Viss, kas tev vajadzīgs,
ir Dieva tuvums. Mums šodien ir ne tikai dziedināšanas dievkalpojums, bet dievkalpojums, un mums ir īpašs dievkalpojums tāpēc, ka mēs esam pabeiguši evaņģelizācijas tūri. Mums tie ir svētki, bet šo svētku autors, kādēļ mēs esam šeit, izmainīti, ir Jēzus Kristus. Bībele saka: Ja Tu man esi, man nevajag ne debesis, ne zemi. Mums ir vajadzība pielūgt un slavēt savu Dievu un veidot attiecības ar Viņu. Risinājums nav pie Pētera, Pāvila vai Jāņa, bet gan pie Kristus. Tev ir nepieciešams Viņa tuvums un Viņa klātbūtne. Aiziet vientulība, aiziet sāpēs, izirst neveselīgas dvēseles saites starp cilvēkiem vai kādām lietām. Daudziem no mums ir kaut kas dzīvē, kas neļauj realizēt potenciālu, kuru Dievs mūsos ir ielicis. Ir bijis kāds brīdis, kad tu esi atļāvis vai pieļāvis dēmoniem nobloķēt tavas svētības. Tev var uzlikt rokas un svaidīt ar eļļu, bet, kamēr tu pats neatzīsi un nenosauksi lietas īstajos vārdos, atbrīvošana nevar nākt. Kamēr tu nesapratīsi, ka viss, kas tev ir vajadzīgs, ir pilnībā nodoties Viņam, nenāks atbrīvošana. Tev vajag pilnībā atdot sevi Kristum.
Šie ir Jēzus vārdi: „Patiesi, patiesi, Es jums saku, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt Mans māceklis.” Jēzus saka: „Dzenieties vispirms pēc Debesu valstības, un pārējās lietas jums tiks pieliktas.” Nevis dzenieties vispirms pēc blakus lietām un tikai pēc tam pēc Manis, bet otrādi. Es aicinu tevi nolikt visu pie Jēzus kājām, nodoties, zemoties Viņa priekšā, pielūgt un slavēt Dievu, un tad mums viss būs citādāk, nekā iepriekš. Uguns ir iedegusies, krāsns jau deg, vulkāns ir atmodies, žēlastība jau nāk, pieņem to, saņem, nododies! Mēs nododamies Tev, Kungs. Mēs atsakāmies no sudraba un zelta, no neveselīgām saitēm ar cilvēkiem, mēs pieķeramies Tev, mēs meklējam Tevi, dzīvais Dievs! Tu mums esi vajadzīgs.
Mums katram ir tādi brīži, kad neviens cilvēks, lai arī cik tuvs, nespēj tevi dziedināt vai dot tev mieru. To spēj tikai Kristus, ar Svēto Garu, kas ir mūsu vidū, kas ir tevī. Nāc pie Jēzus tagad un pielūdz Viņu. Mēs pielūdzam Tevi, Svētais! Svētais Gars, mēs pielūdzam Tevi! Mēs meklējam Tavu vaigu, Tavu tuvumu. Tu esi Alfa un Omega, Sākums un Gals, es lūdzu, pieskaries! Lai katrs cilvēks piedzīvo Tevi kā savu Glābēju! Lai neviens neaiziet tāds, kāds atnāca. Lai nāk Tava godība, Dievs! Vulkāns ir atmodies, un krāsns jau deg. Paldies, Debesu Tēvs, ka Tavs Gars ir šeit, ka Tu mūs iepriecini, svētī un vadi. Paldies par Tavu Dēlu Jēzu Kristu, ka Tu samaksāji pilnu cenu par mums, izlēji Savas asinis, lai ikviens, kurš tic, iegūtu mūžīgo dzīvību un attiecības ar Tevi, Dievs. Svētais Gars, lūdzu darbojies pie mums, dziedini dvēseles, lai elki tiek sasisti. Lai nāk Tava godība vairāk, Dievs! Tu gaidi, ka mēs nāksim pie Tevis, un mēs nākam pie Tevis ar slavu un pielūgsmi. Mēs atveram savas sirdis, lai dzirdētu Tavu vārdu, lai izmeklētu savas sirdis un tuvotos Tev.
Dziedināšana neatnāk vienā dziedināšanas dievkalpojumā. Tas nav iespējams. Dievkalpojumā Dievs aizskar, atklāj Savu godību, dziedina no vienas vai divām problēmām, bet, ja mums būtu tikai viena vai divas problēmas, tas būtu brīnišķīgi. Mums ir daudz vairāk problēmu. Tu esi to pamanījis? Tu es pamanījis to, ka dziedināšana ir draudzē, nevis vienā dievkalpojumā? Dziedināšana ir attiecībās ar Dievu un savā starpā. Tāpēc es nelieku uzsvaru uz roku uzlikšanu, svaidīšanu ar eļļu vai velnu izdzīšanu, kaut arī tam ir sava vieta, un mēs to darīsim. Es likšu uzsvaru uz zināšanām, uz Dieva vārdu. Tu esi gatavs mācīties?
Svētrunas tēma ir „Neskarts dārzs”. Neskarts dārzs, kurā var nākt tikai Viņš. Tu esi neskarts dārzs, aizzīmogots, aizslēgts, kurā var nākt tikai Viņš – Kristus. Šai svētrunai man bija izdomāti trīs nosaukumi, šis bija pirmais no tiem, un man patīk vislabāk. Otrs variants bija „Kārdināšanas anatomija”. Un trešais „Neveselīgu dvēseles saišu saraušana”. Pirmais nosaukums ir tas īstais, bet pārējie divi ir apakšpunkti. Ļausim, lai Svētais Gars pie mums darbojas. Tev ir vajadzīga izlaušanās vai dziedināšana kādā dzīves sfērā? Miesas, dvēseles, emociju dziedināšana. Varbūt tas ir bloks, ka tu nevari finansiāli izlauzties. Varbūt tā ir blokāde tavā garā, kas neļauj tev būt auglīgam kalpošanā. Varbūt tas ir kaut kas, kas tev neļauj normāli mīlēt savu vīru vai sievu.
Siguldā, kur es dzīvoju, es bieži redzu kādu jaunu cilvēku, kā viņš iet un kā viņš nāk. Parasti viņš iet treniņtērpā, izskatās tīrs un kārtīgs, pa retam arī citās drēbēs. Viņam vienmēr ir nodurta galva. Kad viņš nāk pretī pa ielu, viņam vienmēr ir nodurta galva, salīcis, viņš neko neredz. Tikai tā un nekā citādi. Es par šo cilvēku neko nezinu, bet es redzu problēmu, ka viņš nevar paskatīties cilvēkiem acīs. Cilvēks ir iegrimis sevī, viņam ir problēma. Bet nav tādas problēmas, kuru Dievs nespētu atrisināt. Ja tev ir kāda fiziska kaite un tev šķiet, ka risinājums ir aizlūgšana un aiziešana pie ārsta, tu maldies. Tev vajag izmeklēt savu sirdi, tuvoties Dievam un iemācīties dažas lietas. Blokāde tevī visbiežāk būs miesa, kas sadarbojas ar sātanu. Ja tu atgrieztos pagātnē, tu ieraudzītu, ka kaut kādā brīdī sātans piekļuva tev – prātam, emocijām un gribai, un arī tavai miesai. Ja tu spēj apzināties, ka tas ir noticis tavas paša rīcības rezultātā, tad tu spēj atstāt šo elku, izsviest to no savas dzīves un ļaut, lai Dievs tevi dziedina.
„Es esmu neskarts dārzs, kurā vari nākt tikai Tu, Dievs. Aizslēgts dārzs.” Tu vari braukt uz katru inkaunteru, apmeklēt katru dievkalpojumu un mājas grupiņu, braukt uz konferencēm un dziedināšanas dievkalpojumiem, taču, kamēr tu nesapratīsi kādas svarīgas lietas, nenosauksi tās īstajos vārdos un neizmainīsi tās, tikmēr problēma saglabāsies, iespējams, pat līdz mūža galam. Varbūt, ka tā ne tikai saglabāsies, bet samilzīs, un pieaugs vēl citas problēmas. Ja viens velns ir ielicis kāju durvju starpā, pa turieni var staigāt iekšā un ārā arī citi velni. Un tad tu brīnies, kāpēc tu tā jūties, reaģē un rīkojies. Ir jāsaprot, ka dziedināšana ir process visas dzīves garumā. Tas nav viens inkaunters, un tas nav viens dziedināšanas dievkalpojums. Tā nav viena lūgšana, tas nav viens lūgšanu kambaris. Tā nav viena diena, lasot Bībeli. Tā nav viena grēku nožēla. Tas ir process visas dzīves garumā.
„Viņam tā runājot, daudzi sāka Viņam ticēt. Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt Viņam: “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Tie Viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad Tu saki: jūs būsit brīvi?” Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek visu mūžu mājās; Dēls gan paliek visu mūžu. Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jāņa 8:30-36)
Tie bija farizeji, jūdi, kas arī sāka ticēt Jēzum. Tu tici Kristum? Mēs ticam tāpat kā šie jūdi. Ja mēs paliekam Viņa vārdos, mēs patiesi esam Viņa mācekļi, tāpēc, ka tu tā esi izlēmis, nevis tu jūti, ka tici. Paliec Jēzus vārdos visas dzīves garumā, līdz tam brīdim, kad Viņš sauks tevi pie Sevis, tad tu patiesi būsi Viņa māceklis, pretējā gadījumā tev nav nekā kopīga ar Jēzu. Tu reiz ticēji Dievam, bet šodien? Dzīve ir īsa. Ja šodien Jēzus nāks tev pakaļ, tu esi gatavs? Palikt Jēzus vārdos nozīmē atzīt patiesību, tas nozīmē būt dievkalpojumā un mācīties Dieva vārdu. Tas nozīmē to, ka tu noklausīsies šo sprediķi vienu, divas, trīs, četras un piecas reizes, atkarībā no tā, cik lielas ir tavas slāpes un kādas ir tavas vajadzības. Palikt patiesībā nozīmē ik rītu atvērt Dieva vārdu un studēt Bībeli, apmeklēt Bībeles skolu. Tas nozīmē būt savā mājas grupiņā un savam līderim jautāt, lai skaidro Bībeli. Jo iesākumā bija Vārds, un Vārds tapa miesa. Vārds dziedina.
„Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” (Psalms 107:20)
Ne tikai vārds, ka mēs ar Jēzus brūcēm esam dziedināti, bet arī Dieva vārds ikdienā ir tas, kas dziedina. Es esmu izslāpis pēc Dieva vārda. Tu iepazīsi patiesību, un patiesība tevi darīs brīvu. Ja tu paliec Dieva vārdā, tu patiesi būsi brīvs! Mums ir jāmācās un jāpiepilda savs prāts ar Dieva vārdu, jāizprot Dieva vārds un jāpielieto tas. Es gribu tev palīdzēt to izdarīt.
Jūdi Viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma dzimums un nekad neesam bijuši neviena cilvēka vergi. Kā tad Tu saki: jūs būsit brīvi?” Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.” Ja tev ir kāda nospiestība, veselības vai finansiālas problēmas, tam ir iemesls jeb sakne. Iemesls ir grēks. Ne tikai mūsu pašu grēki, bet arī vecāku grēki, bet mēs neatbildam par savu vecāku grēkiem. Ja nu Dēls mūs dara brīvus, mēs patiesi esam brīvi. Jēzus dara brīvu ar Savu Vārdu caur tavu paša saprašanu, izprotot un pieņemot Dieva vārdu.
„Un staigājiet taisnas tekas savām kājām, lai tizlais nekluptu, bet gan tiktu dziedināts.” (Ebrejiem 12:13)
Kāpēc ir jādzīvo svēta dzīve? Kāpēc savs prāts ir jātur šķīstībā? Kāpēc ir jāpārdomā Dieva vārds, nevis velna piemestās domas? Jo vairāk tu staigāsi svētumā, patiesībā, dzīvosi pēc Dieva vārda un domāsi pēc Dieva vārda, jo vairāk dziedināšanas, brīnumi un zīmes būs tavā dzīvē.
„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu.” (Ebrejiem 12:14)
Svēta dzīve ir saistīta ar prātu, smadzenēm, domāšanu. Mēs domājam svētas domas, nepieņemam domas no pasaules. Jo vairāk tu spēj dzīvot svētumā, jo vairāk dziedināšanas un svētības ir tavā dzīvē. Svētīšanās un dziedināšana iet roku rokā.
Svētīšanās un dziedināšanas procesā ir divas svarīgas lietas:
1. Neveselīgu saišu saraušana.
Pastāv neveselīgas dvēseles saites starp cilvēkiem, un, kamēr tādas ir, nevar nākt dziedināšana. Tas var ietekmēt arī tavus bērnus, apkārtējos cilvēkus, pat visu pasauli. Ja šādi cilvēki kļūst par tautas vadoņiem, viņi atnes lielu postu, tās ir neatrisinātas garīgas un emocionālas problēmas. Neveselīga pieķeršanās var būt ne tikai cilvēkiem, bet arī lietām. Mums ir jāsasit visi elki savā dzīvē. Cilvēks, kam tu esi neveselīgi pieķēries, ir elks. Tas nav pats cilvēks, viņš nav vainīgs, liec viņu mierā, bet gan elks. Caur to tava miesa sadarbojas ar sātanu un uzceļ elka tēlu, tas ir tavā prātā. Šis elks ir jāsasit.
Cilvēks, ar kuru tev ir izveidojušās nepareizas garīgas saites, ne pie kā nav vainīgs. Tava miesa sadarbībā ar velnu tavā prātā ir izveidojusi elka tēlu šī cilvēka izskatā. Šis elks ir jāsasit.
2. Pastāvēšana kārdināšanās.
Otrā svarīgā lieta ir pastāvēšana kārdināšanā. Kad elki ir sasisti, tev ir jāpastāv kārdināšanā. Padomā, cik bieži velns kārdina un cik bieži tava miesa prasa to, kas nav pēc Dieva prāta? Velns pamatā kārdina ar trīs lietām – seksu, naudu un varu. Velns kārdina visizsmalcinātākajos veidos caur tavu paša miesu. Miesa ir dzīvnieks. Piektajā dienā, kad Dievs veidoja pasauli, Viņš radīja dzīvniekus. Sestajā dienā viņš radīja cilvēku, arī tādu pašu dzīvniecisku miesu, tomēr atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku ir ļoti, ļoti liela – Dievs deva cilvēkam garu, prātu un intelektu, lai viņš spētu savu miesu kontrolēt. Cilvēkam ir tādi paši instinkti kā dzīvniekam, tomēr cilvēkam ir gars, lai šos instinktus pakļautu. Ja miesa ņem virsroku pār tavu garu un prātu, tu nevari staigāt svētumā un nevari baudīt Dieva svētības, nevari aiziet līdz galam. Tev ir nepieciešams izsargāties no elkiem.
Kārdināšana ir un būs, un tā pastāvēs līdz mūža galam. Vasarsvētku draudzes bīskaps Jānis Ozolinkevičš reiz stāstīja, ka, lai gan nekad nav bijis alkoholiķis, kādu reizi iegājis veikalā un, stāvot pie kases, ieraudzījis šņabja pudeli, un viņam esot sākusi tecēt siekala. Tā bija dēmoniska kārdināšana miesai. Kārdināšana būs, tomēr tālāk ir mūsu izvēle, ko izlemjam darīt ar šo kārdinājumu – pārdomāt, sākt apcerēt, kā būtu, ja pamēģinātu, vai tomēr noraidīt un neielaist savā prātā nepareizas domas. Miesas instinkti sāk rosināt domas, un otrādi – domas sāk rosināt miesas instinktus. Ja bīskaps būtu sācis domāt par to, kā šis šņabis garšo, bīskaps vienkārši vairs nebūtu. Visi tiek kārdināti, tieši tādēļ mēs šodien mācīsimies kārdināšanas anatomiju, lai pa punktiem uzzinātu, kā tai pretoties un nepieļaut savā dzīvē blokus, kas aptur izaugsmi un Dieva svētības, arī dziedināšanu.
Bībelē ir atrodama Augstā dziesma, kurā tiek runāts par romantisko mīlestību starp Salamanu un, iespējams, viņa pirmo sievu, starp saderinātiem cilvēkiem, kuri bauda romantisko mīlestību. Ir Bībeles pētnieki, kuri uzskata, ka šajā grāmatā runa ir par attiecībām ar Dievu, tomēr es domāju, ka tā nav. Es uzskatu, ka šī grāmata ir tikai un vienīgi par romantisko mīlestību, tomēr Dievs runā caur jebkuru Rakstu vietu, un, ja šī Rakstu vieta ir saskaņā ar pārējo Bībeli, tā ir Dieva balss. Augstajā dziesmā līgava aprakstīta kā saulē iedegusi, tomēr tajā laikā tas neskaitījās moderni un skaisti, kā tas ir mūsdienās. Toreiz saulē iedegusi āda bija negods, tā liecināja par smagu, fizisku darbu uz lauka. Aristokrāti bija ar gaišu ādu.
„Mana līgava, tu esi kā aizkorēts dārzs, kā aizslēgts avots, kā aizzīmogota aka.” (Augstā dziesma 4:12)
Šī meitene bija saglabājusi nevainību tikai savam vīram. Mēs esam Dieva dārzs. 1. Mozus grāmatā ir teikts, ka Dievs radīja dārzu un ielika tajā cilvēku. Debesis ir dārzs, un debesis ir mūsu sirdīs. Šis dārzs ir jākopj. Dievs ielika cilvēku Ēdenes dārzā, lai tas šo dārzu koptu. Arī Augstajā dziesmā tiek runāts par dārzu. Līgavainis sacīja: „Viņa ir nevainīga, aizslēgts dārzs, kurā varu nākt tikai es.” Tev ir jāsaprot, ka tajā brīdī, kad tu pieņem Kristu kā savu Glābēju, tu esi darīts svēts, tīrs un šķīsts, un tavā dzīvē, domās un darbos var nākt tikai Kristus. Ja tur ir vēl kāds, tas bloķē Dieva svētības. Ja tur ir vēl kāds, tas ir mīlestības trijstūris, četrstūris vai pat desmitstūris. Nevar būt Kristus un vēl simts citi elki. Iespējams, tu brīnies, kāpēc tu, lai gan apmeklē draudzi un kalpo, nevari izlauzties. Tieši šie elki ir iemesls tam, tev ir sātanisks bloks, kuru tu pats nemaz nespēj ieraudzīt, jo viss ir ļoti aizmiglots. Tieši šodien tev ir iespēja nosaukt lietas īstajos vārdos, atzīt savus grēkus un kļūt brīvam, tomēr atceries, ka dziedināšanas process ir visa mūža garumā. Viss, kas ir augstāk par Dievu, ir elks. Piemēram, ja meita svētdienā izvēlas doties pie mammas, kura dzīvo ārpus Rīgas, uz dzimšanas dienas svinībām, nevis doties uz dievkalpojumu – tās ir nepareizas saites, un tas ir elks. Tas ir ļoti vienkāršs piemērs, bet apkārt tādu ir simtiem un tūkstošiem. Katram ir savas lietas, kuras tiek noliktas augstāk par Dievu, un kuru dēļ kaut kas netiek darīts pēc Dieva prāta.
„Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (2. Mozus 20:3)
Tā skan pirmais bauslis. Jebkas, kas ir nolikts augstāk par Dievu jebkurā sfērā, ir elks tavā prātā, kas bloķē svētības.
„Netaisi sev elku tēlu.” (2. Mozus 20:4)
Šodien mēs runāsim arī par to, kas patiesībā ir iemīlēšanās un kā ar to tikt galā. Pastāv kārdinājums nepareizi iemīlēties. Šodien tu uzzināsi, kādēļ labāk ir klausīt Dieva vārdam, nevis savām izjūtām. Romantiskā mīlestība ir tikai laulībā un ir pieļaujama starp saderinātiem cilvēkiem, tomēr arī līdz noteiktai robežai. Iemīlēšanās ārpus laulības patiesībā nav iemīlēšanās, tā ir iekāre. Iemīlēšanās un iekāre ir tās pašas sajūtas, tomēr iemīlēšanās var būt tikai laulībā, ārpus laulības tā ir iekāre. Tā ir iekāre nevis uz konkrētu cilvēku, bet uz elku tavā prātā. Velns tavā prātā ieņem šī cilvēka veidolu, viņš tur dzīvo un varo tevi. Visi grēki, visi elku tēli stāv tev priekšā un neļauj Jēzus mīlestībai tevi aizsniegt, neļauj Dieva svētībām plūst pār tevi. Tas neko neizsaka, ka tu esi šķīstīts ar Jēzus asinīm. Bībele saka: „Topiet svēti!” Tas nozīmē, ka tu esi izglābts, bet dziedināšana ir process, ir jātop svētam, lai saņemtu Dieva svētības.
Desmitais bauslis skan: „Tev nebūs iekārot.” Tev nebūs iekārot, jo iekāre ir elka tēls tavā prātā. Iekāre ir saistīta ar elkdievību. Pastāstīšu gadījumu, kuru stāsta Keneta Heigina sieva. Es lasīju viņas sarakstīto grāmatu, kurā viņa dalās ar savu 60 gadus ilgo pieredzi gan kalpošanā, gan laulībā. Kad viņi apprecējās, viņi abi nolēma, ka visu savu dzīvi veltīs Dievam un kalpošanai. 12 gadus viņi kopā kalpoja kā mācītāji dažādās draudzēs. Šajā laikā viņiem piedzima bērni, meitiņa un dēls. Pēc šiem 12 gadiem Dievs runāja uz Kenetu Heiginu un aicināja viņu doties misijās. Mums katram ir aicinājums no Dieva, sava kalpošana, un mūsu draudzē to atklāt ir ļoti viegli. Mums ir Dieva vadība caur divpadsmit. Dievs uz Kenetu runāja un teica: „Brauc!” Rezultātā Kenets Heigins trīs nedēļas bija prom, dažas dienas mājās, atkal devās prom, uz dažām dienām atgriezās mājās, un tā tas turpinājās visu laiku. Mājās bija sieva ar bērniem, turpmākos 8 gadus viņa audzināja bērnus viena pati. Viņa katru dienu savam vīram rakstīja vēstules, un, kad viņš bija mājās, tie bija svētki. Viņa to visu piecieta, tomēr kādā reizē, kad viņš jau pusgadu bija bijis prom, viņa sāka žēloties Dievam: „Es vairs tā nevaru! Es to vairs nevaru paciest!” Pēkšņi viņa istabā dzirdēja skaļu balsi, lai gan, aplūkodama istabu, nevienu tajā neredzēja: „Es viņu varu paņemt tur, no kurienes viņš vispār neatgriezīsies.” Tā bija Dieva balss. Viņa nobijās, tomēr tam visam sekoja sarunas, un viņi nolēma izbeigt šo kalpošanu. Dievs bija aicinājis, taču viņi apstājās un nolēma, ka kalpos kādā draudzē un būs mācītāji. Bija pirmā diena, kad viņi tika ievesti draudzē – viņa vadīja sieviešu svētdienas skolu, viņš vīriešu svētdienas skolu. Ar svētdienas skolu Amerikā tiek saprasts kas pavisam cits nekā Latvijā, tur mācās pieauguši cilvēki. Pirmajās stundās, ko Keneta sieva vadīja, viņa juta, ka nevar parunāt un ka ir ļoti grūti, ka kaut kas nav pareizi, bija milzīgs uztraukums un gribējās pie vīra. Pēkšņi ienāca kāds cilvēks, aizveda viņu uz citu telpu, un tur zemē gulēja viņas vīrs, balts kā krīts – viņam bija sirdstrieka. Viņa tajā pašā brīdī uzreiz saprata, ka tas notika tādēļ, ka viņa žēlojās Dievam un palīdzēja vīram atstāt savu aicinājumu. Es nemācu atstāt ģimenes vai braukt misijās, darbā uz ārzemēm. Tomēr ir īpaši gadījumi, kad Dievs aicina, un tur neko nevar darīt, ir jāatstāj un jābrauc. Es esmu dzirdējis pārus, kas žēlojas, ka vienu vai vairākas dienas nav pavadījuši kopā ar savu vīru vai sievu, bet šeit tas bija pusgads. Paldies Dievam, viss beidzās labi, viņi abi šo grēku nožēloja. Kenets bija uz gultas, taču brīdī, kad viņi šo grēku nožēloja, viņš pēkšņi tika dziedināts, pieleca kājās un sāka dejot. Viņš nožēloja to, ka kaut kas cits ieņēma Dieva vietu viņa dzīvē. Dievs teica: „Brauc tur!”, taču viņš sacīja: „Nē, es vadīšu draudzi šeit.” Viņš apstājās savā aicinājumā. Mums katram ir savs aicinājums, un, ja tevi kaut kas apstādina to īstenot, tad tas ir elks. Tas ir elks, kas ir jāizravē un jāiznīcina, no šī tēla ir jāatsakās. Ja tu neiznīcināsi šo elku tēlu, nosaucot to īstajā vārdā, tu nespēsi doties uz priekšu un, iespējams, pat atkritīsi no Dieva. Varbūt, ka tu kā caur uguni ieiesi Debesīs, tomēr tas nav tas, ko Dievs vēlas tev dot. Dievs grib, lai tu realizē savu potenciālu un baudi visas Viņa svētības. Tu esi neskarts dārzs, un dārzs ir jākopj.
„Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.” (1. Mozus 2:15)
Dievs liek, lai mēs kopjam savu dārzu.
„Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu. Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu. Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.” (1. Korintiešiem 11:28-31)
Bībelē Jānis saka: „Bērniņi, sargieties no elkiem un netiklības. ” Šīs divas lietas tevi nobloķē no Dieva svētībām. Tu esi dārzs, kurā var nākt tikai Kristus. Ēdenes dārzā velns nedzīvoja, tomēr viņam bija piekļuve pie cilvēku domām. Viņš sēja Ievas prātā šaubu domas, apšaubīja Dieva teikto. Velns tavās domās tevi vienmēr spiedīs domāt un rīkoties tā, kā gribi tu pats, nevis tā, kā vēlas Dievs. Tāds ir viņa mērķis. Kad Ieva pieņēma šīs domas, baudīja no aizliegtā, viņi abi ar Ādamu tika izdzīti no dārza, jo tajā bija ienācis velns. To, kādas tam visam ir sekas, mēs visi labi zinām. Ja mēs paši sevi nepārbaudām, nekopjam savu dārzu, savu prātu un dvēseli, neizmeklējam sevi, tad mūsu vidū, kā Dieva vārds saka, daudzi ir slimi un miruši.
„Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam.”(1. Mozus 2:8)
Kad Dievs Ēdenē veidoja dārzu, Viņš no zemes lika izaugt kokiem, kurus bija patīkami uzlūkot. Arī skaistu cilvēku ir patīkami uzlūkot. Cilvēks šo te koku jeb cilvēku, ko ir patīkami uzlūkot, padara par elka tēlu, viņš iet tālāk par Dieva nospraustajām robežām, sāk fantazēt, iztēloties kādas kailas cilvēka ķermeņa daļas, un tas kļūst par elku. Ar pašu šo cilvēku tam nav nekāda sakara, tavā prātā tas ir elks šī cilvēka veidolā. Velns pieņem tādu formu, kādu viņš vēlas. Ja tu saproti to, ko es mācu, tev būs dziedināšana. Jebkas, kas kļūst svarīgāks par Dievu un kā dēļ tu pārkāp Dieva gribu, ir elks. Dievs visu radīja patīkamu un labu. Piemēram, vasarā es bieži dodos lūgt Dievu uz mežu. Tur ir ļoti skaisti – koki, putniņi, zvēriņi, Gauja… Es varētu neatbraukt uz dievkalpojumu, bet palikt tur, jo Dievs taču to visu tik skaisti radījis! Tomēr tad tas būtu elks, kas ieņēmis manā dzīvē augstāku vietu par Dievu. Cilvēkam ir tendence visu pārvērst par elkiem. Arī sekss ir labs, bet tikai laulāto starpā. Dievs radīja labu seksu, bet cilvēks to pārvērš elkā, blokā, kas posta gan viņa paša, gan viņa bērnu dzīves. Liela daļa pasaules nelaimes ir radušās tieši netiklības dēļ. Viss sākas no mūsu prāta. Bet mēs esam neskarts dārzs, kurā var nākt tikai Dievs, nekādi elku tēli ne sieviešu, ne vīriešu izskatā. Vispirms dzenies pēc Dieva valstības, tad pārējās lietas tev tiks piemestas.
„Lai viņš skūpsta mani ar savu lūpu skūpstu, jo tava mīlestība ir tīkamāka par vīnu!” (Augstā dziesma 1:2)
Tev pietiek ar Dieva mīlestību. Tev nav vajadzīgs pārkāpt Dieva gribu, tev nav vajadzīgi šie tēli un elki, kas vienmēr un visos gadījumos izraisa sliktas sekas, jo tev pietiek ar Dieva mīlestību. Nevajag iedomāties erotiskas ainas ar Jēzu Kristu. Esmu dzirdējis cilvēkus, kas saka: „Jēzus nāca pie manis, un mums ar Viņu bija akts.” Pirmkārt, neviens nezina, kā Jēzus izskatās. Otrkārt, šādā gadījumā velns pieņēma Jēzus tēlu, nāca pie šīs sievietes, runājās un viņiem bija sekss garīgajā pasaulē. Tas ir inkuba gars.
„Neskatieties uz mani, ka es esmu tik melna, jo saule mani tā nodedzinājusi! Manas pašas mātes dēli ir bijuši dusmīgi uz mani, viņi ielikuši mani par vīna dārzu uzraudzi, bet manas pašas vīna dārzu es esmu atstājusi novārtā un neuzraudzītu.” (Augstā dziesma 1:6)
Es domāju, ka šī Sulamīte bija Salamana mīļotā sieviete pirms viņš apņēma vēl tūkstoš sievas. Sulamīte saka, ka savu vīnadārzu viņa ir atstājusi novārtā un neuzraudzītu. Viņa rūpējās par brāļu vīnadārzu, bet savējo atstāja neuzraudzītu. Mums katram ir jākopj savs vīnadārzs. Īpaši kalpotājiem, kas kalpo cilvēkiem un uzrauga viņu vīnadārzus, jāatceras kopt pašiem savu dārzu, savu prātu un dvēseli, padomājot arī par atpūtu.
„Gūstiet mums nebēdnes lapsas, mazās lapsas, kas posta vīna dārzus, jo tagad ziedos ir arī mūsu vīna dārzi!” (Augstā dziesma 2:15)
Augstajā dziesmā ir rakstīts, ka ir mazas lapsas, kuras posta ziedošus un plaukstošus vīnadārzus. Tu, kas stāvi, pielūko, ka nekrīti! Tu, kam kalpošanā ļoti labi iet, tu, kas esi izlauzies finansiāli, tu, kam liekas, ka visa pasaule ir kabatā – ir mazās lapsas, kas posta tieši šos vīnadārzus. Jo vairāk tu esi izdarījis Dievam, jo vairāk svētības baudi, jo vairāk velni tevi neliks mierā. Būs kārdinājumi un uzbrukumi, un domās nāks tādas lietas, viltīgas un smalkas, lai uzbūvētu tavā prātā elku tēlus, lai tu tiem pieķertos un lai velns varētu nobloķēt tavu dzīvi.
Nedaudz aplūkosim sātana stratēģiju. Dieva vārds saka, ka mēs esam avis un Jēzus ir Augstais avju Gans. Katrā draudzē ir mācītājs, un arī viņš ir gans. Es kā mācītājs Kristus vadībā vadu draudzi. Sātana stratēģija ir nošķirt vienu avi no visa ganāmā pulka un iznīcināt to. Ganāmpulku iznīcināt nevar, bet vienu atsevišķu avi var. Tas nozīmē, ja tev nav normālas attiecības ar savu garīgo vadītāju vai arī jums ir nepareizas garīgas un dvēseliskas saites, tad tu tiec nošķirts no garīgās vadības. Lai arī tu meklē un lūdz Dievu, tu tomēr esi nošķirts no pulka, jo katrā draudzē ir kopīga vīzija, kopīgs darbs un tamlīdzīgi. Velns tevi nošķir no ganāmpulka, lai tevi aprītu. Ja tu nevari savaldīties un normāli runāt ar savu vadītāju, ja tu nevari uzticēties savam līderim, tad nāc pie manis, runāsim. Mums tikko bija draudzes brīvdienas „Brūveros”, tomēr man no brīvdienām nebija ne vēsts, jo es nepārtraukti uzklausīju cilvēku problēmas. Pirmo reizi es nepiedalījos gandrīz nekādās aktivitātēs. Uzticies savam līderim, izstāsti savu problēmu, jo velna mērķis ir nošķirt un sabojāt attiecības ar garīgajiem vadītājiem. Velna mērķis ir atstāt tevi vienu, bet Dievs saka, lai mēs mīlam viens otru un izsūdzam cits citam savus grēkus. Cits citam – tas nenozīmē jebkuram cilvēkam draudzē, bet gan savam vadītājam. Arī katoļiem ir šī tradīcija – izsūdzēt grēkus, to sauc par bikti.
„Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8)
Trenē savu prātu domāt tā, kā to grib Dievs, domā pozitīvi. Atkal un atkal klausies manus sprediķus, daudz lasi Bībeli, izmanto katru izdevību pārdomāt Dieva vārdu. Stājies pretim velnam un velns bēgs no tevis! Tu uzplauksi un uzziedēsi, mēs novāksim visas blokādes. Es skaidri zinu, ka velns draudzē saimnieko pie daudziem cilvēkiem, kuri nevar izlauzties. Visas blokādes un bloki, kas ir tavā galvā, – mēs tos atklāsim un nojauksim. Tu vari uzplaukt visās sfērās. Ej Dieva aicinājumā, glāb pazudušos, atver mājas grupiņu, pārējais tiks piemests!
Neviens no mums nav perfekts, mēs visi kādreiz kaut ko sagrēkojam, bet Jēzus asinīs esam šķīstīti, mēs esam neskarts dārzs. Mums ir jātur mūsu prāts skaidrībā, tomēr, ja kādreiz sanāk izdarīt kaut ko nepareizu, ir svarīgi lietas nosaukt īstajos vārdos. Ja esi iekārojis, tad atzīsti to. Tu neesi dzīvnieks, bet cilvēks, pēc Dieva līdzības radīts, un vari sevi kontrolēt. Tev nekas nav neiespējams. Neļauj velnam taisīt blokādes, iztīri savu prātu no elku tēliem. Sasit elku tēlus, tos nosaucot īstajos vārdos. Arī laulībā esot, otrs cilvēks var kļūt par elku. Daudzi domā, ka apprecoties visas problēmas atrisināsies, taču tā nav patiesība. Ne tu labāks precēts, ne sliktāks neprecēts. Ne Jēzus, ne Pāvils nebija precēti, taču viņi bija savā aicinājumā un bija laimīgi. Viss, kas tev ir vajadzīgs, ir, ka Viņš tevi skūpsta. Nekādas rozā brilles tev nav vajadzīgas, un romantika sākas tikai tad, kad tu esi saderinājies, pirms tā visa tai nav nekādas vietas. Pirms tu vēlies sākt attiecības ar mērķi apprecēties, atnāc pie mācītāja, parunāsim, kuras meitenes vai puiši ir uzticami Dievam, kuri ir stabili, pēc tam pats vai pati lūdz Dievu, izvēlies un uzsāc sarunu. Laulāšu es, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka vispirms ar šo jautājumu vēršas pie manis. Nevajag izvēlēties kuru katru, balstoties tikai uz iekāri. Bez Dieva gara cilvēki ir kā dzīvnieki. Daudzi apkārt patiešām dzīvo kā lopi.
Turpinājumā būs daži praktiski padomi, kas ir jāzina, lai pastāvētu kārdinājumā. Mums tie ir jāzina, jo kārdinājumi ir un būs līdz pat dzīves galam, taču mums tajos ir jāpastāv. Ikreiz, kad mēs pastāvam kārdinājumā, mēs kļūstam stiprāki. Ikreiz, kad pakļaujamies un iekrītam, mums izveidojas kāda blokāde.
Pirmkārt, es pastāstīšu kādu anekdoti. Uz ielas stāv desmit puikas, un viņu vidū ir suns. Garām iet mācītājs, un viņam šķiet aizdomīgi un neveselīgi, ka šie puikas ir apstājušies apkārt šim sunītim. Viņš pienāk pie šiem puikām un vaicā: „Ar ko jūs nodarbojaties, kādēļ esat ielenkuši suni?” Kāds no puikām atbild: „Šis suns ir noklīdis, un mēs nevarējām izšķirties, kurš no mums viņu ņems pie sevis uz mājām. Mēs nolēmām, ka tas, kurš izstāstīs vislielākos melus, drīkstēs suni ņemt sev.” Mācītājs jūt pienākumu sludināt, un viņš to dara 20 minūtes. Kādā brīdī mācītājs saka: „Kad es biju jūsu vecumā, es nekad nemeloju.” Viņš pabeidza savu sprediķi, puikas klusēja, un mācītājs domāja: „Redz, Dievs viņus ir aizskāris!” Pēkšņi viens no puikām saka: „Eh, nu labi, ņem ar’ to suni!”
„Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu un dzīvojam tumsībā, tad melojam un nedarām patiesību. Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” (1. Jāņa 1:6-8)
Ar savu prātu pieņem lēmumu nosaukt lietas īstajos vārdos, atzīsties savos grēkos, atzīsti, ka tas Dievam nav patīkami un lūdz, lai Viņš atbrīvo tevi no tā, un pieņem lēmumu cīnīties. Tātad pirmais punkts, kā pastāvēt kārdinājumos, ir saukt lietas īstajos vārdos, Dieva vārda gaismā tā, kā to saka Bībele.
Otrais punkts. Ik reizi, kad tev ir kārdinājums, ar naudu, varu, seksu, nepareizām attiecībām, – jebkāds kārdinājums, miesa ir dzīvnieciska, tā ir vāja, nobloķē šīs domas saskaņā ar Dieva gribu un saki tā: „Es esmu neskarts dārzs, kurā var nākt tikai Viņš.” Domā pareizas domas, tu esi Jēzum pievests šķīsts radījums, kas kopā ar draudzi ir pievesta kā šķīsta jaunava Jēzum. Neviens nav perfekts, taču katram ir jātiecas pēc ideāla, pēc svētuma, jātur galva skaidrībā. Izjauc savas blokādes un pastāvi kārdināšanās. Nevaino velnu, kurš atsūta kārdināšanu, nevaino citus, bet atzīsti grēku.
Tajos brīžos, kad tu sagrēko, tev negribas nākt pie Dieva, pie mācītāja vai sava vadītāja, jo tev ir bail par to, ko viņš padomās, viņš dusmosies, tev ir kauns. Nav svarīgi, jo Jēzus tevi mīl, Viņš zina tavas problēmas, Viņš grib dziedināt, taču viņš to nevar, ja tu to neatzīsti. Un pat paradīzē Ieva ar Ādamu bija paslēpušies, jo viņiem bija kauns un bailes no Dieva. Velns kārdina, sūtot domas, impulsus uz miesu, sajūtas uz dvēseli. Viņš kārdina apšaubīt Dieva vārdu. Piemēram, ja tu gribi precēties, un tu lasot Bībeli lasi: „.. viņš ņēma un gāja teltī, un ņēma viņu par sievu,” un tad tu izdomā, ka tas ir normāli un, neievērojot draudzes principus, pievelc savai darbībai Bībeles pantu.
Velns kārdina ar domām. Ieva, skatoties uz aizliegto augli, domāja, apdomāja kā tas varētu garšot. Ja ir kādas neveselīgas saites ar kādu cilvēku, ir labi ar šo cilvēku kādu laiku netikties un nesazināties, izvairīties, kamēr tev pāriet šis trakums. Jo Ieva skatījās, tīksminājās un ielaida domās šo aizliegto augli. Ja ir šāda problēma, nogriez to un nedomā par to.
Lūkas evaņģēlijā ir stāstīts par to, kā velns sadarbībā ar miesu kārdināja Jēzu. Jēzum gribējās ēst, un velns viņu kārdināja, gribot, lai viņš rīkojas pretēji Dieva gribai, lai Viņa motīvi būtu egoistiski. Pievelkot Dieva vārdu. Velns kārdina, ignorējot Dieva vārdu. Jāsaprot arī, ka miesa ir dzīvnieciska, bet tev ir gars un tev ir spēks. Brīdī, kad tu pieņēmi Jēzu, tevī mājo Svētais Gars, tavā dārzā ir Jēzus. Tev ir spēks nedomāt par to, kas nav tīkams Jēzum un piepildīt sevi ar Jēzus domām. Kārdināšana būs visas dzīves garumā, jo Jēzu kārdināja arī tuksnesī pēc tam, kad Viņš bija pieņēmis Garu. Velns arī tevi kārdinās, cels savu valstību, savām interesēm, lietojot stāvokli, svaidījumu, izdabājot cilvēkiem, bet ne Dievam. Velna triki ir ļoti smalki. Ej uzreiz pie sava līdera, jo tajā mirklī tev vajag objektīvu, garīgu cilvēku, kurš tev palīdzēs piecelties, lūgs par tevi. Atceries, ka nav tāds kārdinājums, pārbaudījums, kuru tu nevarētu izturēt.
Pārbauda Dievs, bet kārdina velns.
„Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13)
Trešais punkts. Saproti, ka katra uzvarēta kārdināšana dara tevi stiprāku. Lūk, tā mēs varam augt. Ar grūtībām, kārdinājumiem mēs varam pieaugt.
„Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2-4)
Ceturtais punkts. Elementāra paklausība draudzes mācībai. Līderis pateica, tad tā arī dari. Kaut arī tu līdz galam neizproti, dari tā, tas tevi pasargās.
Piektais punkts. Regulāra gavēšana. Šoreiz nevis paša gavēņa dēļ, bet lai tu varētu būt stiprs pret kārdinājumiem, tev ir jāmācās kontrolēt savu miesu. Dari to regulāri. Kā mēs draudzē – no sestdienas uz svētdienu. Mācies ierobežot savu dzīvniecisko dabu. Miesa ir kā dzīvnieks, bet tu to vari ierobežot, lai Dievs var nākt pie tevis.
Sestais punkts. No šī brīža tev viss būs citādāk. Atceraties, man reiz Dievs rādīja sapni, ka mēs kurinām krāsni un tur gruzd ogles, un nedeg, taču nesen man bija sapnis, kur šīs ogles dega?! Svētību lietus, kas nekad nepastāsies. Mūsu upe nesastāv no ūdens, bet no verdošas lavas, kas plūst no Dieva sirds. Lec iekšā šajā upē pie Dieva! Dieva mīlestība ir stiprāka par nāvi!
Regulāras personīgās attiecības ar Dievu. Bībele, lūgšanas regulāri un daudz.
Septītais punkts. Saproti, ka velns nerunā skaļā balsī, bet caur miesas un dvēseles vajadzībām iedod galvā domas, lai tu pieņemu nepareizus lēmumus.
Astotais punkts. Saproti, ka, ja tu beigu beigās arī rīkosies nepareizi, tas nedos piepildījumu, tas nedos gandarījumu, būs tikai sliktāk.
Devītais punkts. Fokusā turi Dieva aicinājumu, ej kalpošanā.
Desmitais punkts. Saproti, ka pēc tam, kad esi atbrīvots, ir jāpārprogrammē iemaņas, jo tava miesa gribēs dzīvot pa vecam. Atbrīvošana nav vienā dienā. Iekšēji tu saņem brīvību, taču ārēji tev ir jāiemācās jauni ieradumi. Piemēram, Dievs mani atbrīvoja no lamāšanās, taču pareizi runāt bija jāiemācās man pašam.
Vienpadsmitais punkts. Tev ir jāsaprot, kāda ir pareiza mīlestība cilvēku starpā. Neveselīgas saites ir tad, kad tu dari otra cilvēka dēļ lietas, kuras nav Dievam tīkamas. Ir tikai viens padoms:
„Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl. Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. Nemaldaities, mani mīļie brāļi!” (Jēkaba 1:12-16)
Dievs nekārdina, velns kārdina. Ir jāsaprot, ka kārdinājumu miesas vajadzībām spiež sātans, lai tu izdarītu nepareizus lēmumus. Un ja ir tā saucamā neveiksmīgā iemīlēšanās jeb, precīzāk, iekārošana, tad nošķir to, jo atceries, ka tu esi neskarts dārzs. Nošķir šo cilvēku no sātana. Tas ir sātans, dēmons, kas ieņem šī cilvēka tēlu, kas ir tavā galvā, par to domājot. Tie, kas ir piedzīvojuši nepareizas attiecības, tie saprot, par ko ir runa. Jēzus vārdā pavēli tam atkāpties. Tā ir miesas vajadzība un sātans uz to spēlē. Bet tev ir spēks domāt un rīkoties pareizi. Tātad, kas ir jādara, kad ir neveselīgas saites? Jānošķir šis cilvēks no sātana. Tas cilvēks nav sātans. Atceries, ka tas ir elka tēls – velns, kurš ceļ elka tēlus. Sasit elkus un pastāvi kārdināšanā!
Pareiza mīlestība draudzes starpā. Kas ir tas, ko drīkst un ko ne, kās ir pareizi:
„Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus. ” (1. Korintiešiem 12:12)
Draudzē mums ir mīlestība vienam pret otru. Jo tu esi tuvākās attiecībās ar kādu, jo lielāka tev ir mīlestība pret šo cilvēku. Ir agape mīlestība – dievišķā mīlestība, filio – ar jūtām un eross – kas ir tikai laulāto starpā. Tu vari samīļot jebkuru draudzes locekli, bet tikai ar agape un filio mīlestību. Tajā pašā laikā kontrolē savu galvu, jo miesa var izsaukt dažādus impulsus un likt tev domāt, ka tev pret šo cilvēku rodas jūtas. Tie ir dzīvnieciski instinkti. Domā ar galvu, nepieļauj šīs mazās „lapsas”. Mīli ar agape un filio. Tu vari just, bet ne ar erotisko mīlestību. Ir normāli pieķerties, bet līdz savai robežai.
Dāvidam bija draugs Jonatāns. Lūk, par viņu rakstīts:
„ Un, kad viņš bija beidzis runāt ar Saulu, tad Jonatāna sirds saistījās ar Dāvida sirdi un tie viens otru iemīlēja; un Jonatānam viņš bija tikpat kā viņa paša dzīvība. ”(1. Samuēla 18:1)
Viņi mīlēja viens otru ne tikai ar prātu, bet ar sirdi. Nav rakstīts, ka viņiem būtu intīmas attiecības. Tur ir normāla vīriešu mīlestība. Vīrietis vīrieti var mīlēt. Sieviete sievieti, sieviete vīrieti un vīrietis sievieti var mīlēt ar šīm divām mīlestībām. Bet eross mīlestība, seksuālā mīlestība būs tika pēc laulībām. Pēc saderināšanās tu vari jau mazliet atļauties domāt par šo cilvēku vairāk. Tu esi neskarts dārzs, kurā var nākt tikai Viņš. Nošķiries no šiem cilvēkiem, ja tu nemāki sevi savaldīt.
Ej aicinājumā. Nedarini sev elkus. Dievs tev ir paredzējis visu. Tev pietiek ar Dieva mīlestību. Nevari izturēt, ej precies! Precēties ir labi, tas ir brīnišķīgi, es neesmu pret to, taču pareizā kārtībā, pareizā veidā. Meitenes bieži vien domā, ka precības ir visa risinājums, taču tā nav, var būt arī otrādāk. Nekas nemainīsies apprecoties. Dziedināšana ir visas dzīves process. Kad tu izmaini savu domāšanu kādā sfēra, tu sāc uzplaukt. Jēzus mūs mīl. Bez draudzes mēs neesam nekas. Dievs ir tā paredzējis, ka Viņš savu mīlestību piepilda arī caur mums draudzē. Nekad neatstāj savu mājas grupiņu. Vienmēr piedod un izlīdzinies, nesabojā attiecības. Mīlestība ir šeit, Dievs to dod caur cilvēkiem. Dievs ir labs.
Dāvids sagrēkoja ar Batsebu, un viņiem piedzima dēls. Dāvids bija pakritis, un nāca sods jeb velns piekļuva pie bērna viņa nepareizās rīcības dēļ. Dāvids raudāja, vārtījās pa zemi, sauca pēc žēlastības. Tajā laikā viņam bija nepareizas saites ar savu dēlu. Dāvidam bija pārmērīga pieķeršanās dēlam. Viņš neēda. Viņam bija smagi, un viņa dēls nomira. Un, kad viņš redzēja, ka galma ļaudis sačukstas, viņš saprata, ka dēls ir miris. Tajā mirklī viņš saposās un saņēmās, viņa sirds mainījās. Tas nozīmē, ka pēc dēla (elka) nāves viņam bija pilnīgi normāla, veselīga attieksme pret notikušo. Tad, kad Dievs bērnu paņēma prom, Dāvids saņēmās un gāja tālāk.
Mans miesīgs brālis, kas nesen vēl bija šeit, šo trešdien nomira. Pirms kāda laika viņš saslima ar plaušu karsoni. Es aizlūdzu par viņu, taču šonedēļ Dievs lūgšanu laikā runāja uz mani un teica, ka ņems viņu prom. Dievs runāja uz mani un teica, lai es nelūdzu, taču es, pretēji tam, ko Dievs man teica, lūdzu tik un tā. Es lūdzu Jēzum, lai dod vēl laiku brālim izlīdzināties ar Dievu. Trešdien es ar daļu no komandas pastaigājāmies pa Siguldas pils laukumu. Un kādā brīdī man zvanīja mamma un teica, ka brālis esot aizgājis. Protams, es tajā mirklī raudāju, nobirdināju dažas asaras, pagaidīju pāris minūtes. Pēc tam es jutu, ka mana grupiņa lēnām sanāk apkārt, lai gan viņi nezināja, kas noticis. Viņi redzēja, ka kaut kas ir noticis. Es pateicu, ka mans brālis ir aizgājis. Kāds arī nobirdināja asaras par notikušo. Man tik labi palika, ka man apkārt ir draugi. Paldies Dievam, ka mums ir draudze, kur valda Kristus mīlestība. Es piecu minūšu laikā saņēmos. Ir zaudējuma sajūta, bet tā neilgs ilgi. Mana dzīve nav beigusies, mana brāļa dzīve ir beigusies, man ir žēl, bet es neatļaušu sātanam nākt mana brāļa veidolā un mani apsūdzēt. Mēs ar brāli kopā lietojām narkotikas, es biju vecākais brālis. Viņš pieveda manu mammu un māsu pie Kristus. Es ļoti labi zinu, kāpēc Dievs paņēma viņu pie sevis. Dievs neļaujas apsmieties. Es zinu sievieti, kura, kad noslīka dēls, šī sieviete gāja uz kapiem katru dienu, bez maz vai dzīvojot tur. Tas viņai bija kā elks. Sēras ir normāli, bet līdz robežai. Ja ir neveselīgas saites, viņas nav pareizas. Tu esi licis kādu cilvēku augstāk par Dievu, tad ir mocības. Sērot ir labi, bet ne ilgi! Paraudāji, savācies un domā pareizi!
Man ir pilnīgi tīra sirds. Mierīga sirdsapziņa. Trešdien ir bēres. Gribu pēdējo godu pats viņam parādīt, novadot bēres. Paraudāšu droši vien arī tur un tad – viss, pietiek. Jo notiek tā, ka tas, ko tu esi pieļāvis sev kā elku, brīdī, kad tas tiek noņemts prom, dzīve izbeidzas, dzīvot negribas. Lūk, kārdināšanas anatomija. Es mācīju par to, kā pastāvēt kārdināšanās, to, ka dziedināšana ir visas dzīves garumā un ka tas patiesībā ir velns, kas liek blokādes tavā domāšanā, sirdī, kas neļauj tev iet tālāk. Es pagājušajā nedēļa biju zem preses – Dievs ar mani runāja. Man bija pārbaudījumu, tagad es esmu stiprāks. Dievs man parādīja dažas lietas pie manis.
Es šonedēļ ļoti daudz lūdzu, lasu Bībeli, slavēju, piedzīvoju Dievu, un Viņš runāja ar mani! Viņš parādīja man no pagātnes reizi, kad es pirms desmit vai divpadsmit gadiem liku auto vadīšanas tiesības. Tajā laikā man draudze uzdāvināja pirmo automašīnu, zilā krāsā. Tolaik es biju ļoti priecīgs par to, nosaucu to par savu zilo sapni. Reiz, kad man bija lūgšanu laiks, dārzs, kurā var nākt tikai Viņš. Un tā bija pirmā reize, kad es atļāvos lūgšanu laikā, kas man tolaik bija divas stundas, pieiet pie loga un domāt par mašīnu. Tajā brīdī bija traucēta lūgšana. Es lūgšanas laikā atļāvos ielaist mazās lapsas galvā. Es atļāvos darīt citas lietas un pieskaitīt to kā lūgšanu laiku. Kopš brīža, kad Dievs man to uzrādīja, es varu vairāk piedzīvot Viņu. Jo periodiski man bija tā, ka lūgšanu laiks bija traucēts. Tur veidojās tēli, kas bloķēja Dieva tuvumu. Bija reizes, kad es iegāju internetā, domājot, ka tas nepieciešams manai lūgšanai. Un šonedēļ es atgriezos atpakaļ tajā brīdī un nožēloju to. Ir jāpārdomā citas lietas, taču līdz robežai. Tajā brīdī, kad es to atzinu, es redzēju velnus skrienam pa istabu. Es reāli sastapos ar velnu. Bija vairāki punkti, ko es nožēloju, ko lūdzu un kam pretim stājos. Man tā nebija bijis kopš brīža, kad es cietuma kamerā Jēzu pieņēmu. Es piedzīvoju lielu Dieva tuvumu.
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticams un taisns un Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1. Jāņa 1:9)
Tu esi neskarts dārzs, kurā vari ienākt tikai Dievs.
Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece, Monta Gulbe un Anna Brača
