Es šodien runāšu tēmu par dzīvniekiem un par cilvēkiem.
Ar ko tad atšķiras cilvēks no dzīvnieka un kas Bībele ir teikts par to? Es, protams, neizdomāju to pats, tā nav mana dzeja, taču es skatījos Dieva vārdā, kas tur ir teikts par dzīvniekiem – par suņiem un cūkām, un par cilvēkiem. Kāda ir līdzība un kāda ir atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku.

Debesu Tēvs, es Tevi lūdzu, svētī! Runā uz mums, Svētais Gars, un maini mūsu prātus, mūsu sirdis, mūsu domāšanu, maini mūsu darbību, mūsu dzīves ar Savu Vārdu, ar Savu Garu, kas mūsos, mūsu vidū. Dzīvais Dievs, lai katrs viens no mums iedegas Tev. Lai iet un dara Tavus darbus, Tēvs, un ir līdzīgs Tev, mans Kungs, un ir cilvēks, ne dzīvnieks.

„Vienu vārdu Dievs arvienu ar uzsvaru ir teicis, un to es esmu daudzreiz dzirdējis: Dievam vienam pieder vara.” (Psalms 62:12)

Kristīgajā mācībā un Dieva vārdā ir daudzas un dažādas lietas un tēmas. Bet ir viena lieta, ko Dievs ar uzsvaru ir teicis – Dievam vienam pieder vara. Cilvēki ir smieklīgi. Reizēm, ieskaitot mūs pašus, – ko mēs reizēm iedomājamies, izdomājam un kā rīkojamies! Viņam vienam pieder vara. Cilvēki izskatās smieklīgi, kad viņi paši pēc sava prāta rīko, veido, darbojas, ceļ, ignorējot to, ka Dievam vienam pieder vara. Pasaule, zinātnes, izglītības. Mēs varētu sākt uzskaitīt dažādus veidus, paveidus, dažādus mācību priekšmetus, zinātnes izpētes objektus, skolas, cilvēkus, līderus, pasaules cilvēkus. Un viņi strādā, domā un ceļ. Balstoties uz šīm zināšanām, tiek celta sabiedrība, tiek celtas ģimenes un valstis.

„Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā.” (1. Korintiešiem 3:19)

Šīs pasaules gudrība Dieva acīs ir muļķība. Lūk, kāpēc es uzdrošinājos teikt, ka tas ir smieklīgi. Dieva acīs tas ir smieklīgi. Man personīgi reizēm tas ir smieklīgi, bet reizēm tas ļoti apbēdina, kad es redzu, ko cilvēki dara. Un es nerunāju par kādiem atsevišķiem cilvēkiem man blakus. Es runāju par cilvēkiem kopumā, par sabiedrību – par Latvijas sabiedrību, par Baltiju, Eiropu, Krieviju, pasauli. Kā cilvēki rīkojas, kādus lēmumus viņi pieņem un ceļ savas valstis, sabiedrību, savas fabrikas, kā viņi sasniedz savus zinātnes sasniegumus, ko viņi tur dara un domā. Kad es to skatos, mani tas apbēdina, man kļūst skumji. Reizēm man ir dusmas par to, ko viņi dara. Bet reizēm tas ir smieklīgi. Cilvēki aizmirst, ka Dievam vienam pieder vara.

Šodienas tēma ir „Kāda ir atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku”. Tas, ko es tikko minēju, ir tikai ievads, lai mēs labāk saprastu atšķirības.

Putina politika. Es šodien nerunāšu par politiku. Es tev gribu parādīt nelielu ilustrāciju, ar ko atšķiras cilvēks no dzīvnieka. Pasaki man, kura valsts pasaulē ir ar vislielāko teritoriju un 120 miljoniem iedzīvotāju? Tā ir lielvalsts Krievija. Un Krievijas ietekmes sfērā ir arī mūsu valsts, ja tu to vēl nezini, un turklāt ļoti nopietni. Krievijas ietekmē ir Baltijas valstis, islāma valstis un tuvākās valstis Krievijai – tādas kā Ukraina, Kazahstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Čečenija vispār ir Krievijas sastāva, tika ar varu paņemta. Gruzija tika noslaucīta no zemes virsas kopā ar cilvēkiem, lai šī lielvalsts dabūtu to, ko viņi vēlās. Man ir jautājums – tik liela valsts ar lielu ietekmi, – vai nevarētu būt, ka viņiem pietiek ar savu teritoriju? Vai, loģiski domājot, nepietiek? Tad kāpēc ir jāsūta savas valsts pilsoņi nāvē Ukrainā, pirms tam nāvē Čečenijā, nāvē Gruzijā? Kāpēc ir jāterorizē blakus tautas, Eiropa, pasaule? Tu vispār tajā saskati kādu loģiku? Savā ziņā tas ir tā smieklīgi – cilvēkiem nav ko darīt.  Tāda sajūta, ka viņiem tiešām nav ko darīt. Tu saprati manu domu? Tas šķiet neloģiski! Kaut kas ir greizi, nepareizi un neiet kopā. Labi, ja tā būtu Ķīna vai Dienvidkoreja vai citas valstis, kuras ir ar mazu teritoriju un pārapdzīvotas, tad es tās varētu vēl saprast. Viņi instinktu vadīti vienkārši izplestos. Bet kādi instinkti vada Krieviju? Tu zini kādi?

Šodienas tēma ir par atšķirību starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Dzīvniekus vada instinkti! Viņiem nav intelekta un nav gara! Dzīvnieki ir zemākas formas radība. Ir puķes, koki – augu valsts, jūras iemītnieki, okeāna un jūras valstība ar zivīm, dažādiem rāpuļiem, kuri ir ārpus ūdens un dzīvnieku valsts virs zemes. Un viņiem nav gara un intelekta.

Bet Dievs radīja cilvēku sestajā dienā. Tikko mums bija Bībeles skola, kurā bija tēma „Radīšanas stāsts”. Sestajā dienā Dievs radīja dzīvniekus un cilvēku. Iedomājies – dzīvniekus un cilvēkus Dievs radīja vienā dienā! Tas nozīmē, ka ir kaut kāda līdzība starp dzīvnieku un cilvēku. Tajā pašā laikā Bībelē ir teikts, ka ir arī atšķirība, jo Dievs cilvēku radīja pēc Sava tēla un Savas līdzības. Bībelē nav teikts, ka Dievs radīja ziloni, tārpu vai puķi pēc Sava tēla un līdzības. Dievs nesaka arī, ka radījis mērkaķi pēc Savas līdzības. Dievs radīja ne tīģeri, ne lauvu, ne vilku, ne lāci, ne zaķīti pēc Savas līdzības, bet cilvēku.

„Un Dievs radīja zemes zvērus pēc viņu kārtas un lopus pēc viņu kārtas, un visus rāpuļus pēc viņu kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam. Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” Un Dievs sacīja: “Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo. Bet visiem zemes zvēriem un visiem putniem gaisā, un visiem rāpuļiem, kas rāpo pa zemes virsu, kam dzīvība, Es dodu visu zaļo zāli par barību.” Un tā tapa. Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts – sestā diena.” (1. Mozus 1:24-31)

Vārdu „dzīvnieks” var aizvietot arī ar vārdu „lops”. Tātad sestajā dienā Dievs radīja gan cilvēku, gan dzīvnieku valsti, taču atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku bija tāda, ka cilvēku Viņš radīja pēc Savas līdzības.

„Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” (1. Mozus 2:7)

Vai tu zini, no kādas ķīmiskas vielas sastāv cilvēks? Kura viela ir pārsvarā? Tas ir ūdens. No zemes pīšļiem – tas ir no tiem elementiem, kas ir sastopami virs zemes. Tātad tava miesa ir veidota no tiem pašiem elementiem, kuri atrodami šeit, zem saules, virs zemes, un lielākā daļa no tā ir ūdens. Ja tu iedursi sev pirkstā adatu, tad tev iztecēs ūdens sarkanā krāsā. Plus tur ir arī visa Mendeļejeva tabula, kā arī kas tāds, ko neviens zinātnieks vēl nav atklājis un arī neatklās. No zemes pīšļiem radīja cilvēku un „iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” Nevis dzīvniekam tika dots Gars, dzīvības dvaša no Dieva, bet cilvēkam. Dievs deva jeb piešķīra cilvēkam no Sava Gara. Un Pāvils saka, ka miesa ir miesa un tā nevar mantot Debesu Valstību. Šī miesa, kas tev ir tagad, nevar mantot Dieva Valstību. To mantos tavs Gars. Un tev tiks piešķirta cita miesa, kas noteikti nebūs tāda kā šī no Mendeļejeva tabulas. Cilvēkam tiek piešķirts Dieva Gars un cilvēks kļūst dzīvs, un viņam ir intelekts, ka viņš var domāt, spriest, radīt, kā Dievs rada. Vai esi pavērojis, kā auto modelētāji rada? Automašīna ir cilvēku radīta. Bet kāpēc? Jo Dievs radīja cilvēku pēc Savas līdzības, un arī cilvēks rada. Mana sieva pieskārās arī zābaku tēmai. Sievietēm patīk zābaki. Tu vari nopirkt tos, nolikt plauktā, sekcijā aiz stikla, sēdēt un skatīties televizora vietā. Tu vari domāt: „Kādi skaisti zābaki. Kas tādus ir radījis?” Un tu tīksminies par lietām, kuras cilvēks ir radījis – lūpu krāsa un smaržas un vēl daudz kas cits. Dievs ir devis tādu spēju cilvēkam – radīt. 

Tātad cilvēks ir ar intelektu, prātu un Dieva Garu. Dzīvniekam nav spriešanas spējas, viņam nav intelekts, nav arī Gars. Kaut arī dzīvnieku valsts pārstāvji būs debesīs, taču es nedomāju, ka tas būs tādā pašā veidā kā cilvēkiem. Dzīvniekiem nav Gars, viņi ir miesīgi un dvēseliski radījumi, kuros neietilpst prāts. Dzīvnieki ir instinktu vadīti, viņiem ir nepieciešama barība, sekss, sava dzīves telpa, viņi instinktīvi, nedomājot par sekām, piepilda savas miesas vajadzības. Dievs ir ielicis dzīvniekos katram savu programmu, piemēram, stārķi vienā konkrētā dienā vienkārši nav, viņi jau ir aizceļojuši uz siltajām zemēm. Es tikai vienu reizi esmu redzējis ap pāris simtiem stārķu vienuviet. Lauks bija kā nosēts ar stārķiem. Bet es neesmu redzējis, kā stārķi lido prom, – vai viņi lido pa vienam, vai vesels bars kopā? Stārķi zina laikus un zina virzienu, viņiem nav navigācijas, nav satelīts, viņiem nav kartes, bet viņi zina gan virzienu, gan ceļu, viņi saprot gaisa temperatūru un laika prognozi. Viņi ir kopā kā komandas, viņiem ir ģimenes, viņi audzina savus bērnus, darot to instinktīvi pēc programmas, kuru Dievs ir ielicis viņos. Tā ir zemākas formas radība.

Cilvēks ir radīts kā augstākas formas radība, Dievam līdzīgs, lai valdītu par zemi. Un Dievs deva cilvēkam no Sava Gara, Svētā Gara, Dievs Pats mājoja cilvēkā. Lūk, tā ir atšķirība, cilvēks spēj domāt, viņš spēj mīlēt, spēj izdarīt pareizus lēmumus, kā arī savus instinktus pakļaut sev. Arī cilvēka miesā mājo instinkti, bet cilvēks prot, ar Dieva palīdzību, šos instinktus vadīt tā, kā tas Dievam patīkami. Dievs zina, kas cilvēkam ir labāk vajadzīgs, jo mēs esam Dieva radība.

Atšķirība starp dzīvnieku un cilvēku ir tāda, ka dzīvniekam nav Gars un viņam nav intelekts, cilvēkam ir intelekts un ir Gars, Gars, kas dots no Dieva, Pats Dievs mājo viņā. Taču, kad pirmie cilvēki sagrēkoja, pārkāpa Dieva likumus, Svētais Gars atstāja cilvēkus un tā no paaudzes uz paaudzi šodien cilvēki dzimst bez Dieva Gara, bez Dieva dzīvības.

Un tagad ir ļoti svarīga lieta, kas tev ir jāiegaumē. Cilvēks bez Dieva Gara nespēj kontrolēt savu prātu. Cilvēks bez Dieva Gara ir tad, kad Dieva Gars nemājo viņa garā, un tādā gadījumā viņš nespēj kontrolēt savu intelektu. Un tieši tāpat viņš nevar pilnībā kontrolēt savu miesu, miesas instinktus. Un šādā veidā cilvēks sāk līdzināties lopam jeb dzīvniekam. Un tas nav apvainojums, draugi, man negribas nevienu tāpat vien apvainot vai pazemot, es saku tikai to, ko māca Dieva Vārds, ko māca Bībele. Tas ir ļoti interesanti, ka vienā dienā Dievs radīja gan cilvēku, gan dzīvnieku. Bet ir kāda atšķirība, – Viņš deva cilvēkam no Sava Gara.

Paskaties uz Eiropu. Es nezinu vai Kaspars Dimiters pats man taisīja „reklāmu” vai tas bija kāds cits, bet tā informācija bija atrodama viņa mājas lapā. Tur bija rakstīts: „Mārcis Jencītis ir ASV aģents”. Acīmredzot tas ir manas nostājas un sapratnes dēļ, kas ir Dievs un kāds ir Dievs, un kāda ir Dieva griba attiecībā uz Latviju. Un tāpēc es esmu ierakstīts sarakstā pie amerikāņu aģentiem. Es jūtos pagodināts.

Es personīgi nepazīstu Kasparu Dimiteru, bet acīmredzot viņam ir nepatika pret Eiropu, kuras sastāvā mēs esam. Draugs, man nav nepatika pret Eiropu vai pret Krieviju, bet mani gan sadusmo, gan sāpina, gan smīdina tas, ko cilvēki dara gan Eiropā, gan Amerikā, gan Krievijā. Un katram savs piesitiens. Un to, ko pasaules cilvēki uzskata par gudrību, Dievs uzskata par muļķību, to, ko mēs uzskatam par gudrību, pasaules cilvēki uzskata par muļķību. Viņi tieši tāpat arī domā par mums, ka mēs esam jokaini. Mēs dzīvojam pēc augstiem standartiem, spējam sevi kontrolēt un mēs neesam tādi paši kā visi, kas peld kopā ar viņiem kopējā posta straumē. Mēs esam izglābti.

Un, kad es skatos, kādus likumus pieņem, es nezinu, cik tur ir taisnības, bet tādi procesi notiek, piemēram, ka Vācijā cenšas legalizēt incestu. Tas būtībā ir sekss ar ko pagadās, starp saviem ģimenes locekļiem vai tuviem radiem. Es zinu, ar kādu mērķi tas viss tika reklamēts. Krievijas politika, Putina politika, tā sliktā Eiropa un labā Krievija, Putins ir zvaigzne, dievs faktiski. Es zinu, ka daudzas Eiropas vērtības ir Dievam nepatīkamas un stipri atgādina nevis cilvēkus, bet dzīvniekus.

Ar ko atšķiras cilvēks no dzīvnieka? Ar to, ka viņam ir intelekts, ir Gars un viņš spēj dzīvot harmonijā ar Dievu un viņš nesagādā problēmas ne sev, ne citiem. Kāpēc tik milzīga valsts un tik milzīga teritorija sagādā problēmas visai pasaulei? Arī mums, draugi, starp citu. Bet nav tāda problēma, no kuras nav vismaz desmit izejas. Mums ir izejas, un visgardāk smiesies tas, kurš smiesies pēdējais. Āmen.

Islāma valstīs ticēt Kristum ir faktiski neiespējami, tas gan atkarīgs no tā, kādā reģionā tu atrodies vai kādā pilsētā dzīvo jaunpiedzimis kristietis. Viņiem ir sava ticība, sava reliģija un visi, kas domā citādi, ir pakļauti iznīcināšanai. Vai nu tu esi islāmā, vai nu tu esi, iznīcināms. Līdzīga politika šobrīd nāk no Krievijas. Vai nu tu esi pareizticīgais, vai ar tevi mēs kaut kā tiksim galā.

Pēc kā vadās šie cilvēki? Jēkabs saka: „No kurienes kari?” Visā pasaulē šobrīd notiek kari. Tepat, mūsu kaimiņos, Ukrainā, karo. Gar mūsu robežām nepārtraukti notiek provokācijas un ne tikai gar mūsu. Sīrijā ir karš, Irākā ir karš, islamisti ceļ savu Islāma valsti, Amerika viņus no gaisa bombardē. Pasaulē notiek reāli kari. Bībele saka:

„No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos?” (Jēkaba vēstule 4:1)

Kas ir kārība? Dzīvniecisks instinkts apmierināt savas vajadzības. Vienkārši piepildīt to, ko grib miesa, veidā, kā to nav paredzējis Dievs. Miesai ir kaut kāda vēlme, instinkts, un es to piepildu. Bet Dievs mums ir devis intelektu un domāšanu, kā arī no Sava Gara, ka mēs dzīvojam saskaņā ar Dieva gribu un Dieva Garu. Bet cilvēks bez Dieva Gara nespēj kontrolēt savu miesu pilnībā un nespēj kontrolēt savus instinktus, un savu prātu viņš nespēj kontrolēt. Jā, savā mērā cits vairāk, cits mazāk, cits tur pameditē, viņš tur ņemas un darbojās, kaut ko vairāk kontrolē, kontrolē sevi ar sporta palīdzību, taču viņiem visiem ir „caurumi”, kur viņu miesa viņus neklausa. Visur ir kaut kas tāds, kas sagrauj viņu dzīvi, karjeru, katrā ziņā viņi pazaudē savu mūžīgo dzīvību vai arī vispār to nekad neiegūst.

Cik daudz tu esi lasījis un skatījies, kā cilvēki pieradina plēsējus? Un cik tu esi dzirdējis par pieradināšanas rezultātiem? Maniem attāliem radiniekiem apmēram pirms gada, precīzi neatceros, bija bokseru šķirnes suns – mīļš un labs ģimenes mīlulis. Suns taču mīl saimnieku, vai ne? Zini – suns neprot mīlēt, suns ir dzīvnieks. Protams, nav pareizi suņus pakārt kokā, kā tas notika Ventspilī, ļaundari ir jāsoda. Runa ir par to, ka dzīvnieku noliek augstāk par cilvēku, kad par dzīvniekiem rūpējas vairāk nekā par cilvēkiem. Šis bokserītis, kurš mīlēja savus saimniekus vairāk par visiem, sunītis, kurš mīlēja bērniņu, kurš piedzima ģimenē, viņš vienā dienā šo mazo bērniņu nokoda, – iekodās bērnam galvā, nelaida vaļā, kā rezultātā zīdainis nomira. Tagad viņiem ir piedzimis jauns bērns, un tas suns ir likvidēts. Bet tad, kad es par to notikumu biju uzzinājis, bija pagājis jau kāds laiks, kopš nelaimes, un šis suns vēl nebija likvidēts. Es padomāju, kāpēc šis suns vēl joprojām nav nošauts. Cilvēku slepkava. Vai suns spēj mīlēt? Nē. Viņš instinktīvi pieķeras cilvēkiem. Tieši tāpat ir arī ar plēsīgiem dzīvniekiem. Gan tīģerus, gan pumas cilvēki mēģina pieradināt, citiem nepaveicās. Mīļā puma vai mīļais tīģerēns, kad viņam instinktīvi rodas vēlme, uzbrūk. Un visbiežāk cieš bērni.

Man bija kādi 11 gadi, kad es braucu pie savas vecmammas uz Valmieru. Viņai bija vilku suns Maksis. Tas bija mans draudziņš, viņš ziemā vilka mani ragavās, ar viņu varēja dauzīties un mīļoties. Tad es nebiju kādu laiku bijis pie vecmammas, bet, kad atbraucu ciemos, redzēju Maksis pie ķēdes piesiets luncināja asti, es ieraudzīju un priecīgs skrēju viņu apmīļot, ķēros viņam ap kaklu, un viņš man iecirta savus zobus degunā. Tu zini kā es biju apvainots? Bija arī neliels caurums degunā un pierē, bet nebija nekas briesmīgs. Bija nedaudz sāpīgi, bet vēl vairāk bija sāpīgi iekšēji, – Maksītis, mans draugs, es viņu mīlēju un viņš man iekoda. Suns nespēj mīlēt. Viņš ir dzīvnieks. Dzīvnieki neprot mīlēt, jo viņam nav Gara un nav arī intelekta. Lūk, ar ko atšķiras cilvēks no dzīvnieka. Dzīvnieks paliek dzīvnieks. Un tieši tāpat ir arī ar cilvēkiem bez Dieva gara.

Cilvēks bez Dieva Gara ir bez dzīvības no Dieva. Ja cilvēks nav jaunpiedzimis no augšienes, nav pieņēmis Jēzu par savu Glābēju, Kurš ir Vienīgais grēku Izpircējs, Kurš vienīgais atgriež Svēto Garu tajā vietā, kurā Viņam ir paredzēts būt, viņš vairāk vai mazāk vadās no instinktiem. Un, lūk, kāpēc notiek kari!

Un kāda ir Eiropas reakcija? Kāda ir pasaules reakcija uz Putina fašistu agresiju gan Eiropā, gan mūsu valstī, gan Ukrainā, gan arī pasaulē? Viņi šobrīd terorizē ne tikai mūsu valsti, viņiem ir ļoti attīstīta armija un bruņojums, viņi ir izmantojuši laiku, gadus desmit vai vairāk, viņi ir bruņojušies ar vienu mērķi, šobrīd tas kļūst redzams, viņi strādā informatīvajā telpā.

Un ko dara Latvija? Pirms gada par to pat runāt nevarēja. Tā grāmata – „Patiesība par sektām”-, es visu to sen jau esmu runājis. Vai Latvijā bija daudzi, kas cēla trauksmi, kas runāja patiesību? Vai tagad nav par vēlu par to runāt? Vilciens vispār jau ir aizgājis, ziepes ir lielas, un, kā to visu izstrēbt, es nezinu. Un kurš uzņēmās atbildību? Kurš stājās pretī? Es redzu tikai vienu Gribauskaiti, Lietuvas prezidenti, kura skaidri saka, kas ir kas un nebaidās, un ceļ Eiropas sabiedrību, ceļ Ameriku, lai nostājas pretī, lai novelk robežu. Un viņa ir sieviete.

Tu kaut ko sāc saprast? Dievs tev kaut ko atklāj par dzīvnieku teoriju pasaulē? Dzīvnieks, lops ir instinktu vadīts, bez prāta, bez intelekta, radījums bez gara, kuram nav nekādas atbildības. Instinkts viņā ir ielikts, un viņš tā arī rīkojas.

Vai tu sapņos vari kontrolēt savas darbības? Kurš var sapņos kontrolēt, ko tu darīsi un ko tu nedarīsi? Es vēl neesmu iemācījies. Es pat esmu lūdzis Dievu, lai es sapnī varētu izvēlēties pats kā darīt, it īpaši, kad rādās murgi. Nesanāk. Kādu sapni miesa grib redzēt, tādu tā skatās, arī miegā mans prāts darbojas. Es arī domāju naktī, es atceros notikušos, kaut kādas bildītes iet garām. Es guļu, bet mans organisms, mans intelekts naktī vēl strādā. Manā dvēselē vēl kaut kas notiek un strādā, un es nevaru to pilnībā kontrolēt. Un tāpat arī cilvēks bez Gara nevar kontrolēt savu prātu. Cilvēks, kuram ir Svētais Gars, var kontrolēt savu prātu. Ja tev ir Svētais Gars, tad tu vari kontrolēt savu prātu. Tu vari kontrolēt savus instinktus un savu miesu. Līdz ar to tu likvidē ļaunumu, tu sasniedz neiespējamo, dzīvo Dieva gribā un dzīvo mūžīgi. Universālais kareivis.

„To viņi teica jums: pēdējā laikā būs smējēji, kas dzīvos savās pašu bezdievīgajās kārībās”. (Jūdas vēstule 1:18)

Kas tie ir par cilvēkiem? Tie, kuri ir laicīgi cilvēki, kuriem nav Gara. Kas dzīvo savās bezdievīgajās kārībās, kas nemieru visā pasaulē ceļ. Kāpēc ir depresijas, slimības, atkarības? Tāpēc, ka cilvēkos nav Svētais Gars. Cilvēks bez Svētā Gara kļūst līdzīgs lopam. Cits vairāk, cits mazāk, bet viņiem rodas līdzības. Jo atšķirības ir niecīgas, vienam ir Gars, otram nav, vienam ir intelekts, otram nav.

Mācekļi Ģetzemanes dārzā visi nodeva Kristu, arī Pēteris, kurš bija atstāts par vecāko no mācekļiem. Viņi visi bēga. Pēteris aiz bailēm par savu dzīvību trīs reizes Jēzu aizliedza. Taču, pēc tam, kad Jēzus augšāmcēlās, pēc tam, kad mācekļi redzēja augšāmcelto Jēzu un ticēja, visi mācekļi, izņemot Jāni, aizgāja mocekļu nāvē. Par Pāvilu mēs zinām, ka viņš labprātīgi aizgāja, par Pēteri mēs zinām, ka viņš labprātīgi to izdarīja. Viņi spēja to, bet kā? Pirms Jēzus augšāmcelšanās cilvēkos nebija Gara. Pēc Jēzus augšāmcelšanās viņi ticēja tam, viņi saņēma Garu, viņiem bija Gars, viņi spēja kontrolēt savus instinktus un savu miesu, un viņi spēja nomirt Kristus dēļ. Redzēji atšķirību? Cilvēki bez Gara ir nesaturīgi.

„Bet šie zaimo visu, ko tie nesaprot, turpretim visās tais lietās, kuras tie izprot dabīgi – līdzīgi neprātīgiem dzīvniekiem tie iet bojā.” (Jūdas 1:10)

Cilvēki bez Gara zaimo visu, ko nesaprot, un Bībele saka, ka viņi ir līdzīgi neprātīgiem dzīvniekiem, un iet bojā. Kas notiek ar cilvēkiem bez Gara? Paskaidrošu tikai no Bībeles. Vecās Derības laikā bija Dieva iedibināti likumi, ko drīkst darīt un ko nedrīkst. Un cilvēki bez Gara nespēja ne izšķirt, ne izdarīt pareizi, par šo likumu pārkāpumiem draudēja dažādi sodi, ieskaitot nāves sodu. Piemēram, par šo  grēku, kurš minēts nākamajā rakstu vietā.

„Un nekādi dzimuma sakari tev nav atļauti ar lopiem, ka tu ar tiem neapgānies; arī sievai ir aizliegts nostāties, lai tiktu apieta no dzīvnieka; tā ir kauna pilna apgānīšanās.” (3. Mozus 18:23)

Iedomājies, izraēliešiem bija jāpaskaidro, ka ar lopiem nav labi kopoties, gulēt vienā gultā un bučoties! Es Padomju armijā dienēju kopā ar cilvēkiem no Islāma puses, no musulmaņu puses, kuriem ir tāda reliģija, un tajā pašā laikā viņi visi ir ticīgi, un Allah Akbar, un tajā pašā laikā es zinu, ka tur bija vairāki, kuri piekopa seksu ar aitām. Viens man stāstīja, kā viņš to darīja, un kādas viņiem ir tradīcijas, ka zēns pie meitenes nevar iet, kamēr ar aitu nav pamēģinājis. Lūk, cilvēki bez Gara! Kādas tam ir sekas? Viskatastrofālākās sekas ir šādiem dzimumsakariem, jebkādiem Dieva likumu pārkāpumiem ir sekas. Lūk, kāpēc pasaule ir tāda, kāda tā ir. Kur pasaule dodas, uz kurieni tā iet? Tā nezina kur iet, tai nav virziena, jo tai nav Gara.

Lūk, ir aizliegts kopoties ar lopiem, ka tu ar tiem nesagānies. Tu zini, cilvēkam ir dots intelekts, un, ja viņam nav Svētā Gara, prāts tik un tā ļoti labi strādā, bet tikai tajā virzienā, lai apmierinātu savas vajadzības. Tas strādā tik radoši. Dievs to nav devis šādām izpriecām.

Visas tās kara tehnikas, viss, kas karam domāts. Es apbrīnoju Krieviju, cik viņi skaisti strādā. Es vēlreiz varu teikt: „Vladimir Putin, es paceļu tavā priekšā cepuri, jo es saprotu, kā tu strādā, kāds tu esi līderis un kādus rezultātus esi sasniedzis. Rezultāti ir pozitīvi, protams, ne mūsu valstij, bet rezultāti ir!”. Ir rezultāts, mums gan ļoti nepatīkams, bet ir. Kāds prāts, vai ne? Kāda mašīna ir iedarbināta, kā viss darbojās, tu pat nevari iedomāties. Un liela daļa Latvijas pat neizprot, kur mēs šobrīd esam un kādā stāvoklī esam.

Tu vari man neatbildēt, par ko tu balsosi vēlēšanās, tā ir tava darīšana, bet tas vien, par ko tu balsosi, iespējams, ka tu neko nesaproti, par daudz ko liecina. Ir tādas partijas, kas ir it kā Latvijas partijas, bet nav nemaz tās partijas, par kādām uzdodas. Viņiem logo pat vienādas krāsas ir. Un, ja visa pelēkā masa tā arī darīs, kā vēlēs par viņiem, būs baigās ziepes, nevajadzēs pat karu Latvijā. Viņi tā strādā, viņi iesaista draudzes un ticīgus cilvēkus, izmanto saviem mērķiem, skaisti un pareizi un viss darbojās.

Un tālāk ir teikts tā, ka arī sievai ir aizliegts nostāties tā, lai tiktu apieta no dzīvnieka. Tātad tādas lietas bija Izraēlā. Dievs aizliedza, tātad bija. Redzi, ka prāts strādā labi, redzi kā intelekts strādā bez Gara. Kad mūsu gars nav savienots ar Dieva Garu, tā viņš darbojas. Un kurā virzienā tavs prāts darbojās?

„Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt.” (Lūkas evaņģēlijs 15:15)

Cilvēks, kurš aizgāja no sava tēva, simboliski no Dieva, bija pielīdzināts zemāk par cūkām. Viņš gribēja ēst to, ko cūkas ēd, bet arī to viņam nedeva, jo ārzemnieks uz savām cūkām skatījās labāk, nekā uz to cilvēku. Un arī baroja cūkas labāk, nekā šo savu kalpu.

„Skaista sieva bez savaldības un goda ir kā zelta gredzens cūkas purnā.” (Salamana pamācības 11:22)

Sieviete, kura pastāvīgi kasās ģimenē, Bībelē tiek pielīdzināta zelta gredzentiņam cūkas purnā. Labi, ne jau tikai par sievietēm šeit ir runa. Runa ir par visiem cilvēkiem, kuri nekontrolē sevi. Ja es nespēju sevi kontrolēt, tad tā ir atkarība, un es esmu kā zelta gredzens cūkas purnā. No ārpuses varbūt viss izskatās labi, taču patiesībā viss pilns ar mēsliem.

„Bet viņiem ir noticis pēc sakāmā vārda patiesības: suns atgriežas pie sava paša vēmekļa, kā arī: cūka mazgājusies atkal vārtās dubļos.” (Pētera 2. Vēstule 2:22)

Un te ir rakstīts par cilvēkiem, kuriem ir noticis pēc sakāmā vārda patiesības. Cilvēkam bez Gara tā arī notiek.

„Viņi kā neprātīgi dzīvnieki, kas pēc savas dabas radīti satveršanai un nokaušanai, tāpat kā šie ies bojā, tāpēc, ka tie zaimo to, ko tie nepazīst.” (Pētera 2. Vēstule 2:12)

Viņi Dievu nepazīst, Dieva Gara viņiem nav, un bezdievji dodas uz kaušanu kā neprātīgi dzīvnieki. Zini, ka dzīvnieks jūt, kad viņu ved uz kaušanu? Es zinu, ka cūkas jūt, zirgi jūt, ka viņus ved uz kaušanu. Zirgi pat raud. Kā tu domā, cilvēks bez Gara, viņš kā neprātīgs dzīvnieks nejūt instinktīvi, ka dodas pazušanā? Jūt un zina, bet viņš ir neprātīgs dzīvnieks, kurš radīts nokaušanai. Kāpēc viņš nav izvēlējies Kristu šeit virs zemes, tajā atvēlētajā laikā, kurš viņam tika dots? Izvēlies tu šodien Kristu un saņem Svēto Garu!

„Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.” (Atklāsmes grāmata 22:14)

Kuri paliek ārā? Burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi, visi, kas mīl runāt melus un suņi. Ārā paliek suņi, visi ar dzīvnieka dabu, visi bez Gara, savas miesas un instinktu vadīti, visi iet bojā un paliek ārā no Debesu Valstības. Visi, kas ir mazgāti Jēra asinīs, Jēzus asinīs, kas ir pieņēmuši Jēzu kā savu Glābēju, ieiet Debesu Valstībā. Aleluja. Jēzus saka tā: “Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.”(Mateja evaņģēlijs 15:26)

Jēzus sauc neticīgos par suņiem. Kas ir suns? Dzīvnieks. Un tas nav apvainojums, Dieva Vārds ir līdzība cilvēkam ar dzīvnieku. Un vienīgā atšķirība ir intelekts un Gars. Un Dieva Gars, kas mājo tavā Garā. Ja Dieva Gara nav, tu nekontrolē savu prātu un, instinktu pārņemts, līdzinies dzīvniekam.

Kas notiek mūsu sabiedrībā un daudzās ģimenēs. Mīl, nemīl, apprecas, viņi jūt, ka mīl viens otru, dzemdē bērnus, labākajā gadījumā nodzīvo kopā trīs gadus un tad viņi vairs nejūt, ka mīl viens otru, un sāk mīlestību meklēt citos cilvēkos, piemēram, darba kolēģos. Atstāj savas ģimenes, bērnus un tad pieķeras citam vīrietim vai citai sievietei, un jūt mīlestību, tad atkal paiet laiks, kad jūtas zūd, un atkal sākas viss no sākuma. Ja tev tā ir, tu esi stulbenis. Dzīvnieki tā rīkojas. Instinkti – tā ir dzīvnieka daba. Tādi ir sajūtu un vajadzību vadīti cilvēki. Cilvēki ir tik tālu nonākuši, ka precas ar suņiem, ar kaķiem, ko tikai nedara. Viena sieviete gribēja precēties ar tiltu, tikai neviens viņai neatļāva.

„Un būs liela brēkšana Ēģiptes zemē, kāda līdz šim nav bijusi un turpmāk nebūs. Bet ne pret vienu israēlieti pat suns nepacels balsi, ne pret cilvēku, ne pret lopu, lai jūs zinātu, ka Tas Kungs dara atšķirību starp israēlieti un ēģiptieti.” (2. Mozus 11:6-7)

Runa ir par to, kad Dievs caur Mozu izveda Izraēla tautu no Ēģiptes zemes, un Viņš nonāvēja visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē. Tas Kungs rada atšķirību, – pat suns neatvērs savu muti pret tevi. Ir atšķirība starp ticīgu un neticīgu. Ir atšķirība starp cilvēku ar Dieva Garu un bez Dieva Gara. Ir milzīga atšķirība. Cilvēki bez Dieva Gara ir pakļauti dzīvnieciskiem instinktiem, un tad ir haoss visapkārt. Cilvēki ar Dieva Garu pakļauj sevi Dievam un dzīvo pilnvērtīgu un svētīgu dzīvi. Aleluja.

Un kur ir problēma? Kāpēc mēs reizēm rīkojamies kā dzīvnieki? Piemēram, pat kaķene, kad kaķēns ir pieaudzis, vairs nebaro viņu, kaķene viņu patriec. Ērgļi ērglēnus māca lidot, metot no ligzdas ārā, skatās kā māk, nemāk, tad noķer ar saviem spārniem un māca atkal. Bet kā cilvēki dzīvo? Kā viņi baro savus trīsdesmitgadīgos un četrdesmitgadīgos lopiņus? Un nav iemācījuši viņiem dzīvot patstāvīgi. Kā mēs audzinām bērnus, kā mēs izturamies ģimenē? Protams, ka mums reizēm gadās izdarīt ne tā, kā Dievs to grib, bet tā kā gribam darīt instinktu vadīti.

Tajās pašās mājas grupiņās, evaņģelizācijā, viss iepriekšējais, kāpēc nedarām tā kā vajag, uz kaut ko gaidām un uz kaut ko ceram? Zini, kāpēc? Tāpēc ka tad, kad ir jādara, tava miesa ir stiprāka, tavs instinkts atpūsties vai marinēt gurķus vai sēnes izrādās svarīgāks tajā brīdī. Zini kāpēc? Tu vienkārši aizmirsti, ka tev ir Dieva Gars, tev šķiet, ka tev kaut kas ir jāsajūt. Atnāks lielais kārdinājums, lielā problēma, jāsper solis, bet es taču nevaru, es to nevaru izdarīt. Un kāpēc es nevaru to izdarīt? Es nejūtu, ka man ir spēks, es nejūtu, ka man ir Svētā Gara spēks. Tad man ir jautājums tev – vai tu esi pieņēmis Jēzu par savu personīgo Glābēju?

„Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: “Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa evaņģēlijs 20:22)

Pēc augšāmcelšanās, kad mācekļi redzēja Jēzu Kristu dzīvu un ticēja Viņam, Viņš dvesa un sacīja viņiem: „Ņemiet Svēto Garu!” Pirms tam viņiem nebija Svētais Gars, taču pēc tam, kad viņi ticēja uz Kristu, Viņš dvesa uz viņiem un viņi saņēma Svēto Garu. Kas notiek tajā brīdī, kad tu atzīsti Jēzu par savu Glābēju? Tu saņem Svēto Garu, pat ja tu to nejūti, tu tik un tā saņem Svēto Garu.

Tev ir Svētais Gars, ja tu esi pieņēmis Kristu, tātad tu atzini, ka esi grēcīgs, ka Jēzus ir vienīgais ceļš, vienīgais Dievs, vienīgais ceļš, patiesība un dzīvība. Ja tu nožēlo savus grēkus, atzīsties Dievam, ka tu esi grēkojis un lūdz Viņam, lai Viņš ir tavas dzīves Kungs, tad tajā brīdī tevī iemājo Svētais Gars.

Tāpēc tajos brīžos, kad tev ir kāds kārdinājums, instinkts jeb kārība, pirmais, kas tev ir jādara – jāatceras, ka tev ir Svētais Gars. Un cilvēks ar Svēto Garu atšķiras no cilvēka bez Svētā Gara. Cilvēks atšķiras no dzīvnieka ar to, ka viņam ir Svētais Gars. Un Svētā Gara spēkā viņš spēj pieņemt pareizus lēmumus. Dzīvo Dieva gribā. Āmen.

„Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” (Romiešiem 8:9)

Ja tev nav Gara, tu nepieder Dievam. Ja tu esi pieņēmis Jēzu, tev ir jāapzinās un jāsaprot, ka tev ir Svētais Gars.

„Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1. Korintiešiem 3:16)

Cik labi ir apzināties, ka manī mājo Svētais Gars! Un visos tajos brīžos, kad tu to esi aizmirsis, atgādini to sev. Atceries šo sprediķi, noklausies to vēlreiz. Tev ir svarīgi zināt, ka tev ir Svētais Gars. Un, ja tev ir, tu neesi dzīvnieks, tu neesi instinktu vadīts, tu esi Dieva vadīts. Āmen.

„Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs. Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi? Jeb skarpiju, kad tas lūdz olu? Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas evaņģēlijs 1:9-13)

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Pārsla Jankovska un Daila Lielbārde