Kā gūt atspirdzinājumu?

Kā uzturēt sevi labā formā? Garīgā, emocionālā un fiziskā formā. Nebūs megamācība, treniņu metodes vai instrukcijas, bet būs pats svarīgākais. To var nosaukt arī citiem vārdiem – “Kā gūt atspirdzinājumu?” Tāda arī ir šī sprediķa jēga. Viss, ko mēs redzam materiālajā pasaulē, ir balstīts garīgajā pasaulē. Tāpēc vispirms mums ir jārūpējas par savu iekšējo cilvēku jeb par savu garīgo stāvokli. Tas, kādi esam no iekšpuses, parādīsies ārpusē pie miesas. Tas, kā fiziski jūties, balstās arī tajā, kā tu garīgi jūties. Lai tu būtu garīgajā formā, ir nepieciešams atspirdzinājums. Tavam garam ir jābūt atspirgušam. Ko cilvēks vēlas karstā vasaras dienā? Ko tu vēlējies tad, kad Latvijā maijā un jūnijā bija neciešami karstas dienas? Vēsu dušu, ezeru, saldējumu vai jūru – arī tas ir atspirdzinājums, kas ir nepieciešams, jo ilgstošs karstums nav izturams un nav derīgs organismam – ne miesai, ne emocijām. Daudzi cilvēki skrien un rūpējas par savu fizisko formu, regulāri nodarbojoties ar jebkādām sporta aktivitātēm. Kad ir vieglāk skriet – vasarā, rudenī vai pavasarī? Ja tu neskrien, tad droši vien padomāji, ka vasarā, bet, ja tu skrien, zināsi, ka jau +22 grādi ir par karstu, lai skrienot būtu komfortabli. Vieglāk ir skriet padsmit grādos, pat tajā intervālā no nulles līdz desmit grādiem. Karstā laikā skrienot, es jau pusceļā sāku domāt par Gauju. Mēs ar ģimeni skrienam apli pa Siguldu, garām Brūveriem un Velnalai, un mūsu ceļa galapunktā ir peldētava, līdz kurai gribās nokļūt pēc iespējas ātrāk. Pēc skriešanas pareizi būtu pavingrot un pastaipīties, bet es pa taisno metos ūdenī – atspiežos ar kājām smiltīs, noguļos pret straumi un guļu.

Tas ir atspirdzinājums. Bez atspirdzinājuma mēs ciešam – vai no karstuma, vai no aukstuma. Kad tu esi nosalis, tu vēlies siltumu jeb atspirdzinājumu. Ilgstoši atrodoties tuksnesī, cilvēks domās par ūdeni, viņam tas rādīsies sapņos un vīzijās. Bez atspirdzinājuma mēs nevaram būt labā garīgajā, emocionālajā vai fiziskajā formā.

“Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu! Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem Savā taisnībā, ak, Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kuru paļāvībā vēro savus skatus tālās jūras salas, Tu, kas kalnus nostiprini ar Savu spēku, apjozies ar stiprumu, Tu klusini jūru krākšanu, to viļņu šņākšanu un tautu trakošanu, ka visu pasaules malu iemītnieki bīstas no Tavām zīmēm; un tomēr Tu liec arī gavilēt ļaudīm gan rītausmas, gan saulrieta zemēs. Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam. Tu liec viņu labībai un lauku augļiem labi izdoties, jo tā Tu apkop zemi. Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietusgāzēm un svētī tās asnus. Tu pušķo un vainago gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no treknuma. Klajumu ganības zeļ, un pakalni apjožas ar gavilēm. Pļavas pārklājas ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ietinas labības segā, tās gavilē un dzied!” (Psalms 65:5–14)

“Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos!” Runa ir par Dieva pagalmiem, Dieva namu, templi – vienīgo vietu, kur Israēls centralizēti pielūdza Dievu, kur notika upurēšana un visa dievkalpošana. “Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!” Citiem vārdiem – mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Dieva klātbūtni. Tā Israēlā bija vienīgā vieta, kur bija Dieva klātbūtne. Tas notika tā, kā bija pieņemts Vecās Derības laikā – grēku piedošana, slava, pateicība, upurēšana – un viss notika templī. Templī bija vissvētākā vieta, kur priesteris iegāja vienu reizi gadā ar dzīvnieka asinīm un salīdzināja tautas grēkus. Viņš iegāja dzīvā Dieva klātbūtnē, viens cilvēks no visa Israēla. Bībele saka par šodienu, ka Jēzus ir iegājis vissvētākajā vietā ar Savām asinīm un atvēris mums Dieva tuvumu. Mums ikvienam ir pieeja Dievam, kas atspirdzina. “Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam.” Dieva okeānos ir ūdens pa pilnam jeb atspirdzinājums pa pilnam, kā okeāns bez dibena. “Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietusgāzēm un svētī tās asnus. Tu pušķo un vainago gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no treknuma. Klajumu ganības zeļ, un pakalni apjožas ar gavilēm. Pļavas pārklājas ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ietinas labības segā, tās gavilē un dzied!” Šis ir viens no psalmiem, kur ir idilliska ainava, viss ir kārtībā, viss zaļo un zied, viss ir apsēts, visi labi jūtas un ir atspirdzināti. No kurienes? No Dieva nama jeb Viņa tuvuma. Tātad mēs tiekam atspirdzināti no Dieva klātbūtnes, kas ir Viņa namā.

“Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, tas ir, ne šai radībai piederīgu, ne ar āžu un teļu asinīm, bet ar Savām paša asinīm reizi par visām reizēm ir iegājis svētnīcā un panācis mūžīgu izpirkšanu.” (Ebrejiem 9:11)

Tas ir mūžīgs Dieva tuvums tiem, kas tic un ir pieņēmuši Kristus upuri. Ja tu tici Kristum un esi atzinis Viņu par vienīgo Glābēju, Tev pieder Dieva tuvums. Caur Jēzus upuri tu esi iegājis vissvētākajā vietā. Tas, kurš atspirdzina, ir Dievs.

“Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.”” (Jāņa 7:37–38)

“Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!”

“Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.” (Psalms 23:3)

Tu esi lasījis divdesmit trešo psalmu? Varbūt tu to zini no galvas? Dvēsele ir prāts, emocijas un griba. Dievs to atspirdzina. Tātad, lai būtu labā formā, ir vajadzīgs atspirdzinājums. Garīgs atspirdzinājums ir pieejams tikai Dieva namā jeb Dieva klātbūtnē. Kāda ir vislielākā kļūda, kuru var pieļaut cilvēks, kurš pazīst Dievu? Neregulāri pavadīt laiku Dieva tuvumā. Darīt to tikai tad, kad tev ir kāda vajadzība. Lielākā daļa cilvēku nāk pie Dieva tikai tad, kad viņiem ir ļoti nopietnas problēmas, kuras viņi paši nespēj atrisināt. Es nedomāju, ka mums ir jāgaida problēmas, vai, ka Dievs mūs gaida tikai tāpēc, ka mums ir problēmas. Kā augu valstij ir vajadzīgs ūdens, tā mums ir vajadzīgs Dievs.

“Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis! Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā?” (Psalms 42:2–3)

Pati lielākā kļūda ir atstāt Dieva vārdu un lūgšanas – personīgas attiecības ar Dievu. Jo Viņš atspirdzina tavu dvēseli. Es vēlos precizēt un palīdzēt tev saprast, kāpēc tu reizēm nelūdz Dievu. Tas, ko es teikšu, būs ļoti svarīgi. Tad, kad tev ir emocionāla vēlme, gribās to darīt, tad tu to dari, un mācītājs ļoti bieži māca, ka jābūt iekšējai vēlmei un mīlestībai pret to, ko tu dari. Bet es tev gribu apskaidrot prātu, kas ir iekšēja vēlme. Nav pareizi sevi piespiest lūgt Dievu, jo visam jābūt no brīvas gribas un ar iekšēju vajadzību? Stop! Iekšēja vēlme nenozīmē, ka tev sevi nav jāpiespiež. Iekšēja vēlme ir tad, kad tu pats saproti, ka tev to vajag. Iekšēja vēlme ir nevis tad, kad tu jūti, ka tev to vajag, bet tu zini, ka tev to vajag, – miesa var to nevēlēties, emocijas var būt pret to. Man kā mācītājam nevienu svētdienu no rīta negribās celties ātrāk, bet es zinu, ka man ir jāgatavojas dievkalpojumam, tāpēc es ceļos vienu līdz pat trīs stundas ātrāk nekā citās dienās.

Iekšēja vēlme ir – es zinu, ka man to vajag! Es ieplānoju un izdaru to. Neatkarīgi no tā, ka es to negribu, mana miesa to negrib, manas emocijas to negrib, bet es tik un tā to daru. Lūk, tā arī ir iekšēja vēlme. Kas nav iekšēja vēlme? Tas, kas ir darīts nepareizu motīvu dēļ, tas nav derīgs Dievam. Kad cits tev saka – tev to vajag, – un tu izdari tikai tāpēc, ka tev teica. Nevis tāpēc, ka tu pats izlēmi to darīt, bet tāpēc, ka tev teica to darīt. Es kā mācītājs tev saku, kā ir pareizi darīt, bet tev pašam ir jāizlemj. Ja jūs grupiņā ejat evaņģelizēt, tad tam nav lielas nozīmes, ka tu ej tikai tāpēc, ka tev teica iet. Vai tev pašam ir saprašana, ka tev to vajag? Ja tās nav, tad tas, ko tu dari, nav derīgs Dievam, ne arī tev pašam. To var salīdzināt ar dažādām sociālistiskām vai komunistiskām sistēmām, kur domā tavā vietā. Tev pašam no Dieva ir jāsaprot, ko un kā tev vajag. Tev pašam vajag saprast, ka tu gribi stāstīt cilvēkiem par Dievu un vest viņus pie Dieva. Kāpēc tu ej uz evaņģelizācijas pasākumu? Tāpēc, ka visi iet, vai arī tāpēc, ka tu pats saproti, ka tev to vajag? Tas ir labi, ka kāds pamudina, bet, kad tu ej un dari, tev jāsaprot, kāpēc tu to dari. Tas pats attiecas uz tavām lūgšanām. Tavas personīgās lūgšanas ir grūti izkontrolēt, bet arī to mēs “mākam”, piemēram, taisīt kopīgus dokumentus internetā ar tabulām un grafikiem. Kad kaut kas sāk klibot, mēs rakstām un pildām, bet tam nav lielas vērtības, ka tu pavadīji laiku ar Dievu tāpēc, ka mamma, tētis, mācītājs, vadītājs tā grib. Redz, visi redzēs, ka es vienīgais neesmu lūdzis Dievu, tāpēc es labāk palūgšu, lai varētu to ierakstīt tabulā. Tas nestrādās. Pildi grafiku, jo pats to gribi, un citu cilvēki tev palīdz.

Kas ir brīva griba? Kas ir derīgs un kas nav derīgs? Jebkas, kas ir uzspiests, nav derīgs, vismaz pieaugušam cilvēkam, kurš pats pieņem lēmumus. Dievs radīja cilvēku un deva viņam brīvu gribu izvēlēties. Ikviens cilvēks ir radīts brīvībai. Viss, kas uzspiests, nav no Dieva. Dievs neko neuzspiež. Cilvēki bieži saka: “Dievs citādāk nevarēja, kā iegāzt mani slimības gultā.” Es neticu, ka Dievs speciāli tevi gāž slimības gultā, lai kaut ko tev parādītu. Velns iegāž slimības gultā. Dievs nav slims, Viņam nav slimību. Ja tu pats Dievu nelūdz un neesi nomodā par savu garīgo formu, nav brīnums, ka velnam ir vieta tavā dzīvē, arī kristietim esot. Dievs tev nesūta problēmas, tu pats tās sev sagādā.

Kā gūt atspirdzinājumu? Kā uzturēt sevi labā garīgā, emocionālā un fiziskā formā? Brīvprātīgi un ar lēmumu nākot pie Dieva. Visi Jēzus izpirktie brīvprātīgi iet savā lūgšanu kambarī, lasa Dieva vārdu un lūdz.

“(..) bet to vietu, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs vienā no jūsu cilšu novadiem, lai tur ieceltu Savu Vārdu un lai tas tur mājotu, to meklējiet un uz turieni ejiet.” (5.Mozus 12:5)

Runa ir par to laiku, kad vēl nebija uzcelts templis Dievam. Tu zini, kas templī atradās centrālajā vietā? Templis simbolizē Dieva klātbūtni, un tā vidū atradās derības šķirsts ar desmit baušļiem jeb Dieva vārds. Kad mēs brīvprātīgi pieņemam lēmumu lasīt Dieva vārdu, mēs ejam Dieva klātbūtnē. Nevajag domāt tā – ja es kaut ko jūtu, man ir Dieva klātbūtne, ja es neko nejūtu, man nav Dieva klātbūtnes. Tajā pašā brīdī, kad tu atver Dieva vārdu un sāc lasīt, tu esi Dieva klātbūtnē. Tu jau tiec atspirdzināts. Lasot Dieva vārdu, tu gūsti atspirdzinājumu.

“Tā ir mana ieprieca manās bēdās, jo Tavs vārds mani atspirdzina.” (Psalms 119:50)

Dieva vārds ir garīgs atspirdzinājums. Lasot un pārdomājot Dieva vārdu. Neviens cilvēks nevar būt garīgi svaigs, ja viņš nelasa un nepārdomā Dieva vārdu.

Pagājušajā svētdienā es runāju par notikumiem mūsu valsts vēsturē, Litenē. Mani tas ieinteresēja vēl vairāk, un pēc mana lūguma man uzdāvināja grāmatu “Kas ir Litene?” Es to izlasīju vienā dienā. Litene bija Latvijas armijas nometnes vieta pirmskara laikā, kur notika mācības. Kad Kārlis Ulmanis nodeva Latviju Padomju Savienībai, tad Latvijas armiju sakoncentrēja šajā nometnē, sajauca kopā ar Krievijas armiju, ar mērķi to izformēt, virsniekus izsūtīt un nogalināt. Faktiski tā kļuva par koncentrācijas nometni. Interesants fakts ir tas, ka vienā dienā tika paziņots, ka visai armijai jāierodas šajā vietā uz mācībām. Viņiem bija jāiet cauri karantīnas zonai, un tur notika potēšana pret kādu slimību. Katrs Latvijas armijas virsnieks vai ierindnieks, kas saņēma šo poti, kļuva slims, nespējīgs un bezspēcīgs. Esot tādā stāvoklī, viņi nespēja domāt ne par pretošanos, ne sakarīgi par kaut ko spriest. Karavīriem ir jābūt modriem un labā formā. Šajā nometnē tika darītas dažādas cūcības. Vēl viena no tām – tika pasaukti apmēram 50 karavīri un viņiem jautāja: “Kurš vēlas doties mājās un kurš – palikt Sarkanās armijas pusē?” Tos, kuri vēlējās mājās, palaida, taču tikai vēlāk atklājās, ka pāris kilometrus tālāk viņi tika nošauti. Man tas sasaucas ar to, ka, ja es neesmu pavadījis kvalitatīvu laiku personīgās attiecībās ar Dievu, es esmu saņēmis potēšanas pasi no velna. Tad tu esi apdullis, slimīgā stāvoklī un neesi labā garīgā formā. Iespējams, ka emocionāli tu vēl jūties labi, taču arī tas nav uz ilgu laiku. Bez disciplinētām personīgām attiecībām ar Dievu tu nevari ne pareizi spriest, ne rīkoties. Tu nevari būt svaigs. Jau no pašas pirmās dienas, kad es iepazinu Dievu, no dienas, kad cietuma kamerā pieņēmu Viņu par savu Glābēju, es esmu veidojis regulāras attiecības ar Viņu. Dievs man skaļā, dzirdamā balsī nosauca lietas, no kurām nekad neesmu atkāpies: “Mārci, lasi Bībeli katru dienu, lūdz katru dienu, esi draudzē, un Tu būsi Mans kalps.” Pie šiem vārdiem es turos. Atslēga, kāpēc es varu sakarīgi spriest un sludināt tieši to, kas tev ir vajadzīgs, kāpēc es varu vadīt draudzi, ir manas personīgās attiecības ar Dievu.

Bībelē ir rakstīts, ka kādu nakti, kamēr Jēzus lūdza Dievu, Viņa mācekļi bija laivās un devās uz otru krastu. Pēkšņi viņi ieraudzīja, ka kāds staigā pa ūdens virsu – tas bija Jēzus. Mācekļi izbijās un domāja, ka tas ir spoks, bet tas bija Jēzus. Kad Jēzus bija pavadījis laiku attiecībās ar Dievu, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanās, Viņš varēja staigāt pa ūdens virsu. Mācekļiem tas likās dīvaini. Arī es daudziem liekos dīvains, bet tas ir pateicoties manām personīgajām attiecībām ar Dievu, kurš ir ideāls un perfekts. Tas ir mans atspirdzinājums. Tāpat arī apskaidrošanas kalnā, kur Jēzus ņēma līdzi Pēteri, Jāni un Jēkabu – viņiem parādījās Mozus un Elija, Jēzus pēkšņi pārvērtās un kļuva apgaismots, un pēc tam, kad šis brīnums beidzās, Pēteris Viņam sacīja: “Mācītāj, taisīsim teltis un paliksim šeit!” Viņi bija atspirdzināti Dieva klātbūtnē. Nav Dieva griba, ka mēs paliekam kādā īpašā Dieva klātbūtnes eiforijā, bet gan lai pastāvīgi esam labā garīgā formā un ejam pie cilvēkiem.

Kad Jēzus pirmo reizi ienāca Templī, Viņš redzēja, ka tur pērk un pārdod un ka Templis nepilda to funkciju, kuru Dievs bija paredzējis. Jēzus nopina pātagu un izdzina tirgotājus no Tempļa, apgāza naudas mijēju galdus.

“”Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, – bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri.”” (Lūkas 19:46)

Kā jau minēju iepriekšējā Rakstu vietā: “Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama svētumu.” Mēs tiekam atspirdzināti Dieva namā. Dieva nams ir lūgšanu nams, tātad mēs tiekam atspirdzināti, lasot Bībeli un lūdzot. Tas ir pavisam vienkārši – tu sevis noliktajā, disciplinētajā laikā atver savu Bībeli, lēnām lasi 2 nodaļas no Vecās Derības un 2 nodaļas no Jaunās Derības un pārdomā to, ko Dievs caur Savu vārdu tev saka. Šīs pārdomas, kuras notiek, tev esot divvientulībā ar Dievu, jau ir kā lūgšana. Kad tu lasi Bībeli, tu arī lūdz, jo tu pārdomā to, ko lasi. Tu vispirms izlasi, tad pārdomā un tad lūdz skaļā balsī, saki Dievam savas un citu cilvēku vajadzības. Vari būt pārliecināts, ka pēc šāda laika ar Dievu tu būsi atspirdzināts. Es jūtu, ka tieku atspirdzināts ne tikai garīgi, bet arī emocionāli. Man parasti notiek tā, ka es pat stundu vai pusotru varu lasīt Bībeli, pārdomāt izlasīto, taču justies tāpat kā sākumā. Taču tad kaut kas notiek, Dievs kādā īpašā veidā aizskar, man nāk kāda atklāsme, mani pārņem prieks, un es esmu atspirdzināts ne tikai garīgi, bet arī emocionāli. Veselam garam ir arī vesela miesa. Slimības un problēmas rodas no salauzta un satriekta gara. Ja man ir vesels gars, būs arī vesela miesa. Ja manas emocijas būs veselas, tas parādīsies arī pie manas miesas, un visas sāpes, ja tās bijušas, aizies. Tas ne vienmēr nozīmē, ka sāpes pāries momentāni un tu būsi pilnīgi vesels, taču tu būsi atspirdzināts, un tev kļūs labāk. Jēzus atspirdzina.

Dieva nams ir arī draudze. Tie ir maldi, ja tu domā, ka pietiek tikai ar Bībeli un lūgšanu. Mums katram ir vajadzīga sava lokālā draudze – tā draudze, kas ir tava ģimene, kur ir tavs mācītājs, līderis, mājas grupiņa un draugi.

“Jo jūs esat dzīvā Dieva nams (..)” (2.Korintiešiem 6:16)

Mēs tiekam atspirdzināti, lasot Bībeli, lūdzot un arī esot draudzē. Dievkalpojuma laikā tu tiec atspirdzināts. Es domāju, ka ir daudzi, kuri, klausoties sprediķi, pēc garās nedēļas, kuras laikā ir aplipuši ar visādām problēmām un mēsliem, tiek atspirdzināti arī emocionāli. Dažkārt atspirdzinājums nāk slavēšanas laikā, tā bieži notiek man, un es jūtos kā nomazgāts, kā dabūjis svaigu ūdens malku.

“Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus.” (Salamana pamācības 15:30)

Protams, var gadīties, ka draudzē tev blakus ne vienmēr sēdēs laipns skats, taču pārsvarā mūsu draudzē ir smaidīgi cilvēki. Viens no mūsu draudzes panākumu iemesliem ir draudzīga attieksme. Aptuveni 70% cilvēku, kas palikuši mūsu draudzē, par palikšanas iemeslu min to, ka šeit ir draudzīgi, laipni un forši cilvēki un laba atmosfēra. Laipns skats atspirdzina, un kuram gan, tuksnesī esot, negribas malku svaiga ūdens. Kad cilvēks atnāk uz draudzi, viņš īsti nezina ne to, kas ir lūgšana, ne to, kas ir Bībele, taču viņu piesaista laipna un draudzīga attieksme, laba atmosfēra. Pēc tam viņam iepatīkas arī mūzika, sludināšanas stils un citas nianses, kuras sākumā nav patikušas. Laba vēsts atspirdzina arī tavus kaulus – ne tikai tavu garu un emocijas, bet arī miesu. Salamans ir teicis: “Mans dēls, ievēro manus vārdus, jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un zāles visai viņu miesai, kas dziedina.” Dieva vārds ir zāles miesai. Es bez apstājas varu citēt Rakstu vietas, jo es mācu Bībeli, nevis kaut kādus pekstiņus. Dieva vārds atspirdzina tevi! Draudzē ir ne tikai sadraudzība, bet tu šeit saņem Dieva vārdu – vārdu tieši un speciāli tev, visai draudzei tieši šodienai. Tāpat draudzē var baudīt sadraudzību ar Dievu un cilvēkiem, kopā slavējot un pielūdzot. Dievkalpojums ir ļoti būtiska un svarīga mūsu dzīves daļa. Nekad to neizlaid! Ne tāpēc, ka es to saku, bet tāpēc, ka tu pats saproti, ka tas tev ir vajadzīgs. Tieši tas pats attiecas arī uz mājas grupiņām.

“(..) neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:25)

Paskubini sevi un citus, jo svētdien tava vieta ir būt draudzē.

“Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!” (Psalmi 100:4)

Dieva nams ir atspirdzinājums. Mājas grupiņā ir slavēšanas daļa, kurā tu vari piedzīvot atspirdzinājumu. Tāpat tu vari saņemt atspirdzinājumu arī mājās, kad pats slavē Dievu.

“Es jūs lūdzu, brāļi: jūs pazīstat Stefanas namu, ka viņš ir pirmais ieguvums Ahajā un ka viņi ir nodevušies kalpošanai svētajiem; padodieties arī jūs tādiem un ikkatram, kas strādā līdzi un pūlas. Jo tie ir atspirdzinājuši manu un jūsu garu (..)” (1.Korintiešiem 16:15–16,18)

Cilvēki ir atspirdzinājuši gan Pāvila garu, gan korintiešu draudzes garu. Tie ir līderi, kuri gana, kalpo ar vārdu, skolo, aprūpē, lūdz, uzrauga un mīl. Pāvils saka: “Padodieties tādiem!” Lai tu pilnvērtīgi varētu būt Dieva klātbūtnē, tev ir vajadzīgs savs mentors. Šis vārds, mentors, man ļoti patīk, lai gan pirms tam es tādu nelietoju. Tas nav tikai skolotājs, bet gan garīgais līderis, mentors – cilvēks, kam tu uzticies un kurš tevi māca. Tavs mentors ir tavs mācītājs un grupiņas vadītājs, kurš tev palīdz iet pašam savu ceļu. Es lasu Dāvida Stenlija sarakstītu grāmatu, un šajā grāmatā ir tikai 5 punkti par to, kā būt pilnvērtīgam. Viens no šiem punktiem ir “tavs mentors”. Ja tev tāda nav, tu nekad nesasniegsi to, ko būtu varējis sasniegt. Vai tu esi redzējis sportistus, kas gūst panākumus bez treneriem? Viņi ir talantīgi, ar dotībām apveltīti sportisti, kuri paši var daudz sasniegt, taču viņiem ir nepieciešams treneris, lai sasniegtu vēl vairāk. Dievs ir iedibinājis, ka draudzē ir mācītājs un līderi, un Pāvils saka: “Padodieties tādiem.” Godājiet, cieniet, ieklausieties un mīliet savus vadītājus. Citā Rakstu vietā ir teikts: “Viņi ir nomodā par jums kā tādi, kuriem par jums būs jādod atbildība Dieva priekšā.” Es došu atbildību par jums Dieva priekšā. Katrs līderis mājas grupiņā atbildēs par saviem cilvēkiem Dieva priekšā.

Vissvētākajā vietā mēs ieejam ar Kristus upuri, ar regulārām personīgām attiecībām ar Dievu, kas ietver Bībeli un lūgšanas, draudze, kur ietilpst arī grupiņa un slavēšana, garīgais vadītājs.

“Svētīgs, kas rūpējas par grūtdieni! Tas Kungs viņu izglābs ļaunā dienā.” (Psalms 41:2)

“Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā.” (Psalms 41:4)

Svētīgs tas, kas rūpējās par cilvēkiem un Dievs viņu atspirdzinās.

Kalpošana cilvēkiem. Kalpo cilvēkiem, mīli viņus. Tos, kas vēl nepazīst Dievu, ved pie Viņa. Kas pazīst Dievu, tos māci Dieva ceļus. Esi kopā ar viņiem un kļūsti par garīgo vadītāju. Lasīju par kādu cilvēku – Dveins Čepmens, kurš 24 gadu vecumā bija 19 reizes sodīts, 18 no tām par bruņotu laupīšanu. Viņš nokļuva cietumā, kur satikās ar Dievu un saprata, ka viņa dzīve ir izmainīta, un viņš vēlējās padarīt šo pasauli labāku un kalpot cilvēkiem. Viņš kļuva par profesionālu noziedznieku mednieku. Tajā laikā Amerikā, lai tiktu galā ar bandītiem, izsolīja atlīdzību, un bija tādi cilvēki, kuri profesionāli ar to nodarbojās – ķēra noziedzniekus. Un divdesmit septiņu gadu laikā šis cilvēks noķēra sešus tūkstošus noziedznieku. Mani visvairāk uzrunāja tas, ka katram noziedzniekam, ko viņš noķēra, viņš ne tikai nolasīja viņa tiesības, bet sniedza arī motivējošu sprediķi, kā sākt jaunu dzīvi. Mums katram ir savs veids, kā varam kalpot Dievam un cilvēkiem, kā ietekmēt viņus tā, lai viņu dzīves izmainās.

Pareiza un pietiekoša ēšana. Šī tēma nebūs par diētām un gavēņiem. Es uzskatu, lai tu būtu emocionāli un fiziski labā formā, ir vajadzīgs pilnvērtīgs ēdiens, un, lūk, ko saka Dieva vārds:

“Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām, padodamies melkuļu liekulīgajiem vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta. Tie aizliedz doties laulībā, pavēl atturēties no barības vielām, ko Dievs ir radījis, lai ticīgie un patiesības atzinēji saņemtu tās ar pateicību. Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību; jo svētumu tam piešķir Dieva Vārds un lūgšana” (1.Timotejam 4:1–5)

Dažādas diētas, vegānisms, veģetārisms utt. Tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, ko pamatošu ar Rakstu vietu Bībelē:

“(..) un viņš redz debesi atvērtu un kādu ietvaru nonākam, it kā lielu palagu, aiz četriem stūriem nolaistu zemē. Tanī bija visādi četrkājaini dzīvnieki un rāpuļi virs zemes un putni zem debess. Un balss runāja uz viņu: “Celie, Pēteri, kauj un ēd!” Bet Pēteris sacīja: “Nemūžam, Kungs, jo es nekad neesmu ēdis neko, kas ir nesvēts un nešķīsts. Vēl otrreiz balss uz viņu runāja: “Ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķīstu!” (Apustuļu darbi 10:11–15)

Nav nekādi ierobežojumi ēšanā. Dieva griba ir, lai mēs barību uzņemtu ar pateicību. Piemēram, musulmaņi neēd cūkas gaļu, un ir arī pierādīts, ka cūkas gaļa nav tā labākā, bet Bībele to neaizliedz. Tev, protams, pašam ir jāsaprot, cik daudz un kā pagatavotu ēdienu ir jāēd, lai tas nekaitētu veselībai. Cilvēkam jāuzņem pārtika tā, lai būtu veselīgs, ne par tievu, ne par resnu. Pārāk tievas sievietes pat nevar stāvoklī palikt. Ja organismam nav vajadzīgās barības vielas un vitamīni, cilvēks var emocionāli justies slikti.

Fiziski vingrinājumi.

“Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.” (1.Timotejam 4:8)

Šajā Rakstu vietā nav runa par sportu, bet gan par askētisku dzīvesveidu. Šī ir tā pati 1.Timotejam vēstule, kur dēmonu mācības pavēl laulībā nedoties, pavēl neēst un visas tās muļķības, atturēties utt. Miesas vingrināšana daudz kam der, un tu emocionāli un fiziski labāk jutīsies.

“(..) jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies.” (2.Mozus 31:17)

Atpūta. Strādā, bet arī atpūties! Atpūta vajadzīga katram cilvēkam, lai labi justos. Man pašam ir sajūta, ka vajag vairāk atpūsties, jo ir diezgan liela garīgā spriedze. Parasti vasarā vairāk atpūšos. Vislabākais atslēgšanās veids ir pirtī iešana vai arī vienkārši skriešana. Atpūta ir vajadzīga ne tikai vienu dienu nedēļā, bet gadā vienu mēnesi vēlams aiziet atvaļinājumā. Cilvēki no pārpūles var sabrukt.

Dzīvo un rīkojies pēc Dieva prāta.

“Kad man uziet bēdas un ciešanas, tad Tavi baušļi ir mans prieks.” (Psalms 119:143)

Centies dzīvot tā, kā to grib Dievs, tas tevi iepriecinās un atspirdzinās.

“Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.” (Psalms 19:8)

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece