Es mācīšu Dieva vārdu no Bībeles. Mācīšu Rakstu vietas, faktiski trīs nodaļas, kuras mēs tulkojam burtiski. Bet es gribu, lai tu saproti šo Rakstu vietu patieso nozīmi. Bībeli nevar lasīt burtiski kā vienkāršu grāmatu. Jēzus skaidri saka, ka burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.

“Kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.” (2.Korintiešiem 3:6)

Tāpat ir arī ar likumiem, ir likumu panti, un, ja tos uztver sausi, neiedziļinoties, tad tāda likuma tulkošana dara pretēju efektu – nevis palīdz, bet nokauj. Ir Dieva vārds, ir Rakstu vietas, kurās gan apustuļi, gan Jēzus runā līdzībās. Tās bija līdzības, kuras tulkojamas tikai tajā kontekstā, kas bija tajā laikā, tā laika kultūrā, mentalitātē un politiskajā situācijā. Ja mēs to neizprotam, tad mēs nespējam adekvāti iztulkot Bībeli. Mēs pat nespējam izprast bausli ‘mīli savu tuvāko kā sevi pašu’ bez konteksta un dziļākas izpratnes. Tādi vienkārši baušļi, kā ‘tev nebūs nokaut’ un ‘tev nebūs nepatiesu liecību dot’, – ja mēs tā burtiski uz visu skatāmies, tad mēs tā burtiski to arī ievērojam, un tas nav tas, ko Dievs domā. ‘Tev būs sabata dienu ievērot’ – ja tu to burtiski ievērosi, tā nebūs nekāda katastrofa, bet tāda nav būtība. Es esmu apskatījis ļoti daudzas Rakstu vietas, un, ja es ņemtu tās sākot no 1.Mozus grāmatas, visas bauslības un upurēšanas kārtības, kur Izraēlā izlēja asinis templī, visas šīs Rakstu vietas, kas ir lielā daudzumā, par dzīvnieku asinīm, kas tika upurētas, lai salīdzinātu cilvēku ar Dievu, ja mēs skatītos visus šos priekšrakstus, mēs nekur tālu netiktu.

Vai tu esi domājis par Jēzus asinīm, tu vispār vari izprast, kā darbojas Jēzus asinis, cik tās ir stipras? Es mēģināšu ieviest kaut kādu skaidrību par Jēzus asinīm, kas tās ir, kā tās darbojās un ko tās dod. Ja tu cilvēkam, kurš nav saskāries ar kristietību, stāsti par Dievu un saki: “Jēzus asinis pār tevi,” kā tu domā, kā tas izklausīsies? Nu, tā, interesanti. Kāpēc šāda sprediķa tēma? Tāpēc, ka mani Dievs uzrunāja jau pirmdien. Jau pirmdienas dienā lūgšanu kambarī es zināju, ko es runāšu svētdienas dievkalpojumā, jo sajutu Dieva klātbūtni lūgšanu laikā. Ja mēs nesaprotam un nenovērtējam, kā darbojas Jēzus asinis, ja mēs neizprotam Jēzus asins spēku, tad ir ļoti viegli atstāt personīgas attiecības ar Dievu, ļoti viegli var atkrist no draudzes un rezultātā no Paša Dieva.

Un ir velns, kurš īpaši strādā pie mums katra, tu vari nešaubīties, velns strādā arī pie kristiešiem, ne tikai pie cilvēkiem, kuri ir nesen iepazinuši Dievu. Pie katra no mums velns strādā caur domām, viņam ir dažādi ceļi, kā apšaubīt Kristus asins spēku un iesēt šīs šaubas tevī. Un ja tev šīs šaubas rodas, ir ļoti viegli tevi novilkt nost no Dieva. Viens no veidiem, kā velns strādā pie tevis, ir apsūdzības. Ir skaidri rakstīts, ka mēs iepazīsim patiesību un patiesība mūs darīs brīvus.Mums ir jāzina patiesība, lai varētu baudīt brīvību Kristū. Ir jāizprot, kā darbojas Jēzus asinis. Tieši tāpat ir ar cilvēku, kurš ir atkritis jeb aizgājis sānsolī, kādu laiku neapmeklē draudzi, kādu laiku nav mājas grupiņā, kādu laiku ir atstājis lūgšanas, – tam visam pamatā ir grēks vai vairāki grēki. Ir grūti atgriezties draudzē, tu domā, ka tevi nosodīs, ka uz tevi visi skatīsies un ar pirkstiem rādīs.

Manā grupā ir Edgars. Kad viņš pirmo reizi bija dievkalpojumā, mēs vēl bijām Zinātņu akadēmijā, toreiz bijām aptuveni 70 cilvēki. Edgars vēl tagad dažreiz man atgādina to, kā viņš jutās. Viņš teica: “Es sēžu, klausos sprediķi un visu laiku domāju, kā mācītās visu to par mani zina? Viņš visu runā tieši par mani. Vai tiešām kāds pirms dievkalpojuma viņam par mani ir pastāstījis?” Es tiešām neko nerunāju tieši Edgaram toreiz, bet gan visai draudzei. Un tāda sajūta ir bijusi mums katram, mēs kaut ko sagrēkojam vai mums liekas, ka darām nepareizi, mums liekas, ka pārējie visu par mums zina un uz mums rādīs ar pirkstiem. Bet tie ir velna meli. Tā ir velna metode, kā atturēt tevi no draudzes. Tieši tāpat velns attur tevi no attiecībām ar Dievu. Kad tu esi sagrēkojis, tu domā, ka nevari lūgt Dievu grēka dēļ. Bet tās domas tev piespēlē velns, papildus domām viņš tev piespēlē arī attiecīgas sajūtas, ka tu patiešām sajūties necienīgs nākt Dieva priekšā.

Es tiešām nevaru pateikt, kurā brīdī Jēzus asinis zaudē savu spēku, bet vienu es zinu, ka Jēzus asinis kļūst bezspēcīgas jeb vājas, kad mēs atstājam personīgas attiecības ar Viņu. Tādējādi mēs neļaujam Jēzus asinīm darboties mūsu dzīvē. Arī tad, ja tu nedēļu neesi lūdzis normāli Dievu, tu vari iet pie Viņa, nožēlot savus grēkus un atsākt lūgšanas, neskatoties uz velna apmelojumiem par to, ka Dievs tevi negribēs uzklausīt pēc tik ilga pārtraukuma. Nekad neatstāj personīgas attiecības ar Dievu, jo Dievs gaida tevi. Ja ir gadījušās pauzes un sirdsapziņa tevi nosoda un, iespējams, pat cilvēki, tevi nomoka nepareizas domas, atgriezies ierastajā ritmā! Varbūt tev ir uzlikts pārāk liels mērķis lūgšanai. Tad labāk piecpadsmit minūtes lūgt, nekā vispār nelūgt. Labāk katru otro dienu lūgt, nekā vispār nelūgt. Labāk reizi nedēļā lūgt, nekā vispār nelūgt.

Četros gadījumos Kristus asinis ir bezspēcīgas vai vājas:

1. Nekad neatstāj personīgās attiecības ar Dievu, jo tas samazina Jēzus asins spēka darbību.

2. Nekad neatstāj draudzi. Nekad neesi tādā draudzē, kas patiesībā ir tikai liela sapulce, bez tuvas sadraudzības ar cilvēkiem un līderības. Neesi draudzē bez padomdevējiem un garīgās aprūpes. Tev ir vajadzīga reāla kristiešu sadraudzība, nevis viens draugs vienā draudzē, otrs draugs citā draudzē un vēl pieci draugi internetā, nē, tev jābūt sava līdera un mācītāja aprūpē, savā mājas grupiņā un draudzē, kas ir tava garīgā ģimene.

3. Vienmēr atzīsti savus grēkus, sauc tos vārdā. Savas nepilnības atzīsti, saucot tās vārdā. Ir tāda lūgšanu kārtība, ko arī es praktizēju un mācu, tā saucas tempļa lūgšana. Tempļa lūgšanas pats pirmais solis ir upurēšanas altāris, pēc tam seko mazgājamais trauks, kur tu nosauc visus savus grēkus, tu atzīsti to Dieva priekšā. Es uzsveru – nevis tu atstāj grēku, bet tu atzīsti grēku.

4. Dzenies pēc pilnības. Ja es cenšos atstāt grēku, es dzenos pēc pilnības. Ja es vēlos izdarīt pilnīgākas lietas, vēlos mainīties un augt, es dzenos pēc pilnības. Tas ir pēc Dieva plāna. Dievs ir perfekts, ideāls. Nekad neaizmirsti, ka tu esi nepilnīgs. Kaut arī tu esi jaunpiedzimis, jebkurā gadījumā tev ir miesa, miesīgā daba, tā nav pilnīga, tev ir jādzenas pēc pilnības, esot nepilnīgam. Lūk, tā ir pareiza kristīgā mācība, kas pāri tam, tas no ļauna.

Izraēlā tika svinēti svētki, salīdzināšanas diena. Tā bija viena diena gadā, kad augstais priesteris iegāja vissvētākajā vietā ar dzīvnieku asinīm, kuras upurēja par sevi un visas tautas neapzinātiem grēkiem. Tie bija vissvarīgākie svētki Izraēlā. Un bez asinīm nebija iespējams ieiet vissvētākajā vietā, bez asinīm nebija iespējams izpirkt grēkus. Tie ir arī Pasā svētki, kad Dievs izveda Izraēlu no Ēģiptes zemes.

“Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.” (2.Mozus grāmata 12:13)

Viņi kāva jēru pēc Dieva norādījumiem un zieda asinis uz palodām, un visur, kur šis nāves eņģelis redzēja šīs asinis, viņš neaizskāra. Kāpēc asinis, kāpēc vissvētākajā vietā? Kāpēc bija jāziež jēra asinis uz palodām, lai paliktu dzīvi? Tāpēc, ka cilvēks sagrēkoja jau Ēdenes dārzā un pazaudēja Dieva tuvumu, un Dievs pats iedibināja tādu kārtību, un ne mums būs tagad apstrīdēt, kāpēc tieši tā, un es nezinu, kāpēc tā. Dievs ir svēts, un neviens cilvēks, kurš grēko pret Dievu, nevar būt attiecībās ar Viņu un nevar būt Dieva klātbūtnē. Šādu cilvēku sagaida ne tikai fiziskā nāve, bet arī garīgā nāve. Dievs iedibināja kārtību, apžēlojās par cilvēkiem, sūtīja Savu Dēlu, atnāca Pats un nomira cilvēku vietā. Bet līdz tam brīdim viņš iedibināja tādu kārtību, ka kādam ir jāmirst, tie bija dzīvnieki, jēri, teļi, vērši u.t.t., un līdz Jēzus atnākšanai darbojās šī asins izliešanas kārtība.

Un kāpēc asinis? Ja es sākumā sāktu ar asinīm un visu to sarežģīto procesu, mēs nomaldītos no galvenā, tāpēc aizmirsti par asinīm un saproti, ka asinis simbolizē dzīvību un nāvi. Ja tiek izlietas asinis Bībelē, tad runa nav par ievainojumu, bet gan par nāvi, kāds mirst. Kāpēc? Lai tu dzīvotu. Vecajā Derībā vienīgais ceļš attiecībām ar Dievu bija upurēšana. Cilvēki upurēja dzīvniekus, kāds mirst viņu vietā, un pēc tam ir iespējamas attiecības ar Dievu un dažāda veida svētības. Asinīm Vecajā un Jaunajā Derībā bija tik liela nozīme, ka tās aizliedza lietot uzturā. Piemēram, es asins desas neēdu, hematogēnus neēdu, kaut gan es zinu, ka tas man nekaitēs. Es zinu, ka tas ir savā ziņā tāds farizejiskums un bauslība, un tomēr es šīs lietas neēdu. Kāpēc? Sākotnēji tāpēc, ka es lasīju to Dieva vārdā, pēc tam tā ir bijība pret dzīvību.

“Tikai noturies, ka tu neēd asinis, jo asinis ir dvēsele; un tu nedrīksti ēst dvēseli kopā ar miesu.” (5.Mozus grāmata 12:23)

No kā sastāv cilvēks? No sarkanā ūdens, asinīm. Tas nav tikai Vecās Derības norādījums, bet arī Jaunajā Derībā ir šī mācība.

“(..) sargāties no elku upuriem, asinīm, nožņaugtā un netiklības; no tā sargādamies, jūs labi darīsit. Dzīvojiet veseli!” (Apustuļu darbi 15:29)

Tātad Dieva tautā asinīm ir īpaša vieta un īpaša nozīme gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā.

“Jo miesas dvēsele mīt asinīs, tādēļ Es tās jums esmu devis uz altāra, lai jūsu dvēseles tiek salīdzinātas, jo asinis salīdzina dvēseli.” (3.Moz.17:11)

Bībele saka, ka dzīvība ir asinis. Dvēsele mīt asinīs. Ja tā burtiski mēs tulkotu, tad visa informācija – mūsu emocijas, prāts, griba, no kā sastāv dvēsele – tas arī ir asinis. Esmu dzirdējis, ka cilvēkam pārlej asinis, un tad parādās nelāgas īpašības. Tāda cilvēka īpašības, no kura ir iegūtas asinis. Kaut kāda informācija tiek pārnesta no šī cilvēka uz otru. Esmu dzirdējis, ka pārlej asinis, un rezultātā taisni mati kļūst čirkaini. Asinis nozīmē nāvi, ka kāds nomirst tavā vietā. Kāds atdod savu dvēseli, savas asinis, sevi atdod, nomirst, lai tu dzīvotu. Lūk, tāda bija Vecās Derības kārtība. Protams, pēc tam sekoja dažādi baušļi un noteikumu ievērošana. Bet bez šīm asinīm, ja šīs asinis netiek izlietas, tad nav grēku piedošanas. Jo Bībele arī mums māca, ka bez asins izliešanas nav grēku piedošanas. Vecās Derības laikā varēja dzīvot pareizu dzīvi, kādu Dievs grib, bet ja nebija šīs asinis, tad cilvēkam nebija iespējamas attiecības ar Dievu. Jēzus krusts, nāve un asinis nozīmē vienu un to pašu – tas nozīmē, ka Jēzus nomira un izlēja Savas asinis. Mums nebūtu jāiedziļinās tajā, kā asinis pašas darbojas, ir jāsaprot, ka Viņš aizvietoja tavu nāvi ar Savu nāvi. Jēzus asinis nozīmē Jēzus nāvi. Jāmirst man, bet mirst VIŅŠ! Un Viņš to darīja labprātīgi.

“(..) jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)

Visi ir grēkojuši, un bez asins izliešanas nav grēku piedošanas. Līdz Jēzus atnākšanai bija upurēšanas kārtība, kur tika upurēti dzīvnieki. Atnāca Jēzus un izlēja Savas asinis par visiem cilvēkiem. Un viss, kas man ir nepieciešams – ticēt, ka Jēzus ir nomiris par mani, lai es būtu attiecībās ar Dievu! Lai es varētu atgriezties Ēdenē, man ir nepieciešama nevis dzīvnieku upurēšana, bet vienkārši ticēt, ka divus tūkstošus gadus atpakaļ Dievs nāca virs zemes cilvēka miesā Jēzū Kristū un nomira par mani! Tas ir ļoti vienkārši, tev pat nekas nav jājūt. Tev ir jāpieņem fakts, lai arī cik tas liekas neticami. Ir jāpieņem tas ticībā. Pieņem lēmumu un tici tam. Un dzīvo saskaņā ar to. Dievs nomira tavā vietā, tā ir dārga cena. Lūk, ko nozīmē Jēzus asinis. Jēzus nāve. Protams, ka arī augšāmcelšanos. Taču pamatā Jēzus nāve un asinis ir tava dzīvība.

“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23)

Visi ir grēkojuši, un Bībele māca, ka grēka alga ir nāve. Ko mums darīt? Paldies Dievam, ka Viņš sūtīja Savu Dēlu, un Viņš nāca un nomira mūsu vietā. Viņš pats Sevi pienesa kā upuri Dievam. Patiesībā, lai cik dīvaini liktos tas viss, tomēr tas ir mīlestības akts. Viņš rīkojās tā, kā Pats to bija iedibinājis. Viņš pats atnāca un nomira. Tā ir dārga cena. Vai tu esi gatavs par kādu samaksāt šādu cenu? Izliet savas asinis un pie krusta nomirt, lai viņš dzīvotu? Līdz Jaunās Derības sākumam, līdz Jēzus krusta nāvei neviens nevarēja iegūt grēku piedošanu bez jēra vai teļa asinīm. Šodien, kopš Jēzus atnākšanas neviens nevar būt attiecībās ar Dievu bez ticības Jēzus nāvei. Pamatu pamats attiecībām ar Dievu ir Jēzus asinis.

“Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Apustuļu darbi 4:12)

Ne Buda, ne Krišna, ne Muhameds, ne kāds Putins vai Ļeņins vai kāds cits cilvēks nespēj dot glābšanu. Tikai Jēzus Kristus.

“Jēzus viņam saka: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6)

Kādā veidā tas notiek? Ticot, ka Viņš ir nomiris tavā vietā un samaksājis šo izpirkumu cenu. Tāds ir Dieva likums, kādam ir jāmirst, un Viņš pats nomirst par tevi un par mani.

“(..) kas ir tagadējā laikmeta līdzība; saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri, kas nevar padarīt pēc sirdsapziņas pilnīgu to, kas kalpo. Bet tie ir tikai ēdieniem, dzērieniem un dažādām mazgāšanām uzlikti miesīgi likumi līdz pareizas kārtības laikam. Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto,tas ir, ne šai radībai piederīgu, ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm reizi par visām reizēm ir iegājis svētnīcā un panācis mūžīgu izpirkšanu. Jo, ja āžu un vēršu asinis un jaunas govs pelni, apslakot sagānītos, šķīstī miesas šķīstībai, cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats Sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam. Un tādēļ Viņš ir Jaunās Derības starpnieks, lai, pēc tam kad Viņš nāvē sagādājis atpestīšanu no pirmās derības laikā izdarītajiem pārkāpumiem, aicinātie saņemtu apsolīto mūžības mantojumu. Jo, kur ir novēlējums, tur nepieciešami jāpierāda novēlētāja nāve. Jo novēlējumam ir spēks pēc nāves, bet nav spēka, kad novēlētājs vēl dzīvs. Tāpēc arī pirmā derība nav bez asinīm iesvētīta. Jo, kad Mozus visai tautai bija pateicis visas pavēles saskaņā ar bauslību, viņš ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un sarkanu vilnu un īzapu un apslacīja pašu grāmatu un visu tautu, sacīdams: šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums ir noslēdzis. Bet arī telti un visus rīkus kalpošanai viņš tāpat apslacīja ar asinīm. Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas.” (Ebrejiem 9:9–22)

Šeit ir rakstīts par upurēšanu un asinīm. Vecajā Derībā cilvēki tika šķīstīti ar dzīvnieku upurēšanu, ar dzīvnieka asinīm, bet Dievs nemājoja viņos. Un viņu sirdsapziņa bija tāda pati kā līdz šim. Ticot, ka Kristus ir par tevi nomiris, Kristus šķīstī tevi no iekšpuses. Tev ir gars, Svētais Gars, sirdsapziņa. Svētais Gars runā tavā sirdsapziņā, kas ir pareizs un kas nav pareizs. Protams, visam ir jābūt saskaņotam ar Dieva vārdu. Jāatšķir, ko Svētais Gars runā un ko miesa runā. Mēs esam radīti spējīgi no iekšpuses dzīvot pēc Dieva gribas. Un Vecās Derības kārtība vairs nepastāv, ir tikai viens ceļš attiecībām ar Dievu – Kristus asinis.

“Bet ar upuriem ik gadus tiek atgādināti grēki, jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus.” (Ebrejiem 10:3–4)

Caur Jēzus asinīm tu no iekšpuses tiec izmainīts, tu vairs negribi grēkot. Vienīgais savienotājs cilvēkam ar Dievu ir Jēzus upuris, caur Kristus asinīm.

“Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?” (1.Korintiešiem 10:16)

Kad mēs baudām vakarēdienu, tad mēs baudām maizi un vīnu. Vīns simbolizē Jēzus asinis, Kristus nomiris par mani un man ir attiecības ar Dievu, un maize simbolizē draudzi, ka es esmu draudzē.

Šis bija ievads, lai saprastu, kas notiek 1.Jāņa vēstulē no 1. līdz 3.nodaļai.

“Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas, dzīvības vārdu – dzīvība ir parādījusies, mēs esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies, ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu. To mēs rakstām, lai mūsu prieks būtu pilnīgs. Šī ir tā vēsts, ko esam no Viņa dzirdējuši un pasludinām jums, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības. Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu un dzīvojam tumsībā, tad melojam un nedarām patiesību. Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.” (1.Jāņa vēstule 1:1–10)

Saproti tagad vienu lietu, ka tad, kad tu nāc pie Dieva, tu saņem grēku piedošanu par bijušiem grēkiem, par esošajiem grēkiem un par nākamajiem grēkiem. Dievs piedod tev kā tiesnesis, Viņš attaisno tevi. Kāpēc? Pamatojoties uz bezvainīgā Jēra asinīm. Asinis ir uz tavām problēmām. Tikai un vienīgi ticot, ka Jēzus par tevi ir nomiris. Tā ir Dieva žēlastība, par brīvu, par velti, bez maksas. Vienkārši ticot, ka Viņš par tevi nomira. Taču šajā rakstu vietā nav runa par piedošanu kā par tiesneša piedošanu, bet gan kā par tēva piedošanu. Un šāda piedošana kristiešiem ir vajadzīga regulāri. Pati svarīgākā atklāsme mūsu draudzei un vissvarīgākais punkts šai svētrunai ir šis pants – “Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.” Kristieši noliedz, ka viņi grēko. Bet tā ir maldu mācība, jo visi grēko. Nav neviena taisna, it neviena. Tikai Jēzus asinis tevi attaisno. Tikai ticība tam, ka Viņš ir samaksājis par taviem grēkiem. Pieņemot Kristu, Dievs piedod tev visus tavus pārkāpumus – bijušos, esošos, nākamos. Un tev nav jāklausās kaut kādos sirdsapziņas pārmetumos.

Zini, kāpēc cilvēki, kas iziet priekšā pieņemt Jēzu kā savu Glābēju pēc kāda laika pazūd? Tāpēc, ka viņi domā, ka nu tik viss pats no sevis mainīsies. Visa viņu daba tiks izmainīta! Vai tev nav tāda miesa, kas netiecas grēkot? Tā ir ļoti smaga maldu mācība, kas noved līdz pat Kristus upura noliegšanai. Kristieši grēko domās, vārdos un darbos ik dienas. Kad tu pēdējo reizi sadusmojies uz kādu? Mums bija draudzes pasākums, šādos pasākumos ļoti labi var redzēt, kas ir cilvēkam iekšā. Viena lieta ir, ka tu esi dievkalpojumā – viss ir baigi skaisti, visi baigi svēti, viss ir super, – bet grupiņā divas stundas nedēļā kopā, jau vairāk kādi konflikti rodas. Arī mums te ir bijis visādi, piemēram, nav pareizi no kanceles teikt, ka slavēšanā kaut kas nav kārtībā, bet ir bijuši tādi gadījumi, kad “deniņos pukst” no šķībām skaņām, un es pasaku to skaļi. Kas tas ir? Jaunais cilvēks? Nē, tā ir mana miesa.

Bija reiz tāds Andris Gulbis, viņš Limbažu draudzē aizvietoja mācītāju, un viņš vienreiz sludināja un teica, ka, ja tu gribi redzēt, kas cilvēkam iekšā, tad pa klusi piezodzies viņam un iesit ar āmuriņu pa kāju. Tad tu redzēsi, kas nāks ārā no mutes. Kādi vārdi nāks ārā no mutes. Tā var pārbaudīt, kas cilvēkam ir iekšā. Tu tiešām domā, ka esi baigi svēts? Attiecīgās situācijās tu tikai ieraudzīsi, kas tev iekšā. Apprecies un tu redzēsi, kas tevī mājo. Tu būsi šokā, cik nekrietns tu esi. Kurš no jums draudzes pasākumā pateica kādu skarbu vārdu, kurš izdarīja ko tādu, ko nevajadzēja darīt? Ir tādi, kas izdarīja šādas lietas. Jums piedod, ja jūs to atdzīstat. Daudziem cilvēkiem liekas, ka viņi ir svēti, pareizi, ka viņi nekur negrēko. Reāli mēs esam pilni ar mēsliem. Diemžēl tā ir. Ja mēs atdzīstamies, tad Kristus upuris mūs šķīstī. Nevis atmetam šo grēku, bet, pirmkārt, to atzīstam. Ja tu atmet, tad tevi šķīstī? Tā māca herētiķi – viltus mācītāji. Ja es atmetu grēku, tad Viņš man piedod un šķīstī mani? Nē, ja es atdzīstu grēku, tad Viņš mani šķīstī. Viss ir otrādi. Vai tad grēks nav jāatmet? Tāpēc jau ir punkts – dzenieties pēc pilnības. Tava dzīšanās pēc svētas dzīves tevi neizpērk. Tevi izpērk tikai Kristus. Es neko nepielieku, es neko neatmetu, es mācu Dieva vārdu.

Ir jāpilnveidojas un jāmaksā cena, lai kļūtu līdzīgs Dievam! Bet ne tāpēc tu esi izglābts. Tas ir pateicoties tikai vienīgi Kristus upurim, nāvei, asinīm un tavai ticībai. Nevis tikai ticībai, ka tev ir jauna dzīve, bet ticībai, ka Jēzus ir miris tavā vietā. Nevis, ka tu tici, ka esi tagad labs, svēts, bagāts. Tas arī pieder pie lietas, bet pirmkārt, pati bāze, pamats ir Jēzus nāve. Astotajā pantā teikts: „Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi.” Cilvēks nonāk maldos, viņš neatzīst lietas, nesauc tās īstajos vārdos. Kas Jēzu piesita krustā? Farizeji. Kas viņi bija? Viņi taču bija perfekti! Ko Jēzus teica, kad atveda šo sievieti, kura bija pieķerta laulības pārkāpšanā? Jēzus teica: „Kas ir bez grēka, lai met pirmo akmeni.” Nebija neviens, kas meta pirmo akmeni. Farizeji ārēji dzīvoja tā, ka viņi būtu šķīsti, pareizi un tīri. Jēzus klātbūtnē viņi apzinājās savus grēkus. Tāpēc nekad neatstāj savu lūgšanu kambari.

 „Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem.” (1.Jāņa 1:7)

Kad šķīsta? Tad, kad tu tici upurim un esi draudzē. Ir elementāras prasības. Dievs skaidri zina, ka mēs iekšēji esam tādi neganti un nespējam uzreiz ar visu tikt galā. Tāpēc Viņa upuris darbojas. Ja tu neesi draudzē, attiecībās, neesi zem sava līdera, normālā draudzībā, nevis tev ir viens draugs vienā draudzē, otrs otrā, trešais citur un internetā vēl pieci draugi. Nē, konkrēti savā draudzē, savā ģimenē. Draugs, ja tu neesi draudzē, tad var apšaubīt, ka Kristus asinis darbojas pie tevis. Tieši tāpat ir ar personiskajām attiecībām ar Dievu. Kurā brīdī tas viss notiek – es nezinu. Ja mēs atstājam lūgšanas, attiecības, draudzi un, ja mēs pārstājam saukt lietas īstajos vārdos, atzīties Dievam, ja mēs pārstājam maksāt cenu, lai pilnveidotos, lai tiktu no kaut kādām lietām vaļā, kaut ko jaunu iegūtu, tad, lūk, tur Kristus asinis var nedarboties. Ko tas nozīmē? To, ka tu esi atšķirts no Dieva.

Mūsu brīvdienu atpūtā mēs peldējāmies, bija pirts, dažādas aktivitātes. Bija gadījums, kad cilvēkam peldoties kāju sarāva krampī un viņš slīka. Pēc tam mēs visu šo gadījumu pārdomājām. Kā bija jārīkojas? Šo cilvēku glāba, palīdzēja viņam izkļūt no ūdens. Kāda bija problēma? No kā parasti ir krampji? No tā, ka tu nedzer ūdeni, esi pārkarsis un pēkšņi ir auksts ūdens, un arī var būt no muskuļu pārslodzes. Man ir bijis krampis kājā, kad diennakti braucu pie stūres. Un, ja es tajā brīdī paņemtu rokas nost no stūres un sāktu pa gaisu vicināt rokas, tad iznākums ir skaidrs. Tas ir arī ūdenī. Kāpēc cilvēki noslīkst, ja viņiem sarauj kāju krampī? Parasti krampī sarauj tikai vienu kāju, vienu ekstremitāti, bet paliek vēl trīs. Pirmkārt, ir jānomierinās. Tās ir tikai sāpes vienā kājā. Nomierinies un turies virs ūdens. Nekul panikā ūdeni. Daudzi noslīkst tikai un vienīgi panikas dēļ. Mazs procents būs citi iemesli. Tāpēc, ka cilvēks pārstāj domāt un peldēt. Tas ir tāpat, kā ar šiem punktiem, kurus es minēju – turies virs ūdens, atslābsti. Nesāc panikā kult ūdeni. Nekad neatstāj draudzi! Neatstāj savu lūgšanu kambari! Atdzīsti savus grēkus! Cīnies! Tu esi izglābts.

Piemēram, tiem, kuriem ir bērni. Vairāk vai mazāk, jūs visi grēkojat pret bērniem. Kurš no jums audzina bērnus tik perfekti, ka varētu zvērēt, ka no šīs audzināšanas bērna dzīvē nebūs nekādas negatīvas sekas? Kurš var tā pateikt? Kurš nav rādījis kādu negatīvu piemēru bērnam? Piemēram, strīdējies bērna klātbūtnē. Mēs visi grēkojam, bet tev ir labas, ideālas attiecības ar savu Debesu Tēvu. Ja tu atzīsti un saproti šīs lietas, un saki tās Dievam, tad Viņa upuris joprojām darbojas. Tu esi glābts un tev ir tuvas, mīļas attiecības ar savu Tēvu. Nevis ar tiesnesi, bet ar Tēvu. Mums ir Tēvs debesīs, un Viņš mūs mīl! Pateicoties Jēzus nāvei, asinīm. Nesāc krist panikā – turpini runāt ar Dievu, draudzi un turpini cīnīties. Kā darbojas Jēzus asinis? Lūk, tā darbojas. Kur ir risks, ka tās vairs nedarbosies? Tad, kad mēs sākam neizpildīt šīs elementārās prasības. Vienreiz, otrreiz, kamēr aiziet tālāk. Kurā brīdī tas notiek, es nezinu.

„Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1.Jāņa 1:8–9)

Jēzus upuris nepārtraukti darbojas! Svētā asins duša – nepārtraukti. Ne uz tā pamata, ka tu pareizi dzīvo, bet uz Jēzus Kristus upura pamata. Svētais Gars, es lūdzu, lai Tavs miers pārklāj šo vietu. Lai Tavs miers ienāk mūsu sirdīs, lai notiek dziedināšana mūsu dvēselēm. Pieskaries, šajā brīdī!

„Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā –Jēzus Kristus, kas ir taisns. ”(1.Jāņa 2:1)

Dzenieties pēc pilnības. Mums ir jādzenas pēc pilnības, un, ja kaut kas nesanāk, tad Jēzus asinis to nosedz. Kā priekšā mums ir Aizstāvis? Tēva priekšā. Nevis tiesneša, Dieva priekšā, bet Tēva priekšā Aizstāvis. Kā mammas, kas sargā bērnus, kad tēvs grib nopērt. Tas nesarauj attiecības ar Debesu Tēvu. Tu vari justies ne tā, ne šā, bet tas nesarauj tavas attiecības ar Dievu. Sarauj tikai elementāra lieta – pārtraukt darīt elementāras lietas. Ir uzsvērta sadraudzība savā starpā. Ir svarīgi, ka tu nebojā attiecības ar cilvēkiem. Līderis ar saviem cilvēkiem, grupas cilvēki ar savu līderi. Pats sliktākais, ko tu vari izdarīt, ir strīdēties ar savu līderi. Es daudz esmu minējis, ka uz draudzi var nākt narkomāni, dzērāji, homoseksuāli, jebkurš – sēdi, meklē Dievu, nav problēmas, – ja vien tu skaļi dievkalpojumā nekliedz, ievēro kārtību, neaprunā un nešķel. Dievs nešķiro. Dievs spieda nākt iekšā visus. Ja tu esi draudzē, tad nebojā attiecības, jo velns caur sliktām attiecībām un nepiedošanu cenšas panākt to, lai viens cilvēks ar otru nerunā, otrs ar trešo nerunā, ar savu līderi nerunā. Lūk, tas ir ceļš, kā atkrist no draudzes. Lūk, ceļš, kad Kristus upuris var pārtraukt darboties. Tāpēc piedošana ir tik svarīga. Ja mēs nepiedodam, tad mūsu Debesu Tēvs mums nepiedos.

Kontrolē sevi! Cīnies, lai būtu virs ūdens, lai arī kādas vētras tev iekšā notiek, lai arī ko tev gribas kādam pateikt. Kontrolē sevi, domā pozitīvi. Ja, tu nāc uz draudzi, tad nāc ar smaidu. Šīs draudzes sākumā, kad mums dievkalpojumi notika Maritin viesnīcā, vienreiz ienāca dievkalpojumā cilvēks ar tādu kā mākoni apkārt, nevarēja pat pieiet viņam klāt. Varēja redzēt, ka cilvēks ir nikns. Mēs vienkārši pamācījām: „Tad, kad tu nāc uz draudzi, tad tu smaidi. Nevienam nav jācieš no tavas skābās sejas. Tu nāc uz draudzi ar smaidu un iepriecini citus.” Mēs varam savākties. Šādai elementārai lietai ir jātiek pāri, citādi tu sabojāsi attiecības. Faktiski tu vari mainīt draudzes, cik tu gribi, būs viens un tas pats. Jātiek ir galā. Paliec draudzē, lai Kristus asinis tevi joprojām šķīstītu. Draudze, labas attiecības, atzīsti savas lietas, tādas, kādas tās ir, un dzīvo tādā mērā, kā tas tev ir iespējams. Tu esi spējīgs dzīvot tā, kā grib Dievs.

„Katrs, kas paliek Viņā, negrēko; katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz Viņu atzinis. ”(1.Jāņa 3:6)

Ko Jānis saka? Tas, kurš grēko, nepazīst Dievu? Tas nav konteksts. Šeit ir runa par cilvēku, kurš nepazīst Dievu. Cilvēku, kurš grēko. Šeit būs viena smalka lieta.

„Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus. Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis. No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli.” (1.Jāņa 3:8–10)

Tu esi no Dieva piedzimis un vairs grēku nedari? Tā ir patiesība? Vai mūsu domās ir kādi grēki? Ir! Ko nu darīt? Atdzimušais cilvēks nav pilnīgs, bet viņa dzīvē var redzēt progresu. Viņš atšķiras. Viņš nav pilnīgs. Atdzimušais iekšējais cilvēks ir pilnīgs, bet pats neesi pilnīgs. Dzenies pēc pilnības! Ja tu būtu pilnīgs, tad tu būtu kā Dievs. Tas bija Ādamam un Ievai: „Mēs gribam būt kā Dievs.” Neatdzimušais cilvēks grēko patstāvīgi un visā. Ir atšķirība – atdzimušais cilvēks šur, tur grēko, neatdzimušais cilvēks – visur. Tas ir viņa dzīves veids. Tas, kas no Dieva dzimis, tas negrēko. Jā, viņš kļūdās, trāpa nepareizi, bet viņš iekšēji ir cits cilvēks, viņš ir atdzimis. Viņš risina, cīnās, iet uz priekšu, un Jēzus asinis viņu šķīstī. Lūk, par to runā šīs Rakstu vietas. Tas, kurš kādās reizēs sagrēko, automātiski nezaudē glābšanu, nezaudē Tēva tuvumu. Taču, ja grēcīgs dzīvesveids kļūst par normu, tad tādu cilvēku var apzīmēt par neatdzimušu cilvēku, par tādu, kas nav pazinis Dievu vai arī atkritis no Dieva.

„Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei. ” (Atklāsmes 12:10–11)

Apsūdzības var uzvarēt ar Jēra asinīm. Saprotot, ka es neesmu pilnīgs, jo tikai Dievs ir pilnīgs. Tikai Jēzus upuris ir tas, kas garantē man Dieva tuvumu. „Es maksāšu cenu, es cīnīšos, es lūgšu Dievu, lasīšu Bībeli, es atzīšu un saukšu lietas īstajos vārdos, maksāšu cenu, lai mainītos! Jēzus mani šķīstī.” Tā bija mācība par to, kā darbojas Jēzus asinis.

Dažreiz nepietiek tikai aiziet kambarī un atzīt lietas Dievam, bet ir lietas, kuras ir jāiet izlīgt arī ar cilvēkiem. Ir lietas, kuras tev ir jāpasaka savam līderim. Apsūdzības ir uzvarētas, saprotot šīs trīs nodaļas 1.Jāņa vēstulē. Ka būt ar Dievu ir iespējams tikai caur Jēzus asinīm. Jēzus asinis būtība ir aizvietojošā nāve par mums. Tas nozīmē nāvi mūsu vietā. Lai Jēzus asinis darbotos pie neticīga cilvēka, viņam ir jātic, ka Jēzus ir nomiris par viņu un jāatzīst savs grēcīgums Viņa priekšā. Lai Jēzus asinis darbotos pie ticīga cilvēka, ir jātic, ka Jēzus ir nomiris par tevi un patstāvīgi jāatklāj savi grēki Dievam un, ja nepieciešams, arī cilvēkiem. Kas vēl ir jādara ticīgam cilvēkam, lai darbotos Kristus asinis? Jātiecas pēc pilnības, jābūt personiskām attiecībām ar Dievu un jābūt draudzē. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Daila Lielbārde, Marija Ostrovska un Inguna Kazāka, rediģēja Ieva Našeniece