Kā gūt lielas uzvaras?

Dievs ir labs! Šodien būs svarīga tēma “Kā gūt lielas uzvaras?” Jēzus saka: “Esi uzticams pār mazumu, un tad Es tevi iecelšu pār lielumu.” Tātad atbilde uz jautājumu, kā gūt lielas uzvaras, aptuveni ir skaidra. Ir jāsāk ar mazām uzvarām. Vai tavā dzīvē ir lietas, kas būtu jāuzvar? Ir kaut kas jāsasniedz? Ir no kaut kā jātiek vaļā? Vai ir šķēršļi ceļā uz mērķiem? Varbūt tev vispār nav mērķi vai cerības? Šodien es gribu tevi iedrošināt. Tu vari dzīvot piepildītu, jēgpilnu dzīvi. Un ne tikai pašam dzīvot, bet palīdzēt arī citiem dzīvot jēgpilnu ticības dzīvi. Es iesaku lasīt Bībeli ar komentāriem krievu valodā “Pilnvērtīga dzīve”. Vai tu vēlies pilnvērtīgi dzīvot? Lai pilnvērtīgi dzīvotu, ir jābūt mērķiem, uz kuriem tu ej un tiecies, un jāuzvar. Padomā pie sevis, kas tev ir jāuzvar! Jāuzvar ir gan līderim, gan tam, kurš tikai nesen ir draudzē. Varbūt tas ir slinkums, kas jāuzvar? Kas ir jāuzvar man kā mācītājam? Četri simti piecdesmit cilvēku robeža draudzē. Kādreiz bija jāuzvar 50, 100, 200 un 300 cilvēku robeža, tagad tie ir jau vairāk nekā četri simti cilvēku. Tie ir 450 cilvēki, kuri vēl tikai sāk un cenšas vai jau dzīvo pilnvērtīgu dzīvi Jēzū Kristū. Vai tev ir kaut kas lielāks, ko tu vēlies sasniegt? Varbūt tās ir tūkstotis mājas grupiņas? Tas ir kaut kas lielāks par slinkuma uzvarēšanu. Varbūt tev jāuzvar kāda slimība? Tev būs tūkstotis grupiņas, ja tu nomirsi no kādas slimības? Mums katram ir kādas lietas, kuras ir jāuzvar, un mērķi, ko vēlamies sasniegt. Mēs zinām Dieva gribu – glābšana, brīvība, dziedināšana un labklājība. Tā ir arī finansiāla labklājība un savs bizness. Lai to visu sasniegtu, ir vajadzīgs uzvarēt. Tāpēc mēs mācīsimies, kā gūt lielas uzvaras.

“Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka 9:23)

To Jēzus teica kādam cilvēkam, kurš nāca pie Jēzus un faktiski izrādīja neticību, sakot: “Ja tu spēj, tad dziedini manu dēlu.” Lai gūtu lielas uzvaras, tev ir jāsaprot – ja tu esi piedzimis no augšienes jeb pieņēmis Jēzus par savu Glābēju, tevī mājo Svētais Gars un tu esi jauns radījums, – kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu esi cits cilvēks, un tev ir jāizmaina sava domāšana un dzīves veids, saskaņā ar to, kāds ir šis jaunais cilvēks. Un jaunais cilvēks saka: “Es visu spēju! Āmen.” Tas visu spēj, kas tic. Ja tu esi ticīgais, tas attiecas uz tevi, tu aktīvi izrādi savu ticību darbībā. Tev nav nekā neiespējama.

“(..) jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūkas 1:37)

Domāšana ir jāizmaina saskaņā ar Dieva vārdu. Ir jāsaprot, kāda izskatās ticība, kas spēj visu.

“Bet jūs Tas Kungs ir pieņēmis un jūs ir izvedis no dzelzs kausējamās krāsns, no Ēģiptes, lai jūs būtu Viņa īpaša tauta, kā tas arī šodien ir.” (5. Mozus 4:20)

Ko nozīmē izvest no Ēģiptes šodien? Tā ir brīvība no atkarībām, no verdzības, no slimībām, pazušanas un elles. Dievs mūs izved no tā visa tajā brīdī, kad mēs pieņemam Kristu par savu Glābēju. Dievs tevi atbrīvo, kad tu piesauc Kristu, lūdz piedošanu par saviem grēkiem, atzīsti, ka Viņš ir vienīgais Dievs, kurš trīs dienas bija kapā un augšāmcēlās un ir mūsu vidū. Kopš tā brīža tu esi jauns radījums. Viņš izveda tevi no Ēģiptes, tava vecā dzīve vairs nav. Ir jauna dzīve. Kāpēc Dievs izveda Izraēlu no Ēģiptes? Lai tu saprastu, kas ir pilnvērtīga ticība un kā gūt lielas uzvaras, tev ir jāsaprot, ka tu esi īpašs Dievam. Mūs izveda un izglāba no Ēģiptes, lai mēs būtu Dievam īpaša tauta. Tu vari justies īpašs un domāt par sevi kā par īpašu. Tu esi unikāls un neatkārtojams. Nav divu vienādu cilvēku. Mums ir dažādas domas, dažādi deguni, dažādas acis. Pat dvīņi atšķiras. Pat ķīnieši atšķiras cits no cita. Dievs izglāba tevi, lai tu būtu Viņam īpašs. Dievs izglāba tevi, lai tu dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi un gūtu lielas uzvaras. Tu spēj visu.

“Esmu pateicīgs Tam, kas darījis mani spēcīgu – Kristum Jēzum, mūsu Kungam, ka Viņš atzinis mani par uzticamu un iecēlis kalpošanai.” (1. Timotejam 1:12)

Kas tev ir jāsaprot? Ka Dievam tu esi īpašs, ka tu spēj gūt lielas uzvaras un ka tu esi spēcīgs. Dievs tevi ir darījis stipru. Tas, kas dara mūs spēcīgus, ir Jēzus Kristus caur Savu upuri un caur mūsu pašu attiecībām ar Viņu. Esot draudzē un apmeklējot mājas grupiņu, mācoties un studējot Bībeli, mēs pilnveidojamies. Draudzē ir Bībeles skola un Līderu skola, inkaunteri un tā tālāk.

“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.”” (Mateja 16:18-19)

To Jēzus saka tajā laikā, kad Pēteris vēl bija tikai zvejnieks, kurš sāka sekot Kristum. Arī mēs pieņemam Kristu, sākam Viņam sekot, un tūlītējas lielas uzvaras vēl nav. Jēzus prasīja mācekļiem, ko cilvēki par Viņu saka. Un mācekļi atbildēja, ka Viņš ir pravietis, Jānis Kristītājs, bet tikai ne Jēzus. “Bet ko jūs domājat, kas Es esmu?” Un Pēteris atbildēja: “Tu esi Dieva Dēls. Jēzus, svaidītais Glābējs.” Viņš atzina Jēzu par savu Glābēju, un tajā pašā brīdī Jēzus saka: “Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Iepriekš Pēteri sauca par Sīmani. Jēzus nomainīja viņa vārdu uz Klints. Pēteris par sevi noteikti tā nedomāja – ka viņš ir klints, un Dievs viņu tā lietos, ka mēs par viņu lasīsim vairāk nekā pēc diviem tūkstošiem gadu, ka viņš ietekmēs mūsu dzīves un cels megadraudzes. Pēteris neko no tā visa nezināja, bet Jēzus to zināja. Jēzus viņā redzēja potenciālu. Dievs redz labāk par tevi, kas tu esi un ko tu vari. Tāpēc vajag atvērt Dieva vārdu un paskatīties, kā Dievs uz tevi skatās. Dievs uz tevi skatās kā uz Pēteri, kā uz klinti, kā uz spēcīgu, mīlošu un labu, kuru Viņš lietos. Ar tavām rokām Dieva cels Savu draudzi, tu būsi stabils, bagāts un vesels. Lūk, tādu tevi redz Dievs, un tas ir jāsaprot, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi un gūtu lielas uzvaras. Tev ir jāzina, kas tu esi Jēzū Kristū. Tev ne tikai jāzina, ko Dievs par tevi domā, bet arī jāpieņem šīs domas kā savas domas. Domā par sevi kā par stipru, veiksmīgu, dziedinātu (neatkarīgi no simptomiem). Ja tev ir bojāti kādi orgāni, tu lūdz Dievam dziedināt tevi un savus bojātos orgānus iztēlē ieraugi veselus. Ieraksti Google “veselas aknas”, “vesela sirds” vai “veselas smadzenes” pēc savas vajadzības. Domā par sevi kā par veselu, jo tu esi īpašs Dievam, un tas visu spēj, kas tic.

Kā gūt lielas uzvaras? Ir jāsaprot, kādu tevi redz Jēzus. Trūkst naudas? Ieraugi savā makā daudz naudas, lai tas ir liels un biezs. Ieraugi sevi ejam uz maku veikalu un pērkam lielāku maku. Jo tavā pašreizējā makā neiet iekšā visa tā nauda, ko tu vēlies tajā ielikt, nelien visas kredītkartes. Vecais maciņš jau ir nonēsāts un mazs, turklāt lielās eiro banknotes ir lielākas par latu banknotēm. Nopērc piemērotu maku. Tev jāsaprot, kāda izskatās ticība, kas spēj visu. Dievs izglāba tevi, lai tu šodien Viņam būtu īpašs un spēcīgs.

“Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mateja 17:20)

Es nerunāšu par šo rakstu vietu tradicionālajā skatījumā, bet tieši par sinepju graudiņu. Ja tava ticība ir tik maza kā sinepju graudiņš, tad tu vari likt problēmai pārcelties no tavas dzīves prom. Lielas uzvaras prasa lielu ticību, bet, lai tev būtu liela ticība, vispirms tai ir jābūt tik lielai kā sinepju graudiņš. Tev nevar būt liela ticība, kamēr tu neesi sācis ticēt mazām lietām. Gūstot mazu uzvaru, tev rodas lielāka ticība un pārliecība arī lielākām uzvarām. Ticība ir progresējoša. Nav tā, ka cilvēkam, kurš tikko atnācis pie Dieva, būs milzīga ticība, kaut viņš tā jūtas – staigā rozā brillēs, labi jūtas, “jūra līdz ceļiem”, viss ir labi un viss izdosies, viss, ko viņš lūgs, notiks, bet pieredzējis kristietis no malas redz, ka tas vēl ir maz. Jaunatgrieztam cilvēkam ticības sajūta ir, bet seguma tam nav. Jo vēl nav izmainīta domāšana un nepareizi ieradumi. Tāpēc ir jāsāk praktizēt ticība ar maziem punktiem. Piemēram, tu nāc pie Dieva, un tev nav ne graša kabatā, draudzē vāc ziedojumu, un tu domā, ka tieši no tevis izspiež naudu. Kāds būtu pirmais ticības solis šim cilvēkam? Ielikt ss.lv par brīvu savu sludinājumu. Var arī iet un piedāvāt savus pakalpojumus. Kad mana sieva pārcēlās no laukiem uz Limbažiem, mēs vēl nebijām precējušies, vajadzēja izdzīvot, darbu vajadzēja, un viņa gāja iekšā katrā kafejnīcā un prasīja darbu, kā arī izlīmēja sludinājumus par auklītes pakalpojumiem. Tie ir pirmie ticības solīši. Kā nopelnīt daudz naudas? Es esmu arī strādājis par sētnieku, vadīju vairākas draudzes, un vēl biju palīgstrādnieks celtnēs. Un tieši šajā sētniecības darbā kādu rītu satiku cilvēku, kurš šodien ir draudzē, tāpēc arī sētnieka darbā Dievs tevi var lietot. Man par to maksāja divdesmit latus mēnesī. Jēzus māca būt uzticamam pār mazumu, un tad Viņš iecels pār lielumu. Ja es nebūtu bijis uzticams pār mazumu, man nebūtu ticība kaut kam lielākam.

Cilvēki visu parasti grib uzreiz, un tad aplaužas. Mērķi ir pareizi, bet viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir nepacietība. Bet ticība ir progresējoša; nevar būt lielāka ticība lielākai uzvarai, kamēr neesi guvis mazas uzvaras.Iedomājies, ka tu esi bankas īpašnieks, kreditors, kurš izsniedz naudu uz procentiem. Tu izskati dažādas kredītu pieteikumus, un tev ir izvēle starp diviem uzņēmumiem, kam piešķirt naudu. Pirmais ir cilvēks, kuram pieder neliels uzņēmums, piemēram, pārtikas veikaliņš, kas velk dzīvību, klienti ir un nodokļus nomaksā. Savukārt otrs uzņēmums, iespējams, vēl nav liels, taču nepārtraukti attīstās. Tātad viens uzņēmums tikai velk galus un izmaksā niecīgu algu darbiniekiem, taču otrs attīstās, viņiem ir daudz jaunu ideju un izaugsmes plānu. Kuram no šiem uzņēmumiem tu piešķirtu kredītu? Visticamāk, ka no pirmā uzņēmuma tu naudu atpakaļ nedabūsi, un tev nāksies viņiem pēc tam atņemt visu, kas viņiem ir. Tā nenotiks ar augošu un progresējošu uzņēmumu.

Dievs nāk tur, kur viss ir augošs un kustās. Tas visu spēj, kas tic – tic Dievam un tam, ko pats dara. Ticībai ir jābūt ne tikai sajūtai, bet reālai darbībai. Tu tici un rīkojies, sākot no mazām lietām. Ja tu gribi izmaiņas savā dzīvē un ja tu vēlies dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tad tev, kad esi ienācis draudzē, nepieciešams sākt spert mazos solīšus – pieņem Jēzus par savu Glābēju un izveido personīgas attiecības ar Dievu, regulāri apmeklē mājas grupiņu, izej inkaunteru un Bībeles skolu, uzņemies kādus pienākumus draudzē un grupiņā. Uzreiz nav nepieciešams pavadīt vairākas stundas attiecībās ar Dievu, bet sāc ar mazumiņu, piemēram, 20 vai 30 minūtēm. Galvenais, ka tu sāc tās praktizēt, un runā ar Dievu tā, kā tu pats proti. Ar Dievu tu vari runāt kā ar savu draugu. Ja tu nezini, ko darīt, lai tava dzīve mainītos, pajautā par to savam grupas vadītājam, un viņš tev palīdzēs spert šos mazos solīšus, lai tu sasniegtu lielas uzvaras. Ticība ir progresējoša, un tā sākas no mazām lietām.

Turpinājumā būs divas svarīgas lietas, kuru dēļ tapa šis sprediķis. Pirmkārt – atrodi lietas, kuras strādā pie citiem, un sāc tās darīt, saglabājot savu unikalitāti. Lasi grāmatas, klausies, ko māca draudzē, skaties uz līderiem un dari to pašu. Piemēram, ķīnieši kopē visu. Dari arī tu tāpat – ņem lietas, kuras strādā, un dari tās, tikai saglabā savu unikalitāti. Kad mūsu draudzē viena sieviete sāka nodarboties ar skaistumkopšanas biznesu, daudzas sāka atdarināt un darīt to pašu. Taču ir jāliek lietā smadzenes un jāizdomā kas jauns. Lai tu varētu gūt uzvaras, tev ir jāsaprot, kuras lietas strādā un kuras ir vērts darīt. Jebkurā savas dzīves sfērā skaties uz citiem, uz to, ko citi dara, un rīkojies tāpat. Vienmēr atceries ņemt piemēru no cilvēkiem, kas ir sasnieguši lielas lietas. Ņem šos principus, pildi tos, taču neaizmirsti saglabāt unikalitāti.

Kad pirms vairākiem gadiem es braucu evaņģelizācijas braucienā pa Ukrainu, es biju vairāk nekā 60 pilsētās. Visur, kur es redzēju lielas un plaukstošas draudzes, es mācītājiem maksāju naudu, lai varētu ar viņiem aprunāties, uzdot jautājumus un noskaidrot to, kas mani interesē. Es viņus burtiski izprašņāju un visu pierakstīju kladē. Viena no draudzēm, kuru es apmeklēju, bija arī Vladimira Muntjana draudze. Es redzēju daudzas plaukstošas draudzes, kurās bija pat vairāki tūkstoši cilvēku. Es ņēmu šo mācītāju principus, nolēmu tos lietot un biju pārliecināts, ka tie strādās arī manā draudzē, taču es saglabāju savu unikalitāti, un tāda draudze, kāda ir mūsējā, ir tikai viena. Mēs esam unikāla draudze, mēs esam Dievam īpaši. Es nekopēju nevienu draudzi. Mums ir G12 vīzija, kura balstās uz to, ka Jēzum bija savi 12 mācekļi, un arī mēs ticam, ka katram vienam no mums var būt sava 12 mācekļu komanda, taču mēs nekopējam nevienas citas draudzes modeli. Mēs nelīdzināmies nevienam un esam īpaši, katra draudze ir unikāla. Tātad tev ir jāsaprot, ka tu vari kopēt kādus principus, taču tev ir jāsaglabā sava unikalitāte, citādi nekas nestrādās. Pat viena uzņēmuma franšīzes nereti atšķiras. Es lasu daudz grāmatas, taču tikai tādu autoru, kuri reāli savā dzīvē ir kaut ko sasnieguši, pārsvarā uzcēluši lielas draudzes. Cilvēki, kuri neko nav sasnieguši, nevar neko iemācīt. Tā ir tukša pļāpāšana, jo man vajag tikai tos, kuru dzīvē reāli darbojas tas, par ko viņi runā. Ja tu cel biznesu, tad attiecīgi lasi par to grāmatas, pirmkārt, manis sarakstīto grāmatu „Kā kļūt bagātam”, kurā ir pietiekami daudz informācijas, lai tu nopelnītu savus pirmos tūkstošus.

Vai Latvija var tikt glābta? Vai krogi var tukšoties un reliģija atkāpties? Vai Latvija var būt brīva un ekonomiski plaukstoša valsts? Var, un es tam ticu tādēļ, ka reiz 18. gadsimtā brāļu draudžu atmodas laikā Vidzemē un Igaunijas dienvidu daļā bija 100 000 cilvēku liela draudze. Šie dati nav precīzi, jo šeit uzskaitīti tikai tie cilvēki, kuri bija pierakstīti uz papīra. Valmieras draudzē bija vairāk cilvēku nekā šajā pilsētā iedzīvotāju. Visa latviešu pirmā inteliģence un cilvēki, kuri nebija ar vergu domāšanu, nāk no hernhūtiešiem un brāļu draudzēm. Bez šīs atmodas nebūtu Latvija. Ja reiz tā jau notika, tad kādēļ tas nevarētu darboties arī tagad? Ja mēs lietojam tos principus, kurus praktizēja viņi, arī mums viss sanāks.Protams, ka mums viss nebūs kā viņiem, jo ir cits laikmets, bet Dieva valstība augs, un mums viss izdosies. Es nedomāju, ka pilnīgi visi cilvēki tiks izglābti, taču ticu, ka arī pie mums var būt kā Dienvidkorejā. Arī Amerikas pamati ir balstīti Bībelē un baušļos, taču diemžēl daudz ko no tā viņi šobrīd ir pazaudējuši. Es ticu, ka Latvijā ir iespējama atmoda. Es ticu labākai Latvijai. Tāpat tev ir jātic, ka tu spēj dzīvot labāk un spēj palīdzēt to darīt arī citiem. Tev ir jātic, ka tu vari iet pareizo ceļu Kristus pēdās.

Otrais lielais punkts – izcīni mazās uzvaras un iegūsti ticību un iemaņas lielākām uzvarām. Tev ir nepieciešama ne tikai ticība, bet arī iemaņas, jo ar ticību vien ir par maz, ir jāiemācās darīt pareizas lietas. Tu nevari gūt zināšanas, nesākot darīt mazās lietas un nekļūdoties.

„Es Jozuam tai laikā pavēlēju un teicu: tavas acis ir visu redzējušas, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis šiem diviem ķēniņiem; tā Tas Kungs darīs visām ķēniņu valstīm, kurām tu iesi cauri.” (5. Mozus 3:21)

Viņi iznāca no Ēģiptes zemes, 40 gadus klaiņoja pa tuksnesi un pēc tam pieveica divus ķēniņus. Viņi stāvēja apsolītās zemes priekšā, bija sakauti jau divi ķēniņi, un Mozus sacīja: „Tu redzēji, ko Dievs darīja ar šiem diviem ķēniņiem? Tāpat visur, kur tu iesi, tu visus pieveiksi.” Atrodi kaut vienu pozitīvu lietu, ko Dievs ir darījis tavā dzīvē, un turpini cīnīties. Tieši tāpat, kā Dievs tev palīdzēja atrisināt kādu vienu problēmu, Viņš tev palīdzēs atrisināt arī pārējās lai arī kur tu ietu un ko darītu. Dievs tev vienmēr palīdzēs! Atceries kādas atbildētas lūgšanas, kaut vai mazas izcīnītas uzvaras un saproti, ka tieši tāpat, kā viss izdevās toreiz, tev izdosies arī turpmāk, jo Dievs ir ar tevi.

„Tad Dāvids cēlās agri no rīta un atstāja avis sargam, ņēma savu nesamo, uzcēla to uz pleciem un aizgāja, kā Isajs viņam bija pavēlējis. Un viņš nonāca līdz ratu nocietinājumam, kad karaspēks izgāja cīņā un sacēla lielu kaujas troksni.” (1. Samuēla 17:20)

Kad Dāvids gāja pieveikt Goliātu, viņš atstāja savas avis sargam. Ja Dāvids nebūtu iemācījies savu pienākumu, pieskatīt aitas, deleģēt citam cilvēkam, viņš nevarētu darīt to, ko viņš gribēja darīt. Ja viņš nebūtu iemācījies deleģēt jau mazās lietās, viņš nekad nebūtu ķēniņš. Līderim nav viss jādara pašam, viņam ir jāvada un darbi jādeleģē citiem. Lai organizācija darbotos, katram ir jābūt savā vietā. Dāvids jau mazās lietās iemācījās deleģēt, un vēlāk viņam bija īsta sapņu komanda. Tajā bija spēka vīri, kuriem nekas nebija neiespējams. Arī grupiņās parasti ir dažādi cilvēki. Ja tu redzi cilvēku, kuram uztic kādu mazu darbiņu, taču viņš to neizpilda vai izpilda nekvalitatīvi, tad zini, ka tavā priekšā stāv lūzeris. Nekad neviens, kurš neizpildīs mazos pienākumus, nespēs iegūt ticību, lai izpildītu lielākus pienākumus. Pat, ja cilvēkam ir lielā ticības sajūta, bet nav iemaņu, viņš neko nevar izdarīt, jo ticība ir progresējoša. Kamēr tu šeit draudzē vai grupiņā neesi iemācījies izpildīt mazos pienākumus, aizmirsti par panākumiem. Esi uzticams pār mazām lietām un tad Dievs tevi iecels pār lielām. Sāc ar mazumiņu. Pēc tam, kad Dāvids bija deleģējis savu pienākumu, viņš devās pie ķēniņa Saula, kurš apšaubīja to, ka Dāvids spēs pieveikt Goliātu.

„Tiklab lauvu, kā arī lāci tavs kalps ir nositis, un šis neapgraizītais filistietis būs kā viens no tiem, jo viņš ir tā dzīvā Dieva karapulkus izaicinājis!” Un Dāvids turpināja un sacīja: “Tas Kungs, kas mani ir izglābis no lauvas un no lāča ķetnām – tas mani izglābs arī no šī filistieša rokas.” Tad Sauls sacīja: “Ej tad arī! Tas Kungs lai ir ar tevi!”” (1. Samuēla 17:36-37)

Dāvids pieveica Goliātu, vispirms praktizējoties pie sava ganāmā pulka. Viņš iemācījās uzvarēt lauvu, vilku un lāci. Dāvids bija jaunākais dēls ģimenē un darīja nicināmu darbu. Viņu neviens neuztvēra nopietni, taču tikai tādēļ, ka Dāvids uzticami izpildīja savus pienākumus, viņš spēja pieveikt Goliātu.

Kāpēc krievu tautības cilvēki svin 9. maiju? Eiropā šo dienu atzīmē 8. maijā, taču neviena cita tautība to nesvin tik lielā apmērā. Tā ir krievu tautas uzvaras diena. Padomju Savienība karā maksāja ļoti lielu cenu, tādēļ šī diena viņiem tiešām ir uzvaras diena. Tiek izlaistas ļoti daudzas kara filmas, un visās tiek uzsvērta krievu uzvara. Arī Olimpiskajās spēlēs Sočos krievi ieguldīja vislielāko budžetu šo spēļu vēsturē, jo viņiem vienmēr ir jāuzvar. Tas viss tiek apzināti vadīts no valdības, lai tautā uzturētu uzvaras garu. Šajā jautājumā es varu teikt: “Cepuri nost Putina priekšā,” jo viņš spēj savu tautu uzturēt tonusā. Es nesen apmēram pusi no dienas pavadīju ar kādu cilvēku, kurš dzīvo un strādā Maskavā, un, lai arī šajā valstī ir dīvaina politika, tas nenozīmē, ka Krievijas pilsētās valda pagrimums. Lai arī ziņās tiek publicēta dažāda informācija un bildes no Krievijas, tam visam nevajag pilnībā ticēt, jo daudzas lietas Latvijā ir trakākas. Atgriežoties pie svētkiem – Krievijai ir sava nostādne, un viņi māk uzturēt tautā šo uzvaras garu.

Lai iegūtu lielas uzvaras, ir jāsāk ar pašam savām mazām uzvarām. Atceries un piemini tās, kā arī paturi prātā, ka tieši tāpat, kā tu jau esi uzvarējis, tu iesi un uzvarēsi atkal. Nekad neapstājies un nekad nepadodies. Piemēram, kad es lūdzu par artrīta slimniekiem, cilvēki parasti tiek dziedināti, un tas tiek redzams uzreiz. Protams, es nezinu, kas ar šiem cilvēkiem notiek pēc tam, kad viņi vairs nenāk uz draudzi un paši nepavada laiku ar Dievu, taču tajā brīdī, kad es pavēlu artrītam atstāt cilvēkus, tas parasti notiek. Ja man ir jālūdz par kādu citu slimību, man iekšā ir sajūta, ka es nezinu, vai kaut kas notiks vai nē, taču, ja jālūdz par atrītu, es zinu, ka uzlikšu rokas un viss būs kārtībā. Protams, ka es lūdzu arī par citām slimībām, taču manās acīs varēs redzēt, ka es neesmu pilnībā pārliecināts par to, vai kaut kas notiks. Spēcīgāk darbojas tā ticība, uz kuru tu jau esi saņēmis atbildi un kurā tev ir iemaņas. Ar šādu ticību tu zini, ka tieši tāpat, kā bija vienreiz, būs arī nākamreiz. Ja tu esi nolicis automašīnas tiesības, tu tieši tāpat vari iemācīties vadīt helikopteri vai lidmašīnu. Ja tu ar evaņģēlija vēsti vari aizsniegt kādu cilvēku, tu vari viņu arī nostiprināt. Ja tu Dievam varēji pievest vienu cilvēku, tu vari pievest divus, piecus, simts un vēl vairāk. Un tas ir ļoti vienkārši.

Tātad, kā gūt lielas uzvaras? Pirmkārt, tev ir jāsaprot, kāda izskatās ticība, kas spēj visu. Otrkārt, ir jāsaprot, ka Dievs izglāba tevi, lai tu būtu Viņam īpašs. Tu esi īpašs Dievam. Tu esi unikāls. Treškārt, tev ir jāsaprot, ka tu esi spēcīgs. Ceturtkārt, tev ir jāredz sevi tā, kā tevi redz Jēzus. Jāsaprot arī, ka ticība ir kā sinepju graudiņš – progresējoša. Atrodi to, kas strādā pie citiem, un sāc to darīt, saglabājot savu unikalitāti. Uzvari mazas uzvaras un iegūsti ticību un iemaņas lielākām uzvarām. Atrodi kaut vienu pozitīvu lietu, ko Dievs ir darījis vai tu esi izdarījis ar Viņa palīdzību, un turpini to. Un zini un tici, ka Dievs darīs vēl vairāk.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Marta Kazaine, rediģēja Ieva Našeniece