Debesu Tēvs, es vēlos, 
lai ikviens klāt esošais šodien ierauga sevi tādu, kādu Tu viņu esi radījis, tādu, kādu Tu viņu esi veidojis! Kā uzvarētāju, kā tādu, kas spēj pārvarēt katru problēmu un katru šķērsli savā ticības dzīves ceļā. Es lūdzu, ka mēs katrs ieraugām un pieņemam sevi tādus, kādus Tu mūs esi veidojis un kādus Tu mūs gribi redzēt. Lai mēs kļūstam un esam tādi cilvēki, kuriem neiespējamas lietas kļūst iespējamas! Es lūdzu Jēzus Kristus vārdā, jo Jēzus vārdā ir spēks. Viņš lauž visas važas, Viņa priekšā krīt visas važas.
Dievs tev saka šodien, ka neiespējamais ir iespējams. Tas, kas tev šķitis neiespējams iepriekš, Dieva vārdā šodien kļūst iespējams! Tev visas lietas ir iespējamas. Lai Dievs mums dod apgaismotas gara acis, ka mēs redzam šī spēka pilnību, spēka mēru, kas darbojas pie mums, ticīgajiem. Lai mēs to pieņemam, apliecinām, ticam, rīkojamies un dzīvojam kā tādi cilvēki, kuriem nav nekā neiespējama. Mēs šodien nodarbosimies ar jebkādas mazvērtības vai mazvērtības palieku iznīcināšanu. Vairāk vai mazāk tie, kas nākuši pie Kristus, zina, kas viņi ir Jēzū Kristū, mēs zinām, kas mums pienākas, bet bieži mēs sevi pieķeram, ka rīkojamies nevis tā, kā Dievs par mums domā un ko par mums saka, bet pēc savas vecās dabas kā mazvērtīgi cilvēki. Mūsu lēmumi bieži tiek balstīti uz mazvērtības paliekām, kas vēl joprojām ir mūsos. Iznīdēsim mazvērtību un tās paliekas! Padomju laikos bija tāds līdzeklis dihlofoss – plaša iedarbības diapazona insekticīds, izsmidzināms līdzeklis, kas bija nekaitīgs cilvēkiem un dzīvniekiem, bet ar kuru varēja iznīdēt dažādus nevēlamus kukaiņus. Iespējams, ka tagad arī tādu pārdod, tikai ar citu nosaukumu. Šīs dienas sprediķis būs kā dihlofoss visām tām mēslu vabolēm un mušām jeb sātaniskajām paliekām mūsos, kas vienā vārdā ir mazvērtība. Mēs indēsim jebkādu „es nevaru”! No šodienas atceries, ka jaunpiedzimušam kristietim nepastāv tādi vārdi „es nevaru”, pastāv tikai „es negribu”. Aizmirsti „es nevaru”! Bībele saka – tu vari!
„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)
Šos vārdus saka Pāvils. Tātad, ja es saku, ka es nevaru, es runāju pretīm Dieva vārdam. Dieva vārds saka – tu visu spēj Tā spēkā! Ja tu kaut ko nevari, patiesībā tu negribi.
Vai tu vēlies zināt, kā neiespējamais kļūst iespējams? Vai tev šodien ir tādas lietas, kas tev šķiet neiespējamas? Cik gan daudz tādu lietu ir katram no mums! Arī man tādas ir. Bet šīs lietas izskatās neiespējamas tikai tad, kad es uz tām skatos ar cilvēcīgām acīm. Kad es skatos ar pasaulīgām acīm, ar miesas acīm, tās ir nereālas. Ja es savukārt skatos ar gara acīm un skatos uz Dieva vārdu, man nav nekā neiespējama.
Lūk, četri etapi jeb soļi, lai tev neiespējamais kļūtu iespējams:
1. PĀRRADĪŠANA
Pārradīšanas brīnums.
„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)
Vissvētākajā vietā, Dieva klātbūtnē mēs ieejam caur Jēzus asinīm. Tajā brīdī, kad tu nāc pie Jēzus un saki: „Jēzu, es ticu, ka Tu esi miris par maniem grēkiem un augšāmcēlies, esi manas dzīves Kungs!”, Svētais Gars iemājo tevī, un tu kļūsti pilnīgi svēts, ideāls un perfekts. To, ko pazaudēja Ādams, Ieva un visi viņa pēcnācēji, kuri esam arī mēs, tu atgūsti, pieņemot Jēzu Kristu. Svētais Gars iemājo tevī un tu Viņā. Un tas cilvēks, kas tu esi bijis, vairs nav. Jo, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tas ir brīnums! Jēzus ir brīnums!
„Jēzus sacīja tiem: “Vai jūs nekad neesat rakstus lasījuši: akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni; tas ir no Tā Kunga un ir brīnums mūsu acīs.” (Mateja 21:42)
Pasaule ir atstūmusi un atgrūdusi Jēzu, taču Viņš ir brīnums mūsu acīs! Tas ir brīnums, kad cilvēks tiek pārradīts no jauna. To sauc par jaunpiedzimšanas brīnumu. Cilvēks piedzimst no jauna.
„Bet tur bija kāds cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu valdības vīrs. Tas nāca pie Jēzus naktī un sacīja Viņam: “Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to.” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” Nikodēms saka Viņam: “Kā cilvēks var piedzimt, vecs būdams? Vai tad viņš var atgriezties savas mātes miesās un atkal piedzimt?” Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. (Jāņa 3:1-7)
Nikodēms brīnījās, kā var piedzimt no jauna!? Mums nav jāiet mātes vēderā un vēlreiz jāpiedzimst miesā, bet, pieņemot Kristu, tu savā garā, iekšēji piedzimsti no jauna un esi cits cilvēks. Tu kļūsti par jaunu radījumu Jēzū Kristū. Kas bijis, ir pagājis. Varbūt tev joprojām velkas līdzi kāds grēks? Kam tu tici? Vai tu tici tam, kas tev vēl velkas līdzi vai arī tu tici Dieva vārdam? Dieva vārds saka – tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu par savu Glābēju, tu topi par jaunu radījumu. Vienā teikumā – tu esi cits cilvēks. Un tā nav psiholoģija, to nevar iestāstīt, bet gan tas ir reāls brīnums – pārradīšana! Tas ir dziedināšanas brīnums, ko Dievs izdara pie cilvēka. Dievs pārrada cilvēku no jauna un viņš ir kā tikko dzimis bērns. Jēzus skaidri saka: „Ja jūs nepiedzimstat no augšienes, neredzēt jums Dieva valstību.” Jēzus saka: „Jums jātop kā bērniem.” Jo caur Jēzu Kristu tu topi jauns cilvēks, jauns radījums, jaunpiedzimis kristietis. Un tev jāsāk domāt no jauna, jo viss vecais ir pagājis, viss ir jauns. Ir jāatstāj vecais domāšanas veids. Viss vecais dzīvesveids ir jāatstāj, ir jāsāk jauna dzīve Jēzū Kristū, saskaņā ar to, kas tu esi.
„Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.” (Galatiešiem 3:13)
Jēzus pie krusta uzņēmās uz Sevi to lāstu, kas tika uzlikts Ādamam un Ievai un visiem viņu pēcnācējiem, arī mums. Tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu par savu grēku Izpircēju, lāsts tiek salauzts, un tu kļūsti jauns radījums, brīvs no lāsta. Tāpēc man tev ir viens jautājums – vai Jēzus ir tavs Kungs? Ja Jēzus ir tavs Kungs, tu esi pārradīts, jauns radījums. Ja Jēzus nav tavs Kungs, tu joprojām esi tas pats vecais cilvēks. Un tu vari censties sākt jaunu dzīvi, bet no tā čiks vien sanāks. Tu vari censties pats saviem spēkiem sākt jaunu dzīvi, bet līdz zināmai robežai, jo bez Kristus tu esi tas pats cilvēks, kas tu visu laiku esi bijis. Tu vari censties kaut ko ārēji mainīt, bet iekšienē tu esi tas pats.
Šodien ir 4. maijs, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. 1990. gada 4. maijā tika atjaunota pēc Pirmā pasaules kara pieņemtā Latvijas neatkarības deklarācija. Tāpēc mēs katru gadu svinam šos svētkus. Pēc tam, kad mēs daudzus gadus bijām komunisma jūgā, mēs atjaunojām neatkarības deklarāciju un kļuvām par brīvu, suverēnu valsti. Un šodien Latvija ir cita valsts, cita valdība, cita kārtība, nekā agrāk. Ir demokrātija un brīvība, pretstatā komunismam, kurā valdīja bezdievība, paverdzināšana un slepkavības. Pirms divdesmit četriem gadiem Latvijas valsts tika atjaunota, tā pārdzima no jauna. Tā arī caur Jēzus asinīm katrs viens cilvēks pārdzimst no jauna. Kad tu pieņem Jēzu par savu Kungu un Glābēju, tu paraksti Neatkarības deklarāciju. Dievs, svētī Latviju!
2. ATJAUNOŠANĀS
„Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8)
Ko Dieva vārds mums māca darīt, kā domāt, pēc tam, kad esam no jauna piedzimuši? Vai turpināt domāt par sevi tā, kā līdz šim esam domājuši? Turpināt dzīvot tā, kā līdz šim esam dzīvojuši? Vai tomēr sākt domāt tā, kā Dievs grib, lai mēs domājam? Sāc domāt un dzīvot tā, kā grib Dievs! Centies, tiecies dzīvot saskaņā ar to, kas tu esi – jauns radījums, pārradīts cits cilvēks. Kas bijis, ir pagājis! Tavs vecais cilvēks ir līdz ar Kristu sists krustā.
„Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:20)
No tava vecā cilvēka nav vairs nekas atlicis. Tev ir jauns prāts un jauna domāšana. Bībele saka vērst savas domas uz augšu, nevis kavēties pie vecām lietām. Tava domāšana nosaka tavu rīcību. Tava domāšana nosaka to, kas tu esi. Tu esi svēts, tīrs un jauns. Tev ir jāuzzina, kāds tu esi, tev ir jāsaprot jaunais domāšanas veids, ikdienas atjaunojot savu prātu, lasot Dieva vārdu. Ja tu regulāri nelasi un neapliecini Dieva vārdu, vispār nav runa par jaunu cilvēku. Šķīstī savu prātu, lasot Dieva vārdu katru dienu, neizlaid dievkalpojumus, neizlaid mājas grupiņas, atjaunojies! Jo prātā un miesā joprojām ir iestrādātas vecās iemaņas un ieradumi, no kā ir jāatbrīvojas. Jo tas vairs neesi tu, bet gan vecais cilvēks, kurš līdz ar Kristu ir krustā sists un nomiris. Tu esi jauns cilvēks, pēc Dieva līdzības radīts. Tu esi dzimis brīvībai, un neviens tevi neiejūgs. Tu esi radīts uzvarai, uzvaras pilnai dzīvei! Lai iznīkst mazvērtība!
Pasaulē visapkārt velns cenšas caur dažādiem sev lojāliem cilvēkiem uzspiest tev savu domāšanas veidu, tādējādi nozogot tavu brīvību, tavu laimi un tavas svētības, ko Dievs tev ir paredzējis. Velns cenšas tev atgādināt to, kas tu biji kādreiz, bet tu esi jauns cilvēks un tev nav nekāds sakars ar to, kas bija kādreiz. Ir daudz cilvēku, kuri izdomā dažādas mācības un sistēmas, lai iestāstītu tev, ka tu esi nevis jauns cilvēks, bet kāds cits cilvēks, tāds, kādu viņi vēlas tevi redzēt. Bet tavs uzdevums ir būt tādam, kādu Dievs vēlas tevi redzēt. Ar to nodarbojas, piemēram, gēnu inženierija, kas cenšas noteikt to, kāds tu būsi, kāds būs cilvēks; līdzīgi kā fašisti nolēma, ka visi ebreji ir lemti iznīcībai. Šie cilvēki izdomāja, ka ir parametri, kuriem ir jāatbilst, un, ja cilvēks tiem neatbilst, viņš kļūst nevērtīgs. Visā pasaulā ir šādi eigēniķi, jeb gēnu pētnieki un viņu sekotāji, kuri tev cenšas pateikt, kas tu esi un kas tu būsi. Bet, neskatoties uz to visu, ko tev saka cilvēki apkārt un pat ko māca skolā, vissvarīgākais ir tas, ko par tevi saka Dievs. Atjauno savu domāšanu un domā par sevi kā par uzvarētāju! Vai tu esi lasījis horoskopus, kuri tev saka priekšā, kur tu iesi un ko tu darīsi vai nedarīsi? Nevis tu pats izlem, ko tu darīsi, bet horoskops tavā vietā izlemj, ko tu darīsi. Kāds tavā vietā ir sastādījis tavu dzīvi! Neļauj kādam tavā vietā saplānot tavu dzīvi! Dievs ir sastādījis tavu dzīvi, un ar Dievu tu esi jauns, brīvs cilvēks, uzvarētājs!
„Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts.” (1.Pētera 1:15)
Vārds „svēts” nozīmē „nodalīts Dievam”. Tu esi pilnībā nodalīts Dievam caur Jēzu Kristu. Vēl ar vārdu „svēts” var saprast – ideāls, perfekts. Dievs ir ideāls, Viņš ir perfekts. Dievs ir tas, kam mēs līdzināmies. Viņš ir vienīgais, kam ir vērts līdzināties. Atjaunojies, topi svēts – tāds, kāds tu jau esi no iekšpuses caur Jēzus asinīm.
„Jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūkas 1:37)
Ja tu esi ar Dievu, tev par sevi būs domāt: „Man kopā ar Dievu nekas nav neiespējams!” Lūk, kādā veidā neiespējamais kļūst iespējams. Tu sāc domāt par sevi kā par jaunu cilvēku, kuram nav nekas neiespējams. Tev nav neiespējams kļūt tādam, kādu Dievs grib tevi redzēt.
„Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā.” (1. Pētera 2:9)
To par tevi saka Dievs. Tu esi ķēniņš, priesteris un valdnieks.
„Jeb vai jūs nezināt, ka svētie tiesās pasauli?” (1. Korintiešiem 6:2)
Tu esi valdnieks, tu valdīsi kopā ar Kristu mūžīgi mūžos. Tu kopā ar Kristu arī šodien valdi, pirmkārt, pār sevi un savu dzīvi. Un viss neiespējamais ir kļuvis iespējams.
„Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: sēdies Man pa labai rokai, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu.” (Ebrejiem 1:13)
Vai tev ir problēmas? Tev ir lietas, kas šodien šķiet neiespējamas? Tev ir mērķi, uz kuriem tu ej, bet esi nobuksējis un tu domā, ka tas nav iespējams? Tev ir grūti iet tālāk? Bībele par Jēzu Kristu saka – Dievs ir nolicis zem Viņa kājām visas problēmas, visus ienaidniekus darījis par kāju pameslu. Kas ir kāju pamesls? Senāk, kad ķēniņi sēdēja savā tronī, viņiem bija soliņš, uz kura likt kājas. Ja mēs esam Jēzus sekotāji, viss, kas ir Jēzum, ir mums, tātad arī mums visas problēmas ir liktas par kāju pameslu. Katra tava problēma ir tev zem kājām! Sātans zem tavām kājām ir likts kaunā. Bībele saka – tavas problēmas un neizdošanās ir zem tavām kājām. Visi „es nevaru” ir zem tavām kājām. Visi „man neizdodas” ir zem tavām kājām. Visi „man nav” ir zem tavām kājām. Tu esi veiksmīgs, svētīts, bagāts un auglīgs visās dzīves sfērās. Mājas grupu vadītāji ir auglīgi un viņu grupas vairojas! Jebkāda neauglība un problēmas vienkārši ir tavu kāju pamesls. Tu esi jauns radījums! Es vēlos, lai jūs ticat tam, ko saka Dievs, nevis tām domām, kuras sātans liek jūsu galvās.
„Bet Jēzus tiem saka: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mateja 17:20)
Vai tev ir kaut neliela ticība? Ar to pietiek, lai pārceltu kalnus! Un tev nekas nav neiespējams! Problēma aiziet, kad tu tai pavēlēsi.
„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka 9:23)
Vai tu zināji, ka tas, kurš tic, visu spēj? Jēzus ir tavs Kungs, tu esi glābts, Svētais Gars ir tevī, tu esi jauns radījums? Tad tev nav nekā neiespējama. Lūk, kā neiespējamais kļūst iespējams. Caur pārradīšanu un caur atjaunošanos, kad tu sāc domāt tā, kā saka Dieva vārds. Tu esi kalnu bīdītājs. Nav nepārvaramu problēmu, tādas vienkārši nav radītas, jo tas visu spēj, kas tic! Tu visu spēj, ja tici. Tu apšaubi Dieva vārdu? Runājot vienkāršiem vārdiem, Jēzus ir kā zelta zivtiņa, kas piepilda tavas vēlēšanās, un Jēzus spēj piepildīt daudz vairāk par trim vēlēšanām. Ja tu esi ar Dievu, viss, ko tu vēlies, notiks.
Tu vairs nedrīksti domāt tā, kā grib velns. Tu vairs nedrīksti domāt tā, kā grib cilvēki vai tava miesa. Tu vairs nevari domāt un mērīt sevi pēc tā, kas ir bijis kādreiz. Tev jādomā tā, kā saka Dieva vārds.
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa 14:12)
Jēzus saka – tu vari darīt to pašu, ko darīja Viņš. Un Jēzus staigāja pat pa ūdens virsu. Problēmas ir zem tavām kājām, un tu staigā tām pāri. Jēzus uzcēla mājas grupiņu no divpadsmit mācekļiem. Arī tu to vari! Jēzus dziedināja cilvēkus. Arī tu vari dziedināt! Viņš izdarīja līdz galam to misiju, kuru Dievs Viņam bija uzticējis, līdz pat krusta nāvei. Arī tu to vari! Tu vari līdz nāvei palikt uzticams Dievam. Tas ir iespējams.
„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem, un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)
Tev nekas nekaitēs! Ja tev ir bail, apliecini Dieva vārdu:
„Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.” (Psalms 91:10-11)
Tev būs par sevi domāt, ka tev nekāds ļaunums neatgadīsies. Un, ja arī kaut kas atgadās, vienalga domā tā, kā saka Dievs. Nekāda nediena netuvosies tavam nama, grupiņai, ģimenei vai tev pašam. Domā par sevi kā uzvarētājs, kā Dieva vārds to māca.
„Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)
Tagad tu esi dabūjis enerģijas lādiņu!
„Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēkaba 4:7)
Padodies Dievam – atjauno savu prātu pēc Dieva vārda, rīkojies tā, kā māca Dieva vārds, stājies pretī velnam, un viņš bēgs no tevis. Tad, kad tu padodies Dievam, velns bēg no tevis. Ja tu regulāri nelasi Bībeli, velns nebaidās no tevis, nekur nebēg un joprojām ir saimnieks tavā dzīvē. Tāpēc lasi Bībeli katru dienu.
„Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” (1. Jāņa 5:5)
Kas ir pasaules uzvarētājs? Jēzus! Tā ir, bet mēs šodien runājam par mums, mūsu atjaunoto domāšanu. Pasaules uzvarētājs ir tas, kurš tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Ja tu tici, tu esi uzvarētājs.
3. SAPNIS
Tu vari arī teikt – vīzija vai redzējums. Šoreiz izvēlējos vārdu sapnis. 1. Mozus grāmatas 15. nodaļā ir rakstīts par Ābrāmu. Dievs lika iziet Ābrāmam kopā ar sievu Sāraju no kaldeju Ūras. Viņam bija 75 gadi, bet Sārajai 65 gadi. Visa Ebreju tauta ir Ābrahama pēcteči un visi kristieši ir Ābrahama pēcteči caur ticību uz Dievu. Dievs viņam teica: „Celies, ej uz Kānaānas zemi, izstaigā to, jo to Es došu tev un taviem pēcnācējiem.” Tātad, Dievs apsolīja, ka no viņa miesām nāks dēls, un tam būs turpinājums, un, ka Ābrama pēcteči būs tik daudz, kā smiltis jūrmalā. Un lūk, pagāja 25 gadi, bet Ābrams vēl joprojām staigāja no vienas vietas uz otru un viņam joprojām nebija bērni. Taču Dievs teica: „Ej, došu tev bērnus, kā zvaigznes debesīs. Kas varēs saskaitīt zvaigznes, tas tevi varēs saskaitīt.” Un es redzu šajā Rakstu vietā, ka viņš jau bija zaudējis cerību. Viņš automātiski gāja un turpināja darīt to, ko Dievs bija norādījis, taču, emocionāli viņš vairs ne uz ko necerēja un ar savu prātu bija pieņēmis, ka viņam laulībā bērnu nebūs. Ābrāms bija pat paspējis uztaisīt dēlu ārpus laulības – Ismaēlu, par nelaimi visai pasaulei. Un šeit ir rakstīts, ka pagāja šie 25 gadi un Dievs atkal runāja uz Ābrahamu. Iedomājies, 25 gadi! Cik ilgi tu vispār Dievam kalpo?! Vai ir kāds, kurš jau 25 gadus ir jaunpiedzimis kristietis? Ābrāms jau 25 gadus, kā bija saņēmis apsolījumu. Dievs runāja uz viņu: „Ābrām, tava alga ir ļoti liela.” Ābrāms saka: „Dievs, mans Kungs, ko Tu man gribi dot? Redzi, Tu man neesi devis pēcnācējus.” (1. Mozus 15:3). Bet Dievs teica: „Tas, kas no tavām miesām nāks, būs tavs mantinieks.” Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Tā Viņš tam sacīja. Kad Dievs teica, ka viņam būs dēls, Sārajai bija 90 gadi, bet Ābrāmam 100 gadi. Viņš bija gaidījis 25 gadus. Bībele saka, ka Sārajai visas tās norises, kas sievietei ir, lai viņa būtu auglīga, bija sen jau pārtrauktas. Viņa nevarēja dzemdēt bērnus. Ābrāmam 100 gados – domā pats! Un tad, kad Dievs teica: „Jums būs dēls.” Ābrahāms pie sevis padomāja: „Kā tad 100 gadus vecam var vēl būt bērni?” Sāraja, kad dzirdēja, ka viņai būs dēls, domāja: „Kāds kauns! Ko cilvēki par mani teiks, kad uzzinās, ka 90 gadu vecumā es nodarbojos ar to, un vēl bērnu piedzemdēju.” Viņi reāli bija pazaudējuši cerību. Viņi automātiski turpināja darīt tikai to, kas ir jādara. Un paldies Dievam, ka Ābrahāms gāja un taisīja Īzaku. Viņam piedzima dēls Īzaks, caur viņu – 12 Izraēla ciltstēvi, pēc tam visa Izraēla tauta, un caur Izraēlu visa šodienas kristīgā pasaule – jaunpiedzimušie kristieši. Bet tajā brīdī, viņš jau bijaizslēdzis no sava prāta to, ka no viņa paša būs dēls. Viņam tas šķita neiespējami savos 100 gados. Un zini, kad laiks iet, un tas, kam tu tici vai uz ko tu ceri, nav vēl piepildījies, protams, ka tu zaudē cerības. Atceries, Dievam nav nekā neiespējama! Dievs teica: „Ej un dari.” Ābrams gāja un darīja, un piedzima dēls. Tas bija brīnums, jo neiespējamais kļuva iespējams. Kāpēc? Lūk, viens no svarīgākajiem iemesliem. Dievs viņam teica: „Skaties uz debesīm.” Dievs periodiski atklājās Ābrāmam, un rādīja vīziju, redzējumu: „Tu redzi smiltis?” Ābrāms teica: „Redzu.” Dievs teica: ”Lūk, tik pat daudz būs tavi pēcnācēji.” Pēc kāda laika, kad Ābramam bija jau 100 gadi, Dievs atkal teica: „Tu redzi zvaigznes? Tik pat daudz būs tavi pēcnācēji.” Ik pa laikam Ābrahāmam Dievs rādīja vīziju, redzējumu. Dievs ielika viņa sirdī un prātā sapni, ka viņš būs daudzu tautu tēvs. Un tulkojumā vārds Ābrahāms to arī nozīmē – daudzu tautu tēvs.
Nebaidies sapņot, kad tu ej gulēt, nebaidies sapņot, kad tu celies. Sapņo! Kad es redzēju kā sludina Reinhards Bonke, kad es redzēju, kā Stīvs Hils sludina, kā viņš rīko evaņģelizācijas sapulces, man tas likās pilnīgi nereāli priekš manis. Iekšēji es gribēju un sapņoju par to. Pienāca tas laiks, un es darīju tieši to pašu, ko darīja viņi, ne tik augstā līmenī, un tomēr. Bet mums vislabākais vēl ir priekšā. Tad, kad es biju Ukrainā, man kāds mācītājs iedeva Džona Maksvela grāmatu par komandas veidošanu. Viņš teica: „Tev to vajag.” Es jautāju: „Kā tu zini, ka man to vajag?” Es sāku to lasīt un burtiski apēdu to grāmatu. Tajā grāmatā bija skaidri norādīts: „Ja tev nav komandas, tu nekas neesi, tu neko savā dzīvē nesasniegsi, nekādu draudzi neuzcelsi, nekādus mērķus nesasniegsi, kamēr tu nesāksi veidot komandu.” Kad es sāku lasīt Maksvela grāmatas man radās sapnis, ka es gribu superkomandu, es gribu to pacelt, man to vajag, un es sāku darboties. Šodien mums ir superkomanda un 46 mājas grupu vadītāji! Atceros laiku, kad bija viens mājas grupas vadītājs, pēc tam divi, pieci, desmit, divdesmit, trīsdesmit, un šogad, pēkšņi – 46 mājas grupu vadītāji. Draugi! Sapņi piepildās, un turklāt visnegaidītākajos brīžos. Tev vislabākais vēl ir priekšā. Viss neiespējamais ir iespējams! Un es tev šodien mācu – kā neiespējamais var kļūt iespējams tavā dzīvē. Sapņo! Ar ļoti vienkāršu lietu es pabeigšu šo tēmu par sapņiem pagātnē, ko Dievs jau ir izdarījis ar sapņiem. Tas bija kaut kādus 12 gadus, vai vairāk, atpakaļ. Es biju jauns kristietis un apmeklēju draudzi. Manai māsai bija uzradies draugs. Mēs ātri atradām kopēju valodu, un viņam bija automašīna – BMV 7. Viņš mani tajā vizināja. Es sēdēju blakus braucot pa Baltijas šoseju un viņš kā spieda, kā man patika braukt tajā mašīnā! Es pavisam skaidri domāju: „Es tādu gribu!” Tas bija sapnis, kurš tajā brīdī bija pilnīgi nereāls, taču sapņi, draugi, piepildās! Daudzu gadu garumā es jau esmu nomainījis diezgan daudzus BMW un tāds, par ko es toreiz sapņoju, mani vispār vairs neinteresē.
Ziniet, ko es sapratu pirms dažām dienām? Man Dievs lūgšanu laikā ielika galvā mazu sapnīti: „Ņem, uzraksti rakstu par to, kā Krievijas specdienesti izmanto reliģiju, lai šķeltu Latvijas sabiedrību.” Es fiksi uzrakstīju rakstu, aizsūtīju savam palīgam izrediģēšanai un izsūtīšanai masu mēdijiem. Minūšu laikā viss bija izsūtīts. Skatos, avīze „Diena” publicējusi, „Latvijas avīze”, portāls „Delfi” ir publicējuši manu rakstu, turklāt Delfos krieviski ir publicējuši. Ar komentāru lasīšanu es neaizraujos un arī jums neiesaku lasīt komentārus, it īpaši negatīvos. Es parēķināju, un varētu būt, kopumā, ap 50 000 līdz 100 000 cilvēku, kas to izlasīja. Tie faktiski ir populārākie portāli. Tvnet un Apollo nebija. Un interesantākie komentāri bija, kur krievi komentē. Kopumā, krievu valodā normāli diskutēja un nebija nekas personīgs. Pēc tam ieskatījos Latvijas avīzē publicētā raksta komentāros, tur bija normāli. Tad ieskatījos Dienā publicētā raksta komentāros. Mīļie latvieši māk tā knābāt! Viņi „skaistāk” māk runāt par krieviem. Skaudīga tauta: „Kur tam Jencītim papīri, kā viņš var pierādīt, ka viņš ir vispār mācītājs?” Raksts ir desmitniekā trāpīts, un es neuztveru neko personīgi, vienkārši cilvēki izsaka savu viedokli, un tas ir normāli. Arī tu vari izteikt savu viedokli par kādu, arī par mani, tikai prātīgi, draudzes normu ietvaros. Nevajag jau personīgi apvainot cilvēkus, bet reāli izteikt savu viedokli var, jo tā ir demokrātija. Es lasu un es secinu, ka raksts ir trāpījis desmitniekā, jo pārsvarā visi diskutē par politiku. Cilvēkiem veras vaļā acis. Vajag runāt par to, jo mēs esam gaisma! Bet es ievēroju, ka latvieši ir skaudīgi, bet krievi autoritātes ciena tomēr vairāk, nu, protams, lamu vārdi tur ir, bet atšķirību es jutu, jo latviešiem nesas prāts uz skaudību. Ja mācītājs, tātad zaglis. Ja kādam veicas valdībā, vai kādam veicas finansiāli, tad saka, ka tie ir budži, sazagušies. Tā bija maza atkāpīte par sapni. Ko es gribu pateikt ar šo notikumu? Esi jūtīgs pret Svēto Garu, kad Viņš uz tevi runā un iedod kaut kādu redzējumu, kas tev ir jāizdara! Šajā gadījumā, lūgšanu laikā man radās nepārvarama vēlēšanās. Es ieraudzīju šo rakstu jau portālā iekšā, ka viņš tur būs. Es gan redzēju viņu tvnet, bet tur tas nav, bet citos portālos ir. Un lūk, es to izdarīju, uzrakstīju, un viņš tika publicēts. Mana doma bija tāda: „Dievs, es izdarīšu to. Kas būs, tas būs, tā jau nav mana daļa vairāk, jo es uzrakstīju un izsūtīju to publicēšanai.” Esi jūtīgs, kad Dievs tev liek izdarīt kādas lietas! Saprati domu? Ne tikai lielais sapnis, bet, kad tu saproti un ieraugi, ka Dievs ieliek tevī tādu kā redzējumu, tādu kā uzdevumu, ka to vajag izdarīt. Izdari to! Pārējais nav tava daļa. Es mierīgi varēju domāt: „Nu kam vajag to rakstu?” Vajadzēja. Un raksts ir smuki redzamā vietā un populārs. Cilvēki to komentē un apspriež, lasa un domā, cilvēkiem ir informācija. Slava Dievam! Man šķiet, ka tik precīzi vēl neviens nebija pateicis, ziņās vēl nebija manīts, ka kāds būtu runājis par šo aspektu. Par reliģiju vispārīgi šad tad ir runāts, bet, ka apkaro draudzes šādā veidā, nav runāts. Bet neuztraucieties, jo latvieši paši māk apkarot vislabāk. Latvijā, faktiski, mums nav ārējo ienaidnieku, ja tu gribi zināt tieši. Visiem ir ienaidnieki, bet pats briesmīgākais ienaidnieks ir pats Latvijas iedzīvotājs. Piemēram: no Amerikas atbrauca senators Džons Makeins. Kāda nostāja bija Latvijas valdībai par šo jautājumu? Ne šis, ne tas. Taču atbrauca onkulis no Amerikas un pateica, ka atbalstīs mūs, un atsūtīs 100 karavīrus un četras lidmašīnas. Un ko Latvijas valdība? Amerika, jā, ASV, jā! Kāpēc Latvijas valdība sākumā tik kautrīga bija, kamēr nebija skaidri pateikts, ka NATO atbalstīs? Latvijas valdība domāja: „Uz kuru pusi mēs iesim, uz kuru pusikažoku vajag pārvilkt, jo mēs jau politiķi esam, mums jāprot ar visiem būt draugiem, ar visiem būt labiem.” Tu nekad nevari būt visiem draugs! Jēzum nebija visi draugi. Un nevienam cilvēkam, kuram ir tiešām reāls sapnis, reāla darbība, reāli panākumi, nevar būt visi draugi. Paldies par ienaidniekiem! Dievs svētī ienaidniekus!
4. DARBS
Šajā svētrunā pirmais punkts bija – pārradīšana, otrais – atjaunošanās, trešais – sapnis, ceturtais – darbs. Visi trīs pirmie punkti nedarbosies, ja nebūs ceturtais punkts – darbs. Ir jāizstrādā darbības plāns un jāstrādā dienu no dienas tajā virzienā, lai sasniegtu savus sapņus. Lūk, tad, neiespējamais kļūst iespējams, tad kalni pārceļas.
„Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums.” (Salamana 14:23)
Kur tiešām dara darbu tur visa kā pietiek, tur sapņi realizējas. Mēs sakām: „Cik labs bija sprediķis!” Bet kāda būs tava rīcība pēc šī sprediķa? Tur valda trūkums, kur tikai ar vārdiem vien iztiek. Dari ko vari jau šodien no savas puses. Mums katram aiz sevis ir jāatstāj pēdas šeit virs zemes, citādi, tu šo dzīvi esi nodzīvojis bezjēdzīgi. Un ieteicams, atstāt pēdas, kas ir saskaņotas ar Kristu. Nevis nejēdzības un haosu aiz sevis atstāj, bet atstāj pēdas, kas dara labāku mūsu pasauli, kas ved cilvēkus tuvāk Dievam, kas ved cilvēkus uz glābšanu.
Ziņās lasīju, ka tikko nomira aktrise Vera Singajevska un dziedātājs Niks Matvejevs. Es viņu atceros, kad vēl tāds mazs puika biju. Viņš dziedāja grupā „Sīpoli”. Ziņās bija publicētas dziesmas, kuras viņš dziedāja, vairākas, patiešām labas dziesmas. Dziesma, kuru viņš dziedāja kopā ar operdziedātāju Elīnu Garanču un Mariju Naumovu bija ļoti foršadziesma. Cilvēks ir nomiris, viņa nav šeit virs zemes, bet viņš ir atstājis reālas pēdas, jo viņa mūziku klausīsies, visticamāk, daudzus gadus. Dievs grib, ka tu atstāj pēdas virs zemes. Ja tu esi pārradīts, jauns radījums, pēc Dieva līdzības, tu domā par sevi kā jaunais cilvēks un tev ir sapnis, kurš ir balstīts cilvēku glābšanas darbā. Un ir jābūt darbam, lai aiz tevis paliek izglābti cilvēki. Mēs nedzīvosim 1000 gadus, jo mēs visi esam mirstīgi, bet, mums ir jāturpina tas darbs, ko Dievs ir devis mums, devis tev – glābt cilvēkus, sagatavot mācekļus, pārveidot šo pasauli, lai aiz tevis paliek cilvēki, kas turpinās šo darbu. Starp citu, mūsu slavēšanas dziesmas, kas ir internetā, tā arī paliks, kamēr būsyoutube un kamēr būs vimeo. Un, ja nebūs šīs interneta vietnes, tad tas viss vēl ir manā datorā un arī video komandas datora arhīvā. Es esmu pārliecināts un ticu, ka tie cilvēki, kam es šodien sludinu, nesīs šo sapni tālāk. Es ticu, ka tu esi jauns radījums un, ka tu domā par sevi pareizi, nevis, kā mazvērtīgs cilvēks, bet kā tāds, kam nav nekas neiespējams. Un es ticu, ka tu strādā un strādāsi visās dzīves jomās: finansēs, fiziski, pie savas veselības, savā grupā, ģimenē – tu visur gūsi panākumus. Es ticu, ka es kaut ko aiz sevis atstāšu un es ticu, ka arī tu aiz sevis atstāsi savus 12 mācekļus un šie mācekļi atstās savus 12 mācekļus. Un tad, kad tu būsi debesīs, aiz tevis paliks megatīkls ar simtiem grupiņām, kas vairojas, ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un aiz Eiropas robežām. Lūk, sapnis! Dievs ir pavisam labs! Nikam Matvejevam bija kāda dziesmiņa – „Jauna ēra”. Ir jauna ēra, ir jauns laiks, viss ir jauns! Tu esi pārradīts, jo kas bijis ir pagājis! Un noslēgumā neliels stāstiņš.
Slimnīcas palātā gulēja divi smagi slimi cilvēki. Viens gulēja pie loga, bet otrs pie sienas. Tas, kurš gulēja pie sienas, nevarēja piecelties pat sēdus, un spēja tikai acis kustināt, taču viņš visu dzirdēja. Otram, kas gulēja pie loga, pietika spēka piecelties uz elkoņiem, lai atkrēpotu no plaušām izdalījumus. Un tas, kurš spēja piecelties uz elkoņiem, stāstīja skaļā balsī otram, guļošajam to, ko viņš redzēja pa logu. Viņš saka: „Es redzu, kā jauni pārīši pastaigājas. Es redzu ezeru, kurā peld gulbji. Es redzu kā bērni rotaļājas.” Viņš pastāvīgi to darīja. Viņš šim otram cilvēkam stāstīja, ko redz pa logu. Pēc kāda laika medmāsa, ienākot palātā, atrada šo cilvēku mirušu. Viņš tika nogādāts uz morgu, un gulta pie loga palika tukša. Pie sienas guļošais palūdza, lai viņu pārvieto pie loga. Un, kad viņu pārvietoja pie loga viņš piecēlās! Viņš to nevarēja izdarīt līdz šim, bet šoreiz viņš piecēlās un paskatījās pa logu. Un tas, ko viņš redzēja, bija vienkārša mūra siena. Šis cilvēks bija vienkārši neizpratnē: „Kāpēc viņš man stāstīja, ka viņš redz gulbjus, pastaigas, jaunus cilvēkus un skaistas ainavas?” Medmāsa saka: „Viņš droši vien gribēja jūs uzmundrināt.” Viņš satvēra sapni un tā rezultātā piecēlās.
Sapnim ir liels spēks. Sapnim, kuru Dievs ielicis ir sirdī, ir ļoti liels spēks. Tie sapņi, kurus Dievs liek mūsu sirdīs, noteikti realizēsies. Ja cilvēks, savā iztēlē pieņemot un domājot neesošas lietas, pieceļas, cik gan daudz vairāk tu, kam ir Svētais Gars, kam ir Dieva apsolījumi vari realizēt savus sapņus? Cik, gan daudz vairāk caur tevi Dievs var realizēt savus sapņus? Un atceries, kad viņam šos sapņus kāds stāstīja, cik daudz cilvēkiem tu vari kļūt par sapņa avotu? Cik daudziem cilvēkiem tu vari atklāt un parādīt viņa sapni un to, kas viņš var būt Jēzū Kristū un tā izvilkt cilvēkus no šīs pazušanas, netīrības un šīs skarbās pasaules? Esi pilsēta kalna galā, esi svece, ko neviens neapklāj ar trauku, bet liek redzamā vietā! Dedz priekš Dieva! Dod sapni pasaulei, dod sapni cilvēkiem! Strādā! Šodien neizdevās? Dari to vēl, jo tev ir sapnis!
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Ilze Drātniece
