Šodien ir šāda tēma nevis tāpēc, ka es gribu tev mācīt, kā tur nokļūt, bet lai mēs zinātu, kā tas ir iespējams. Mums ir jāsaprot ienaidnieka stratēģija – kā velns rīkojas, kā cenšas panākt to, lai mēs nokļūtu viņa teritorijā un visu mūžību pavadītu ellē. Mēs noskaidrosim to, kas ir elle, kā tur izskatās un kā tur patiesībā nenokļūt. Vai ir kāds vidusceļš, lai tur nenokļūtu? Mums ir vajadzīga šī tēma.

“Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.” (1.Tesaloniķiešiem 5:23)

Bībelē ir skaidri norādīts, ka cilvēks sastāv no trīs daļām – gars, dvēsele un miesa, bet dvēsele sastāv no prāta, gribas un emocijām.

“Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.” (1.Korintiešiem 15:19)

Ja mēs tikai šajā dzīvē vien ceram uz Dievu, ka Viņš mūs svētīs un palīdzēs sakārtot dzīvi, tad esam nožēlojami. Mūsu draudzes devīze ir “VIETA, KUR MAINĀS DZĪVES”, un tiešām tas tā arī notiek, jo mēs katru svētdienu dzirdam cilvēku liecības, kā Dievs dziedina, atbrīvo un svētī. Arī šīs draudzes mācītājs ir uzskatāms piemērs tam, ka Dievs maina dzīvi – no nožēlojama cilvēka, narkomāna un dzērāja Dievs mani ir izveidojis par sabiedrībai derīgu locekli. Dieva vārds saka, ka ir dzīve pēc nāves. Ir rakstīts, ka cilvēkam ir lemts vienu reizi dzīvot, vienu reizi mirt, un pēc tam ir tiesa (Ebrejiem 9:27). Cilvēks pēc nāves nonāk vai nu debesīs, vai ellē. Kādā veidolā cilvēks nonāk vai nu vienā vai otrā vietā? Bībelē ir rakstīts, ka “miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību” (1.Korintiešiem 15:50), tātad tajā brīdī, kad cilvēka fiziskā miesa nomirst, viņu vai nu kremē, vai arī aprok zem zemes. Gribi vai negribi, ātrāk vai lēnāk, bet tavu miesu, ja tā gulēs zem zemes, saēdīs tārpi un citi kukaiņi. Šī miesa nebūs ellē, un šī miesa nebūs arī debesīs. Kad cilvēks nomirst, viņa gars kopā ar dvēseli atstāj ķermeni, taču viņa garam tiek piešķirta garīga miesa, kas jūt, redz, dzird un domā. Tā ir sarežģīta tēma, un, kuriem interesē, tie var noklausīties sprediķi “Jaunākā lūgšanu tehnoloģija”, tur dziļāk var uzzināt, no kā sastāv cilvēks un kā tas viss kopā darbojas.

Kaut pirms iepazinu Dievu biju neticīgs cilvēks un dzīvoju savās atkarībās, tomēr vissmagākajā brīdī neizdarīju pašnāvību, kaut to ļoti vēlējos, tikai tāpēc, ka zināju, ka pašnāvība neko neatrisinās (tā bija ļoti spēcīga iekšēja balss). Es nebiju mācījies par elli, tikai lasījis par to žurnālos, kur tika izsmiets Dievs un elle. Bet tajā brīdī es ļoti spēcīgi iekšēji jutu, ka pēc nāves nekas nebeigsies. Es iedomājos, kā tas būtu, – ja man jau tad dzīve bija kā elle, tad īstajā ellē tas viss būtu kā caur pastiprinātāju, vēl ļaunāk. Tāpēc es nevarēju dzīvot un nevarēju arī mirt. Paldies Dievam, ka es neizvēlējos nomirt, jo es būtu tiešā ceļā nonācis ellē.

“Ja mirušie neceļas augšām, tad: ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.” (1.Korintiešiem 15:32)

Bez mācības par elli un debesīm nav iespējams dzīvot svētu, Dievam patīkamu dzīvi. Tieši tāpēc pilns evaņģēlijs ir par debesīm, par elli un par ceļu uz debesīm – Jēzu Kristu. Ja draudzē māca tikai par Dieva žēlastību, svētībām, labklājību un dziedināšanu, bet cilvēkiem neatgādina, ka ir arī elle un kā tur var nokļūt, tad šāda mācība nav no Dieva, jo tas mūs nestimulē celties un dzīvot tā, kā Dievs vēlas.

Daudziem cilvēkiem ir jautājums: kāpēc Dievs ir radījis tik briesmīgu vietu kā elli? Vai Dievs ir ļauns? Atbilde ir šajā Rakstu vietā. Cilvēki tiks šķiroti: tie, kas Kristu nepazīst, ies uz elli un tur dabūs savu algu pēc darbiem, tie, kas Kristu pazīst, tiesā nenāks un dosies uz debesīm. Bet par debesīm mēs šodien nerunāsim; es domāju, ka debesis mēs baudām savās mājas grupiņās, katrs šeit tiek aprūpēts, dzīves mainās, bet es tev vēlos atgādināt arī otru pusi un bijību uz Dievu kaut vai elles dēļ vien. Galu galā elles dēļ es šodien esmu dzīvs, tas ir svarīgi, jo citādāk nebūtu draudze “Kristus Pasaulei”. Daudzas draudzes, pat baptistu draudzēs ilgi neatzina dievišķo dziedināšanu caur roku uzlikšanu, bet tagad to sāk atzīt, tāpat arī es paliku dzīvs, sāku kalpot cilvēkiem, braukt pa Latviju, stāstīt cilvēkiem par Dievu un lūgt par viņiem, uzliekot rokas, daudzi tika dziedināti un cilvēki sāka aizdomāties par Dievu. Un tas viss notika tāpēc, ka es domāju par elli.

“Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.” (Mateja 25:41)

Elle nav paredzēta cilvēkiem. Dievs neradīja cilvēku un uzreiz – elli. Dievs elli ir radījis Luciferam jeb sātanam un viņa eņģeļiem. Tā ir radīta velnam un visiem tiem eņģeļiem, kuri sacēlās pret Dievu un tika padzīti no debesīm. Elle ir speciāla vieta, kur sātanu un dēmonus nodalīt uz mūžīgiem laikiem. Cilvēki paši izvēlas sekot kritušajam eņģelim Luciferam, un visi, kas viņam seko, dodas uz elli un nonāk viņa rokās.

Kur atrodas elle?

“Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.” (Apustuļu darbi 2:27)

“Jo arī eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja, bet nometa tos pazemes tumšajās bedrēs, lai glabātu sodam.” (2.Pētera 2:4)

Bībelē ir norādes uz to, ka elle atrodas pazemē. Tā ir vieta, ko ar šīm acīm nevar redzēt.

“Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns un sēra jūrā, tur bija arī zvērs un viltus pravietis; tie tiks mocīti dienām un naktīm mūžīgi mūžam. Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un To, kas tanī sēdēja; no Viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem nebija kur palikt. Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā. Šī ir otrā nāve – uguns jūra. Ja, kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā.” (Atklāsmes grāmata 20:10–15)

Te ir runa par pēdējiem laikiem. Viltus pravietis jeb antikrists var būt jebkurš cilvēks, kurš noliedz Kristu kā Dievu un Glābēju. “Mirušie tika tiesāti” – tātad cilvēks pēc nāves turpina dzīvot, ja jau nāk tiesas priekšā. Patiesībā neticīgie cilvēki mirst daudzas reizes – nepieņemot Kristu garīgi nomirst, fiziskajam ķermenim pārstājot funkcionēt fiziski nomirst un ellē viņi mirst mūžīgi mūžos. Elle ir tā pati uguns jūra.

Kas nonāk ellē?

Tie, kas nav rakstīti dzīvības grāmatā. Vai Dievam tiešām ir speciāla grāmata? Es nedomāju, ka tas ir jāuztver tieši burtiski, bet nav svarīgi, vai tas ir dators, vai grāmata. Dievam ir informācija jeb to cilvēku vārdi, kuri ies uz debesīm. Kuri cilvēki ir ierakstīti šajā grāmatā? Tie, kas atzīst Jēzu Kristu par Dievu, Kurš ir miris par viņu grēkiem un augšāmcēlies, un tie, kas dzīvo kopā ar Viņu un cīņu izcīna līdz galam. Pārējos tiesā pēc darbiem un viņi ellē saņem dažādus sodus, atkarībā no grēku smaguma. Es domāju, ka smagāko sodu saņems tie, kuri grēko pret dzīvā Dieva draudzi, ikviens, kurš tevi cenšas novērst no ticības, cilvēki, organizācijas un kustības, kas cīnās pret draudzi, reliģiozās draudzes, ja tās nepazīst Kristu un cīnās pret dzīvām draudzēm, ikviens, kurš iziet no draudzes un sāk aprunāt, šķelt un cīnīties pret draudzi. To var atrast arī Dieva vārdā: visi grēki tiks piedoti, bet Svētā Gara zaimošana nekad netiks piedota (Lūkas 12:10). Cik ilgi ellē turpinās sods? Mūžīgi mūžos.

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa 5:24)

Tu lasi Dieva vārdu un baidies no tiesas, bet, ja tu tici Jēzum, Viņš ir tavs Glābējs, ar kuru tev ir personīgas attiecības, un ej līdz galam, tu tiesā nenāc. Tajā brīdī, kad tu nomirsti šeit uz zemes, Dieva eņģeļi atnāk tev pakaļ un nogādā tieši debesīs. Manā dzīvē pirms Dieva man ir bijusi ārpus ķermeņa pieredze. Aptuveni trīs reizes es attapos izgājis no sava ķermeņa, un tas nebija no manis atkarīgs, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc es sāku domāt par to, ka es neesmu tikai miesa, es nevaru tā vienkārši nodzīvot savu dzīvi un pēc tam pārstāt eksistēt. Bērnībā es prasīju mammai: “Kur es būšu, kad nebūšu?” Viņa atbildēja: “Nekas nebūs, būs tikai tumsa.” Tā mācīja Markss un Ļeņins. Tātad ticīgais cilvēks pēc nāves nonāk debesīs. Ja tu Bībelē lasi par kādām tiesām, tas neattiecas uz tevi, ja esi pieķēries Kristum. Ticīgie tiesā nenāk. Tiesāti tiek tikai tie, kuri nav ierakstīti dzīvības grāmatā.

Kā izskatās ellē?

Ir dažādas liecības no cilvēkiem, kuri tur ir pabijuši un atgriezušies, bet par pamatu var ņemt tikai to, kas ir rakstīts Dieva vārdā. Ir daudzas elles ilustrācijas, bet ir jāņem vērā, ka tās ir atklāsmes cilvēkiem, kuras nav pilnīgas.

“Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” (Mateja 8:11-12)

Jēzus saka, ka būs cilvēki, Valstības bērni, kuri domā, ka tic Dievam, viņi apmeklē draudzi, baznīcu ar krustu galā vai bez tā, ar dūmiem vai bez dūmiem, saprotamā valodā vai nesaprotamā valodā, ar modernu mūziku vai vecmodīgu mūziku, ar zemē krišanu vai zemē nekrišanu, un tajā pašā laikā Valstības bērni būs tie, kas nonāks ellē – tas, ka tu sēdi draudzē, nenozīmē to, ka tu būsi debesīs. Glābj tikai personīga ticība Kristum. Kolektīva ticība Kristum neglābj. Vai tu tici Kristum?

Bībelē prioritāte ir Jēzus vārdiem. Un Viņš saka, ka ellē būs kaukšana un zobu trīcēšana, un galēja tumsība, tātad būs šausmīgas mokas. Ir cita Rakstu vieta, kur Jēzus saka, ka ir labāk, ja tava roka tevi apgrēcina, nocirst to un aizmest prom, jo labāk ir bez vienas rokas ieiet debesīs, jo garīgo roku nevar nocirst, nekā ar abām rokām aiziet uz elli. Ir cilvēki, kas uzskata, ka debesīs visi cilvēki būs apmēram trīsdesmit gadus veci – spēka un skaistuma plaukumā.

“Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus. Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus. Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni. Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” (Mateja 3:7-12)

Šī ir pirmā Rakstu vieta, kuru es izlasīju Bībelē, un tas notika Valmieras cietumā, kur tiku aizturēts uz aizdomu pamata, gaidīju izmeklēšanu un pabiju tur kādu pāris mēnešus. Es sapratu, ka man būs jāsēž cietumā ļoti daudz gadu, biju vainīgs vairākos pārkāpumos, bet negribēju visu dzīvi pavadīt aiz restēm. Kamerā bija Bībele. Mans kameras biedrs bija apmēram četrdesmit cilvēku bandas vadonis Tālbergs, un es atceros viņa vārdus tajā brīdī, kad paņēmu rokās Bībeli: “Mārci, tu nojūgsies!” Viņš arī bija lasījis Bībeli, acīmredzot respektēja to, kas es to lasu, bet izvairījās. Es atšķīru tieši šo Rakstu vietu. Mani šī Rakstu vieta ļoti uzrunāja. Līdz šim es par Bībeli biju domājis: “Tur nekas nav saprotams, tas nav iespējams.” Taču šī Rakstu vieta man bija pilnīgi saprotama. Es esmu tas koks, kam cirvis jau ir pielikts, ja es nesākšu nest augļus jeb darīt pareizas lietas attiecībā pret Dievu un cilvēkiem, es tikšu nocirsts un diez vai ilgi dzīvošu. Lūk, kā šī Rakstu vieta mani uzrunāja.

“Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.” (Mateja evaņģēlijs 3:12)

Kas nonāk ellē? Pēc šīs Rakstu vietas, ikviens, kas nenes labus augļus, atgriešanās augļus. Ja tu esi pieņēmis Kristu, tam ir jābūt redzamam tavā dzīvē, bet, ja tavā dzīvē nav atgriešanās augļu, tad cirvis tev jau pie saknēm ir pielikts. Ja tu neapdomāsies un nesāksi nest Dievam augļus, tas var beigties ar to, ka tu domāsi: “Es apmeklēju draudzi un kaut kā jau dzīvoju. Dievs jau ir žēlastības pilns un piedod man visus grēkus, caur Jēzus upuri esmu glābts, un es varu dzīvot kā es gribu.” Ja tu tā sāc domāt, tu vari attapties tādā brīdī, kad tu jau esi miris un eņģeļi nes tevi ne Ābrahama klēpī, bet pazemē. Šī Rakstu vieta man palīdzēja atgriezties pie Dieva. Tātad elle – tas ir labi! Ja mēs uz to pareizi skatāmies, tad tas ir labi. Protams, elle pati par sevi nekas labs nav. Man elle noteikti ir palīdzējusi. Nedomā, ka tev nepārtraukti jādomā par elli un par to, ka tik tur nenonākt. Bet ir šad tad jāatceras, ka ir tāda elle.

“Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.” (Atklāsmes grāmata 22:12)

Pēc darbiem atmaksā tikai tiem, kas netic Kristum, jo ticīgie tiesā nenāk.

“Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.” (Atklāsmes grāmata 22:14-15)

Šeit ir domāti cilvēki, kas ir kā suņi. Bībelē ir šāda Rakstu vieta, un tas liek mums padomāt par to, kā mēs dzīvojam.

 Kas mūs glābj no elles?

“Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (1.Korintiešiem 15:55-57)

Ir tikai viens ceļš no elles uz debesīm – Jēzus! Nevis tas, ka tu dari labus darbus. Tu vari dzīvot, cik pareizi tu vēlies, bet tas neglābj tevi no elles. No elles glābj Kristus, ticība Viņam. Kad mēs ticam Viņam, mēs mainām savu dzīvi Kristus spēkā un nesam atgriešanās augļus. Ja šādu augļu nav, tas nozīmē, ka tu Kristu nepazīsti.

“Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.“ (Atklāsmes grāmata 3:16)

Nedomā, ka tev jābūt aukstam, – ja tu esi auksts, tu neesi Viņā un Viņš nevar tevi atgrūst, bet remdenos var. Remdeni ir tie draudzes locekļi jeb “atsēdētāji”, kuri formas pēc apmeklē draudzi, to sauc arī par reliģiju. Tev šad tad ir kāda lūgšana, šad tad palasi Bībeli, bet tava dzīve neliecina par to, ka tu piederi Viņam. Tu neliecini, tu nekalpo, neuzņemies pienākumus, tas viss norāda uz remdenumu, tu neesi karsts. Stīvs Hils ir teicis: “Ir tikai viena pareizā temperatūra un tā ir – karsts!” Remdenums attālina no Kristus un galu galā var aizvest no Viņa pavisam. Tas nenozīmē, ja tu šodien esi remdens un neko negribi darīt un neesi lūdzis, ka tāpēc tu būsi ellē. Bet šādai remdenībai turpinoties, tā tevi var aizvest prom no Kristus.

“Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik dienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm, un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis. Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī. Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā! Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars – ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas. Un turklāt starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums pie mums. Bet tas teica: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu! Jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā. Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa. Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos. Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.” (Lūkas evaņģēlijs 16:19-31)

Stāsts par bagāto vīru un nabago Lācaru. Šeit ir atrodamas atbildes tam, kas pēc nāves notiek, kā notiek pārcelšanās uz to pasauli. Vai ir slikti dzīvot bagātībā un līksmībā? Nē, tas nav slikti, bet šis vīrs ar to visu bija pazaudējis pašu galveno – ticību Dievam. Bagātais nonāca ellē un tur cieta mokas. Šie raksti ir divus tūkstošus gadus veci, un tas tev ir jāsaprot. Tie ir citi laiki un cits runas stils, tas nenozīmē, ka burtiski ar pirkstu bija jādzesē, bet ellē nav ūdens, galēja tumsība, kur ir mokas un nav ūdens, ir slāpes. No elles uz debesīm nav ceļa. Mācība, ka pastāv šķīstītava, ir velna meli. Tas nav saskaņā ar Dieva vārdu. Cilvēks mirst tikai vienu reizi un pēc tam ir tikai divas vietas, kur var pavadīt mūžību – vai nu debesīs, vai ellē. Tādas šķīstītavas nav. Vai arī tev priesteris prasa, lai tu iemaksā naudu, un viņš aizlūgs par mirušajiem radiniekiem, kas, iespējams, ir ellē. Aizlūgs, uzliks svecīti un lūgšanas dēļ dabūs mirušo debesīs – tie ir velna meli! Neviens cilvēks nevar ar lūgšanām, svecītēm vai naudu pārvietot kādu uz debesīm. Tā ir mūsu pašu izvēle, kur tu gribi pavadīt mūžību – debesīs vai ellē. Kur tu būtu, ja tu šodien nomirtu? Starp elli un debesīm ir nepārvarams bezdibenis, un nav iespējams pēc nāves vairs kaut ko mainīt. Pēc nāves nav bezsamaņas stāvoklis vai miegs. Var jau izdomāt, lai uz kapakmens kaut ko uzraksta, es uz sava gribētu uzrakstu: “Manis šeit nav, es ticēju Viņam, un esmu tur pie Viņa, mūžīgā līksmībā.”

Ko nozīmē tas, ka bagātajam vīram slāpa? Kādas mokas ir ellē? Būs tas viss, kas ir šeit virs zemes, lai arī tur cilvēki nav šajā miesā, bet viņiem ir jauna miesa, un viņi jūt visas tās pašas mokas, ko jūt šeit, tikai daudz spēcīgāk. Kad cilvēks nomirst, pēc viņa atnāk eņģeļi, esmu lasījis par to, ka pēc sejas var pateikt, kādi eņģeļi cilvēkam atnāk pakaļ nāves brīdī. Ja tu domā, kādi eņģeļi tev nāks pakaļ, tas ir atkarīgs tikai no tevis. Youtube ir dažādi paranormālo parādību video, tur ir redzams, ka eņģeļi apciemo dzīvokli, un pēc tam mirst cilvēki. Tas nozīmē, ka kādreiz tas ir tik spēcīgi, ka to pat var pamanīt ar neapbruņotu aci.

Bagātais lūdza, lai nabago sūta uz tēva namu pie radiniekiem, lai brīdinātu par elli, un viņi varētu izbēgt no tās. Tiešām ir bijuši cilvēki, kas liecina par to, ka ir redzējuši elli, bet pat tas neko nemaina. Cilvēki domā: “Ja es redzēšu elli, tad es tai ticēšu.” Kad tu to redzēsi, tad būs jau par vēlu. “Ja es redzēšu Dievu, tad es ticēšu Viņam.” Taču šie cilvēki visas savas dzīves laikā ir teikuši NĒ Dievam. Ir tikai viens secinājums – ir jātic un nav jāgaida pārdabiska balss no debesīm vai kādas īpašas zīmes vai pierādījumi. Jātic tam, ko sludina mācītājs, jātic draudzes mācītājam no Dieva, nevis jāgaida īpaši brīnumi. Ir Dieva vārds – Bībele, tici tai! Dievs saka: “Viņiem ir Mozus un pravieši, lai tic viņiem!” Kas ir pravieši? Mācītāji ir pravieši. Tici tam, ko mācītājs sludina no Dieva vārda, un skaties pats, salīdzini ar Dieva vārdu, vai tā ir, kā tev sludina. Pats pēti un atklāj Dieva vārdu!

Nosacījumi, kā nokļūt ellē:

1. Neturi desmit baušļus;

Ja tu nemaksāsi cenu par desmit baušļu ievērošanu, tu vari pēc nāves attapties tajā vietā, kur tu negribi nonākt. Ja tu domā, ka bauslība neattiecas un Jauno Derību, tad tu dzīvo tumsībā un nelasi Bībeli.

“Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.” (Mateja evaņģēlijs 5:17)

Tas nozīmē, ka Jaunās Derības laikā desmit baušļi ir elementāra prasība katram ticīgajam. Prasība, ko ikviens var izpildīt. Ne perfekti līdz galam, bet tomēr šos baušļus Dievs prasa izpildīt, un, ja mēs nemaksājam cenu, lai šos baušļus izpildītu, galu galā varam attapties ellē. Pirmais bauslis: “Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Es gribu dažus no baušļiem atgādināt.

Piemini sabata dienu. Nav svarīgi, kas tā ir par dienu, bet ir svarīgs princips, ka tu turi šo dienu, sanāc kopā draudzē, pielūdz un slavē Dievu. Faktiski tās ir arī mājas grupiņas, ja tu neregulāri apmeklēsi mājas grupiņu un draudzi, beigu beigās tu vari nonākt pazemē, ne tie eņģeļi var atnākt pakaļ.

Godini savu tēvu un māti. Tas ir princips godāt garīgos līderus, vadītājus. Ieklausies, ko viņi runā, nesacelies pret garīgajiem vadītājiem, jo sacelšanās pret garīgajiem vadītājiem ir sacelšanās pret Dievu, kam seko aprunāšana un karš pret draudzi, kas var novest tajā punktā, ka atnāk pakaļ ne tie eņģeļi.

Tev nebūs nokaut. Skaidrs, ka mēs nevienu nenogalinām. Kā ir ar abortiem? Izrādās, ka sievietei, kas ir izdarījusi abortu, par 800 reizēm palielinās risks saslimt ar krūts vēzi. Tā viss ir saistīts. Vai kristiešiem ir pieņemams aborts? Tu zini, ko vispār dara ar šiem bērniem? Kaut kur Šveicē dzīviem bērniem atplēsa vaļā galvas un no tām izņēma vajadzīgās vielas. Vai tu zini, ka pēc mūsu valsts likuma tu nemaz nepiederi pats sev? Ir pat speciāls iesniegums, kuru neuzrakstot, tavu ķermeni pēc nāves var izmantot kā donoru, ņemot ārā jebko. Vai saproti, kādā valstī mēs dzīvojam? Ja neuzraksti speciālu iesniegumu, tavu ķermeni var pārdot! Tev nebūs nokaut – tas atteicas uz daudzām sfērām, arī uz emocionālu nogalināšanu. Ar vārdiem arī var nogalināt. Seko savai mēlei jeb tam, ko tu runā. Šīs lietas var novest pie nepareiza eņģeļa apmeklējuma.

Tev nebūs laulību pārkāpt. Iespējams, tu domā, ka laulību nepārkāp. Bet kā ir ar pirmslaulību attiecībām? Cilvēks vēl nav draudzes priekšā salaulājies, bet jau maigojas ar otru cilvēku. Kā ir ar to? Kas ir laulības pārkāpšana? Tās ir jebkādas erotiskas, seksuālas attiecības ārpus laulības, arī pirms vai pēc tās. Pārkāpjot šo Dieva likumu, tu vari nonākt tajā vietā, kurā nevēlies būt. Kā ir ar laulības pārkāpšanu fantāzijās? Kā ir ar pornogrāfijas skatīšanos? Arī šīs lietas ir laulības pārkāpšana. Jēzus saka, ka tas, kas uzskata sievieti to iekārodams, laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.

Tās visas ir elementāras prasības, ko Dievs grib, lai mēs izdarām – desmit baušļi. Ir skaidri rakstīts, ka laulības pārkāpējus Dievs sodīs. Tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko, tev nebūs iekārot – lūk, baušļi. Un viens no pirmajiem ir bauslis – nedarini sev elka tēlus. Kas ir elku tēls? Tas ir jebkas, kas tev ir svarīgāks par Dievu. Un pirmais bauslis nozīmē to, ka ir tikai viens Dievs. Un ja es paralēli Kristum atzīstu vēl citus Dievus, tad tas ir tiešs ceļš uz elli. Jebkuras viltus reliģijas, kas neatbilst Bībeles mācībai, ved tiešā ceļā uz elli. Es uzskatu, ka daudzas baznīcas iet taisnā ceļā uz elli, un lielākā daļa cilvēku attapsies tieši tur, jo viņi to būs izvēlējušies. Skatījos, ka nesen ir izdota populāra latviešu mācītāja grāmata, kurā tiek slavināts homoseksuālisms kā norma, kā arī dažādas citas lietas. Piemēram, Zviedrijas luterāņu baznīcā bīskaps ir atklāta lesbiete. Vismaz pirms kāda laika vēl bija. Ir rakstīts: ja kāds no mums krīt grēkā, mums ir aizstāvis Dieva priekšā, Jēzus Kristus. Un tomēr, lai būtu normāls, veselīgs balanss, ir nepieciešama šī mācība, ko es šodien mācu.

2. Atzīsti citus ceļus pie Dieva;

Tas būs drošs ceļš uz elli.

3. Personiskas attiecības ar Dievu;

Nevajag disciplinētas personiskas attiecības ar Dievu. Nedisciplinē sevi un nepiespied sevi lūgt. Kad gribēsies lūgt, tad lūdz! Arī tas būs drošs ceļš uz elli. Ne tāpēc, ka tu nelūdzi, bet tāpēc, ka tā dēļ tu attālināsies no Jēzus un atstāsi Viņu.

4. Noliec darbu augstāk par Dievu;

Vēl viens nosacījums, ko darīt, lai nokļūtu ellē – dienās, kad ir dievkalpojums vai mājas grupiņa, izvēlies strādāt.

5. Klausi cilvēkiem vairāk nekā Dievam;

Tāpat arī klausi savu mammu, brāli, tēti un draugus vairāk nekā draudzes mācītāju un līderus. Tas ir ļoti plats ceļš uz to pašu vietu.

6. Kurni pret draudzi un mācītāju;

7. Centies visu darīt pēc sava prāta;

8. Neieklausies Dieva vārdā un savā vadītājā;

9. Nebrauc uz inkaunteru.

Man šķiet, jau vairākas reizes kristīgajā radio ir izskanējuši vārdi, ka Bībelē nav minēts nedz G12, nedz arī inkaunters. Tie arī ir tie gudrie teologi, kas runā muļķības. Kā var Bībelē nebūt inkaunters? Jēzus taču izdzina ļaunus garus un dziedināja slimos! Pāvilam un citiem cilvēkiem bija tikšanās ar Dievu. Tas viss ir inkaunterā! Tāpat arī par G12 sistēmu – Jēzum taču bija divpadsmit mācekļi! Kā var nebūt Bībelē māceklība? Tātad, ja tiešām vēlies nokļūt ellē, nenāc tur, kur ir māceklība, nemācies Bībeles un līderu skolā un pavisam noteikti arī nekristies un neuzņemies draudzē kalpošanu. Būs tev vairāk laika aprunāšanai, strīdiem un kurnēšanai. Un nekādā gadījumā neevaņģelizē – ne internetā, ne arī uz ielas. Tas būs labs, plats ceļš uz elli.

Dienvidkorejā ir lielākās evaņģēlisko kristiešu draudzes, un tur ir daudzi tādi mācītāji kā Jongi Čo. Viens no tiem ir Džeiks Roks Lī. Viņa draudzē ir vairāki simti tūkstošu cilvēku. Šim cilvēkam ir atklāsme par elli. Dievs viņam ir parādījis to, kas notiek ellē. Mēs to nevaram ņemt kā neapstrīdamu pierādījumu, tomēr mēs varam ņemt vērā to, kas ir atklāts viņam. Lūk, dažas ilustrācijas. Trešā līmeņa sods ir tad, kad uzstājas pret Dievu, zaimo Svēto Garu, karo pret dzīvajām draudzēm, saucot tās par sektām bez Bībelē balstītiem pierādījumiem: cilvēks ir piesiets pie koka, būdams savā miesā, kas atšķiras no šīs zemes miesas. Dēmoni ar cūkas maskām asina cilvēka priekšā instrumentus, lai psiholoģiski viņu ietekmētu. Ar ņirgāšanos tuvojas un sāk nogriezt ķermeņa daļas, sākot ar pirkstiem, griežot daļas centimetra lielumā. Izrauj pa vienam visus iekšējos orgānus, lēnām izurbj acis, nogriež lūpas, vaigus, seju, novelk ādu. Pēc tam miesa atkal ataug. Tad ir neliels atelpas brīdis, un atkal tiek asināti instrumenti. Un tas viss kā rakstīts – mūžīgi mūžos. Vai tu gribi tur būt?

Nākamais: mocības rezervuārā ar verdošu šķidrumu. Laulāts pāris ir nonācis ellē. Savā sirdī sieva ticēja Dievam, taču pakļāvās savam bezdievīgajam vīram un uzstājās pret Dievu. Ellē viņus abus pēc kārtas ielaiž šausmīgā, verdošā, smirdīgā šķidrumā. Cilvēks uzpūšas kā krupis, acis iziet no orbītām, un katru reizi, kad kāds grib izlīst no turienes, dēmoni ar kājām, uz kurām ir dzelzs naglas, iedauza cilvēku atpakaļ šķidrumā. Viens skatās, otrs cieš. Šķidrums ir caurspīdīgs, lai visu varētu redzēt. Tas, kurš vēro, lūdz, lai otru apžēlo, taču kad vienu moka, otram ir brīdis atpūtai. Un kad viņi to pamana, tad sāk lūgt, lai otru moka vēl. Tad viņi sāk viens otru lādēt un apvainot, ka viņa dēļ viņš atrodas tur. Vīrs saka: ‘’Tu atbalstīji mani manos ļaunajos darbos.’’ Jo vairāk viņi lād viens otru, jo vairāk dēmoni priecājas un līksmo par šo pāri.

Vēl kāda ilustrācija, kurā šī mācītāja cilvēki (vesela ģimene) atkāpās no Dieva un pēc tam uzstājās pret draudzi. Caur Lī Dievs šajā ģimenē bija dziedinājis tēvu, un kāds cits ģimenes loceklis pat bija mācītāja palīgs. Viņš saviem mērķiem sāka pret cilvēkiem izmantot Dieva doto vārdu, sāka liecināt pret draudzi, Svēto Garu, ģimene sāka dzīvot grēkos. Šis tēvs nomira, un Dievs parādīja šiem cilvēkiem, kas viņus sagaida ellē, un kas jau notiek ar šo tēvu. Ilustrācija ir šāda: viņi bēg no lidojošiem dēmoniem. Visi asinīs un rokas saplēstas no rāpšanās uz augšu. Kukaiņi tos panāk, un cilvēkiem nokrītot, sāk viņus grauzt. Ģimene raustās, kliedz un lād viens otru, izgāžot lielu ļaunumu. Bērni pie smirdošas asins upes rok zemi līdz asinīm un meklē pārtiku, kož viens otram un cīnās. Tuvāk upei bērni ierakti līdz kaklam zemē, kukaiņi ēd viņu galvas, kuras pietūkušas tā, ka nevar pazīt, un bungādiņas pārplīst no dēmonu smiekliem. Dēmoni sēž uz galvām vai uzkāpj ar naglainām kājām.

Tālāk seko uzskaitījums par to, kā bērniem tur viss ir. Diemžēl, šo ceļu bērni arī paši izvēlas, izņemot zīdaiņus un tādus, kuri vēl neko neapzinās. Bet ir rakstīts, ka pat 2 – 3 gadus veci bērni nezin kāpēc tur ir. Tie meklē mammu, tēti, bet neatrod. Tie bradā viens otru līdz asinīm, dēmoni tos sit ar pletnēm un bradā. Viņi nav grēkojuši, jo nevar izlemt, bet iedzimtā grēka dēļ ir ellē. Lūk, tā Džeiks Roks Lī raksta. Viņš raksta arī par to, kā vecāki savus bērnus nepareizi audzina, nestāsta par Dievu, neņem līdzi uz draudzi, bērni pieņem nepareizus lēmumus un līdz ar to arī nonāk ellē. Ir dažādas teorijas par bērniem, ka viņi visi nonāk debesīs, bet paskaties uz dažiem labiem bērniem, piemēram, nepilngadīgas meitenes nosit sievieti – kā šie bērni var būt debesīs? Tikai tāpēc, ka viņš ir bērns? Debesīs nav bērnu tiesību inspekcijas.

Uguns jūrā cilvēki tiek iegremdēti degošā maisījumā, kur redzamas ir tikai galvas. Viņi cenšas izkļūt un lec kā sāls uz pannas, bet nespēj. Viņi mīda cits citu, bet viss veltīgi – miesa un iekšējie orgāni izdeg un pēc tam atkal atjaunojas. Viņi skaļi kliedz no sāpēm un murgo. Acis kustās, pildās ar asinīm, kļūst tumšas. Smadzenes neiztur un plīst. Kādu brīdi ir redzama cilvēka miesa, pēc brīža jau atliek tikai viņa gars. Tad miesa atjaunojas un viss atkārtojas. Nav iespējams nomirt, izdarīt pašnāvību, zaudēt samaņu, ne mirkli atpūsties. Tikai nebeidzamas šausmīgas mokas. Cilvēki ar trešās pakāpes apdegumiem stāsta, ka sāp tā, ka var sajukt prātā. Šīs bija dažas no mācītāja uzskaitītajām ilustrācijām.

Ar šo visu mēs varam saprast, ka elle ir, un ka daudzi cilvēki, kas domā, ka nonāks debesīs, tomēr nonāks ellē tikai tāpēc, ka viņi ir izvēlējušies dzīvi bez Kristus, vai arī ir Viņu iepazinuši un tomēr nav nesuši atgriešanās augļus, un līdz ar to viņi ir nonākuši punktā, kad ir atstājuši Jēzus žēlastību.

’’Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.’’ (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

“Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:5)

Jēzus samaksāja pilnu cenu par mums. Viņš nomira, lai tu baudītu debesis. Viņš visas cilvēces grēku smagumu uzņēmās uz Sevis. Un mūsu sāpes Viņš bija uzkrāvis Sev. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Ir viens ceļš, lai izkļūtu no elles un dzīvotu debesīs mūžīgi, un šis ceļš ir Jēzus Kristus.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā nokļūt ellē?” pierakstīja Ieva Našeniece, Anna Krista Eškina un Marta Līdeka, rediģēja Ieva Našeniece