Kāpēc jāpieder pie draudzes?

Tu atkal esi pareizā vietā un pareizā laikā.
Šodien būs ļoti nopietna tēma. Lai gan es solīju tēmas „Manas privilēģijas Kristū” turpinājumu, Dievs man lika to mainīt. Es esmu pārliecināts, ka šis vārds nesīs augļus. Tas mums dos saprašanu un izpratni par būtiskām lietām. Ja tu tās sāksi pielietot, tava dzīve mainīsies, turklāt straujāk, nekā iepriekš. Un tās svētības, kuras Dievs tev ir paredzējis, Viņš izlies pār tevi un tavu dzīvi. Dievs piepildīs Savus apsolījumus caur vārdu, kuru tu šodien lasīsi. Atver savas acis, lai tu redzi! Tēma ir ļoti vienkārša, un tajā pašā laikā daudziem neizprasta un pat nepieņemama. Un tēmas nosaukums ir: „Kāpēc tev ir jāpieder pie draudzes?” Sākotnēji es šo tēmu biju nosaucis „Kāpēc jāapmeklē draudze?”, taču tad es sapratu, ka tēmas formulējums nav pareizs. Mums nav jāapmeklē draudze, mums ir jāpieder pie draudzes. Un ja mēs apmeklējam draudzi, tad apmeklējam to tāpēc, lai piederētu pie draudzes. Ja tu esi draudzes apmeklētājs, tas vēl nenozīmē, ka tu piederi pie draudzes. Bet, ja es esmu draudzes apmeklētājs, tad manam mērķim vajadzētu būt piederībai pie draudzes. Ja šodien es vēl neatbilstu draudzes kritērijiem, lai tiktu uzņemts, tad mans mērķis ir panākt, lai es atbilstu tiem.

Jaunās Derības draudze tulkojumā no grieķu valodas ir ecclesia. Šis grieķu valodas vārds mūsu Bībelē ir rakstīts ar nozīmi „draudze”.

Mums ir jāsaprot, kas tad ir draudze:

1. Ecclesia Jaunajā Derībā nekad nav minēta ar nozīmi „baznīca” vai „ēka”. Baznīca un draudze ir viens un tas pats, bet tās skaidrojums nav ēka, ar torni vai kupolu, ar krustu vai bez tā. Tam nav nekādas nozīmes. Tātad, ir jāsaprot, ka draudze jeb baznīca nav māja vai ēka. Tā nav celtne no ķieģeļiem, akmeņiem vai koka. Draudze ir celtne, kas celta no cilvēkiem. Par to ir rakstījis arī apustulis Pēteris, sakot – Dievs ceļ Savu draudzi kā no dzīviem akmeņiem. Iet uz baznīcu tikai kā uz ēku ir sliktāk, nekā apmeklēt draudzi. Draugs, Bībelē minētā baznīca nav domāta celtne, bet gan dzīvā Dieva draudze. Ja tu ej uz baznīcu izpildīt kādu rituālu, pārmest krustu, iesvētīties, nokristīties, saņemt kādu rituālu no priestera, tad tā nav piederība pie draudzes, un tas pat nav draudzes apmeklējums. Tas ir ēkas apmeklējums. Burvji un zīlnieki reizēm iesaka aiziet uz baznīcu un izdarīt kādus rituālus. Pat cilvēki, kuri nezināšanas dēļ ir iekrituši okultisma važās, apmeklē zīlniekus un ekstrasensus (dažiem no viņiem pat stāv uz galda Bībele un viņi apgalvo, ka ir Dieva kalpi), dzird padomus apmeklēt baznīcu. Draugs, kāpēc okultisti, kas Dievu nepazīst, tik vienkārši to iesaka? Tāpēc, ka velns ļoti labi zina, kā panākt to, lai cilvēks tic, ka, apmeklējot baznīcu, viņš ir piederīgs pie draudzes, ka cilvēks ir bijis saskarsmē ar Dievu, kaut patiesībā tā nemaz nav noticis. Velns ir uzvarējis, ja cilvēks apmeklē baznīcas ēku „ķeksīša pēc” un tic, ka pazīst Dievu. Draugs, šī migla ir jāizklīdina! Ēka nav draudze. Draudze ir dzīvi cilvēki.
2. Vārdaecclesia tiešā nozīme ir „sapulce”. Ir pat rakstu vietas Jaunajā Derībā, kur šis vārds ir minēts kā „sapulce”, kas pat nav draudzes sapulce. Tātad tā ir sapulce vispārējā nozīmē. Šis vārds arī apzīmē cilvēkus, kas piedalās šajā sapulcē, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav kopā sapulcējušies. Varbūt tu domā, ka vari piederēt pie draudzes, kopā nepulcējoties? Tieši otrādi! Runa ir par to, ka arī ārpus sapulces mēs esam draudze – sapulce, cilvēku kopums ar vienu mērķi. Arī pēc tam, kad beigsies dievkalpojums, ārpus šīs telpas, mēs būsim draudze.
3. Trešā nozīme vārdamecclesia ir „cilvēku grupa, kas apvienota ar noteiktu mērķi”.  Tā ir ne tikai cilvēku sapulce, bet tai ir arī noteikts mērķis. Tā ir izglābto sapulce, kas tic uz Jēzu Kristu. Tas ir labi, ja tu apmeklē draudzi, pat ja vēl netici Jēzum Kristum, jo tieši šeit tu sāc ticēt Viņam. Tāpēc lielākā kļūda, ko var izdarīt cilvēks, ir pārstāt apmeklēt draudzi. Un tieši tāda pati kļūda ir, kad tevi aicina uz draudzi, atteikties to apmeklēt, paziņojot, ka tu tici pats, esot mājās.
4. Draudze ebreju valodā ed kahal Vecajā Derībā nozīmē „Dieva tauta”. Vai tad Vecās Derības draudze kaut kādā veidā ir šķirama no Jaunās Derības draudzes? Nav šķirama! Tā ir un paliek Dieva tauta. Kad Jēzus atnāca, tad Viņš nokāpa pazemē un sludināja gariem cietumā, – tie, kas Vecajā Derībā mira, viņi mira, ticībā uz Kristu. Tie, kas mirst šodien, arī mirst ticībā uz Kristu. Atšķirība ir tikai tāda, ka Vecās Derības cilvēki gaidīja, kad Viņš atnāks, bet mēs ticam tam, kas jau ir atnācis. Mēs esam Dieva tauta, svēto un izglābto sapulce. Mēs tādi esam arī ārpus šīs telpas.

Bībelē mēs redzam vārdu „draudze”. Šis vārds tiek lietots dažādās vēstulēs, rakstos, gan Jaunajā, gan Vecajā Derībā. Tas tiek lietots dažādās nozīmēs. Ir svarīgi saprast, kas katrā vietā ar to tiek domāts. Ja tu neizproti vārda „draudze” nozīmi tieši šajā vietā, tu vari nepareizi izprast Dieva vārdu un nonākt maldos.

Lūk, ir dažādas nozīmes vārdam „draudze”:

1. Draudze vispārīgi kāsapulce. Es apmeklēju draudzi, pat ne kādu konkrētu.
2. Konkrētavietējā organizētā draudze. Piemēram, draudze „Kristus Pasaulei”. Piemēram, Filadelfijas draudze, kas minēta Bībelē. Ko nozīmē „organizēta”? Draudze nav kāds anarhistu pulciņš, tā nav izlaistu bērnu ģimene, bet gan reāla organizācija ar reālu nosaukumu, mācītāju, kalpotājiem, struktūru, mācību un noteikumiem. Un jo perfektāka ir šī organizācija, jo labāk. Ko nozīmē „vietējā”? Draudze atrodas konkrētā vietā, pilsētā un rajonā. Piemēram, draudze „Kristus Pasaulei” ir Rīgas centra rajona draudze.
3. Vispārējauniversālā draudze. Vispasaules draudze, kas ir, kas bija un kas būs. Šajā draudzē ietilpst arī tie, kas ir debesīs. Gan tie, kas miruši Kristū, gan tie, kas dzīvo Kristū. Ko eņģeļi teica ganiem, kad piedzima Jēzus? Tajā brīdī debesu pulki slavēja Dievu. Ja tu šodien aizej no šīs dzīves un ja tu esi reāli bijis draudzē – Kristus miesā, tu arī paliec tajā, tikai pārcelies citā, labākā pasaulē. Mēs piederam ne tikai pie debesu draudzes, bet mēs arī esam vienoti arī ar kristīgajām draudzēm visā pasaulē. Mēs arī Latvijā un Rīgā neesam vienīgā draudze. Visā pasaulē ir miljoniem draudžu, kas visas pieder Kristus miesai. Lai arī mēs visi cits citu nepazīstam, mēs piederam vienai universālai draudzei. Arī mēs šeit, „Kristus Pasaulei”, augam, un, kad jau skaits iet pāri diviem simtiem, nespējam visus iepazīt un iegaumēt. Mēs tieši šobrīd esam uz robežas 200. Mēs esam daļa no vispasaules draudzes. Arī šī ir vārda „draudze” nozīme, kas ir minēta Bībelē. Tāpēc katram kristietim, lasot Bībeli, ir jāsaprot, vai ir runa par konkrētu draudzi kā organizāciju vai vispārējo draudzi – Kristus miesu, vai vienkārši par sapulci. Ja tu to neizproti, ir slikti.
4. Mājas grupiņaarī ir apzīmēta kā draudze. Un ja tu šo nesaproti, lasot Bībeli, tad ir pavisam slikti. Tu domā, ka Bībelē ir minēta tikai draudze, bet nav minētas mājas grupas? Tā nav. Kristieši tieši grupā, ne draudzē, baudīja Vakarēdienu. Un tas ir skaidri rakstīts Dieva vārdā. Ir vairākas rakstu vietas, kur draudze ir minēta kā mājas grupa jeb mājas draudze. Mēs nesaprotam pareizi Dieva vārdu, ja domājam, ka ar kādu mājas grupu ir domāta visa lielā draudze. Mājas grupas bija daļa no visas Jeruzālemes draudzes. Un mūsu draudzē tieši tāpēc ir mājas grupas, ka Dievs to grib un Bībele to māca. Vajag pareizi tulkot Bībeli un nevajag izzīst no pirksta to, kas tur nav. Dievs ir paredzējis gan kopējo sapulci, gan pulcēšanos grupās. Vai Jēzum bija grupiņa? Bija! Vai ar to nepietiek? Kur Jēzus baudīja Vakarēdienu? Savā grupā. Un Bībele saka – arī pirmā kristiešu draudze sanāca kopā Templī un pa mājām tie lauza maizi. Man pietiek jau ar to, ka Jēzus Pats tā darīja. Es gribu būt tāds, kā Kristus, un es gribu darīt tā, kā Viņš māca. Un es neticu, ka bez mājas grupām draudze var pilnvērtīgi attīstīties. Ja mēs patiešām gribam augt kā personības un izpildīt Kristus Pavēli, bez mājas grupām neiztikt. Jēzus kalpoja publiski – sludināja, dziedināja, izdzina ļaunus garus un tajā pašā laikā kalpoja savā grupiņā divpadsmit apustuļiem.

Vecajā Derībā sapulce jeb draudze nozīmē Israēlu. Visu Dieva izredzēto tautu sauca par draudzi. Un Bībele saka – mēs, tu un es, esam jaunais Israēls, Dieva tauta, Ābrahāma pēcteči. Vai tu zini, kur viņi sapulcējās? Skinijā jeb teltī, kur viņi nāca un pulcējās svētkos pielūgt Dievu. Vēlāk šī Skinija pārtapa par Templi. Uz Templi gāja katrs israēlietis, katra pienākums bija pienest upurus. Un nevienam pagānam nebija pieeja Templim, Dieva apsolījumiem. Tikai tam, kurš pieņēma Israēla Dievu kā savu Dievu un tika apgraizīts. Tātad, nav draudzes ārpus draudzes. Nav iespējams būt ar Dievu ārpus draudzes. Tā ir mana dziļa pārliecība, un es to ieraugu Dieva vārdā. Nevienam pagānam nebija pieeja Dieva svētībām, pie Dieva apsolījumiem Israēlam, Savai tautai. Nav ticība Dievam ārpus draudzes. Ko mums šodien melo velns? Viņš strādā pie cilvēkiem, arī pie mācītājiem, skalojot smadzenes, ka tu vari sēdēt mājās un ticēt. Ka tu vari sēdēt pie interneta un ticēt. Tu vari kādu laiku sēdēt pie interneta, bet tajā brīdī, kad tu sāc saprast lietas būtību, tev ir jāpievienojas reālai dzīvai draudzei.

Vēlāk, kad Israēls tika izklīdināts un aizvests gūstā, tad viņi ārpus Israēla nodibināja sinagogas. Tā vairs nebija konkrēta vieta – templis. Un pēc Vasarsvētkiem kristieši sludināja sinagogās, tā darīja arī Jēzus, Pāvils un citi apustuļi. Sinagogā bija sava dievkalpošanas kārtība. Tur lasīja Rakstus, dziedāja, slavēja un lūdza Dievu. Lūk, no kurienes mums ir šī dievkalpojumu kārtība. Arī grupās jābūt šādai kārtībai. Mēs esam Israēla tautas daļa! Mēs esam Dieva tauta un mums pieder Viņa apsolījumi, un nekas nav mainījies kopš Vecās Derības laikiem, arī Jaunajā Derībā tie pastāv. Tātad, draudze ir organizēta grupa ar Dieva ieceltiem līderiem, kurus vada Svētais Gars.

Israēls bija Dieva klātbūtnes vieta, kur atklājās Dieva godība. Kā tas notika? Priesteri pat kājās nevarēja nostāvēt. Naktī Dievs atklājās mākoņa veidā pār Saiešanas telti, dienā tas bija uguns stabs, kas vadīja Israēlu. Tā bija redzama un sajūtama Dieva klātbūtne. Un šodienas draudze, kas tic uz Kristu, ir Dieva klātbūtnes vieta. Atceries to! Vai Vecās Derības laikā Dievs nebija visur, vai arī Viņš bija tikai Templī? Viņš bija visur, un tajā pašā laikā vienīgā vieta, kur varēja pielūgt Dievu, bija Templis. Tā bija vienīgā Jehovas pielūgsmes vieta. Arī tad, kad Israēls atradās izsūtījumā, viņi pagriezās ar seju pret Templi un tad lūdza Dievu. Trimdinieka Daniela nama logi bija vērsti uz Jeruzalemi, un viņš trīs reizes dienā pielūdza Dievu. Vienīgā vieta, kur ir Dieva klātbūtne pilnā nozīmē, ir dzīva draudze. Dievs ir visur, bet tieši draudze ir vieta, kur tu vari iepazīt Dievu, satikties ar Viņu, augt Viņā, pildīt Viņa misiju un Viņa gribu. Israēls bija vieta, caur kuru atklājās Dievs. Caur to Dievs realizēja Savu apsardzību, piepildīja Savus apsolījumus. Un Israēla pamatā bija divpadsmit ciltis. Atnāca Jēzus un jaunās draudzes pamatā ielika divpadsmit mācekļus. Kur ir tā vieta, kur Dievs atklājās un svētī? Kur ir tā vieta, no kuras mēs taisnā ceļā dodamies uz debesīm? Draudze. Kur nonāk cilvēki, kuri nav draudzē? Ellē.

Vai tu esi lasījis rakstu vietu, kur Jēzus ieiet Templī un izdzen no turienes ar pātagu naudas mainītājus un dzīvnieku pārdevējus? Tu zini, no kuras vietas Viņš tos izdzina? No pagānu pagalma, kas bija ierīkots Hēroda Templī. Aiz šī pagalma atradās vieta, kur drīkstēja ieiet tikai israēlieši. Tur bija uzraksts, kas vēstīja, ka pagāniem ieiet aizliegts. Pretējā gadījumā draudēja nāve. Jūdi gribēja nogalināt Pāvilu par to, ka uzskatīja, ka viņš bija ievedis Templī kādu pagānu. Paldies Dievam par romiešu virsnieku, kurš atsteidzās palīgā un izrāva Pāvilu no jūdu vidus. Pagāni varēja uzturēties tikai ārējā pagalmā, bet ne iekšā Templī. Nav draudzes, kas samaisīta ar pagāniem. Ir draudze, un ir pasaule. Vai nu tu esi draudzē un ar Dievu, vai nu tu esi ārpus draudzes un bez Dieva. Nav iespējams būt ārpus draudzes un ar Dievu.

Kāpēc Jēzus izdzina pārdevējus no pagalma? Viņš teica: „Jūs mana Tēva namu esat padarījuši par laupītāju bedri”. Interesanti, ka pagānu pagalms arhitektoniski bija izveidots šķībs. Vispār nav jābūt nekādam pagānu pagalmam! Jēzus izdzenāja visus, kas tur atradās. Kas notiek ar cilvēku, kurš ārpus draudzes iepazīst Dievu? Ja viņš zina, ka jāpievienojas draudzei, un nedara to, viņš ir bez Dieva. Varbūt tu jautā, kas notiek ar kristīgajiem misionāriem, kas brauc kalpot uz citu valsti vai pat citu kontinentu? Tie ir īpaši, Dieva darbam nodalīti cilvēki, kurus izsūta no draudzes vienus pašus. Bet tajā pašā laikā viņi paliek piederīgi pie draudzes. Ar viņiem uztur kontaktu un atbalsta. Nevar būt misionārs bez draudzes atbalsta. Ir izņēmuma gadījumi, kad cilvēks var nebūt draudzes sapulcē, un viens no tādiem gadījumiem ir misijas darbs. Tiem jābūt pietiekoši nobriedušiem, Dieva aicinātiem kristiešiem. Tāds bija Pāvils, Barnaba, kurus Dievs nošķīra Savam darbam un izsūtīja. Misijā izsūtīts nenobriedis cilvēks pēc laika atkrīt un kļūst par pagānu.

Ir Israēls un ir pagāni. Israēls un Templis ir cieši saistīti ar draudzi šodien. Mēs esam šīs draudzes turpinājums, un šie paši principi attiecas arī uz mums. Ir draudze, un ir cilvēki bez Dieva. Visi cilvēki, kas ir ar Dievu, ir draudzē. Dievs skatās uz katru cilvēku, un ja Viņš redz, ka nav iespējas būt draudzē, piemēram, atrodoties cietumā, tad Viņš vērtē citādāk. Bet ja tev ir iespēja būt draudzē, bet tu neesi, tad tu nevari būt un palikt ar Dievu. Tie īpaši izredzētie cilvēki, kuri pastāvīgi dodas projām no mājām un neapmeklē draudzi, nespēj garīgi pieaugt. Un tādu gals pavisam drīz ir pazušana.

Kāpēc tieši mājas grupas? Pirmkārt, Jēzus pats kalpoja mājās. „Jēzus bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā.” (Mateja 26:6); „Agri no rīta Viņš atkal gāja Templī, un visa tauta nāca pie Viņa.” (Jāņa 8:2) Jēzus mācīja gan mājās, gan Templī. Jēzus pats tā darīja un Viņš rāda mums savu piemēru. Otrkārt, Jēzum pašam bija sava mācekļu grupa. „Tie divpadsmit bija pie Viņa.” (Lūkas 8:1) Jēzus staigāja un mācīja, un Viņa mācekļi bija ar Viņu. Jēzum pašam bija mājas grupiņa. Un ja mēs gribam līdzināties un sekot Kristum, mums vajadzētu būt grupiņā un ar laiku iesākt pašiem savu grupiņu. Jēzus mācekļiem bija savi mācekļi. „Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus.” (Apustuļu darbi 6:2) Jēzus pārvaldīja draudzi caur divpadsmit mācekļiem. Arī Jēzus mācekļi mācīja gan pa mājām, gan Templī. Bija lielās sapulces un bija mazās sapulces. Un nevar būt mazās sapulces neatkarīgi no lielās sapulces. Visas kaktu mājas grupas, kas neatzīst nekādas draudzes, es pat nepieminēšu, es domāju, ka tu pats saproti.

Tas, ko es sludinu, ir kristīgās mācības pamatu pamats. Jeruzālemes draudzē bija mājas grupas, kuras visas ietilpa lielajā Jeruzālemes draudzē. „Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi.” (Apustuļu darbi 2:46) Dievs nav paredzējis pašam ar sevi lauzt maizi, bet kopā ar brāļiem un māsām. Konkrētā organizētā draudzē. Dievs neakceptē visas „pašapmierināšanās teorijas”. Šis sprediķis izmainīs visu tavu dzīvi, ja tu ļausi! Aleluja! Kad Pēteris eņģeļa pavadībā izbēga no cietuma, viņš devās uz mājas grupu, kur daudzi bija sapulcējušies un lūdza Dievu. Draudze grupiņās bez mitēšanās par viņu bija lūgusi Dievu. Romas draudzei bija tāds pats modelis – draudzei bija mājas grupas. Draudze „Kristus Pasaulei” ir sapulce no dzīviem akmeņiem, kas ir draudze arī ārpus dievkalpojumiem.

Ko dara dievkalpojumā un grupās? Es jau iepriekš mācīju, ka sinagogu kārtība, viss, kas bija nepieciešams dievkalpojumos, Vecajā derībā tika atklāts un pielietots. Mēs to vienkārši esam pārņēmuši. Atceries, kad Jēzum deva Rakstu rituli lasīt? Un Viņš teica: „Tā Kunga Gars ir uz Manis.” Tā bija kārtība sinagogās! Tur bija slavēšana, lūgšanas, sludināšana, roku uzlikšana, pravietošana, ziedojumu vākšana. Kāpēc draudzē vāc ziedojumu? Dievs tā grib, un tā tas ir ielikts. Templī bija ziedojumu šķirsts, tātad mūsu templī arī ir šie grozi! Interesanti ir tas, ka apustuļu vēstules iesākumā lasīja draudzei priekšā. Iesākumā ebreji lasīja Rakstus, Jaunajā Derībā jau apustuļu vēstules. Tagad jau viss ir ļoti smalki – perfekti sagatavots sprediķis, viss perfekti sakārtots, un tev to ielej mutē. Esi paēdis, trekns un resns!

Kāpēc jāpieder pie draudzes?

Būs vairāki iemesli, kāpēc tas nepieciešams.

1. Visi, kas ir Kristū, ir kristīti par vienu miesu.

„Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.” (1. Korintiešiem 12:13)

Nav svarīgi – čigāns, krievs vai latvietis, jo mēs visi esam par vienu miesu kristīti. Kristība ir līgums. Tā ir iegremdēšana ūdenī, šķīstīšana. Kristība ir līgums jeb derības noslēgšana ar Dievu. Kad mēs kristāmies, mēs tiekam iekristīti draudzē. Vai tu jūti, kā blēņas lido ārā? Viss, ko es sludinu, ir pamatots Dieva Vārdā. Mēs esam kristīti par vienu miesu! Neviens nevar kristīties ārpus draudzes. Bet kā tad Filips iegremdēja tos, ko pa ceļam satika? Nezinu, ko Filips tur darīja, taču es zinu to, ko Pāvils māca. Es personīgi domāju, ka tas etiopietis, ko kristīja Filips, aizbrauca uz savu dzimteni un nodibināja draudzi. Es domāju, ka Filips palika ar viņu kontaktā, un etiopietis kļuva par viņa mācekli. Tās ir manas domas, jo tur vairāk nekas nav paskaidrots. Tas ir nedaudz pretrunā ar Bībeli, ka ņem pa labi un pa kreisi un visus nokristī. Kristī draudze. Draudze ir tā, kas izlemj, ko kristīt un ko nē. Protams, tas nenozīmē, ka tev obligāti jāpaliek tikai un vienīgi šajā draudzē. Ja tev šajā draudzē galīgi nepatīk, vari pamainīt draudzi, taču otrreiz tev nav vairs jākristās. Pirmkārt, tu esi slēdzis derību ar Dievu, nevis iekristīts kādā konkrētā draudzē.  Mācu tālāk, lai mēs saprastu.

„Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.” (1. Korintiešiem 12:12)

Mēs esam viena miesa, viens vesels – nedalīts no Dieva. Kristus ir galva un mēs esam Viņa miesa. Kristus Savu gribu uz zemes realizē caur Savu draudzi, caur Savu miesu. Mēs esam savā starpā locekļi. Katram savs uzdevums, sava vieta. Iedomājies, Kristus ir galva un mēs – miesa! Katrs mēs izpildām savu funkciju un katra draudze izpilda savu funkciju, ko Dievs ir paredzējis. Lūk, šādi virs zemes tiek celta Dieva Valstība un Dievs tā realizē Savu gribu – caur Savu miesu, kas esam mēs.

2. Pilnīga ir tikai draudze, nevis kāds indivīds.

„Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:22-23)

Kas ir mūsu galva? Kāds ir Viņa vārds? Viņu sauc Jēzus, Svaidītais Glābējs, Dieva Dēls. Dievs ir iecēlis Viņu par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. Klausies, kas ir pilnība? Vai kāds no mums? Varbūt kāds, kas skatās internetā un izsaucas – es esmu pilnība! Nē. Mēs katrs pats par sevi neesam pilnīgi, bet draudze ir pilnīga. Kristus ir pilnīgs, Kristus miesa ir pilnīga. Viņa miesa ir pilnība, kas visu visur piepilda! Tikai visi kopā, kā viena miesa, nevis kāds indivīds, kāds noteikts cilvēks, bet kopā  mēs esam pilnīgi.

3. Tāpēc, ka Tēvreizē nav „Mans Tēvs Debesīs”, bet „Mūsu Tēvs Debesīs”.

Jēzus māca mums lūgt ne tikai no sevis, bet no mums visiem, no draudzes. Vai Viņš māca: „Manu dienišķo maizi dod man šodien”? Nē, „Mūsu dienišķo maizi!” Lai arī kā tev gribas lūgt „dod man maizi”, tomēr Tēvreize saka: „Dod mums maizi”. Ne tikai tev, bet tavai ģimenei, tavai draudzei.

4. Pastāvēt Kristū var tikai esot draudzē.

„(..) un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)

Viņi pastāvēja mācībā, sadraudzībā un maizes laušanā. Tās ir lietas, kas notika grupā. Maizi viņi lauza pa mājām. Mācība tika dota tikai draudzē. Sadraudzība bija gan draudzēs, gan arī mājas grupās īpaši. Pastāvēt var tikai, esot draudzē!

5. Atklāsmes grāmatā daudzas reizes Dievs runā nevis uz indivīdu, bet uz draudzi.

Piemēram, Atklāsmes grāmatā 3:22 „Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm”
Dievs runā uz draudzi.

6. Pāvils ne tikai sludināja, bet arī veidoja draudzes.

„Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami.” (Apustuļu darbi 14:23)

7. Individuālisms ir pieļaujams tikai draudzes ietvaros.

Reizēm dzird cilvēkus sakām: „Mani Svētais Gars vada tur, bet mani tur.” Trešais iesaucas: „Bet mani tur!” Iedomājies, ka tev grupā ir cilvēki, kuri saka – neformālais pasākums jārīko Rīgā, jo tur mani vada Svētais Gars! Otrs saka – nē, Jelgavā! Trešais – nē, Rēzeknē! Ceturtais, piektais – Daugavpilī! Draugi, Svētais Gars vada nevis katru indivīdu atsevišķi, bet visus kopā, turklāt, saskaņā ar draudzes mācību. Gala lēmumu pieņem grupas vadītājs tādā secībā, kā Dievs paredzējis. Grupas cilvēki izsaka savus viedokļus un vadītājs pieņem lēmumu. Dievs saka to, ko saka vadītājs. Fakts ir tāds, ka pasākumam ir jābūt, taču, kur to rīkot, ir nepieciešama vadība, bet individuālisms ir tikai draudzes ietvaros. Pie mums vairs individuālisti nenāk. Bija laiks, kad mēs tikko bijām nodibinājuši draudzi, tad individuālisti saskrēja daudz. Zini, automašīnām, piemēram, BMW, dažiem modeļiem rakstīts virsū „individual”. Tās ir ražotas speciāli pēc pasūtījuma, ir dārgākas un tām uz durvīm angļu vai vācu valodā rakstīts „individual”. Tās speciāli ražotas visiem tiem snobiem, kuri grib visu tikai to krutāko. Lūk, mūsu draudzē individuālie BMW nemēdz būt! Individuālisms ir tikai draudzes mācības ietvaros. Ja tu esi konkrētā draudzē, piemēram, šeit, tad te ir konkrēta mācība. „Jaunajā Paaudzē” atšķiras mācība, viņiem tā ir nedaudz savādāka, bet pamatos tas pats. „Prieka Vēstī” būs cita mācība, bet pamatos tas pats Jēzus Kristus. Mācības atšķiras, bet tu piederi pie konkrētas, organizētas draudzes un pakļaujies konkrētai mācībai. Individuālisms ir, bet tas nav pretrunā ar draudzes mācību.

8. Draudze ir Dieva klātbūtnes vieta.

„Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20)

Mazā grupiņa ir Dieva klātbūtnes vieta. Tad, kad tu esi savā grupā un savā draudzē, tad, kad tu esi savā lūgšanu kambarī, tā ir Dieva tuvuma vieta. Jā, arī tur, savā kambarī, kad tu katru dienu lūdz Dievu! Tur ir Dieva tuvums. Tas nenozīmē, ka Dievs tuvums ir tikai šeit vai tikai tur. Tas nenozīmē, ka tas ir tikai dievkalpojumā, bet atceries, ka tu piederi pie šīs sapulces arī ārpus sapulces. Ja tu esi piederīgs pie draudzes, tad Dieva klātbūtne ir ar tevi katrā vietā! Dievs tevi sargā jebkurā vietā, Viņš ir ar tevi, tad kas gan ir pret tevi? Tu vari mierīgi iet un teikt šo te:

„Ar Tavu spēku es sagrauju mūrus, un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.” (Psalmi 18:30)

Tas visu spēj, kas tic. Dievam nav nekā neiespējama! Dievs var izmainīt vissabojātākās dzīves, Dievs var izraut no visdziļākās bedres, jo Viņam nav nekā neiespējama.

9. Elle neuzvarēs draudzi, nevis kādu individuālistu.

„Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja 16:18)  

Ko velns neuzvarēs – Pēteri vai draudzi? Draugi, neuzvarama ir draudze un tie, kas ir draudzē. Neuzvarēs nevis mani vienu, bet mani neuzvarēs tad, kad esmu draudzē! lūk, mūsu draudzē kādai mātei un viņas dēlam ir problēmas, pie tam diezgan smagas. Jūsu problēmas ir manas problēmas, mēs visi lūgsim, un šīs problēmas atrisināsim. Lai tik pamēģina kāds pāri viņiem darīt! Tieši tāpat arī manai ģimenei šobrīd ir problēmas. Manas problēmas ir draudzes problēmas, jo mēs esam viena miesa. Tavas problēmas ir manas problēmas, un es cilvēku problēmas pārdzīvoju. Bībelē ir teikts, ja viens loceklis cieš, tad pārējie cieš līdzi. Mēs esam viena miesa! Mēs savējos nenododam un neatstājam. Mēs par savējiem iestājamies, taču bez mājas grupiņas es nevaru par tevi iestāties. Vēl jo vairāk tad, kad mēs būsim tūkstoši, es nevaru uzklausīt katru. Tāpēc ir mājas grupiņas, kurā ir savs mācītājs – Dieva iecelts vadītājs, kurš uzklausa tavas problēmas, lūdz par tevi un cīnās ar tevi un tu par viņu. Dievs ir labs!

10. Draudze ir Kristus miesa.

„(..) un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” (Apustuļu darbi 9:4)

Kas runāja ar viņu? Jēzus.

„Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā.”” (Apustuļu darbi 9:10)

Vai Sauls, vēlāk Pāvils, vajāja pašu Jēzu vai draudzi? Viņš vajāja draudzi, un Jēzus viņam teica: „Tu vajā Mani!” Mēs esam garīgi savienoti ar Kristu tādā mērā, ka esam Viņa miesa un savā starpā brāļi un māsas – Dieva ģimene. Ja kāds vajā Jēzu, tas vajā mūs, kas vajā mūs, vajā Jēzu. Kas atpleš savu rīkli pret draudzi, tas atpleš savu rīkli pret Dievu. Bībele saka, ka viss, ko mēs atraisīsim virs zemes, būs atraisīts Debesīs. Draudzei ir piešķirta vara virs zemes.

11. Dieva valstība nāk tikai caur draudzi un aug tikai tad, kad tā ir labi organizēta.

Labi organizētā draudzē ir dažādas kalpošanas.

„Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” (Efeziešiem 4:11-12)

 „Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efeziešiem 4:16)

Mēs augam tad, kad draudze ir labi organizēta. Katrs ar savām dāvanām, katrs ar savām dotībām, vienoti miesā mēs ejam kā armija, individuāli un kopā augot gan mīlestībā, gan skaitā, spēkā, bagātībā, finansēs un it visā!

„(..) dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.” (1. Timotejam 3:15)

Dieva valstības pamats virs zemes ir draudze – patiesības balsts un pamats. Dieva valstības pamats arī Debesīs ir draudze. Vai tu saproti, kāda ir privilēģija būt draudzē?

„Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja 5:13) 

Draudze ir Kristus draudze tikai tad, ja tās galvenais mērķis ir izplatīt evaņģēliju. Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls nederīga, tad tā neder nekam un ir ārā izmetama un kājām saminama. Kristus draudzei galvenajam mērķim vajag būt pazudušo glābšana – cilvēku izraušana no elles, no velna ķetnām, atbrīvošana Dieva spēkā. Mēs gribam redzēt daudz tūkstošus izmainītas dzīves!

12. Jēzus upura mērķis ir pasaules glābšana caur draudzi.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Dievs ir tā mīlējis pasauli, ka nomira par mums un augšāmcēlās. Kāpēc? Lai izglābtu katru – tāds ir Kristus upura mērķis un tāds ir arī draudzes mērķis.

13. Nepiederēt pie draudzes ir tīšs grēks.

Tā ir Gara zaimošana, un Dievs to atmaksās.

„(..) neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem, bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus.” (Ebrejiem 10:25-31)

Redzi, draudzes pamešana ir tīšs grēks un atmaksa tam ir pazušana. Šo rakstu vietu tu pats vari vēlreiz pārlasīt. Neatstāj savu sapulci, savu draudzi, ja vien tā patiešām ir draudze. Ja draudze nav draudze, no tādas ņem kājas pār pleciem un pievienojies īstai draudzei. Ikvienam ir jātop izglābtam caur draudzi, un katram izglābtajam ir jākļūst par draudzes daļu. Vai tu esi redzējis, ka Dievs glābj cilvēkus bez draudzes? Kurš no jums ir izglābts bez cilvēku līdzdalības? Neviens nelūdza par jums un evaņģēliju nesludināja, bet tu tiki izglābts? Nav tāda cilvēka, jo visi cilvēki tiek izglābti caur draudzi un top par draudzes daļu, par Kristus miesas daļu.

Tagad pēdējais jautājums – kā es varu piederēt Kristus draudzei un ko tas nozīmē?

1.Atzīsti Jēzu par savu Kungu.

Jēzus ir Kungs! Kad tu atzīsti Jēzu par savu Kungu, kad tu atzīsti, ka esi grēcīgs un ka bez Viņa upura tu nevari nokļūt Debesīs, kad tu gribi savu dzīvi veltīt Viņam, tajā brīdī tu kļūsti par draudzes daļu, tu automātiski kļūsti par Kristus miesas daļu, arī tad, ja vēl neesi pievienojies nevienai draudzei, jo bez draudzes līdzdalības tu netiki izglābts. Bija cilvēki, kas strādāja, universāla draudze, kas strādāja, un tu tiki izglābts.

2. Nekavējoties pievienojies draudzei.
3. Izveido personīgas attiecības ar Dievu.    

Bībele ir jālasa katru dienu. Dievs jālūdz katru dienu. Vai var būt kaut kādas izņēmumu dienas? Var būt izņēmumi, kad tu lūdz vai nu vairāk, vai mazāk, piemēram, ja es esmu trīs dienas mūsu draudzes lūgšanu nometnē inkaunterā, es nevaru kā parasti lūgt sešas stundas Dievu viens pats, jo man jākalpo inkaunterā! Ja es ar sievu braucu ceļojumā, es nevaru sešas stundas katru dienu lūgt Dievu, jo tad sanāk, ka mēs braucam lūgt Dievu, nevis ceļojumā. Tātad, visam cauri jābūt veselam saprātam, bet tomēr – regulāri un katru dienu Bībele un lūgšana, tavas personīgās attiecības ar Viņu.

4. Tev ir jāatrod savs līderis.

Draudzē ir mājas grupiņas, un katrai grupiņai ir savs vadītājs. Lūk, atrodi savu. Es iesaku – vienkārši paklausi viņam!

„Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to, lai tas justos apkaunots.” (2. Tesaloniķiešiem 3:14)

Pāvils raksta to par tiem, kas neklausa līdera vārdiem. Nesaejieties ar tādu –  tas ir potenciāls ārpusdraudzes individuālists. Individuālisti agri vai vēlu nonāk ārpus draudzes, un, kas nonāk ārpus draudzes, tas ir ārpus Dieva. Man, godīgi sakot, šis viss pašam ir liela atklāsme. Kad tu sāc studēt un iedziļināties Bībelē, tu saproti, ka tā lieta ir pavisam radikāla. Un nav nekādu vidusceļu!

5. Uzņemies kalpošanu savā grupiņā un draudzē.

Ja draudzē ir vakance, uzņemies šo kalpošanu. Grupiņā ir daudz vajadzības, uzņemies kaut mazāko kalpošanu un dari to. Sāc kalpot!

6. Dzīvo liecinieka dzīvi.

Tas nozīmē to, ka tu stāsti par Kristu citiem cilvēkiem, ved viņus pie Dieva. No paša pirmā brīža, kad pats esi sastapies ar Dievu, sāc liecināt, jo tu esi zemes sāls, un, ja sāls nederīga, ar ko sālīs? Tikai ārā izmetīs.

7. Nodibini attiecības ar līderi, grupiņas un draudzes cilvēkiem.

Veido attiecības ar šiem cilvēkiem. Lūk, kādas ir prioritātes, veidojot attiecības: pirmkārt, ar vadītāju, otrkārt ar grupas cilvēkiem un treškārt – ar draudzes cilvēkiem. Draudzējies! Šie cilvēki ir priekš tevis, mēs esam viens otram, brāļi un māsas. Atceries – būs arī kašķi. Būs strīdi, jo Kristus miesā tomēr ir nepilnības.

8. Kristies.

Pilnvērtīgi tu esi draudzē tikai pēc kristībām. Kamēr tu neesi kristīts konkrēti šajā draudzē, tu esi apmeklētājs. Tajā brīdī, kad tu esi kristīts, tu kļūsti par draudzes dalībnieku. Tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu un pats pieņem lēmumu būt šajā draudzē, garīgi tu jau esi šīs draudzes daļa, taču draudzei ir pienākums novērtēt. Trīs mēnešu laikā tev ir jāiziet Bībeles skola, tev ir jāsāk dzīvot svēta dzīve, jāapmeklē katrs dievkalpojums un katra mājas grupiņa. Tas ir tādēļ, lai mēs redzētu, ka tu tiešām vēlies būt ar Kristu un šajā draudzē, tad tevi kristī un izsniedz apliecību. Reāli, ja tavs lēmums ir patiess, tad tu jau esi šeit, bet draudzei tas jānovērtē. Draudze izlemj to, kas ir pagāns un kas nav. Draudze izlemj, ko turēt par muitnieku un pagānu un ko nē. Draudze izlemj, kas ir apmeklētājs un kas ir draudzes loceklis. Ja tu tiksi šeit kristīts, taču sāksi atkal grēkot, tad tu esi laukā no šejienes. Kristības vien tevi nepadara par Kristus miesas dalībnieku.

„Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.” (Apustuļu darbi 2:41)

Šeit nav runa par to, ka viņus uzreiz kristīja. Te ir teikts, ka tajā dienā viņiem pievienojās trīs tūkstoši dvēseļu. Vecajā derībā tu nevarēji būt pie draudzes, pie Israēla tautas, ja tu nebiji apgraizīts. Es nestāstīšu, kā tas notika, bet tā bija derības zīme, ka tu esi slēdzis derību ar Dievu un piederi pie Dieva tautas, pie Israēla tautas. Šī zīme šodien ir kristības. Ja tu neesi kristīts, tu nevari piederēt pie draudzes. Jo te ir skaidri rakstīts:

„Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.”( Marka 16:16)

Ja tu tici, tad tu kristies. Ja tu nekristies, tas norāda, ka tu netici. Cilvēkiem, kuri vēl nav kristīti, kurus draudze vēl neatzīst, ka tie drīkst kristīties, nav jāsatraucas! Tev ir jācenšas izpildīt noteikumus, ka tev ir svēta dzīve, laiks ar Dievu un visu pārējo, lai tevi var uzņemt draudzē, jo kristī tikai tos, kuriem ir personīgs laiks ar Dievu, kuri ir regulāri grupiņā, draudzē un kuri dzīvo svētu dzīvi. Es nerunāju par visādiem sīkumiem, kas cīnās ar kādiem maziem grēkiem, bet pamatā tur nav vairs dzeršanas, nav smēķēšanas. Obligāts noteikums, lai kristītos, ir izieta Bībeles skola. Kamēr tu smēķē, mēs tevi draudzē neuzņemam. Kamēr dzer – neuzņemam, jo, kamēr cilvēks nav ticis galā ar dzeršanu, nav garantijas, ka viņš šeit paliks. Nav vērts kristīt visus un pēc tam atkristīt. Tā, kā latvieši senāk darīja – kad vācu krustneši viņus kristīja katoļu ticībā Daugavā, pagāni pēc tam gāja atpakaļ un mazgāja nost šo kristību. Paši mazgājās, peldējās. Interesanti, viņus nokristī ar varu, bet viņi pa kluso aiziet atpakaļ un atkristās vaļā. Tātad, draugi, augustā ir inkaunters, iespējams pat divi, jo mums dažu dienu laikā ir pieteikušies jau četrdesmit pieci cilvēki. Inkaunterā ir kristības. Tāpēc domājiet, jo laiks vēl ir pietiekoši.

9. Vakarēdiens.

Savā draudzē ir nepieciešams baudīt vakarēdienu. Kas ir vakarēdiens?

„Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu? Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki.” (1. Korintiešiem 10:16) 

Kurš bauda vakarēdienu? Tikai Kristus miesa, tikai tie, kurus draudze ir atzinusi, kas ir kristīti. Kamēr tu neesi kristīts, tu nebaudi vakarēdienu. Ja cilvēks, esot draudzē un grupā, sagrēko, viņu var atstādināt no vakarēdiena uz vienu reizi, uz divām vai trijām, kamēr viņš apdomā visu un izmaina to. Ja tu neko nemaini, tev vairs nav vakarēdiena, tad tev jādomā, vai tu vēl piederi pie Kristus miesas. Te neiet runa par katru nieku – piemēram, uzbrēci kādam kaut ko. Bet, ja tu brēc pastāvīgi, jāsāk domāt, kas ar tevi notiek. Ja tev šad tad uznāk melnie, labi – tu ar to cīnies. Bet, ja tev katru dienu ir melnie, tad ir jādomā, vai tev vispār var dot vakarēdienu. Es domāju, ka nē. Un, ja tu nedabū vakarēdienu, tad zini – tu jau esi uz robežas. Tātad, pagaidām mūsu draudzē vakarēdiens vēl būs, bet pēc trīs mēnešiem to baudīs tikai tie, kas patiešām drīkst baudīt. Un tieši grupiņās – kā Jēzus to darīja. Iedomājies, ka mēs draudzē tagad baudītu vakarēdienu – visi kopā, apmeklētāji un pārējie. Bet kas rakstīts Bībelē? Vai tā nav savienošanās ar Kristus asinīm? Vai maize, ko laužam, nav savienošanās ar Kristus miesu? Kā vakarēdienu var baudīt cilvēks, kas nav savienojies ar Kristus miesu un nav draudzē? Bībele saka, ka arī visos nepareizajos sakaros un attiecībās cilvēki savienojas par vienu miesu. Mēs, kā viena miesa, līdz ar to kļūstam netīri un nešķīsti. Jo mēs esam savienoti ar pagānu, un visi bauda vakarēdienu, noslauka muti  un saka – es neko neesmu darījis! Mēs liekam cilvēkiem domāt, ka viss ir kārtībā. Tā dara tradicionālās draudzēs. Tu aizej uz savu draudzi uz pohām nodzēries un noaudzis, „še tev asinis un še tev maizīte”. Pretīgi tas ir! Pats mācītājs varbūt vakar grāvī dzērumu izgulējis. Un viņi savienojās ar Kristus miesu un asinīm. Māžošanās! Mūsu draudzē tā nenotiks! Mums notiks tā, kā māca Dieva vārds.
Noslēgumā, rakstu vieta, ko es jau minēju:

„Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.” (Mateja 18:15) 

Es tevi šodien aicinu, klausi Kristum un ieņem savu vietu draudzē – kļūsti par draudzes daļu! Ja tu esi draudzes apmeklētājs, tad tas ir labākais, ko tu esi izdarījis. Nospraud mērķi kļūt par draudzes daļu, kļūt par Dieva bērnu, ieņemt vietu Kristus miesā. Mans aicinājums ir vienkāršs – kļūsti par Kristus miesas dalībnieku. Tā bija mācība par to, kāpēc tev ir jāpieder pie draudzes un kāpēc draudze ir jāapmeklē. Es lūgšu par tevi.

Es slavēju Tevi, Debesu Tēvs, par Tavu vārdu, par Tavām atklāsmēm. Tu esi skaidrs un tiešs, radikāls, Tu esi absolūti tīrs un svēts. Tevī nav nekā nesvēta, un Tavs Vārds ir patiesība. Es slavēju Tevi par to, ka Tu Savu miesu, Savu draudzi esi nolicis šeit virs zemes kā patiesības balstu un pamatu. Un es lūdzu, ka Tu palīdzi, ka mēs izturamies pret Tavām asinīm un Tavu miesu tā, kā Tu esi mums pavēlējis darīt. Palīdzi mums, ka mēs katrs cenšamies ieņemt savu vietu un būt draudzes daļa, ka Tu vari mūs svētīt, audzēt, vadīt, stiprināt. Es lūdzu, ka mēs mantojam mūžīgu dzīvību. Es slavēju Tevi, Kungs, un es pielūdzu Tevi. Nav nekā labāka par Tevi, Kungs. Mēs mīlam Tevi. Es slavēju Tevi par to, ka Tu esi mani darījis par Savas miesas dalībnieku, ka man ir savs uzdevums un sava daļa Tavā valstībā. Un es lūdzu par katru šajā vietā, šajā zālē, par katru, kurš klausās internetā, dod saprašanu, Svētais Gars, atver ausis un acis, ka mēs ieraugām, cik svarīgi ir būt draudzē, cik svarīgi ir būt Tavā miesā, saprast, ka nav glābšanas ārpus draudzes, ka mēs neatstājam savas sapulces, un lai Tavs upuris vēl joprojām darbojas. Kungs, svētī katru, kas ir šeit, un paldies Tev par katru, kas ir Tavā miesā šeit, šajā vietā – Tavā tuvumā un Tavā godībā.

Mārča Jencīša svētrunas iztirzājumu rakstīja Ieva Našeniece un Monta Jefremova