|
Es šodien gribu tevi iedrošināt ar Dieva vārdu. Kā uzvarēt depresiju? Pēc skaidrojošās vārdnīcas, depresija ir psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība un drūmums. Ja depresija tiek ielaista, tad cilvēks var spert izmisuma soli, pašnāvību. Depresija padara cilvēku par stagnējošu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas apstājas, nedarbojas, nekur nedodas, nekur neiet, jo viņam vairs nav nekādas rīcības, plāna, mērķa, virzības, viņš padodas, peld pa straumi. Faktiski viņš pārstāj būt personība. Tas var beigties ar to, ka cilvēks guļ gultā un blenž griestos. Cilvēki depresijā vienkārši var gulēt mājās, jo nekur nevar iet, neko nevar darīt, viss ir attālināti, sabiedrībā nevar būt, šausmas apkārt, cilvēki ir iebiedēti, slimība, mēris plosās, visur mirušie guļ uz ielām, neviens vairs pat nevar apglabāt, slimnīcas un morgi pilni. Austrija tikko paziņoja par pilnīgu lokdaunu, un no pirmā februāra būs obligāta vakcinācija visiem. Kā mēs zinām, tas, kas notiek Eiropas valstīs, pēc brīža notiek arī šeit, tāpēc prognozes Latvijai nav nekādas jaukās un labās. Cilvēki arvien vairāk iegrimst depresijā. Depresija ir bīstama. Tā ir bīstama, un ar to ir jātiek galā pašā saknē. Lai arī cik dziļi tu būtu iekritis depresijā, šodien es uzrunāju tevi, ja esi iekritis depresijā. Es uzrunāju arī tos kristiešus, kas tic Dievam un tik un tā šodien ir depresijā. Nav bezcerīgas situācijas, jo tas visu spēj, kas tic. Ar depresiju ir iespējams ne tikai cīnīties, bet to ir iespējams uzvarēt. Viss ir tavās paša rokās. Manī kādreiz radīja izbrīnu, kad kāda mācītāja sieva bija depresijā. Es domāju, ka tur galīgi kaut kas nav labi. Tā bija mana tā laika pārliecība – kā kristietim vispār var būt depresija? Man nav bijusi depresija, kopš es pazīstu Dievu. Depresija ir zagusies pie manis, tā ir gribējusi mani klusām satvert, bet tai tas nav izdevies. Kāpēc? Tāpēc, ka ir elementāri principi, ar kuru palīdzību mēs varam cīnīties un veiksmīgi uzvarēt. Tu varbūt domā, ka tagad es tev izrakstīšu medikamentu receptes. Es šodien neizrakstīšu receptes un neieteikšu kaut kādus medikamentus. Šīs dienas principiem, ko es tev došu, nebūs sakara ar medicīnu. Es uzskatu, ka medicīna ir bezspēcīga depresijas priekšā. Psihologs var palīdzēt, medicīna nevar palīdzēt. Mans uzskats ir tāds, ka depresijas gadījumā nekādā gadījumā nevajag lietot antidepresantus. Tas ir mans uzskats, un tas nenozīmē, ka tev tā ir jādara. Es zinu, kas ir atkarība, es zinu, ko nozīmē antidepresanti. Tie tev dos labsajūtu uz kādu brīdi, tev kļūs vieglāk, tev nāks miegs, bet pēc tam tev būs jāmaksā. Par miegu, ko būsi izgulējis zāļu iedarbībā, būs jāsamaksā ar bezmiega naktīm pēc tam. Depresija būs pēc tam, kad beigsi lietot zāles, tā nekur nepaliks, tā būs vēl lielāka. Tas ir tikai īslaicīgs risinājums. No savas puses es neiesaku lietot medikamentus, jo es šīs vielas uzskatu par narkotiskām, atkarību izraisošām vielām, kuras nepalīdz, bet es pieņemu, ka ir atsevišķas situācijas, kad cilvēks ir dziļā krīzes situācijā un labāk to tabletīti vajag. Reizēm tas noder, lai šajā krīzes brīdī cilvēks neizdarītu kādus aplamus soļus, lai pavisam nesajuktu prātā. Pēc tam jebkurā gadījumā būs jamaksā ar savu veselību, psihi, bet, iespējams, būs mazākas sekas, nekā tu nebūtu lietojis. Es uzreiz brīdinu, ka šeit nebūs par medicīnu. Būs garīgie principi. Būs deviņi garīgie principi, kā uzvarēt depresiju, un divpadsmit dabiskie principi. Es esmu pārliecināts, ja tu sāksi no šodienas šos principus lietot, tad no depresijas tavā dzīvē nepaliks ne miņas. Es lūdzu par katru, kas klausās, pieskaries, Tēvs, ar Savu Garu, lai aiziet drūmums, nomāktība. Lai nāk cerība, prieks un labsajūta. Āmen. Garīgie principi vienmēr ir priekšā dabiskajiem principiem. Tāpēc sākumā ir garīgie principi, pēc tam dabiskie. Vienmēr prioritāte ir jādod garīgajiem principiem. 1. Draudze jeb nepalikt vienam. „Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42) Es apzināti ieliku šo kā pirmo. Tie, kas zina Bībeles prioritātes, teiks, ka tās ir personiskas attiecības ar Dievu, bet šajā gadījumā, kad runa ir par depresiju, es neriskēju nolikt personiskas attiecības ar Dievu pirmajā vietā, jo, kad cilvēks ir depresijā, viņš arī Dievu nelūdz. Viņš ir tādā depresijā, ka viņš Dievu nevar palūgt, viņš nevar padomāt un parunāt. Depresijā cilvēks neko negrib darīt, tāpēc es neliku to pirmajā vietā. Pirmā draudze, kas tika izveidota, pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, tāpēc pirmais garīgais princips ir draudze. Nekad nepaliec viens. Draudze ir pirmais garīgais princips. Kāpēc garīgais? Visiem garīgiem principiem mēs varam atrast arī racionālu izskaidrojumu. Draudze ir cilvēki. Kad tev blakus ir cilvēks vai cilvēki, tev ir atbalsts, un tas tevi atvieglina. Draudze ir arī Dieva klātbūtnes vieta. Tad Viņš saka tiem: “Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā.” (Mateja evaņģēlijs 26:38 ) Pirms Jēzus gāja mirt pie krusta, izciest visas ciešanas, Viņš teica Saviem mācekļiem, lai paliek ar Viņu nomodā. Pašā grūtākajā brīdī Jēzus bija Savu mācekļu vidū. Jēzus darīja brīnumus, Viņš mācīja. Visur, kur Viņš gāja, Viņš bija kopā ar Savu komandu. Jēzus nekad nebija viens, izņemot brīžus, kad Viņš bija viens pret vienu ar Dievu. Nekad nepaliec viens. Jo es ļoti priecājos, kad atnāca brāļi un liecināja par tavu patiesību, ka tu dzīvo jau patiesībā. (3. Jāņa vēstule 1:3) Jānis saka, kad atnāca brāļi, tad viņš priecājās. Līdzīgi arī ir Pāvilam. Turienes brāļi, par mums dzirdējuši, nāca mums pretī līdz Apija Forumam un Tri-Tabernām. Tos redzēdams, Pāvils pateicās Dievam, un viņam radās drosme. (Apustuļu darbi 28:15) Par Pāvilu mēs lasām, ka viņš bieži bija dažādās briesmās – laupītāju briesmās, briesmās viltus brāļu vidū, finansiālās problēmās, vajāšanās, pat cietumos un spaidos. Viņam noteikti bija iemesls būt depresijā, viņam noteikti kā cilvēkam depresija klauvēja pie durvīm, taču es Bībelē nekur nelasu, ka viņam tāda bija. Viena no viņa atslēgām bija brāļi, draudze un cilvēki. Šobrīd valdība aizliedz kristiešiem pulcēties. Visi dievkalpojumi jau otro gadu ir traucēti, garīgā aprūpe faktiski ir samazināta līdz minimumam. Cilvēki izklīst, draudzes tukšojas, un tas ir pavisam reāli. Nav garīgās aprūpes, nav cilvēcisku kontaktu. Es uzskatu, ka tas ir viens no sātana mērķiem. Visi, kas šo dara pret saviem tautiešiem, izdodot dažādus likumus un kontrolējot tos ar policijas palīdzību, ir atbildīgi par to, ka arvien vairāk cilvēku ieslīgst depresijā, izdara pašnāvības. Faktiski cilvēki kļūst nespējīgi. Mana pārliecība ir tāda, ka tieši draudze ir sabiedrības stūrakmens. Kristus ir galva, un mēs esam Viņa miesa. Ikvienam kristietim un arī ārpus draudzes cilvēkiem tieši draudze ir patvērums. Kristiešiem ir jāatrod iespējas, lai būtu kopā. Ja tu neesi draudzē, tad meklē draudzi. Arī ārpus draudzes ir cilvēku grupas, kas vienādi domā. Piemēram, anonīmo alkoholiķu biedrība. Šai biedrībai ir grupas pa visu Latviju. Ja kāds pakrīt, tad viņi visi brauc pie viņa, velk viņu ārā. Tie ir cilvēki, kas turas kopā un cits citam palīdz. Šobrīd dievkalpojumi ir aizliegti, jo izrādās, ka vīruss izplatās arī caur internetu. Ir MK noteikumi, speciāls skaidrojums reliģiskām organizācijām, ka drīkst veikt video ierakstus un zālē drīkst atraksties individuāli apmeklētāji, drīkst atnākt pielūgt Dievu, atnest ziedojumu, atnākt uz konsultāciju, drīkst atnākt nopirkt reliģisku literatūru, ja uz vienu cilvēki tiek ievēroti 15m2. Šeit viesojās policija, salika sodus cilvēkiem par to, ka viņi bija individuālie apmeklētāji, pāris desmitu cilvēku uz visu mūsu lielo kvadratūru. Policija vispār neņēma vērā šo MK skaidrojumu, jo viņiem ir cits skaidrojums, par kuru neviens nezina, un es šaubos, vai viņi paši to zina un saprot. Policijas uzmanība sākās tajā brīdī, kad es pagājušā gada decembrī uzdrošinājos brīvības protesta laikā uzkāpt uz skatuves Krastmalā un pateikt runu. Viss ar to sākās. Tā ir mūsu valsts politika – izrēķināties ar katru, kas domā citādāk un vēl uzdrošinās to pateikt. Man ir morāli principi, skaidri Bībeles principi, kas ir melns un kas ir balts, un es varu to paust. Es zinu, ka demokrātijas šobrīd Latvijā nav, bet skaitās, ka ir. Protams, mēs uzliktos sodus pārsūdzam. Mēs rakstījām atbildes vēstules. Uztaisījām video, lai cilvēki pie varas vispirms paši tiek galā ar saviem skaidrojumiem, kāpēc nebrīdot viņi vienkārši nāk un liek sodus. Vēstuli aizsūtījām Premjerministram, lai šajā situācijā iejaucas. Aizsūtījām vēstuli Teikas policijas iecirknim, konkrētiem policistiem, kuri šeit bija. Aizsūtījām vēstuli Tieslietu ministrijai. Atnāca atbilde no policijas un no Kariņa kancelejas. Tur bija tāds pingpongs, kurš pie kura sūtīja, bet atbildēs nebija nekā īpaša, tās neko nerisināja. No Tieslietu ministrijas atbilde atnāca pēc dažām dienām. Zini, kāda tā bija? Mums vispār pat aizliedza filmēt dievkalpojuma ierakstus, tāpēc šo svētrunu es ierakstu privāti. Ja šīs būtu rūpes par mūsu veselību, tad diez vai cilvēki valdībā domātu, ka caur interneta kabeļiem var izplatīties vīruss. Viņi taču netic, ka caur kabeļiem izplatās vīruss. Tāds ir mūsu valdības komunikācijas veids. Šeit nedarbojas Bībeles princips, lai esam paklausīgi valdībām un varām. Šeit nedarbojas princips, ka visas varas ir no Dieva. Ir varas no Dieva, un ir varas no elles. Ir pamatprincipi, tādi kā pulcēšanās brīvība un brīvība runāt, kas ir ārkārtīgi svarīgi katram cilvēkam, katram kristietim, tāpēc mēs nevaram tā vienkārši pakļauties. Galu galā mēs izpildījām tos noteikumus, kuri bija doti, minimāls cilvēku skaits varēja atrasties dievkalpojumu zālē, bet tāda bija atbilde no viņiem. Man bieži raksta internetā, un ir cilvēki, kuri mani atbalsta, un ir cilvēki, kuri saka, lai eju vakcinēties. Es jums varu droši pateikt, ka es nekad neiešu vakcinēties. Tāda ir mana izvēle, un man jums nekas nav jāpaskaidro. Esmu vesels cilvēks ar stipru imunitāti un nevienu neapdraudu. Ja tu esi vakcinēts, kāda tev problēma? Ja mācītājam nebūs QR koda, viņš pat nevarēs uzrunāt draudzi? Uz ko tas viss ir tendēts? Uz Latvijas draudzes iznīdēšanu. Ja kristieši nepulcējas, ja viņi neturas kopā, tad viņi beidz pastāvēt. Tad ne tikai individuāli cilvēkiem būs depresija, bet arī būs kopēja depresija. Amerikas un arī pasaules vēsturē bija posms, ko sauc par Lielo depresiju (1929-1939), un jebkurus krīzes laikus var saukt par depresiju. Kas ir depresija valstī, tad viss apstājas, ekonomika apstājas. Tu atceries to laiku, kad sabruka Padomju Savienība un Latvija atguva neatkarību? Tas arī bija depresija. Pārtika un dažādas preces bija par taloniem, jo mēs taču agrāk bijām atkarīgi no visas lielās Padomju Savienības ekonomikas. Pēkšņi viss sabruka, visas iesāktās būves apstājās, viss apstājās. Pat zobupastas nebija, bija grūtības. Es šo laiku neatceros kā grūtu laiku, tas man bija prieka laiks, brīvība, jo mēs beidzot ceļam savu valsti, man tā nebija depresija, kaut bija grūtības. Bet kā ir šodien? Mēs neesam atguvuši brīvību, un tagad viss ir nevis par taloniem, bet QR kodiem. Visur mākslīgi tiek veidotas rindas, mākslīgi viss tiek iznīcināts. Lokdauns, tad palaiž vaļā, atkal lokdauns, atkal palaiž vaļā. Cik ilgi tā cilvēki var izturēt? Šodien Latvijā patiešām ir lielā depresija, un ir arī vispasaules depresija. Kā uzvarēt depresiju? Nekad nepaliec viens. Es tev arī neiesaku palikt kopā ar kādu negatīvu cilvēku. Paliec kopā ar draudzi, ar stipriem līderiem, ar savu komandu. Trešdien es uzzināju, ka es pat nevaru taisīt dievkalpojuma ierakstu, jo esmu noziedznieks. Es, vesels cilvēks, taču caur internetu aplipināšu vakcinētus cilvēkus. Viņi ar trīs vakcīnām jau ir nodrošināti pret visu. Bet jau tagad stāsta, ka vienalga vajadzēs vēl ceturto. Uzzinot, ka nevarēšu veikt dievkalpojuma tiešraides ierakstu, manī nebija labu izjūtu un depresija klauvēja pie durvīm. Tā skrāpējās pie loga, gluži kā mēs bērnībā, baidot cilvēkus. Starp loga rāmi un stiklu iespraudām adatu, no tās mēs nostiepām striķi līdz tuvējiem krūmiem un striķi rīvējām ar kalifoniju. No stikla nāca nepatīkamas, spocīgas skaņas. Cilvēki, atverot logu, nevienu neredzēja un bija neizpratnē, kas notiek. Tāpat spokojas depresija. Tā klauvē pie durvīm, un cilvēks sāk justies bezspēcīgs, pārņem sajūta, ka neko nevar izdarīt. Tās dienas vakarā bija paredzētas tiešsaistes lūgšanas. Tās tiešām ir labas lūgšanas, bet tajā reizē es ļoti negribēju piedalīties. Iekšējā balss teica, ka nav taču grūti pieslēgties lūgšanu grupai, un es tomēr nolēmu piedalīties. Mēs parunājām, padalījāmies ar to, kā katram klājas, visi kopā palūdzām, un mani pārņēma laba sajūta. Draudzē visiem ir grupiņas, bet man tādas nav. Grupiņu cilvēki sazinās tiešsaistē, pa telefonu un vēl visādos veidos, bet man jāsludina tukšā zālē. Es nevaru pieskarties jums, paspiest roku, samīļot. Vai tu caur ekrānu jūti, ka tevi samīļo? Nedomājiet, ka es žēlojos, man viss ir kārtībā. Būt draudzē ir pirmais punkts, un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Nepaliec viens, esi draudzē, nevis kompānijā, kurā visi domā, kā izdarīt pa prātam apspiedējiem. Esi tādā vidē, kur cīnās, kur pastāv par savām tiesībām, esi tādā vidē, kur cilvēki stāv taisni un nelokās. Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. (1. Korintiešiem 15:33) Esi spēcīgā vidē! Draudze “Kristus Pasaulei” ir ļoti stipra vide. Man atsūtīja video, kurā mūsu draudzes māsai bērns, ejot gulēt, uz jautājumu, kas ir mācītājs, atbild: “Lauva.” Atbildot uz jautājumu, kā lauva dara, viņš ierūcās kā lauva. Ir pozitīvi, ja bērns aug stiprā vidē, redz stipru līderi, kas nelokās. Tas viņam ir paraugs, piemērs uz visu dzīvi, kas veido viņa personību. Tā aug cilvēki, kuri neliecās grūtību priekšā un atšķir labu no ļauna. Šādi cilvēki spēs izdzīvot un uzvarēt jebkādos apstākļos, jo paliks draudzē. Kā uzvarēt depresiju? Vienkārši ej uz grupiņu, uz draudzi, ej uz kristīgiem tusiņu, esi tādu cilvēku vidē, kuri ir stipri. Es zinu ļoti daudzus, kuri nelokās un paliek pie saviem principiem. Es darbojos sociālos tīklos, kuros ir liela cilvēku atsaucība. Cilvēki raksta, komentē, un ir redzams, ka ir ļoti daudz stipru cilvēku. Esi stipru cilvēku vidū. Ja tu esi kristietis, tad esi draudzē! 2. Personīgas attiecības ar Dievu. Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. (Lūkas 22:44) Ģetzemanes dārzā Jēzus bija nāves baiļu pārņemts. Viņam uzbruka depresija, bija neiedomājami spēcīgas bailes un spiediens. Šajā situācijā Viņš skaļi pielūdza Dievu. Viņš gan bija kopā ar mācekļiem, bet gāja nomaļus un pielūdza Dievu. Tās ir personīgas attiecības ar Dievu. Tas ir laiks, kad lasi Bībeli un lūdz, slavē un pielūdz Dievu, tas ir laiks, kuru pavadi Dieva klātbūtnē. Pirmais ir draudze, un draudzes apmeklēšana ir tieši tā, kas tev palīdzēs uzturēt regulāras personīgās attiecības ar Dievu. Ja tu no rīta izkāpi “ar kreiso kāju” no gultas, tad aizejot un palūdzot Dievu, pēc tam ir grūti saprast, par ko vispār bija uztraukums. Pēc garas un nogurdinošas dienas arī mēdz likties, ka viss ir slikti. Ja aiziet gulēt ar šo sajūtu un no rīta pamostoties tā neatstājas, tad, ieejot lūgšanu kambarī, visas sliktās sajūtas pazūd. Tas notiek Dieva klātbūtnē – attiecībās ar Dievu. 3. Dieva tuvums. Tas ir tad, kad tu slavē un pielūdz Dievu savā mājas grupiņā, tiešsaistes grupiņā, dievkalpojumā, klausies Dieva vārdu, kā arī visi tie brīži, kad esi savā personīgajā laikā ar Dievu – tas viss kopā veido Dieva tuvumu. Apskaidrošanas kalnā Jēzus ņēma līdzi Pēteri, Jāni un Jēkabu. Viņš kļuva balts kā eņģelis. Tur bija Dieva godība, Dieva klātbūtne, un Pēteris teica: Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis – vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam.” (Mateja 17:4) Tur bija Dieva godības klātbūtne, un Pēteris teica: “Mums šeit ir labi!” Tur nav vietas depresijai. Izvēlies būt Dieva klātbūtnē – PAD, draudzē, grupiņā – un lieto visus draudzes piedāvātos “instrumentus”. Man personīgi pirmdienās ir skaidrāka galva nekā visās citās. Kāpēc? Jo iepriekšējā dienā esmu bijis dievkalpojumā. Neskatoties uz to, ka pats kalpoju, esmu noguris, vienalga esmu bijis Dieva klātbūtnē un man ir skaidrāka galva, man ir labākas idejas. 4. Apzinies sevi kā brīvu no depresijas Jēzū Kristū. Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem 5:17) Apzinies, ka tu esi miris grēkam un augšāmcēlies – tu esi jauns cilvēks Jēzū Kristū. Vecais cilvēks ir miris līdz ar Kristu, un ir augšāmcēlies jaunais cilvēks, kurš neslimo ar depresiju. Depresija ir garīga slimība. Apzinies, ka Jēzū Kristū depresijas tev nav! Apzinies, ka Jēzū Kristū tu esi miris depresijai un tevī mājo prieks, līksmība un miers, jo tu esi jauns cilvēks, kuram nepiemīt depresija. 5. Apliecini, kas tu esi. Ir svarīgi ne tikai apzināties, ka esi brīvs no depresijas, bet arī apliecināt. [..] Lai arī nespēcīgais par sevi saka: es esmu stiprs! (Joela 4:10) Ja esi nespēcīgs, apliecini, ka esi stiprs. Apzinies, kas tu esi Jēzū Kristū, un tā par sevi apliecini savās lūgšanās. Saki, ka esi brīvs no depresijas, priecīgs, līksms, mierīgs, spēcīgs, ka tev viss izdosies un depresijai nav vietas tavā dzīvē. Apliecini, ka tev ir lēmums dzīvot bez depresijas. To apliecini sev, Dievam un arī velnam, un turpini šādi arī domāt. 6. Vīzija. Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju,” Viņš tam sacīja. (1. Mozus 15:5) Dievs Ābrahamam rādīja vīziju, kas lika Ābrahamam, Jēkabam, Izākam un visiem pārējiem stafetes pārņēmējiem, līderiem, Dieva aicinātajiem iziet cauri visām grūtībām. Kas ir tas, kas neļāva depresijai viņus pārņemt un apturēt? Tā ir vīzija! Mūsu draudzes cilvēki no Ventspils vārda dienā man uzdāvināja albumu. Tajā ir bildes ar vīziju. Vienā biju attēlots es, sludinot megadraudzē, nākošajā esmu Saeimā kā deputāts, nākamajā uzraksts, ka nav jālieto mutes un deguna aizsegi, vēl citā parādīts, ka man ir jauna mašīna, vēl nākošajā lapā bilde ar Jūliju Stepaņenko kā Latvijas prezidenti, tad vēl bilde, kurā ir attēlota draudzes vidusskola. Tā ir vīzija. Bez vīzijas nav mērķu, nav sekojošs darbs, nav pamata dzīvot un cīnīties. 7. Ticība. Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. (Ebrejiem 11:1) Vīzija un ticība iet roku rokā. Tas visu spēj, kas tic! 8. Dieva gribas, baušļu ievērošana jeb negrēkot. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. (Jēkaba 1:15) Depresiju var ielikt tajā atzarā, kas pārstāv nāvi. Tā līdzinās garīgai nāvei, kam seko dažādas nopietnas fiziskas problēmas, kas var novest līdz pat fiziskai nāvei. Tas, ka cilvēks rīkojas pretēji Dieva gribai, izraisa dažādas slimības, un tieši grēks var ierosināt depresiju. Dievs, kurš mūs ir radījis, kurš mūs izprot un zina, kas mums ir labi un slikti, zina arī to, kas ietekmē mūsu psihi, garu, dvēseli un miesu. Tāpēc ir jāizvairās no šādām lietām, jo grēks dzemdē nāvi. Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāk, ka tas nemaz nebūtu dzimis. (Marka evaņģēlijs 14:21) Par ko ir Jēzus vārdi? Par nodevēju – par to, kurš, būdams Viņa komandā, Viņu nodeva. “Šim cilvēkam labāk būtu, ka viņš vispār nebūtu dzimis!” Jūdam tiešām labāk būtu bijis nepiedzimt. Pēc šī grēka realizēšanas, viņš iekrita depresijā un izdarīja pašnāvību. Tieši depresija izraisīja pašnāvību. Pamatā bija nodevība, kas bija smags grēks. Tas nebija vienkārši aiz stūra uzpīpēt, kaut gan arī no pīpēšanas var iekrist depresijā. Cilvēki, kuriem valdība spiež darīt to, ko viņi kategoriski nevēlas, jūtas izvaroti, un arī tas var iedzīt depresijā un nogalināt. 9. Kalpošana citiem. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības. (Ebrejiem 5:12) Bībele māca, ka katram no mums pienāk laiks, kad mums jābūt tiem, kuri māca un kalpo. Lai tu vienmēr neesi tas, kurš tikai klausās. Mūsu draudzē un mājas grupās ir daudz iespēju kalpot. Pastāv problēma, ka šodien, kad nenotiek dievkalpojumi, ļoti daudziem cilvēkiem, kuriem bija uzticēta slavēšana, kārtības kalpošana un citi pienākumi, vairs nav tādas atbildības un pienākumu, un tas ir risks viņiem. Ja cilvēks ir vājš un tendēts uz depresiju, tad šis var būt par iemeslu. Ir ļoti svarīgi kalpot, un ne tikai tehniskās draudzes lietās, bet kalpot cilvēkiem, sludināt evaņģēliju. Šodien cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība, un, ja tu kalposi citiem, tas tev palīdzēs pašam neieslīgt depresijā. Turpini kalpot cilvēkiem, turpini celt savu mājas grupiņu, turpini aicināt cilvēkus uz grupām, aicināt pie Dieva – strādā internetā. Nav svarīgi, kādi ir apstākļi, mēs nepārstāsim kalpot Dievam. Lielajā pavēlē Jēzus nesaka: “Tad, kad jums būs labvēlīgi apstākļi, ejiet un dariet par mācekļiem.” Viņš saka: “Ejiet un dariet par mācekļiem, neatkarīgi no apstākļiem.” Tālāk runāsim par dabīgiem principiem. Šajos principos katram individuāli var būt kādas izmaiņas, bet pamatā arī šīs lietas visiem ir vienādas, un tās palīdzēs tev dabiski izbēgt no depresijas, veicināt možu garu, lai depresijai nebūtu vietas tavā dzīvē. 1. “Nē” atkarību radošām vielām. Nervu zāles depresiju izārstēt nevar, jo tā ir garīga slimība un ārstējama garīgi. Depresija ir lēmums, neatkarīgi no tā, kā tu jūties, kā tevi spiež. Ir cilvēki, kuriem var būt kādi dabiski defekti, kas veicina depresijas rašanos. Man šad un tad, pārpūlējot plecus, sāp galva, un tad man ir nomākts garastāvoklis. Tomēr tā ir mana izvēle neskatīties uz sajūtām un turpināt domāt, darīt to, kas mana jādara. Depresija ir izvēle, bet ir dažādi instrumenti, ar kuriem panākt, lai arī sajūtas būtu normālas. Ja izvēlēsies nepieņemt depresiju, tad atnāks arī pareizās sajūtas. Pirms septiņpadsmit gadiem es slimoju ar tuberkulozi. Šajā laikā es jau kalpoju kā mācītājs. Slimnīcā bija jādzer daudz zāļu, un man pēc antibiotiku lietošanas bija depresīva sajūta. Faktiski tā bija depresija – es neko negribēju, ne Bībeli palasīt, ne ko citu. Bet, neskatoties uz to, es lasīju Bībeli, un, neskatoties uz to, ka bija grūti dabūt atļauju iziet no slimnīcas, svētdienā es stāvēju draudzē un sludināju Dieva vārdu. Katru svētdienu es biju draudzē gan Limbažos, gan Valmierā. Ja es paliktu guļam, tad viss būtu citādāk. Pietiek tikai vienu reizi padoties, un nākamreiz ir vēl vieglāk padoties. Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā! (Salamana pamācības 23:31) Gan narkotikas, gan antidepresanti, gan alkohols un citas atkarību raisošas vielas dara tevi atkarīgu. Uz brīdi kļūst vieglāk, bet pēc tam tas dzeļ kā čūska – izraisa depresiju. 2. Darbs. Sliņķis grozās pa gultu kā durvis kabēs. (Salamana pamācības 26:14) Sliņķim nenāk miegs. Cilvēkam, kurš nestrādā, kurš nav nodarbināts, sāk rasties dažādi miega traucējumi, un viņš grozās pa gultu kā durvis kabēs. Es zinu, ka kādam priesterim, kurš strādā ar atkarīgiem cilvēkiem, ir darba terapija. Viņš palīdz atkarībās nonākušiem cilvēkiem, tos nodarbinot. Cilvēkam ir jābūt nodarbinātam – jāstrādā! 3. Atbildība un pienākumi. Sievietes mazāk izdara pašnāvību nekā vīrieši. Kāpēc? Sievietēm ir mātes instinkts, viņām ir vairāk atbildība par bērniem. Vīriešiem bieži ir vienalga – gan jau sieva parūpēsies par bērniem. Tas ir pienākums, atbildība. Rūpējies par to, lai tev būtu atbildība par kādām lietām. Lūk, kāpēc ir svarīgi tas, ka draudzē katram ir sava atbildība kādā no kalpošanām. Kontrole un ekspluatācija! Nē, tas vajadzīgs pašam cilvēkam. Visiem ir svarīgi kalpot. Visiem ir kaut kas draudzē jādara. Visiem draudzē ir jābūt kādai atbildībai. Mājas grupiņā katram ir jābūt kādai atbildībai. Tas nav tikai tāpēc, lai draudze augtu. Tas ir kardināli svarīgi katra cilvēka psihei un garīgajam stāvoklim. 4. Normāls ēdiens. Ko nozīmē normāls ēdiens? Visas tās diētas, veģetārisms un tā tālāk, – es nevaru pateikt, ka slikti ir tā un labi ir šitā. Ja negribi, tad neēd gaļu, bet bieži gaļas neēdāji miesā izskatās vāji, bet ar galvu viņiem viss ir kārtībā. Nezinu, vai tas ir labi. To nevar tā viennozīmīgi pateikt. Varbūt cilvēkam vajag kaut ko specifisku. Bet es domāju, ka cilvēks var ēst visu, arī konfektes, bet tas jādara ar mēru. Jāēd ir sabalansēta pārtika, kurā ir nepieciešamie vitamīni un barības vielas. Kāds ir gavēņu mērķis? Trīs dienas vai vienu dienu meklē Dievu, lūdz Dievu, saņem atklāsmes. Četrdesmit dienu gavēnis ir ļoti smags. Kad es gavēju četrdesmit dienas, tas bija kā murgs. Šajā laikā mani vispār Bībele neuzrunāja, cilvēki mani neuzrunāja, man vienkārši bija depresija. Zini, kāpēc? Jo man vajag cukuru. Man vajag vīnogas, banānus, augļus. Ja gavē garo gavēni, tas ir virs trīs dienām, labāk tomēr ir ēst kaut kādus augļus. Es gavēju uz augļiem, lai saņemtu cukuru. Ja es neēdu, bet ēdu tikai augļus, mana galva strādā. Esmu gavējis sauso gavēni, līdz pat trīs dienām (bez ūdens), un no Dieva nāca atklāsmes, ka tikai nenomirt. Vispār ūdens ir jādzer vienmēr. Sākumā es vienkārši nevarēju saprast, kas tas tāds gavēnis vispār ir. Neēdu, nedzeru un tikai srādāju, mute sausa, šausmīga sajūta. Bet pārtika, ko tu ēd, vitamīni ietekmē gan tavu pašsajūtu, gan to, kā strādā tavas smadzenes. Tāpēc ir jādomā par pārtiku, ko tu ēd, kad ēd, un, kad kaut ko ieēdot, tu jūties slikti, tad piefiksē to. 5. Miegs. Miegs ir ļoti svarīgs. Tās 7-9 stundas katram ir ļoti svarīgas. Ja nāk miegs, guli kaut 9 stundas. Vecākiem cilvēkiem vajag nedaudz mazāk gulēt, jaunākiem vajag vairāk gulēt. Tā nav labi – katru vakaru telefonā sēdēt līdz pulksten diviem naktī, tad agri celties. Tā var uznākt depresija. Ir jābūt normālam miegam. Piemēram, sportisti nedrīkst vakarā skatīties televizoru. Vakarā viņiem ir jāiet gulēt, jo naktī miegā atjaunojas viņu muskuļi, psihe un organisms. Un, ja tu neguli, tad viss šis darbs sporta jomā ir veltīgs. Ja dienā tu strādā, tad naktī tev nepieciešams relaksēties! Vai tev nav bijis tā, ka tu agri pamosties un esi nekāds, galva nestrādā, tu saproti, ka neesi izgulējies un vēl jāpaguļ? Tu vēl paguli, pamosties, saulīte spīd, ir gaišs, un tu jūties svaigs. Vai tev tā nav bijis? Man tā bieži ir bijis. Labam miegam ir vajadzīgs normāls spilvens un normāls matracis. Es esmu atdevis vairākus savus dīvānus draudzes cilvēkiem. Kāpēc? Nopērku dīvānu, kādreiz lietotu, kādreiz jaunu, pasēžu, ieguļos un saprotu, ka tādā gulēt nevaru. Uzreiz to nevar sajust. Tas ir vai nu par mīkstu, vai par stingru. Tas pats ir ar spilvenu. Pamosties un jūties kā vecis ar stīvu kaklu un domā, kas par lietu? Man tas beidzās burtiski trīs dienu laikā pēc tam, kad nopirku citu matraci. Tādu matraci, uz kura varu normāli gulēt. Vajag stingru matraci, bet ne pārāk stingru, uz dēļa arī nevajag gulēt. Ar spilvenu bija tāpat, es jutu, ka tas iekšā ir tāds kunkuļains. Vajadzētu dabīgu dūnu spilvenu. Bet no savas pieredzes domāju, ka nevajag obligāti dūnu spilvenu, bet vajag ērtu spilvenu, kas der tieši tev. Ja slikti guli, atrodi sev piemērotu spilvenu. Cik daudz no savas dzīves tu pavadi guļot? Un, ja tu guli uz slikta spilvena, būs problēmas ar miegu un veselību. Depresija nāks virsū, nevarēsi pagulēt, sāpēs kakls un visādas citādas kaites nāks virsū. Un vēl bubinātājs var piemeties, ka ne ar ko neesi apmierināts. Pie manis bieži nāk cilvēki ar veselības problēmām. Prasu, vai viņiem ir normāls matracis, kad pēdējo reizi to mainīji utt. Tas ir svarīgi. Personīgi es nevaru uz mīksta ne gulēt, ne arī sēdēt. Man vajag arī cietu, normālu krēslu. Darbistabā man ir krēsls, kuru nopirku par kādiem 400 eiro ar atlaidi. Pirms tam biju izsēdējies kādos 100 krēslos. Jo man tajā ir jāsēž ilgi. Ja pērc, tad pērc tādu, kurā vari ērti un ilgstoši sēdēt. Šis ir īstais. Augstumu var regulēt ar roku, ļoti ērti un viegli. Ja tu daudz brauc ar mašīnu, tad ir svarīgi, lai ir ērts, visādi labi regulējams sēdeklis. No neērtas pozas mašīnas sēdeklī var just, ka mugura ir savilkta, parādās muguras problēmas, sprandas problēmas, sāp visu dienu. 6. Atpūta. Draugi mīļie! Katram cilvēkam ir ne tikai jāstrādā, bet arī kvalitatīvi jāatpūšas. Kā var atpūsties? Ir aktīvā atpūta, ir neaktīvā atpūta. Vienkārši skaties televizoru! Ej pastaigāties! Kaut kur aizbrauc! Vai pasporto! Izdari kādu aktivitāti! Atpūta ir dažāda veida, un tā ir vajadzīga. 7. Sports. Sports man ir neatņemama dzīves daļa. Tā ir prioritāte. Jo es zinu, ja es nesportošu, es vienkārši sačākstēšu. Es to esmu pieņēmis kā patiesību, kā remu. Ja es šonedēļ neiziešu ārā, nenoskriešu savu krosu pa mežiem, tad man sāksies dažādas nepatīkamas sajūtas un problēmas. Es vienkārši to zinu. Un tāpēc es to daru. Katru nedēļu skrienu krosu. Šeit nerunāju par profesionālu sportu, jo profesionālais sports nepalīdz pret depresiju, bet parasti sabojā veselību. Jo tas jau nav vairs normāls sports, kas izspiež no tevis visu sulu. Šeit ir runa par normālu, sabalansētu sportu – kā minimums pastaigas, kalnā kāpšana, garāki pārgājieni utt. Sporta aktivitātēm ir jābūt, ja gribi būt svaigs, mundrs un brīvs no depresijas. 8. Svaigs gaiss. Redzi, es savienoju svaigu gaisu ar sportu. Es neeju uz sasmakušu sporta zāli. Es sportoju svaigā gaisā Līgatnē. Kā atveru durvis, tā esmu lielu egļu mežā. Un tur ir ļoti svaigs gaiss. Svaigs gaiss ir vajadzīgs – kā minimums vēdini savas telpas. Ja pirms gulētiešanas neesmu izvēdinājis telpas, tad es slikti guļu. Ziemas laikā apkure padara gaisu sausu, un, ja neizvēdina telpas, ir slikts miegs. Es zinu cilvēkus, kas visu nakti guļ pie atvērta loga arī ziemā. Ir tā, ka pat vējš sapūš sniegu iekšā istabā. Varbūt tā ir pārmērība, bet tam ir kaut kāda jēga. Tā, protams, var arī saaukstēties. Bet ir jāsaprot, kas katram vajadzīgs. Svarīgas ir pastaigas svaigā gaisā. Rīgā tas, protams, ir sarežģītāk. Mežaparkā un tur, kur ir koki, ir labāk, bet centrā ar svaigo gaisu ir problēmas. Tur izplūdes gāzu dēļ nav iespējams izvēdināt telpas. Vakar es skrēju Līgatnē un domāju, ka aizskriešu līdz dabas takām, paskatīšos, vai tur kaut kas notiek. Aizskrēju un redzu – notiek, pilns ar mašīnām. Viens posms, kuru es skrienu, ir ceļš, pa kuru brauc mašīnas uz pasākumu. Un, kad pabrauc garām mašīna, jūtu, ka ir grūti elpot. Un, ja sanāk skriet sestdienā, kad ir daudz mašīnu, tad ir vēl grūtāk. Tāpēc labāk ir skriet pa mežu, kur svaigs gaiss ir pilnībā. Rīgā ar svaigo gaisu ir sliktāk. Bet labāk ir iet ārā gāzēs nekā vispār neiet ārā. Ej pa parkiem pastaigājies, ej pie Daugavas! Arī Rīgā dzīvojot, vajag svaigu gaisu. Brauc uz Siguldu un Jūrmalu! Tur ir ļoti labs gaiss. Tici vai nē, bet depresija var atnākt tikai tāpēc, ka tu nesauļojies. Cilvēki ir atšķirīgi – citam vajag vairāk saules, citam mazāk. Man patīk, kad ir daudz saules. Pavasarī, kad saule sāk sildīt vairāk, es vienkārši kaifoju. Kad tu aizbrauc uz jūrmalu sauļoties, ir svaigs gaiss, ideālā temperatūra, ūdens vēl ir auksts, kādi 18 grādi, bet saule jau cepina, tu sauļojies, cepies tā, ka tek sviedri, uzņem saules D vitamīnu, ir ļoti laba sajūta. Kāpēc cilvēkus iesloga cietumos, kur ir mazi lodziņi? Jo cilvēkam vajag gaismu, bez gaismas cilvēks ātri aiziet bojā. Pat cietumā cilvēkus ved pastaigāties. Tie, kas cietumā neiet pastaigāties, jau ir tuvu dzīves beigām. Kad vari iet, ir jāiet ārā! Saule – obligāti! Ja nav citas iespējas, attaisi logu un ielaid kādu saules stariņu iekšā. Un nevajag stāstīt, ka saulē veidojas vēzis. Nevajag jau katru dienu sauļoties no rīta līdz vakaram. 10. Pirts un auksts ūdens. Varbūt tas nav katram. Par peldēšanos aukstā ūdenī, – bija laiks, kad es gāju peldēties bez pirts apmēram divas reizes nedēļā, arī 30 grādu salā. Tā es darīju ļoti ilgu laiku. Es nebiju tas, kas ilgi sēž ūdenī. Ir roņi, kas peld ļoti ilgi, bet es tā pa minūtei. Ledainā ūdenī minūte ir daudz. Es centos arī rekordiņus taisīt. Man no tā visa sāka sāpēt mugura, sāku slikti justies. Pēc katras peldes drebēju un trīcēju. Iespējams, kaut ko arī nepareizi darīju. Bet vienu es sapratu, ka manai veselībai daudz labāk ir no karstas pirts leciens aukstā ūdenī. Un es no savas pieredzes varu ieteikt – nelien aukstā ūdenī, āliņģī, bet ej pirtī un pēc tam lec aukstā ūdenī. Ja tu to dari pirmo reizi, nevajag uzreiz skriet aukstā ūdenī, bet pieradini sevi pie auksta ūdens lēnām. Par sevi es zinu, ja neiešu pirtī regulāri, vismaz reizi mēnesī, tad apmēram pēc pusgada sāksies iesnas un ķersies klāt visādas tamlīdzīgas lietas. Tā kā es to daru regulāri, tad man nekas klāt neķeras. Tas stiprina imunitāti. Es zinātniski nezinu visus tos procesus, bet pirts palīdz. Senie latvieši to zināja, ka ir jāiet pirtī, jo tas, ko tu dari pirtī, tevi dziedina. Un šis kontrasts: karsts – auksts, karsts – auksts arī izsauc eiforiju jeb labsajūtu. Un nevajag nekādu alkoholu. Dari normālas lietas, un tu labi jutīsies un būsi vesels. Vari iet arī aukstā dušā. Tagad manā jaunajā dzīvoklī ir ļoti laba duškabīne, un mājā ir ļoti labs ūdens. Nevar teikt, ka es dzīvoju laukos, man tur ir visas ekstras. Tur ir Latvijas tūrisma centrs. Mājā, kurā es dzīvoju, ir labākais ūdens no visiem man iepriekš zināmajiem. Tiklīdz atgriežu krānu, vienmēr tek perfekti karsts ūdens. Nezinu, kā tev, kad atgriez krānu un pusstundu gaidi karsto ūdeni, man tas ir uzreiz. Vakar noskrēju krosu un iegāju dušā, vispirms remdenā ūdenī, tad karstākā un karstākā, tā apmēram 15 minūtes, līdz uz ādas parādās pleķi, un kad vairs nevaru izturēt, strauji atveru vaļā auksto ūdeni. Tad nāca ledains ūdens. Ar pēdējiem spēkiem noslaukos, eju ārā no dušas, apguļos, un tad man nāk visādas remas no Bībeles. Es vienkārši tā daru. Un es zinu, ka tas palīdz manai veselībai. Un ne tikai fiziskajai veselībai, bet arī garīgajai un emocionālajai veselībai. 11. Hobiji. Ne viens hobijs, bet vairāki hobiji, tas ir atpūtas veids. Tā ir mana aizraušanās. Nopērku kaut kādu jaunu skaņas atskaņošanas aparātiņu. Tad sēžu un klausos, kurš skan labāk. Nē, labāks bija vecais, tad mainu atpakaļ uz veco un klausos. Nu, kaut kā tamlīdzigi. Tad uzlieku kādu jaunu plati, jaunu disku un klausos. Tas process aiziet uz veikaliņu. Tev vajadzīgs kaut kāds hobijs, papildu aizraušanās. Tas nav obligāti, jo citiem hobijs ir darbs, pats darbs ir kā hobijs. Es savu kalpošanu Dievam arī nevaru nosaukt par darbu, tas ir mans hobijs. Bet tas nav tāds hobijs, ko varu darīt un varu nedarīt. Tas ir hobijs, kuru es nevaru nedarīt. Tas ir tas, kas man patīk, bet tik un tā ir vēl kādas papildu nodarbes. 12. Balanss. Balanss visās iepriekš minētajās lietās, paturot kā prioritāti garīgos principus un sekundāri dabiskos principus. Tagad iešu karstā dušā un depresijas vairs nebūs – varbūt tā nesanāks. Tagad lūgšu Dievu un ar to vien man pietiks – varbūt tev vēl vajag karstu-aukstu dušu. Veselā miesā vesels gars, tas nav nepareizi. Viss ir otrādi, veselam garam ir vesela miesa. Un tomēr jārūpējas arī par dabiskiem procesiem, jo tas ietekmē tavu psihi. Aizlūgšu par tiem, kuriem ir kādi depresijas simptomi, un arī par tiem, kam to nav, lai tie nekad nebūtu. Paldies Tev, Debesu Tēvs, par Svēto Garu, paldies Tev, Debesu Tēvs, ka ar Tavām brūcēm, Jēzu, mēs esam pilnībā dziedināti. Paldies par visiem šiem principiem, kurus Tu mums dod un kurus Tu mums atklāj. Pieskaries katram, kurš sirgst no depresijas, katram, kuram depresija klauvē pie durvīm. Jēzus Vārdā mēs pavēlam depresijai vākties projām! Lai atnāk prieks, miers, mīlestība, Jēzus Vārdā. Un, Kungs, palīdzi katram saprast visus šos principus un tos praktizēt, ka mēs cits citu atbalstam, saturam, aizlūdzam, Kungs! Paldies, Dievs, ka mūsu draudzē depresijai nav vietas. Un mēs aizlūdzam par tiem cilvēkiem ārpus draudzes, kas ir depresijā. Pieskaries, palīdzi saprast Tavus principus un tos praktizēt, un iegūt brīvību! Kungs, lai nāk Tava valstība un Tavs prāts lai notiek, un iepriecini tos, kas jau ir iepriecināti, un iepriecini vēl vairāk, Kungs, un lai neviens neiet nokārtu degunu, lai neviens nav depresijā Jēzus Vārdā! Paldies par brīvību, par pilnīgu brīvību un dziedināšanu Jēzus Vārdā! Aleluja! Un es jūtu garā, ka tieši šajā brīdī tas viss mākonis un spiediens, kas bija apņēmis tevi, aiziet Jēzus Vārdā! Es jūtu, ka tas aiziet, un tu jūti, ka tas aiziet un vairs nekad neatgriežas. Tas nāks, klauvēs, bet tu pratīsi no tā izsargāties Jēzus Vārdā! Āmen! Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā uzvarēt depresiju?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija. |
