tēva – nevis lai tu smagi strādā citiem, bet, lai citi strādā tev. Nevis, lai tu vergo 24 stundas diennaktī svešiem kungiem, bet, lai pie tevis strādā cilvēki. Tā, ka tu pats spēj sev nopelnīt. Lūk, šī ir svētība, ko Jēkabs saņēma no tēva. Kas ir tavs tēvs? Dievs ir iecēlis draudzē Savu kārtību – citus par skolotājiem, apustuļiem, praviešiem, mācītājiem, ganiem un vadītājiem, kuri iet tev pa priekšu. Vai tev ir garīgais tēvs, kuram līdzināties? Pat tad, ja šis cilvēks, šodien nav pasakaini bagāts, bet viņš pareizi domā, tad viņš nākotnē gūs panākumus. Draugs, skrien viņam pakaļ. Ja skatāmies pēc pasaules mērogiem, dari to pašu, ko dara miljonāri. Šie principi strādās arī tev. Kāds ir bijis tavs zemes tēvs? Vai tev vispār tāds ir bijis? Varbūt viņš tev ir iemācījis tikai dzert, smēķēt un tērēt naudu? Vai arī iemācījis tev tādu ģimenes modeli, kurā mamma strādā, iepērkas veikalā, nes mājās iepirkumus, audzina bērnus, palīdz bērniem mājas darbu izpildē, bet tētis tikai atnāk no darba, sēž pie televizora, dzer un smēķē? Draugi, no tēva var nākt svētība vai lāsts. Atsakies no negatīvas tēva ietekmes un pieņem Dievu kā savu Tēvu, un draudzes vadītājus kā savus garīgos tēvus. Gribi būt bagāts? Dari tā. Viss, kur tu pieliksi rokas, vairosies. Visās iestādēs, kur tu strādāsi būs svētība tevis dēļ, jo tā saka Dieva Vārds. Svētītais Jēkabs strādāja pie sava radinieka Lābana un, lūk, ko Jēkabs saka Lābanam:
„(..)Tu zini, kā es tev esmu kalpojis un kā tavs ganāmpulks pieaudzis manā laikā. Jo maz tev bija, pirms es atnācu, bet tas pieauga vairumā, un Tas Kungs tevi svētījis manu soļu dēļ. (..) (1.Mozus 30:29-30)
Ja tu esi pareizās attiecībās ar Dievu un tev ir skaidrs desmitās tiesas fenomens, tad organizācija, kurā tu strādā, tevis dēļ. būs svētīta Ja tu strādā pie kāda darba devēja, tad Tas Kungs tevis dēļ svētīs tavu darba devēju un darbavietu. Viss, kur tu savas rokas pieliksi, tev izdosies. Tevi neviens neapkrāps. Alga tiks izmaksāta laikā, bet, ja kavēsies, tad tiks atdota ar uzviju. Kad Israēls izgāja no Ēģiptes zemes, Dievs lika ēģiptiešiem samaksāt zeltā, sudrabā un dārglietās par visu to laiku, kuru viņi ēģiptiešiem vergoja. Viņi bija vergi, un viņiem nepienācās alga, bet Dievs piespieda samaksāt. Israēls neaizgāja no Ēģiptes tukšām rokām.
„Es arī parādīšu labvēlību tautai šo ēģiptiešu priekšā, un, kad jūs iziesit, jūs neiziesit tukšā. Ikviena sieva no savas kaimiņienes un no tās, kas dzīvo viņas namā, lai prasa sudraba lietas, zelta lietas un drēbes. Ar tām jums jārotā savi dēli un savas meitas; tā tās tiks atņemtas ēģiptiešiem.”” (2.Mozus 3:21-22)
Kas ir desmita tiesa? Desmitā tiesa ir precīzi 10% no taviem ienākumiem, pirms nodokļu nomaksas.
„Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta.” (3.Mozus 27:30)
Kam pieder 10% no taviem ienākumiem? Dievam. Kas notiek, ja tu neatdod šos 10%? Tu apzodz Dievu. Nabadzīgi ir cilvēki, kuri nedod desmito tiesu. Kā valsts skatās uz cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus? Nodokļu nemaksāšana ir valsts apzagšana un tos, kuri nemaksā nodokļus, sauc par zagļiem. Parauga dēļ reizēm arī kādu valsts apzadzēju noķer un ieliek cietumā. Tāpat Dievs reizēm izdara negantību kāda cilvēka dzīvē, kurš nemaksā pilnā apmērā desmito tiesu, lai pārējie saprastu, ka sekas būs.
„Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? – ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots.” (Maleahijas 3:8-11)
Dievs tos, kuri neatnes desmito tiesu pilnā apmērā, sauc par krāpniekiem. Alga, ko tu saņem darbā, nav 100% tava. Tava alga ir 90%, bet 10% pieder Dievam. Kas notiks, ja tu apzagsi kādu bomzi? Vai tu nonāksi cietumā? Visticamāk, ka nē. Taču, ja apzagsi kādu deputātu? Trāpīsi cietumā? Trāpīsi. Kā ir kad apzog Dievu? No nepatikšanām nav iespējams izbēgt.
Pienes pilnvērtīgu finansiālu upuri Dievam, jo nepilnvērtīga upura pienešana ir Dieva nicināšana.
„Dēlam būs godāt savu tēvu un kalpam savu kungu. Ja nu Es esmu tēvs, kur tad nu ir Man parādāmais gods? Ja Es esmu Kungs, kur tad ir pret Mani sajūtamā bijība? – tā saka Tas Kungs Cebaots jums, priesteri, kas jūs nicināt Manu Vārdu, – un tad jūs sakāt: kā tad mēs Tavu Vārdu nicinām? Jūs to darāt, nesdami uz Mana altāra upurim nešķīstu maizi. Bet jūs tad turpināt: kā tad mēs upurējam Tev kaut ko nešķīstu? – Ar to, ka jūs sakāt: Tā Kunga galds ir nicināms! Un, kad jūs upurējat kādu aklu dzīvnieku, vai tad tas nav ļaunums, un, ja jūs nesat ziedam ko klibu vai neveselu, vai arī tas nav ļaunums? Ziedo to taču reiz sava apgabala pārvaldniekam. Vai tad viņam būs prieks par to, un vai tad viņš tevi laipni uzlūkos? – tā saka Tas Kungs Cebaots.” (Maleahijas 1:6-8)
Iespējams, tu dāvini cilvēkiem dārgas dāvanas, bet Dievam tikai to, kas paliek pāri. Draugi, jāziedo ir desmitā tiesa un labprātīgie ziedojumi. Desmitā tiesa nav upuris vai ziedojums, tas ir Dieva īpašums. Ziedojums jeb upuris ir brīvprātīgais upuris ārpus desmitas tiesas.
Pār tavām finansēm var gulties svētība vai lāsts. Vien tu pats vari izvēlēties klausīt Dievam un pienest savu desmito tiesu, lai būtu svētīts vai arī nepaklausīt, un pār tavām finansēm gulsies lāsts.
„Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām, un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij: svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka.” (5.Mozus 28:1-3)
„Un Tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un pie visa, pie kā tu liksi savu roku, un Viņš tevi svētīs tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.”(5.Mozus 28:8)
„Un Tas Kungs tev atvērs Savu labumu krātuvi, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un svētītu visu tavu roku darbu, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies. Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.” (5.Mozus 28:12-13)
„Bet, ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsij, neturēsi un nepildīsi visus Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu, tad pār tevi nāks visi šie lāsti, un tie tevi skars. Nolādēts tu būsi pilsētā, un nolādēts tu būsi uz lauka. Nolādēts būs tavs grozs, un nolādēta būs tava abra.” (5.Mozus 28:15-17)
„Tu gan izsēsi tīrumā daudz sēklas, bet maz ievāksi, jo siseņi to apēdīs. Tu gan dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet nedz vīnu tu dzersi, nedz ražu novāksi, jo tārps to nograuzīs. Tev būs gan olīvkoki visās tavās robežās, bet tu nesvaidīsi sevi ar eļļu, jo tava eļļas koka augļi nobirs. Visus tavus kokus un visus tavus zemes augļus apēdīs kaitēkļi. Svešinieks, kas mīt tavā vidū, celsies pār tevi augstāk un augstāk, bet tu grimsi zemāk un zemāk. Viņš tev aizdos, bet tu viņam neaizdosi, viņš būs galva, bet tu būsi aste.” (5.Mozus 28:38-44)
Kur jānes desmitā tiesa?
„Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība,(..) ” (Maleahijas 3:10)
Dievs saka: ”Atnes desmito tiesu Manā klētī”. Desmitā tiesa ir jānes draudzē, kurai tu piederi. Tai ir jābūt dzīvai draudzei, jo, ja tu nesīsi savu desmito tiesu mirušā draudzē, Dievs to neuzlūkos. Atnes savu desmito tiesu tur, kur tu slavē Dievu, klausīsies sprediķus un saņem garīgo aprūpi, lai arī tavai draudzei nekā netrūktu. Lai mācītājam pudeles nebūtu jānes nodot un viņš varētu komfortabli dzīvot. Tā, ka viņam nekā netrūkst. Man šobrīd nekā netrūkst un netrūka arī pirms šī draudze tika uzsākta. Atnes savu ziedojumu, lai tavai draudzei un mācītājam nekā netrūktu. Lai levītiem, slavētājiem nekas netrūkst. Lai tie pilnvērtīgi var slavēt Dievu un tiem būtu nepieciešamie mūzikas instrumenti. Ziedo, lai vārds, ko sestdienās saņem, ir no Dieva. Iedomājies mācītāju-automehāniķi. Pa dienu viņš desmit stundas nostrādā servisā un vakarā ātri sagatavo sprediķi. Vai cik ”labs” sprediķis būtu! Vai tu nevēlies tādu sprediķi, priekš kura mācītājs ir 4-5 stundas dienā lūdzis Dievu, iedziļinājies un lūdzis par draudzi? Vai tu nevēlies sprediķi, kura laikā tev mute paliek vaļā, un tava dzīve izmainās? Tad nu dod savu desmito tiesu, lai mācītājs var normāli dzīvot. Nekaunīgi? (smejas) Es nesaku to, ko pats esmu izdomājis, to saka Bībele. Tātad kam ir domāta desmitā tiesa? Āronam un priesteriem.
„Tad nu ievērojiet svētās vietas un altāra apkopšanas noteikumus, lai vairs nenāk sods pār Israēla bērniem.” (4.Mozus 18:5)
„To vislabāko tiesu no šī gada eļļas un to vislabāko no svaigās vīna sulas un no labības – viņu pirmajos upurus, ko tiem būs Tam Kungam dot, to Es tev nododu. Visi viņu zemes pirmie augļi, ko viņi Tam Kungam nes, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd. Viss, kas Israēlā ir dāvinājums Dievam, lai tev pieder.” (4.Mozus 18:12-14)
„Un Tas Kungs sacīja Āronam: “Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū! Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts. Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma. Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē Tam Kungam par cilājamo upuri, Es esmu devis levītiem par daļu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: Israēla bērnu vidū jūs neiegūsit mantojumu.”” (4.Mozus 18:20-24)
Ir skaidras norādes Bībelē, ka desmitās tiesas ir paredzētas pilna laika kalpotāju nodrošināšanai. Pilna laika kalpotāji nedara paralēli citu darbu. Israēls sastāvēja no, apmēram, 2 miljoniem ebreju. Latvijā šobrīd ir, apmēram, 2,5 miljoni latviešu. Padomā, cik daudz valsts iestādēs ir darbinieku, kuriem no mūsu nodokļiem tiek maksāta alga, lai uzturētu kārtību valstī? Tādu ir ļoti daudz. Tad cik daudz vajadzēja būt levītiem, pilna laika kalpotājiem Israēlā, kuri vadīja visu garīgo dzīvi? Un par šo kalpošanu templī attiecīgi arī levīti saņēma algas. Dievs skaidri viņiem norādīja, ka tiem nebūs celt biznesu. Levītiem ir jākalpo templī un jāsaņem alga no desmitām tiesām, un par to nav jākaunas. Viņiem šī nauda ir jāsaņem, lai varētu paši dzīvot un vēl apgādāt savu ģimeni. Lūk, tāds ir desmitās tiesas mērķis.
„Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.” (Mateja 10:1)
„Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet. Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz varu savās jostās, nedz ceļasomu, nedz divi svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam sava barība pienākas. Un, kurā pilsētā vai miestā jūs ieiesit, uzmeklējiet, kas tur vērts, un tur palieciet, tiekāms jūs no turienes aiziesit.” (Mateja10:7-11)
Pilna laika kalpotājiem nav jānodarbojas ar biznesu. Kā Jēzus varētu izsūtīt mācekļus, kuri nodarbojas ar zvejas biznesu? Jēzus saka: ”Ejiet no vienas puses uz otru. Kur jūs ņem pretī un dod desmitās tiesas, ēdiet no tām.” Israēliešiem desmitā tiesa bija norma. Kad mācekļi ieradās pie viņiem, tie viņus arī pabaroja un uzturēja. Jēzus mācekļi pameta savu biznesu, lai ietu pilna laika kalpošanā Dievam. Un Dievs par viņiem gādāja. Es algu saņemu, jo Dievs grib, lai esmu pilna laika kalpošanā un kalpoju draudzē pilnvērtīgi. Taču, pirmkārt, es kalpoju draudzē brīvprātīgi. Ja tu kurni par to, ka mācītājs saņem algu draudzē, tad ņem vērā, ka Jūda arī kurnēja, kad Marija svaidīja Jēzu ar dārgu eļļu.
„Bet Jēzus sešas dienas pirms Pashā nogāja uz Betāniju, kur bija Lācars, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem. Tur tie Viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar Viņu sēdēja pie galda. Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: “Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?” Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas. Tad Jēzus sacīja: “Laid viņu, to viņa manai bēru dienai ir pataupījusi! Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet Es neesmu vienumēr.””(Jņ.12:1-8)
Jūda jautāja: ”Kāpēc šī eļļa nav pārdota un nauda izdalīta nabagiem? ” Varētu padomāt, ka Jūdam ļoti rūpēja nabagi. Kurnētāji saka: „Kādēļ mācītājs brauc ar mašīnu un normāli dzīvo? Viņam ar tramvaju tikai jābrauc.” Vai tu vēlies mācītāju pudeļu lasītāju, kuram līdzināties un no kā ņemt piemēru? Jūda arī kurnēja – kādēļ nav iedots nabagiem? Pārlieku lielas privilēģijas mācītājam, ne? Draugs, nespēlējies ar uguni un nedomā šādas domas. Tās ir bīstamas domas un es to nesaku, lai sevi aizsargātu, bet gan tādēļ, ka Dieva Vārds to saka. Es vēlos jūs pasargāt no lāsta. Jūda nodeva Kristu un pakārās. Zini, kādēļ viņš teica par nabagiem, tādēļ, ka viņš pats bija zaglis un piesavinājās naudu no kases. Tie cilvēki, kuri ir skaudīgi, zagļi un negodīgi, parasti arī domā šādi par finansēm, kuras nonāk draudzē. Viņiem skauž, ja kādam kaut kas ir.
Valdim Zatleram nesen uzdāvināja jaunu mašīnu, kā Latvijas eksprezidentam. Un kas tur liels? Cilvēks uz četriem gadiem atstāja savu amatu slimnīcas mūsu un valsts dēļ. Turklāt viņš bija vadītājs, ļoti labā amatā. Zini, paliekot savā amatā viņš būtu varējis trīs sev tādas mašīnas nopirkt. Labiem ārstiem ļoti labi maksā. Nu, lūk, Zatleram uzdāvināja mašīnu. Es lasīju šai ziņai komentārus. Vājprāts! Kādi komentāri. Kā latvieši izturas pret līderiem! Viņi neciena Dievu, vadītājus, autoritātes, neko viņi neciena. Viss, ko viņi prot, ir tikai kurnēt, ka valdība slikta, bet uz sevi viņi nepaskatās, jo paši ir zagļi. Pārstāj kurnēt. Neaizmirsti par Dievu esot labklājībā. Viņš ir tas, kurš tevi ir svētījis un izvedis no nabadzības.
„Kad nu tu ēdīsi un būsi paēdis, tad teic To Kungu, savu Dievu, par to labo zemi, ko Viņš tev ir devis. Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.” (5.Mozus 8:10-14)
„(..) nenāciet Manā priekšā tukšām rokām. Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā.(..)” (2.Mozus 23:15,19)
Tad, kad tu nāc uz dievkalpojumu, tev līdzi ir jābūt divām lietām – Bībelei un ziedojumam. Gribi būt bagāts? Dari tā. Un, kad tu nosolies kaut ko Dievam, tad pildi. Neaizmirsti solījumus, kurus esi devis Dievam attiecībā uz savām finansēm.
„Kad tu esi solījis Tam Kungam, savam Dievam, kādu solījumu, tad nekavējies to pildīt, jo Tas Kungs, tavs Dievs, to no tevis prasīdams prasīs, un tas tev būs par grēku. Bet, ja tu solījumu līdz galam neizteiksi, tad tev tas par grēku nekļūs. Kas no tavām lūpām iziet, to turi un pildi, itin kā tu esi Tam Kungam, savam Dievam, labprātīgi solījis, ko ar savu muti esi izteicis.” (5.Mozus 23:22-24)
Dievs var gādāt par tevi arī pārdabiski. Viņš var veikt finansiālus brīnumus tavā dzīvē, taču, ja nebūs tāda vajadzība, Viņš svētīs tevi caur darbu, ko strādā.
„Un ar šo nākamo dienu, kad viņi bija ēduši no tās zemes iegūtās ražas, viņiem izbeidzās manna; un turpmāk Israēla bērniem vairs nebija mannas, bet tie pārtika tanī gadā no Kānaānas zemes augļiem.” (Jozuas 5:12)
„Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt. Un Es sūtīšu sirseņus tev pa priekšu, un tie iepriekš izdzīs hīviešus, kānaāniešus un hetiešus.” (2.Mozus23:25-28)
Kad Dievs svētīs tevi? Tad, kad tu kalpošanu Dievam noliksi svarīgāk par biznesu vai darbu. Tad, kad tu savu lūgšanu laiku noliksi svarīgāk par darbu. Tad, kad tu evaņģelizāciju noliksi svarīgāk par darbu. Kalpošana Dievam ir 4.prioritāte, bet darbs 5. Gribi būt bagāts? Ievēro pareizā secībā prioritātes. Dievs tevi var un grib svētīt.
Dievs grib, lai tu esi tas, kurš aizdod nevis tas, kurš aizņemas.
„Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.” (5.Mozus 15:6)
Dievs negrib, lai tu ņem kredītus. Dievs grib, lai tu esi tas, kurš aizdod nevis aizņemas. Svētība un lāsts tavā dzīvē ir atkarīgs no desmitās tiesas došanas vai nedošanas. Ja jūs paklausīsiet Dievam tad –
„Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit, tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus. Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē. Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas.” (3.Mozus 26:3-5;10)
Taču, ja jūs neklausīsiet:
„Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus un ja jūs Manus likumus nicināsit un jūsu dvēseles Manas tiesas niecinās, nepildot visus šos baušļus, tad jūs lauzīsit Manu derību. Tad Es jums šādi darīšu: Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc; un veltīgi jūs sēsit savu sēklu, un jūsu ienaidnieki ēdīs jūsu maizi.” (3.Mozus 26:14-16)
Tavā dzīvē notiks dažādi neparedzēti apstākļi un tu atkal nevarēsi baudīt no saviem augļiem, jo tikai Dievs ir Tas, Kurš dara bagātu un tikai Dievs ir Tas, Kurš dara nabagu. Dievs rīkojas atbilstoši tam, kā tu rīkojies, jo, ko tu sēsi, to tu pļausi. Biznesu nevar veidot uz draudzes cilvēku rēķina. Tas ir jāveido ārpus draudzes. Draugs, šī draudze pieder Dievam. Viņš ir ielicis draudzē mācītāju, kurš pārrauga, lai draudze netiktu izmantota kāda cilvēka savtīgiem mērķiem. Ir ļoti viegli uztaisīt biznesu draudzē. Ja es kā mācītājs būtu iesaistījies, piemēram, Oriflame, tad visa draudze būtu manā Oriflamā un es ļoti labi pelnītu. Ir ļoti viegli izmantot draudzi saviem mērķiem. Taču daudz grūtāk ir panākt, lai cilvēki ārpus draudzes iesaistās tavā biznesā un pērk tavu produkciju. To nesaku es, to saka Bībele:
„Tev nebūs prasīt augļus no sava brāļa: nedz augļus no naudas, nedz augļus no pārtikas, nedz augļus no visādām lietām, ko vien var uz augļiem aizdot. No sveštautieša tu vari prasīt augļus, bet savam brālim ne, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu pie visa, ko tavas rokas dara tanī zemē, uz kuru dodies, lai to iemantotu.” (5.Mozus 23:20-24)
Vai kaut kas nav skaidrs? Dievs saka, ka nevar taisīt biznesu draudzē.
Pirmais nosacījums finansiālai pārticībai ir Dieva tuvums.
„Un tā Dieva šķirsts, novietots pie Obed-Edoma viņa namā, palika uz vietas trīs mēnešus; un Tas Kungs svētīja Obed-Edoma namu un visu, kas tam piederēja.” (1.Laiku13:14)
Kad Dāvids redzēja kā Dievs ir svētījis Obed-Edoma namu, viņš Dieva šķirstu ņēma pie sevis. Dieva šķirsts simbolizē Dieva tuvumu un Derību. Lai būtu finansiāli pārticis, tev ir jābūt pareizās attiecībās ar Dievu un jāstaigā Dieva klātbūtnē.
Ar desmitās tiesas došanu nevar atpirkties no pārējo norādījumu pildīšanas. Nepietiek tikai ziedot. Dievs grib, lai tu pildi visu Kristus mācību.
„Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves” (Psalms 49: 8)
Mēs varam Dievam iedot tikai to, ko Viņš Pats mums sākotnēji ir devis. Tavas bagātības primārajam mērķim ir jābūt draudzes celšanai. Ziedošanas un biznesa pamatmērķis ir uzcelt namu Tam Kungam.
„Jo kas es esmu, un kas ir mana tauta, ka mēs paši labprātīgi spētu dot tādus ziedojumus? Bet viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam! Jo mēs esam svešinieki un piedzīvotāji tavā priekšā kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna, un tur nav cerības! Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, lai Tev uzceltu namu Tavam svētajam Vārdam, – tā ir nākusi no Tavas rokas, un Tev tas atkal tiek nodots!” (1.Laiku 29:14-16)
Ja desmita tiesa ir domāta pilna laika kalpotāju algām, tad brīvprātīgie ziedojumi ir domāti Tā Kunga nama celšanai. Respektīvi, telpu īre, aparatūra, dažādas tehniskās lietas, evaņģelizācijas pasākumi utt. Es uzskatu, ka pareizāk ir, ka mācītājam ir noteikta konkrēta alga un viņš nepārtiek no visas desmitās tiesas, kura tiek atnesta. Man ir konkrēta alga no kuras iztieku es pats un arī mana ģimene. Pārējā nauda iet gluži tāpat kā brīvprātīgie ziedojumi – īrei, pasākumiem utt.
„Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs – un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam, rokas darina. Un kam nu vēl ir šodien labs prāts Tam Kungam brīvprātīgi ziedot?”” (1.Laiku 29: 2-3)
„Tad brīvprātīgi deva tēvu namu vadoņi, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, un ķēniņa darba pārziņi, un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu. Un, kam piederēja dārgakmeņi, tie tos nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē geršonieša Jehiēla rokā. Tad tauta priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu; arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku. Un Dāvids teica un slavēja To Kungu visas sapulces priekšā, un Dāvids sacīja: “Slavēts esi Tu, Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžos!” (1.Laiku 29:6-10)
Lai atjaunotu Tā Kunga namu, līdzekļi tika ņemti nevis no desmitajām tiesām, bet no brīvprātīgiem ziedojumiem. Bībelē vienmēr, kur ir atmoda, tā ir saistīta ar desmitās tiesas došanas atjaunošanu. Negaidi atmodu draudzē, kur desmitā tiesa netiek pienesta pilnā apmērā. Tur, kur ir atmoda ir arī finansiāla svētība, un finansiāla svētība tur ir tādēļ, ka cilvēki bīstas Dievu un dod, kas Viņam pienākas.
„Daži no tēvu namu galveniem, kad viņi nāca uz Tā Kunga namu Jeruzālemē, deva Dieva namam labprātīgi, lai to uzceltu savā vietā. Viņi deva pēc savām spējām šim darbam sešdesmit vienu tūkstoti zelta dareiku, pieci tūkstoši sudraba minu un simts priesteru tērpu. Priesteri, levīti un daži no ļaudīm, dziedātāji, vārtu sargi un Tempļa kalpotāji apmetās savās pilsētās, un viss Israēls savās pilsētās.” (Ezras 2:68-70)
Taisnais būs bagāts un ietekmīgs un citādi nevar būt.
„Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi. Taisnajiem Viņš tumsībā uzaust kā gaisma; Viņš ir žēlīgs, žēlsirdīgs un taisns. Labi tam cilvēkam, kas ir žēlsirdīgs un labprāt aizdod, viņš tiesā panāks savu taisnību; Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā.” (Ps.112: 1-5,9)
Svētīgs ir cilvēks, kurš bīstas Dievu, dod desmito tiesu un labprātīgos upurus. Turība un bagātība būs šāda cilvēka dzīvē. Desmitās devējam būs pārpilnība.
„Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Sal.pam.3:9-10)
Ja tu dosi Dievam savu ienākumu pirmajus, tev būs pārpilnība. Ienākumu pirmajos ietilpst arī desmitā tiesa. Zināmā mērā, Dievs rūpējas arī par neticīgiem cilvēkiem. Viņš liek lietum līt arī pār viņiem.
„Viņš dod barību visai dzīvajai radībai, Viņa žēlastība paliek mūžīgi.” (Psalms 136:25)
Tikai atšķirība ir tajā, ka bieži vien neticīgi bagāti cilvēki tādi kā Maikls Džeksons un Merlina Monro beidz savu dzīvi pašnāvībā, jo nauda viņiem piepildījumu nenes. Un tiem, kam šķiet, ka naudas ir par maz, arī tad, kad viņi kļūs par miljonāriem, viņiem joprojām šķitīs, ka ir par maz. Viņiem nav jēgas dzīvei un viņi nevar baudīt labumu, jo nav Dieva svētības. Draugs, priekš kam tev nauda ir vajadzīga? Redzi, bez Dieva, par naudu visu nevar nopirkt. Tev ir nepieciešama īpaša Dieva svētība, kura atnāk caur desmito tiesu un labprātīgiem upuriem, ar pareiziem motīviem.
Par iemeslu nabadzībai kalpo arī amorāls, pret Dieva gribu vērsts dzīves veids.
„Lai tavi ceļi būtu tālu projām no viņas (prostitūtas) un netuvojas viņas nama durvīm, lai tu nepamestu savu godu svešinieku priekšā un nezaudētu savu dzīvību no laulības pārkāpējas sievas saniknotā vīra rokas, lai svešinieki neiedzīvojas no tava īpašuma, lai tava darba augļi nenāk par svētību svešam namam, un lai tev nebūtu pēc tam jāvaid, kad tu būsi izšķiedis savu mantu un novājinājis savu miesu, un lai tev nebūtu jāsaka: “Kā gan es ienīdu kādreiz manis izpelnīto pārmācību, un kā mana sirds šķendējās par man uzlikto sodu.” (Sal.pam.5:8 -12)
Tu vari dot desmito tiesu un ziedojumus un tomēr būt nabadzīgs, ja tavs dzīvesveids ir amorāls. Netiklība var kalpot par iemeslu lielām finansiālām problēmām. Ja ģimenē laulātie nespēj sadzīvot, ģimene var nonākt finansiālā nabadzībā. Ja kāds ģimenes loceklis ir mantkārīgs, ģimene var nonākt finansiālā nabadzībā. Ja kāds ģimenē nedod desmito tiesu, ģimene var nonākt finansiālā nabadzībā. Ja tu neņem vērā to, ko es šobrīd mācu, tu vari nonākt finansiālā nabadzībā.
„Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.” (Salamana pamācības 10:5)
Kas vasarā sakrāj… Dievs grib, lai tad, kad Viņš tevi svētī ar naudu, tu veido uzkrājumus. Nebūs uzkrājumi, finansiālu grūtību gadījumā tev būs jāaizņemas nauda un jāatdod ar procentiem. Tā tu nonāksi parādos. Ne vienmēr mūsu dzīvēs būs tā, ka Dievs ”bērs no debesīm mannu”. Ja tu gribi, lai tev Dieva svētība ir reāla, iekrāj kādu mazumu naudas. Tikai nesāc nežēlīgi krāt un staigāt tāds izkāmējis, pusbadā. (smejas)
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.” (Sal.pam.10:4)
Finansiālas svētības pamatā ir čaklums. Strādā, draugs. Esi čakls!
„Taisnajam viņa manta nepieciešama dzīvei, bet bezdievīgais izlieto savus ienākumus grēkiem.” (Salamana pamācības 10:16)
Taisnais atšķirībā no bezdievīga cilvēka ir spējīgs pareizi pārvaldīt savu bagātību. Visas pūles bez Dieva ir veltīgas, bet taisnajam Dievs piešķirs finansiālu svētību.
„Salamana svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.” (Psalms 127:1-2)
„Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)
„Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.” (Sal.pam.13:11)
Ja gribi būt bagāts, tad finanses ir gudri un stingri jāpārvalda. Tu nevari pirkt, tad, kad nav pareizie finansiālie apstākļi. Bagātība aug augumā, ja to krāj. Tev ir jābūt uzkrājumiem neparedzētām situācijām. Iedomājies, tev pēkšņi rodas izdevīgs darījums, bet kur tu naudu ņemsi, ja nekas nebūs uzkrāts? Vai arī, ja tev mašīnai būs nepieciešams remonts? Un darbs ir cieši saistīts ar mašīnu, tā, ka tu bez tās nevari pilnvērtīgi strādāt vai arī nevari vispār strādāt. Kur iesi? Pie mammas. Nevajag no mammām naudu ņemt, dodiet labāk viņām naudu.
Esi čakls un nedzenies pakaļ nevajadzīgām lietām.
„Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis. Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts. ” (Salamana pamācības 12:11,27)
Dievs saka: „Čaklais būs bagāts.” Gribi būt bagāts? Esi čakls un neizvirzi muļķīgus apgalvojumus, ka darbu nevar dabūt. Šobrīd darbu pakaļ sviež. Nesaki Latvijā visas biznesa nišas ir aizvērtas. Tieši otrādi, viss ir atvērts. Dod desmito tiesu un strādā.
Nedisciplinēts cilvēks ar dažādām atkarībām nevar būt bagāts.
„Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un, kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūst bagāts.” (Salamana pamācības 21:17)
Tātad cilvēks kurš nepārvalda sevi, nevar pārvaldīt arī finanses. Azartspēles, alkoholisms, atkarība no cilvēkiem dara tevi nabadzīgu. Sākumā tiec galā ar sevi un savām atkarībām. Bagātība neatnāks vienā dienā, tā atnāks ar disciplīnu, soli pa solim.
„Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu.” (Sal.pam.24:4,27)
Pareizi vadi savas finanses un tu būsi bagāts. Sākotnēji parūpējies par svētību avotu un savu biznesu, un tikai pēc tam par savām un bērnu vajadzībām. Piemēram, ja tava alga ir 200ls, tad neīrē dzīvokli par 500ls mēnesī. Sākotnēji palielini savus ienākumus un pēc tam īrē tādu dzīvokli. Un vēl pirms parūpējies par saviem ienākumiem, parūpējies, lai tu esi regulāri draudzē, lai tev ir regulārs lūgšanu laiks un, lai tu esi gājis pie cilvēkiem stāstījis par Dievu. Tad sekos arī viss pārējais.
„Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; taču arī tas ir niecība.” (Salamans mācītājs 5:9)
Ja tev šķiet, ka finanšu ir par maz, tad tev vienmēr šķitīs, ka to ir par maz. Ja tavs dievs ir nauda, tad tev vienmēr būs par maz. Arī tad, kad tu būsi miljonārs, tu būsi nabags. Es jau minēju, ka Dievs svētī arī neticīgus cilvēkus, bet daudzi no viņiem iekšēji jūtas nabagi.
Dažkārt atļaujies sevi palutināt, ar nevajadzīgām lietām priekš sava prieka. Izšķied naudu vien savam priekam. Bet tikai tad, kad tu esi aprēķinājis, ka vari to atļauties un tev tas nekaitēs. Palutini sevi. Atpūties.
„Tad nu ej, ēd savu maizi ar prieku un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi, jo Dievs jau no sākta gala tādu tavu rīcību ir atzinis par labu. Nēsā allaž baltas drēbes, un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas. Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules.” (Salamans mācītājs 9:7-9)
Es tev neiesaku dzert vīnu, bet palutini sevi savādākā veidā. Nēsā baltas drēbes jeb nopērc labas kvalitātes apģērbu, ja vari to atļauties. Strādā, dod desmito tiesu, ieplāno savas finanses un nopērc labākas drēbes.
Nekad neieguldi visas savas finanses vienā vietā, jo tu nevari pilnībā paredzēt, kas aizies un kas nē.
„Ļauj savai maizei iet pār plašo jūru; pēc daudzām dienām tu to atkal atdabūsi. Tomēr sadali to pa septiņiem, pat astoņiem braucieniem, jo tu nezini, kāda nelaime var notikt virs zemes.” (Salamans mācītājs 11:1-2)
Nav prātīgi iztikt tikai no viena finanšu avota. Piemēram, es ar sievu kopā veidoju mācekļus, bet ne vienu, bet gan 24, jo kādreiz kādam notiek problēmas un viņš aiziet. Taču man paliek vēl citi mācekļi. Taču, ja mani ienākumi ir tikai no vienas vietas un uzkrājumu nav, tad rasties problēmas.
Bībele māca, ka brāļiem ir cits citam jāpalīdz. Taču diezin vai es tev palīdzēšu, ja tu būsi dzirdējis šo svētrunu un nebūsi neko sācis uzkrāt. Ja tev šķiet, ka neko nespēj uzkrāt, jo viss aiziet rēķinos, tad pārskati kā tu dod desmito tiesu. Maleahijas grāmatā skaidri runā, ka tādēļ jau viss no rokām laukā krīt, ka netiek pilnā vērtībā atnesta desmitā tiesa (Maleahijas 3:9). Varbūt tādēļ tev arī neiet. Katra biznesa pamatmērķim ir jābūt naudas rašanai priekš Tā Kunga nama celtniecības.
„Pēc septiņdesmit gadiem Tas Kungs uzlūkos Tiru labvēlīgi, tā atkal atjaunos savu ienesīgo tirdzniecību un stāsies sakaros ar visām tautām virs zemes. Bet tās peļņa un ieguvums būs veltīti Tam Kungam. Tā tos nekrās un neglabās, bet tās tirdzniecības peļņa kalpos tiem, kas Tā Kunga vaiga priekšā dzīvo, viņu labākai pārtikai un glītam apģērbam.” (Jes.23:17-18)
Ja tu atver biznesu, tad naudas ieguldīšanas primārajam mērķim ir jābūt draudzes izaugsmei. Ja tu tagad dod 10%, tad esot uzņēmējam tev būs jādod 50% vai 90% savu ienākumu. Taču tie 10%, kas tev paliks, būs tik lieli, ka tu nezināsi kur naudu likt. Ja tu nodarbosies ar biznesu, tad peļņa un ieguvumi ir jāvelta Tam Kungam. Nu paklau, ko tu darīsi ar to naudu, ja neveltīsi Dievam? Priekš kā tu pelnīsi? Pabarosi nabagus? Bagāti vai nabagi tāpat ellē aizies. Palīdzēsi bāreņiem? Viņi tāpat ellē aizies. Pirmkārt, mūsu uzdevums ir izplatīt evaņģēliju. Jēzus saka: ”Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas” (Mateja 28:19).
Rūpējieties par savu valsti jeb maksā nodokļus.
„Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.” (Jeremijas 29:7)
Tātad rūpējies par savu valsti. Piedalieties tās labklājības celšanā, jo šī ir tava zeme un tu šeit dzīvo.
Ja tu būsi Dieva lāsta skarts, nauda tev nekādi nespēs palīdzēt.
„Savu sudrabu tie metīs uz ielas, viņu zelts tiem būs kā mēsli, jo viņu sudrabs un zelts tos nevar izglābt Tā Kunga dusmības dienā. Ar to tie neremdēs savu izsalkumu un nepiepildīs savu vēderu, jo zelts tiem bijis par apgrēcību. No tā darinātās dārgās rotas ir veicinājušas lepnību, un tie darināja no tā savus nejēdzīgos dievekļus, savus riebīgos elku tēlus. Tamdēļ Es viņiem zeltu padarīšu līdzīgu mēsliem, Es to nodošu svešiem par laupījumu un pasaules bezdievjiem izputināšanai, lai tie to liek negodā.” (Ec.7:19-21)
Ja Dieva lāsts ir pār tavu dzīvi, tad ne miljoni, ne miljardi nepalīdzēs. Nekas nepalīdzēs, kamēr tu neizlabosi konkrētas lietas savā dzīvē, ko Dievs grib, lai tu maini.
Lai, kas arī notiktu valstī tautas grēku dēļ, lai kādi finansiāli satricinājumi pāršalktu Latviju, Tas Kungs tevi izglābs. Arī krīzes laikā Dievs par tevi parūpēsies un tu būsi paēdis!
„Cilvēka bērns, ja kāda zeme apgrēkotos pret Mani, atkāpdamās no Manis, un Es izstieptu Savu roku pret to, atņemtu tai maizes krājumus, tai uzsūtītu badu un iznīcinātu cilvēkus un lopus un ja šie trīs vīri – Noa, Daniēls un Ījabs – atrastos viņu vidū, tad tie izglābtu sava taisnīguma dēļ vienīgi savas dvēseles, saka Dievs Tas Kungs.” (Ecēhiēla14:13-14)
Dievs pacels tavas finanses neticīgiem cilvēkiem par liecību.
„Kad Es būšu jūs šķīstījis no visām jūsu nešķīstībām, Es likšu nākt pār jums labības svētībai, Es pacelšu jūsu lauku ražas un Es nesūtīšu jums vairs badu. Es vairošu arī koku un lauku augļus, lai citas tautas jūs neapsmej bada dēļ.” (Ecēhiēla 36:29-30)
Desmitās tiesas došana vai nedošana norāda, kam tu piederi. Tā norāda, vai tu piederi Dieva Valstībai vai nē.
„Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja 6:21)
Dievs parūpēsies par tevi un bagātīgi svētīs, ja tu kā prioritāti izvirzīsi Dieva Valstību un dzīsies pēc tās.
„Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.” (Mateja 6:25-34)
Kamēr tu dod visu, kas tev ir lai pabarotu cilvēkus, tikmēr Dievs dod tev pašam, un arī šiem cilvēkiem.
„Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divi zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus.” (Mateja 14: 19-20)
Tiem, kuri seko Kristum vienmēr būs nauda. Jēzus pat nediskutē par šo jautājumu. Tev būs nauda.
„Un Viņa mācekļi, pārceldamies uz otru malu, aizmirsa maizi paņemt līdzi. Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Pielūkojiet un sargaities no farizeju un saduķeju rauga.” Bet viņi domāja un runāja savā starpā: “Tas tamdēļ, ka neesam maizi paņēmuši līdzi.” Un Jēzus, to nomanīdams, uz tiem sacīja: “Kamdēļ jūs tā domājat, ka jums nav maizes, jūs mazticīgie. Vai jūs vēl nesaprotat un neatminaties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem un cik grozu jūs tur vēl salasījāt? Nedz tās septiņas maizes četriem tūkstošiem un cik grozu jūs vēl salasījāt? Kā tad jūs nesaprotat, ka Es nerunāju par maizi, jums sacīdams: sargaities no farizeju un saduķeju rauga?” Tad tie saprata, ka Viņš nebija teicis, lai sargās no maizes rauga, bet no farizeju un saduķeju mācības.” (Mateja 16:5-12)
Kad mācekļi sāka runāt par to, ka maizi ir aizmirsuši, Jēzus palika dusmīgs. Viņš teica:” Kā jūs vēl nesaprotat, ka kopā ar Mani jums vienmēr būs maize? Vai jūs esat aizmirsuši tos tūkstošus, kuri tika paēdināti?” Kopā ar Jēzu, vienmēr ir nauda. Nauda nāks pie tevis, ja tu būsi ar Dievu. Tiem, kuri atstājuši savas finanses Dieva dēļ, Dievs piešķirs vēl vairāk finanses un dāvās mūžīgo dzīvību.
„Tad Pēteris atbildēja un Viņam sacīja: “Redzi, mēs esam visu atstājuši un Tev sekojuši. Kas mums būs par to?” Bet Jēzus sacīja tiem: “Patiesi Es jums saku: jūs, kas Man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz Sava godības krēsla, arī sēdēsit uz divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis. Un, kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību. Bet daudzi, kas bija pirmie, būs pēdējie, un, kas bija pēdējie, būs pirmie.”” (Mateja 19:27-30)
Arī Jēzus māca maksāt nodokļus, Viņš māca dot ķeizaram, kas ķeizaram pienākas, bet Dievam, kas Dievam pienākas.
„Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā. Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?” Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? Parādait Man nodevu naudu.” Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. Un Viņš sacīja tiem: “Kā attēls šis un uzraksts?” Tie sacīja: “Ķeizara.” Tad Viņš tiem teica: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un, to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.” (Mateja 22:15-22)
Maksājiet muitas, nodevas un nodokļus. Nepaliec nevienam neko parādā. Izvairieties no kredītiem un parādiem.
„Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.” (Romiešiem 13:6-8)
Dot desmito tiesu māca ne tikai Veca Derība, bet arī Jaunā Derība.
„Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja 23:23)
Jēzus māca turēt visu Kristus mācību un neatstāt desmitās tiesas došanu. Tu nevari aizmirst mīlestību un žēlastību, bet arī desmito tiesu tev nebūs atstāt. Turklāt Jēzum arī bija kase un Jūda bija Viņa kasieris.
Dieva acīs nav nozīme ziedojuma skaitliskajam apmēram bet, gan tam, cik daudz tas no tevis prasa.
„Un Jēzus nosēdās ziedojumu šķirstam pretī un skatījās, kā ļaudis naudu meta šķirstā; un daudz bagātu iemeta daudz. Un kāda nabaga atraitne nāca un iemeta divi artavas, tas ir viens kvadrants. Un Viņš pieaicināja Savus mācekļus un tiem sacīja: “Patiesi Es jums saku: šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas ziedojumus šķirstā ir metuši. Jo visi no savas pārpilnības ir metuši; bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu, kas tai bija, visu savu padomu.”” (Marka 12:41-44)
Atraitnes ziedojums skaitliski bija niecīgs, bet upuris bija liels. Tādēļ Jēzus teica, ka šī atraitne ir ziedojusi vairāk nekā bagātnieki, jo tie no pārpilnības ziedoja.
Jēzus nenomira tikai par to, lai tu varētu tapt glābts, vai dziedināts no slimībām. Jēzus tika pie krusta aplaupīts, arī lai tu varētu būt bagāts. Viņš tika nolādēts, lai tu varētu būt svētīts, jo ir rakstīts, lai nolādēts katrs, kurš karājas pie koka (Gal.3:13). Ja tu esi pieņēmis Jēzu un Viņa mācību, tad tu esi svētīts, arī finansiāli.
„Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kurš dabūtu.” (Marka 15:24)
Jēzus tika aplaupīts, lai tu nekad netiktu aplaupīts un varētu dzīvot finansiālā pārticībā. Tavas finansiālās svētības apmērs ir atkarīgs no tavas spējas un apmēriem dot. Ja tu dosi, tad tev dos.
„Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6:38)
Kā tev atmēros? Kā tu dosi, tā tev dos un vēl klāt pieliks. Kā tu zagsi, tā tev atmaksās un vēl klāt pieliks. Tas ir sējas un pļaujas likums un savādāk nenotiek.
„Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.” (2. Korintiešiem 9:6)
Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.” (Galatiešiem 6:7,9)
Nepiekusīsim ziedot, nepiekusīsim evanģelizēt, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. To, ko tu sēsi, to arī pļausi. Sēsi naudu, pļausi naudu.
Cilvēks, kurš neprot pareizi pārvaldīt savas finanses, nespēs pārvaldīt arī neko citu.
„Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: “Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu. Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku. Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: “Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos. Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!” Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā? Tas sacīja: simts mucu eļļas.- Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit! Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? – Tas sacīja: simts mēru kviešu.- Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit! Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem. Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos. Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns. Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso? Un, ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu? Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Lūkas 16:1-13)
Ziedo, bet dari to prātīgi. Kad tu ziedo, lai tavi motīvi ir pareizi. Nepareizi motīvi finanšu lietās var izraisīt pat nāvi. Tas, kā tu rīkojies ar finansēm ir ļoti, ļoti nopietni.
Bet kāds vīrs, vārdā Ananija, ar savu sievu Sapfiru pārdeva savu īpašumu un ar sievas ziņu paturēja sev daļu maksas un, kādu daļu atnesis, nolika to pie apustuļu kājām. Tad Pēteris sacīja: “Ananija, kāpēc sātans piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un paturēji sev daļu tīruma maksas? Vai tas, tavs būdams, nevarēja tavs palikt, un vai arī pārdots tas nebija tavā rīcībā? Kāpēc tu esi ieņēmis tādu lietu savā sirdī? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam.” Dzirdēdams šos vārdus, Ananija pakrita un nomira, un lielas bailes pārņēma visus, kas to dzirdēja. Bet jaunekļi piecēlušies to apkopa un, ārā iznesuši, apglabāja. Pēc kādām trim stundām ienāca arī viņa sieva, nezinādama, kas bija noticis. Tad Pēteris viņai teica: “Saki man, vai jūs šo tīrumu par tādu maksu esat pārdevuši?” Un viņa atbildēja: “Jā, par tādu.” Bet Pēteris viņai sacīja: “Kāpēc jūs savā starpā esat norunājuši kārdināt Tā Kunga Garu? Redzi, to kājas, kas tavu vīru apglabājuši, ir durvju priekšā un iznesīs arī tevi.” Tūdaļ tā nokrita pie viņa kājām un nomira; jaunekļi ienākuši atrada to mirušu, iznesa viņu ārā un apglabāja blakus viņas vīram. Un lielas bailes pārņēma visu draudzi un visus, kas to dzirdēja. ” (Apustuļu darbi 5:1-11)
Šie cilvēki nāca lai ziedotu Dievam daļu no pārdotā īpašuma summas, bet laužu acīs vēlējās izlikties, ka ir atnesuši visu. Viņi gribēja izskatīties pēc devējiem. Kas notika? Viņi abi turpat uz vietas nomira. Tu nedod cilvēkiem, tu dod Dievam.
Ir jāziedo Dievam arī esot nabadzībā, jo tā ir Dieva žēlastība. Ziedojot tu esi bagāts ar to vien, ka tu spēj dot. Dievam ir jāziedo arī tad, kad nekā nav, jo desmitā tiesa pieder Dievam. Kāda starpība cik man ir, ja desmitā tiesa ir Dieva.
„Mēs jums, brāļi, aizrādām uz Dieva žēlastību, kas ir izpaudusies Maķedonijas draudzēs, jo tur, lai gan bēdu smagi pārbaudīti un paši dzīvodami lielā nabadzībā, viņu prieks izpaudies lielā sirsnībā; tie ir labprātīgi ziedojuši pēc savām spējām, pat pāri spējām, to es apliecinu; ar lielu sirsnību tie piedāvāja savu kalpošanu svētajiem mīlestībā un ziedoja vairāk, kā cerējām, – sevi papriekš Dievam un pēc Dieva prāta arī mums. Tad mēs lūdzām Titu, lai viņš, kā jau iesācis mūsu vidū šo ziedojumu lietu, novestu to līdz galam. Bet, tā kā jūs esat sekmēm bagāti visās lietās: ticībā, vārdā, atziņā, visādos centienos un savā mīlestībā uz mums, tad esiet bagāti arī šinī labdarības lietā.” (2.Korintiešiem 8:1-7)
Šie cilvēki ziedoja nabadzībā, pāri savām spējām, lai atbalstītu draudzi. Viņi ziedoja, esot nabadzībā. Draugs, tev vienmēr ir, ko dot.
Pēc ziedojuma apmēriem var noteikt kā tu mīli Dievu un vai tava mīlestība ir patiesa.
„To es nesaku pavēlēdams, bet ar centību, kas redzama pie citiem, gribēdams pārbaudīt jūsu mīlestību, vai tā ir īsta. Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību. Un šinī lietā mans padoms ir tāds: tas jums ir par labu, ka jūs pērn lietu iesākuši ne vien ar darbu, bet arī ar labo gribu, tagad pabeidziet iesākto darbu, lai labajai gribai seko arī izpildīšana pēc iespējas. ”(2.Korintiešiem 8:8-11)
Ziedo tā, lai tavs ziedojums nenoved tevi grūtībās. Grūti, protams, būs, ja tu pienesīsi finansiālu upuri, jo tādēļ tas ir upuris. Taču tev pašam viss ir jāaprēķina. Tu nevari visu atdot un gaidīt, kad sāks augt naudas koks. Rēķini pats kā tu izdzīvosi. Skaties arī pēc sava ticības līmeņa, par kādu naudas summu tu esi spējīgs ticēt.
„Jo, kur ir laba griba, tā ir apsveicama ar to, cik tā spēj, vairāk nevar sagaidīt, jo nevar prasīt, lai citu atvieglošana jūs novestu grūtībās; bet lai notiktu izlīdzināšana: jūsu pārpalikums tagad lai nāk par labu viņu trūkumam, un arī viņu pārpalikums lai nāktu jums par labu, lai tā notiktu izlīdzināšana, kā ir rakstīts. ”(2.Korintiešiem 8:12-14)
Desmitā un ziedojums ir jāieplāno un jāsagatavo, pirms tu atnāc uz draudzi.
„Bet par palīdzības sniegšanu svētajiem man nav vairs jums jāraksta. Jo es zinu jūsu labprātību un slavēju jūs par to maķedoniešu priekšā, jo Ahaja jau no pērnā gada bijusi gatava, un jūsu rūpība ir pamudinājusi daudzus citus. Bet brāļus es aizsūtīju, lai mūsu labās domas par jums šinī lietā nepaliktu kaunā, bet jūs būtu gatavi, kā es sacīju: lai tad, ja maķedonieši man līdzi atnāktu un atrastu jūs nesagatavotus, mēs – neteiksim jūs – šinī cerībā netiktu apkaunoti.” (2.Korintiešiem 9:1-4)
Skopa došana norāda uz skopumu, nevis uz svētību.
„Tā es turēju par vajadzīgu saukt brāļus palīgā, lai tie jau agrāk noietu pie jums un sagatavotu jūsu apsolīto svētības dāvanu, ka tā tiešām būtu svētības un ne skopuma liecība. Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.” (2.Korintiešiem 9:5-6)
Taviem ziedojumiem ir jābūt brīvprātīgiem. Neziedo draudzē tikai tādēļ, ka tā ir pieņemts. Tas tev neko labu nenesīs. Ja tu no Dieva esi saņēmis un tici Bībelei, tad dod.
„Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2. Korintiešiem 9:7)
Dievam jāziedo ar prieku. Došana Dievam ir pateicība un pielūgsme. Tā ir daļa no slavēšanas. Kāpēc mums draudzē ziedošanas laiks ir starp slavēšanas dziesmām? Tādēļ, ka tā ir pielūgsme.
„Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem. Tā kā ir rakstīts: Viņš ir izbēris un nabagiem devis, Viņa taisnība paliek mūžīgi. – Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem; tad jūs būsit bagāti visās lietās katram labam darbam, un tā mēs panāksim, ka Dievam tiks dota pateicība. Jo šis kalpošanas darbs ne tikvien novērš svētajo trūkumu, bet ir arī pārbagāts ar daudzām pateicībām Dievam. Redzēdami jūsu sekmīgo kalpošanu, tie slavē Dievu par jūsu paklausības apliecinājumu Kristus evaņģēlijam un jūsu sirsnīgo palīdzību viņiem un visiem citiem, un, lūgdami Dievu par jums, tie ilgojas pēc jums, vērodami Dieva bagāto žēlastību, kas pie jums parādījusies. Bet paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!”(2.Korintiešiem 9:8-15)
Tev ir jāprot dzīvot gan īslaicīgā trūkumā, gan pārpilnībā. Tev ir jābūt gatavam, ka būs īslaicīgi posmi, kad tu piedzīvosi trūkumu, kaut gan esi bagāts.
„Bet es ļoti priecājos iekš Tā Kunga par to, ka jūs jau atkal esat atplaukuši gādībā par mani; jūs gādājāt arī agrāk, bet jums trūka izdevības. Es to nesaku trūkuma dēļ, jo es esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir. Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru. Tomēr jūs labi darījāt, ņemdami dalību manās bēdās. Jūs, filipieši, jau arī zināt, ka evaņģēlija sludināšanas sākumā, kad es izgāju no Maķedonijas, neviena draudze nebiedrojās ar mani došanā un ņemšanā kā vien jūs. To jūs uz Tesaloniku vienreiz un otrreiz sūtījāt manām vajadzībām. Ne it kā es meklētu dāvanu, bet es meklēju augli, kas vairotos jums par labu. Es visu esmu dabūjis, un man ir papilnam. Esmu piepildīts, kopš saņēmu no Epafrodita jūsu dāvanu, šo saldo smaržu, Dievam pieņemamu, patīkamu upuri. (Filipiešiem 4:10-18)
Pāvils runā par to, ka viņš var dzīvot gan nabadzībā, gan bagātībā un viņš būs bagāts gan esot nabadzībā, gan bagātībā. Bagātība, draugs, var kļūt par tavu lielāko pārbaudījumu. Es redzu, ka daudzi no klātesošajiem pacelsies un atvērs savu biznesu, un es palīdzēšu jums to izdarīt. Taču sargieties, ka jūs bagātības dēļ atkāptos no dzīvā Dieva. Tad, kad tu būsi bagāts, tev liksies, ka tu vari visu un tu vari aizmirst no kurienes tev ir šī svētība. Draugs, Dievs ir visu tavu svētību avots. Tāpat kā Dievs tev būs devis, Viņš arī paņems.
„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:19)
Zini kam Pāvils to saka? Tiem, kuri atnesa ziedojumu. Filipieši atbalstīja finansiāli mācītāju Pāvilu. Šie cilvēki atbalstīja cilvēku glābšanu un misiju, ko Pāvils veica. Pāvila vajadzības tika apmierinātas un viņš teica, ka šī iemesla dēļ Dievs apmierinās katra ziedotāja vajadzības. Tad nu priecājies, ka no desmitajām tiesām mācītājam ir alga, jo arī šī iemesla dēļ Dievs apmierinās katru tavu vajadzību. Mantkārība ir viens no smagākajiem grēkiem.
„Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai jums pietiek ar to, kas pie rokas, jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” (Ebrejiem 13:5)
Tev ir jāpietiek ar to, kas ir pie rokas, jo Dievs ir apsolījis tevi neatstāt un nepamest. Tiem, kuri ir bagāti ir īpaši jāmācās dot, tādēļ, ka jo vairāk naudas, jo grūtāk dot.
„Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību. ” (Timotejam 17:17)
Tev ir jākrāj mantu Debesīs nevis virs zemes. Draudzē nevar būt nabagi. Tādēļ, ka mūsu pienākums ir palīdzēt tiem, mūsu vidū, kuri ir nabagi, bet vēlas būt bagāti.
„Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā? ”(1.Jāņa 3:17)
Ja tu aizslēdz sirdi savam brālim, kurš ir trūkumā, tu Dievu nepazīsti. Taču ne jau Dieva gribas nedarītājiem ir jāpalīdz. Mums ir jāiemāca cilvēkiem pašiem pelnīt, taču var būt negaidītas situācijas, kad kāds no brāļiem nonāk trūkumā. Tādā gadījumā mums šos cilvēkus ir jāatbalsta, bet tikai tos, kuri ir kalpojuši Dievam, kuriem ir tīra sirds un kuri ir mūsu draudzes locekļi, jo šeit ir mūsu ģimene. Katram kristietim ir sava ģimene jeb draudze par kuru ir jārūpējas. Pielūko, lai tava svētība, ko Dievs vēlas tev sniegt, nepārvēršas lāstā skaudības dēļ. Klausies stāstu.
Ķēniņš vēlējās apbalvot divus skopuļus un skauģus. Viņš uzaicina viņus uz pili un teica, ka vēlas viņus apbalvot ar noteikumu, ka to, ko dos vienam, otram dabūs divkārtīgi. Viņi varēja lūgt jebkādas bagātības. Skauģi sāka ilgi strīdēties savā starpā, kurš prasīs pirmais. Katrs vēlējās divkārt. Pēc ilgiem strīdiem, viens izvēlējās būt pirmais un teica: „Izrauj man vienu aci, ķēniņ!”
Dievs grib dot tev svētību, bet tu aizturot desmito tiesu vai atmetot Dievam pēdējo svētības vietā iegūsti lāstu. Dieva Vārds skaidri saka: ”Izvēlies šodien svētību vai lāstu”.
Vai tu zini tautu ebreji? Tulkojumā ebreji nozīmē svešie. Dievs izredzēja Ābrahāmu, lai celtu Savu tautu. Šodien jaunais Israēls esam mēs, kristieši. Arī mēs esam piedzīvotāji un svešinieki uz šīs zemes, mūsu piederība ir Debesīs. Ebreji ir gadu tūkstošos devuši desmito tiesu un viņi dzīvo pēc stingriem Vecās Derības noteikumiem. Mēs visi zinām par genocīdu. Ebrejus nauda neglāba no genocīda, jo viņi Kristu atstūmuši ir zem lāsta. Desmitās tiesas došana darbojās viņu dzīvē un viņi zina vislabāk kā dot, jo dara to jau no paaudzes paaudzē, gadu tūkstošos. Zini, kurā valstī ebreji palika visvairāk dzīvi genocīda laikā? Amerikas Savienotajās Valstīs. Kura lielvalsts ir šodien pasaulē nr.1.? Amerika. Amerikas jūras kara flote vien ir lielāka par visas pasaules jūras kara floti kopā. Var lamāt amerikāņus un dedzināt karogus, taču tas ir smieklīgi priekš viņiem, jo neviena valsts nestāv viņiem līdzās. Tā ir superlielvalsts un tur jau daudzus gadus dzīvo ebreji. Kopumā pasaulē ebreji ir 0,1 % no visiem iedzīvotājiem uz zemes. Tālākie statistikas dati ir aprēķināti par Amerikā dzīvojošajiem ebrejiem.
Procentuāli ebreju ģimenes ar ienākumiem virs 50 000 ir divreiz vairāk nekā neebreju ģimenes. Savukārt, procentuāli ebreju ģimenes ar ienākumiem zem 20 000 ir divreiz mazāk nekā neebreju ģimenes. Ebreju pārākums ekonomiskajā sfērā ir pārliecinošs pār citām tautām. Pēc žurnāla Forbes aptaujas no 400 bagātākajiem ASV cilvēkiem 45% no pašiem pirmajiem sarakstā ir ebreji. Ebreju bagātība nav mīts. Ebreji ir pasakaini bagāti cilvēki. Trešā daļa no ASV multimiljonāriem ir ebreji. 20% profesori un universitāšu vadītāji ir ebreji. 40% Ņujorkas un Vašingtonas juridisko firmu partneri ir ebreji. 30% ASV Nobela prēmijas laureāti zinātnes sfērā ir ebreji. 25% visu Nobela prēmiju laureāti ir ebreji.
Ģimenes ienākumi dažādām tautībām ASV. Pētījumu veica Doktors Tomass Sauels ASV ekonomists Hūvera institūta vecākais darbinieks. Ģimenes ienākumi tiek mērīti vienībās. Amerikāņu ģimenes 100 vienības, bet savukārt, ebreju ģimenes 172 vienības. Japāņu ģimenes – 132, poļu – 115, ķīniešu – 112, itāļu – 112, vāciešu – 107, anglosakšu – 107, īru – 103, indiešu – 99, meksikāņu – 76, afrikāņu – 32, ASV iezemiešu – 60. Draugi, ebreji ir pārliecinoši priekšgalā. Ebreji zina kā dot naudu, gādāt par savām draudzēm un cilvēkiem. Viņi zina kā ziedot un atdot desmito tiesu. Viņi nepazīst Kristu, bet Dievs viņus svētī. Jā, viņi tiek lamāti un zākāti, bet tomēr desmitās tiesas princips reāli darbojas un viņi tiek finansiāli svētīti. Amerikānis ziedo, apmēram, 2 % gadā no ienākumiem labdarībai, bet ebrejs 4%. Lūk, starpība kāpēc amerikāņu ģimenei tikai 100 vienības, kamēr ebreju 172. Ebreji savāc visvairāk ziedojumus par jebkuru citu labdarības organizāciju ASV izņemot ”Pestīšanas Armiju”.
Kam ebreji tic? Ebreju ticējumi, kuri principā ir pārfrāzēti no Bībeles – „Nauda jādod ne tikai tāpēc, ka tā ir labi, bet gan, lai labi dzīvotu. Došana ir tas pats, kas investēšana, tas atgriežas pie tevis.” Gribi labi dzīvot? Atdod Dievam to, kas Viņam pienākas. Šie statistikas dati ir pārsteidzoši. Paradoksāli, bet nauda nāk tikai tad, kad to atdod. To māca Bībele un tas ir Dieva likums, bet velns ir sajaucis mūsu galvas, jo velns ir atnācis, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Velns ir nabadzības tēvs.
Ja ebreji pēc vecās derības ir svētīt, tad cik daudz vairāk mēs varam būt svētīti Jaunajā Derībā.
„Jo iepriekšējo pavēli atceļ tās nespēcības un nederības dēļ. Jo bauslība neko nav vedusi pie pilnības; bet tiek nodibināta labāka cerība, ar ko tuvojamies Dievam. Tas nav bijis bez zvēresta. Jo tie bez zvēresta ir kļuvuši par priesteriem, bet Viņš ar zvērestu pēc Tā gribas, kas Viņam teicis: Tas Kungs ir zvērējis, un Viņš nenožēlos, Tu esi priesteris mūžīgi. – Tāpēc arī Jēzus ir tapis par labākas derības galvinieku.” (Ebr.7: 18-22)
Ebreji dzīvo pēc Vecās Derības, bet Dieva Vārds skaidri saka, ka Jaunā Derība caur Kristu ir labāka Derība. Vai tu zini, ka jebkura plaukstoša firma ziedo naudu labdarībai? Tu domā, ka viņi to dara, jo viņiem ir žēl cilvēkus? Ārzemju firmas Latvijā ļoti mīl latviešu tautu vai tomēr labāk savu tautu, vai sevi? Nē, šīs firmas ir ieinteresētas, lai latvieši būtu viņu klienti. Tātad, šīs firmas nodarbojas ar labdarību, piemēram, sponsorējot Okartes skatuvi vai dažādus projektus slimnīcām un bērnu namiem. Šīs firmas ziedo naudu, jo apzinās, ka firma kļūst bagāta dodot labdarībai.
Mēs esam Dieva bērni un Jaunā Derība ir pārāka par Veco Derību. Dievs mums saka:
„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19-20)
Kad Dievs ir tavā tuvumā? Kad viņš tevi svētī? Tad, kad tu evanģelizē un dod Dievam to, kas Viņam pienākas. Kad tu ziedo pat pāri savām spējām, zinot, ka tādejādi atbalsti Dieva nama celtniecību. Kas ir Dieva nama celtniecība? Pirmkārt, tā ir evaņģelizācija.
Draudzē cilvēkiem ir jāsaņem normālu algu tā, lai neticīgi cilvēki neizsmej kristiešus. Tā, lai draudzē ir kam līdzināties. Tu domā, ka mans darbs ir savādāks nekā tavējais? Es no visas sirds izdaru savu darbu un Dievs mani svētī. Vispirms es rūpējos par Dieva nama vajadzībām un tikai tad atļaujos sev kaut ko piešķirt. Es esmu bagāts un tu arī vari būt bagāts.
Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu. Nesaki savam tuvākam: “Ej un nāc, rīt es tev došu!” – jo tev taču ir, ko dot tūlīt. (Sal.pam.3:27-28)
Neatliec desmitās tiesas un ziedojumu došanu uz rītdienu. Tev ir ko dot jau šodien. Ziedo Dievam tā, lai tavs ziedojums nav skopuma liecība, bet svētības liecība. Āmen.
Svētrunas iztirzājumu rakstīja Marija Graudiņa
