Pirmdienas līderu sapulci mācītājs Mārcis Jencītis sāka ar vārdiem draudzei: „Es jūs visus ļoti mīlu!”
Kas ir visu laiku labākais līderis? Jēzus! Ja mēs gribam mīlēt cilvēkus un kalpot viņiem tā, kā kalpoja Viņš, tad mums ir jāpielieto tie paši principi, kurus pielietoja Viņš. Mēs gribam savās grupiņās redzēt dziedinātus, svētītus, augošus, pieaugošus, stipri uz savām kājām stāvošus cilvēkus, bez „putras” galvā. Esmu pamanījis vienu lietu, kamēr kalpoju Dievam kā mācītājs. Tā ir patiesība, ko teica Riks Vorens: „Mums ir jāķer zivis, jāgana avis, bet mums nav jādzen āži aplokā.” Kas ir avis? Tie ir cilvēki, kas vēlas, lai Dievs viņus gana un ceļ. Varbūt viņiem kaut kas neizdodas, bet viņi izrāda vēlēšanos gan ar vārdiem, gan ar darbiem. Tie ir cilvēki, kuriem varam kalpot un tas nesīs augļus.
Kas ir zivis? Tie ir cilvēki, kas vēl nav glābti, bet ar kuriem varam pavadīt laiku, kalpot viņiem. Viņi vēl nevēlas kalpot Jēzum, taču viņi vēros tavu dzīvi un darbus, varbūt uzklausīs to, ko tu stāsti viņiem par Jēzu. Varbūt tu viņus vari uzaicināt uz kādu pasākumu. Tās ir nākamās avis.
Kas ir āži? Tie ir tādi cilvēki, kas uzskata sevi par avīm, taču tad, kad gribi Dieva veidā viņiem kalpot, viņi neatļauj to darīt. Viņi apmeklē draudzi, bet nezina, kāpēc. Viņi negrib mainīties. Man ir viens briesmīgs secinājums. Kad man šķiet, ka šis „putrainais” cilvēks mainīsies, viņš vienalga saglabā savu veco prātu. Viņam vienmēr ir problēmas, kuras var atrisināt tikai paklausot Dieva gribai. Taču tad, kad tu mīlestībā gribi viņam atklāt Dieva gribu, viņš atņirdz pret tevi zobus. Tu tērē laiku, parādi mīlestību. Diennaktī ir tik maz laika, ko varam veltīt cilvēkiem ārpus darba, gulēšanas, Dieva lūgšanas. Vai varam atļauties šo dārgo laiku tērēt „putrainiem āžiem”? Nē! No šī cilvēka 99% nemainās, bet 0.01% izmainās pēc tam, kad esi viņam veltījis 10 gadus. Labāk pat nesākt, jo viņš tik un tā pazudīs, sašķels tavu grupiņu, nozags tavu laiku.
Es ļoti vēlos, ka mēs makšķerējam zivis! Ka mēs laiku, kas mums ir, veltītu cilvēkiem no pasaules, no ielas. Aizej labāk pie kaimiņa iedzert kafiju nekā ar „āzi” pavadi laiku. Zini, kā parasti uzvedas āzis? Viņš parasti izmet kādu joku, pēc tam pats uzmet lūpu un gaida, kad tu zvanīsi un skriesi viņam pakaļ. Viņam trūkst uzmanības. Viņš saka, ka bērnībā mājās viņu nemīlēja pietiekami, tev tagad viņš ir jāmīl. Viņš neprot citādāk pievērst sev uzmanību kā uzmetot lūpu.
Es aicinu mūs visus – ķersim zivis, ganīsim avis un āžus atstāsim savā vaļā! Nedzīsim viņus aplokā! Putra ir putra! Ja cilvēks nāk mūsu draudzē no citas draudzes, tad tikai ar vienu mērķi – šeit kalpot! Pretējā gadījumā – kāpēc maina draudzi? Es nerunāju par mirušām vietām, bet gan draudzēm, kur arī varēja kalpot. Maina vienu draudzi, otru, trešo, maina grupiņas vienu pēc otras – tie ir laika zagļi.
Jēzus kalpoja tieši šādā veidā. Viņam bija trīs lietas, ar kurām Viņš kalpoja cilvēkiem – Viņš mīlēja, piepildīja vajadzības un skaidri un saprotami mācīja. Viņš mīlēja arī pazudušos. Ar ko Viņš vairāk pavadīja laiku? Ar reliģiozajiem vai pasaulīgajiem cilvēkiem? Ar ko viņš sēdēja pie galda? Tur bija kāds farizejs, kāds dzērājs, muitnieki un visi citi. Viņš mīlēja cilvēkus.
Cilvēkiem vajag draudzību, sapratni un uzklausīšanu. Viņiem ir tāda vajadzība. Svētdien mēs atklājām draudzi Saldū ar 32 cilvēkiem. Bija labas telpas un jauka atmosfēra. Tur bija kāda sieviete, kuru atveda Rīgas cilvēki, viņas bērni. Viņa bija dievkalpojumā pirmo reizi mūžā. Es jautāju, kā viņai patika. Viņa teica, ka viņai paticis, kā viņu pie durvīm mīļi sagaidījuši, viņai bija pievērsuši uzmanību. Kad tu pēdējo reizi uzsiti pa plecu kādam pagānam? Novēlēji, lai viņam veicas? Viņš tad jūtas mīlēts un gaidīts.
Jēzum bija pareizā prioritātes. Kad kanaaniešu sieviete nāca lūgt, lai Viņš dziedina viņas meitu, Viņš teica, ka vispirms ir sūtīts pie Izraēla tautas, pie saviem tautas brāļiem, kurus Viņš vislabāk saprata un vislabāk varēja palīdzēt. Kādi cilvēki nāks mūsu draudzē? Kā viņi ģērbsies? Paskaties uz savu kaimiņu, kas sēž tev blakus! Lūk, tā!
Tātad, kā Jēzus kalpoja cilvēkiem? Mīlēja, piepildīja vajadzības un skaidri mācīja.
Laura Zeniņa.