Emocionālās bedres var salīdzināt ar gaisa bedrēm, tie, kuri ir lidojuši, noteikti zina vai ir dzirdējuši par gaisa bedrēm. Dievs mūs ir radījis emocionālus. Un tici vai nē, bet visvairāk problēmas tev nesagādā velns, cilvēki vai apstākļi, bet gan tavas emocijas. Tu nepareizi rīkojies, nepareizi saproti to, kas ir emocijas un kā ar tām rīkoties. Ir jālieto pareizi principi, lai izkļūtu no šādām bedrēm un dzīvotu veiksmīgu, pilnvērtīgu ticības dzīvi. Ja tu vēlies dzīvot veiksmīgu un pilnvērtīgu dzīvi, tad šī tēma ir tieši tev. Lai Dievs varētu darboties pie tavas personības, tev pašam ir jāsaprot sava problēma. Tev ir jāsaprot, kādas ir tavas visbiežāk sastopamās emocionālās bedres? Piemēram, depresija.

Kas ir depresija? Personīgi es izsvītroju depresiju no slimību saraksta. Es neesmu mediķis, bet es protu griezt ar garīgo skalpeli un reizēm sāpīgi. Un rezultāts ir pozitīvs. Depresija nav fiziska slimība. Tā ir garīga slimība, kas ir vistiešākajā veidā saistīta ar emocijām. Depresiju var saukt arī par nomāktu garu, veģetatīvo distoniju u.c. Tu jūties nomākts, viss, kas notiek tev apkārt, ir pelēks un neinteresants, tev vairs nav vēlmes kontaktēties ar cilvēkiem, arvien vairāk laika gribās pavadīt vienatnē, pēc tam tu sāc gulēt, tu guli, guli un guli, tev jau sāp galva no gulēšanas, miegs vairs nenāk ne naktī ne dienā, bet tu turpini gulēt un blenzt grieztos. Depresija var beigties ar to, ka cilvēks var aiziet no šīs dzīves vispār. Un tās ir emocijas. Un emocionāla bedre ir viena no smagākajām. Bet visam ir risinājums. Jo no katras bezizejas ir vismaz trīs izejas. Piemēram, slimība. Slimība pati par sevi nav emocionāla bedre, bet tā var izraisīt emocionālu bedri jeb slimības dēļ var iekļūt šādā bedrē. Kā tas izpaužas?

Daudzus gadus atpakaļ es atrados Juglas tuberkulozes slimnīcā. Slimības dēļ man nebija kaut kādas sliktas emocijas vai emocionāla rakstura problēmas, es varēju sportot, priecāties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Bet, kad ārstēja šo tuberkulozi un man nācās dzert antibiotikas, tad gan man iestājās tas, ko sauc par depresiju, jo mani nekas neinteresēja, es gribēju tikai gulēt, man nekas nelikās skaists, man nekas nelikās interesants, kalpošana Dievam nelikās interesanta. Es katru svētdienu ierados uz savu dievkalpojumu, es kalpoju kā mācītājs Limbažu draudzē, katru svētdienu es sludināju savu sprediķi. Man tas nebija interesanti, es to negribēju darīt. Emocionāli man nebija nekāda prieka no tā. Es nevaru teikt, ka es biju padevies, nē. Sajūtas bija tādas, kā pamatīgā depresijā, viss ir vienkrāsains un neinteresants. Es katru sprediķi, turpat slimnīcā, gatavoju ar piespiešanos. Es ar piespiešanos lasīju Bībeli. Jo, ja nelasītu Bībeli, es nevarētu sagatavot svētrunu. Bet ne tikai tāpēc, lai sagatavotu svētrunu, es vienkārši zināju, man ir jālasa Bībele, man ir jālūdz Dievs. Neskatoties uz to, ka viss bija tāds nomākts, es regulāri gāju ārā no slimnīcas telpām, gāju mežā pa takām un slavēju, pielūdzu Dievu. Man tas nebija interesanti, man to nepatika darīt, bet ar piespiešanos es to darīju. Tieši tāpat, ar piespiešanos es katru svētdienu braucu sludināt un vadīt draudzi. Lūk, kā slimība var izraisīt emocionālu bedri.

Bet no tās var izkļūt laukā. Jo cilvēkam ir galva, ir prāts un ir griba. Izeja no emocionālas bedres ir prāta un gribas lēmums darīt to, kas ir pareizs. Un nebūs nekādi psiholoģiskie triki, nebūs nekas no skaistām grāmatām par to, ko un kā darīt, lai izrāptos no šī emocionālā purva. Ir tikai viena recepte – lēmums. Simts procentīgi katram, kam ir kādas problēmas, tās ir emociju dēļ. Tu neesi pareizi kaut ko sapratis vai arī tu neesi lietojis savu prātu un gribu, lai izkļūtu no problēmas. Bet mēs esam radīti ne tikai ar emocijām, bet arī ar prātu un ar gribu. Cilvēks sastāv no miesas, dvēseles un gara, bet dvēsele sastāv no prāta, gribas un emocijām. Tās trīs lietas ir kā svēta trīsvienība. Tas ir tieši tāpat kā Dievs ir trīsvienīgs – Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars, ko nevar izprast īsti līdz galam, un tomēr tā ir patiesība, viens Dievs trīs personās, un tieši tāpat arī cilvēks ir trīsdaļīgs un dvēsele ir trīsdaļīga. Tā kā pats cilvēks ir trīsdaļīgs – gars, dvēsele un miesa, tāpat arī dvēsele ir trīsdaļīga – prāts, griba un emocijas. Un visas šīs trīs ir jālieto kopā. Tava dvēsele nevar būt dalīta, tev jālieto prāts, griba un arī emocijas. Pareizā secība ir prāts, tad griba un tikai tad emocijas. Ja tu liksi augšā emocijas, tad esi drošs, ka būs emocionālas problēmas un tu nespēsi vadīt savu dzīvi. Tu nespēsi sevi organizēt, nespēsi pareizi rīkoties, attiecīgi tam būs smagas sekas. Sekas var būt visdažādākās, depresija, slimības, nabadzība.

„Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 2:5)

Mēs lasām Dieva vārdu, mēs zinām Dieva principus. Kad mēs kaut ko jūtam, pozitīvu vai negatīvu, ar prātu jāfiltrē tas, ko tu jūti, un jāpieņem ir adekvāti lēmumi saskaņā ar Kristu tavā prātā, saskaņā ar Dieva vārdu. Lūk, tāpēc ir draudzes mācība, tāpēc ir Bībeles skola, tāpēc mēs individuāli katrs studējam Dieva vārdu, katru dienu atsvaidzinām savu prātu. Dieva vārdam ir jābūt nepārtraukti prātā. Bībeles studēšana ikdienas ir atbilde un pareizā izeja no jebkādas bedres. Un tikai pēc tam, kad tev ir prāta un gribas lēmums, tikai pēc tam ir jālikvidē cēloņi.

Es nevaru likvidēt cēloni, ja man ir jādzer saujām antibiotikas, kas reāli izraisa emocionālu nospiestību, līdzīgi kā depresija. Es nekad neesmu ne ticējis, ne pieņēmis, ka man var būt depresija. Man nekad tādas nav. Bet sajūta tāda ir bijusi. Un toreiz tas bija vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Un es zinu, ka daudzi, kuri lasīs šo sprediķi, zina, par ko es runāju. Ja arī šodien tu brīnišķīgi jūties, pārdomā savu pagātni, kā tu esi juties kaut kādos noteiktos brīžos un varbūt tu atcerēsies, ka esi kaut ko līdzīgu piedzīvojis. No slimības ir jātiek vaļā ar jebkādām metodēm, jebkādā veidā, bet, pirmkārt, ar Dieva vārdu ir jātiek brīvam. Pretējā gadījumā šī sajūta tev būs. Es pieņemu, ka ir tādi cilvēki, kuriem ir nepārtraukti šāda sajūta. Bez prāta un gribas lēmuma, draugs, tas būs nevis „happy end”, bet ļoti nelaimīgas beigas.

Ja nav prāts ieslēgts un nav sava griba savākta, ja tu neapzinies to, ka tev ir Svētā Gara spēks, tev būs emocionālas problēmas. Svētā Gara spēkā tu spēj domāt to, ko tu gribi domāt, un, ko tu negribi, to tu vari nedomāt. Ja tu spēj darīt, neatkarīgi no tā, kā tu jūties, ja tu spēj darīt to, kas ir pareizs, tad es varu tevi apsveikt, tu esi ticis ārā no emocionālas bedres, neskatoties uz to, ka, iespējams, vēl slikti jūties.

Vispirms ir prāts un griba, tad ir jālikvidē cēloņi. Depresijai noteikti ir cēloņi, tāpat arī slimībām ir cēloņi. Runājot par slimībām, tad šogad ziemā, skrienot, es apaukstēju balss saites vai mandeles, es pat nezinu, ko tieši, bet tas notika ziemā, skrienot kalnā pie mīnus piecpadsmit grādiem. Rezultātā līdz pat šim brīdim es jūtu tam sekas, ik pēc kāda laika sāpes kaklā atgriežas, rodas balss aizsmakums, tam pievienojas nogurums un depresijai līdzīgas sajūtas. Negribās neko darīt, gribās tikai gulēt. Un pāris dienas atpakaļ man atkal sāka sāpēt vienā pusē mandeles, bet neskatoties uz to, es vienalga eju uz sporta zāli, skrienu, es peldos, es pildu visus ierastos vingrinājumus un neko neatceļu, es spītīgi darbojos tālāk. Bet bija viena nedēļa ziemā, kad es nevarēju ne paskriet, ne pavingrot, pilnīgi neko. Bija tā, ka bija jāguļ tikai. Un vienmēr šīs saslimšanas pavada tāda depresijai līdzīga sajūta, tās saucamās emocionālās bedres. Un cēlonis tam ir ziemā apsaldēta rīkle. Un ikreiz, kad tas iekaisums kaklā saasinās, rodas apātiskas sajūtas. Un tur darbojas tikai mans prāts un tikai mana griba, ir tikai negatīvas emocijas, jo mani nekas neinteresē. Trešdien un ceturtdien šajā nedēļā mani nekas neinteresēja, turklāt naktī mocīja bezmiegs. Šodien mani viss interesē, es esmu priecīgs, laimīgs, viss ir kārtībā. Ir dienas, kad es jūtos pozitīvi un varu par visu priecāties.

Dažas dienas atpakaļ biju ar sievu ceļojumā, ilgi gaidītajā kāzu jubilejas ceļojumā aizbraucām uz Lietuvu. Pirmajā dienā mani nekas neinteresēja, skaistas lietas likās skaistas tikai ar prātu, pastaigājāmies ar sievu pa gaisa takām, tas bija virs koku galotnēm, tur nebija nekas īpašs, bet tur vajadzēja būt sajūtām. Tur bija skaisti. Pirmajā dienā es tur staigāju, galva dulla. Es ar prātu un gribu priecājos par to. Apsolītais ceļojums! Vakarā ideja ienāca galvā, kam ir domāts paracetamols? Iedzēru vienu paracetamola tabletīti, un pēc pāris stundām man palika priecīgāk. Un, kad vakarā jau krēsloja, mēs aizbraucām uz Krustakalnu pie Šauļiem un staigājot jau biju ļoti priecīgs. Mēs divatā vieni paši staigājām pa Krustakalnu, un turpat mašīnā izgulējāmies. Un nākamā dienā ļoti labi jutos. Tā nav man šausmīga problēma, jo man ar galvu viss ir kārtībā. Un kamēr ar galvu ir kārtībā, tikmēr tu dzīvo. Kad ar galvu vairs nav kārtībā, tu vairs nedzīvo, tu peldi emociju purvā. Un tu nezini, kur ir rietumi, kur ir austrumi, ziemeļi vai dienvidi. Un tam ir sekas un negatīvs rezultāts. Un, ja es ar prātu un gribu spēju ticēt un justies normāli, arī mana miesa uz to reaģēs un sapratīs manas komandas, ko es dodu, būt veselam, būt veiksmīgam. Un es tā arī jūtos. Šodien jau jūtos labāk, esmu priecīgs, vēl vienā pusē sāp mandeles, bet burtiski divas vai trīs dienas man tas bija. Es neko neatceļu, treniņus neatceļu. Gāju pat aukstā ūdenī, varbūt tas nav labi, bet es gribu dzīvot. Un es pats nosaku, kā es jutīšos, kāds es būšu un kāds izskatīšos, kad un kur būšu. Kā tikt ārā no emocionālas bedres? Lūk, un pēc tam būtu jāķeras klāt pie problēmas risināšanas – pie cēloņa. Bet cēlonis nav galvenais, bet gan tas, kas ir galvā. Un cēloni ir jāpaārstē. Mana vienīgā ārstēšana ir vitamīni. Un es domāju, ka tā ir pati labākā ārstēšana. Ja organisms ir normāls un imunitāte ir normāla, tad tiksi galā ar jebkuru slimību.

“Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” (Marka 9:23)

Tur nav rakstīts, ka Viņš nedaudz spēj vai konkrēti kādas slimības vai konkrētas problēmas spēj uzveikt, nē, tas visu spēj, kas tic. Un kas ir ticība? Tā ir pareiza prāta nostādne! Tas nozīmē ar prātu saprast un pieņemt lēmumu un ar savu gribu to realizēt. Es pavēlu sev justies tā, kā es gribu justies. Kas vēl var izraisīt emocionālas bedres?

Depresija

Piemēram, es jau minēju depresiju, tā ir bedre, to izraisa slimības un medikamenti.

Nelabvēlīgi apstākļi

Vienkārši apstākļi tev apkārt. Apstākļi, kas nav tev labvēlīgi, tev nolaižas rokas un emocijas ņem virsroku – kā es to atrisināšu un kā es tam tikšu cauri!?

Pārslodze

Vēl, vienkārši pārslodze. Tu zini to, ka cilvēks nevar labi justies, ja viņš ir pārstrādājies vairākos darbos. Nav pareizi teikt, ka darbs cilvēku dara par cilvēku. Cilvēks ir Dieva radīts, un galvenais mērķis nav tikai strādāt. Dievs ir radījis mūs emocionālus, lai mēs labi justos, lai mēs būtu laimīgi attiecībās ar Dievu un savā starpā. Pamēģini negulēt vairākas diennaktis. Man kāds reiz teica, ka var pat nomirt, ja desmit naktis cilvēks nav gulējis. Kā tu domā, kā tu justos pirms nāves? No vienas negulētas nakts, kā tu jutīsies? Un nevajag man pasakas stāstīt – kamēr jauni, tikmēr var. Neko viņi nevar! Tas atstāj pēdas organismā un arī emocijās. Tāpēc Dievs saka – viena diena ir atpūtai. Ir dažādi faktori, kad cilvēks sāk murgot un ačgārni runāt. Ir skaidrs, ka ir atpūtas trūkums. Un, ja cilvēks runā aplamības, ir skaidrs, ka viņš ir emocionālā bedrē, nevis dzīvo tajā, ko Dieva vārds runā.

Miega trūkums

Vitamīnu trūkums

Nepietiekams uzturs

Dievs ir radījis ne vegānus, ne veģetāriešus, bet cilvēkus ar tādu miesu un uzbūvi, kuram vajadzīgs pilnvērtīgs uzturs. Un, ja nebūs pilnvērtīgs uzturs, par emocijām vairs garantēt nevar. Būs ļoti grūti dzīvot ar nepilnvērtīgu uzturu, īpaši tad, ja tev ir slodze, par sportistiem nemaz nerunājot. Es zinu, ko nozīmē vitamīnu trūkums. Kad mēs četrdesmit dienas gavējām uz ūdens, acis sāka nerādīt, mati sāka krist ārā. Cilvēks nav radīts dzīvot bez barības vielām. Protams, četrdesmit dienu gavēnis bija to vērts, kāda brīnišķīga draudze šodien šeit ir. Dievs caur to darbojās. Dažs labs knapi izdzīvoja šai gavēnī. Bija arī tādi, kas gavēja, lietojot tikai dažādus šķidrumus, tur bija pica ieblenderēta un vēl sazin kas, bet tik un tā gavēja!

Vienkārši dabiski procesi organismā

Piemēram, sievietēm pirmsdzemdību vai pēcdzemdību periods. Mēs nezinām, kas tieši tur notiek, bet acīmredzot, tur kaut kas notiek. To var dzirdēt un redzēt. Tāpat arī pirms menstruācijām vai to laikā – to var redzēt, dzirdēt un uz savas ādas izjust. Kaut kas notiek sievietes organismā. Viņas paliek kašķīgas. Par vīriešiem es tagad nezinu. Viņiem tur ir savas bēdas. Varbūt vienkārši iemesli, bet fakts ir tāds, ka mēs esam emocionāli, un kādos brīžos šīs negatīvās emocijas parādās. Tās parādās, un atliek atstāt mājās prātu, atstāt mājās Bībeli, to ignorēt, un nepieņemt gribas lēmumus, tad emocijas tevi vada, un tur ir vieta sātanam. Tieši caur šīm emocijām ir vieta velnam, kur viņš sāk darboties. Viņš piespiež tevi nepareizi domāt – saskaņā ar to, ko tu jūti, nevis saskaņā ar Dieva vārdu. Kā Jēzus atbildēja velnam, kad viņš kārdināja? Viņš atbildēja: „Stāv rakstīts!” Kā Jēzus jutās? Nekādi, arī četrdesmit dienu gavēnī. Viņš nejutās nekā. Dieva vārda zināšana + lēmums + griba = uzvara.

Grēks jeb nepareiza rīcība

Nepareiza rīcība attiecībā pret Dievu, pret cilvēkiem, attiecībā pret sevi, kas nesaskan ar Dieva gribu var izraisīt negatīvas emocijas, depresiju un emocionālas bedres.

Atkarības

Cilvēks, kurš ir atkarībās, nevar normāli justies. Atkarība no cilvēkiem, no vīra, sievas, bērniem. Atkarības no alkohola, narkotikām, darba – darbaholisms. Nevar normāli justies. Ja Anglija izstāsies no Eiropas Savienības, tad varbūt daļa latviešu atgriezīsies Latvijā. Tie ir cilvēki, kuri domā, ka laime ir darbā, īpaši, ja vēl ārzemēs. Vai nu cilvēks ir laimīgs, vai viņš nav laimīgs – neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas.

Vispārēja dzīves nesakārtotība

Vispārēja dzīves nekārtība. Disciplīnas trūkums, jo tas arī ir saistīts ar prātu. Piemēram, es šodien jūtu, ka nevajag tīrīt zobus. Es jūtu, ka šodien varu nokavēt darbu. Es jūtu, ka man šodien ir jāguļ ar to sievieti. Es jūtu, jūtu, jūtu. Nesakārtotība. Zini, ko tu drīz sāksi just? Ka nav ko ēst un trūkst naudas, un tu būsi spiests strādāt.

Mērķu un plānošanas trūkums

Nesakārtotība. Nav mērķu, nav plānošanas un nav reālas darbības.

Nepiedošana

Elementāra lieta. Kas vispār ir nepiedošana? Tās gadījumā nav emocijas? „Es nevaru viņam piedot.” Kas tas par „sviestu”?  Ja tu kaut reizi saki tādus vārdus: „Es nevaru piedot,” tad tiešām tev ar galvu nav kārtībā. Piedošana ir lēmums. Tu vadies pēc emocijām, ka tu jūti pret viņu antipātiju, jo viņš tev nodarīja pāri un tu jūties slikti viņa klātbūtnē. Tu jūties slikti, bet tu vari piedot! Štrunts, kā  tu jūties, jo piedošana ir lēmums.

Dažādas apsūdzības un neapmierinātība ar sevi

Velna apsūdzības, ka tu neesi pietiekami labs, skaists, stiprs, spēcīgs, gudrs. Apsūdzības rada negatīvas emocijas.

Elementāras, nepamatotas bailes

Apmēram 90% bailes ir nepamatotas. Tām nav nekāda pamata.

Tagad, divas nedēļas mums ir evaņģelizācijas laiks. Bailes evaņģelizēt. „Es nevaru, negribu, nesaprotu, es labāk to darīšu savādāk.” Kas tas ir? Tās ir tavas emocijas. Tu tā jūties. Bet nav svarīgi, kā tu jūties, vienkārši ej un pastāsti cilvēkiem par Kristu. Emocijas arī ir svarīgas, bet galvenajos vilcienos nav. Svarīgāks ir prāts un griba. Tikai pēc tam emocijas. Ja mēs sajaucam šos jēdzienus, tad arī ir šī bedre, no kurienes nevar izkļūt. Izkļūt var tad, kad prātu saliek pareizā kārtībā. Prāts, griba, emocijas.

Kā Jēzus izkļuva no emocionālas bedres. Vai Jēzum bija emocijas? Jā, Ģetzemanes dārzā.

„Tad Jēzus aiziet ar Saviem mācekļiem uz kādu vietu ar nosaukumu Ģetzemane un saka mācekļiem: “Nosēdieties šeit, Es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.” Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties.” (Mateja 26:36 -37)

Kas ir skumjas, bailes? Emocijas. Šajās rakstu vietā Jēzus izskatās tāds nestabils, bet Viņš taču ir Dievs. Ir rakstīts, ka Viņš sāka skumt un baiļoties.

„ Tad Viņš saka tiem: “Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā.” (Mateja 26:38)

Kā Jēzus tiek galā? No kā Viņš baidās? No tā, ka Viņam būs jāiet krusta nāvē. Nevis vienkārši nāvē, bet jāuzņemas visi pasaules grēki – tavi un mani grēki. Jānes visi pasaules grēki, jāizcieš ciešanas. Jēzus bija vienlaicīgi Dievs un vienlaicīgi cilvēks. Kurš normāls cilvēks grib labprātīgi mirt pie krusta? Nav neviens brīvprātīgais. Jēzus bija brīvprātīgais, bet ne emocionāli. Viņš nepriecājās, ka beidzot tā diena ir pienākusi. Viņam bija emocijas. Emocionāli Viņš negribēja mirt, ar prātu – brīvprātīgi. Kaut mēs spētu atšķirt emocijas no prāta un gribas.  „Es nemīlu, es to negribu.” Kam ir domāts prāts? Nevar to un šito! Bet tas viss ir balstīts uz emocijām.  Mēs iedomāties nevaram, ko velns mūsu dzīvēs var izdarīt caur mūsu emocijām. Mēs iedomāties nevaram, kas no mums garīgi paliks pāri. Esiet uzmanīgi. Bībele saka: „Velns kā rūcoša lauva staigā apkārt un meklē, ko tas varētu aprīt.” Ko viņš aprīs? Emocionālos cilvēkus, kuri ir izslēguši prātu. Vienkārši. Jēzus emocionāli nevēlējās mirt pie krusta. Brīvprātīgi ar prātu un gribu jā. Kā Viņš ar prātu un gribu pakļauj sev Savu miesu un emocijas?

„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” (Mateja 26:39)

Šeit izskatās, ka Viņš lūdza emocijās. Varbūt ir kādi citi varianti? „Varbūt Pēteris var Manā vietā uzņemties visus grēkus, bet tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi, Dievs.” Viņš lūdza trīs reizes, lai notiek Dieva prāts. Emocionāli Viņš jutās, ka Viņš negrib, bet Viņš zināja,  kāpēc ir nācis, un Viņš to paveica. „Dievs, stiprini Mani, un lai notiek Tavs prāts.” Lūk, kā tas notiek – lūgšana. Dieva vārds un lūgšana. Ikreizes, kad tu esi emocionālā bedrē, tad ieslēdz prātu un atceries lūgšanu. Esi vientulībā ar Dievu. Par savu problēmu atrodi konkrētas rakstu vietas un tās apliecini, lai notiek Dieva prāts. Ieslēdz Dieva prātu. Ieslēdz lūgšanas. Šādā veidā tu iegūsi Svētā Gara spēku. Dievs tevi stiprinās, lai tu pieņemtu pareizos lēmumus un izdarītu pareizās darbības.

„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja 26:41)

Miesa daudz ko grib. Emocijas daudz ko grib. Tāpēc ir jālūdz Dievs. Jēzus skaidri pasaka, ka bez lūgšanas no emocionālām bedrēm nevar izkļūt. Iegaumē to! Ja tev ir šķidra lūgšanu dzīve, tad tu esi emocionāls cilvēks, kurš vadās no emocijām. Pareizāk būtu teikt šādi – bez lūgšanas nevar no visām bedrēm izkļūt. Bez lūgšanas no šādām tādām bedrēm var izkļūt, var normāli dzīvot, bet no visām bedrēm neizkļūsi bez lūgšanas palīdzības, jo tā ir garīgā pasaule, kur tikai ar garīgiem ieročiem var uzvarēt.

Kas tev ir jāsaprot? Ka Jēzus ar Savām emocijām tika galā ar lūgšanu, pēc tam sekoja prāta, gribas lēmums un pēc tam darbības. Pirmkārt ir jāsaprot, ka Jēzus saprata, ka ir jānošķiras lūgšanā. Ja Tev šodien ir tāda problēma, tad tev ir jānošķiras lūgšanā, tā, kā to darīja Jēzus Kristus. Jēzus atklāti pateica mācekļiem, ka Viņam ir emocijas, bailes. Turklāt Viņš aicināja dažus līdzi un izsūdzēja Savu sāpi, Savus grūtumus. Tātad ir labi, ka kāds tev ir blakus. Mājas grupiņā tas ir tavs līderis. Tev ir tavs mācītājs, vadītājs, kas ir tev blakus un ir pieejams. Tāpat grupiņas cilvēki, ar kuriem tu esi kopā, ka viņi ir tev blakus un zina tavu problēmu, viņi kopā ar tevi lūdz un par tevi lūdz. Bet problēmu Jēzus izcīnīja Pats, jo mācekļi diemžēl gulēja. Viņš teica: „Esiet nomodā, kamēr Es lūgšu Dievu.” Bet viņi gulēja. Viņš viens pats izcīnīja cīņu. Kārtējo reizi Viņam nācās kaut ko pamācīt. Tātad, tavā vietā šo cīņu neviens izcīnīt nevar. Tikai tu pats! Bet ir labi, ja kāds tev ir blakus. Ir svarīgs līdera, draudzes un draugu atbalsts, bet jāizcīna ir pašam.

Jēzus saprata, ka Viņš ir emocionāla būtne, bet tāpat Viņš zināja, ka Viņam ir prāts un griba. Un Jēzus lūdza, lai notiek Dieva prāts. Ne ar prātu, bet ar emocijām Viņš vēlējās, lai ciešanas iet garām. Ja tev šodien ir emocionālas bedres vai nākotnē tevi tās sagaida, tad kas ir jādara? Jāieslēdz prāts un jāiet lūgšanā. Par konkrēto problēmu ir jālūdz un jāapliecina pareizā atbilde. „Dievs, lai notiek Tavs prāts!” Pēc tam tu ej un izdari. Kontrolē sevi ar savu prātu un gribu. Kā Pēteris tika galā ar emocionālu bedri? Pēteris nodeva Jēzu. Viņš teica: „Es ar Tevi kopā iešu cietumā un kaut nāvē.” Jēzus teica: „Vēl gailis nebūs dziedājis, ka tu trīs reizes Mani aizliegsi.” Tas notika cilvēku priekšā.

„Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus tam bija sacījis: “Pirms gailis divi reizes dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi.” Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt.” (Marka 14:72)

Pēteris Jēzu nodeva un pie atziņas nācis sāka raudāt. Pēteris saprazdams, ko viņš ir izdarījis – nodevis Jēzu, sāka raudāt. Pēc tam visi mācekļi izklīda, kur nu kurais. Slēpās aiz aizslēgtām durvīm. Pēterim bija problēma un visiem mācekļiem bija problēma – emocionāla krīze. Kā viņš to atrisināja?

„Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka 16:15-18)

Divdesmitajā pantā ir atbilde.

„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)

Kurš izgāja? Tas, kuram bija problēmas – Pēteris. Kurš pirmais sludināja? Kad vairāki tūkstoši cilvēku atgriezās pie Dieva? Tu zini, kuri cilvēki visvairāk zaudē? Tie, kuri visvairāk grib iegūt sev – egoisti. Viņi zaudē visvairāk. Es runāju par egoistiem kristiešu vidū, kas paši ir glābti, kas ir saņēmuši Dieva svētības un nevēlās tās dot citiem. Kuriem ir grūti uzrunāt cilvēkus, jo viņiem ir bail. Kuriem ir grūti vest cilvēkus pie Dieva, jo viņiem ir emocijas, kas tam pretojas. Ja tu nesāksi kalpot cilvēkiem, tad tu būsi tas, kurš zaudēs visvairāk. Bībele saka skaidri: „Dodiet, tad jums taps dots.” Ko vēl vairāk tu vari dot, kā iemācīt cilvēkus ticēt, iepazīstināt viņus ar savu Tētiņu, ar Jēzu Kristu personīgi.

Mēs šodien iemācījāmies to, ka mēs esam emocionāli, ka pastāv emocionālas bedres un ka no tām var izkļūt, lietojot pareizā secībā prātu, gribu un emocijas. Negatīvajām emocijām var būt visdažādākie iemesli, tāpēc vispirms mēs cīnāmies, lai ar prātu pieņemtu pareizus lēmumus, un tikai pēc tam par cēloņiem. Un arī tad, ja cēloņi nav uzvarēti, piemēram, kāda slimība, joprojām tev ir pareiza prāta nostādne. Nav iespējams visos gadījumos izdarīt pareizo izvēli. Nav iespējams visos gadījumos pareizi rīkoties bez lūgšanas. Bez lūgšanas mēs nevaram pakļaut savas emocijas un savu miesu.

Ja tev šodien ir emocionāla bedre un tu slikti jūties. Ja tu sāc saredzēt, ka tu šo emociju dēļ sāc izdarīt nepareizus lēmumus, sāc nepareizi domāt, mēs esam šeit kopā, un es par tevi varu lūgt Dievu.

„Mīļais Debesu Tēvs! Paldies, Kungs, ka Tu mūs esi radījis tik brīnišķīgus, ka mēs varam justies, just, priecāties un būt laimīgi. Paldies par Tavu ideālo plānu, ka mēs varam būt tuvās un pareizās attiecībās ar Tevi, Dievs. Ar Tevi, Tētiņ, mēs varam labi justies. Paldies, Jēzu, ka Tu mūs apgaismo un dod gudrību, saprašanu. Ka Tu atklāj caur Savu vārdu, kāds ir ienaidnieks, kāds ir velns un kā viņš darbojas – caur emocijām un nepareiziem prāta lēmumiem. Jēzus Kristus Vārdā es stājos tev pretī, sātan. Vācies prom no cilvēku prātiem, no cilvēku emocijām. Jēzus Nācarieša Vārdā, lai nāk Tava valstība, Tavs prāts, lai notiek Tava griba pie katra cilvēka emocijām un prāta. Katra dzīvē, Dievs, dari katru stipru, gudru, saprātīgu, lai lietotu prātu, savu gribu. Dievs, palīdzi katram, lai neviens neaizmirst lūgšanu kambari, lūgšanas spēku. Lai neviens nekad neatstāj Tavu Vārdu. Lai mēs to pārdomājam dienām un naktīm. Lai katrs viens uzplaukst Tavā klātbūtnē, pēc Tava prāta, Dievs. Lai nāk Tava valstība, lai nāk Tava dziedināšana. Jēzus Vārdā, Āmen! ”

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Daila Lielbārde, Iveta Kļavinska un Inguna Kazāka, rediģēja Ieva Našeniece