Šodien ir brīnišķīga diena. Šī ir tā diena, ko Tas Kungs mums devis, priecāsimies un līksmosim šajā dienā. Es sev to pasaku katru rītu. Tas palīdz novērtēt katru dienu, ka tu dzīvo šodien, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies. Tas nav gluži tā kontekstā, ka mums nebūtu jādomā par rītdienu, bet tev realitātē reāli sataustāma ir šodiena un jādzīvo ir šodien. Šodien tu esi izdarījis pareizo izvēli, lai būtu šajā vietā, lai celtu sevi garīgi, veidotu savu garīgo pamatu. Pareizajā laikā un pareizajā, īstajā vietā. Dievs ir brīnišķīgs, patiešām brīnišķīgs. Mans Dievs ir debesīs, un ko Viņš grib, to Viņš dara.
Šodienas tēma, par ko es runāšu ir – žēlastības mehānisms jeb “Kā darbojas Dieva žēlastība?”. Mēs skatāmies uz to, kā darbojas Dievs, arī Bībele. Pati Bībele nav Dievs, tā ir grāmata, tā ir drukāta, tas ir cilvēku roku darbs, bet to, ko lasām Bībelē, mēs lasām par dažādiem cilvēkiem, par dažādām politiskajām un vēsturiskām situācijām vairāku tūkstošu gadu griezumā. Mēs redzam, kā šie cilvēki ir sapratuši, kāds ir Dievs, ko viņi ir atklājuši, kā viņiem ir atklājies Dievs. Mēs no tā mācāmies un iepazīstam Dievu. Tā ir grāmata, kas palīdz mums iepazīt Viņu, tas ir dzīvais Dieva vārds. Piemēram, ir Ījaba grāmata, kas ir visai dīvaina grāmata, bet tā ne par velti tur ir. Mēs nevaram saprast, kāpēc vienam dzīvē iet tā, citam iet savādāk. Mēs kaut kā mēģinām salīdzināt sevi ar citiem cilvēkiem, bet mēs nevaram iekāpt otra kurpēs, jo mēs nezinām otra cilvēka sirdi, bet Dievs redz sirdi. Jā, Viņš mums palīdz saprast aptuveni, kas ir otrā cilvēkā, pamatā pēc darbiem. Jēzus saka, lai mēs neskatāmies pēc vārdiem, bet pēc darbiem, jo koku būs pazīt pēc augļiem. Tas, kas ir tavā iekšienē, parādās uz ārpusi. Šķiet, ka kāds ir vairāk žēlots, kādam vairāk šī Dieva žēlastība, kaut kas par velti, tas, ko cilvēks nav pelnījis. Kopumā Bībeles kontekstā var skaidri redzēt, ka dievišķā dziedināšana cilvēka veselumā, tas nozīmē, prāta un emocionālo dziedināšanu, dvēseles dziedināšanu, gribas dziedināšanu. Pirmkārt tā ir garīgā dziedināšana, tu atrodi atpakaļceļu pie Dieva, saikni ar Viņu, bet tā ir arī miesas dziedināšana, tur ietilpst arī finansiālā labklājība un fiziskā veselība. Mēs skatāmies, ka viens cilvēks kalpo Dievam, bet viņam klibo veselība, varbūt kādam citam ir kaut kas citādāks. Kādam citam atkal šķiet, ka viņš priekš Dieva neko īpašu nebūtu izdarījis, bet no malas izskatās, ka viņam labāk veicas. Īsāk sakot, ir kādas līdz galam neizskaidrojamas lietas, kāpēc Dievs vienu vairāk žēlo, otru nē, jo mēs visu nezinām. Ir lietas, kuras Dievs izdara, kā Viņš grib. Tas ir Dieva kompetencē, bet ir lietas, kuras mēs paši sasniedzam ticībā uz Viņu, jo Viņš mums ir paredzējis ticēt. Kad mācekļi modināja Jēzu Kristu, kurš gulēja laivā stūres galā. Laiva bija vētrā, tāpēc mācekļi modināja Jēzu un prasīja, vai Viņš nebēdā, ka viņi iet bojā. Viņš piecēlās, apturēja vētru un šos viļņus. Mācekļiem tas bija brīnums, arī mums tas būtu liels brīnums. Es nekad neko tādu neesmu redzējis, esmu centies, bet nav sanācis. Jēzus prasīja: „Kur ir jūsu ticība?” Tas nozīmē, ka Jēzus sagaidīja no viņiem, jo Viņš būs kopā ar viņiem trīs ar pusi gadus, bet pēc tam to pienāksies darīt viņiem. Šeit ir nepieciešama viņu pašu ticība.
Es atceros Reinharda Bonkes dievkalpojumu Berlīnē. Tas bija lielā stadionā, tur bija samērā daudz cilvēku. Vācija nav tā vieta, kur cilvēki skrien uz dievkalpojumiem, bet apmeklējums bija samērā normāls, mērāms tūkstošos. Pēkšņi savilkās negaisa mākoņi, bet uz skatuves bija Reinhards Bonke, kurš Āfrikā pulcēja miljonus vienā dievkalpojumā, kur aklie redz un kurlie dzird, kur no dievkalpojuma iet projām bez ratiņiem, kaut atbraukuši ar ratiņiem, stumj ratiņus pa priekšu un pats dziedināts iet ar kājām. Es to tur redzēju arī Vācijā. Kad savilkās tie mākoņi, tad mēs piecēlāmies. Cik es tajā laikā biju ar Dievu? Dažus gadus. Mana ticība bija ļoti liela. Mēs piecēlāmies, pagriezāmies pret tiem mākoņiem un teicām, lai tie mākoņi atkāpjas. Zini, kas pēc tā visa notika? Sāka līt lietus. Tā kaut kā tas viss beidzās. Tas mums kaut ko arī māca, ka ne viss ir mūsu kompetencē, mēs visu nezinām līdz galam, ka šā vai tā notiek. Tieši tajā pašā dievkalpojumā, un es neuzskatu to par kaut ko nejaušu, bet es sava vecā dzīvesveida dēļ biju savācis visu kaut ko līdzi. Man nejauši atklāja tuberkulozi. Es jau biju bijis pie ārsta un man jau bija jādodas uz slimnīcu. Droši vien tā bija ticība manī, ka Dievs mani dziedinās, un laikam tā ļoti dakteri pārliecināju, ka man ļāva aizbraukt, jo nedrīkstēju vairs nekur doties, jo man pa taisno bija jādodas uz slimnīcu. Es laikam ar tādām acīm stāstīju, ka daktere pati redzēs, ka būšu vesels, ka pat rentgenu nevajadzēs taisīt, jo es braucu pie Reinharda Bonkes uz dievkalpojumu un man būs dziedināšana. Es pats biju pārliecināts, jo es biju skaitījis pantiņus, ka ar Jēzus brūcēm es esmu dziedināts, Tas Kungs ir mans ārsts. Es biju liels lūdzējs. Dievkalpojumā es devos uz aizlūgšanu. Es gribēju tikt pie paša Reinharda Bonkes, bet tajā reizē es netiku, jo tur bija tūkstošiem cilvēku. Pēc kādiem gadiem bija kāds cits dievkalpojums, kad Reinhards Bonke man personīgi uzlika rokas, arī Stīvs Hils man uzlika rokas. Viņi abi divi jau ir debesīs. Tajā reizē es gāju uz lūgšanu pie kalpotājiem, viņi runāja vāciski, bet es nepratu vāciski, man nebija nekāda tulka, angliski arī nesapratu. Viņi vācu valodā prasa manu vajadzību, par ko tad lai lūdz. Es teicu “tuberkuloz”. To viņi saprata un lūdza par mani. Viņi iespējams bija precēts pāris, jo viņi abi par mani lūdza. Tajā lūgšanas laikā pēkšņi kaut kas notika. Es biju piedzīvojis Dievu tajā laikā, kad piedzimu no augšas, bet tajā brīdī, kad viņi par mani lūdza, pēkšņi mani pārņēma vieglums. Par tām skudriņām, par ko es te stāstu, ka uz to nevar paļauties, ja tev ir skudriņas, tad tev ir Dieva pieskāriens, tas, protams, ir pieskāriens, kas mēdz notikt. Man tas notika un notika ļoti spēcīgi, es vienkārši nokritu zemē un sāku skaļi smieties mēlēs. Es trīs dienas staigāju tā kā nepieņemts, tā kā tērēts. Tas tā bija trīs dienas. Mans agrākais dzīves veids bija narkomānija, alkoholisms un likumpārkāpumi, tas bija līdz 2000. gadam. Es zinu, ko tas nozīmē, ka tu trāpi tādu labu devu. Es zinu, kāda ir sajūta, ka tu kādu brīdi neesi dabūjis narkotikas, tad ir īpašs efekts, bet tajā reizē, kad šīs trīs dienas tāds staigāju, tad es domāju un citiem teicu, ka šis ir labāks par jebkuru narkotiku, kuru es esmu mēģinājis. Labi, ka tas bija tikai trīs dienas, jo būtībā cilvēks nav pieskaitāms šādā stāvoklī. Tieši tāpat kā cilvēki, kad viņi iemīlas, viņi nav pieskaitāmi. Tu ar viņiem vari pat nerunāt par nopietnām lietām, jo tevi nesapratīs. Viņiem ir hormoni, viņi nav nopietni. Ir pat atsevišķas teorijas, ka tā ir pat slimība. Bet tā Dievs to ir iekārtojis, arī šo iemīlēšanos sajūtu, tam ir savs plāns, to ir jāizbauda. Pēc šāda piedzīvojuma es biju pilnībā pārliecināts, ka tas, pēc kā es atbraucu, es esmu saņēmis – esmu dziedināts no tuberkulozes. Tas mākonis jau nebija pilnībā pazudis. Atbraucot mājās, es droši devos pie savas ģimenes ārstes, teicu, ka var jau netaisīt rentgenu, bet drošības pēc var jau uztaisīt. Viņa man uztaisīja atkārtotu rentgenu, parasti ārsti otrreiz netaisa. Nav ko divreiz taisīt tikai tāpēc, ka es nedēļu biju kaut kur aizbraucis. Viņa uztaisīja rentgenu un tur bija bez izmaiņām. Es neatceros, cik bija tās nedēļas, ka es dabūju paārstēties. Visu izārstēja ļoti veiksmīgi, bija jādzer tablešu kaudzīte gan slimnīcā, gan mājās kādu laiku. Tad, kad notika pārbaude, manas plaušas bija tīras. Tas bija pēc zāļu lietošanas, pēc medicīniskās aprūpes. Tas ir dievišķs veids, kā Dievs ir iekārtojis cilvēkiem, ka tās cita citam palīdz. Katrs ar to profesiju, kura viņam labāk izdodas, ko viņš ir izvēlējies. Medicīna ir viens no šiem veidiem, kā Dievs ir iekārtojis, lai cilvēki būtu miesīgi veseli. Tāpat ir psihologi, psihoterapeiti, lai cilvēkam sakārtotu smadzenes. Es domāju par labiem ārstiem un par labiem psihologiem. Garīgie kalpotāji, mācītāji, kas ir ar pieredzi un zināšanām, tie ir vislieliskākie psihologi un psihoterapeiti. Es runāju par tādiem sertificētiem psihologiem, kas patiešām var palīdzēt. Tā ir Dieva kārtība. Es nevaru saprast, kāpēc tas viens aizgāja no dievkalpojuma bez ratiņiem, kaut arī atbrauca ar tiem. Man nekad nav bijis tāds pārmetums, es ticu Dievam un man nav tādu jautājumu. Es neesmu ar to mocījies, kāpēc vienam tā, otram tā, bet par vienu lietu gan es esmu domājis, kā izpaužas žēlastība, mehānisms žēlastībai, jo Bībele skaidri saka, ka dziedināšana ir tad, kad tu paklausi Dieva vārdam. Vecajā Derībā tempļa vidū, vissvētākajā vietā, bija vārds – baušļi. Tu klausi baušļiem un tu esi svētīts. Dziedināšana nāk caur to, ka tu esi pieņēmis Dieva gribu savā dzīvē. Tajā pašā laikā Bībele māca, ka Jēzus atnāca virs zemes, staigāja, lūdza par slimiem un tie tika dziedināti. Dažādi cilvēki ieguva fizisku dziedināšanu, citi ieguva arī garīgu dziedināšanu. Tāpat arī Pāvils raksta Timotejam, lai viņš dzer arī nedaudz vīna savas biežās neveselības dēļ.
Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna sava kuņģa un savas biežās neveselības dēļ. (1. Timoteja vēstule 5:23)
Tad laikam domāja, ka tās ir baigās zāles. Varbūt arī ir, nezinu. Tas nozīmē, ka Timotejs bija neveselīgs, būdams bīskaps, Pāvila māceklis, un mēs daudz ko tādu lasām Bībelē. Ījabs ir piemērs. Un tas arī ir Dieva vārds, un tas ir Bībelē. Tas nozīmē, ka Dievam ir kaut kas tāds, ko mēs nezinām, vienu Viņš žēlo un vienu nē, bet ir kaut kādas lietas, kas ir skaidras. Es esmu sapratis šo Dieva žēlastības mehānismu, ne pilnībā, kā tas darbojas, bet jau vairāk. Un to es tev šodien gribu mācīt, lai tu satver to. Redzi, Dieva vārdā ir rakstīts:
Un sacīja: “Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts.” (2. Mozus grāmata 15:26)
Tu zini, ka Bībelē ir rakstvieta: “Tas Kungs jūsu ārsts.”? Tu zini, ka ir labi, patīkami, pareizi atkārtot šo rakstvietu. Pareizi? Tu apliecini šo rakstvietu. Tas Kungs ir mans ārsts. Kad kristietis ir nevesels, tad viņš ņem šo rakstvietu, viņš dara pareizi apliecinot: Tas Kungs ir mans ārsts, ar Viņa brūcēm es esmu dziedināts. Bet vai tu zini, ka šī rakstvieta ir izrauta ārpus konteksta? Šī rakstvieta ir tā, ko es lasu pašreiz, bet kas ir rakstīts pirms tam? Es lasu vēlreiz: “Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus.” Tātad turēsiet gan baušļus, gan likumus, un, klausīdami klausīsieties, un tad: “Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts.” Tā ir tieši tā pati rakstvieta. Šai rakstvietai ir nosacījums – kad tu klausīsi Viņam. Un šī ir dziedināšana, šis ir mehānisms – žēlastībā tu zini Dieva gribu. Pat Dieva žēlastībā tu patiesībā esi šeit.
Jo es zinu cilvēkus, kas ir jau miruši, viņi vairs nevar atnākt uz baznīcu. Tas bija Limbažu evaņģelizācijas dievkalpojumā, viņš bija cilvēks, kurš pirmais iemācīja man lietot narkotikas, es to ļoti gribēju. Viņš bija arī tas cilvēks, kurš teica: “Nē, to nedrīkst, to nevajag, tu būsi atkarīgs.” Viņš mēģināja mani atturēt, bet es uzvarēju. Viņš jau sen ir miris. Vienā reizē viņš Limbažos ieskrēja pa aizmugurējām durvīm dievkalpojumā kā vājprātīgs un sauca: “Mārci, palīdzi man!” Viņš gribēja palīdzību, bet to nesaņēma. Mēs nezinām, kādā stāvoklī ir cilvēka sirds, kāpēc nevar notikt šis dziedināšanas brīnums. Un galu galā patiešām ir kaut kādas lietas, kuras nav atkarīgas no mums, ja runa ir par kaut kādu pilnīgu dziedināšanu, piemēram, miesai. Glābšanu var izvēlieties katrs, kurš ir pie pilna prāta, bet tie, kas nav pie pilna prāta, es patiešām nezinu, kā tas viss notiek, varbūt Dievam ir kaut kāds veids, kā Viņš tur tiek klāt. Bet ļoti svarīgs ir Dieva vārds, kad mēs izprotam, kāds ir Dievs, kā Viņš dziedina, kāds ir Viņa plāns mūsu dzīvei. Nevis mūsu individuālais plāns, kas visiem ir vienāds, baušļi viesiem ir vienādi. Situācijas ir dažādas, raksturi dažādi, atšķiras vietas, kultūras ir dažādas, izskats atšķiras, parametri dažādi, bet paši šie principi ir vienādi. Ievērojot Viņa principus, mēs esam svētīti visās jomās. Cilvēce ir samaitāta, sākot ar pirmajiem cilvēkiem, kas tika izdzīti no paradīzes dārza, un sabiedrībā ienāca lāsts. Caur ko ienāca lāsts? Šie cilvēki paši izdomāja, kas ir labs un kas ir slikts. Viņi neklausīja, ko saka Dievs, kas ir labs un kas ir slikts, ko vajag darīt un ko nevajag, bet paši izdomāja, jo mēs taču esam gudrāki. Līdz ar to viņu dzīvēs ienāca lāsti, slimības, nabadzība un daudzas citas lietas, ko šobrīd “bauda” cilvēce. Ir nosacījums – ja jūs klausīdami klausīsiet.
Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu – svētību, ja jūs klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es jums šodien pavēlu. (5. Mozus grāmata 11:26-27)
Tātad tā ir mūsu pašu izvēle, svētību vai lāstu. Svētību, ja jūs klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko Dievs jums šodien pavēl, un ja ne – tad lāsts. Viss ir ļoti vienkārši. Bībelē vēsts ir skaidra, ka svētība ir tad, kad mēs klausām Viņa gribai. Tikai problēma ir tā, ka ne mēs visi spējam paklausīt Dieva gribai. Mēs drīz nonāksim pie domas, ko es tev gribu pateikt, es tā lēnām šodien ievadu, bet kopumā es esmu gandrīz pilnībā izpratis šo mehānismu, kas tad ir Dieva žēlastība, kāpēc vienam tā ir, bet otram nav. Kas pārzina Bībeli, tam ir vieglāk spriest. Kā rāda pieredze, kristiešiem ir ļoti grūti spriest, jo laikam nelasa Bībeli. Politiķiem, piemēram, ir viens, ko viņi runā, pavisam cits ir tas, ko viņi dara. Un vēl pavisam cits ir reālā situācija, ko tā uz mājienu nevar izmainīt. Tā vienkārši tāda ir un tāda tā būs, un to nevar izmainīt vienā dienā. Tāpat arī mums ir, vienam ir tā, citam šitā, bet ir kaut kas tāds, kas patiešām ir ļoti būtiski – dievišķā dziedināšana un dievišķā svētība tavai dzīvei. Pie tā mēs tūdaļ nonāksim. Ir rakstvieta, ko es bieži citēju, zinu to no galvas, tā man ir speciālā sarakstā, ko es esmu apliecinājis no saviem ticības pirmsākumiem.
Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas. (Psalms 103:3)
Patīkami, vai ne? Patīkami to ir citēt, ir vēl viena līdzīga iedvesmojoša rakstvieta:
Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas. (Psalms 107:20)
Bet kas tad ir domāts ar vārdiem, ka “Viņš sūtīja Savu vārdu”? Kontekstā tas nozīmē, ka tu esi paklausīgs šim vārdam, un tad Viņš tevi dziedinās. Redzi: “Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” Neaizmirsti, ko Viņš tev labu ir darījis – tā arī ir rakstīts. Vienā rakstvietā mēs gribam redzēt, ka Viņš mūs dziedē, un mēs gribam redzēt, ka Viņš piedod mūsu grēkus, bet mēs tā īsti negribam saprast, ka te ir runa par grēkiem, kas traucē dziedināšanai. Dziedināšana ir tad, kad tu paņem nost grēkus, tas nozīmē, ka tu dzīvo vai pieskaņo savu dzīvi Viņa gribai, un tad Viņš piedod tavus grēkus un tad Viņš dziedē tavas vainas. Redzi, bet tēma šodien jau ir nedaudz cita. Ir arī žēlastība, kad tev šķiet, ka cilvēks ir nepilnīgs un tomēr viņš saņem dziedināšanu, un tomēr viņam notiek labas lietas. Pie tā mēs tūlīt nonāksim, ka patiesībā jau neviens nav perfekts.
Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus. (Salamana pamācības 3:7-8)
Bībele un baušļi vispārībā, pamatu pamatos, ir vienkārši. Vispār katrs pašā pamatā zina, kas ir labi un kas ir slikti. Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna – tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzina tavus kaulus. Kas tevi dziedina? Vienkārši žēlastība? Vienkārši tā par brīvu? Tu, kad ej pie ārsta, arī maksā. Redzi, kad tu pats neliecies sev gudrs esam, tu visu savu gudrību pakļauj Dieva vārdam, Dieva vārda kontekstam. Pirmkārt tie ir baušļi, tas ir fakts, un tās ir zāles tavai miesai – miesai, ne tikai dvēselei. Mēs zinām, ka daudzas slimības ir no tā, ka tev pašam nav sakārtota iekšējā pasaule. To zina arī psihologi, dažādas psihosomatiskās saslimšanas, kas rodas cilvēkam, ka viņš nezina, kāpēc viņam sāp, bet problēma ir pavisam cita. To nevar izārstēt miesīgi. Tur vajag “smadzeņu dakteri”. Tieši no sava iekšējā stāvokļa miesā ir problēmas. Bībele saka, ka tās būs zāles tavai miesai, kad tu pats pakļausi savu dzīvi Dieva gribai. Tās būs zāles tavai miesai. Kāpēc? Tāpēc ka tad, kad tu sevi pakļauj Dieva gribai, tajā brīdī tu arī iekšēji tiec sakārtots. Jo pakļaut sevi Dieva gribai, mīļais draugs, vispār nav iespējams normāli bez lūgšanām un draudzes. Par kādu Dieva žēlastību un svētību vispār var būt runa, ja cilvēks nav draudzē, nelasa Bībeli un vispār nestrādā ar sevi? Lūk, kur tā žēlastība notiek. Kad tev liekas, kā tas cilvēks vispār dzīvo, viņš vēl pīpē un viņam notiek labas lietas, bet tev jau kādus piecus gadus nekas nav noticis. Piemēram, tu, simtgadīgais kristietis, bet tur vēl viens pīpē un vēl ar pretējo dzimumu ir kaut kādas nepareizas attiecības. Tu zini, kā skatās Dievs? Dievs skatās, vai tu esi gatavs šajā brīdī saņemt no Viņa. Gatavs saņemt žēlastībā, un izņēmuma gadījumos Dievs pavisam nepilnīgos cilvēkus pat var vairāk nosvētīt nekā īpaši pilnīgos. Saproti? Iekšējā gatavība. Tur tā žēlastība darbojas. Viņš atnāca un piedod visus tavus grēkus, dziedē visas tavas vainas. Tur ir tā piedošana. Kad tā ir? Kad tu esi gatavs. Jo kad es griezos pie Dieva, es biju gatavs. Pirms 25 gadiem es trīs reizes dienā sāku lūgt Dievu. Es biju gatavs. Dievs redzēja manu sirdi, ka es esmu gatavs mainīties. Viss, un notika brīnums – gatavība. Lūk, kāpēc cilvēkiem ir jānonāk pašā dibenā, lai paceltos reizēm. Jo viņš nekad nesapratīs, ka viņam pašam ir jāmainās. Viņš negribēs pieņemt, ka viņam problēmas ir no tā, ka viņš neklausa Dievam. Viņš to dziļi iekšienē tomēr zina. Es varu garantēt, visi, kas šodien dzīvo nepareizi, visiem būs spēcīgi satricinājumi, bet Dievs pēc tam dod arī kaut ko saprast. Tā ir Bībele, tas ir nekļūdīgi. Ja jūs klausīsiet – svētība, ja neklausīsiet – lāsts, tas attiecas arī uz kristiešiem. Ja mēs kaut kādā sfērā ignorējam Dieva gribu vai veselo saprātu, tā problēma būs. Un tā var noiet tik tālu, ka tev būs satricinājums. Un šis satricinājums patiešām var mainīt tavu domāšanu jo tu sabīsies. Dieva žēlastībai ir savs mehānisms. Dieva darbībai tavā dzīvē ir jābūt reālam pamatam, kad Dieva vārds ir kļuvis daļa no tevis un pat tad, ja tava miesa nespēj izpildīt jaunos ieradumus tāpat Dievs redz tavu gatavību. Tajā dienā, kad es sāku lūgt Dievu man bija milzīgas problēmas, un es biju gatavs pārmaiņām, tāpēc man viss notika. Tā bija Dieva svētība, kad es lūdzu grēku nožēlas lūgšanu eņģeļu pavadībā, bet tam bija pamats – mana gatavība. Atceries situāciju, kad bija divi cilvēki pie krusta, viens lādēja, bet otrs apzinājās savus grēkus un vēlējās nokļūt debesu valstībā.
Un viens no pakārtajiem ļaundariem Viņu zaimoja, sacīdams: “Ja Tu esi Kristus, tad glāb Sevi pašu un mūs!”Bet otrs to norāja un sacīja: “Arī tu nebīsties Dieva, kas esi tai pašā sodā! Un mums gan pareizi notiek: jo mēs dabūjam, ko esam pelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis.” Un viņš sacīja: “Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!” Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē.” (Lūkas evaņģēlijs 23:39-43)
Viņš bija gatavs, jo bija pieņēmis Kristus vēsti. Dievs redzēja viņa sirdi. Protams, bija nepieciešamas pārmaiņas un izaugsme, bet viņš vēlējās tuvoties Tam Kungam. Bībelē ir stāsts par pazudušo dēlu.
Un Viņš sacīja: “Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva. Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi,es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem! Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva.” (Lūkas evaņģēlijs 15:11-20)
Sakārto savu dzīvi tagad, negaidi uz bezizeju un neko neatliec. Viņš gāja atpakaļ un teica: “Tēvs, es neesmu cienīgs, es neesmu cienīgs.” Kad tēvs viņu ieraudzīja, viņš redzēja dēla sirdi, un saprata, ka ir gatavs pārmaiņām, lai paklausītu tēvam. Bet dēls domāja, ka tēvs viņu nepieņems, ka ir necienīgi izturējies pret savu tēvu, bet Bībelē ir rakstīts, ka viņš skrēja pretī un apkampa viņu. Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem atnest ātri vislabākās drēbes un apģērbt to, maukt viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās, atnest baroto teļu un nokaut to, lai ēstu un līksmotos.
Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās; atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.- Un viņi sāka līksmoties. (Lūkas evaņģēlijs 15:22-24)
Viņš teica: es neesmu cienīgs, ka tu mani sauc par dēlu, bet tēvs teica: visu labāko tev! Jo viņš bija pliks, bet tēvs viņu apģērba. Tā bija svētība un dziedināšana. Kāpēc? Viņš bija gatavs, dēls nāca pie tēva. Lūk, arī ir visa šī koncepcija, kā tad darbojas Dieva žēlastība – vienam tā, otram tā. Šajā rakstvietā ir arī par to, ka vecākais dēls teica: klausies, kāpēc tu nokāvi viņam baroto teļu? Es visu laiku esmu bijis pie tevis, šeit strādāju, bet tu man vispār neko neesi devis. Tēvs saka:
“Bet tas viņam atbildēja: dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs. bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.” (Lūkas evaņģēlijs 15:31-32)
Es nezinu, kāpēc tu neesi lietojis. Šeit runa ir par farizejiem, visiem tā laika reliģiskajiem cilvēkiem, par izraēliešiem. Tu neesi to lietojis. Vecākais dēls apvainojās, un negāja iekšā svinībās. Un reizēm mēs domājam, kāpēc viņam viss notiek, bet es veltu laiku, pūles, un nekas nenotiek. Svarīga gatavība. Un saproti, mēs kā kristieši, ticīgie cilvēki, apstāties nevaram, izaugsmei vienmēr ir jāturpinās. Nevaram vairs piena barību ēst, jāiet tālāk. Iekšējai izaugsmei ir jābūt tādai, kas dodas tālāk, jābūt kustībā. Tu nevari ļaut smadzenēm rūsēt, visu laiku ir jāmācās un jāpraktizējas. Tev visu laiku ir jāuzlabo gan sava, gan citu cilvēku dzīve. Saproti? Kustība, kas vērsta uz priekšu, mēs esam radīti priekš attīstības, tā ir ļoti nepieciešama mūsu dzīvei. Dievs svētī tavu gatavību! Lūk, tā ir žēlastība, bet gatavība ir sirdī, bet kā dabūt šo gatavību, es neesmu gatavs, man nav nekādu notikumu, nekas slikts nav noticis, dzīvē nav nekādu satricinājumu, lai būtu jēga kaut ko darīt, var tā arī notikt, bet tu vēlies, lai tā notiek? Un kas ir jādara? Kuram ir atbilde? Bībelē, vienā no grāmatām, mēs varam lasīt Dieva atklāsmi.
[..] tad nu iekarsies un atgriezies! (Atklāsmes grāmata 3:19)
Atklāsme – iekarsies un atgriezies! Tas nozīmē, ka mums pašiem ir jāparūpējas par savu gatavību, tas nozīmē, ka tev ir regulāras lūgšanas pareizā virzienā, darbs pie sevis un mācīties Dieva vārdu. Draudzi apmeklēt vai neapmeklēt vispār nav jautājums. Šie ir vienīgie dievišķie pamatinstrumenti: Bībele, draudze, lūgšana un kalpošana – kas dara tevi gatavu saņemt no Dieva, un tā darbojas Dievs. Un, protams, ir kaut kādas lietas, ko mēs vispār nezinām un nesaprotam, vienkārši tā izdara Dievs un viss, un ne jau par visu ir atbildīgs Dievs, bet cilvēkiem ir atbildība par to, vai viņi seko Viņam, vai nē. Arī pasaulē ir divu veidu politika, pamatā viena ir – liberālā, otra – konservatīvā, un kādi samēri ir valstī, tāda arī ir valsts. Dubaijā, kur ir islāma valsts, Vecā Derība islāmam ir tā pati, kas mums, Ābrahāms ir tas pats tēvs, viņi vienīgi Jēzu neatzīst, bet tos pašus baušļus ievēro. Ja tu mīlēsies pludmalē, vari nonākt cietumā, pat esot uz ielas, nedrīkst bučoties. Nodokļi viņiem ir ļoti minimāli, tuksnesī nafta, kāda nafta? Tās ir viņu pašu attiecības ar viņu dieviem jeb Dievu, tas ir monoteisms. Tie paši Dieva principi, bet tikai bez Kristus. Un viņi plaukst un zeļ, Dubaija ir brīnums, un tas ir iespējams. Katra valsts var uzplaukt, ja attiecīgie cilvēki, kas ir pie stūres, ievēro Dieva gribu. Tas viņiem ir islāms, un kur tad nu vēl kristietība ar žēlastību, Kristus nāvi, augšāmcelšanos un grēku piedošanu.
Mans dēls, ievēro manus vārdus, [..]. Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. (Salamana pamācības 4:20; 22)
Kas dziedina? Kā darbojas Dieva žēlastība? Tad, kad tu ievēro Viņa vārdus. Kad tu vari ievērot Viņa vārdus? Tad, kad tu sāc lūgt par to, lai ievērotu Dieva vārdu, kad tu sāc lūgt un praktizēt vismaz, tie ir šie instrumenti, ko Dievs mums ir devis, ka mēs nepārtraukti mācāmies un studējam Bībeli, ka mēs kopjam savas personīgās attiecības ar Dievu. Un tad ikdienā ir redzamas mūsu izmaiņas, kas ir tā sauktais piektais evaņģēlijs citiem cilvēkiem. Mūsu draudze ir skaista un brīnišķīga, draudze ar dažādiem novirzieniem, kur katrs var atrast savu vietu un savu nodarbošanos. Mēs neesam tādi, kas iet tikai viena virzienā, mūsu draudzei ir vilkme, tā arvien vairāk parādās, jo cilvēki šeit var izpausties gan mākslā, kultūrā, biznesā, gan politikā. Pirmkārt tā ir garīgā kalpošana, ko mēs šodien šeit darām, bet ir vēl daudz dažādi novirzieni. Tu pats vari radīt ko jaunu, to mēs darām Viņa slavai un godam. Bībelē rakstīts, ka “jūsos ieplūdīs dziedinājums”, mēs gribam, lai mūsos ieplūst dziedinājums, bet tur ir tā teikts:
Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, [..]. (Maleahija grāmata 3:20)
Jūsos ieplūdīs dziedinājums – bīstaties. Šeit pat nedaudz var teikt, ka tu neesi visu izpildījis, bet tu bīsties. Tu gribi kaut ko izpildīt, bet to vēl nevari, arī es kaut ko vēl nevaru, mēs visi kaut ko vēl nevaram. Mēs vienmēr būsim tanī stāvoklī, ka kaut ko vēl nevaram, bet mēs esam gatavi pārmaiņām un gribam augt, un tāpēc mēs atšķiramies. Kāda atšķirība? Kāpēc ir tā atšķirība? Tas ir smaidīgs, un tas tāds drūms, bet es taču ilgāk esmu ar Dievu un tamlīdzīgi, tas nav tik ilgi, bet viņš tāds smaidīgāks, tāpēc ka Dievs skatās uz gatavību. Es esmu vairāk sasniedzis, esmu līderis, vai tas kaut ko maina? Dievs skatās uz tavu gatavību, lai ietu tālāk, un tur ir šī Dieva svētība un žēlastība.
Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (1. Pētera vēstule 2:24)
Un šeit ir tā rakstvieta, ka ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mēs vienmēr gribam apliecināt, ka kaut kādā mistiskā veidā tikai tāpēc, ka apliecināšu Dieva vārdu, es tikšu dziedināts. Tam ir pamats un ir jāapliecina, bet ir jāsaprot, kā tad darbojas šī žēlastība. Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai. Ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. Tad, kad tu grēkiem esi miris un dzīvo taisnībai, un arī tad, ja tu vēl neesi pilnībā visu ievērojis, Viņš redz tavu gatavību. Vai nav brīnišķīgi? Tā jau ir tā žēlastība, ka Viņš sūtīja Savu dēlu, Jēzu Kristu, pilnīgu Dievu, kurš neturēja par laupījumu līdzināties cilvēkiem, tas nozīmē, ka tas bija liels pazemojums – līdzināties grēcīgajai pasaulei. Dievs atnāca virs zemes cilvēka miesā, lai nomirtu pie krusta, un augšāmcēlās, lai mūs salīdzinātu un dotu iespēju mums, nepilnīgiem cilvēkiem, būt Dieva klātbūtnē. Nepilnīgiem cilvēkiem un nepilnīgi cilvēki ir visi, viens ir ticis tālāk, otrs nē, bet iekšējā gatavība, pat cilvēka smadzenes Dievs ir radījis īpaši, ko psihoterapeiti un psihologi, arī dažādi kouči, es arī to mācu, ka pat cilvēka smadzenes zina, ja cilvēkam nav mērķu un nav gatavības kaut ko sasniegt, smadzenes atpūšas, tās vairs neattīstās, kā rezultātā smadzenes neizdala attiecīgās vielas un reakcijas. Cilvēks paliek tāds ierūsējis, un tas attiecas pēc tam uz cilvēka visu veselību. Iedomājies, Dievs pat smadzenes tā ir radījis, ja tev nav mērķu, tu pasaki savām smadzenēm, ka tavas rokas, kājas, emocijas tev vairs nav vajadzīgas. Tiklīdz tev ir mērķi, tu sāc kaut ko domāt, iet uz priekšu, smadzenes sāk darboties, smadzenes ir jaudīgs instruments, Dievs tās tādas ir radījis, patiesībā cilvēkam ir ļoti liela jauda. Jo Viņš pēc Sava tēla un līdzības radījis cilvēkus, mēs esam īpaši. Tu esi īpašs, un es darīšu no savas puses visu, lai tu patiešām dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Es darīšu, bet tā ir tava izvēle, es sludināšu, organizēšu, mācīšu, došu dažādas iespējas, bet to izmantot vai neizmantot paliek tavā ziņā. Es degšu, dedz tu arī, es došu – ņem.
Un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs. (Psalms 105:37)
Kā ierakstās tajā kontekstā, ko es mācīju? Kāpēc viņa iznāca ar sudrabu, kāpēc ar zeltu? Kāpēc nebija neviena slima? Tur bija Dieva godība un slava tajā, kā viņi izgāja no Ēģiptes zemes, mēs zinām. Mēs lasām Bībelē, tur bija brīnumi un zīmes, Mozus viņus izveda. Dievs gāja viņam priekšā naktī kā uguns, dienā kā mākoņi, tā bija Dieva izpausme. Kāpēc viņi bija bagāti, veseli, brīvi? Tāpēc ka viņi bija gatavi jaunai dzīvei. Viņi gāja uz apsolījumiem līdz tam brīdim, kamēr viņu draudzē ienāca slimība – neticība. Sākās kurnēšana, ienāca bailes, viņi atteicās ieiet, jo bija jāsamaksā cena par to, lai ieietu apsolītajā zemē. Rezultātā bija jāklīst četrdesmit gadus tuksnesī, kur visi šie šaubīgie izmira, un pat Mozus neiegāja kopā ar viņiem, tauta iegāja tikai Jozua vadībā, jaunā paaudze iegāja apsolītajā zemē. Jozua un Kālebs, kuri teica par sevi: “Cik es vecs, cik es stiprs biju toreiz, pirms četrdesmit gadiem, tik stiprs es esmu šodien,” jo viņš vienmēr bija gatavs, viņš redzēja šo zemi. Tā darbojas Dieva žēlastība. Viņš ir žēlīgs, jā, Kristus ir cenu samaksājis, Viņš tika sodīts mūsu pārkāpumu dēļ, mūsu grēku dēļ satriekts, un ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Mūsu sods bija uzlikts Viņam par mūsu atpestīšanu, kādā veidā? Nu tādā, ka mēs, ticot Viņa upurim, esam gatavi mainīties. Mums ir Viņa žēlastība, tā vienmēr ir pieejama, Viņa žēlastība un svētība ienāk mūsu gatavībā. Āmen!
Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā darbojas Dieva žēlastība?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
