Kā piedzimt no jauna

Šīs svētrunas nosaukums ir
„Kā piedzimt no jauna.” Cik tas ir vērtīgi, apbrīnojami un labi, ka tu esi atradis laiku Dievam. Iespējams, šī ir pirmā reize vai viena no retajām reizēm, kad tu esi dievkalpojumā un velti kaut nedaudz laika Viņam, lai padomātu par mūžīgām vērtībām. Jēzus ir piedzimis, un Viņš ir dzīvs. Viņš ir miris par taviem grēkiem un augšāmcēlies. Un šodien Jēzus saka: „Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi.” Un es teikšu arī ar saviem vārdiem: „Nāciet visi, kam šodien dzīvē viss ir kārtībā.”

Tu nezini kāda tava dzīve būs rīt. Man šodien no rīta kāds mūsu draudzes brālis pateica, ka pirms dažām dienām nomira viņa tēvs. Es tieši tāpat varu teikt, ka dažas dienas vai nedēļas atpakaļ viņš bija šeit, un viņam bija izvēle. Šodien viņš ir nevis tur, kur tu esi iedomājies, ka viņš varētu būt, bet tur, kur viņš ir izvēlējies būt savā dzīves laikā. Mums katram ir dots noteikts laika sprīdis, kuru mēs varam izmantot. Man tev ir viens jautājums: „Vai tu pazīsti Jēzu Kristu personīgi? Vai Viņš ir tavs Kungs? Vai Viņš mājo tavā sirdī?” Man tev ir vēl kādi jautājumi: „Kur tu būtu, ja tu šodien nomirtu? Debesīs vai ellē? Kā tu domā, cik ilgi tu dzīvosi, un vai tev būs vēl kāda iespēja pieņemt Viņu par savu Kungu?”

Drīz būs jaunais 2014. gads. Pirms jaunā gada, veco gadu aizvadot un jauno iesākot, tas ir laiks, kad cilvēki plāno savu dzīvi. Cilvēki atskatās uz savu dzīvi šajā gadā. Un es domāju, ka tu tici, ka nākamais gads būs veiksmīgāks, svētīgāks, ka nākamajā gadā kādas lietas tavā dzīvē mainīsies. Nav svarīgi, vai lietas mainīsies tev apkārt tavā dzīvē, bet ir svarīgi, vai tu mainies no iekšienes. Ir svarīgi, vai tu esi atdzimis un piedzimis no augšienes, no Dieva. Vai tu zini, ka Jēzus dzimšanas stāstā ir rakstīts, ka Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu, un viņš apciemoja Jēzus māti Mariju. Viņa bija saderināta, vēl nebija precēta un nebija bijusi dzimumattiecībās ar kādu vīrieti. Eņģelis viņai teica: „Tu dzemdēsi dēlu, un viņš būs svēts un izglābs pasaules tautas no viņu grēkiem. Viņš būs Dievs. Viņš ir, būs un bija.” Marija atteica: „Kā tas var notikt? Es vīra neapzinos.” Un Dievs caur eņģeli atbildēja: „Cilvēkam tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas ir iespējamas. Viņš iedzims tevī no Svētā Gara.” Un lūk, Marija – cilvēks, ieņēma sevī bērnu no Dieva. Tātad Jēzus Tēvs ir Dievs un māte – cilvēks. Jēzus Kristus vienlaicīgi ir cilvēks un vienlaicīgi Dievs.

Es domāju, ka daudziem cilvēkiem šis ir izsmiekla objekts. Viņi domā, ka Marijai noteikti bija kādi seksuāli sakari ar Dievu. Citi apgalvo, ka Jēzum bija sieva un ir vēl daudz dažādas sātaniskas mācības. Taču tas ir un paliek fakts, ka Dievam visas lietas ir iespējamas. Dievs spēj visu.

Kad šodien bija viktorīna, tu dzirdēji, ka Jēzus kalpošanas laiks virs zemes bija trīs gadi. Trīsdesmit gadu vecumā Viņš sāka savu kalpošanu Svētā Gara spēkā. Viņš atvēra acis aklajiem, izdzina ļaunus garus, deva jaunu dzīvi cilvēkiem. Cilvēki ne vienkārši sāka jaunu dzīvi, bet piedzima no jauna. Bija kāds vīrs, vārdā Nikodēms, kurš nāca pie Jēzus. Viņš bija jūdu valdības vīrs, kurš baidījās tikt izsmiets no savu kolēģu puses, un tāpēc nāca naktī pie Jēzus. Viņš teica Jēzum, ka „mēs zinām, ka tu esi mācītājs, no Dieva nācis”. Nikodēmam bija daudz jautājumu, un Jēzus viņam atbildēja.

„Jēzus atbildēja: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.” (Jāņa 3:3)

Jaunajā tulkojumā ir rakstīts, ka, „ja cilvēks nepiedzimst no jauna, tad neredzēt viņam debesu valstību”. Citiem vārdiem, ja cilvēks nav piedzimis no jauna, tad viņš pēc nāves nonāk tajā vietā, kur Dieva nav. Taču, ja viņš ir piedzimis no jauna Jēzus Vārdā, tad viņš pēc nāves nonāk tajā vietā, ko sauc par Paradīzi jeb debesīm.

Dievam visas lietas ir iespējamas. Dievs spēja nākt pasaulē cilvēka miesā, caur māti cilvēku un Tēvu Dievu. Un tieši tāpat Viņš spēj tevi atdzemdināt no jauna. Tas ir brīnums!

Ziemassvētki ir laiks, kad Vecrīgā cilvēki velk bluķi. Viņi pielūdz sauli un gaismu. Viņi tic, ka šādā veidā viņi tiek svētīti, ka šādā veidā jaunais, nākamais gads būs svētīts. Nākamais gads būs gaišs, labāks par iepriekšējo, velkot bluķi un pielūdzot sauli. Bet Dieva vārds saka, ka Jēzus Kristus ir gaisma, kas nākusi šai pasaulē. Cilvēki dara visādas izdarības, jo tic un vēlas sākt dzīvi no jauna. Mēs vēlamies darīt daudzas lietas savādāk, taču, ja arī kaut kas mums izdodas, mēs tik un tā iekšēji paliekam tie paši. Lūk, Ziemassvētku brīnums, kad Kristus piedzimst tevī, kad Svētais Gars ienāk tevī. Tu piedzimsti no jauna, jo Jēzus saka ne tikai Nikodēmam, bet šodien arī tev, ka „ja kas nepiedzimst no jauna, tam neredzēt paradīzi, tam neredzēt debesu valstību no jauna”. Es zinu, ka šie vārdi ir grūti izprotami, taču tieši šis ir brīnums. Tu nevis vari sākt dzīvi no jauna, bet tu vari kļūt jauns cilvēks!

Tu vari kļūt jauns cilvēks! Nikodēms pārdomāja Jēzus vārdus un teica: „Kā tas var notikt?” Tieši tos pašus vārdus teica Marija, kad eņģelis Gabriels atnāca pie Marijas un teica: „Tas, kas tevī iedzims, būs svēts.” Marija un Nikodēms abi teica: „Kā tas var notikt?” Un tev šodien ir jautājums – kā tas var notikt? Kā tu vari ne tikai sākt savu dzīvi no jauna, bet piedzimt no jauna? Līdzīgi, kā Nikodēms: „Kā piedzimt no jauna? Vai es varu atgriezties mātes miesās un vēlreiz piedzimt?” Un Jēzus viņam atbildēja.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Viss, kas mums ir jādara, ir jātic, ka Jēzus ir Dievs, Dieva Dēls, ka Viņš ir nomiris par taviem grēkiem, ka Viņš Savu dzīvību ir pienesis par tavu dzīvību. Ja arī tev kaut kas liekās mistisks un neizprotams, nav svarīgi, jo to saka Dieva vārds – Bībele. Un ja es atzīstu Jēzu, ka es ticu, ka Viņš ir Dieva Dēls un ka Viņš pirms diviem tūkstošiem gadu nomira pie krusta, paņemdams prom manus grēkus, ja atzīstu, ka es esmu grēcīgs piedzimis, atzīstu, ka esmu grēcīgs Dieva priekšā, un ja es lūdzu, lai Dievs piedod manus grēkus un lai Viņš nāk manā sirdī, tad tajā pašā brīdī Svētais Gars nāk un notiek brīnums – tu tiec radīts no jauna. Tava miesa paliek tāda pati, kā līdz šim, bet tavs gars atdzimst. Cilvēks sastāv no dvēseles, gara un miesas. Tava miesa, kad tev būs astoņdesmit, deviņdesmit vai simts gadu, nomirs un to pāris metrus zem zemes grauzīs tārpi un vaboles, bet tavs gars jeb tavs patiesais cilvēks dzīvos mūžīgi un nonāks tikai vienā no divām vietām – debesīs vai ellē. Vidū ir Jēzus krusts. Vai es ticu Viņam vai esmu izvēlējies Jēzu Kristu šodien. Ja es atzīstu, es ticu un tad Svētais Gars tajā pašā brīdī nāk un rada mani no jauna. Tavs gars piedzimst no jauna.

„Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2.Korintiešiem 5:17)

Jauns radījums – jauna dzīve. Ne tāpēc, ka tu sāksi jaunu dzīvi vai ne tāpēc, ka tu ceri uz jaunu dzīvi un pārmaiņām, bet pārmaiņas tavā dzīvē būs tāpēc, ka tu esi jauns cilvēks. Tu no iekšienes esi jauns. Tu esi pārradīts par jaunu cilvēku. Un ja tu no iekšienes esi pārradīts pēc Dieva līdzības, kad Svētais Gars ir iemājojis tevī, tas ir brīnums. Tu esi cits un tas sāk parādīties pie tavas miesas – slimības, nabadzība, lepnība un depresija aiziet. Atnāk miers un prieks, un tev pieder mūžīgā dzīvība.

Dievam visas lietas ir iespējamas. Dieva vārds saka, ka Nikodēms nāca pie Jēzus, Jēzus viņam atbildēja: „Kas dzimis ir no miesas, ir miesa, bet kas dzimis ir no Gara, tas ir Gars”. Tātad man ir nepieciešamas divas dzimšanas, viena – es piedzimu miesā, dzīvoju šeit uz zemes un neesmu piedzimis no Gara, man nav mūžīgas dzīvības un Kristus nav manī. Katram cilvēkam sirdī ir vieta, ko var aizpildīt tikai Dievs, un nekas cits. Tas ir kā gabaliņš puzlē, šī vieta ir tikai Dievam. Nekas cits to nespēs aizpildīt, kā tikai Svētais Gars caur Jēzu Kristu. Katram cilvēkam, katram bērnam, katram pieaugušam viņa sirdī ir paredzēta vieta Dievam. Tavā sirdī, tavā iekšējā cilvēkā, tavā dzīvē ir vieta Kristum. Tev jāpiedzimst no augšienes, no Gara, lai tavs Tēvs kļūst Dievs. Gluži tāpat, kā tev ir mamma un tētis virs zemes, lai tev ir Tēvs debesīs.

Es piedzimu savai mammai 1970. gada 7. aprīlī, bet otrreiz es piedzimu 2000. gada 17. martā aukstā, tumšā cietuma pagraba kamerā, soda izolatorā, kur uz sienām bija ledus. Es nācu pie Jēzus lūgšanā: „Es ticu, ka tu esi Dieva Dēls, lūdzu, piedod man manus grēkus, ienāc manā sirdī”. Un notika brīnums! Viņš pārradīja mani kā cilvēku no iekšienes un pēc tam viss, kas es biju no jauna pārradīts savā būtībā, parādījās arī uz āru manā dzīvē.

Toreiz jauno gadu es sagaidīju Doma laukumā. Es biju narkomāns, dzērājs, izvirtulis un noziedznieks. Es ļoti labi atceros, ka toreiz, iesākot 2000. gadu, es biju nolēmis pārstāt lietot narkotikas, kuras biju lietojis jau 13 gadus. Es biju narkotiku verdzībā, nabags, pliks un slims. Es dzīvoju nožēlojami, smagā depresijā, es vēlējos padarīt sev galu, bet arī tam man pietrūka drosmes. Paldies manai mammai, kura lūdza par mani Dievu desmit gadus. Lūk, kāpēc es esmu dzīvs, jo kāds par mani lūdza Dievu. Un vari būt pārliecināts – tas, ka tu šodien esi šeit, tas nav tāpēc, ka tevi kāds uzaicināja, bet tāpēc, ka par tevi kāds lūdza. Varbūt tā bija tava mamma, vecmamma, tētis vai kaimiņš, es nezinu, bet kāds par tevi lūdza Dievu. Lūk, tāpēc tu esi šeit. Jo nekas tāpat vien nenotiek, Dievs neko nedara bez mūsu lūgšanām.

Es atceros reizi, kad es visas savas šļirces un visas ķīmiskās vielas, adatas un dažādas ierīces, ar kurām pats gatavoju narkotikas, savācu lielā celofāna maisā un izmetu miskastē. Toreiz domāju: „Viss, es vairs nelietošu!” Es biju kārtīgi nodūries vairākas dienas pēc kārtas, man bija tik slikti, un es negribēju vairāk to darīt, bet rokas pašas to darīja, es biju narkotiku vergs. Pēc trīs dienām es biju pie šīs miskastes un vilku ārā no tās šļirces un atkal dūros. Es biju tik tālu nogājis, ka, lai izskalotu šļirces, ūdeni ņēmu no peļķes. Man bija pilnīgi vienalga, ka tik adata vēnā.

Un lūk, 2000. gads, pusnakts. Es atkal esmu nolēmis sākt jaunu dzīvi. Taču mana jaunā dzīve turpinājās tikai piecas stundas, pulksten piecos no rīta jaunajā gadā, es atkal biju kaut kur Maskavas priekšpilsētas rajonā, vietējā „točkā” un pirku efedrīna kristālus, narkotikas. Es negribēju to darīt, bet es nespēju pretoties. Es gribēju sākt jaunu dzīvi, bet es nespēju.

Taču tajā dienā, kad es nācu pie Jēzus un teicu: „Dievs, lūdzu, piedod man manus grēkus, ienāc manā sirdī, es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls, no Dieva nācis”, tajā brīdī notika brīnums. Viņš darīja mani par jaunu cilvēku. Ja pirms šī datuma es nespēju cīnīties, es nespēju sākt ne jaunu dzīvi, ne atturēties, tad pēc šī datuma man pārgāja jebkāda vēlēšanās lietot narkotikas. Es jau 13 gadus esmu pilnīgi brīvs, un nevis tāpēc, ka nedrīkst, ne tāpēc, ka man kāds to ir aizliedzis, bet tāpēc, ka esmu jauns radījums, un tas ir brīnums.

Draugs, es gribu tev pateikt, ka brīnumi notiek! Jēzus Kristus ir brīnums! Kad mēs atzīstam Viņu, ticam Viņam, tad Viņš pārrada mūs no jauna, jo viss, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Es esmu dzīva liecība tam. Šeit daudzi zālē sēdošie ir dzīvas liecības tam, ka Dievs rada no jauna, ka Dievs sakārto izirušas ģimenes. Kad viņi pieķeras Kristum, tad Dievs atbrīvo no ciešanām, no elles, no depresijas un no slimībām. Dievs grib tevi glābt, Dievs grib tevi svētīt finansiāli, Dievs grib dziedināt tevi emocionāli, garīgi un fiziski. Dievs grib, ka tu esi auglīgs un ka tu vairojies, ka viss ko tu dari, tev labi izdodas, bet, lai kādi būtu tavi labie nodomi, tu esi tas pats cilvēks, kas tu esi, bet, ja tu esi no Dieva dzimis, tu esi līdzīgs Viņam un tev piederēs visas tās svētības, kas pieder Dievam.

Pirms 17. marta, pirms manas otrās dzimšanas, es nespēju nepārkāpt laulību, man patika dažādi pornogrāfijas žurnāliņi, man patika sievietes, man patika mainīt partneres. Un arī tad, kad es sapratu, ka es to negribu un tas nav pareizi, es tik un tā to darīju. Es nespēju savādāk dzīvot, taču pēc 2000. gada 17. marta es piedzimu no augšienes un kaut gan man vēl bija jāsēž cietumā viens gads un trīs mēneši, es kā jaunpiedzimis kristietis neskatījos ne uz vienu medmāsiņu no sanitārās daļas, manī bija tādas pārmaiņas, man bija tāda bijība no Dieva, mani tas vairs neinteresēja. Es vairs ne reizes neesmu pārkāpis laulību ne savā prātā, ne domās, ne skatoties pornogrāfiju vai ko citu. Man ir viena sieviete, mani interesē tikai viena sieviete, tā ir mana sieva, kura man ir visskaistākā un vislabākā, mana Ganniņa, mīlule. Agrāk es to nespēju, tagad man nav pat jāpiepūlas, es esmu jauns cilvēks, jaunpiedzimis.

Lūk, Kristus dzimšanas svētki, lūk, Kristus dzimšanas brīnums, kad Kristus piedzimst tevī, pārrada tevi no jauna. Es visu savu mūžu slimoju ar hronisku bronhītu, mana māte to var apliecināt. Klepoju un šķaudīju, kā tikai pavasaris vai rudens, tiklīdz kādi nelabvēlīgi laika apstākļi, man tūlīt slimība bija klāt, man visur bija jāstaigā šallē, cepurē, nepārtraukti jātinas, lai tik kaut kur caurvējā nesapūš. Es biju pieradis pie antibiotikām, dzēru tās kad vajag un kad nevajag. Taču pēc 17. marta es esmu pilnīgi vesels ne tikai garā, bet arī miesā. Man nav nekādu slimību, esmu dziedināts. Es varētu turpināt un turpināt, saukt dažādas pārmaiņas cilvēkos.

Lūk, šeit sēž Indra un jūs redzējāt, kā viņa slavēja Dievu šeit mūsu priekšā. Bet kādreiz viņai bija jānēsā brilles, un tās vēl vairāk uzsvēra viņas mazvērtību. Drēbes bija lielas un nokarājušās, viņa pati sev nepatika, viņa bija maza, melna un kautrīga, viņa domāja, ka neko pati nespēj un nevar. Bet Tas, kas dara no jauna, dara par jaunu radījumu un viņa tam ir noticējusi. Rezultāts mums ir priekšā, Dievs dara jaunu, kas bijis, ir pagājis, Dievs visu dara jaunu.

Agrāk mana valoda 40% sastāvēja no krievu lamu vārdiem, es savu domu nespēju izteikt bez šiem mātes vārdiem, bet tad, kad es 17. martā 2000. gadā nožēloju savus grēkus, pēc tam pēkšņi es vairs nespēju runāt ar šādiem vārdiem. Nebija tā, ka Dievs manā galvā ieliktu jaunus, skaistus vārdus, kā pareizi runāt, drīzāk notika tā, ka es staigāju kā bremze, es nespēju izteikt savas domas, es nespēju ar cilvēkiem normāli komunicēt, jo man nebija pareizie latviešu vārdi, man tie bija no jauna jāiemācās. Bet fakts ir tas, kad tajā brīdī, kad es atzinu Jēzu par savu Glābēju, manī notika iekšējas izmaiņas. Es piedzimu no jauna, un mans jaunais cilvēks nelamājas, mans jaunais cilvēks nesmēķē, alkoholu nelieto, laulību nepārkāpj, mans jaunais cilvēks ir emocionāli, fiziski un garīgi vesels, mans jaunais cilvēks nav nabags, viņš ir finansiāli bagāts, viss ko viņš dara, viņam labi izdodas, neskatoties uz problēmām, ciešanām un pārbaudījumiem, kuri mums ir ļoti nepieciešamas, lai pieaugtu.

Ja tu gribi redzēt vienu no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, te viņš ir. Draugi, Jēzus mūs mīl!

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde