Vai tu biji vēlēt?
Varam apsveikt „Saskaņas centru”, „Vienotību”, „Zaļo un zemnieku savienību”, Nacionālo apvienību, „No sirds Latvijai” un „Reģionu apvienību” ar iekļūšanu Saeimā. Mēs esam gudri un izglītoti cilvēki, un lielā mērā par to ir jāpateicas Dievam un tam, ka tu esi tieši draudzē „Kristus Pasaulei”. Tu zini, kas notiek politikā, ar skaidru prātu tu vari novērtēt procesus sabiedrībā, tev ir Svētais Gars, mācītājs un draudze, kurā māca un atgādina Dieva vārda patiesību. Tevi interesē, kā tiek veidota Latvijas valdība? Un kāpēc mums bija jāvēlē?

Latvija ir demokrātiska valsts. Tas nozīmē, ka visa vara pieder tautai. Katru dienu ir jāpieņem dažādi valstiski lēmumi, bet, lai visiem cilvēkiem visu laiku nebūtu jālemj jeb jābalso, mēs no sava vidus ievēlam simts deputātus, kuri pārstāv mūs Saeimā. Tauta deleģē deputātiem savu varu jeb savu balsi, un Saeimas sapulcēs, kas notiek regulāri, tiek pieņemti valstiski svarīgi mazāki un lielāki lēmumi. Vajag vismaz piecus deputātus, lai ierosinātu likuma grozījumu. Tas tiek iesniegts Saeimā, deputāti nobalso, un ar balsu vairākumu likums tiek pieņemts un stājas spēkā. Tālāk izpildvaras īsteno šos likumus mūsu valstī. Saeima ievēl arī valsts prezidentu. Valsts prezidents izvēlas ministru priekšsēdētāju jeb premjeru un dod viņam varu iecelt valdību. Valdību tauta vairs neievēl, bet to izdara Saeima. Piemēram, šobrīd ir variants, ka Latvijas valsts premjerministrs varētu būt Nils Ušakovs, un tādā gadījumā tieši viņš būs tas, kas veidos valdību. Bet visa sākums ir mūsu katra ievēlētās partijas Saeimā. Tātad, tas, kāda būs mūsu valsts, ir atkarīgs no tevis un no manis. Grūtības sākas tad, kad dažādi valsts spēki ar atšķirīgiem redzējumiem par valsts nākotni sāk karot savā starpā, panākot to, ka cilvēku balsis nosveras kādā konkrētā virzienā.

Kas notiks ar Latviju pēc 12. Saeimas vēlēšanām? Uz kurieni mēs dosimies – uz Austrumiem, Rietumiem vai paliksim paši par sevi? Tātad „Saskaņa” ir uzvarējusi, un viņi paši vēlas, lai premjeru ieceļ no viņu vidus un valdību veido viņi. Bet prezidents būs tas, kurš izvēlēsies nākamo premjeru. 2010. gadā notika 10. Saeimas vēlēšanas, kurās „Vienotība” ieguva 31% balsis, „Saskaņas centrs” – 26%, bet Zemnieku savienība – 19%. Pēc tam prezidents Valdis Zatlers atlaida Saeimu, un notika ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanas. Pēkšņi viss mainījās – izvirzījās „Saskaņas centrs” ar 28%, otrie bija „Zatlera reformu partija” un trešie – „Vienotība”. Es nezinu, vai Zatlers nojauta, kas varētu notikt. Kā rakstīts Bībelē: Dieva ceļi ir neizdibināmi. Partija, kas bija pirmā, palika trešā, bet otrā nu bija pirmā, turklāt ar ļoti lielu pārsvaru. Šajās vēlēšanās „Saskaņa” atkal ir pirmajā vietā, taču salīdzinot ar pagājušajām vēlēšanās, tai ir tikai 23% vēlētāju balsis (provizoriskie dati). „Vienotība” ir otrā ar 21% vēlētāju atbalstu (provizoriskie dati), tātad tautas atbalsts šai partijai ir cēlies. Arī uzticība zaļajiem zemniekiem ir cēlusies. Ar to es vēlos teikt, ka nekas īpaši nav mainījies. Lielā mērā daudz kas varētu mainīties, ja premjerministrs būs Nils Ušakovs, jo tādā gadījumā viņš prezentēs Latvijas valsti un tās nostāju, mūsu sadarbību un attiecības ar citām valstīm. Lielā mērā daudz kas ir atkarīgs arī no ārlietu ministra un citiem ministriem. Kāds būs premjers, tādus arī cilvēkus viņš izvēlēsies. Arī „No sirds Latvijai” ir ieguvusi vietas Saeimā, un, cik var noprast, viņi veidos koalīciju ar „Saskaņas centru”, tātad Saeimā būs ne tikai šie 23% plus vēl 7%, kopā tā ir trešā daļa. Pieņemot likumu grozījumus, abas šīs partijas balsos kopā. Ja Aivars Lembergs sadarbosies ar saskaņiešiem, tad tās varētu būt jau 40% balsis.

Ja ņem vērā krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā, tad procentuāli viss sakrīt. Krievvalodīgie cilvēki vēlē par „Saskaņu”, un arī daudzi latvieši vēlē par „Saskaņu”. Latvieši vēlē par „Vienotību”, zemniekiem un „No sirds Latvijai”, kuras rindās es pamanīju iemaisījušos arī kristiešus. Katrs vēlē par savējiem: krievi par krieviem un latvieši par latviešiem. Bet tas nav pareizi. Mēs visi esam Latvijas pilsoņi, un mums ir jādomā par savas valsts nākotni, ne tikai par savām interesēm. Mēs esam valsts! Mums visiem ir jārūpējas par to, lai šeit ir demokrātija un lai mēs ejam pareizā virzienā. Mēs rūpējamies par to, lai šeit nav diskriminācijas, karš un nelabvēlīga sociālā vide. Starp citu, interesanti, ka 44% cietumnieku šajā vēlēšanās ir balsojuši par „Saskaņas centru”, tātad tas norāda uz šīs partijas kontingentu. Piemēram, Ukrainā Putina režīma piekritēji izmantoja kriminālās struktūras un ieslodzītos, lai uzsāktu sacelšanās un gāztu demokrātisko varu. Lai arī situācija Latvijā nav tāda, kā Ukrainā, mēs nedrīkstam to pieļaut. Ja situācija būtu pretēja, un es redzētu briesmas no latviešu partijām, es par tām nebalsotu, bet balsotu par krievu partijām. Nav svarīgi, vai tā ir krievu vai latviešu partija, bet gan tas, kurp tā mūs ved. Mēs visi esam vienas valsts pilsoņi, un mums ir jāgādā par savas valsts attīstību un drošību. Āmen!

Ja nu pēkšņi Saeima pieņem lēmumu, ka armiju mums nevajag? Faktiski šāds lēmums jau ir pieņemts, jo šobrīd mums ir tikai neliela profesionālā armija. Varbūt no kaut kurienes nāk pavēle, ka tieši šādu likumu mums vajag izbīdīt cauri? Kas tad sargās Latviju? Ar dažādu likumu palīdzību ir iespējams stiprināt vai gluži otrādi – vājināt mūsu valsti. Tāpēc, kad mēs ejam uz vēlēšanām, mums ir jāiedziļinās, jāpapēta, kas vispār notiek, un, lasot ziņas, nav visam jātic! Palasi arī ārpasaules ziņas, lai tu varētu aptuveni orientēties, kas notiek pasaulē. Un tad izdari savu izvēli. Šobrīd Latvija savu izvēli ir izdarījusi, un nekā īpaši jauna tur nav. Mani priecē tas, ka ar „Saskaņu” pie varas homoseksuālas laulības un bāriņtiesu patvaļa tiks ierobežota. Es neiesaku šķirot cilvēkus pēc tautības, jo Dieva priekšā mēs katrs nāksim ne pēc savas tautības, bet pēc savas ticības. Mēs nestāvēsim Dieva priekšā pēc etniskās piederības. Piemēram, Horvātijā nesen bija karš. Vienas etniskās piederības cilvēki masveidā nogalināja citas etniskās piederības cilvēkus. Tas ir dzīvnieka instinkts, kas vada cilvēkus bez Dieva Gara viņos. Hitlera varas noziegumi un holokausts joprojām ir Eiropas atmiņā un acu priekšā, bet šādas lietas ik pēc laika atkārtojas.

Tad, kad tu dzirdi vai lasi ziņas par kādu tēmu, izvērtē abu pušu viedokļus. Ja pie manis atnāk laulātie un viens par otru sūdzas, es nevaru dot padomu un spriest, kamēr es neesmu uzklausījis otras puses viedokli. Parasti pirmā nāk sieva, raud, vīrs viņai ir nodarījis pāri, šausmas, un, protams, paliek viņas žēl. Pirmā reakcija parasti ir: „Jā, tas vīrs ir vienkārši briesmonis! Ar viņu galīgi nav kārtībā! Turies!” Bet, kad es paklausos, ko saka vīrs, tā bilde ir pavisam cita. Ļoti bieži šī sieviete, kura sūdzas un raud, pati ir pie tā vainīga. Es pats esmu kļūdījies, domājot, ka, ja jau sieva ir kristiete un noteikti, ka dievbijīga, un viņai ir taisnība, bet beigās izrādās, ka sieviete neko nezina par Dieva gribu ģimenes dzīvē. Un var arī gadīties otrādāk.

Lai tu spriestu par to, kas patiesībā notiek Latvijā, ir jāzina Latvijas vēsture un vismaz lielos vilcienos jāsaprot, uz kuru pusi stūrē katra partija. Ir jāzina valsts uzbūve, ko es tikko ieskicēju, mūsu tuvāko kaimiņu politika, Krievijas politika – un nevis to, ko viņi paši par sevi saka, bet to, kā ir patiesībā. Tev ir jāzina tas, kas notiek patiesībā, un tev ir jāņem talkā Dieva vārds un Svētais Gars. Demokrātiskā valstī no masu saziņas līdzekļiem kaut ko var izvilkt, – ko viņi redz, to viņi arī raksta. Ir arī objektīvi žurnālisti. Bet ir jāprot izšķirt, kura ir dzeltenā prese, kuri – vienkārši apmelojumi vai pasūtījumi, kas ir taisnība. Valstīs ar autoritāru režīmu nav preses brīvības. Kāda prese un žurnālistika bija Padomju laikā? Brīvā prese vispār nepastāvēja. Bija cilvēki, kuriem bija jāraksta tas, ko pavēl Centrālā komiteja. Padomju Savienība bija „plaukstoša” zeme bez narkomānijas un bez alkoholisma. Ziemeļkorejā mūsdienās pie robežas ceļ dzīvojamo māju butaforijas, lai kaimiņiem radītu iespaidu, ka viņu zeme plaukst un zeļ. Patiesība ir pavisam cita. Tur ir stagnācija, terors un koncentrācijas nometnes. Šādā valstī nedrīkst spriest pēc tā, ko raksta avīzēs vai rāda televīzijā. Demokrātiskā valstī, uzmanīgi izsverot, tu vari spriest pēc mediju sniegtās informācijas, žurnālists pauž arī savu viedokli. Piemēram, kas attiecas uz draudzi – žurnālists redz to, ko viņš redz, bet ir jāsaprot būtība, lai kaut ko vispār spriestu. Autoritatīvā valstī ir iespējams izlasīt un dzirdēt tikai valdošās politikas diktatūru, domas brīvība un runas brīvība nepastāv.

Kad es pirms daudziem gadiem braucu evaņģelizācijas tūrēs pa Ukrainu, visās pilsētās bija Ļeņina pieminekļi. Kad  es to redzēju, domāju, ka nebūs ilgi jāgaida, līdz atgriezīsies komunisms vai arī kāda cita autoratīva vara. Vai ilgi bija jāgaida, lai tas patiesībā notiktu? Notika vēlēšanas un ievēlēja Janukoviču jeb diktatūru. Pēc laika visiem tas apnika, viņš lietoja ieročus, sākās nekārtības, tā saucamais maidans, un rezultātā Putina režīms nav ieinteresēts atdot Ukrainu un cīnās par to. Paldies Dievam, ka Harkovā beidzot ir nogāzuši Ļeņina pieminekli. Kad Latvijā nogāza Ļeņina pieminekļus? Juščenko laikā Ukrainā bija demokrātija, bet ukraiņi to pazaudēja. Tagad viņi cenšas to atgūt. Es ticu par demokrātisku Ukrainu ar ļoti lielām draudzēm. Dievs, svētī Ukrainu! Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī visas mūsu kaimiņu valstis! Tāds ir draudzes uzdevums – ne lādēt, bet svētīt. Mēs svētām valstis un cilvēkus, lai viņi pieņem tādus lēmumus, kādi Dievam patīkami. Mēs lūdzam, lai cilvēki atgriežas pie Dieva, tiek izglābti un dzīvo Viņa gribā. Dievs, svētī mūsu prezidentu Andri Bērziņu! Lai Dievs svētī visas valdības un varas! Galu galā Bībele saka, ka valsts vara kalpo mūsu labā. Visas ievēlētās valsts struktūras kalpo mūsu labā –mūsu labklājībai un evaņģēlija veicināšanai.

Situācijas ir dažādas. Pat ja premjers būs Nils Ušakovs, nav teikts, ka kaut kas radikāli mainīsies uz slikto pusi. Ir Dievs un Viņa draudze šeit uz zemes, kas sastāv no dzīviem akmeņiem jeb cilvēkiem, un mūsu uzdevums ir celt Dieva valstību. Tā ir Dieva valsts, Debesu valstība. Celt to gan pašiem no sevis, gan no cilvēkiem. Bībele saka –kā no dzīviem akmeņiem uzceliet no sevis Dievam garīgu namu! Mēs esam šie akmeņi, kas tiek iemūrēti Dieva celtnē. Daniels vīzijā redzēja dažādas impērijas un valstis, kas sekoja cita citai, bet tad nāca akmens, kas sašķaidīja visas šīs impērijas, un šis akmens ir Dieva valstība. Kad mēs strādājam un ceļam, tad, neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem, nāk Dieva valstība, kas atnes uzplaukumu un labklājību. Un pats svarīgākais – nogādā cilvēkus Debesīs, vēlams – bez kara.

Šis bija ievads, lai paskaidrotu tev kādu svarīgu lietu, ko es šodien gribu tev pateikt.

„Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas 6:38)

Dodiet, tad jums taps dots! Tātad ja es gribu kaut ko dabūt, man ir jādod. Vai tev tas šķiet neloģiski? Tikai stipri aprobežotam cilvēkam šī rakstu vieta var likties neloģiska. Un nav runa tikai par kristiešiem. Lai domātu citādi, tam ir jābūt cilvēkam ar slimu dvēseli. Mēs neko nevaram iegūt, vispirms par to nesamaksājot cenu. Vai tu domā, ka zaglis nemaksā cenu? Lai zaglis kaut ko nozagtu, tad, visbiežāk, viņš strādās nakts maiņā, negulēšana, uztraukums, spriedze, iespējams, ka turpat uz vietas viņš tiks pieķerts, agrāk vai vēlāk pieķer jebkuru zagli, pēc tam ir jāmaksā cena, sēžot cietumā, ēdot putru un nīkstot. Zagļa cena ir izpostīta dzīve, sēžot cietumā. Arī zagšana ir darbs. Tas ir jāmācās, jātērē laiks, jāplāno. Kāpēc tā vietā nevarētu strādāt godīgu darbu? Kāpēc ir jāzog auto, kāpēc nevar tirgot automašīnas? Tev ir jāmaksā, ja tu gribi kaut ko iegūt! Jo jebkurā gadījuma būs jāmaksā cena. Arī tad, kad tu izvēlies vieglākos ceļus un negribi maksāt, tik un tā būs jāmaksā, jo arī bezdarbībai ir sekas. Vienkāršs piemērs no Bībeles: tu ražas ievākšanas laikā guli, slinko. Rezultātā ziemā ir bads. Ko tu darīsi ziemā? Mirsi badā vai iesi un strādāsi? Vai arī tu iesi kaut kur vergot par grašiem, lai tikai būtu kaut nedaudz paēdis? Kas būs tad, kad tev nebūs, ko ēst? Nestrādāsi! Strādāsi, visi strādās, izņemot apzinātus pašnāvniekus. Jebkurā gadījumā būs jāstrādā, bet tu būsi nožēlojams vergs. Vai nav labāk normāli strādāt ražas ievākšanas laikā? Lai nebūtu ziemā jādiedelē.

„Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. (2. Korintiešiem 9:6)

Tu pļauj, atkarībā no savas sējas. Cik tu ieguldi, tik tu arī iegūsti. Un tu nevari neatdabūt to, ko tu esi ieguldījis. Varbūt tu vari zaudēt atsevišķos raundos, bet kopējā tabulā tu būsi augšgalā.

Pirms dievkalpojuma mums ar līderiem bija darba sapulce. Katrs vadītājs ir noīrējis darba telpas tajā Latvijas pilsētā, kurā atvērsim jaunās draudzes. Protams, ka ir arī dažādi sarežģījumi. Vienam negrib dot, otrs negrib meklēt, trešam citas problēmas, ceturtais ir panikā, piektais ir noīrējis pārāk mazas telpas, sestajam vēl nav atbildes, un, kad es to visu noklausos, iekšējā izjūta ir tāda – nekas nesanāks, viņi nav spējīgi telpas noīrēt. Velns nāk un runā caur miesu: „Nekas nesanāks! Tu pat telpas nevari dabūt! Tu pat nedzirdēji, ka tas ir jāizdara nedēļas laikā – jānoīrē telpa 200-300 vietām! Es nekam nederu, es nekas neesmu, es esmu stulbs!” Es zinu, ka miesa un instinkti ir stulbi! Tev taču ir Dieva Gars un prāts! Ja tu zvani, raksti, brauc un runā, tu dabū. Dodiet, tad jums taps dots. Bet, ja sīksti sēsi, tad arī sīksti pļausi. Ja tu pietiekami nemeklēsi, tad nedabūsi to, ko tu vēlies, bet būs jāsamierinās ar to, kas paliek pāri vai arī vispār nedabūsi. Ko Bībele par to saka? Lūdziet, tad jums taps dots! Meklējiet, tad jūs atradīsiet! Jēzus nesaka – ja jums labi paveiksies, tad jūs atradīsiet. Dieva vārds saka – ja tu meklēsi, tad tu atradīsi.

Kad mēs uzzinājām, ka būs draudzes visā Latvijā, tad bija prieks, emocijas plūda pāri malām: „Beidzot mēs kaut ko darīsim!” Un tad nāca pirmās grūtības, kuras nemaz nevar saukt par vērā ņemamām grūtībām. Mēs ar sievu daudzas reizes to esam darījuši divatā, un mums nebija 17 cilvēki, kuri īrē telpas. Tas ir mierīgi izdarāms. Kas meklē, tas atrod! Līdz ar pirmajām grūtībām nāk negatīvas emocijas, bet tu neklausies, ko tā miesa tur runā, neklausies, ko sātans burkšķ – tāda ir viņa daba, viņš ir melis un melu tēvs. Velna uzdevums ir melot un pievilt cilvēkus. Melis ir nācis, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Klausi Dieva vārdam, kas saka – lūdziet, tad jums tas dots. Meklējiet, tad jūs atradīsiet. Klauvējiet, tad jums taps atvērts. Nav šaubu, ka draudze „Kristus Pasaulei” būs katrā Latvijas pilsētā. Tas tā būs, neatkarīgi no tā, kā mēs jūtamies vai no kā mums bail. Tas, par ko es uztraucos, ir izdevumi, kas ar to ir vajadzīgi gada laikā, un tie ir 56 000 eiro. Ja mēs izmantosim Latvijas Pasta pakalpojumus, tad tie ir 60 000 eiro. Aptuveni 25 000 eiro vajadzēs jau līdz pirmajam februārim. Šajā naudā ietilpst bukletu iespiešana un izplatīšana, telpu īre, degviela un vēl citi. Lai uzturētu telpas, tie ir vidēji 100 eiro mēnesī katrai draudzei. Citur tik lēti nemaz nevar dabūt. Tas viss kopā sanāk 60 000 eiro. Tas ir izaicinājums! Šādos pasākumos man visvairāk ir bijis jātic tieši par naudu.

Kā ir tavā dzīvē? Man tā šķiet, ka tev ir līdzīgi. Arī tu lūdz par finansēm un uztraucies par naudu? Vai tu domā: „Es gribu kalpot Dievam, bet ko es ēdīšu?”? Pret ko mēs parasti atduramies? „Ko es ēdīšu, ko es ģērbšu mugurā, kā es samaksāšu par dzīvokli?”

Svētrunas tēma ir „Kā izmērīt savas personīgās attiecības ar Dievu”. Personīgas attiecības ar Dievu var izmērīt ar to, cik daudz tu lasi Bībeli un lūdz, taču tas nav vienīgais kritērijs. No mana laika, ko pavadu kopā ar Dievu, lūdzot un lasot Bībeli, izriet darbība. Tas nozīmē, ka, ja tu dzīvo svētu dzīvi un cīnies par to, tavs raksturs mainās un tu uzņemies kādas kalpošanas, evaņģelizē un glāb cilvēkus, cel grupiņas un piedalies to celtniecībā, kā arī redzi draudzes vīziju. Mūsu draudzes nosaukums ir „Kristus Pasaulei”, un tā ir mūsu vīzija. Tev ir jāatrod sava vieta gan grupiņā, gan draudzē, ar kuru tu vari piedalīties kopējā darbā. Cilvēks viens pats var izdarīt maz, taču visa draudze kopā – daudz. Svarīgi ir, ka mēs katrs funkcionējam savā vietā, sasniedzot kopējo mērķi – Kristu visai pasaulei. Ja tu lasi Bībeli un lūdz, taču nepiedalies draudzes darbā, ļoti iespējams, ka tas nozīmē, ka tev nav pareizas attiecības vai vispār nav attiecības ar Dievu. Iespējams, ka šīs attiecības tev nav ar Dievu, bet gan pašam ar sevi. Ikvienu, kurš meklē Dievu, Dievs uzrunā un vada, un vadība viennozīmīgi ir cilvēku virzienā, Dieva vīzijas redzējuma virzienā. Dievs teica Ābrahāmam: „Es darīšu tevi par lielu tautu. Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu.” Tieši tāpat arī otrādi – ja tu kalpo, evaņģelizē, stāsti cilvēkiem par Dievu un cel grupiņas, taču tev nav personīgs laiks ar Dievu, – tu neiedali kādu atsevišķu laiku, lai lūgtu, slavētu, lasītu un mācītos Bībeli, – tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā tavas attiecības ar Dievu nav pareizas, tās vispār nav.

Lūgšanu un Bībeles lasīšanu nosauksim par kluso laiku. Šim klusajam laikam ir jābūt balansā ar tavu kalpošanu Dievam. Papildus šim visam ir jāatceras arī par svētu dzīvi – tev ir jāaug savā raksturā, jāpilnveidojas un jālīdzinās Dievam. Tev ir jāatrod sava kalpošana draudzē un mājas grupiņā, lai celtu Dieva Valstību. Ja starp šīm lietām nav balanss, tavas attiecības ar Dievu nav pareizas. Ja tev trūkst viena no šīm lietām, vai nu klusais laiks, vai nu kalpošana, tev nav attiecības ar Dievu. Ja tev ir klusais laiks, bet nav evaņģelizācijas, tev nav attiecību ar Dievu. Tāpat arī, ja tu evaņģelizē un kalpo, bet tev nav klusais laiks, arī tad tev nav attiecību ar Dievu, jo visu, ko tu dari, tu dari savā spēkā, jo neesi kontaktā ar visaugstāko. Ierosinu tev sabalansēt savu dzīvi un savu ticību, izmērīt, kādas ir tavas personīgās attiecības ar Dievu. Uz papīra izveido tabulu, kurā atzīmē, cik tu esi lūdzis Dievu, cik cilvēkiem esi evaņģelizējis, cik personīgās tikšanās tev bijušas, kā arī cik daudz internetā esi kādam rakstījis. Tikai tā tu varēsi izmērīt, nevis tikai sacīt, ka kaut kad kaut ko esi darījis. Veidojot šādu tabulu, tu redzēsi lietu patieso būtību. Ar līderu komandu šonedēļ mēs izveidojām šādas tabulas, un tajās viss ir ļoti labi redzams. Manai grupai personīgās attiecības ar Dievu ir kārtībā.

„Un tūdaļ Viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi.” (Marka 1:28)

Kad Jēzus bija 40 dienas gavējis, tas nozīmē, pavadījis laiku ar Dievu, pēc tam Viņa slava izpaudās pa visu Galilejas apkaimi, jo Viņš kalpoja. Kad Jēzus bija gavējis un lūdzis, Viņš gāja pie cilvēkiem un kalpoja. Jēzum bija pareizas attiecības ar Dievu.

„Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā.” (Lūkas 6:12)

Jēzus visu nakti pavadīja lūgšanā, un pēc tam izvēlējās 12 mācekļus, Viņš kalpoja, vadīja savu līderu grupu. Kad tu lūdz, tam jātop redzamam darbībā, kad tu kalpo un veido mācekļus, glāb pazudušos.

„Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka 1:35)

Jēzus no rīta lūdza Dievu, un pēc tam kalpoja cilvēkiem.

„Bet, gaismai austot, Viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi. Bet ļaudis Viņu meklēja un nogāja pie Viņa un gribēja Viņu aizturēt, lai Tas viņus neatstātu. Bet Viņš tiem sacīja: “Arī citām pilsētām Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts.”” (Lūkas 4:42-43)

Jēzus pavadīja laiku ar Dievu un tieši lūgšanu kambarī saņēma, ka Viņam jāiet arī uz citām pilsētām. Tas nozīmē – ja tu esi bijis kvalitatīvā kambarī, ja tev ir regulāras lūgšanas un tu regulāri lasi un studē Bībeli, tad no tā izriet kalpošana Dievam. Ja tev nav kalpošanas, tu tici citam Dievam, un tavas attiecības ar Vienīgo Dievu nav pareizas.

„Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.” (Lūkas 22:44)

Šī bija Jēzus lūgšana Ģetzemanē, pirms Viņš devās pie krusta. Jēzus karsti lūdza un tad upurējās, Viņš samaksāja cenu par cilvēku glābšanu. Ja man ir tuvas personīgās attiecības ar Dievu, ja es lūdzu, tad es upurējos par cilvēkiem. Tas nozīmē, ka es atdodu kaut ko no sevis, no sava komforta un labklājības, un atdodu to cilvēkiem, atdodu to Dievam. Jēzus pats sevi upurēja Dievam par izpirkuma maksu par tevi un par mani, par ikkatru cilvēku. Viņš izlēja savas asinis, lai šķīstītu tevi no visiem taviem grēkiem. Jēzus to darīja, lai izglābtu katru, kas uz Viņu tic. Viņš upurējās, taču pirms tam lūdza Dievu. Tātad, ja tu lūdz Dievu, tu upurējies. Ja tava dzīve nav Dievam upurējoša, cilvēkiem upurējoša, tad tavas attiecības ar Dievu nav pareizas un tās ir jānoregulē. Noregulē tās! Jo ir rakstīts, ka ne visi, kas saka „Kungs, Kungs!” ieies Debesu Valstībā. To sacīja Jēzus.

„Antiohijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarhu Hērodu, un Sauls. Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!” Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida. Bet viņi, Svētā Gara izsūtīti, aizgāja uz Seleukiju un no šejienes pārcēlās uz Kipru.” (Apustuļu 13:1-4)

Tas notika Antiohijas draudzē, kas bija pirmapustuļu draudze. Pāvila misijas ceļojums sākās lūgšanā un gavēnī. Tieši no lūgšanām izriet kalpošana un misijas ceļojumi. Pāvils atdeva savu dzīvību par cilvēkiem Dieva dēļ. Viņš atdeva visu savu dzīvi Dievam.

„To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu (..)” (Apustuļu darbi 4:24)

Pirmā draudze sanāca kopā un vienprātīgi lūdza Dievu. Arī tev ir iespēja kopā ar draudzi lūgšanu sapulcēs lūgt Dievu, kā arī to darīt savā mājas grupiņā kopā ar citiem cilvēkiem.

„Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.” (Apustuļu darbi 4:31)

Pēc tam, kad viņi bija sanākuši kopā un lūguši, viņi drošu sirdi sludināja Dieva vārdus, viņi izgāja un sludināja. Tas nozīmē, ka klusais laiks ir saistīts ar svētu dzīvi un ar evaņģelizāciju, mācekļu veidošanu un kalpošanu Dievam. Tev ir nepieciešams iesaistīties draudzes vīzijā, jo tā ir Dieva vīzija. Tieši tādēļ Dieva Dēls atnāca – lai izglābtu pazudušo, lai iznīcinātu velna darbus. Dieva Vārds saka, ka Dievs grib, ka visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Bībelē ir rakstīts: „Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” Tas nozīmē darīt mācekļus ne tikai šeit, bet visā apkaimē, un mēs kā draudze jau esam nonākuši līdz tam punktam, kad varam atvērt draudzes daudzās Latvijas pilsētās. Viens pats tu to nespēj sasniegt, taču kopā mēs to varam. Viens pats tu vari likt savu artavu šajā kalpošanā, piedalīties ar to, ko tu vari, un tu vari rūpēties par sev uzticētajiem cilvēkiem, kurus Dievs tev devis, kurus tu esi aizsniedzis. Tu vari sludināt evaņģēliju gan internetā, gan jebkur citur. Tu vari lūgt, kalpot un sludināt, katram ir sava vieta draudzē.
Atceries, ka attiecības ar Dievu var izmērīt, skatoties, kāds ir balanss starp kluso laiku un kalpošanu Dievam.

„Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā.” (Mateja 9:38)

Arī tu ikdienā redzi daudz ļaužu. Kad Jēzus redzēja daudz ļaužu pulkus, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo viņi bija novārdzināti un atstāti kā avis, kurām nav gana. Tu vari redzēt cilvēku, kas ir tērpts dārgā kostīmā un brauc dārgā automašīnā, taču patiesībā šis cilvēks var būt novārdzināts kā avs, kuram nav gana. Nespried par vīru pēc cepures, jo tu nezini, kas notiek viņa iekšienē. Dieva griba ir, ka visi cilvēki tiek izglābti, gan bagāti, gan nabagi, krievi un latvieši, čigāni un ebreji, lai visi cilvēki tiek izglābti un netiek šķiroti. Ir tikai viens kritērijs, pēc kura var šķirot – avis pa labo un āži pa kreiso roku. Āži tiks likti pa kreiso roku, ja sava mūža laikā šie cilvēki nebūs atzinuši Jēzu un dzīvojuši Viņa gribā, viņiem nebija personīgas attiecības ar Dievu vai arī viņiem nebija pareizs balanss un kaut kādā brīdī viņi bija pazaudējuši savu ticību Dievam. Tiem, kas bija pa labo roku, Viņš teica: „Nāciet iekšā mana Tēva Valstībā, kas jums sagatavota no iesākuma!” Debesis manto tikai tie, kuriem ir pareizas attiecības ar Dievu. Tam, ka tev ir lūgšanas, ir jāparādās tavā dzīvē. Tam, ka tev ir Dievs, ir jābūt redzamam tavā dzīvē. Mums vajag cilvēkus, cilvēkus, cilvēkus! To nesaku es, to saka Dievs.

Viljams Būts, Pestīšanas armijas dibinātājs, saviem kalpotājiem pēdējās vēstulēs rakstīja tikai vienu: „Citi, citi, citi.” Tāda ir Dieva sirds, un tāda ir cilvēku sirds, kas kalpo Dievam – tā domā par citiem. Ar nepareizu balansu tu vari attapties ne tajā vietā, kur biji vēlējies būt. Ar pareizām attiecībām tu aiziesi līdz galam un paņemsi līdzi tūkstošus, nevis vienu, divus vai piecus. Es runāju par cilvēkiem, kurus tu paņemsi līdzi uz Debesīm, kuri būs pieņēmuši Jēzu kā savu Glābēju un būs mūsu draudzes vidū, kā dzīvi akmeņi mūsu Dieva namam. Mēs neesam vienīgā draudze pasaulē, mēs esam viena no tūkstošiem, un mums ir sava vieta Kristus miesā.

Ir kāda lieta, kas palīdz balansēt šīs attiecības ar Dievu, lai turētu pienācīgā līmenī savas lūgšanas, evaņģelizāciju un mācekļu veidošanu, un tas ir sapnis. Piemēram, ja tev ir sapnis nopirkt automašīnu, tu zini, cik tā maksā un kāda cena par to jāmaksā. Tu izstrādā plānu, cik daudz naudas tev katru mēnesi jāatliek, lai pēc kāda noteikta laika tu varētu iegādāties šo automašīnu. Tu strādā darbu, kurā vari nopelnīt šo summu, atliec naudu, sistemātiski un stratēģiski strādā, līdz pienāk diena, kad tu dodies uz autosalonu, samaksā šo naudu un sēdies iekšā savā jaunajā mašīnā. Tu strādā pie tā, jo tev ir sapnis. Ja tev ir sapnis no Dieva – Kristus visām tautām -, ja tu esi konkrētā draudzē ar konkrētu virzienu, kurā arī ejam mēs, mums, ieskaitot tevi, ir sava stratēģija, sava mācība, savs mācītājs, savi vadītāji un sava slavēšana, mēs esam ģimene, mēs esam armija! Mums ir vīzija, un arī tev ir jāredz mūsu draudze kā megadraudze. Es redzu mūsu draudzi nevis tik mazu, kāda tā ir, bet gan kā megadraudzi, kas ir visās Latvijas pilsētās ar Rīgas draudzi kā centrālo draudzi. Mums būs ļoti liela draudze, draudze, kas pulcēsies arēnās! Man ir vienalga, ko kāds par to domā, es eju šajā virzienā, un tas ir tas, kas palīdz man uzturēt attiecības ar Dievu pareizā balansā. Man ir jāstrādā. Dodiet, tad jums taps dots, nedodiet, un jums netiks dots. Nesējiet, un jums nebūs pļaujas, sējiet, un jums būs pļaujas. Nemeklējiet, un jūs neatradīsiet, meklējiet, tad jūs atradīsiet. Neklauvējiet, un jums neatvērs, klauvējiet, un jums taps atvērts. Nelūdziet, un neviens jums nedos, lūdziet, un jums taps dots. Ir vīzija, ir sapnis, un šīs lietas palīdz man noturēt pareizas attiecības ar Dievu un šo virzienu – iet pie cilvēkiem. Nav sapņa – nav dzīvības. Sapnis dod papildus enerģiju. Bez vīzijas un mērķiem nav kustības. It visās savas dzīves jomās tev ir nepieciešami mērķi, pretēji tev nebūs kustības. Ja tev nav augstāku mērķu, tad arī mazie, savtīgie mērķi ir bezjēdzīgi. Mums ir liels mērķis.
Šis sprediķis nesākās no vēlēšanām, tāpat tas nesākās arī no tā, ka Jēzus lūdza un strādāja, bet gan no Rakstu vietas, ko tālāk minēšu. Šis sprediķis sākās no notikuma, kas aprakstīts visos evaņģēlijos, ka Jēzus pabaroja 5000 cilvēkus ar 5 maizēm un 2 zivīm. Es īsi atstāstīšu šo notikumu. Jēzus ar mācekļiem bija kādā vietā, un cilvēki, uzzinādami, ka Jēzus ir tur, sapulcējās lieliem pūļiem. Bībele saka, ka tur bija 5000 vīriešu vien, tas nozīmē, ka tur bija vēl arī sievas un bērni, un citi ģimenes locekļi. Kopā var lēst, ka tur bija apmēram 20 000 cilvēki. Daži vīrieši noteikti bija vieni, bet daudzi bija ar ģimenēm, jo šie cilvēki nāca pēc dziedināšanas, un ne jau tikai vīrieši slimoja. Šie cilvēki visu dienu pavadīja, klausoties Jēzus vārdos. Vakarā Jēzus sāka domāt, ka šiem cilvēkiem vajag arī atpūtu un ēdienu. Arī mācekļi gāja pie Jēzus un jautāja, ko darīt, cilvēki bija jāatlaiž, lai viņi meklē sev pārtiku. Jēzus mācekļiem sacīja: „Dodiet jūs viņiem ēst!” Jāņa evaņģēlijā tas aprakstīts vēl skaistāk. Jēzus vēroja pūļus un pasauca Filipu pie sevis, viņam sacīdams: „Filip, kā mēs pabarosim šos te pūļus?” Spriežot pēc visiem evaņģēlijiem, atbilde bija sekojoša – tur bija kāds zēns starp mācekļiem, kuram bija 5 maizes un 2 zivis. Vēl viņiem bija kase jeb viņu draudzes budžets. Jēzum bija sava mācekļu komanda, arī savs kasieris, kurš bija Jūda. Viņiem bija 200 denāriju, taču mācekļi sacīja: „Mums tie ir, bet kas gan tie ir priekš visa šī cilvēku pūļa? Tur nepietiek, lai katram tiktu kāds mazumiņš.”Viņiem bija šis zēns, kuram bija 5 maizes un 2 zivis, taču mācekļi sacīja: „Kas gan tas ir priekš šī cilvēku pūļa.” Jēzus zināja, ko Viņš grib darīt, Viņš pārbaudīja mācekļu ticību. Jēzus sacīja: „Dodiet man tās 5 maizes un 2 zivis.” Viņš pateicās Dievam, savam Tēvam, lauza maizi un deva to mācekļiem, mācekļi to deva tālāk cilvēkiem. Kad mācekļi bija palikuši tukšām rokām, Jēzus atkal lauza maizi un deva to mācekļiem. Bija nepieciešams daudz laika, lai pabarotu visu šo pūli. Jēzus šo maizi lauza pārdabiskā veidā, tas bija Dieva brīnums, un cilvēki, to redzēdami, pēc tam Jēzu gribēja ievēlēt par ķēniņu. Kamēr mācekļi deva cilvēkiem, tikmēr Jēzus lauza šo maizi, nepārtraukti, kamēr visi bija paēduši. Cilvēki atēdās no šīm 5 maizēm un 2 zivīm, un pāri palika vēl 12 grozi. Sākotnēji mācekļiem bija tikai šīs 5 maizes un 2 zivis, taču tagad viņiem bija 12 grozi. Tagad viņiem bija tik daudz tādēļ, ka viņi atdeva savas 5 maizes un 2 zivis Jēzus rokās, lai pabarotu cilvēkus. Dodiet, tad jums taps dots, ko tu sēsi, to tu arī pļausi. Nav cenas, nav rezultātu, viņi deva no sevis, deva to, kas viņiem bija. Viņi atdeva visu pārtiku, kas viņiem bija, taču te ir kāda nianse – viņiem vēl aizvien bija 200 denāriju. Man tev ir laba ziņa. Iespējams, tev ir kāds iekrājums, tu vēlies dod Dievam, taču domā, ka tad tavi iekrājumi saruks. Bībele saka, ka notika tieši otrādi – 200 denāriji palika savā vietā. Mūsu draudzei ir iekrājumi, mēs esam bagāta draudze, un šie iekrājumi jau sedz daļu no vajadzīgās naudas jaunu draudžu atvēršanai Latvijā. Dievs man saka, ka tā nauda paliks savā vietā. Dievs mani uzrunāja, sakot: „Dod pats savas 5 maizes un 2 zivis, un draudzes nauda lai paliek savā vietā. Dod tu, un draudzes iekrājumi lai paliek jums pašiem draudzes vajadzībām. Es par jums gādāšu. Dod man savas 5 maizes un 2 zivis, Es tās pavairošu un tev pašam paliks vēl 12 grozi.”

Mācekļi sacīja, ka ar 200 denārijiem nepietiks, lai katram tiktu pat kāds mazumiņš. Tālāk aplūkosim, vai tiešām tā bija. Paturi prātā, ka tur bija 20 000 cilvēku, ko pabarot, un paskaties, ko varēja nopirkt par 1 denāriju. 1/12 daļa denārija – maizes klaips. Viņiem bija 200 denāriji, un es domāju, ka katram tomēr kāds mazumiņš būtu sanācis. 8 denāriji – auns, 4 denāriji – aita, 20 denāriji – teļš, 100-200 denāriji – vērsis, 2-4 denāriji – ēzelis, 4 denāriji – mājas īre mēnesī, 50 denāriji – summa, ko vīrs gada laikā piešķīra sievai apģērba iegādei. Romiešu karavīru alga bija 50 denāriji gadā. Lai kādā restorānā pulciņš cilvēku varētu paēst, vajadzēja 1 denāriju. Secinājums ir, ka ar to summu, kas mācekļiem bija, varēja katram cilvēkam iedot mazumiņu, ko vismaz pagaršot, taču tas bija par maz. Fakts ir, ka nauda palika kasē, un viņi pabaroja ar 5 maizēm un 2 zivīm. Nauda palika kasē, un 5 maižu un 2 zivju vietā palika vēl 12 grozi. Jautājums ir, kam tu tici – sajūtām un bailēm, vai tomēr paļaujies uz Dieva Vārdu? Ja es dodu, Viņš dod un gādā.

„Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres.” (Mateja 2:11)

Austrumu gudrie pielūdza Jēzu, dāvinot tam zeltu, vīraku un mirres. Viņi pielūdza Jēzu ar savām finansēm. Arī mums draudzē turpmāk katru svētdienu būs atsevišķa kaste ar uzrakstu „Draudžu atvēršanai Latvijā”, jo šai misijai mums nepieciešami apmēram 60 000 eiro. Līdz martam, kad sāksim evaņģelizācijas braucienus pa izvēlētajām pilsētām, mums nepieciešami apmēram 23 000 eiro. Mūsu draudzes kontā ir 8000 eiro, ko mēs bez problēmām varam ņemt lietošanai, taču Jēzus saka, ka mums šī nauda nebūs jāaiztiek. Mums ir jādod savas 5 maizes un 2 zivis. Kas vēlas atbalstīt ar savām 5 maizēm un 2 zivīm evaņģelizācijas kalpošanu Latvijā, tam būs iespēja iemest atsevišķu ziedojumu tam paredzētajā kastē. Kaste ir Latvijas karoga krāsā, jo Jēzus asinīs Latvija ir šķīstīta baltāka par sniegu. Tu varēsi dod savu 10. tiesu, savu ziedojumu un papildus tam atbalstīt jauno draudžu atvēršanu. Arī es dodu savas 2 zivis, jūs dosiet 5 maizes. Mājās lasi Bībeli, lūdz Dievu un pārdomā, vai arī tev nevajag atbalstīt draudžu atvēršanu. Nauda ir vajadzīga patiešām daudz, un es ticu, ka Dievs to visu vairos. Ja līdz februārim mums vajadzīgā summa netiks saziedota, es pārdošu savu otru mašīnu, un nopelnīto naudu ziedošu tieši šai misijai.

Izmēri savas attiecības ar Dievu. Arī tas, kā mēs ziedojam, norāda uz mūsu attiecībām ar Dievu. Nauda mums ir vajadzīga, jo bez tās jaunas draudzes atvērt mēs nevaram – telpas ir jāīrē, degviela un bukleti maksā, arī pasta pakalpojumi maksā.

Lai Dievs tevi svētī, un es esmu pārliecināts, ka gan mani, gan draudzes, gan arī tavi denāriji paliks tavā kasē, un vēl klāt 12 grozi. Bez ieguldījuma nav rezultātu!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Gulbe