Kāpēc ir jāatturas no grēka?

Šodienas tēma būs ļoti nopietna.

Punkts uz „i” divām iepriekšējām tēmām. Mēs kā draudze kopā esam ģimene, Kristus miesa un mēs elpojam, mums ir kopīga elpa, kopīgs gars. Tu noteikti pēc pēdējiem diviem dievkalpojumiem esi iedziļinājies sevī un pārdomājis Dieva vārdu. Ir jābūt ļoti, ļoti spēcīgam cilvēkam, lai to nepārdomātu un lai tas tevi neaizskartu līdz sirds dziļumiem. Bija spiediens, iztecēja eļļa, paldies Dievam. Un, kad tu izej ārā, atver durvis, saule un jūra ir tavā priekšā, prieks atnāk. Bet ir jāturpina dzīvot, ir jāturpina ticēt. Mums dzīves laikā ir dažādi brīži, priecīgāki un skumīgāki brīži, mums ir pārbaudījumi, kuriem cauri izejot, mēs kļūstam pilnīgāki un stiprāki. Mēs arī kā draudze esam izgājuši cauri kaut kādam posmam un mēs esam stiprāki. Mēs izgājām cauri evaņģelizācijai, bija sava veida problēmas, bet caur to visu mēs esam stiprāki šodien. Kādi cilvēki šajā laika posmā ir gājuši cauri pārbaudījumiem vienkārši savas vainas dēļ, bet tagad viņi ir stiprāki.

Šodienas tēma ir ļoti intriģējoša gan tev, lasot šo sprediķi, gan tiem, kuri šo sprediķi meklēs internetā. Kāpēc mums jāatturas no grēka, kāpēc vispār ir tāds dīvains nosaukums? Vai tad mums nav skaidrs, ka no grēka mums ir jāizvairās, jābēg kā no uguns? To taču mēs zinām. Bet es gribu runāt par cilvēkiem, par sevi un par tevi, par tiem, kuri ir iepazinuši Kristu kā savu Glābēju, par mums, kuri zinām, ka esam izglābti. Ne tāpēc, ka mēs negrēkojam, bet tāpēc, ka Jēzus ir samaksājis cenu par mums. Jo vienu reizi ar vienu upuri Jēzus ir atbrīvojis, izlaidis brīvībā cietumniekus, akliem devis gaismu, saistītos atbrīvojis un no iekšienes mēs esam garā savienoti ar Kristu, ar debesīm un esam pilnīgi un svēti. Un Viņš ir samaksājis par tiem grēkiem, kurus mēs darījām pagātnē, par tiem grēkiem, kurus mēs vēl šodien darām un par tiem grēkiem, kurus mēs vēl izdarīsim. Jo neviens no mums nav ideāls un pilnīgs. Viņš ir samaksājis, un mēs varam spekulēt un mēs tā arī darām. Ir divi grāvji, viens – Viņš neko nepiedod, ir vainas apziņa u.t.t., otrs – visi grēki ir piedoti, es varu atļauties grēkot. Es tev vēlos šodien pateikt, ka ir jāatturas no grēka, jo tam ir sekas. Labāk ir atturēties no grēka arī tad, ja tu zini, ka Jēzus ir samaksājis. Ja mēs apzinoties grēkojam, cik ilgi Dievs cietīs? Ir arī neapzinātie grēki, kad mēs esam pārāk vāji, tāpēc kādās lietās sagrēkojam un Jēzus tos piedod. Bet Dieva griba ir, ka mēs atturamies no grēkiem.

„Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem.” (Ebrejiem 10:26)

Tas nav izrauts no konteksta, tā ir Bībeles mācība, tāds ir Dievs. Kad mēs tiekam izglābti, arī tad, ja mēs sava vājuma dēļ grēkojam, reizēm pat apzināti grēkojam, par mums ir samaksāts, Kristus upuris darbojas, mēs joprojām esam ar Dievu un mantojam debesis. Taču, ja mēs tīši tā rīkojamies, atļaujamies to darīt ilgāku laiku, tad var notikt tā, ka Kristus upuris pārstāj darboties. Un tu nonāc tajā pusē, kur Dievs vairs nav ar tevi un nav par tevi.

Tad, kad sirdī ir Jēzus, kurš piedod pagātnes, esošos un nākotnes grēkus, tas nenozīmē, ka tā ir zaļā gaisma atļauties grēkot apzināti vai arī neapzināti.

Mamma atveda savu mazo meitiņu pie pediatra, bērnu ārsta. Ārsts ir tāds ļoti runīgs un interesants cilvēks, pārbauda bērnam acis, tad ausis un saka: „Varbūt es tev ausī atradīšu lielu putnu,” tad pārbaudot meitenes kaklu saka: „Vai arī kādu šokolādes milzi,” tad, klausoties plaušas, ārsts mazajai meitenei saka: „Varbūt es tev tur sadzirdēšu lācēnu rūcam.” Meitenīte pēkšņi atbild: „Vispār šeit, manā sirdī, dzīvo Jēzus, bet lācēns ir uz manām zeķubiksēm.”

Sirdī Jēzus, Viņš mājo mūsos. Bet tas vien, ka Viņš mājo mūsos un ka Viņa asinis šķīsta mūs no katra grēka, un arī no tiem, kurus mēs darām šodien un vēl darīsim, nenozīmē, ka ir labi – grēkot. Arī tad, ja mēs zinām, ka Viņš piedos. Ir tādi grēciņi un šķietami nevainīgas lietiņas, kuras nav pareizas, kuras mēs atļaujamies, par kurām mēs zinām, ka nebūs lielais Dieva sods vai kādas baigās sekas. Un sprediķis ir tieši par to, kāpēc ir jāatturas no jebkāda grēka, lielāka vai mazāka grēka.

Kas ir grēks? Bībelē vārds grēks tulkojumā no ebreju valodas – „hatta”, grieķu valodas –„hamartija” nozīmē – netrāpīt mērķī, neizpildīt uzdevumu. Kādu uzdevumu? Dievs ir atstājis mums Savu gribu. Mēs zinām, kāda ir Dieva griba. Un tad, kad mēs savas dzīves krustcelēs nerīkojamies pēc Dieva gribas, tas ir grēks. Bībele saka skaidri:

„Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba vēstule 4:17)

Ja mēs zinām, ka tas nav Dieva prāts, arī sīkās lietās, un mēs to darām, tas ir grēks. Tu gribi vai nē, mēs grēkojam arī ikdienā. Mēs grēkojam domās, darbos, vārdos. Es noteikti zinu par sevi, ka es grēkoju vārdos. Es pasaku kādas lietas, to, kas noteikti Dievam nav patīkami. Es zinu, ka Dievs mani šķīsta un ir man piedevis jau pirms tam, pirms es sagrēkoju. Taču mūsu uzdevums ir svētīties un pilnveidoties. Jābūt ir tā, ka dienu no dienas, mēnesi no mēneša, gadu no gada tava valoda kļūst tīrāka, tava attieksme pret cilvēkiem kļūst citādāka, jo tāda ir Dieva griba.

Vēl vārds „grēks” citviet ir tulkots kā ebreju vārds „abbar” un grieķu „parabasis”, kas nozīmē – noziegums jeb robežu pārkāpšana. Dievs ir nospraudis robežas, ko mums domāt, kā mums domāt un kā rīkoties, kā dzīvot, un, kad mēs pārkāpjam šīs robežas, tas ir grēks.

Vēl radniecisks ebreju vārds ir „pecha” – sacelšanās, no ebreju vārda „acham” – Dieva ķēnišķīgo likumu pārkāpums, no grieķu valodas „paraptoma” – atkāpties, noiet no pareizā ceļa jeb ieiet aizliegtajā teritorijā. Tā ir teritorija, kas vairs nepieder Dievam, tā ir velna teritorija, kurā mēs paši sevi nododam viņa rokās.

„Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts.” (Pētera 1. vēstule 1:15-16)

Dieva griba ir, ka mēs dzīvojam svētu dzīvi. Kas ir svēta dzīve? Dzīve pēc Dieva standartiem un prioritātēm. Dieva griba ir, ka mēs negrēkojam. Tas ir pirmais iemesls, kāpēc mums ir jāatturas no grēka. Mums jābūt svētiem, jo Dievs ir svēts. Mēs esam radīti pēc Viņa līdzības, ideāli, pilnīgi. Diemžēl pilnīgi mēs esam tikai garā, pie miesas un pie prāta mums ir jāstrādā. Mums ir jāstrādā pie prāta, pie miesas, pie dvēseles, pie emocijām, pie attiecībām, mums jātop svētiem un jāstrādā, jāpilnveidojas, jāpielāgojas tam standartam, kādus Dievs mūs grib redzēt. Jādomā tā, kā Dievs grib, lai mēs domājam par sevi. Kas mēs esam? Prinči un princeses, ķēnišķīga tauta. Domā par sevi kā par bagātu, dziedinātu, veselu un spēcīgu personību.

Es nesen kādā grāmatā izlasīju tādu tekstu. Šis teksts droši vien drīz parādīsies dienas citātā. Ja tu nevari izdarīt vairāk nekā jebkurš pasaulīgs cilvēks, tad nesaki, ka tu nāc uz draudzi. Tad nesaki, ka tu piederi pie dzīvā Dieva draudzes. Viņš ir Kungs, Viņš ir Ķēniņš, ideāls. Un mūsu uzdevums ir līdzināties tam, kādi mēs esam jau no iekšienes, kādi esam caur Jēzus asinīm.

Kāpēc jāatturas no grēka? Tāpēc, ka viena maza grēciņa rezultātā tu vari pazaudēt visu. Ir tāds sakāmvārds – maisam gals vaļā. Kā tad šis gals atnāk maisam vaļā? Vai esi redzējis multeni par zaķīti, kurš gāja ābolos, un vārna viņam izknāba maisā caurumu? Zaķis nesa saviem bērniņiem ābolus, bet visi tie izbira pa vienu mazu caurumu. Viens mazs grēciņš pievelk vēl daudzus citus, grēki pievelk dēmonisko pasauli, velnus un ļaunos garus. Un rezultātā var pazaudēt visu. Un tāds bija Ēzavs.

„Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu, Pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti, lai neviens nebūtu netikls un zemisks kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtību ir pārdevis par vienu ēdienu. Jo jūs zināt, ka arī pēc tam, gribēdams iemantot apsolījumu, viņš tika atmests, jo netika dota iespēja atgriezties, lai gan ar asarām viņš to meklēja.” (Ebrejiem 12:14-17)

Dzenieties pēc svētas dzīves, bez kā neviens To Kungu neredzēs, lai neviens nebūtu tik zemisks kā Ēzavs, kas savu pirmdzimtību ir pārdevis par vienu ēdienu. Un, pēc tam, gribēdams iemantot apsolījumu, ko Dievs bija viņam paredzējis, viņš tika atmests, jo netika dota iespēja atgriezties. Te ir rakstīts, ka tad, kad tu pieļauj grēku, izdari kļūdu, var būt tā, ka vairs nav iespējas to izlabot. Var notikt tā, ka tu uz visiem laikiem vari pazaudēt to, ko Dievs tev gribējis dot. Kaut arī mums ir jebkurā laikā dota atgriešanās iespēja, var tā notikt. Ir neatgriezeniskas lietas. Ēzavs bija vecākais dēls ģimenē, un viņam bija jākļūst par ciltstēvu. Viņa brālis nopirka pirmdzimtību no viņa par zupas šķīvi, viņam tik ļoti gribējās to pupiņu zupu. Jēkabs bija viltīgs vīrs. Ēzavs noniecināja savu pirmdzimtību, savus apsolījumus, savu ķēniņa vietu. Un Jēkabs mantoja vecākā dēla statusu un visus apsolījumus. Zupas šķīvja dēļ, tāda maza kārībiņa. Maza kārība, kas tev iemetas un tiek padarīta, var maksāt tev visu. Un viņš gribēja atgriezties, taču viņa vietu, ko Dievs bija paredzējis viņam, ieņēma Jēkabs. Un šo brāļu starpā bija karš.

„Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.” (Jāņa evaņģēlijs 5:5)

„Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” (Jāņa evaņģēlijs 5:14)

Jēzus dziedināja kādu cilvēku pie Betzatas peldētavas kūrortā, kurš 38 gadus gulēja slims, viņš nevarēja staigāt. Jēzus viņu dziedināja, un vēlāk Viņš satika to cilvēku un teica šādus vārdus: „Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” Slimība ir ļaunums, nabadzība ir ļaunums, atsvešināšanās no Dieva ir ļaunums. Un Jēzus skaidri saka, ka šai slimībai ir saikne ar grēku. Slimību iemesls ir grēks. Nabadzības iemesls arī ir grēks. Neauglības iemesls, ka nevar izlauzties, ir grēks. Dažādas nesvētības ir grēka sekas. Tātad veselība un jebkādas Dieva svētības ir atkarīgas no paklausības Dieva vārdam, no tā, cik daudz mēs atļaujamies grēkot un cik nē. Cik daudz mēs atļaujamies kalpot Viņam, dzīvot pēc Viņa gribas un domāt pēc Viņa gribas, nevis pēc savas, sātana un pasaules gribas. Lūk, pat veselība ir atkarīga no tā.

No savas mācītāja darba pieredzes varu teikt, ja kādam cilvēkam ilgstoši neizdodas kādas lietas un šķietami tam nav nekāda iemesla, it kā viss ir normāli, parasti visam apakšā ir grēks, kuru cilvēks nevienam nestāsta. Ja tu ilgu laiku elementāras lietas nevari nokārtot, lielākajā daļā gadījumu tas ir slēpts grēks, par kuru tu vienkārši nevienam nestāsti. Varbūt arī kāds grēciņu kopums, kas arī aizver durvis svētībai.

Tātad gan veselība, gan finansiāla svētība, auglība kalpošanā u.t.t. ir atkarīgas no tavas izvēles grēkot vai negrēkot. Arī pēc tam, kad tu esi Jēzu iepazinis, kad Viņa asinis tevi ir šķīstījušas. Tu vari atļauties pat kaut ko pagrēkot, jo tavi grēki ir piedoti, un būs piedoti, bet atceries, tev ir jāatturas no grēkiem tāpēc, ka no tā ir atkarīga pat tava veselība un citas Dieva svētības.

„Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi.” Un viņš izgāja ārā un gauži raudāja.” (Mateja evaņģēlijs 26:75)

Pēteris nodeva Jēzu. Vai Pēteris pazina Jēzu? Viņš pazina Jēzu. Pēteris teica cilvēkiem, ka nepazīst Jēzu, viņš publiski atteicās no Viņa. Kad Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, jo Viņš zināja, ka tā notiks, Pēteris gauži raudāja. Jēzus zināja, ka Pēteris attapsies, atgriezīsies, un Viņš piedeva viņam. Pēterim bija emocionālas problēmas. Neatkarīgi no tā, ka Jēzus viņam piedeva, viņam tik un tā bija emocionālas problēmas. Kāpēc? Grēka dēļ.

Grēka dēļ tu vari justies draņķīgi, slikti un tas var parādīties arī kā agresija pret cilvēkiem vai tieši otrādi – kā nepilnvērtība vai pārāk liela pilnvērtība, bet pašā pamatā ir grēks. Tad, kad tu izdari kaut kādas nepareizas lietas un Dievs tev piedod, tev emocionāli tik un tā paliek rētas.

Ir par bērniem dažādas mācības. Vieni māca, ka bērnam ir jāļauj izbaudīt grēks, nevajag tik stingri pieskatīt, bet mēs mācām, ka bērni ir jāpieskata un nav jālaiž visur, kur viņam sagribas. Un kāpēc? Tāpēc ka tad, kad viņš pārgulēs, tad, kad tava meita pārgulēs ar kādu skolā zem sola vai kaut kur tualetē un kad paliks stāvoklī, kad jaunavība ir atņemta un emocionālā trauma ir saņemta, tas vairs nav atgriezeniski, to vairs nevar labot. Tu būsi sabojājis savus bērnus, nepieskatot un ļaujot pārlieku lielu brīvību. Es nesaku, ka bērniem nevar ļaut izvēlēties, taču viss ir līdz zināmai robežai. Mazi bērni ir daļa no tavas miesas, kuri vēl nav nobrieduši kā personības, viņi nevar izdarīt pareizu izvēli. Sarkanā gaisma, es eju pāri, pagānu bērnu ballīte, nu tu nevari tur iet un tu neiesi. Viss ir ļoti vienkārši. Ja tu ļausi iepazīt grēku, tās sekas, kas būs pēc tam viņam, viņš cīnīsies, arī tad, ja Dievs viņam piedos, viņš cīnīsies visas dzīves garumā. Dievs ir piedevis, bet ir notikušas kaut kādas lietas, iekšā tā informācija ir tik spēcīgi ieķērusies, ka jācīnās ar to. Citam ir vieglāk kaut kādas lietas, citam ir grūtāk. Cits atnāk pie Dieva, un bizness jau gatavs uz līdzenas vietas, citam paiet daudzi gadi un nevar biznesu iesākt. Kas tas ir? Kaut kāds pagātnes mantojums, ar kuru joprojām nevar tikt galā. Visticamāk tavi vecāki to ir ielikuši tevī.

Lasīju par kādu Bēteles draudzes mācītāju, kurš stāstīja atgadījumu no savas dzīves par kalpotāju Krisu Volotonu. Viņš rakstīja savā grāmatā, ka reiz viņš slikti izturējās pret savu sievu, pazemoja viņu, tas notika bērnu klātbūtnē. Pēc tam Dievs viņu uzrunāja, ka viņš nav pareizi rīkojies, viņš saaicināja bērnus, paaicināja sievu un bērnu klātbūtnē atvainojās savai sievai. Viņš izlaboja savu kļūdu. Pēc nedēļas viņš dzird, ka viens no dēliem slikti izturas pret mammu, tieši tāpat kā viņš. Dievs piedeva, bet sekas palika. Katrs nepareizs vārds, katra nepareiza darbība attiecībā pret Dievu, arī tad, kad Dievs piedod, rada sekas.

Piemēram, tie, kuri nāk pie Kristus un turpina smēķēt. Tu domā, ka Dievs tev piedos un plaušas tev neizšķīdīs? Dievs tev piedos, bet plaušas tev izšķīdīs. Zobi nebūs dzelteni? Būs! Un nekāda zobu pasta nepalīdzēs, un elpa tev būs smirdīga, asinsrite būs traucēta, parādīsies veselības problēmas, samazināsies arī dzīves ilgums. Tu teiksi: „Es cīnos.” Nu cīnies, bet cik ilgi vēl cīnīsies? Jā, Dievs tev ir piedevis, bet sekas tev būs.

Mans brālis, kuru es trešdien izvadīju. Lūk, ir divas fotokartiņas, 1993. gads, otrā pusē rakstīts: „Brālim Kristū, Laurim Siliņam kristību dienā.” Viņu kristīja baptistu draudzē.

Ar visu sirdi un dvēseli mēs ļaunumu nīdīsim. Kā Dieva draudzes locekļi pie Jēzus paliksim. Uzticīga sekošana Kristum ceļā un Dieva svētības kristīgā izaugsmei. Novēl mācītāju ģimene Baumaņi. Te ir vēl viena no baptistu draudzes. Laurim kristību dienā. Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsi manus vārdus un arī glabāsi manu mācību…”

Tas ir 1993. gads. Pēc tam, kad viņš sāka mācīties profenē, ārpus mājām, ārpus draudzes, viņš atkrita no Dieva un nekad vairs neatgriezās. Es nezinu par viņa pēdējiem dzīves mirkļiem. Iespējams, ka viņš izlīdzinājās ar Dievu. Es to nezinu. Viņš ir tur, kur viņš izvēlējās būt. Iespējams, ka viņš ir debesīs. Taču viņš nomira 35 gadu vecumā, pāragrā nāvē, no vienkāršas slimības. Kaut arī tavi grēki ir piedoti, tomēr, pazīstot Dievu un grēkojot, būs sekas. Kāpēc tā notika manam brālim? Viņš pazina Dievu. Zinot Dievu personīgi, viņš apzināti pret Viņu grēkoja. Viņš pilnībā no Viņa atteicās. Viņš dzīvoja pilnīgi nesvētu dzīvi. Ļoti ilgu laiku, ar periodiskām grēku nožēlām, pēc tam atkal atpakaļ. Rezultātā ir nāve. Var pat priekšlaicīgi nomirt. Tātad tiem, kas pazīst Dievu un grēko, ir smagākas sekas, nekā tiem, kas nepazīst. Tiem, kas nepazīst, tiem tik un tā ir viens pīpis. Viņi dzīvo vienos grēkos, nezinot un neapzinoties neko. Un dažs labs vēl laimīgs jūtas. Uz kādu laiku, protams. Kamēr viss nav sačakarēts pilnībā. Tie, kas pazīst Dievu, krīt smagākā sodā, diemžēl. To māca mums Bībele. Mēs tūliņ par to mācīsimies, par Dāvidu.

Kad es nožēloju savus grēkus, pieņēmu Jēzu par savu Glābēju, kļuvu jauns radījums, svētais. Tad, kāpēc es vienu gadu un trīs mēnešus sēdēju cietumā? Nu, kāpēc? Es Jēzu pieņēmu, visi mani grēki ir piedoti! Kāpēc man gads un trīs mēneši vēl jāsēž cietumā? Tāpēc, ka grēkam jebkurā gadījumā ir sekas. Visiem grēkiem, arī pagāniem, kuri grēko un pēc tam nāk pie Jēzus – sekas paliek. Un tās ir jāizstrebj. Ir vērts grēkot, draugs? Ja tu pazīsti Dievu, ir vērts grēkot? Jo sekas būs jebkurā gadījumā, arī, ja Dievs tev piedod. Bet sekas paliks un ar tām būs jācīnās. Emocionālas sekas, garīgas sekas, fiziskas sekas.

Es biju fiziski novājināts pēc narkotiku lietošanas. Es cietumā saslimu ar plauša karsoni, smagā formā. Man bijā tā, ka es gandrīz gāzos zemē. Kāpēc es saslimu ar plauša karsoni smagā formā? Jā, es izdzīvoju, bet kāpēc es slimoju? Tāpēc, ka pirms tam es biju grēkojis. Un mana imunitāte bija nekāda. Apmēram pēc gada, kad es strādāju skolā par saimnieka palīgu un bija jāaiziet medicīnas komisija, un man atklāja tuberkulozi. Kāpēc man, kas esmu jaunpiedzimis kristietis, kāpēc man tuberkuloze bija? Dievs taču ir piedevis un dziedinājis. Grēkam ir sekas un tās ir jāizstrebj. Jā, Dievs dziedina. Jā, mani izārstēja, ne bez Dieva palīdzības, es esmu pilnībā vesels. Bet tomēr tam bija sekas. Es pat domāju, ka pat tagad ir sekas. Šīm te slimībām, arī man bērnībā ir bijuši plaušu karsoņi. Starp citu, tas, ar ko mans brālis nomira. Es domāja, ka pat tagad, kaut kur pie miesas ir sekas tam visam. Man ir nepareizi saaudzis lauzts pirksts. Cik daudz ūdeņu aiztecējuši, kad tas notika. Kad mēs ar draugu izsitām logus kādai mājai, pēc tam bēgām no tās vietas un man kāja aizķērās, un es nokritu. Mēs dzērām katru dienu un es nepievērsu uzmanību, ka tas pirksts ir tāds dīvains. Viņš sāpēja. Pie ārsta es, protams, negāju. Saauga, izrādās bija lauzts. Kāpēc, kad es pieņēmu Jēzu, pirksts neiztaisnojās? Tāpēc, ka grēkam vienmēr ir sekas. To tev vajag saprast. Ir jāatturas no grēka vispārīgi. Arī tad, kad tev Dievs piedos, būs sekas. Vai Dievs nevar dziedināt? Var, bet nav dziedinājis, kā redziet. Mana veselība realitātē nav perfekta, ir kaut kādas mazas problēmiņas.

Piemēram, mēs ar daļu no komandas pirms diviem gadiem lēcām no desmit metru tramplīna. Bija seši metri, septiņi metri, normāli viss, bet, kad es lecu no desmit metriem, es nepareizi ieņēmu pozu un tik taisni sagriezos, ka ar pakaļu dabūju pa ūdeni. Man pēc tam apmēram divas nedēļas bija tā, ka gandrīz bija jāguļ. Es vēl uz pirti gāju, galva tāda dulla bija. Viss iekšā sāpēja. Biju dabūjis kārtīgu trīci. Un, ja godīgi, vēl tagad es jūtu sekas tam lēcienam. Ja es guļu uz kreisā sāna, tad jūtu, bet nu jau labāk paliek. Kādu pusgadu es uz kreisā sāna vispār pagulēt nevarēju. Es nezinu, ko es tur atdauzīju, kas tur notika. Tagad es varu gulēt, bet jūtu. Uz labā sāna ir labāk gulēt, uz kreisā sāna ne tik labi. Sekas. Vai ir grēks lekt no tramplīna? Nē, nav grēks. Bet laikam, ka Dievs mani pabrīdināja, ka pietiek ar tām ekstrēmajām lietām nodarboties. Vienu brīdi biju sācis aizrauties, jo trakāk, jo labāk. Laikam, ka Viņš brīdina, ka draudzei ir vajadzīgs vesels mācītājs. Ka man ir pārāk liela atbildība, lai es riskētu ar savu dzīvību.

Grēkam ir sekas. Arī tad, ja Viņš žēlastībā un mīlestībā pieņem un piedod. Un ar šīm sekām ir jācīnās, bet tur jau ir tā problēma, ka pēc tam ir jācīnās par to, kur enerģija nebija vispār jāvelta. Kļūdu izdarīji un pēc tam ir jācīnās, lai rehabilitētos, gan emocionāli, gan fiziski. Kāpēc, kad es atgriezos pie Dieva, tiem cilvēkiem, kuriem es biju parādā naudu, es joprojām biju parādā? Viņi neuzskatīju, ka es neesmu parādā. Es gāju pie katra un atdevu viņiem parādus. Interesanti, ka tos lielākos parādus man piedeva. Viņi nebija lieli, bet man tajā laikā tie bija lieli. Es tā mierīgi tos atdot nevarēju. Kāpēc, kad es nācu pie Jēzus, pirmo laiku es strādāju par diviem latiem dienā? Kāpēc es nevarēju būt priekšnieks kādā tirdzniecības firmā? Kāpēc es nevarēju būt kuģa kapteinis? Kāpēc es nevarēju būt Šlesers? Tāpēc, ka manam grēkam ir sekas – es visu iepriekšējo dzīvi nebiju strādājis. Mans darba laiks ir bijis pusgadu par šoferu uz smagās mašīnas, pēc tam padomju armija, pēc tam pusgadu par kurinātāju. Tas bija, pirms es pazinu Dievu. Pārējais laiks ir traļi vaļi. Un pēc tam es nācu pie Jēzus un gribēju pelnīt simts latus dienā. Man nebija ne sirdī, ne prātā, man tas viss nebija. Man bija tikai vēlme un tas ir viss. Tu nebūsi bagāts vienā dienā. Tu būsi bagāts vienā dienā tajā brīdī, kad tu Jēzu pieņem sevī, bet tev ir jākļūst tādam arī ārpusē. Tev ir jāpārveido domāšana un jāsāk rīkoties. Lūk, jo ilgāk tu velc garumā, jo lielāka problēma būs pēc tam, lai, piemēram, iesāktu savu biznesu.

Dievs joprojām ir labs, neatkarīgi no šodienas tēmas. Kāpēc jāatturas no grēka? Šis sprediķis radās no 38. psalma, Dāvida psalma. Lasot Dieva vārdu, Dievs mani uzrunāja no šī psalma un tā radās, lūk, tas vārds, ar ko es šodien dalos. Lūk, ko Dāvids lūdz: „Kungs, nesodi mani Savās dusmās.”

„Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekti manu grēku dēļ. Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem. Manas vātis struto un čūlo, sava neprāta dēļ es lokos sāpēs.” (Psalms 38:4-6)

„Mani gurni ir iekaisuši, nav veselas vietas manās miesās. Es esmu bez spēka, pagalam sasists, man jākliedz skaļāk manās sirds vaimanās.” (Psalms 38:8-9)

„Mani draugi un tuvinieki stāv tālu nost no manis manās mokās, un mani kaimiņi novēršas no manis. Kas tīko pēc manas dzīvības, tie izliek man valgus, un, kas cenšas man nodarīt nelaimi, tie runā par mani posta vārdus un savas domas vienmēr vēro uz viltu.” (Psalms 38:12-13)

„Jo es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt.” (Psalms 38:18)

„Neatstāj mani, ak, Kungs, mans Dievs! Neesi tik tālu prom no manis!” (Psalms 38:23)

Viņš Dieva tuvumu arī ir zaudējis. Viņš ir slims, emocionāli sagrauts. Viņš mokās. Tu zini kāpēc? Viņš saka: „Manu grēku dēļ.” Kādu grēku dēļ? Viņš sagrēkoja ar Batsebu. Viņš pārkāpa laulību. Pēc tam nogalināja šīs sievietes vīru ar Joāba rokām. Meloja. Dāvids, vīrs pēc Dieva sirds. Viņš sagrēkoja. Neiedrošinies nekad tā domāt, ka tas bija cilvēks pēc Dieva sirds, Dāvids, – viņš pārkāpa laulību, arī es varu pārkāpt laulību un būt tik pats kruts kā viņš. Nebūsi, draugs. Dāvids, es skatos Bībelē, līdz tam brīdim, kad viņš sagrēkoja ar Batsebu, bija cits Dāvids. Palasi uzmanīgi Bībeli un padomā. Līdz tam brīdim, kad viņš sagrēkoja, kāds viņš bija – goliātus gāza un tā tālāk. Viņš cēlās augšā pa panākumu kāpnēm, viņš cēla valstību un cīnījās, cilvēki viņam sekoja. Pēc tam, kad viņš sagrēko, es Bībelē redzu nedaudz citu Dāvidu. Vairs ne to, kas bija pirms tam. Tam visam bija cena. Grēkiem ir sekas.

Smags kritiens kristiešu dzīvē, tāds kā laulības pārkāpšana, var maksāt ļoti daudz, arī tad, kad Dievs piedod un atgriež tevi kalpošanā. Tik un tā gan emocionālas sekas, gan reāli palaistas izdevības garām. Sekas, gan arī garīgi tu vari nebūt tas, kas biji pirms tam, tā var gadīties. Katram cilvēkam, droši vien individuāli tas ir, tā var gadīties. Dāvidam tā notika.

Lūk, vairāki punkti, kas ir šajā psalmā. Es īsi nosaukšu, kādas sekas bija Dāvidam, kad viņš sagrēkoja:

1. Vainas apziņa – viņš dzīvoja vainas apziņā. Te tā rakstīts ir: „Manas vainas mani nomāc.” Bet grēki bija piedoti. Pravietis Nātans nāca pie viņa un teica: „Tu esi grēkojis.” Dāvids teica: „Es esmu grēkojis. Piedod.” Un Nātans teica: „Jēzus tev piedod. Dievs tev piedod. Bet būs sekas.”

2. Slimības – bija Dāvidam. Smagas. Slimība, kas bija viņam. Tur rakstīts, ka gurni iekaisuši, tas var būt saistīts tieši ar to grēku, ko viņš izdarīja. Tātad attiecīgi kādu grēku darīji, attiecīgu slimību arī uzdāvina pēc tam tev velns. Laulības pārkāpējam varbūt gonoreju, sifilisu, AIDS u.c.

3. Smaguma sajūta;

4. Bēdas;

5. Nespēks;

6. Attālināšanās no aicinājuma un mērķiem;

7. Vientulība – viņš sāka izjust vientulību, jo Svētais Gars bija apbēdināts. Cilvēki no viņa novērsās.

8. Mokas – viņš izjuta mokas. Viņš iedeva papildus ieročus saviem ienaidniekiem, ar ko viņiem viņu sist.

9. Sabrukums – viņš bija tuvu sabrukumam.

10. Bailes – viņam bija bailes. Pret viņu sacēlās cilvēki un viņš zaudēja Dieva tuvumu. Viņš vairs nebija Dieva tuvumā tādā mērā kā pirms tam.

Lūk, šīs lietas, kas bija Dāvidam, var būt katram vienam, kas atļaujas krist. Un kritiens sākas ar kādu mazu domu, ar mazu lapsu prātā. Kad Dāvids sagrēkoja? Tieši tajā brīdī, kad bija sasniedzis slavas virsotnes. Tu atceries, kā tas viņam izdevās? Visa kara tauta un virsnieki tuvākie, komanda, visi devās karā. Visi brauca evaņģelizācijā. Viņš palika mājās. Viņam viss ir. Sauls ir uzvarēts, valstība ir viņa rokās, Dievs viņam ir. Viņš jau domā par tempļa celtniecību. Visu sasniedzis cilvēks. Pastaigājas pa jumtu un ierauga sievieti. Tā bija Batseba, kura mazgājās. Viņš vienkārši iekāroja. Lika aicināt. Gulēja ar viņu, un tā bija stāvoklī. Viņš vēlējās, lai viņas vīrs Ūrija, kurš bija ļoti uzticams cilvēks. Pašam komandā uzticams cilvēks. Viņš gribēja, lai Ūrija iet pie viņas un guļ. Viņš negāja. Viņš teica: „Visi mani draugi ir kara laukā. Es nevaru, tagad ar sievu gulēt.” Dāvids viņu piedzirdīja, viņš tik un tā negāja. Un tad nolēma nogalināt. Viens grēks, pievilka otru grēku. Dāvids pilnībā pazaudēja sirdsapziņu. Šī iekāre pret šo sievieti bija tik liela, ka viņam ir migla pilnībā, ka viņš nejuta sirdsapziņas pārmetumus. Ja viņš juta, tad tie bija dziļi, dziļi iespiesti. Tik stipra bija iekāre pret Batsebu. Viņš dabūja, ko vēlas.

Šobrīd mūsu draudzē ir brīdis, kad esam strādājuši evaņģelizācijas, un tagad ir atpūtas brīdis. Nekad nedomā, kad tev tagad būs tikai atpūta. Mēs rudenī sākam strādāt. Un galu galā mēs arī vasarā turpinām strādāt, vadīt savas grupas un darīt savus pienākumus. Bībeli lasīt, piemēram, mēs turpinām. Lūgt Dievu mēs turpinām.

Ir ļoti bīstami dusēt uz lauriem, kad tu kaut ko esi sasniedzis un pēc tam apstāties. Tikai uz priekšu un ne soli atpakaļ!!! Savā ticības dzīvē vienmēr tikai uz priekšu un ne soli atpakaļ. Ja tu ilgu laiku esi pamanījis pie sevis, ka tev nav izmaiņas uz augšu, esi uzmanīgs. Grēks jau klauvē pie tavām durvīm. Dāvida iekāres grēks pievilka melus, slepkavību, citu nosodīšanu, paštaisnību, un viņš nesauca lietas īstos vārdos. Kā viņa grēks tika atklāts? Viņš pats to nevarēja atklāt, viņš bija tā iekārojis, viņš bija tajā visā tā iekšā iekritis, ka viņš vairs skaidri neredzēja. Atnāca Dieva cilvēks pravietis Nātans un teica: „Klausies tagad kādu stāstu par kādu cilvēku.” Pie ķēniņa nāca ar sarežģītām lietām. Nesa viņam iztiesāt kādu lietu. Viņš saka: „Kādam nabaga vīram bija viens pats jēriņ, kā paša ģimene šis jēriņš bija. Un bija kāds bagāts, kam bija daudz ganāmpulku. Taču šis bagātais atņēma viņam jēriņu un nokāva šo jēriņu, kaut pašam bija daudz. Viņš tieši šo gribēja.” Un Dāvids saka: „Šis vīrs ir nāvi pelnījis.” Un Nātans saka: „Tas esi tu! Tev daudz sievas, tev visa pasaule kabatā. Bet tev vajag tieši to sievieti, kas pieder citam vīram. Tu esi grēkojis.” Dāvidam pēkšņi atnāca vaļā: „Es esmu grēkojis. Viss, beigas.” „Dievs tev piedod, bet būs sekas.” Kādas sekas?

„Un to jēriņu lai tas izlīgdams atdod četrkārtīgi, tādēļ ka viņš tā ir rīkojies un nav bijis līdzcietīgs!” (2. Samuēla 12:6)

Dāvids teica tā: „Vajag to vīru nogalināt, kas tā izdarījis ir, bet par to jēriņu, ko viņš nokāva, lai viņš atdod četrkārtīgi. Tādēļ, ka viņš tā ir rīkojies un nav līdzcietīgs. Lai atdot četrkārtīgi to jēra samaksu.” Tas bija pravietiski. Dāvids četrkārtīgi atdabūja atpakaļ. Četri viņa dēli aizgāja bojā. Viņa dēli, viņa ģimene, viņa prinči. Pirmais bija Amnons, kurš iekāroja savu māsu Tamāru, viņš viņu gribēja tāpat kā Dāvids Batsebu. Grēki taču piedoti, bet dēlam tāda paša iekāre. Māsu viņš ar varu izvaro, guļ ar viņu. Pēc tam, kad viņš ir gulējis ar viņu, pēkšņi viņam riebjas viņa. Kā viņam patika viņa, tā pēc tam viņam riebās. Brālis Absaloms, vēl viens princis. Viņš jūt līdzi savai māsai, viņš vēlas viņu aizstāvēt, viņš nogalina Amnonu. Un Dāvids tur neko nevarēja darīt. Neko. Dāvids bija vienmēr par dēliem, viņš baidījās par viņiem, viņš juta, ka nav labi. Izlaidis arī viņus bija noteikti. Viņš negribēja kopā laist Absalomu ar Amnonu, bet palaida. Tas nebija vairs no viņa atkarīgs. Absaloms sacēlās pret tēvu. Visa valsts sašķēlās divās daļās. Bija karš starp dēlu un tēvu. Un, kad Dāvids guva virsroku, viņš pavēlēja karavadonim Joābam nenogalināt Absalomu, bet viņš to izdarīja, viņš nogalināja viņu, pretēji Dāvida gribai, viņš tur neko nevarēja izdarīt. Vēl viens dēls jau ir miris. Precīzāk sakot trešais dēls, jo pirmais dēls nomira, kad piedzima. Piedzima un nomira. Dāvida un Batsebas dēls, kurš piedzima, saslima un nomira. Trīs dēli. Un ceturtais Adonja. Kad jau Salamana valdīšanas laikā viņš gribēja būt ķēniņš, bet Dievs ielika un Dāvids iecēla Salamanu. Sacēlās pret Salamanu un zaudēja savu dzīvību. Četri dēli. Salamans sāka valdīt, bet viņš arī iekrita uz sievietēm un sāka pielūgt elkus. Rezultātā Izraēls sadalījās divās daļās, un elkdievība turpinājās Izraēlā līdz pat šai dienai! Lūk, viens iekāres grēks. Piedots grēks. Taču sekas paliek, un tās ir jāizstrebj. Dāvids samaksāja pilnu cenu. Un tas kā Dāvids žēlojās: „Mans dēliņs Absaloms.” Viņa ienaidnieks. Viņš vispār vairs skaidri neredzēja. Tas, kā viņš žēlojās un uzvedās, ka Joābs bija gudrāks par viņu. Viņš uzvaru ieguvis, cilvēki asinis lej par viņu, viņš sēž mājās un neiet pie tautas un nesveicina viņus. Joābs saka: „Ēj ārā un pasveicini visus! Uzvara mūsu.” Viņš dīvaini uzvedās. Tas norāda uz to, ka līdz grēkam bija cits Dāvids un pēc tam jau bija cits Dāvids. Ir vērts grēkot? Protams, dažāda smaguma grēkiem ir dažāda smaguma sekas.

Kāpēc ir jāatturas no grēka? Tāpēc, ka grēkam jebkurā gadījumā būs sekas. Tu kā kristietis būdams cīnīsies ar tām. Tiem cilvēkiem, kuri bērnībā ir piedzīvojuši mazāk traumas, tagad ir vieglāk. Tiem, kurus tēvi un mātes ir mīlējuši vairāk, tagad arī ir vieglāk mīlēt Dievu un cilvēkus. Dievs ir labs. Vienmēr labs un pavisam labs!

Mēs nevaram atļauties domāt par sevi citādāk, nekā domā Dievs! Tas ir grēks. Grēks ir domāt par sevi tā, kā Dievs negrib. Un tad, kad mēs domājam vai tā kā velns piespēlē domas, arī tam būs sekas pēc tam. Lūk, varbūt tas tev trāpīja šajā brīdī.  

No Krista Valatona dzīves. Viņš kā mācītājs kalpoja savā draudzē. Bils Džonsons bija viņa mācītājs. Viņš stāsta tādu gadījumu. Viņam bija ģimene, tēvs, patēvi, tur bija šausmas. Viņš bērnībā ir dabūjis kārtīgas traumas. Bet viņš kalpo kā mācītājs, bet šī pagātne viņam velkas līdz. Viņš reiz, lietainā laikā atnāk uz lūgšanu sapulci. Un mācītājs Bils Džonsons nes viņam čeku. Iedod. „Skaties, tas tev.” Viņš attaisa vaļā – trīs tūkstoši dolāri. Kāds cilvēks tieši viņam ir noziedojis trīs tūkstošus dolārus. Viņš ierauga čeku un sāk lēkāt no priekiem. „Man Dievs tikko iedevis trīs tūkštošus dolāru!” Mācītājs saka: „Tu uzmanīgi paskaties.” „Man Dievs tikko iedeva trīsdesmit tūkštošus dolāru.” Viņam bija prieks. Pēc tam viņš gribēja uzzināt, kurš viņam to iedevis. Pēc kādām nedēļām viņš uzzināja – kāds jauns cilvēks no Dieva bija saņēmis, ka daļa mantojums ir jāiesēj viņā. Viņš uzrakstīja pateicības kartīti šim cilvēkam. Un tad viņš pats nezin kāpēc sāka no šī cilvēka izvairīties. Piemēram, draudzē, dievkalpojums beidzās, cilvēki bariņos stāv, runājas, un viņš grib pie kāda pieiet, bet tur stāv šis cilvēks, kurš viņam labu darījis. Ierauga viņu, pagriežas un iet prom. Un viņš sāk domāt, ka viņam iekšā ir problēma. No kurienes, viņš taču kalpo kā mācītājs?! Tā ilgi turpinājās. Reiz viņš iet uz tualeti, attaisa durvis, un tur šis cilvēks stāv. Viņš aizcērt durvis un laižas prom. Tad viņš saprata, ka viņam pa īstam ir galīga problēma – netiek galā ar sevi. Kāpēc viņš tā jūtas pret šo cilvēku? Viņš dodas mājās, jautā Dievam, viņš nevar aizmigt. Dievs, kāpēc man tā notiek? Kas tas ir? Un pēkšņi Dievs ar viņu runā. „Tu tiešām vēlies zināt?” Viņš saka: „Jā, Kungs.” Dievs saka: ”Tāpēc, ka tev ir nabadzīga domāšana. Tāpēc, ka tu pats sevi nemīli un necieni pats sevi. Un tu neuzskati, ka tu esi cienīgs saņemt to, ko tev iedeva. Un tu izvairies no šī cilvēka, jo kad viņš tevi tuvumā iepazīs, tad ieraudzīs, ka tu neesi tāds, kuram var dot tādu naudu.” Elementāras lietas – viņš sevi neciena. Viņš nedomāja tā, kā Dievs par viņu domā, bet tā kā viņš pats domāja.

Kāpēc reizēm cilvēks tev dara labu, bet tu no viņa izvairies? Tā ir tava mazvērtība. Un no kurienes? Patēvi, pamātes, arī īstie vecāki, kas iedzinuši tevi, lamājuši, situši tevi, slikti izturējušies, izlaiduši, nepietiekami mīlestību izrādījuši. Un tādas līdzīgas problēmas varētu saukt vienu pēc otras. Līdzīgas lietas, kāpēc es tā jūtos. Tu esi Ķēniņa bērns, tāpēc domā kā Ķēniņa bērns, kā princis. Visa pasaule ir tavā kabatā. Visi apsolījumi ir tavā kabatā, un tavs Tēvs ir Dievs. Viss, kas ir Viņam, pieder arī tev. Viss, kas ir Dievam, pieder man! Āmen.

„Tāpēc nožēlojiet savus grēkus un atgriezieties, lai jūsu grēki tiek izdeldēti.” (Apustuļa darbi 3:19)

Ir tikai viens veids, kā atbrīvoties no grēka. Pirmkārt ir jānosauc grēks īstajā vārdā, ir jāsaprot, no kurienes un kāpēc tu tā dari. Jānosauc īstajos vārdos, un tad grēki tiks izdeldēti. Arī tie, kurus tu savā kristieša dzīves laikā esi sagrēkojis un ieguvis, kaut kādas negatīvas lietas tavā miesā, prātā emocijās. Jebkurā gadījumā Dievs to visu grib un var sakārtot, bet tam ir vajadzīgs laiks. Viņš piedod, izdeldē, tu esi brīvs, bet ir arī jāizcīna, prātā, emocijās pilnīga brīvība.

„Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.” (Galatiešiem 5:16)

Ir tikai viens veids, kā negrēkot – staigāt Garā. Miesas kārība ir tas, ko grēks prasa. Miesai ir vajadzības, un tu dari, kā miesa grib, nevis kā Dievs grib. Kā velns grib. Nevis kā Dievs grib. Kā es gribu, nevis kā Dievs grib. Nē, es dzīvošu saskaņā ar savu iekšējo cilvēku, pārradīto cilvēku, no augšas piedzimušo cilvēku. Ir viens veids, kā dzīvot pēc Dieva gribas. Personiskas attiecības ar Dievu. Katrs dievkalpojums, grupiņa, kalpošana, evaņģelizācija, liecināšana cilvēkiem. Visā pilnībā nodošanās Dievam uz 100%. Citas receptes vienkārši nav. Staigājiet Garā un jūs kontrolēsiet sevi. Stājieties pretī velnam un velns bēgs no jums.

Cik daudzi no jums ir teikuši: „Es nekad nebūšu kā viņš/viņa!”? Tev ir bijuši slikti vecāki, tev ir bijis slikts piemērs. Vai atminās kāds, kurš ir to teicis: „ES nekad negribu būt tāds, kā mans patēvs, tēvs/māte!”? Klausies uzmanīgi. Svētais Gars grib tevi dziedināt. Tu zini, ka citiem cilvēkiem vajag atbrīvošanu pēc viņa pēdējās atbrīvošanas. Viss, kas tev ir vajadzīgs, ir tikai PIEDOT. Viss, kas ir vajadzīgs, ir saprast, kas tu esi Kristū un domāt pareizi. Viss, kas ir vajadzīgs, ir staigāt Garā. Izmainīt savu prātu. Viss. Nekādi velni te nav jādzen, viņi paši aizies. Lūk, atbrīvošana pēc pēdējās atbrīvošanas.

Un tagad klausies uzmanīgi, ko Svētais Gars tev saka. Tas tēls, kas ir tavā prātā, tam tu līdzinies. Tas, par ko tu domā, par ko tu sapņo, tam tu līdzinies. Lasi Dieva vārdu, sapņo par Dieva vārdu. Tu līdzinies Viņam. Ja tu domā par sevi kā par veselu, tu būsi vesels. Tu domā par auglīgu kalpošanā, daudz grupas un cilvēku izglābti, tas arī būsi. Es domāju par sevi kā par megadraudzes mācītāju, es būšu megadraudzes mācītājs, es jau tāds esmu. Mums būs tūkstošiem cilvēku. Un, kad es simts gadu vecumā iešu uz debesīm, draudze turpinās darboties visā pasaulē, mēs būsim miljoni. Tā kā baptisti, tā kā adventisti, būs „Kristus Pasaulei”. Vispasaules draudze. Es tam līdzinos savā prātā.

Ja tu esi tā teicis: „Es nekad nebūšu kā viņš.” Kad tu gribi rīkoties pareizi, kā Dievs to grib, lai uzvarētu, tavā prātā pēkšņi parādās šis cilvēks. Šis negatīvais tēls ir tavā prātā, tu domā par viņu visu laiku. Es negribu būt kā viņš. Kas ir tavā prātā? Tas tēls. Un, kas ir tavā prātā, tam tu līdzinies. Pretējs efekts. Tu būsi tāds pats kā viņš, ja galvā turēsi šo negatīvo tēlu. Tev nav jādomā, kas es viņam negribu līdzināties. Tev ir jādomā – es gribu Viņam līdzināties – Dievam, Kristum. Pāvils saka: „Sekojiet man, kā es Kristum.” Tev ir mācītājs, tev ir līderis, līdzinies viņiem, bet ne visā. Pirmkārt līdzinies Dievam! Turi prātā Jēzu Kristu. Viņam vien seko, Viņam vien kalpo, Viņam vien līdzinies. Nevis vecākiem vai kādiem citiem cilvēkiem. Nedomā par to vairs. Aizmirsi, izmet no galvas, izmet no sirds. Palūdz, lai Dievs dziedina, lai nāk tavā dzīvē, lai dziedina no šiem pagātnes tēliem. Nekas tevi neapturēs! Tu izlauzīsies, tu uzvarēsi! Dziedināts, vesels, spēcīgs un auglīgs. Aleluja!

Draugs, tu esi pareizā vietā un laikā. Dievs tev tic, un es arī tev ticu. Es faktiski ne par vienu nešaubos. Jebkurš, ikviens var izlauzties. Mēs ikviens varam būt labāki par pagāniem. Dzīvot labāk kā pagāni, arī visā savā bagātībā.

Tu esi citāds. Jūs esat prinči un princeses. Dieva bērni. Viss, kas ir Viņam, ir arī mums. Un nekāda pagātne mūs neapturēs. Ja tu ļausi pagātnes rēgiem patstāvīgi sevi mocīt, tev nebūs nākotnes. Pagātne bija vakar. Vakar pagātne beidzās, ir šodiena un ir rītdiena. Domā par rītdienu, un ne tikai domā, bet rīkojies. Attiecībā par ko tu gribi kļūt. Tu esi jauns radījums Jēzū Kristū. Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns.

Iziesim ātri cauri punktiem, ko mēs šodien iemācījāmies:

1. Tas, ka sirdī ir Jēzus un grēki ir piedoti, nenozīmē, ka grēkiem nav sekas.

2. Grēks nozīmē – netrāpīt mērķī, neizpildīt uzdevumu.

3. Dieva griba ir, lai mēs negrēkojam.

4. Vismazākā kārība grēks, var maksāt visu.

5. Veselība un jebkādas Dieva svētības ir atkarīgas no paklausības Dieva vārdam.

6. Un mums, kristiešiem, ikkatram grēkam būs sekas, arī tad, kad mēs tos nožēlosim. Pēc tam būs jācīnās ar sekām.

7. Dāvida grēkam ar Batsebu bija ļoti smagas sekas. Četrkārtīgas, pieckārtīgas un pat simtkārtīgas sekas.

8. Dāvids sagrēkoja tieši tajā brīdī, kad bija sasniedzis virsotnes. Tas nozīmē – nekad neatslābsti. Vienmēr uz priekšu, ne soli atpakaļ. Labāk vienu soli uz priekšu, nekā divus atpakaļ. Ir ļoti bīstami dusēt uz lauriem.

9. Dāvidam palīdzēja pravietis Nātans. Viņš pats vairs nespēja apzināties savu grēku. Mums katram ir privilēģija, ka mums ir līderis. Ir mācītājs.

10. Ja tu atļaujies par sevi domāt tā, kā tu pats gribi, nevis kā Dievs grib, tam būs sekas.

11. Ir tikai viens veids, kā atbrīvoties no grēka varas. Nosaukt lietas īstajos vārdos un nožēlot tās.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Daila Lielbārde un Ingūna Kazāka