Es mācīšu tevi, kā uzvarēt bailes. Svētais Gars, māci Savu draudzi, māci Savus cilvēkus. Es teikšu, sludināšu un mācīšu Tavu vārdu, Dievs, bet bez Tava Gara šis vārds nav dzīvs un nedarbojas. Dievs, man ir vajadzīga Tava palīdzība un Tavs svaidījums, Kungs! Lai caur Tavu vārdu un Tavu svaidījumu atnāk brīvība, drosme un ticība. Lai katrs cilvēks uzvar, pārvar, iet uz priekšu un nekad neapstājas. Lai katrs viens iet līdz galam un ir auglīgs, tuvās attiecībās ar Tevi. Auglīgs savā kalpošanā, auglīgs finansēs, auglīgs savās attiecībās ar cilvēkiem, itin visā. Auglīgs un svētīgs, Jēzus Vārdā, āmen!

„Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: “Klusu, mierā!” Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums.Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?”” (Marka evaņģēlijs 4:39–40)

Jēzus gulēja laivā, kamēr mācekļi cīnījās ar jūras viļņiem. Mācekļi modināja Jēzu un teica: „Tu neuztraucies par to, ka mēs ejam bojā?” Viņi bija nobijušies, viņiem bija bailes. Jēzus piecēlās, apsauca jūru, apsauca vēju, iestājās pilnīgs klusums, mācekļi bija pārsteigti. Un Jēzus runāja par ticību un bailēm. Bailes un ticība ir divas pretējas lietas. Bez ticības nevar patikt Dievam un nevar uzvarēt.

„Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.”” (Marka evaņģēlijs 9:23)

Un tieši tāpat, ja pretstats ticībai ir bailes, tad varētu citādi citēt šo rakstu vietu. Tas neko nespēj, kurš baidās. Kā uzvarēt bailes ar ticību? Kā ir būt tādam, kurš zaudē un ir neveiksminieks dzīvē, jo baidās? Bailes attur cilvēkus no Jēzus.

„Un visi geraziešu apgabala iedzīvotāji lūdza Viņu aiziet no viņiem, jo lielas bailes tos bija pārņēmušas. Un Viņš iekāpa laivā un griezās atpakaļ.” (Lūkas evaņģēlijs 8:37)

Jēzus atbrīvoja geraziešu apgabalā Leģionu, cilvēku, kuru bija apsēduši vairāki tūkstoši ļaunu garu. Leģions bija pazīstams visā novadā, viņš bija siets ķēdēm un pinekļiem, viņš skraidīja kails pa kapiem, sita sevi ar akmeņiem, baidīja cilvēkus, neviens nespēja viņam palīdzēt. Bet Jēzus šo cilvēku dziedināja, lika visiem gariem ieiet cūkās, rezultātā cūkas iekrita aizā. Iedzīvotāji, visu šo redzot, lūdza Jēzum aiziet, jo viņiem kļuva bail. Tātad bailes var atturēt cilvēkus no Jēzus. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nenāk pie Dieva, ir bailes. Bailes no nezināmā, dažāda propaganda par naudas izspiešanu, par draudzi kā par biznesa vietu, elementāras bailes no pārmaiņām. Es diezgan labi pazīstu cilvēkus un es zinu katram savu pieeju, no sev tuviem cilvēkiem es zinu dažus, kuriem ir ļoti grūti pieņemt jebkādas pārmaiņas. Tiklīdz ir ieviestas pārmaiņas, es zinu, ka cilvēkam paliek bail, ar viņu ir jārunā par to un īpaši jāattiecas pret viņu. Mums katram ir šādas bailes. Daudzi baidās nākt pie Jēzus tikai tāpēc, ka baidās būt ierobežoti, viņiem liekas, ka tagad nevarēs darīt to un šito, bet tie ir velna meli. Nekas nav aizliegts. Vai tu pats vēl gribēsi darīt to, ko agrāk darīji, kad Svētais Gars tev pieskarsies?

„Viss ir atļauts, bet ne viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi.” (1.Korintiešiem 10:23)

Ja tu apmeklē mājas grupiņu un esi atvedis kādu jaunu cilvēku, iedomājies sevi tā cilvēka vietā, – tu nezini par draudzi pilnīgi neko, iespējams internetā vai masu medijos esi lasījis kādas negācijas. Piemēram, ja tevi paaicinātu „maskačkas” rajonā uz kādu dzīvokli, kur notiek mājas grupiņa, tu tā ar mierīgu sirdi, bez bailēm varētu uz turieni aiziet? Un tu aicini cilvēku uz mājas grupiņu un aizmirsti par viņu, nepiezvani viņam. Protams, ka viņš nekad neatnāks, izņemot kādu retu gadījumu. Ir daži bezbailīgi cilvēki, mūsu draudzē arī tādi daži ir. Attopieties! Ja aicināt cilvēkus uz mājas grupiņu, nāciet kopā ar viņu, citādi viņš neatnāks. Iedomājieties sevi jaunā cilvēka vietā, kaut kādā svešā kāpņu telpā meklējam dzīvokļa numuru, kuru labākajā gadījumā būsi izsūtījis ar īsziņas palīdzību. Tev pašam nebūtu bail braukt ar autobusu pa tev nezināmu maršrutu un nezināmā rajona? Bībelē ir skaidri teikts:

„Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.” (Romiešiem 13:9)

Tad nu parūpējies par saviem cilvēkiem tā, kā tu gribētu, lai par tevi rūpējas. Jo bailes attur cilvēkus no Dieva visdažādākajos veidos. Bailes no pārmaiņām, ko ienesīs cilvēku dzīvēs Jēzus pieņemšana. Velna valstība faktiski pastāv uz bailēm. Dieva valstība pastāv uz ticības pamata. Visas kriminālās struktūras pastāv tikai uz baiļu pamata. Jebkāda diktatoriska valsts, kāda šobrīd ir Ziemeļkoreja, par kādu lēnām pārvēršas arī Krievija, staļinisms un hitlerisms, autoritatīvas valstis, kurās visus citādi domājošos slepkavo mežos – visas šādas impērijas tika balstītas uz cilvēku bailēm. Tas ir sātana veids, kā kontrolēt cilvēkus. Ja tev ir interese, tu vari aiziet uz geto muzeju, tur ir apkopota informācija par ebreju geto vācu okupācijas laikā. Latvijā tika nogalināti astoņdesmit tūkstoši ebreju. Sākotnēji viņus norobežoja Maskavas ielas rajonā, īpašā teritorijā. Kā fašisti to varēja paveikt? Viņi izplatīja melus par ebrejiem. Līmēja dažādas propagandas avīzes un plakātus par to, kā ebreji slepkavo, kā ebreji ēd bērnus. Šīs leģendas vēl šodien ir dzīvas. Draudzē viss ir tieši otrādi, viss ir tikai un vienīgi uz brīvprātības un uz mīlestības principa, un tā ir Dieva valstība. Jebkādas attiecības ir tikai uz brīvprātības pamata. Teorētiski bailes var nošķirt no Kristus arī tos, kuri jau pazīst Viņu.

„Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens?” (Romiešiem 8:35)

Starp vienu no tiem veidiem, kas var šķirt no Kristus mīlestības, tika minētas bailes. Tātad, ja kristietis ir bailīgs, viņš var pazaudēt ticību Dievam. Tu vari aiziet nepareizā virzienā un zaudēt savas dzīves cīņu. Ar bailēm ir jācīnās.

„Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve.”” (Atklāsmes grāmata 21:8)

Arī tie, kuri pazīst Dievu un ir pārlieku bailīgi, var nokļūt ellē. Jo bailes ir tas, kas attur cilvēku sakarīgi un pareizi rīkoties pēc Dieva vārda. Bailes faktiski ir elles daļa. Tās padara cilvēku neveiksmīgu un neauglīgu darbos. Kā tu domā, vai šī ir īstā tēma šodienai?

„Pēc tam trešais nāca un sacīja: kungs, še ir tava mina, es to biju noglabājis sviedrautā. Jo es baidījos no tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks un ņem, ko tu neesi nolicis, kā arī pļauj, ko neesi sējis. Tad viņš sacīja: no tavas mutes es tevi tiesāšu, tu nekrietnais kalps! Ja tu zināji, ka es esmu bargs cilvēks, kas ņem, kur viņš nav licis, un pļauj, ko viņš nav sējis, kāpēc tad tu manu naudu neesi nodevis naudas mijējiem? Tad es pārnācis to ar augļiem būtu saņēmis atpakaļ. Un uz klātesošiem viņš teica: atņemiet tam viņa minu un dodiet tam, kam ir desmit minas. Tad tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit minas. Bet viņš atbildēja: es jums saku: katram, kam ir, dos, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.” (Lūkas evaņģēlijs 19:20–26)

Tā ir līdzība, ko Jēzus saka par saimnieku, par kungu, kurš aizceļoja, atstājot trīs vīrus un iedodot katram konkrētu naudas summu, lai viņi ar to pelnītu. Pēc kāda laika šis saimnieks atgriezās un prasīja no katra norēķinu par uzticēto naudu. Saimnieks sagaidīja, ka katrs to būs lietojis. Pirmais no trim vīriem atnāca pie saimnieka un pastāstīja, ka ir pavairojis naudu, un saimnieks viņu ieaicināja savā valstībā. Otrais tieši tāpat bija pavairojis naudu, strādājis ar to, un saimnieks arī viņu ieaicina savā valstībā. Kad atnāca trešais vīrs, viņš atnesa saimniekam tieši to pašu naudas summu, viņš nebija lietojis to, ko viņam uzticēja saimnieks, jo baidījās. Un kungs atņēma viņam naudu un atdeva to tiem, kuri mācēja ar naudu rīkoties. Ja tu nelieto to, ko Dievs tev ir devis šodien, visbiežāk tas būs tāpēc, ka tu baidies spert soļus pareizā virzienā, un tad rezultāts būs bēdīgs. Bailes padara neauglīgu un neveiksmīgu. Bailes atņem tev iespēju, ka tu vari lietot to, ko apsola Dievs.

Es nesen izlasīju kādā grāmatā citātu par to, ka mēs bieži vien paši stāvam savā bagātību lauka vidū, tas nav nekur īpaši tālu jāmeklē. Tev ir iespējas šodien, nav nekur tālu jāskatās. Tu pat zini, kas un kā ir jādara, bet bailes ir tās, kas attur. Kāpēc vienam ir daudz un otram ir gauži maz? Tāpēc, ka viens baidās, bet otrs nebaidās. Ko lai es daru, ja es esmu tāds bailīgs piedzimis? Ir pat multene ar nosaukumu “Dāvana visvājākajam”. Visvājākajam zaķītim dāvanā kaste atnāca, un kastē bija lauva, kas aizstāvēja viņu. Draugs, tev ir Kungu Kungs, no jūdu cilts, Lauva no jūdu cilts, Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Pasaules uzvarētājs ir tikai tas, kurš tic, ka Jēzus Kristus ir Dieva dēls. Tu esi pasaules uzvarētājs, ar tevi ir lauva. No tevis nekur nekādām problēmām nav glābiņa. Āmen.

No kurienes ir cēlušās bailes?

„Tas atbildēja: “Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos.”” (1.Mozus grāmata 3:10)

Ādams un Ieva sagrēkoja, netrāpīja mērķī, viņi paši gribēja būt Dieva vietā, viņi paši gribēja izšķirt, kas ir labs un kas ļauns, viņi gribēja valdīt bez Dieva vadības. Un Dievs viņus meklēja un, kad atrada, jautāja, kāpēc viņi neatsaucās, kad Viņš viņus sauca. Un Ādams atbildēja Dievam, ka dzirdot Viņa balsi, viņu pārņēma bailes. Kurā brīdī parādījās kauns un bailes? Tajā brīdī, kad cilvēks sagrēkoja un atteicās no Dieva, no Viņa vadības, apsardzības un klātbūtnes. Miera, prieka un ticības vietā atnāca bailes. Tātad bailes joprojām ir pasaulē.

Arī mēs, kas nākam pie Kristus, mums arī ir bailes, bet kā ar tām tikt galā un virzīties uz priekšu, var atrast Bībelē.

„Mokas un izbailes ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu, jūdam visupirms un arī grieķim!” (Romiešiem 2:9)

Tātad, nepareiza rīcība pret Dievu rada bailes. Gods, slava un labklājība ikvienam, kas dara labu. Ja tu esi šoferis un pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, tu izjūti prieka un baudas sajūtu, kas mijas ar bailēm par to, ka kaut kur aiz stūra būs paslēpusies policija. Un, ja ātrums, ar kuru tu brauc, ir 180 km/h, tad tu paliksi bez tiesībām uz sešiem mēnešiem. Tu baidies pazaudēt tiesības tāpēc, ka pārsniedz ātrumu un pārkāp ceļu satiksmes noteikumus.

Kad es dzīvoju bez Dieva, man bija neizskaidrojamas un muļķīgas bailes. Es nerunāju par veselīgām, normālām bailēm, runāju par muļķīgām, nepareizām bailēm. Man bija bail pat no telefona zvaniem. Jo man mēdza zvanīt izmeklētāji, es negribēju ne ar vienu runāt, vēl jo vairāk satikt. Es baidījos no policijas mašīnām, no visām lietām, no kā normālam cilvēkam nebūtu jābaidās. Kāpēc es baidījos? Tāpēc, ka dzīvoju antisabiedrisku dzīvi un bieži pārkāpu likumu. Un es nekad nevarēju zināt, kur kāds mani varēja redzēt. Ja godīgi jāatzīstas, es vispār nezināju, ko es esmu darījis. Man bija bail iziet uz ielas, jo nekad neatcerējos, ko es esmu darījis. Es tik daudz dzēru, ņemot vērā toreizējo manu svaru, kas bija kādi 50 kg, man pietika ar nepilnu šņabja pudeli. Turpretī puisim ar 100 kg svaru pietika ar divām pudelēm. Visas šīs bailes parādījās tādēļ, ka mana dzīve nebija sakārtota attiecībā pret Dievu un cilvēkiem.

Vai es esmu normāls, ja man ir bailes? Ir normālas bailes, kuras ir ielicis Dievs katram cilvēkam. Piemēram, bailes no augstuma, kuras ir ieliktas mūsos, lai mēs spētu sevi pasargāt, tā ir kā pašaizsardzības sistēma. Taču ir reizes, kad tev jākāpj kalnā. Ko darīt, pakļauties bailēm? Nē, tās ir jāpārvar. Kurā brīdī bailes kļūst neveselīgas? Tad, kad tu pakļaujies tām tur, kur tas nav nepieciešams. Tur, kur tās kavē tevi kāpt virsotnēs, tur, kur tās kavē tevi celt savu grupiņu, savu biznesu, veidot labas attiecības, labu laulību. Tu zini, ka tiem cilvēkiem, kuri ir kaut reizi pievīlušies otrā cilvēkā, rodas bailes uzticēties. Bet vai tikai tāpēc neveidot jaunas, normālas attiecības? Cik daudz cilvēku ir mani pievīluši un atstājuši, bet vai tāpēc es necelšu draudzi un līderus? Ja tu baidies vadīt mājas grupiņu, jo tad, kad tu to mēģināji darīt, tevi ir pievīluši cilvēki, iespējams, sāpinājuši, tad tu esi baiļu varā, kas attur tevi no pareizām lietām attiecībā pret Dievu un cilvēkiem. Citiem ir bijusi negatīva pieredze evaņģelizējot, kāds pareizticīgais nolamāja, kā rezultātā vairs nevēlās evaņģelizēt un iet pie cilvēkiem.

Arī Jēzus baidījās.

„Bet Man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta.” (Lūkas evaņģēlijs 12:50)

Jēzus atzinās, ka Viņam bija bail no nāves pie krusta.

„Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties.” (Mateja evaņģēlijs 26:37)

Tas notika Ģetzemanes dārzā pirms krusta nāves, Viņam bija labprātīgi jāuzņemas pasaules grēki, tavi un mani, mīlestībā pret mums. Kas notiktu, ja Jēzus pakļautos bailēm? Manuprāt pasaules vairs nebūtu. Bailes ir normāla parādība, jo ir veselīgas bailes un neveselīgas bailes. Ir svarīgi, kā tu pret tām attiecies.

“Un es ierados pie jums nespēkā, bailēs un lielā nedrošībā. Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē, lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.” (1.Korintiešiem 2:3–5)

Pāvils iesāka draudzi Korintā, jūtot bailes. Tā vēlāk tapa par lielu un nozīmīgu draudzi. Bet pašā sākumā atbrauca Pāvils, nobijies un nedrošs. Neskatoties uz to, ka jutās nedrošs, viņš sludināja Dieva vārdu korintiešiem. Pats Dievs iejaucas tad, kad mēs pārvaram bailes, sludinām un darām savu darbu. Pāvils raksta, ka viņa runa nebija ar īpašiem gudrības vārdiem, bet gara un spēka izpausmē, un caur to atklājās Dieva spēks.

Reiz Ukrainā es lūdzu Dievu par kādu sievieti, kurai bija astma smagā formā. Pēc lūgšanas šī sieviete ticībā izmeta ārā inhalatorus, pēc tam vilcienā uznāca lēkme un viņa nomira, un es pēc neilga laika to uzzināju. Kā es pēc tam spēju sludināt, cilvēkiem uzlikt rokas, lūgt un pateikt atziņas vārdus? Bija kaut kāda barjera, bailes un šaubas. Bija kāds mācītājs, kura pats pirmais cilvēks, par kuru viņš lūdza Dievu, nomira. Kā viņš pēc tam spēja kalpot? Uz Smita Viglsforta dievkalpojumu ārsti uz nestuvēm atnesa kādu cilvēku ar kuņģa vēzi smagā formā. Viglsforts ar dūri ieblieza viņam pa kuņģi un pateica: “Jēzus Vārdā, esi dziedināts!” Pēc belziena vīrietis gulēja kā miris. Ārsti sāka strostēt mācītāju, bet viņš to bija sadzirdējis no Dieva. Slimais cilvēks piecēlās, skaidri nezinu, kā, bet izspļāva vēzi un bija pilnīgi vesels. Lai kaut ko tādu izdarītu, ir vajadzīga drosme un ticība, es domāju, ka Smits Viglsforts baidījās. Bet Dievs teica: “Izdari tā, un viņš būs dziedināts.” Tieši tā, kā tu dzirdi no Dieva, tev ir jādara.

Es vakar biju pasākumā “No mīnusa uz plusu”, kurā kalpoja evaņģēlists Nātans Moriss. Mani ļoti ilgi un maigi “apstrādāja”, lai es tur būtu, un beigās es arī aizgāju. Es redzēju, kā šis cilvēks lūdz par slimajiem. Es sēdēju zālē, otrajā rindā, skatījos un vērtēju to visu kā mācītājs. Un es redzēju, ka viņš jutās tāpat kā es. Tur bija kāds puisītis, par kuru īsti nevarēja saprast, cik ļoti viņš ir nedzirdīgs un kas ar viņu notiek, kaut cilvēki sauca: “Aleluja! Āmen!” Es redzēju, ka līdz galam tur kaut kas nav. Nevarēja saprast – dziedināšana ir vai nav, – un es zināju, kā viņš jūtas. Viņš lūdza par puiku un arī baidījās. Dziedināšanu nevarēja pārbaudīt, bija “putra”. Arī Dieva vīriem, tāpat kā Jēzum, ir bailes, bet šajos gadījumos ir svarīgi, ko saka Bībele.

“Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:15–20)

Nav svarīgi, vai cilvēki pēc tam nomirst vai ir dziedināti, svarīgi ir pārvarēt bailes un darīt to, ko grib Dievs. Un tad, kad mēs darām pareizas darbības par spīti bailēm, Dievs darbojas. Bailes ir sajūta, kurai nav nekā kopīga ar veselo saprātu. Es ļoti labi atceros savu pirmo evaņģelizāciju. Tas notika Limbažos, uztaisīju reklāmu un atnāca daudz cilvēku, kaut mani tajā laikā vēl neviens nezināja. Es ļoti gatavojos, ar roku rakstīju un pārrakstīju sprediķi un to no galvas zināju. Es pārvarēju savas bailes un stāvēju cilvēku priekšā. Tu to pārvari un dari. Bailes ir normāla parādība, un tās var būt veselīgas un neveselīgas. Jebkurā gadījumā ir jālieto prāts un Dieva vārds. Ir jāpieņem pareizi lēmumi par spīti bailēm un jārīkojas, un tad darbojas Dievs un sakārtojas elementāras cilvēciskas lietas.

“Tiem, kas grēko, pierādi viņu vainu, visiem klāt esot, lai arī citiem būtu bailes.” (1.Timotejam 5:20)

“Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi.” (Efeziešiem 6:5)

Šajā Rakstu vietā ir runa par paklausību autoritātēm. Ir normāli, ja ir nedaudz bail pienākt pie mācītāja. Taču, ja tev vajag pienākt un parunāt tieši ar mani, bet tu to neizdari baiļu dēļ, tā jau ir problēma – neveselīgas bailes. Es neesmu nevienu apēdis, nogalinājis vai kādam iekodis. Jā, tu vari dzirdēt stingrus vārdus, bet tas būs trakākais. Ir normāla bijība no autoritātēm, valsts amatpersonām, policijas, bet tām nav jābūt paniskām bailēm. Bībele saka par valsts varām, ka tās ir ieceltas mūsu labā. Ja es redzu policiju patrulējam, es priecājos, jo tā ir nolikta, lai mani pasargātu.

“Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad arī Viņš tāpat to ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu, un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija verdzībā.” (Ebrejiem 2:14–15)

Kristus upuris atbrīvo no bailēm. Kāpēc Jēzus atnāca virs zemes? Lai ar Savām asinīm atpirktu tevi no grēka varas un no bailēm, kas jau Ēdenes dārzā caur Ādama un Ievas grēku ienāca cilvēcē, un šo grēcīgumu mēs caur gēniem garīgi mantojam. Ikviens, kurš tic Jēzus upurim, ir atbrīvots no bailēm. Jā, mēs varam sajust bailes, bet mums ir Dieva vara un spēks tās kontrolēt. Tu vari kontrolēt bailes! Pamats tam ir Jēzus upuris. Ja tu tici Jēzum, tev ir jāsaprot, ka Dievs ir piedevis tavus bijušos, esošos un nākamos grēkus, un bailēm nav vietas tavā dzīvē! Mēs nedzīvojam zem Vecās Derības bauslības un burta, bet Jaunās Derības laikā, un tas ir Jēzus upuris. Brīvība no bailēm var būt tikai un vienīgi Kristus asinīs. Ja tu tici Kristum, tu esi brīvs no neveselīgām bailēm, un tu vari sevi kontrolēt. Tev nav jābūt tā, ka nāk virsū lielās bailes, kad esi kaut kur kļūdījies, – tās nav bailes, kuras nāk no Dieva.

“Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (2.Timotejam 1:7)

Tev ir jāsaprot, ka tev ir baiļu savaldīšanas un paškontroles gars. Tas ir Svētā Gara spēks, ko Dievs liek tavā garā, kad tu piedzimsti no augšienes. Tavā garā nav jābūt bailēm, tās ir no elles, tās nav tavas bailes. Ļaunie gari piesūta bailes. Tev ir Svētais Gars un paškontroles, ne baiļu gars.

“Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!” (Romiešiem 8:15)

Bez personīgām attiecībām ar Dievu bailes neuzvarēt.

“Savās miesas dienās ar stipru balsi un asarām Viņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie Tā, kas Viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis.” (Ebrejiem 5:7–8)

Jēzus tika atbrīvots no bailēm! Iedomājies? Viņš teica Ģetzemanes dārzā: “Tēvs, man ir bail to darīt, bet lai Tavs prāts notiek, ne mans!” Atnāca eņģeļi, stiprināja Viņu, un Jēzus izdarīja to, kāpēc bija atnācis virs zemes. Jo Jēzus bija vienlaicīgi cilvēks un Dievs. Visu, ko varēja Jēzus, varam arī mēs. Mēs visu spējam Tā spēkā, kas mūs dara stiprus! Tev nav nekas neiespējams! Lūgšana ir pirmais, kas tev ir vajadzīgs, kad tev ir jāatver mājas grupiņa, jāsper pirmie soļi biznesā, jāpieved cilvēks pie Dieva vai jāizveido attiecības. Ej savā lūgšanu kambarī, sauc uz Dievu, apliecini Dieva vārdu.“Dievs, Tu man esi devis spēka garu, paškontroles garu, es spēju to izdarīt, atpestī mani no bailēm!” Lūdz un apliecini tik ilgi, kamēr tas nobriest tavā garā un tu spēj to izdarīt. Viss sākas ar tavu iekšējo pasauli.

“Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.” (1.Jāņa 4:18)

Mīlestība aizdzen bailes. Tātad mīlestības pilnas attiecības ar Debesu Tēvu izslēdz jebkādas neveselīgas bailes.Kāpēc daudzi kristieši staigā bailīgi? Kāpēc nevar to un šito, un nevar pieiet klāt pie cilvēka? Viens no iemesliem – nav veselīgas, mīlestības pilnas attiecības ar Debesu Tēvu. Šodien tu ne tā paskatījies, ne tā palūdzi, Dievs uz tevi ir dusmīgs!? Tev ir bail! Vai tās ir normālas attiecības? Ir normāla bijība no Dieva, bet ir neveselīgas bailes, kad par katru sīkumu tu gaidi lielo Dieva sodu. Tava glābšana ir pamatota Kristus upurī, nevis tavos darbos. Tavas attiecības ar Dievu nav pamatotas labos darbos. Tev ir vajadzīgas mīlestības pilnas attiecības ar Debesu Tēvu. Ja tev nav lūgšanu dzīve, par kādām mīlestības pilnām attiecībām var būt runa? Ja tu regulāri nelasi Bībeli un nelūdz, tu Dievu personīgi nepazīsti. Nav iespējams iztikt tikai ar to, ko tu dzirdi dievkalpojumā. Ir jāsāk praktizēt pašam savas attiecības ar Dievu. Mācītājs nevarēs Dieva priekšā atbildēt par tevi, tu pats atbildēsi. Baiļu nav mīlestībā, un pilnīga mīlestība aizdzen bailes. Meklē Dieva vaigu pats! Noliec laiku lūgšanai un dari to.

Ar prātu ir jāsaprot sava pozīcija.

“Neviens nevarēs pastāvēt jūsu priekšā, Tas Kungs, jūsu Dievs, iedvesīs bailes un izbīšanos no jums visā zemes virsū, kur vien jūs iesit, kā Viņš jums to ir sacījis.” (5.Mozus 11:25)

Nevis mums no kaut kā ir jābaidās, nevis tev jābaidās no velna vai apstākļiem, bet viņiem ir jābaidās no tevis. Neviens tavā priekšā nevarēs pastāvēt. Lūk, tā ir tava pozīcija. Katru reizi, kad tev ir bail, atgādini velnam, apstākļiem un sev šo pozīciju.

“Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.” (2.Mozus 23:27)

Ikvienā vietā, kur tu iesi, velni drebēs un trīcēs, jo uz tevis ir Kristus asinis. Tu neesi nosmērēt sarkans, tas ir garīgi. Tevī mājo Dieva Gars, tu esi izpirkts. Tu velna priekšā stāvi tieši tāpat kā Jēzus Kristus.

“Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2.Korintiešiem 12:10)

Pāvils vēlreiz atzīstas, ka viņam ir bail tā darba dēļ, ko viņš dara Dievam. Bet Pāvilam tajā visā ir labs prāts. Kāds ir labs prāts? Tas ir pozitīvs prāts, kas neņem vērā sajūtas, bet apzinās savu pozīciju un varu Jēzū Kristū, pieņem pareizus lēmumus un pareizi rīkojas. Pāvils darīja pareizas lietas, neskatoties uz bailēm. Tātad, ja tu par spīti bailēm ej un dari, tad tu esi spēcīgs. Apliecini Dieva vārdu! Bija laiks, kad es izrakstīju no Bībeles daudz Rakstu vietu par uzvaru. Aptuveni gadu katrā savā lūgšanā es tās lasīju, iemācījos no galvas un apliecināju. Es pārdomāju Dieva vārdu, slavēju un pielūdzu Viņu tieši caur šīm Rakstu vietām. Lūk, kā aiziet bailes un atnāk drosme.

Izraēls neiegāja apsolītajā zemē baiļu dēļ. Izlūki atnāca un paziņoja, ka apsolītajā zemē piens un medus gan tek, bet tur ir milži, bet mēs esam siseņi viņu acīs, mēs nespēsim, bet bija kādi (Jozua un Kālebs), kuri teica: mēs iedami iesim uz turieni un to iegūsim, jo ar varu to ieņemsim. Lūk, pareiza pozīcija. Otra grupa, desmit cilvēki, teica: mēs nespēsim tur nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs. Desmit baidījās, divi gāja un uzvarēja.

Es nevēlētos, lai šis sprediķis būtu tikai kārtējā labā mācība, bet es vēlētos, lai tu to tiešām pieņem un praktizē. Nekādas mācības un sistēmas nespēs neko mainīt, ja tu pats nestrādāsi. Tev pašam ir jācīnās, jālūdz un jādara. Nevis tāpēc, ka kāds tev teica, ka tā vajag, bet tāpēc, ka tev pašam ir savas personīgas attiecības ar Dievu un tu pats to vēlies. Noslēgumā es vēlos pastāstīt kādu paradoksu, ko es redzēju ziņās. Tu noteikti zini, ka jau ilgus gadus skolotāji cīnās par savām algām. Es domāju, ka ne tikai skolotājiem alga ir par mazu. Bet kāpēc mums būtu jāgaida, lai kāds mums maksā algu? Kāpēc mēs paši nevaram būt nodarbināti, celt savus biznesus un paši dot darbu? Latviešu domāšana ir tāda, ka ir jābūt vergam, bet ne par to ir runa. Izrādās, ka skolotāju algu jautājums ir veiksmīgi atrisināts. Lai palielinātu algas, kāda daļa skolotāju tiek atlaisti no darba un ir vajadzīgi vēl 1,6 miljoni eiro, lai šiem atlaistajiem skolotājiem, kuriem jau ir pirmspensijas vecums, maksātu 75% no viņu algas. Dažas skolas tiks slēgtas, bet klases kļūs lielākas. Tātad, ja tu vēlies lielāku algu, būs vairāk skolēnu un vairāk darba! Es apbrīnoju šo “gudro” sistēmu, kā tik gudri var iziet no situācijas. Še, jums algas palielinājums, še, pāris stundas pa virsu, ko pavergot. Par ko būtu jādomā – par skolotāju algu vai jēgu, kam ir jāmāca – par skolēniem? Kā milzīgā klasē var apmācīt bērnus? Jo mazāka klase, jo labāk var apmācīt. Kā viens skolotājs var pievērst uzmanību visam “zoodārzam”? Turklāt šim cilvēkam ir arī personīgā dzīve. Darbs skolā nav viegls, jo tas ir darbs ar cilvēkiem, turklāt tādiem, kuri domā, ka ir lielas personības, kaut viņi tikai veidojas. Tās vēl ir tikai mazas personībiņas, bieži vien ar greiziem uzskatiem, kuri strīdas un pretojas, un skolās pat policija ir vajadzīga. Kāpēc es to stāstu? Es skatos, kā vesela valsts cenšas iziet no situācijas, kaut ko pamainīt, sashēmot, “tos pašus vēžus ieliekot citās kulītēs”. Ne sportā, ne biznesā pati sistēma nekad neuzvar, ne arī pārmaiņas sistēmā, bet uzvar cilvēki! Skolotājiem labas algas būs tikai tad, kad Latvija būs ekonomiski uzplaukusi un stabila valsts. Jo no kurienes lai “dzemdē” šīs lielās naudas? Skolā jāsāk mācīt pareizus principus, jāceļ personības, nevis patērētājus, jāveido cilvēkus, kuri dos darbu, ne tikai to ņems. Kāpēc gan lai tas nenotiktu? Latvija var uzplaukt!

Tu lasīji sprediķi “Kā uzvarēt bailes” un uzzināji, ka bailes ir normāla parādība, un tev ir spēks un vara tikt ar tām galā. Lēmumi jāpieņem tev pašam. Tas, ka tu to zini, neko nemainīs. Jēzus Kristus Vārdā, baiļu gars, pazūdi no draudzes, pazūdi no cilvēku prātiem, pazūdi no emocijām! Baiļu gars, tev nav varas, tu esi atmaskots! Es lūdzu, Svētais Gars, atnes prieku, mieru un ticību katra viena sirdī, kas dzird un lasa šo sprediķi. Pieskaries, Svētais Gars, lai aiziet bailes un vientulība! Lai nāk Tava valstība! Paldies, Jēzu, ka Tu aizskar un dziedini. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi rakstīja Daila Lielbārde un Ieva Našeniece, rediģēja Ieva Našeniece