Kā pareizi mācīties uzvarēt

Svētrunas atslēgas vārds – mācīties.

Es nestāstīšu par lūgšanām, par gavēni, par tādām pamatlietām, kā uzvarēt, bet tieši kā mācīties šīs pamatlietas. Tu ļoti labi zini, kas ir lūgšana, gavēnis, Dieva vārds – tas viss tev vairāk vai mazāk ir skaidrs. Tomēr šīs lietas ir jāmācās pielietot pareizā secībā un uzvarēt. Tātad, lai dzīvotu uzvaras pilnu dzīvi, pilnvērtīgu dzīvi, lai sasniegtu mērķus, kurus tu nospraud, būtu ļoti labi, ja tu tos saskaņotu ar Dieva vārdu. Tāpēc ir jāmācās, lai šos mērķus varētu sasniegt. Viens mazs sasniegts mērķis ir maza uzvara, liels sasniegts mērķis ir liela uzvara. Bet nodzīvot visu dzīvi Dieva slavai, izdarīt daudz labu darbu Dievam par godu, tas ir daudz vairāk, tas ir ļoti liels mērķis, un ir jāmācās gūt lielas uzvaras.

„Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācieties no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. ” (Mateja evaņģēlijs 6:28–29)

Jēzus māca par zūdīšanos, ko mēs ēdīsim, ko mēs dzersim, ko mēs ģērbsim. Un Viņš saka: „Pa priekšu ir Dieva valstība, pēc tam pārējās lietas.” Jo ir pareizi jāsaliek prioritātes. Jēzus māca mācekļus, un mācekļi ir tie, kuri mācās. Tie ir tie cilvēki, kuri pavadīja kopā ar Jēzu laiku, lai mācītos, kā uzvarēt, kā piepildīt Dieva misiju, kā kļūt par pilnvērtīgiem cilvēkiem, kā dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un vēl citiem palīdzēt. Un viņi mācījās, kā to pareizi darīt. Un Jēzus saka: „Mācieties pat no puķēm.” Tas nozīmē, ka mums ir jāmācās itin no visa, ko mēs redzam, ko mēs jūtam, ko mēs dzirdam. Ir jāmācās no dažādiem apstākļiem, no tā, kas ar mums notiek, jāmācās arī no Dieva vārda, ir jāizmanto absolūti viss.

Sprediķi, kurus es sludinu visbiežāk, ir tieši no Bībeles, un tie rodas, kad es lasu Dieva vārdu un Dievs mani caur to uzrunā. Bet reizēm ir arī no citiem avotiem, līdzīgi kā Jēzus saka: „Mācieties no puķēm laukā.” Tu vari uzlūkot ziedus, un tev var rasties tēma sprediķim. Dievs var uzrunāt caur ziediem, caur kādu cilvēku vārdiem, caur kādiem nepatīkamiem notikumiem vai citu cilvēku rīcības, piemēram, no mūsu valdības puses vai citas valsts valdības puses. No tā visa var rasties kaut kas labs.

„Kas labprāt panes pārmācību, tas mīl atziņu; kas neieredz rājienu, tas paliek nejēga.” (Salamana pamācības 12:1)

Tas, kurš mīl pamācības un mīl mācīties, tas mīl atziņu, kurš neieredz rājienu, tas paliek nejēga. Citiem vārdiem sakot, cilvēks, kurš nemācās, ir nejēga. Lai paskaidrotu sīkāk, izlasi nākamo rakstu vietu.

„Kā suns atkal apēd izvemto, tā rīkojas arī nejēga, bez mitas atkārtodams to pašu muļķību.” (Salamana pamācības 26:11)

Kad es biju pusaudzis, man bija suns, Čipa, viņš man nāca līdzi visur, es par viņu rūpējos. Un es ļoti labi atceros, kā viņam patika tieši šīs lietas, par kurām tu tikko lasīji no Salamana pamācībām. Kādreiz es vairākus gadus nodarbojos ar jāšanas sportu, un suns man bija vienmēr līdzi, es uz zirga, viņš man pakaļ. Un zirgi parasti atstāj aiz sevis tādas zaļganpelēkas, apaļas „bulciņas”, un manai Čipai tās ļoti garšoja. Tad, kad tie „zirgāboli” ir izžuvuši, sausi, to vēl varētu saprast, jo zirgs ēd sienu, zāli un auzas. Pat tad, kad tie bija svaigi, Čipa tur iebāza savu degunu.

Tātad, cilvēks, kurš nemācās no tā, ko jau ir piedzīvojis, ir pielīdzināms nejēgai, kurš atkārto vienu un to pašu kļūdu. Tas ir cilvēks, kurš nemācās no Dieva vārda, cilvēks, kurš nemācās no acīm redzamā. Dievs māca ne tikai no Dieva vārda, Viņš runā absolūti caur visu, ko mēs jūtam, redzam un dzirdam. Caur visiem procesiem, kuri notiek dabā, starp cilvēkiem, starp valstīm, politikā un ekonomikā. Dievs runā dažādos veidos, pat caur sapņiem, bet ar šo lietu, lūdzu, uzmanīgi.

Ja tu brauc ar mašīnu, tad tu noteikti esi nomainījis ziemas riepas, jo jau pavisam drīz naktīs un no rītiem būs mīnus pieci grādi. Tā kā mēs ar sievu svētdienās pārbraucam mājās vēlu naktī, vienos vai divos, un uz ceļa drīz būs ledus, man ir vajadzīgas ziemas riepas, un es tās nomainīju jau divas nedēļas iepriekš. Un, lūk, situācija, es braucu Rīgā pie akmens tilta un bremzēju kā parasti, ārā bija plus pieci grādi un līņāja lietus, bet mašīna pirms krustojuma slīdēja kā pa ledu. Mašīnai bija uzliktas pilnīgi jaunas, labas ziemas riepas. Pirmā doma man bija, ka vainīgas ir riepas. Un es atcerējos, ka pagājušajā ziemā, kad es biju nomainījis riepas, man bija līdzīga situācija. Un, ja es vairāk padomātu un pameklētu vairāk informācijas, un apjautātos zinošiem cilvēkiem, tad es saprastu, ka ziemas riepas lietainā, siltā rudens dienā vairāk slīdēs nekā vasaras riepas. Ziemas riepas labi ies pa ledu un pa sniegu, bet vasaras riepas ir paredzētas vasarai. Un, lūk, uz slapja asfalta, ja ir īpaši mīkstas ziemas riepas, tās mēdz slīdēt.

Ko tas nozīmē? Tad, kad tu nomaini ziemas riepas, vai tu vari braukt tāpat, vai tomēr tavi braukšanas ieradumi ir jāmaina? Sākotnēji ir jāpielāgojas jaunajai situācijai, ir jāpamēģina piebremzēt gan maigāk un lēnāk, gan arī straujāk, un saprast, kādi tad ir tie jaunie „apavi”, kā būtu pareizi. Ik reizi, kad tu nomaini mašīnai „apavus”, mašīnai ir citādāka uzvedība. Ir jāmācās no šādām situācijām, lai tās vairs neatkārtojas. Ja tu zini, ka tev pagājušajā gadā kaut kas tāds ir bijis, tad nākamajā gadā, pirms tu kaut ko nomaini, esi uzmanīgs. Lūk, kā mēs mācāmies uzvarēt un priekšlaicīgi “nenomirt”. Vai tas ir sīkums, kad krustojumā pie sarkanās gaismas tu nevari nobremzēt un slīdi uz priekšu, tikai tāpēc, ka tu aizmirsi, ka ziemas riepas uz asfalta slīd? Ja es esmu pieradis strauji bremzēt, tad tagad es vairs nevaru to darīt, un man tas nedrīkst aizmirsties katru reizi, kad tu nomaini riepas. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. V. Ļeņins ir teicis: „Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!”

Ir jāsaprot, ka nevar mācīties tikai no negatīviem notikumiem. Kad tu izdari kļūdu, tu no tās mācies un otrreiz pie tās vairs neatgriezies. Es neatkārtoju kaut ko negatīvu, lai atkal nesāpētu. Tu šodien nemācīsies, kā uzvarēt, bet tu mācīsies, kā pareizi mācīties uzvarēt. Ir jāmācās arī no pozitīviem notikumiem, no pozitīvām lietām, no veiksmes stāstiem. Kad tev kaut kas labi izdodas, mācies no tā un atkārto to! Kad ir kādas negatīvas lietas, mācies no tā un neatkārto to. Ir pozitīvas lietas, kas nes augļus tavā dzīvē, tāpēc mācies no tām un atkārto tās.

Kā pareizi mācīties uzvarēt:

a)    Dievs saka, un es paklausu Dieva vārdam.

Ja tu domā, kādus Bībeles komentārus labāk iegādāties un tev nesagādā grūtības krievu valoda, tad es noteikti tev iesaku šos: „Полноценная жизнь”, kas tulkojumā nozīmē – “pilnvērtīga dzīve”. Man ir dažādi Bībeles komentāri, bet šie, manuprāt, ir vienkāršākie, vistuvākie, visprecīzākie un labākie. Paņem savu Bībeli un saki tā: „Šī ir mana mīļākā grāmata, es mīlu Dieva vārdu, es mācos Dieva vārdu, es katru dienu gribu no Dieva vārda, tā ir mana dienišķā barība, tā ir mana populārākā grāmata.”

Mēs lasām Dieva vārdu, Dieva vārds nav šķirams no paša Dieva. Bībelē Dievs atklāj Sevi un Savu gribu. Es lasu un paklausu tam, kas tur ir rakstīts. Vislabākais, kā mēs varam mācīties, kā uzvarēt, ir “a” variants. Es negaidu problēmas, es nepārbaudu, vai tas darbojas vai nedarbojas, es negaidu arī pozitīvus rezultātus, es vienkārši paklausu Dieva vārdam. Mēs mācāmies no Dieva vārda, un mācāmies to, kas tur ir rakstīts. Bet nevis no viena Bībeles pantiņa, piemēram, „Tu bezdievīgiem satrieci zobus.” (Psalmi 3:8) „Dievs sadauzīs galvu Saviem ienaidniekiem.” (Psalmi 68:22) Tas nav jāsaprot burtiski. Es runāju par Bībeles kontekstu, par Bībeles mācību. Mēs lasām Bībeli un mēs saprotam kontekstu, kā pamatu ņemot Jēzus vārdus, nevis Veco Derību. Mēs lasām, studējam, mēs ņemam talkā Bībeles skolu un Bībeles komentārus. Tu pats atrodi, kāda ir Dieva griba tavai dzīvei, tu paklausi tam, ko Viņš saka. Ja Viņš saka: „Tev nebūs zagt,” tu nezodz. Ja Viņš saka: „Tev nebūs nokaut,” tad tu arī nenokausi, ne fiziski, ne garīgi, tu centīsies arī cilvēkus emocionāli neievainot. Es paklausu uz vārda tā, kā tur ir rakstīts.

Šī punkta negatīvā daļa – Dievs saka, un es nepaklausu. Un tam ir sekas.

„Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana.” (Salamana pamācības 9:10)

Kas ir visas gudrības sākums, kas ir visas mācības pamats? Tā Kunga bijāšana. Nekāda teoloģija, nekādas skolas, nekādas zināšanas, nekas, ko tu redzi cilvēkos, nevar būt svarīgāks par to, kā bīties Dievu. Tā Kunga bijāšana ir pats svarīgākais. Ja runa ir par mācīšanos, tad pirmkārt, mācies no Tā Kunga bijāšanas.

„Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mateja evaņģēlijs 11:29)

Kad tu atradīsiet atvieglojumu savai dvēselei? Kad tu mācīsies no Viņa. Un Jēzus virs zemes staigāja, ne tikai Dievs, bet arī cilvēks, Skolotājs saviem mācekļiem. Viņš teica: „Mācieties no Manis.” Mācieties no saviem garīgajiem vadītājiem, mācieties no mācītāja, skatieties uz viņu, kā viņš rīkojas attiecīgajā situācijā, kas viņam izdodas, to atkārtojiet, kas neizdodas, neatkārtojiet. Un nekad neaizmirsti, ka tu pats esi personība.

Kā pareizi pielietot šo pirmo punktu un mācīties no Dieva:

Ir draudzes, kurās cits citam mazgā kājas. Jo viņi burtiski izprot rakstu vietu, kur Jēzus mazgāja kājas Saviem mācekļiem. Es to attiecinu uz šodienu tā, ka, uzņemot ciemos cilvēku, tu iedod viņam čības vai arī pacienā ar tēju, izdari kādu pakalpojumu. Tajā laikā cilvēki staigāja pa ielām basām kājām sandalēs, un ielas tika piegāztas ar mēsliem, un vergi bija tie, kuri bagātu cilvēku mājās mazgāja saimniekiem kājas. Tā bija tradīcija, tā bija pie viņiem pieņemts, bet pie mums nav tā pieņemts.

Tāpat arī „Sveiciniet cits citu ar svētu skūpstu.” (2. Korintiešiem 13:12) Mums nav pieņemts bučoties savā starpā. Īpaši padomju laikā, kad visi politiķi savā starpā bučojās, bet Latvijā tas nav tā pieņemts. Mēs varam vienkārši samīļoties vai paspiest roku. Dažs labs man sasveicinoties tā gāž pa muguru, ka knapi var kājās nostāvēt. Nekas, es dažreiz arī izdaru tāpat pretī.

Mazā sirsniņa Evelīna inkaunterā bija kaut kur nokritusi un sasitusi muguru, atskrēja pie manis, lai es palūdzu par viņu. Es palūdzu un teicu: „Jēzus Vārdā, esi dziedināta!” un uzsitu pa muguru, un mazā sirsniņa apvainojās. Staigāja pa inkaunteru un stāstīja, ka mācītājs viņu sasita. Es mazliet pārspīlēju, bet kaut kas tamlīdzīgs tur bija. Mums draudzē aug liela dāma.

Daudzi Bībeles notikumi bija saistīti ar tās tautas kultūru, apstākļiem un tradīcijām. Tāpēc mēs cits citam kājas nemazgājam. Tas, ko tu tagad lasi, izklīdinās daudzas nepareizas lietas tavā galvā, kā arī dažādas šaubas, un tu sāksi saprast, pareizi mācīties un uzvarēt. Āmen.

Piemēram, septītās dienas adventisti mazgā cits citam kājas, tāpat ir vasarsvētku draudzes, kur arī tiek mazgātas kājas. Padomā pats, kas tā ir par pazemību, ka jāmazgā otra sasvīdušās kājas? Mums nav tādas tradīcijas – mazgāt kājas. Labāk izdari kādu pakalpojumu, ja tu gribi parādīt pazemību. Bet, ja tu esi tajā draudzē, kur ir tāda mācība, tev viss apmierina, bet tev nepatīk kāju mazgāšana, tev nāksies mazgāt kājas, jo tā mācība tajā draudzē ir no Dieva. Jo viņi to saprot tā. Un Dievs neskatās uz tādām niansēm, kurš mazgā kājas, kurš nemazgā.

Vienreiz dzirdēju kādu liecību, kuru stāstīja cilvēks, kurš ir bijis ellē. Mani piesardzīgu darīja viens teikums, kad cilvēks stāstīja, ka sievietēm, kuras atradās ellē, nebija lakatiņi uz galvas. Vai tad tiešām, ja mēs neliekam lakatiņus sev uz galvas, mēs nonāksim ellē? Mums nav tādas mācības. Tātad, tā cilvēka, kurš stāstīja šo liecību, draudzē bija pieņemts precētām sievietēm nēsāt lakatiņus. Bet tā ir tāda nianse, kas Dievam nemaz nav interesanta.

Ja mācītājs tā māca, ka tā ir jābūt, un tu to nedari, tu jau nepaklausi, tātad, tu nepaklausi draudzes mācībai. Tas nozīmē, ka arī citās lietās tu nepaklausīsi. Un, lūk, ja tu esi tur, tas ir tev no Dieva, ja tu esi šeit, tad te mums ir citādāk un arī no Dieva, un mēs lakatus nenēsājam. Tev ir jāievēro draudzes mācība un kārtības. Pirmais ir Bībele, otrais ir draudzes mācība ar visām niansēm. Tu nevari atnākt mūsu draudzē un teikt: „Šī mūzika nav no Dieva.” Ja tu esi šajā draudzē, tev ir jāpatīk mūsu dziesmām.

Ir draudzes mācības, ir dažādas nianses, piemēram, par tūkstošgadi. Es mācu un ticu, ka tad, kad Jēzus nāks otrreiz, pirms tam Viņš draudzi ņems pie Sevis. Ir citi, kuri tic, ka draudze paliks virs zemes, izturēs visas mocības, un tikai pēc tam Jēzus paņems pie Sevis tos, kuri paliks dzīvi. Tātad ir dažādas mācības. Patiesībā es esmu pārliecināts par to, ko es mācu, bet simtprocentīgu garantiju es nevaru dot, jo , piemēram, Atklāsmes grāmatā šīs lietas ir ļoti smalkas, lai ļoti precīzi visu iztulkotu. Bet viens ir skaidrs – Jēzus nāks otrreiz, un Viņš ņems Savu draudzi pie Sevis. Es gribētu, ka tas notiek pirms lielajām bēdām, un tu esi pareizajā vietā, ja tu domā tāpat. Jo mūsu draudze dosies uz debesīm, pirms pasaulē sāks izpausties antikrists.

Bībele un draudzes mācība ir svarīgas lietas. Draudzes mācību tu vari apgūt Bībeles skolā. Un, ja vēlies dziļāk un pamatīgāk apgūt Bībeles mācību, tad noskaties pirmos Bībeles skolas ierakstus, tolaik tā bija Bībeles/Līderu skola. Tur ir ļoti plašas tēmas. Tagad Bībeles skolas tēmas mēs mācām sašaurināti. Pretējā gadījumā skolā būtu jāsēž ļoti ilgi. Mājaslapā tas viss ir pieejams, tur ir visa mūsu draudzes mācība. Runājot par draudzes noteikumiem, tie ir dažādi, mājas grupiņās, piemēram, arī tie ir no Dieva.

Tāpat arī līderu skola, arī tur mēs mācāmies, Bībeles skola, līderu skola, sprediķi. Kāpēc visi šie materiāli tiek ievietoti interneta mājaslapā? Lai citi un mēs paši varētu tos klausīties, ielādēt savos telefonos, lai varētu klausīties braucot tramvaja, autobusā vai automašīnā, vienalga kur, skrienot, ejot, lai mājās fonā varētu uzlikt. Tā pat ir ar slavēšanas mūziku, tā visa ir pieejama internetā, lai tu to vari skatīties un klausīties.

            „Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu, sekojiet viņu ticībai!” (Ebrejiem vēstule 13:7)

Mācītājs un līderi. Pieminiet viņus un sekojiet viņu ticībai. Kā to saprast? Esi paklausīgs savam vadītājam. Šodien darba sapulcē slavētāji kavēja sapulci, viņiem bija arī iemesli, bet ne pietiekami, lai kavētu sapulci. Viņi piecas minūtes nokavēja sapulci, un tādēļ es aizrādīju. Es teicu tā: „Ja Indra, kas ir slavēšanas līderis, kavē, tad jūs atstājiet viņu vienu pašu un ejiet uz sapulci, jo tā ir mācītāja sapulce. Ja viņa grib kavēt, lai viņa paliek šeit, bet jūs ejiet. Jums nav jāklausa slavēšanas līderim, ja sapulce ir pulksten desmitos.”

Mācītājs un pēc tam līderi – tāda ir pareizā kārtība. Tu nevari paklausīt līderim, kurš rīkojas pretēji tam, kā māca mācītājs. Ja mācītājs saka, ka ir jāierodas laicīgi, tad tu ierodies laicīgi. Nevis kavē kopā ar līderi. Es to nesaku tāpēc, ka Indrai ir ieradums kavēt. Sen jau viņai šis ieradums vairāk nav. Reizēm var kaut kas tāds gadīties, bet es runāju par pašu principu. Pāvils saka: „Sekojiet viņu ticībai, vērodami viņu dzīves galu.” Tātad skatieties, kas līderu dzīvēs darbojas un kas nedarbojas. Ja jūs redzat viņu kļūdas, tad, lūdzu, nedariet tādas pašas kļūdas. Es šeit no kanceles bieži vien savas kļūdas pasaku. Varbūt, ka pat par daudz, bet man nav problēmas pateikt savas kļūdas. Kāpēc? Tāpēc, ka es gribu, lai tu mācies no manām kļūdām. Sekojiet līderiem, bet ne akli. Sekojiet viņu ticībai. Jā, draudzes kārtība ir paklausība, bet tu jau viņu ticībai seko. Līderis ir svarīgs tavā dzīvē. Tev nav jākopē burtiski visas labās un sliktās īpašības, bet tu ņem to, kas ir labs. Ko Dievs tev saka caur šo cilvēku, to arī ņem un lieto.

b)    Es redzu citu kļūdas un neatkārtoju tās. Es redzu citu panākumus un atkārtoju tos.

Es skatos uz cilvēkiem. Kas ir Bībeles galvenie personāži? Cilvēki. Vai tu vari mācīties no Dāvida, kas viņš sagrēkoja ar Batsebu? Tu vari no Saula mācīties to, ka viņš bija nepaklausīgs pravietim Samuēlam, un lepns? Tu vari mācīties no viņa kļūdām? Kāds bija Saula gals? Kas notika pēc tam, kad Dāvids pārkāpa laulību? Bija sekas, bērns nomira, Absaloms sacēlās, asinis lija. Mēs mācāmies no šiem cilvēkiem un neatkārtojam viņu kļūdas. Ir ļoti labi mācīties no citu cilvēku kļūdām. Pirmkārt jau no Bībeles varoņiem. Tāpat Jēzus – Dievs un cilvēks –, mēs skatāmies, kā Viņš rīkojās, un darām to pašu, un arī mums tas darbojas. Mēs skatāmies, kā apustuļi rīkojās, kā Dāvids pieveica goliātu, un arī tu tāpat pieveiksi goliātu! Mācies no cilvēkiem, no Bībeles varoņiem.

Lasi grāmatas! Varbūt tu domā, ka ir tikai viena grāmata, mīļākā grāmata, vienīgā grāmata – Bībele? Tā nav vienīgā grāmata, ir daudz grāmatu! Ir grāmatas, kas satur reālu cilvēku biogrāfijas. Es lasu tieši šādas grāmatas, es daudz lasu cilvēku biogrāfijas, īpaši Dieva cilvēku biogrāfijas, kas kaut ko ir sasnieguši. Kāpēc? Tāpēc, ka es mācos no viņu kļūdām un  sasniegumiem. Ja es redzu, ka viņi ir kaut ko sasnieguši un pareizi darījuši, tad es daru to pašu, ja tas ir man piemērots, jo es nekopēju katru cilvēku. Es ņemu to, ko viņi ir sasnieguši, un daru to pašu. Tieši tāpat, ja es redzu viņu kļūdas, ko viņi paši raksta par sevi, es tās neatkārtoju. Tāpat man ir pašam sava galva, un es analizēju viņu dzīves. Ir arī cita veida grāmatas, un pārsvarā es lasu grāmatas par līderību. Tagad vienlaicīgi lasu divas grāmatas, abas ir par līderību. Kāpēc es lasu? Tāpēc, ka tā ir mana prioritāte šodien – augt kā līderim un audzēt līderus.

Skaties labas filmas! Televizors ir grēks? Televizors nav grēks. Cilvēks pats ir grēks, ja viņš neizšķir, ko var skatīties un ko nevajag skatīties, un cik vajag, cik nevajag skatīties. Es ļoti mīlu tieši biogrāfiskās filmas. Mēs reiz ar sievu ielādējām filmu, kas bija balstīta uz patiesiem notikumiem. Mēs ar sievu cītīgi skatījāmies, bija laba, bet uz filmas beigām man tā dīvaini sāka kļūt, jo varoņi viens otram palīdzēja nomirt… Alā bija nogruvumi, un viens otram palīdzēja nomirt. Kaut kā stulbi, neticami, lai būtu patiesība. Man likās, ka tā ir biogrāfiskā filma par alu pētniekiem, kaut ko domāju, ka iemācīsimies. Sieva pārdzīvoja, ka viņiem tik traki gāja. Es pēc tam internetā rakstīju iekšā šo notikumu un sāku meklēt informāciju. No patiesības šajā filmā bija tikai 10%. Patiesībā tur neviens nenomira, nogruvums bijā citā pusē, citās vietās. Patiesības bija ļoti maz. Cik bēdīga bija mana sieva! Viņa teica: „Kāpēc es to filmu skatījos? Man tas viss bija jāpārdzīvo! Velti iztērēju laiku.” Biogrāfiskās filmas – pasaulīgas, nepasaulīgas, kristīgas. Reizēm kristīgās filmas nemaz nav iesējams skatīties, – tās ir tā uzfilmētas, ka nav ne skatāmas, ne baudāmas. Es ieslēdzu filmu par Bībeles varoņiem, skatos, bet tur tāds sviests. Jēga iekšā ir, bet tik naivi uztaisīts, tā uzfilmēts, ka mūsu draudzes teātris ir labāks nekā šī filma. Mūsu Vitālijs ir vēl labāks režisors. Ziemassvētkos atkal redzēsim viņa veikumu, būs izrāde, balstīta uz patiesiem notikumiem. Viņš ir meistars, viņš vairākus patiesus notikumus sajauc kopā un uztaisa vienu notikumu, un tad tu domā, vai tas ir patiess, vai nav patiess. Skaties filmas par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, ne tikai pazīstamiem, bet arī tiem, kas ir kaut ko sasnieguši. Visi šie Čerčili, karalienes, drošsirži, patrioti. Skatieties tādas filmas, kur personāži ir reālas personas, kas kaut ko ir panākušas, un mācies no viņiem. Filmu par karu nevar skatīties, jo tajā līst asinis? Skatieties filmas par patiesiem notikumiem. Asinis neesi redzējis? Piedzimi bez asinīm? Piemēram, tikko rādīja filmu “Everests”. Tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem. Tur ir diezgan daudz no patiesības. Var mācīties un diezgan daudz var mācīties. Kā pareizi mācīties uzvarēt? Punkts “b” ir redzēt citu kļūdas un panākumus un atkārtot vai neatkārtot tos.

Mācies no reāliem cilvēkiem, kas sēž tev blakus. Draudzes notikumi, Latvijā kādas personas, reāli cilvēki šodien vai vakar, vai arī, kas būs – mācies no viņiem. Piemēram, vai tu vari mācīties no prezidenta Andra Bērziņa? Tikai nesaki, ka nevari. Var mācīties, ļoti daudz var mācīties.  Es tagad nerunāšu tālāk par šo tēmu. Tādi cilvēki kā Amerikas tēvi, viņiem vispār ir tādas biogrāfijas, tādi sasniegumi! Tur ir ļoti daudz informācijas, ko mācīties no viņiem. Manas grupas līderi. Vai, piemēram, jūs no Daigas esat kaut ko iemācījušies? Kāds var pateikt vienu labu lietu un vienu sliktu? Viena laba lieta ir tā, ka viņa deg par cilvēkiem. Sliktā lieta ir, ka viņa ir mazliet  haotiska. Un tu vari mācīties, ka nevajag būt haotiskam un mācies, ka vajag degt par cilvēkiem. Vēl ir jāizdomā par Daigu trīs labas lietas. Pirmā – moderni ģērbjas. Otrā – veselīgi ēd. Trešā – sporto. Tu tagad no manis kaut ko varēji mācīties? Pasaki četras labas lietas par cilvēku un tikai vienu negatīvo.

c)     Pieļauju sava kļūdas un baudu arī sekas, bet mācos no tām.

Mācos no savām kļūdām. Vai arī mācos no saviem panākumiem. Šis veids ir labs veids, kā mācīties, bet ne labākais. Bet man ir jāatzīst, ka mēs katrs mācīsimies no savām kļūdām. Jebkurā gadījumā, mēs vienmēr nepaklausīsim Bībelei, tā kā tur ir rakstīts, mācītāju vienmēr nepaklausīsim, nemācīsimiem vienmēr no tiem cilvēkiem, kas apkārt, no citu kļūdām, bet arī savas pieļausim. Bet, dod Dievs, ka šīs kļūdas nav pārāk rupjas, kuras vairs nevar izstrēbt. Ir tādas lietas, kuras nevar vairs izlabot, nekad. Jā, Dievs piedos, vērsīs to par labu, bet tomēr šī izdarītā lieta vairs nebūs vēršama par labu, tā paliks uz visu mūžu. Piemēram, tu nogalināji cilvēku, tas vairs nav labojams. Pārgulēji pirms laulībām, tas nav labojams. Ir lietas, ko nevar izmainīt, bet ikreiz tu vari kļūt labāks.

Tu vari mācīties no savām kļūdām. Mācīties! Dievs mani atbrīvoja no alkohola un narkotikām. Vienā dienā man vairs nebija vēlmes to darīt. Tas notika apmēram trīs mēnešus pēc tam, kad biju brīvs, attiecīgā iestādē, savā mākslinieka kabinetā. Es ļoti labi atceros to brīdi – mani pēkšņi kā migla pārņēma, es zināju, ka ir pieejamas narkotikas, un es tās varu dabūt. Es toreiz par to sāku domāt, par un pret. Burtiski tu esi kā pirtī iegājis, pirtī, kurā uzmet garu, un tas pārņem tevi. Velns saka: „No vienas reizes jau nekas nebūs. Tu vari pamēģināt tagad, kad esi brīvs un neesi lietojis, būs baigais kaifs. No vienas reizes jau nekas nenotiks. Tu pēc tam vari sākt visu no jauna, turpināt. No jauna sākt. Dievs tev tik un tā piedos. Viņš žēlsirdīgs, Viņš tev piedos atkal.” Kādas piecas minūtes man tajā brīdī bija iekšēja cīņa. Kāpēc es to neizdarīju? Es biju brīvs, man tas nebija vajadzīgs, kārdinājums bija, bet es zināju no citiem cilvēkiem, es zināju no sevis, ka ar vienu reizi pietiek.

Pietiek vienu reizi, un tas ir viss. Jebkuram alkoholiķim, narkomānam vajag vienu reizi. Man citreiz paliek žēl cilvēku, kurš saka, ka viņš dzer tikai alu. Viņš ir dzēris visu, viņš ir dzērājs bijis, bet tagad tikai alu dzer. 100%, 120% garantija, ka viņš dzers arī šņabi, viņš dzers visu. Viņš dzers odekolonu, viņš pēc tam visu dzers. Nevar dzert tikai alu. Tikai vienu reizi, ja cilvēkam ir bijušas tāda problēma, tad nevar vienu reizi. Vai pēc tās vienas reizes Dievs nevar visu vērst par labu? Var. Var piedot, var atbrīvot. Bet es zinu – viena reize, un maisam gals ir vaļā. Pilnīgs nē, absolūts nē. Mans vairs nekad mūžā nav bijis kārdinājums. Iedomājies, no 2000. gada man ir tikai viens kārdinājums bijis. Vienu reizi. Es pateicu nē. Nekad man vairs nav bijusi ne mazākā vēlēšanās dzert alkoholu, lietot narkotikas, ne mazākā. Man nav tādas vēlmes. Es esmu dziedināts. Man nav jāatturās, man nav jācīnās, es esmu brīvs. Bet piecas minūtes ilga šis kārdinājums. Es mācījos no savām kļūdām. Es zināju, ka pagātnē pietika ar vienu reizi. Ar to arī pietika, lai sāktu to darīt pēc pilnas programmas. Par alkoholiķi kļūst no vienas reizes. Mēri, kā gribi, katram bija šī pirmā glāzīte. Tātad, no kuras reizes kļuvi par alkoholiķi? No pirmās. Kāpēc tev to vispār vajag? Kāpēc tev vispār ir tāda vēlme to lietot, no kurienes? Tāpēc, ka tu esi alkoholiķis. Ja tev vajag aizmirsties un vajag to šņabi, tā jau ir problēma, tu jau esi alkoholiķis. Viss sākas no vienas reizes. Tikai viena reize. Paskatīties porņikus tikai vienu reizi. Pēc tam laiks paies, Dievs dziedēs visas rētas. Draugs, no vienas reizes būs vēl viena reize. Tad tu bez datora dzīvot nevarēsi, tev vajadzēs telefonu, lai vismaz kaut kas ir līdzi. Katrā mīļā brīdī, lai tu varētu ieslēgt savu mīļāko filmu un darboties. Viss sākass no vienas reizes. Mācies no savām kļūdām. Es mācījos no savām kļūdām šajā gadījumā un ne tikai, tas bija viens no iemesliem, kāpēc es pārvarēju kārdināšanu. Es zināju, ka esmu brīvs, es bijos Dievu, es mīlēju Dievu un es to nevarēju izdarīt, bet man bija kārdinājums. Tas, kas man tajā galvā tinās bija – pietiek tikai ar vienu reizi. To es zināju. Nevar nevienu reizi. Es pat mājās neturēju neko, kas satur spirtu.

d)    Es neko nemācos.

Šis punkts ir slikti.

Populārākie „grābekļi” kristiešiem un tāpat arī panākumu iemesli:

1.     Disciplinētas vai nedisciplinētas attiecības ar Dievu. Tavs laiks lūgšanai, tavs laiks Bībelei. Vai tas ir disciplinēts vai nē, vai tas ir regulārs vai nē. Populārākais grābeklis – nedisciplinētas attiecības ar Dievu. Kamēr tās nebūs, kāda runa var būt par Dieva svētību?

2.     Otrs populārākais grābeklis ir konfliktēšana ar autoritātēm – ar mācītāju, ar līderiem, arī ar darbu devēju darbā. Konfliktēšana. Vai tieši otrādi – uzticība un paklausība līderiem, autoritātēm. Tas vai nu tevi cels vai tevi pazudinās.

3.     Neregulārs dievkalpojumu un grupiņu apmeklējums, pasākumu apmeklējums vai tieši otrādi – regulāri. Tascels tevi vai tieši otrādi – necels.

4.     Plānošana, mērķu nospraušana. Draugi, ir jāsāk plānot. Konkrēti nospraust mērķus un virzīties uz tiem, strādāt tajā virzienā.

5.     Vadīšanās no emocijām. Ir laiks vadīties un pareizi mācīties no Dieva. Dievs saka, un es paklausu. Redzu citu kļūdas un neatkārtoju, pieļauju savas kļūdas un mācos no tām, nevis nemācos.

6.     Tāpat arī staigāšana pa draudzēm, nevarot atrast savu draudzu, konkrēti vienu draudzi.  Ir ļoti daudz kristiešu, kuri nepieder pie nevienas draudzes. Nav uzņēmies atbildību – tā ir problēma.

7.     Maksimālisms. Vēlme pēc svētībām – visām uzreiz, nesākot ar mazām lietām. Gribās visu uzreiz – lielo biznesu, lielo naudu, lielo grupiņu, lielās izmaiņas, nesākot darīt mazās lietas. Jo visām lielām lietām ir mazs sākums. Ko darīt? Kaut ko sāc darīt! Sāc darīt to, ko tu vari šodien. Tev nevajag neko vairāk, kas tev ir šodien, lai gūtu panākumus un uzvaras, tev vajag tikai to, kas tev ir, vairāk neko. Tavas rokas, kas tev ir, un tavas iespējas, kas tev ir, vairāk neko nevajag. Tev ir jāsāk tagad!

Pasaulē domā šādi: Es strādāšu, celšu savu karjeru, mācīšos, gūšu panākumus, un tad kādā dienā es visu pārdošu jeb arī aiziešu pensijā, priekšlaicīgā, man būs iekrājumi, un tad es atpūtīšos un no tā visa baudīšu. Līdzīgi kā Jēzus saka par cilvēku, kurš savos šķūņos sakrāj labību, mantas un saka: „Ko lai dara? Man nav kur to visu likt. Uzcelšu vēl lielākus šķūņus un tur sakrāšu visus savus dārgumus.” Dievs saka: „Tev dvēseli šodien atprasīs no tevis, kur tu to visu liksi?” Nepareiza filozofija – baudīt tikai pēc tam, bet strādāt tagad. Tev nevajag neko vairāk, kas tev ir tagad. Baudi no tā jau tagad! Strādā tagad un baudi tagad, vienlaicīgi. Es netaisos iet pensijā, es netaisos beigt kalpot. Nekādā gadījumā es netaisos pārtraukt kalpošanu. Es netaisos pārtraukt baudīt no tā, es jau tagad varu baudīt. Es baudu no visa tā, ko es redzu, no šīm izmainītām dzīvēm, es priecājos, es baudu to, ko es daru, man tas patīk.

Cilvēks sapņo, ka reiz, kad būs pietiekoši strādājis, varēs neko nedarīt, vienkārši baudīt no sasniegtā, bet es gribu strādāt līdz mūža galam un arī baudīt līdz mūža galam. To visu es gribu jau tagad. Tev nav nekas jāgaida, ne pilngadība, nekāds īpašs vecums, vai kāds naudas daudzums. Tev jāsāk ar to, kas tev ir un tagad. Un jābauda no visa jau tagad. Piemēram, Arvis sev ir nopircis jaunu jaciņu, smukas kurpītes, mati skaiti nogriezti. Īsāk sakot, labi izskatās. Viņa sievai jauni, smuki zābaciņi. Abi labi izskatās. Bet, ja tā labi padomā, pirms kāda laika Arvis negribēja sev neko atļauties. Man ir tādas aizdomas, ka viņš ir ietekmējies no mācītāja. Jo mana filozofja ir tāda – nauda ir, lai to tērētu. Draugs, kam tev vajag naudu, ja tu pats nevari ne apģērbties, ne paēst, ne citiem palīdzēt, ja tu nevari no tā baudīt? Kam tev vajag vispār strādāt? Kāpēc tu vergo? Ja tu kaut ko pelni, tad arī baudi no tā, un neaizmirsti arī citiem iedot. Senie latvieši paši ēda un arī citiem deva. Atļaujies sev kaut ko jau tagad, šodien.

Pirms ilga laika es pelnīju divus latus dienā, mana sieva nedaudz vairāk. Banāni mums bija delikatese. Jogurts „Zilonītis” mums bija delikatese. Ļoti labi atceros, kad sildījām „Zilonīti”, un tas sagāja kunkuļos, jo mēs nezinājām, ka nevar vārīt. Vienu reizi bijām dabūjuši vairāk naudiņas un nopirkām augļus – arbūzus, banānus. Nopirkām un noslēpām virtuvē uz galda. Bērni nezināja, ka nopirkām augļus. Mēs gājām pie bērniem un teicām: „Ko jūs tagad gribētu?” Uzvedinājām uz domām, ka augļi būtu forši. Mums tas bija brīnums, ka augļi ir mājās. Tad palūdzām Dievu. Bērni lūdza: „Mīļo Dieviņ, dod mums auglīšus.” Tad gājām skatīties, vai nav kaut kur kāds auglis. Gājām uz virtuvi, un bērni bija priecīgi, ka tur ir augļi. Viņi ilgu laiku ticēja, ka Dievs to visu bija atsūtījis. Mēs baudījām no tā. Man tas nelikās maz. Pāvils saka: „Es protu dzīvot pilnībā un protu dzīvot arī trūkumā. Es visu spēju Tā spēkā, kas dara mani stipru.” Šī rakstu vieta runā tieši par to, ka ir iespējams baudīt dažādos apstākļos. Āmen.

Tēma ir par to, kā pareizi mācīties uzvarēt. Pats mācību process. Pirmais – Dievs saka, paklausi. Otrais – redzu citu kļūdas vai veiksmi un daru tāpat. Trešais – redzu savas veiksmes, situācijas, savas neveiksmes un neatkārtoju tās jeb arī atkārtoju. Ceturtais – nemācos neko. Četri veidi, kā mācīties. Tā mēs mācāmies.

 „Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?  Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.” (Mateja 7:7–12)

Šo rakstu vietu tu zini? Ka visu, ko mēs lūgsim, Dievs mums dos? Tad kāpēc nedod? Ir dažādi iemesli, bet ir svarīgs iemesls. Šai rakstu vietai ir papildus punktiņš, apakšpunkts. Jēzus saka: „Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” Viņš dos. Tālāk nākamajā pantā ir rakstīts: „Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” Ir apakšpunkts. Ja tu gribi, lai Dievs dod tev visu to, ko tu gribi, atbild uz tavām lūgšanām, tad dod cilvēkiem to, ko viņi grib. Dod cilvēkiem, uzdāvini sevi cilvēkiem. To sauc par mīlestību.

Kāds precēts vīrs guļ uz nāves gultas agonijā. Viņš pēkšņi sajūt, savā agonijas murgā, smaržu – savu mīļāko cepumu smaržu, šokolādes cepumu smaržu. Viņš atžirgst no agonijas. Viņa mutē parādās cepumu garša. Viņš domā: ”Mana sieva cep cepumus. Tas ir pateicībā par mūsu kopā pavadīto laiku. Viņa tagad cep man cepumus. Mana mīļā, uzticamā sieva.” Viņš saņem pēdējos spēkus, izlien no gultas, gar sienu turēdamies, tiek līdz virtuvei. Virtuvē viņš ierauga, ka sieva cep cepumus. Viss galds nokrauts ar šokolādes cepumiem. Viņš pienāk pie galda, nokrīt ceļos, viņam mutē cepuma garša, un viņš sniedzas pēc cepuma, un tajā brīdī sieva ar cepamo lāpstiņu uzsit pa nagiem un saka: „Tas ir tavām bērēm.” Tas ir pats lielākais grābeklis, uz kura mēs, kristieši, kāpjam. Mīlestība. Mēs skatāmies uz cilvēkiem kā uz pagalēm, kā uz instrumentiem. Katrs cilvēks ir personība, pēc Dieva līdzības radīts. Bībele saka: „Mīliet cits citu, kā Es jūs esmu mīlējis!”

Noslēgumā parunāsim par skapi. Vai jums ir kādas lietas, ko jūs praktiski nelietojat, bet jums tās vēl stāv skapī? Es tev atklāšu noslēpumu! Es tev pateikšu, kāpēc tev nav jaunas lietas. Tāpēc, ka tu neizmet vecās. Kamēr tu neiztīrīsi skapi, tev nebūs jaunas lietas. Kamēr tu neatbrīvosies no vecām lietām, nevajadzīgām relikvijām tavā mājā, tev nebūs jaunām vietas. Starp citu, es tā bieži daru. Es varu pilnībā datoru nomainīt, kad man sāk šķist, kad tas jau ir novecojis. Man pastāvīgi mainās pastiprinātāji, audio aparatūra, viss mainās. Kamēr no vecā neesi ticis vaļā, nav jaunas lietas. Un runājot par to, ko mēs šodien mācījāmies, – tas no tevis prasīs kaut ko izmest un kaut ko jaunu iegādāties. Es nerunāju tikai par lietām, bet par tavu sirdi, dvēseli un prātu. Atbrīvojies no vecās bagāžas un iegādājies jaunas lietas savai dzīvei. Neesi egoists, kas mīl tikai sevi. Izmet to egoisma mēbeli no savas dzīves!

Kāpēc nestāsti cilvēkiem par Kristu, kāpēc neej uz līderību? Kāpēc tu nevēlies atvērt savu mājas grupiņu? Es tev pateikšu kāpēc. Tu mīli tikai sevi. Vienkārš iemesls. Tu taču zini, ka augstākā pakāpe, kurā var aiziet, lai cilvēkus mīlētu un vestu Dieva Valstībā, – būt pašam līderim. Pašam uzņemties rūpes. Tu taču esi piedzimis ģimenē – tētis, mamma. Viņi tevi audzināja, un pēc tam? Tu pats veido ģimeni un pats audzini savus bērnus. Mēs esam Dieva bērni. Dievs mūs audzina, cilvēki mūs audzina, bet pienāk laiks, kad mums pašiem ir jāuzņemas rūpes par cilvēkiem. Liels ego – tikai “man” un “es”. Tā ir lieta, no kuras ir jāatbrīvojas. Mēs nevaram būt tikai vērotāji.

Vai esi dzirdējis par lielo Zumbargi? Viņš staigāja pa trosi pār Niagāras ūdenskritumu. Bija vētra, vējš, bet viņš spēja noiet pa šo trosi nenokrītot. Kāds viņa fans aplaudēja un teica: „Es ticu, es zinu, ka tu vari noiet pa šo trosi ar tačku. Tu vari paņemt tačku un noiet ar to.” Zumbargi prasīja savam fanam: „Tu tiešām tici, ka es tā varu?” „Jā, es ļoti ticu.” Zumbargi atbildēja: „Tad sēdies tačkā iekšā!”

Tas lielais ego mūs padara par tādiem vērotājiem. Ir laiks sākt mīlēt. Ir laiks pareizi mācīties dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgi mīlēt. Patiešām klausīties, ko Dievs saka. Skatīties uz cilvēkiem un mācīties no viņu kļūdām un veiksmēm. Tāpat arī mācīties no savām kļūdām un no saviem panākumiem. Kā mīlēt Dievu un kā mīlēt cilvēkus. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Daila Lielbārde un Inguna Kazāka, rediģēja Ieva Našeniece.